అవతరించుట; పుట్టుట; ఆవిర్భవించుట; భగవంతుని అవతారములు -
దేహమును గ్రహించినట్లుగ తోపించుట; పుట్టినట్లుగ తోపించుట; కనబడుట.
జనన మరణములు లేనటువంటిన్నీ, అవ్యక్తుడైనటువంటిన్నీ - కంటికి కనబడనటువంటిన్నీ - పరిమితి లేక, అంతటను అన్నింటిలోను ఉన్న భగవంతుడు పరిమితి గలిగిన ఒక దేహములో ఒక పని చేయుటకు, వ్యక్తుడై - సాధారణ జీవివలె కంటికి కనబడునటువంటివాడై - జీవివలె అనికరించి - వ్యవహరించుట. ఈ విషయము శ్రీమదాంధ్ర మహాభాగవతములో ఈ క్రింద విధముగా చెప్పబడినది : -
వ. “--- నిజరూపంబున నుండుచు, రూపాంతరంబుల ధరియించి క్రమ్మర నంతర్థానంబునొందు నటుని కైవడి లీలాపరాయణుండైన నరాయణుండు మీన, కూర్మాది రూపంబుల ధరియించి పరిహరించు ---”
(శ్రీమదాంధ్ర మహాభాగవతము - 1 - 15- 345)
పై శ్లోకమునకు వ్యాఖ్యానము : -
(ఈశ్వరునకు ధర్మాధర్మములు లేవు, అందుచేత జన్మయే లేదు - అయిన అవతారములను పేరుతో భగవంతుడు పుట్టుట, లేక, అవతరించుట ఎట్లు - అనగా - జన్మ అనగా ఇదివఱకు లేని దేహమును పొందుట. వ్యయము, లేక మరణము అనగా ఇదివరకు ఉన్న దేహమును విడిచిపెట్టుట. ఈ రెండు లక్షణములు భగవంతునికి లేవు - అతను అజుడు, అవ్యయుడు, కనుక అతను ఇదివఱకు ఉన్న దేహమును విడిచి పెట్టుటయు లేదు, కొత్తగా మరొక దేహమును పొందుటయు లేదు. వైకుంఠములోనో, ఎక్కడో ఒక చోట దూరముగా ఉండి అవతరించిన శరీరములోనికి దిగివచ్చుటయను సంగతిలేదు. ఎందుచేతననగా - భగవంతుడు ఎక్కడపడితే అక్కడ, ఎందులో పడితే అందులో ఉన్నాడు. కనుక చతుర్ముఖబ్రహ్మ మొదలగు సమస్త భూతములకు ఈశ్వరుడనైనప్పటికీ విచిత్రమైన అనేక శక్తులతోకూడి ఉన్న దిన్నీ, అసంభవమైనవాటిని కూడ సంభవించునట్లు చేయగలదిన్నీ, నాకు ఉపాధి అయినటువంటిదిన్నీ, మాయ యను పేరుగల నాయొక్క ప్రకృతిని నా చిచ్ఛాయచేత నావశమందుంచుకొని నేను, జన్మలేనివాడనైనను, పుట్టినవానివలె - దేహముకలవానివలె - కనబడుచున్నాను. నేను ఈ ప్రకారము పుట్టినట్లు అగుట - కనబడుట - ఇది నా మాయ. సమస్త భూతగుణములతో కూడియున్న నేను - నీవు చూచుచున్న నేను - నాచే సృష్టించబడిన మాయయే, నా మాయ తయారుచేసిన నన్ను నీవు చూచుచున్నావు. నీవు నన్ను చూచుచున్నావని అనుకొనుట నామాయయే నారదా ! అంతే కాని నా నిజరూపము - స్వస్వరూపము నీవు చూడలేవు. మోక్షధర్మములో చెప్పిన ప్రకారము కూడ నేను వస్తుతః - యదార్థముగా ఆకారము లేనివాడను - రూపము లేనివాడను - అవిద్యా సంబంధము దేనికి కలుగునో దానికే, అటువంటి వాటికే జననము కలుగును.అవిద్యా సంబంధములేక శుద్ధమైన నాకు పంచభూతమయమైన శరీరమెట్లుకలుగును? బ్రహ్మాండపురాణములో కూడ ఈ ప్రకారముగానే వ్యాస మహర్షి చెప్పియున్నారు. అది యెలాగునంటే - పురుష సంగమమను మలమువలన కలుగు దేహము భగవంతునికి లేదు - మత్స్య, కూర్మ, వరాహ, నారసింహావతారములలో అవతారమూర్తికి తలిదండ్రులను చెప్పియుండలేదు - కాని దోషరహితమైన చైతన్యమును, సదానందమును - సచ్చిదానందమును - అయిన తనను ప్రకాశింపచేయును - స్తంబములోనుండి శ్రీనరసింహమూర్తి ఆవిర్భవించినట్లు. ఇదియే విష్ణువుయొక్క జన్మ, అవతారము, మఱొకటికాది, మఱియొకరీతిగా కాదు -.)
