← Back to అ · Booklets 1–10 (digitized file 1)

అపరం బ్రహ్మ aparaṃ brahma

Original — తెలుగు

సగుణ బ్రహ్మ

“ప్రణవోహ్యపరం బ్రహ్మ” (మండూక్యోపనిషత్.)

(ప్రణవమే, ఓంకారమే, అపరబ్రహ్మ)

“యత్రా విద్యాకృత నామరూపాది విశేష ప్రతిషేదేన అస్థూలాది శబ్దైర్భ్రహ్మోప దిశ్యతే తత్పరం. తదేవ యత్ర నామరూప విశేషాణాం కేన చిద్విశిష్ట ముపాసనా యోప దిశ్యతే -” “మనోమయః ప్రాణ శరీరోభా రూపః”ఇత్యాది శబ్దైస్త దపరం” (శ్రీ శంకరః - బ్రహ్మ సూత్ర భాష్యే -4 - 3 - 14)

(అవిద్యచేత కల్పించబడిన నామరూపములు మొదలగు విశేషములను, నిషేధించి, “అస్థూలం” మొదలగు మాటలచే చెప్పబడినది పరబ్రహ్మ. నామరూపములు మొదలగు విశేషములతో కూడుకొని ఉపాసనా నిమిత్తము “మనోమయుడు, ప్రాణశరీరుడు, తేజోరూపుడు” అను మొదలగు వాక్యములచే చెప్పబడినది అపరబ్రహ్మ.)

చతుర్భుజములు, కిరీట హారాంగదాది ఆభరణములు, శంఖ చక్రాది పంచాయుధములు, ప్రసన్నమైన ముఖము గలిగి, సకల లక్షణ లక్షితుండైన హరి దివ్యమంగళ విగ్రహంబు -

“చతుర్ముఖబ్రహ్మ మొదలగు బద్ధ జీవుల సంఘ రూపము మూర్తమైనను, అనగా, సాకారమైనను, - ఆకారముకలది అయినను - భావనా త్రయముతో కూడుటవలన త్యాజ్యము - ఉపాసనకు తగినదికాదు -” మఱి యపరంబని చేప్పంబడిన హిరణ్యగర్భుండు, వాసవుండును, ప్రజాపతులు, మరుత్తులు, వసువులు, రుద్రులు, ఆదిత్యులు, తారకంబులు, గ్రహంబులు, గంధర్వ యక్షరక్షో దైత్యాది సమస్త దేవయోనులు, మనుష్యులు, పశువులు, అద్రులు, సముద్రంబులు ద్రుమంబులు, వెండియు, నేకపాద, ద్విపాద బహుపాదాపాదంబులగు ఇతరభూతంబులుం, దదుత్పత్తి హేతువులుగా విలసిల్లునట్టి ప్రథానాది విశేషాంత చేతనాచేతనాత్మక ప్రపంచభావంబగు స్థూలరూపంబు వక్రాంత యోగులకు చింతింపశక్యంబు - శక్యమేనియు తద్భావనాత్రయాత్మకంబగుట నశుభాశ్రయంబు గావున ముక్తిసాధనంబు గాదు. ఈ చెప్పబడిన సకల ప్రపంచంబును విష్ణుశక్తి సమన్వితంబై యతనికి శరీరంబునై యుండు. అట్టి విష్ణు శక్తులు- - - పరా పరాఖ్యులను తదతిరిక్త యగు కర్మాఖ్యనుం ద్రివిధములై యుండు.

“సీ. మున్నెన్నిన పరాఖ్యమునకు ద్వితీయమై విష్ణుసంజ్ఞగను నుర్వీత లేశ

యోగిహృద్ధ్యేయమై యొప్పు అమూర్తరూపంబొందు సత్సం జ్ఞ జపాగ్నకోటి

దాని వచించు నేత ద్రూపమె సమస్త శక్తులకెల్ల నాశ్రయతనొంది

ప్రాగుక్త విశ్వరూప విలక్షణతగాంచి, కల్యాణగుణభూతి గరిమ దనరి

యతి మహత్త్వంబుచే వెల్గునట్టి శక్తి

నలరు బ్రహ్మంబ దేవ తిర్యఙ్మనుష్య

నామ చేష్టావ దవతరణముల నాత్మ

లీల జగదుపకృతికి గల్పించుచుండు“.

“అట్టి పరమేశ్వరునకు బద్ధ ముక్తాది రూపంబు లనేకంబులు గలిగిన ముముక్షునకు జ్ఞాన సిద్ధికి పరవ్యూహ విభవాది రూపంబులే చింతనీయంబులు - - - సకల శక్త్యాశ్రయుండైన యప్పరమాత్ముని యందు జిత్తంబు నిల్పుట విశుద్ధయగు ధారణయనంబడు. బ్రహ్మాది దేవతలు కర్మయోనులగుట నశుద్ధులు గావున చిత్తంబున కవలంబనీయులుగారు; మఱి నిరవలంబధ్యానంబు పొందుపడదు. - గావున ధారణాధ్యాన విషయంబై శుద్ధంబగు స్థూల రూపాంతరంబయ్య నంతునకు గలదు -”.

