1. ahaṃ = nēnu anu abhimānamu; garvamu.

2. kōpamu; aṃtaḥkaraṇa catuṣṭayamulō nokaṭi -

3. ahaṃ udārō, ahaṃ tējasvī; asahanaḥ ityādiḥ ahaṃkāraḥ.

(nēnu udārasvabhāvamukalavāḍanu, tējassu kalavāḍanu, nāku eduru sahiṃcanivāḍanu, nēnu iṭṭivāḍanu, aṭṭi vāḍanu, iṃtavāḍanu, aṃtavāḍanu anu garvasvabhāvamu kaligiyuṃḍuṭa ahaṃkāramu).

4. ‘ahamēva kṛtyākṛtya viṣayaṃ sarvaṃ jānāmi’ iti bhāvaḥ.

(cēyavalasinadēdō, cēyarānidēdō samastamu nēnu telisinavāḍanu anu bhāvamu kaligiyuṃḍuṭa)

5. “ātmani hitāhita jñānē svataṃtrābhimānaṃ” (śrīśaṃkaraḥ)

(ātmayaṃdu hitāhita jñānamaṃdu svataṃtrābhimānamu kaligiyuṃḍuṭa).

6. abhimānātmakāṃtaḥkaraṇa vṛttiḥ ahaṃkāraḥ -.

(nēnu, nādi ani abhimāniṃcu aṃtaḥkaraṇamuyokka vṛtti ahaṃkāramu).

7. anātmani dēhē ahaṃbhāvahētutvēna ahaṃkāra ityucyatē.

(ātmakāni dēhamaṃdu nēnu ani anukonuṭavalana aṭṭi bhāvamu ahaṃkāramani ceppabaḍucunnadi).

8. ananyāpēkṣō ahamēva sarvaṃ karōmi ityēvaṃ rūpaṃ ahaṃkāraṃ.

(iṃkokari apēkṣalēkuṃḍā - iṃkokari sahāyamu apēkṣakuṃḍā aṃtayu nēnē cēyucunnānu anukonuṭa ahaṃkāramu).

9. dēhēṃdriya saṃghātē svātmatvabhramō (a) haṃkāraḥ -

(dēhamu iṃdriyamulu modalagu vāṭiyaṃdu avi ātmayanu bhramāhaṃkāramu).

10. anātmani ātmābhimānō ahaṃkāraḥ.

(ātmagāni vastuvulaṃdu avē ātma anu abhimānamu).

“cittaṃ nijamahaṃkāraṃ viduścitta vidō janāḥ |

aṃtaryōya mahaṃbhāvō jaṃtōstaccitta mucyatē ||“.

(cittamuyokka tatvamunu telisina mahānubhāvulu ahaṃkāramanagā manassē ani eṟuguduru. jaṃtuvula (bhūtamula) lōpala (manassulō) nuṃḍu ahaṃbhāvamu ā jaṃtuvuyokka manassē).

11. kartṛtvābhimānamēva ahaṃkāraḥ.

(nēnu kartanu ani abhimānamu kaligiyuṃḍuṭa ahaṃkāramu).

12. bhūtādiḥ (ahaṃkāramunuṃḍisūkṣmapaṃcabhūtamulu puṭṭinavi).

(samasta bhūtamulaku ādi, kāraṇamu ayinadi ahaṃkāramu).

13. “asmadādi liṃgaśarīramahaṃkāraḥ ityucyatē” (vēdāṃta paribhāṣā)

(mana aṃdaṟi sūkṣmaśarīramē ahaṃkāramani ceppabaḍucunnadi).

laukika vyavahārē (a) haṃ gacchāmī tyādikē budhāḥ |

nivicyaiva sadābhāsaṃ kūṭasthāttaṃ vivakṣati |

asaṃgōhaṃ cidātmāhaṃ iti śāstrīya dṛṣṭitaḥ |

ahaṃ śabdaṃ prayuktēyaṃ kūṭasthē kēvalē budhaḥ”. (tṛpti dīpikāyāṃ)