(భాష్యకారుల అభిప్రాయముకూడ ఈ తీరుగనే యున్నది. జ్ఞాన, ఐశ్వర్య, శక్తి, బల, వీర్య, తేజస్సులనుశక్తులు గలవాడు భగవంతుడు, నిత్యుడై మాయ యనుశక్తి గలవాడు. సకలమునకు కారణమైన ఈ శక్తియే ఉపాధిగా గలవాడు - ఇదియే భగవంతుని దేహము.)
(ఇతరుల అభిప్రాయము ఈ క్రిందవిధముగా నున్నది - భగవంతునియందు దేహి, దేహము అను భేదములేదు,అఖండ చిదానందఘనుడు, విభుడు, అద్వయుడు, నిర్గుణుడు, నిత్యపరిపూర్ణుడు. ఇదియే భగవంతునియొక్క రూపము; మాయతో కూడినదికాని, పంచభూతములకు సంబంధించినదికాని, ఇతరమైనదికాని భగవంతునికి లేదు - అందుచేతనే తను జన్మలేనివాడనని (అజుడనని) శ్రీకృష్ణభగవానుడు చెప్పియున్నాడు - వేదములోకూడ - “ఆకాశవత్సర్వగతో నిత్యః” ఆకాశమువలె అన్నింటిలోను వ్యాపించియున్నవాడు – శాశ్వతముగా నుండువాడు అని చెప్పబడినది. ప్రకృతికన్నా ఉత్కృష్టమైనది, ఎల్లపుడు ఒకే తత్వము గలదిన్నీ - ఒకే రసము గలదిన్నీ - స్వమహిమయందే ప్రతిష్ఠింపబడినది అయిన స్వస్వరూపమును- నా యధార్థ స్వరూపమును అధిష్ఠించియుండి, స్వస్వరూపముతోనే ఉండి, దేహముకల దేహికంటె వేరైనప్పటికీ, దేహివలె విహరించెదను.)
(స్వతః స్వచ్ఛమైన - శుద్ధమైన - భోధి - జ్ఞానము (శుద్ధ బుద్ధావతారములేక, శుద్ధచైతన్యము) గలిగినటువంటిన్నీ, మహామోహమనెడి అంధకారము లేనటువంటిన్నీ నాయందు జన్మము మొదలగునవిఎప్పుడును కలుగవు.)
మాయాగుణైర్విరచితం మహదాదిభిరాత్మని |
యథా నభసిమేఘౌ ఘోరేణుర్వాపార్థివో(అ)ని లే |
ఏవం ద్రష్టం దృశ్యత్వమారోపితమ బుద్ధిభిః |
ఏవం జన్మనికర్మాణి హ్యాకర్తు రజనస్య చ |
వర్ణయంతిస్మ కవయో వేదగుహ్యానిహృత్సతేః ||” (శ్రీమద్భాగవతం - 1 - 3 -)
పైశ్లోకముయొక్క సారాంశము శ్రీమదాంధ్రమహా భాగవతములో ఈ క్రిందవిధముగా చెప్పబడినది : -
ర్తనుడగు చక్రి కింగవులు దొరపదంబుల జన్మ కర్మముల్
వినుతులు సేయుచుండుదురు, వేదరహస్యములందు నెందు జూ
చినమఱి లేవు జీవునికి చెప్పిన కైవడి జన్మ కర్మముల్“. (శ్రీమదాంధ్ర మహా భాగవతము - 1 - 3 - 31)
(చిదాత్ముడు - చైతన్యమే, చిచ్ఛక్తియే అయినవాడు - నిరాకారుడు - ఆకారములేనివాడు - అగు భగవంతు నికి మాయాగుణములగు సత్వరజస్తమములచేతను - మహత్తత్వము మొదలగువాటిచేతను - అనగా వాటిని ఉపాధిగా చేసుకొని యుండుటచేతను - ఈ రూపము కలిగినది. అకాశమునందు మేఘములవలె, లేక, వాయువు లోని ఇసుకరేణువులవలె, ద్రష్ట అయిన భగవంతునియందు దృశ్యమగు ప్రపంచమును - ప్రపంచములోని వస్తువులను - అజ్ఞానులచేత ఆరోపించబడినవి. ఈ ప్రకారముగానే అజుడు - జన్మలేనివాడు - అకర్త - ఏ కర్మను చేయనివాడు అగు భగవంతునికి జన్మలు, కర్మలు, కవులు వర్ణించెదరు.)