Transliteration

saguṇa brahma

“praṇavōhyaparaṃ brahma” (maṃḍūkyōpaniṣat.)

(praṇavamē, ōṃkāramē, aparabrahma)

“yatrā vidyākṛta nāmarūpādi viśēṣa pratiṣēdēna asthūlādi śabdairbhrahmōpa diśyatē tatparaṃ. tadēva yatra nāmarūpa viśēṣāṇāṃ kēna cidviśiṣṭa mupāsanā yōpa diśyatē -” “manōmayaḥ prāṇa śarīrōbhā rūpaḥ”ityādi śabdaista daparaṃ” (śrī śaṃkaraḥ - brahma sūtra bhāṣyē -4 - 3 - 14)

(avidyacēta kalpiṃcabaḍina nāmarūpamulu modalagu viśēṣamulanu, niṣēdhiṃci, “asthūlaṃ” modalagu māṭalacē ceppabaḍinadi parabrahma. nāmarūpamulu modalagu viśēṣamulatō kūḍukoni upāsanā nimittamu “manōmayuḍu, prāṇaśarīruḍu, tējōrūpuḍu” anu modalagu vākyamulacē ceppabaḍinadi aparabrahma.)

caturbhujamulu, kirīṭa hārāṃgadādi ābharaṇamulu, śaṃkha cakrādi paṃcāyudhamulu, prasannamaina mukhamu galigi, sakala lakṣaṇa lakṣituṃḍaina hari divyamaṃgaḷa vigrahaṃbu -

“caturmukhabrahma modalagu baddha jīvula saṃgha rūpamu mūrtamainanu, anagā, sākāramainanu, - ākāramukaladi ayinanu - bhāvanā trayamutō kūḍuṭavalana tyājyamu - upāsanaku taginadikādu -” maṟi yaparaṃbani cēppaṃbaḍina hiraṇyagarbhuṃḍu, vāsavuṃḍunu, prajāpatulu, maruttulu, vasuvulu, rudrulu, ādityulu, tārakaṃbulu, grahaṃbulu, gaṃdharva yakṣarakṣō daityādi samasta dēvayōnulu, manuṣyulu, paśuvulu, adrulu, samudraṃbulu drumaṃbulu, veṃḍiyu, nēkapāda, dvipāda bahupādāpādaṃbulagu itarabhūtaṃbuluṃ, dadutpatti hētuvulugā vilasillunaṭṭi prathānādi viśēṣāṃta cētanācētanātmaka prapaṃcabhāvaṃbagu sthūlarūpaṃbu vakrāṃta yōgulaku ciṃtiṃpaśakyaṃbu - śakyamēniyu tadbhāvanātrayātmakaṃbaguṭa naśubhāśrayaṃbu gāvuna muktisādhanaṃbu gādu. ī ceppabaḍina sakala prapaṃcaṃbunu viṣṇuśakti samanvitaṃbai yataniki śarīraṃbunai yuṃḍu. aṭṭi viṣṇu śaktulu- - - parā parākhyulanu tadatirikta yagu karmākhyanuṃ drividhamulai yuṃḍu.

“sī. munnennina parākhyamunaku dvitīyamai viṣṇusaṃjñaganu nurvīta lēśa

yōgihṛddhyēyamai yoppu amūrtarūpaṃboṃdu satsaṃ jña japāgnakōṭi

dāni vaciṃcu nēta drūpame samasta śaktulakella nāśrayatanoṃdi

prāgukta viśvarūpa vilakṣaṇatagāṃci, kalyāṇaguṇabhūti garima danari

yati mahattvaṃbucē velgunaṭṭi śakti

nalaru brahmaṃba dēva tiryaṅmanuṣya

nāma cēṣṭāva davataraṇamula nātma

līla jagadupakṛtiki galpiṃcucuṃḍu”.

“aṭṭi paramēśvarunaku baddha muktādi rūpaṃbu lanēkaṃbulu galigina mumukṣunaku jñāna siddhiki paravyūha vibhavādi rūpaṃbulē ciṃtanīyaṃbulu - - - sakala śaktyāśrayuṃḍaina yapparamātmuni yaṃdu jittaṃbu nilpuṭa viśuddhayagu dhāraṇayanaṃbaḍu. brahmādi dēvatalu karmayōnulaguṭa naśuddhulu gāvuna cittaṃbuna kavalaṃbanīyulugāru; maṟi niravalaṃbadhyānaṃbu poṃdupaḍadu. - gāvuna dhāraṇādhyāna viṣayaṃbai śuddhaṃbagu sthūla rūpāṃtaraṃbayya naṃtunaku galadu -”.

English

English translation not yet available for this entry. Let us know if you'd like to help.