(‘nēnu veḷḷucunnānu’ anu lōkavyavahāramulō kūṭasthuḍaina paramātmakanna vēraina vāninigā ‘ahaṃ’ anudānini jñāniyaguvāḍu talacunu. śāstra dṛṣṭilō nēnu dēnitōnu saṃbaṃdhamu lēnivāḍanu, cidātmanu ani anukonunapuḍu kēvaluḍaina kūṭasthuḍē anu arthamulō āpadamu vāḍabaḍunu).

14. “ahaṃ karaṇaṃ ahaṃkāraḥ vidyamānaiḥ avidyamānaiśca guṇaiḥ ātmani adhyārōpitaiḥ viśiṣṭātmāahaṃ iti manyatē, saḥ ahaṃkāraḥ avidyākhyaḥ kaṣṭatamaḥ sarvadōṣāṇāṃ mūlaṃ sarvānartha pravṛttī nāṃca”. (śrī śaṃkaraḥ)

(ahaṃkaraṇamē ahaṃkāramu - nēnu ani anukonuṭa. lēni guṇamulanu tanayaṃdārōpiṃcukoni idi nēnē anu bhramakaligiyuṃḍuṭa. idiyē ahaṃkāramu. dīnikēavidyayani pēru - samastadōṣamulaku mūlamainadi, sarva anarthamulaku - kīḍulaku - kāraṇamainadi).

15. sarvasyānartha jātasya jahāni tasya mūlamahaṃkāra ēva.

(viḍuva valasina samasta anarthamulaku kāraṇamu ahaṃkāramē).

16. bhūtēṃdriya manōmayaṃ bhūtādīnāṃ kāraṇaṃ ahaṃkāraḥ -

(ahaṃkāramulōnuṃḍi bhūtamulu modalagunavi okadānilōnuṃḍi okaṭigā puṭṭinavi. aṃducēta ahaṃkāramu bhūtēṃdriyamanōmayamu - anagā, vāṭitō sūkṣmarūpamulō niṃḍiyunnadi - vāṭiki kāraṇamainadi).

17. mahābhūtakāraṇaṃ ahaṃ pratyaya lakṣaṇaṃ -

(mahābhūtamulaku, paṃca tanmātralaku, kāraṇamainadi ahaṃkāramu - ahaṃkāramunuṃḍi sūkṣmapaṃcabhūtamulu - tanmātralu - puṭṭinavi).

“avidyātmakamavyaktaṃ vāsanānaṃtya vāsitaṃ |

ahaṃkārapadēnōktaṃ sarvakāraṇa kāraṇaṃ ||“. (gītābhāvaprakāśamu - 7 - 29, 30)

(avidyātmakamu, aṃtamulēni vāsanalatō kūḍinadi, avyaktamu ayinadē ahaṃkāramani ceppabaḍucunnadi. idi samasta kāraṇavastuvulaku kāraṇamainadi).

18. mahattatva mahaṃkārasya kāraṇaṃ -

(mahattatvamulōnuṃḍi ahaṃkāramu puṭṭinadi - ahaṃkāramunaku kāraṇamu - puṭṭinacōṭu - mahattatvamu).

19. 1. “prakṛtivalana mahattatvaṃbunu, dānivalana nahaṃkāratrayaṃbunu buṭṭe. aṃdu rājasāhaṃkāraṃbuvalana niṃdriyaṃbulunu, sātvakāhaṃkāraṃbuvalana niṃdriyaguṇa prathānaṃbulayina yadhidēvatalunu, dāmasāhaṃkāraṃbuvalana bhūtakāraṇaṃbulaina śabdasparsa rūparasa gaṃdha tanmātraṃbulunuṃ boḍame”. (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 1 - 7 -)

“aṭṭimattatvamaṃdu nōli |

gāryakāraṇa kartrātmakatvamaina |

bhūtēṃdriya manōmaya manaṃga |

dagu nahaṃkāratatvamu tpannama yye |

gōri satva raja stamō guṇakamagucu ||“. (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 3 - 5 - 201)

2. “hiraṇyagarbhādiṣṭita vikṣēpaśaktitaḥ tamōdriktāhaṃkārābhidhā sthūlaśaktirānīt |”. (paiṃgalōpaniṣat).