అరూపుండయి చిదాత్మకుండయి సరగు జీవునికి బరమేశ్వరుమాయాగుణంబులైన మహదాదిరూపంబులచేత నాత్మస్థానంబుగా విరచితంబైన స్థూలశరీరంబు, గగనంబునందు బవనాశ్రితమేఘ సమూహంబును, గాలియందు చార్థివధూళి ధూసమత్వంబును నేరీతి, నారీతి ద్రష్టయగునాత్మయందు దృశ్యత్వంబు బుద్ధిమంతులు గానివారిచేత నారోపింపబడు ---“. (శ్రీమదాంధ్ర మహాభాగవతము -1 - 3 - 30)
యెట్టనుడున్ భవాది దశలెల్లను జీవులయందవిద్య
జుట్టుచునుండుగాని, నిను జుట్టనదిం బలె బొంతనుండియున్
జుట్టగలేదు దత్క్రియల జొక్కని యొక్కటి గంటి మీశ్వరా“. (శ్రీమదాంధ్ర మహాభాగవతము - 10 - పూ,భా. - 99)
(జన్మరహితుడైన ఓ భగవంతుడా !నీకు జన్మలేదుకదా ! అందుచేత నీవు పుట్టుట క్రీడ - లీల. అంతేకాని అది యదార్థముగా పుట్టుటకాదు - ఎందుచేతననగా, అవిద్య - మాయ - అనునది జీవులకు పుట్టుట,పెరుగుట మొదలగు దశలను - షడ్భావవికారములను - కలిగించును. కాని, ఆ అవిద్య నిన్ను జుట్టుకొని, ఆవరించి, ఇటువంటి దశలు కలిగించునట్లుండునుకాని కలిగించలేదు - అవిద్యాకార్యములకు నీవు అతీతుడవు, మాయను నీస్వాధీనములో ఉంచుకొనినవాడవు. నువ్వు పుట్టినట్లు అనిపించునుగాని నిజముగా అందఱి వలె పుట్టువాడవు కావు. అందుచేత నీవు పుట్టుట - అవతరించుట - అనునది నీ లీల.)
పరాపరుండును, బ్రకృతికార్యంబైన మహత్తత్వరూపుండును, జనన విరహితుండయ్యును దారువుల వలన ననలంబు దోచుచందంబున జననంబునొందుచుండు ---” (శ్రీమదాంధ్ర మహాభాగవతము - 3 - 2 - 91)
(పరాపరుడు - పరబ్రహ్మ, అపరబ్రహ్మ ప్రకృతినుండి జనించిన మహత్తత్వరూపుండును, జన్మములేనివాడై నను భగవంతుడు, కట్టెలలో అగ్ని అణగియుండి, బైటకు వచ్చినట్లు పుట్టుచుండు - కట్టెలలో అగ్ని సూక్ష్మరూపములో నుండును, లోపల నున్నట్లు పైలి లనబడదు - కట్టె పట్టుకున్నపుడు చేయి చురకదు - కాని దానిలోని అగ్ని పై అగ్నితో సంబంధము కలిగినపుడు బైటకు వచ్చును - ఆ ప్రకారముగానే భగవంతుడు ప్రతి వస్తువును ఉపాధిగా చేసుకొని అందులో సూక్ష్మరూపములో కనబడకయుండినను, అవసరమైనపుడు స్థూలరూపము వహించును - అదియే జన్మమందురు - హిరణ్యకశిపుని సంహరించుటకు శ్రీమహావిష్ణువు అన్ని ప్రదేశములలోను, అన్నివస్తువులలోను సూక్ష్మరూపములో శ్రీనరసింహమూర్తిగా వేచియుండెను - అవసరమైనపుడు, అవసరమైన చోట స్థూలరూపము వహించెను –