(hiraṇyagarbhunicēta - māya lēka prakṛticēta - adhiṣṭiṃpabaḍina vikṣēpa śaktivalana - mahattatvamuvalana tamōguṇamuvalana ahaṃkāramanu sthūlaśakti puṭṭinadi).

3. “rajassattvaṃbulacē nupabṛṃhitaṃbai - peṃpoṃdabaḍinadai vikāraṃbunoṃdina mahattatvaṃbuvalana tamaḥ prathānaṃbai dravyajñāna kriyātmakaṃbagu nahaṃkāraṃbu galige. adi rūpāṃtaraṃbula noṃducu dravya śakti ayina rājasaṃbunu, kriyāśakti yaina tāmasaṃbunu, jñānaśakti ayina sātvikaṃbunu anu mūḍu vidhamulayye”. (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 2 - 5 - 86)

(ahaṃkāramu 24 tatvamulalō nokaṭi, adi eṭlu puṭṭinadō 21, 22 lō ceppabaḍinadi).

20. ahaṃkārō dvividhaḥ - ēkaḥ parāhaṃtā rūpō dvitīyō mahattattvāt utpannaḥ. parāhaṃ tā rūpaśca bṛhadāraṇyakē “sō vēdāhaṃ brahma smīti” -vṛtti rūpa uktaḥ.

(ahaṃkāramu reṃḍu vidhamulu - modaṭidi parāhaṃ tā rūpamu - reṃḍavadimahattattvamu nuṃḍi puṭṭinadi. modaṭidi bṛhadāraṇyakamulō. “ahaṃ brahmasmi” (nēnu brahmanu ayitini ani telusukonuṭa anu citta vṛtti rūpamu).

21. “saḥ trividhaḥ tāmasō, rājasassātvikaśca iti. tatra tāmasāt ajñātāni bhūta sūkṣmāṇi jāyaṃtē, rājasāt bahirmukhāni daśēṃdriyāṇi, sātvikāt mana iṃdriyaṃ dētāśca tēṣāṃ layaśca tatta dahaṃkārāḥ” -

(ahaṃkāramu mūḍu vidhamulu - tāmasamu, rājasamu. sātvikamu. tāmasāhaṃkāramunuṃḍi sūkṣmabhūtamulu puṭṭucunnavi. rājasāhaṃkāramunuṃḍi daśēṃdriyamulu, - śarīramu velapala uṃḍi panicēyunavi - puṭṭinavi. sātvikāhaṃkāramunuṃḍi manassu, dēvatalu puṭṭiri. ē ahaṃkāramunuṃḍi puṭṭinavi ā ahaṃkāramulōnē layamagunu).

22. ahaṃkārasya traividhyaṃ - manōma yaṃ (manasaḥ kāraṇībhūtaṃ), vaikārikaśabda vācyaṃ, sātvikā haṃkāraṃ dēvamayaṃ - dēvānāmiṃdriyayāthiṣṭātṛ dēvānāṃ iṃdriyāṇāṃ nā kāraṇatvāt dēvamayaṃ - taijasa śabda vācyaṃ rājasāhaṃkāraṃ vikāryaṃ paṃcabhūtātmanā pariṇāmaśāli, bhūtādi śabdavācyaṃ tāmasāhaṃkāraḥ.

(ahaṃkāramu mūḍu vidhamulu - manasunaku kāraṇabhūtamai, manōma yamai vaikārikamanunadi sātvi kāhaṃkāramu. idi dēvamayamu. iṃdriyamula nadhiṣṭiṃciyuṃḍu dēvatulaku kāraṇamaguṭavalana dēva ma yamu. paṃcabhūtamulugā pariṇamiṃcunadi rājasāhaṃkāramu. tāmasāhaṃkāramunuṃḍi sūkṣma paṃcabhūtamulu puṭṭinavi).

23. “rajassatvaṃbulacē nupabṛṃhi taṃbai - (peṃpoṃdiṃpa baḍinadai) vikāraṃbunoṃdina mahattattvaṃ bu valana tamaḥ prathānaṃbai dravyajñānakriyātmakaṃbagu nahaṃkāraṃbu galige. adi rūpāṃtaraṃbu loṃducu dravya śaktiyaina rājasaṃbunu kriyāśakti ayina tāmasaṃbunu, jñāsakti ayina sātvikaṃbunu anu mūḍu vidhamulayye. aṃdu bhūtādiyaina tāmasāhaṃkāraṃbuvalananabhaṃbu galige. vaikāri kaṃbaina sātvikāhaṃkāraṃbuvalana caṃdra daivataṃbaina manaṃbu galige, maṟiyu, dikkulunu, vāyu vunu, arkuṃḍunu, pracētanuṃḍunu, aśvinulu, vahniyu, niṃdruḍunu, upēṃdruṃḍunu, mitruṃ ḍunu, prajāpatiyu naniyeḍi daśadēvatalu galigiri. taijasaṃbaina rājasāhaṃkāṃbuvalana daśēṃdriyaṃ bulu, bōdhajanakāṃtaḥkāraṇaṃbainaprāṇaṃbunuṃ galige”

(śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 2 - 5 - 86)

“midhyārūpōhyahaṃbhāvō līyatē tatvavēdanāt |

trividhō rāghavāstīha tvahaṃkārō jagatrayē |

dvauśrēṣṭāvitarastvājyaḥ śruṇutvaṃ kathayāmitē |

ahaṃ sarvamidaṃviśva paramātmāhamacyutaḥ |

nānyadastīti saṃvidyāparamā sā hyaṃkṛtiḥ |

sarvasmādvyatiriktōhaṃ vālāgrādapyahaṃ tanuḥ |

itiyā saṃvidē vāsau dvitīyā haṃkṛti śśubhā |

mōkṣāyaina baṃdhāya jīvanmuktasya vidyatē |

pāṇi pādādi mātrā (a) yamityēṣa niścayaḥ |

ahaṃkārastṛtīyō (a) sau laukikastuccha ēvasaḥ |

ahaṃkṛtidvayē ētē pūrvōktē bhāvayan yadi |

tiṣṭatyabhyēti paramaṃ tat paraṃ puruṣō (a) nagha ||“. (vāsiṣṭē)

(ahaṃbhāvamu anunadi midhyārūpamu - idi paramātmatatvamu telisina tōḍanē - brahmajñānamu kaligina veṃṭanē - tolagipōvunu. ahaṃkāramu mūḍu vidhamulugānunnadi. ī mūḍiṃṭilōnū reṃḍu śrēṣṭamulu, mūḍavadi viḍuva taginadi. ī prapaṃcamaṃtā nēnē, nēnē paramātmanu, acyutuḍanu, nēnutappa marēdiyunu lēdu - ani abhiprāyamu kaligiyuṃḍuṭa modaṭi ahaṃkāramu - idi śrēṣṭamainadi. tanē paramātma ani, tanaku paramātmaku bhēdamulēdu anukonuṭa - reṃḍava vidhamaina ahaṃkārameṭṭidanagā, anniṃṭikannā vyatirēkamainavāḍini, ī śarīramaṃtayu nēnē anu ahaṃkāramu - idi śubhāvahamainadē. dīni valana baṃdhamulēdu - kāḷḷu, cētulu modalagunavi nēnu anu bhāvamu mūḍavadi. idi lōkamulō vāḍukalōnunnadi. idi tucchamainadi. modaṭa reṃḍuvidhamula ahaṃkāramugalavāḍu paramapuruṣunipoṃdunu).