“మ. హరి సర్వాకృతులన్ గలండనుచు బ్రహ్లాదుండు భాషింప స
త్వరుడై యెందును లేడు లేడని సుతున్ దైత్యుండు తర్జింప శ్రీ
నరసింహాకృతినుండె నచ్యుతుడు నానా జంగమస్థావరో
త్కర గర్భంబుల నన్ని దేశముల నుద్దండ స్వభావంబునన్“. (శ్రీమదాంధ్ర మహాభాగవతము - 7 - 8 - 267)
“వ. --- అప్పుండరీకాక్షుని లీలావతారంబు లనంతంబులు ---” (శ్రీమదాంధ్ర మహాభాగవతము - 2 - 6 - 112)
భగవంతుడే సృష్టిలోనున్నరూపములుగా మారెను - ఆ రూపముల తానే అవతరించెను. అందుచేత ఆ రూపములన్నియు అతని అవతారములే. అవి ఎట్లు ప్రారభమైనవనగా –
సంభృతం షోడశకలామాదౌ లోక విసృక్షయా |
యస్యాం భసి శయా నస్య యోగనిద్రాం వితన్వతః |
నాభి హృదంబు దాసీ ద్బ్రహ్మ విశ్వశ్రు జాం పతిః |
యస్యా వయవ సంస్థానైః కల్పితో లోకవిస్తరః |
తద్వై భగవతో రూపం విశుద్ధం సత్వమూర్జితం |
పశ్యంత్యదోరూప మదభ్ర చక్షుసా |
సహస్రపాదోరు భుజననాద్భుతం |
సహస్రమూర్థ శ్రవణాక్షి నాసికం |
సహస్రమాల్యాంబర కుండలోల్లసత్ |
ఏతన్నా నావ తారాణాం నిధానం బీజ మహ్యయం |
యస్యాం శాంశేన సృజ్యంతే దేవ తిర్యఙ్నరా దయః |“. (శ్రీమద్భాగవతం - 1 - 3 - 65)
పై సంస్కృతమూలము ఈ క్రిందవిధముగా ఆంధ్రములో చెప్పబడినది –
“సీ. మహదహంకార తన్మాత్ర సం యుక్తుడై చారు షోడశ కళాసహితుడగుచు
మంచమహాభూత భాసితుండై శుద్ధ సత్వుడై సర్వాతిశాయి యగుచు
జరణోరు భుజముఖ శ్రవణాక్షి నాసాశిరములు నానా సహస్రములు వెలుగ
నంబర కేయూర హోరమండల కిరీటాదులు పెక్కువేలమరుచుండ
తే. బురుషరూపంబు ధరియించి పరుడనంతు
డఖిల భువనైక వర్తన యత్నమమర
మానితాకార జలరాశిమధ్యమునను
యోగనిద్రావిలాసియై యొప్పుచుండు“.
“వ. అది సకలావతారంబులకు మొదలి కనియైన శ్రీమన్నారాయణ దేవుని విరాజమానంబైన దివ్యరూపంబు, దానిం బరమ యోగీంద్రులు దర్శింతురు. అప్పరమేశ్వరు నాభికమలంబువలన సృష్టికర్తలలోన శ్రేష్టుండైన బ్రహ్మ యుదయించె. అతని యవయవస్థానంబులయందు లోక విస్తారంబులు గల్పింపబడియె ---”.
(శ్రీమదాంధ్ర మహాభాగవతము - 1 - 3 - 25, 26)
దీనిభావమిట్లు గోచరమగుచున్నది : -
“సదేవ సోమ్య ఇదమగ్ర ఆసీత్, ఏకమేవాద్వితీయం” (చాందోగ్యోపనిషత్ - 6 - 2 - 1)
“ఆత్మా వా ఇదమేక ఏవాగ్ర ఆసీత్” (ఐతరేయోపనిషత్ -2 - 1 - 1 - 1)
(ఇప్పుడు సృష్టిలోనున్న సమస్తవస్తువులు సృష్టికి పూర్వముఒక్క ఆత్మగానే ఉండెను - అది తప్ప మఱియొక వస్తువేదియును లేదు.) “న అకామయత బహుశ్యామితి, సలోకాన సృజత”తత్ సృష్ట్వా తదేవానుశ్రా విశత్“. (అతను ఒక్కడే అయినను తానే అనేకముగా మారెదను అని సంకల్పించెను - అట్లు సంకల్పించి లోకములను సృష్టించెను, సృష్టించి వాటిలోనే తాను ప్రవేశించెను.)”తత్ప్రవిశ్య సచ్ఛ త్యచ్చ అభవత్“. (అట్లు ప్రవేశించి తానే 'సత్', 'త్యత్' - ఆత్మ, అనాత్మగా మారెను - ఆయెను.) అందుచేత ఈ సృష్టిలోని వస్తువులన్నింటిగా తానే మారెను - బంగారముతో చేసిన వస్తువులన్నియు బంగారపు వస్తువులేగాని, ఇతరములు గావు. ఆ ప్రకారముగానే భగవంతునిలోనుండి పుట్టినవన్నియు భగవంతుని రూపములే, ఈ రూపములుగా భగవంతుడే మారెను - అందుచేత అవన్నియు భగవంతుని అవతారములే.)
(మహత్తత్వము, అహంకారము, పంచతన్మాత్రలు, మంచమహాభూతములు మొదలగు పదహారు తత్వము లుగా తానే మారి, వాటితో కలిసి సత్వ స్వరూపుడు - సత్తామాత్రుడు - అయిన భగవంతుడు వేనవేలు చరణములు, ఊరువులు, భుజములు, ముఖములు, శ్రవణములు, కండ్లు, ముక్కులు, శిరస్సులు, కలిగి, హారములు, కుండలములు, కిరీటములు, కేయూరములు, అంబరములు వేలకొలది కలిగియుండి, ఒక పురుషరూపమును పొంది - ఇవన్నీ కలిగియున్న శరీరమను పురములో ప్రవేశించియుండి - (పాల) సముద్రము మధ్యను యోగనిద్రలో నుండెను. వివిధరూపములుగా తానే మారి ప్రకాశించుటచేత ఇతను విరాట్పురుషుడు - విరాడ్రూపముగల పురుషుడు - అని చెప్పబడుచున్నాడు -“వివిధం రాజతే ఇతి విరాట్” - అనేకవిధములుగా ప్రకాశించువాడు - కనబడువాడు - రాజిల్లువాడు) - అనగా ఈ రూపముతో తేజోరూపమైన సత్త్వముగలిగి ఒకమహాసముద్రమువలెనుండు తేజస్సముదాయమునందు సాముదాయకమైన రూపముతో - పుట్టబోయే వస్తువుల సూక్ష్మరూపములన్నింటి కూటమిగల రూపముతో - ఉండువాడు. ఇదియే ఆదిపురుషావతారము - మొట్టమొదట భగవంతుడు సృష్టి చేయుటకు - కుమ్మరివానికి మట్టివలె ఉపయోగపడు- ప్రకృతిని (ప్రథమం కృతం ఇతి ప్రకృతిః - మొట్ట మొదట సృష్టి చేయబడినది, అందుచేత ప్రకృతియని చెప్పబడుచున్నది) సృష్టించెను - అది జడమగుటచేత దానిలో తన సత్తాస్ఫూర్తితో - చిచ్ఛక్తితో - ప్రవేశించి దానిచేత అనేకవస్తువులను సృష్టింపచేసెను - ఇట్లు ప్రకృతి అను పురములోప్రవేశించి యుండుటవలన భగవంతుడు పురుషుడని చెప్పబడుచున్నాడు - ఇది మొట్ట మొదట జరిగినదగుటచేదీనిని ఆది పురుషావతారమందురు - ఈ సృష్టిక్రమములో ప్రకృతి భగవంతుని చిచ్ఛ్గక్తితోకలిసి