āpādamastakamahaṃ mātā pitṛvinirmataḥ |

ityēkō niścayō rāma ! baṃdhā yā sadvilōkanāt |

atītaḥ sarvabhāvēbhyō vālāgrā davyahiṃ tanuḥ |

itidvitīyō mōkṣāya niścayō jāyatē satāṃ |

jagajjāla padārthātmā sarvamēvā hama kṣayaḥ |

tṛtīyō niścaya ścētthaṃ mōkṣā yaina raghādhvaha |

ahaṃ jagadyā sakalaṃ śūnyō vyōma namassadā |

ēva mēva caturthōpi niścayō mōkṣa siddhayē |

ē tēṣāṃ prathamaḥ prōktastṛṣṇayā baṃdha yōgyayā |

śuddha tṛṣṇā strayaśśuddhā jīvanmukta vilāsinaḥ |

sarvamātmā hamēti niśca yō yō mahāmatē |

tanūdāya viṣādāya na bhūyōjāyatē matiḥ ||“. (jñānavāsiṣṭē)

“ayaṃ bhāvaḥ –

tatra āpādamastakamahamēti pradhamaḥ |

sarvātītaṃ parama sūkṣmō (a) hamiti dvitīyaḥ |

sarvātmakō hamiti tṛtīyaḥ |

ahamiti jagaditi ca sakalaṃ śūnyamēva atō vyōmavat sarvavikalpātītōhamiti caturthaḥ”

- ē tēṣāṃ madhyē prathamō baṃdha yōgyaḥ, tṛṣṇā prōtatvāt baṃdhā yaiva anyētu trayaḥ śuddha tṛṣṇānvi tatvāt jīvanmuktēṣvēvapālasaṃti. upādē yēṣvapi triṣu sarvātmakōhamiti niścayaḥ - śrēyān ahaṃ śabda prayōgaḥ ācāryaḥ kṛtaḥ -

(ahaṃkāramu nālugu vidhamulu : -pādamulu modalu śirassuvaraku nēnu nā talidaṃḍrulacēta sṛṣṭiṃpabaḍitini anunadi asadabhiprāyamaguṭacēta ahaṃkāramu. idi baṃdhiṃcunadi, anniṃṭini miṃcinadi, anniṃṭikaṃṭe adhikamainadi. parama sūkṣmamainadi nēnu anu abhiprāyamu reṃḍavadi. idi satpuruṣulaku mōkṣamu kalugacēyunadi. samasta jagattunaku ātmanu, jagattulōni padārthamulanniyu nēnē - nēnu kṣīṇiṃcuṭa lēnivāḍanu - ani anukonuṭa mūḍavadi. idimōkṣamunu kalugacēyunu. sarva prapaṃcamu nēnē, ākāśamutō samānamai, śūnyamainavāḍanu. aṃducēta ākāśamuvale sarva vikalpamulaku atītamainavāḍanu anunadi nālugavadi. ī nālugu vidhamula ahaṃkāramulō modaṭidi tṛṣṇatō kūḍiyuṃḍuṭacēta baṃdhamu kaligiṃcunadi. migilinamūḍu vidhamula ahaṃkāramu śuddha tṛṣṇakaligi yuṃḍuṭacēta avi jīvanmuktulakē kalugunu. samastamaina vāṭiki ātma ayinavāḍanu anukonuṭa śrēṣtamu - ī vidhamugā samasta dṛśya prapaṃcamutōnu saṃbaṃdhamulēka paramātmakaṃṭe vēṟugāni pratyagātmayaṃdu pratyagātmaparamugā ‘ahaṃ = nēnu’ anumāṭa acāryulacēta vāḍabaḍinadi).

24. manō, buddhi,, cittāhaṃkāramulanu aṃtaḥkaraṇa catuṣṭayamulō nokaṭi - ahaṃkārē saṃkarṣaṇō upāsyaḥ, rudrō adhiṣṭātā, cittē vāsudēvaḥ upāsyaḥ, kṣētrajñaḥ adhiṣṭātā, manasi aniruddhaḥ upāsyaḥ, caṃdrō adhiṣṭātā, buddhēḥ pradyumnaḥ upāsyaḥ, brahma adhiṣṭātā.

(ī nālugu vidhamulaina ahaṃkāramunaku upāsiṃcu dēvatalu, adhiṣṭāna dēvatalu ī vidhamugā ceppabaḍiri :

ahaṃkāramunaku upāsiṃcu dēvata saṃkarṣaṇuḍu, adhi dēvata rudruḍu - manassunaku upāsiṃcavalasina dēvata aniruddhuḍu, adhidēvata caṃdruḍu, buddhiki pradyumnuḍu upāsiṃcavalasina dēvata, brahma adhiṣṭhāna dēvata. cittamunaku upāsiṃcavalasina dēvata vāsudēvuḍu, adhiṣṭāna dēvata kṣētrajñuḍu.

“sī. aṭṭi ahaṃkāramaṃdadhiṣṭiṃci sāhasra phaṇāmaṃḍalābhirāmu

ḍai tanarāru nanaṃtuḍu saṃkarṣaṇuṃḍanadagu puruṣuṃḍu ghanuḍu

mahita bhūtēṃdriya mānasamayuḍunai kartṛtva, kāryatva kāraṇatva

prakaṭa śāṃtatva ṣōratva mūḍhatvādi lakṣaṇa lakṣitōllāsi yagucu

nuṃḍu nammēṭi reṃḍava vyūhamanaga”. (śrīmadāṃdhramahābhābagavatamu - - -)

25. asya lakṣaṇaṃ kartṛtvaṃ, karaṇatvaṃ,kāryatvaṃ - kartṛtvaṃ dēvatā rūpēṇa, karaṇatva miṃdriya rūpēṇa, kāryatvaṃ bhūtarūpēṇa, śāṃtatvādikaṃ tu - śāṃta, ghōravimūḍhatvaṃ - tatkāraṇa guṇatraya rūpēṇa - śāṃtatvaṃ prakāśakatvaṃ, ghōratvaṃ vikṣiptatvaṃ, mūḍhatvaṃ tatkāraṇa guṇatrayarūpēṇa ahaṃkārō lakṣyatē. ahaṃkāralakṣaṇamu kartṛtvamu, karaṇatvamu, kāryatvamu, - kartṛtvamuadhiṣṭiṃci yunna saṃkarṣaṇuḍu modalagu dēvataladvārā, karaṇatvamu iṃdriyamuladvārā, kāryatvamu bhūtamula dvārā).

“idaṃ buddhistu bāhyārthē tvahaṃ buddhistathātmani |

- - - idamardhē ghaṭādyarthē anātmatvaṃ sarva dēhināṃ |

ahamarthē tadātmatvamapi siddhaṃ svabhāvataḥ |

yatra yatrēda mityēṣā buddhirdṛṣṭā svabhāvataḥ |

tatra tatra tvanātmatvaṃ vijñātavyaṃ vicakṣaṇaiḥ |

yatra yatrāhamityēṣā buddhirdṛṣṭyā svabhāvataḥ |

tatra tatra tadātmatvaṃ vijñātavyaṃ manīṣi bhiḥ ||“. (sūta gītāyāṃ)

(idaṃ = idi anu buddhi bāhyavastuvulanu guṟiṃci vāḍabaḍucunnadi. ahaṃ = nēnu anu buddhi ātmanu guṟiṃci vāḍuka cēyabaḍucunnadi. ‘idaṃ’ anu māṭa ghatamu modalagu anātma vastuvulaguṟiṃci vāḍabaḍucunnadi, ahaṃ = nēnu anu māṭa ātma guṟiṃci ceppinapuḍunnū vāḍuṭa aṃdaṟiki viśadamē. ekkaḍaitē ē saṃdarbhamulō idaṃ = idi anumāṭa vāḍabaḍinadō ā saṃdarbhamulō adi anātma guṟiṃciyē ani jñānulu telusukōvalenu - ekkaḍaitē svabhāvamucēta ahaṃ = nēnu anumāṭa vāḍuka cēya baḍinadō adi ātmaguṟiṃciyē ani telusukonavalenu).