ఎన్ని విధములుగా - ఎన్ని రూపములుగా - మారినను వాటి అన్నింటిలోను - ప్రతి ఒక్కటిలోను భగవంతుని చిచ్ఛక్తి ప్రవేశించియుండుటచేత అవన్నియు భగవంతునికి పురములే. మొట్టమొదటిమాటు భగవంతుడు ప్రకృతిలో ప్రవేశించినది మొదటి పురము - దానిలో శయనించియుండువాడు ఆదిపురుషుడు. ఇదియే ఆదిమఅవతారము. ఇదియే సకలావతారములకు గనియని చెప్పబడినది. దీని నుండియే ప్రపంచములోని మిగిలిన రూపములన్నియు - ఒకదానిలోనుండి ఒకటిగా - పుట్టినవి. ఆ రూపములన్నియు భగవంతుని అవతారములే కనుక వాటి అన్నింటికీ ఈ ఆదిపురుషరూపమైన అవతారము - విరాడ్రూపముగని - పుట్టుకస్థానము - ఆ ఆదిపురుషుని నాభిస్థానమునుండి (Centre) చతుర్ముఖ బ్రహ్మ పుట్టెను - అతనినుండిమిగిలిన రూపములన్నియు కలిగెను కనుక అతను సృష్టికర్తలలో శ్రేష్టుడు - అతని అవయవములనుండి లోకములోని వస్తువులన్నియు పుట్టెను. అందుచేత చతుర్ముఖబ్రహ్మ భగవంతుని యవతారమే. అతనిలోనుండి - అతని అవయవములనుండి లోకములోని వస్తువులన్నియు పుట్టుటచేత భగవంతుని రూపములే అవతారములే - అందుచేతనే “సహస్ర శీర్షా పురుషః సహస్రాక్షః సహస్రపాద్” అని చెప్పినట్లు ఆ విరాడ్రూపంబు ఆదిమావాతారము –
“వ. --- అమ్మమహనీయ తేజోనిధి మొదలి యవతారంబు సహస్రశీర్షాది యుక్తంబయి ప్రవర్తకంబగు నాది పురుషరూపంబు ---” (శ్రీమదాంధ్రమహాభాగవతము - 2 - 6 - 112)
యథా విదానినః కుల్యః సరసః స్యుః సహస్రశః |
ఋషయో మనవో దేవాః, మనుపుత్రాః మహాజనః |
కలాః సర్వే హరేరేవ సప్రజాపతయః స్మృతాః |
ఏతే చాం శ కలాః పుం సః - - - ||“. (శ్రీమద్భాగవతం - 1 - 3 - 26 to 35)
పై సంస్కృతమూలమునకు ఆంధ్రము : -
“మ. సరసిబానిన జాఱుకాలువల యోజన్ విష్ణునందైన శ్రీ
కరనానా ప్రకటావతారముల సంఖ్యాతంబులుర్వీశులున్
సరలున్ బ్రాహ్మణ సం యమీంద్రులు మహర్షుల్ విష్ణు నంశాంశజుల్
హరి కృష్ణుండు బలాను జన్ముడెడలేదా విష్ణుడౌ నేర్పడన్“.
(శ్రీమదాంధ్రమహాభాగవతము - 1 - 3 - 27)
ద్రవ్యంతి వికారో గుణ ఇంద్రియాణి విరాట్ స్వరాట్ స్థాన్ను చరిష్ణు భూమ్నః |
అహం భవో యజ్ఞ ఇమే ప్రజేశాః దక్షాదయా యే భవదాదయశ్చ |
స్వర్లోకపాలాః నృలోకపాలా స్తలలోకపాలాః |
గంధర్వ విద్యాధర చారణేశాః యే యక్షరక్షోరగనాధ నాధాః |
యేవా ఋషీణాం ఋషభాః పితృణాం దైత్యేంద సిద్ధేశ్వర దానవేంద్రాః |
అన్యే చయే ప్రేత పిశాచ భూత కూష్మాండ యాదో మృగ పక్ష్య ధా శాః |
యత్కించ లోకే భగవన్ మహస్వ దోజః సహ్ర స్వద్బలదత్ క్షమాదత్ |
శ్రీర్హీర్భూత్యాత్మవ దద్భుతార్ణం తత్వం పరం రూప వద స్వరూపం |
ప్రాథాన్యాత్ యా నృప ఆమనంతి లీలావతారాన్ పురుషస్య భూమ్నః ||“. (శ్రీమద్భాగవతం - 2 - 6 - 41 to 46)
పై సంస్కృతమూలమునకూఅంధ్రములో ఈ క్రింద విధముగ నున్నది : -