“sarvasākṣiṇamātmānaṃ svayaṃ jyōtiṣa lakṣaṇaṃ |

satyamānaṃda madvaita mahamardhaṃ viciṃtayēt |

rudra viṣṇu prajānādha pramukhā ssarvē cētanāḥ |

ahamēva parabrahmētyā hurātmānamē vahi |

tētu cinmātramadvaita mahamardhatayā bhṛśaṃ |

aṃgīkṛtyā ha madvaitaṃ brahmētyāhurna dēha taḥ ||“. (sūtagītāyāṃ)

(sarva sākṣi ayinaṭuvaṃṭinnī, svayaṃjyōti ayinaṭuvaṃṭinnī, satyamu, ānaṃdamu advaitamu ayina ātmanu ‘ahaṃ = nēnu’ anu bhāvamutō ciṃtiṃcavalenu. śivuḍu, viṣṇuvu, brahma modalaguvāraṃdaru “ahamēva parabrahma” - nēnē parabrahmanu - ani ātmaguṟiṃciyē ceppiyunnāru. vārukūḍā cinmātramu, advaitamu, ayina dāninē ‘ahaṃ’ anu māṭaku arthamu ani aṃgīkariṃciyē “ahaṃ advaitaṃ brahma” - nēnu advayuḍaina brahmanu - ani vaciṃciri, aṃtēgāni ‘ahaṃ’ anagā dēhamanikādu).

26. ahaṃkāraṃbu guṇarūpaṃbunaṃ jēsi trividhaṃbunu bhūtarūpaṃbunaṃ paṃcavidhaṃbunu, iṃdriyarūpaṃbunanēkādaśa vidhaṃbunu nai yuṃḍu. (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 3 - 32 - 1022)

27. “vijñānamaya kōśarūpaṃbagu nahaṃkāraṃbuna ātmānātma vivēka śūnyulu ‘ahaṃ’ aniyeḍu taṃ yanubhavaṃbuvalana nātmayani ceppuduru - nīlōtsalaṃbaniyeḍi cōṭa nīlaguṇa viśēṣaṃbuna gūḍi viśēṣaṃbagu nutpalaṃbu vēdyaṃbagu caṃdaṃbuna,”kṛśōhaṃ” anunapuḍu sthūlaśarīraṃbu tōḍanu, “śrōtāhaṃ” anunapuḍu iṃdriyaṃbulatōḍanu, dhātāhaṃ anunapuḍu aṃtaḥkaraṇaṃbulatōḍanu kūḍi bratyagātmaku vēdyaṃbaguṭaṃ jēsi ahaṃkāraṃbu ātmayanuṭa asatyamu. (vivēkaciṃtāmaṇi)

(śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 3 - 32 - 1022)

28. ahaṃkāramu ātmatō avinābhāvasaṃbaṃdhamu kaligiyuṃḍunu - uṃṭē ātmatō kalisiyuṃḍunu, ahaṃkāramu naśiṃcina ātmalō līnamagunu. aṃducētanē ‘ahaṃ’ anina nēnu ani sphuriṃcinaṭlu arthamagunu.

“ahaṃkāravaśādiṃpa dahaṃkārāt durādhiyaḥ |

ahaṃkāravaśādīhā nāhaṃkārātparō ripuḥ |

tamahaṃkāramāśritya paramaṃ ciravairiṇaṃ |

nabhuṃjē na pi bāmyaṃbhaḥ kimu bhōgān bhujē munē ||“.