“వ. --- అమ్మహనీయ తేజోనిధి మొదలి యవతారంబు సహస్ర శీర్షాది యుక్తంబయి ప్రకృతి ప్రవర్తకంబగు నాది పురుషరూపంబగు. అందు కాల స్వభావంబులను శక్తులుదయించె. అందు కార్యకారణ రూపంబయిన ప్రకృతి జనించె. - - -. అన్నింటి సంఘాతంబున విశ్వరూపుండైన విరాట్పురుషుండు పుట్టె - - - అందు చరాచరరూపంబుల స్థావరజంగమాత్మకంబయిన జగత్తు గలిగె. అందు సత్వరజస్తమో గుణాత్మకులమైన విష్ణుండును, హిరణ్యగర్భుండనైన యేనును, రుద్రుండునూ గలిగితిమి. అందు సృష్టి జననకారణుండైన చతుర్ముఖుండు పుట్టె. వానివలన దక్షాదులగు ప్రజాపతులు, తొమ్మండ్రు గలిగిరి. అందు భవత్ప్రముఖులైన సనకసనందనాది యోగీంద్రులును, నాకలోక నివాసులైన వాసవాదులును, ఖగలోకపాలకులగు ననంతవాసుకి ప్రభృతులును, గంధర్వ, సిద్ధ, విద్యాధర, చారణ, సాధ్య, యక్ష, రక్షోరగాదులును- - - నిద్భవించె. మఱియును లోకపాలురును, ఋషులును, పితృదేవతులును, దైత్య, దానవ, భూత, ప్రేత, పిశాచ, కూశ్మాండ, పశు మృగాదులును నుద్భవించె - - -అందు మహదైశ్వర్య తేజో బలసంపన్నులైన పురుషులు సర్వాత్ముండైన నారాయణుని కళాంశ సంభవులుగా నెఱుంగుము. అప్పుండరీకాక్షుని లీలావతారంబులనంతంబులు---”. (శ్రీమదాంధ్రమహాభాగవతము - 2 - 6 - 112)
--- అమ్మహాత్ముండు సృష్ట్యాదికాల భేదంబు కొఱకు మాయాగుణావతారంబులందు బహు శక్తిధారణుండైన భగవంతుండు సర్గాదిని దపస్వులును, నేను, ఋషిగణంబులును, నవప్రజాపతులునై యవతరించి, విశ్వోత్పాదనంబు గావించుచుండు. ధర్మంబును, విష్ణుండును, యజ్ఞంబులును, మనువులును, నింద్రాది దేవగణంబులును, ధాత్రాపతులును, నయి జగముల రక్షించుచుండు, అధర్మంబును, రుద్రుండును, మహోరగంబులును, రాక్షసానీకంబులునునై యవతరించి, విలయంబు నొందించుచుండు. ఇత్తెఱుంగున బరమేశ్వరుండును, సర్వాత్మకుండును నైన హరి విశ్వోత్పత్తి స్థితిలయహేతు భూతుండై విలసిల్లు. ధరణీ రేణువులనైన గణుతింప నలది యగుగాని యమ్మహాత్ముని లీలావతారాద్భుతకర్మంబులు లెక్కపెట్ట నెవ్వరికి నశక్యంబై యుండు ---“. (శ్రీమదాంధ్రమహాభాగవతము - 2 - 7 - 199)
“క. ఈ పగిదిని విశ్వము సం
స్థాపించును, మనుచు, నడచు ధర్మాత్మకుడై
దీపిత తిర్య ఙ్నర సుర
రూపంబులు దానవార్చి రూఢి దలిర్పన్“. (శ్రీమదాంధ్రమహాభాగవతము - 2 - 10 - 277)
ఙ్నర రూపములన్ జనించి, నయమున మన్వం
తరముల నిజ సత్వంబున
బరిపాలించును జగంబు బౌరుషమెప్పన్“. (శ్రీమదాంధ్రమహాభాగవతము - 3 - 11 - 353)
“పశ్య మే పార్థ రూపాణిశతశో(అ)ధ సహస్రశః |
నానావిధాని దివ్యాని నానా వర్ణాకృతీని చ |
పశ్యాదిత్యాన్, వసూన్. రుద్రానశ్వినౌ మరుతస్తథా ||“. (శ్రీమద్భగవద్గీత - 11 - 5, 6)
(వేలకొలది అయిన నా దివ్యమైన రూపములను, అనేక వర్ణములతోను, అనేక ఆకారములతోను ఉన్నవాటిని చూడుము - ఆదిత్యులను, వస్తువులను, రుద్రులను, అశ్వనీ దేవతులను మరుత్తులను చూడుము.)