(ahaṃkāramunaku vaśamai yunna ūḍala āpada kalugunu, buddhiceḍunu. ahaṃkāramuvalananē kōri kalu kalugunu, ahaṃkāramunumiṃcina śatruvu lēdu - bahukālamunuṃḍi nākuśatruvugānunnaī ahaṃkāramunāśrayiṃci bhōjanamu cēyanu, nīru trāganu, mari bhōgamulanu ēmi anubhaviṃtunu -)

“ahaṃbhāvō (a) ṃkurō janmavṛkṣāṇāṃ akṣayātmanāṃ |

mamēdamitiyā buddhistēṣāṃśākhā asatphalāḥ||“.

(janmamu kalugacēyuṭaku ahaṃkāramu aṃkuramuvaṃṭidi. adiyē peddaceṭṭugā pariṇamiṃcunu - ‘mama idaṃ’ ‘idi nādi’ anubuddhi ā ceṭṭuyokka śākhalu, kommalu, phalamulu).

“yāni duḥkhāni dīrghāni diṣamāṃdi mahāṃtica |

ahaṃkārāt prasūtāni tānyagāt khadirā iva||“. (yōgavāśiṣṭamu)

(khadiravṛkṣamulu koṃḍamīda puṭṭunaṭlu, dīrghakālamuṃḍunavi balamu galaviyu agu duḥkhamulu ahaṃkāramu valananē kalugunu).

“bhūmirāpō (a) nalō vāyuḥ khaṃ manō buddhirēva ca |

ahaṃkāra itīyaṃ mē bhinnā prakṛtiraṣṭathā||“. (śrīmadbhagavadgīta - 7 - 4)

(bhagavaṃtuniśakti ayina prakṛti enimidi vidhamulugānunnadi - aṃdulō ahaṃkāramu okaṭi).

(cūḍumu - ‘prakṛti’ - ‘aṣṭaprakṛtulu’)

29. ahaṃkāramu ghaṭādulavale jaḍamai, dṛśyamai svayaṃprakāśamu kānaṃduna anātmayē.

30. “ahaṃkārōpa śāṃtētu, rājan, jñānamatāpyatē”.

(ahaṃkāramu tolagipōvuṭaku jñānamu saṃpādiṃpavalenu - ahaṃkāramu tolagipōyina brahmajñānamu kalugunu).

“pauruṣēṇa prayatnēna tyaktvā bhōgēṣu bhāvanāṃ |

gatyā vikasitāṃ sattā mahaṃkāra layaṃ vrajēt ||“.

(vāsanā kṣayahētu samyak jñāna samādhyabhyāsādi rūpaḥ puruṣa prayatnaḥ, tēna bhōgaugha bhāvanāṃ tyaktvā vikasitāṃ pūrṇāṃ sattāṃ brahmasattāṃ gatvā āśritya ahaṃkāralayaṃ vrajēt).

(karma vāsanalanu kṣīṇiṃpacēyu samyak jñānamu, samādhi, abhyāsamu modalagunavigala puruṣa prayatnamucētabhōgamulanniṃṭinī viḍicipeṭṭi sadrūpamaina parabrahmanu poṃdi ahaṃkāramunu layiṃpa cēyavalayunu, lēkuṃḍa cēsukonavalayunu).

31. “muktasaṃguḍaina nīśvaratatvajñānaṃbu siddhiṃcu, īśvaruṃḍu gānaṃbaḍina jijjaḍagradhanarūpaṃbaina yahaṃkāramu bhinnaṃbagu”.

(śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 1 - 2 -)

32. “dravya jñāna kriyātmakaṃbaina yahaṃkāraṃbu dvitīya sargaṃbu”. (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 3 - 10 - 344)

(sṛṣṭikramamulō ahaṃkāramu reṃḍava ghaṭṭamu).