“వాయుర్య మో(అ)గ్నిర్వరుణ శ్శశాంకః ప్రజాపతిస్త్వం ప్రపితామహశ్చ |” (11 - 39)
(నీవే వాయువు, నీవే అగ్నివి, నీవే వరుణదేవతవు, నీవే చంద్రుడవు, నీవే ప్రజాపతివి, నీవే ప్రపితామహుడవు.)
(ఈ ప్రకారముగా చెప్పినపుడు మిగిలినరూపములన్నీ చెప్పినట్లే భావించవలెను.)
(శ్రీమదాంధ్రమహాభాగవతము - 11 - 105)
(ఈ ప్రకారముగా పైనచెప్పినవాటిని బట్టి సృష్టిలోని రూపములన్నియు భగవంతుని రూపములే, భగవంతుని అవతారములే. మానవ వ్యక్తిత్వమునందు అసాధారణ దివ్యతేజము, దివ్యత్వము విజృంభించుటయే అవతరించుట.)
పైన చెప్పిన ప్రకారము ప్రపంచములోని వస్తువులన్నియు భగవంతుని అవతారములే అయినను వాటిలో కొన్ని విశిష్టమైనవి అని చెప్పబడుచున్నవి. వాటిని గుఱించి ఈ క్రిందను వివరించడమైనది : -
(భగవంతుని అవతారములు అనంతములు - అనగా, ఇక మరిలేవు అనునది లేనివి - లెక్కకుమించినవి, ఇప్పటికి అవతరించినవే, ఇకముందు ఉండవు అను పరిమితి లేనివి - అని శ్రీమద్భాగవతములో చెప్పబడినది - వాటిలోకూడా దశావతారములే ప్రసిద్ధి చెందినవి అని ఇతర పురాణములలో చెప్పబడినది.)
“వ. --- అప్పరమేశ్వరు నాభికమలంబువలన సృష్టికర్తలలోన శ్రేష్టుండైన బ్రహ్మ యుదయించె. అతని యవయవ స్థానంబులందు లోకవిస్తారంబులు కల్పింపబడియె - మొదల నద్దేవుండు కౌమారాఖ్యసర్గంబు నాశ్రయించి బ్రహ్మణ్యుండై దశ్చరంబైన బ్రహ్మచర్యంబు చరియించె. రెండవమాఱు జగజ్జననంబుకొఱకు రసాతల గతయైన భూమినెత్తుచు యజ్ఞేశుండయి వరాహ దేహంబు దాల్చె. మూడవతోయంబున నారదుండును దేవర్షి యై కర్మనిర్మోచకంబయిన వైష్ణవ తంత్రంబు సెప్పె. నాలవపరి ధర్మ భార్యా సర్గంబునందు నరనారాయణాభిధానుండై దుశ్చరంబైన తపంబు సేసె. పంచమావతారంబున గపిలుండను సిద్ధేశుండయియాసురియను బ్రాహ్మణునకు దత్త్వగ్రామ నిర్ణయంబుగల సాంఖ్యంబునుపదేశించె. ఆఱవశరీరంబున ననసూయాదేవి యందు నత్రిమహామునికి గుమారుండై యలర్కునికి బ్రహ్లాదముఖ్యులకు నాత్మవిద్య తెలిపె. ఏడవ విగ్రహంబున నాకూతియందు రుచికి జన్మించి యజ్ఞుండన ప్రకాశమానుండై యమాది దేవతలతోడం గూడ స్వాయంభువ మన్వంతరంబు రక్షించె. అష్టమమూర్తిని మేరుదేవి యందు నాభికి జన్మించియురుక్రముండనం బ్రసిద్ధుండై విద్వజ్జనులకు పరమహంసమార్గంబుం బ్రకటించె. ఋషులచేత గోరంబడి తొమ్మిదవ జన్మంబున బృధుచక్రవర్తియై భూమిని దేనువుం జేసి సమస్త వస్తువులం బితికె. చాక్షుష మన్వంతర సంప్లవం బున దశమంబయిన మీనావతారంబునొంది, మహీరూపంబగు నావనెక్కించి నైవస్వతమనువు నుద్ధరించె. సముద్రమధనకాలంబునం బదు బదునొకండవమారు కమలాకృతిని మందరాచలంబు దన పృష్ఠ కర్పరంబున నేర్పరియై నిలిపె. ధన్వంతర్యనుబండ్రెండవ తనువున సురాసుర మధ్యమాన క్షీరపాధోధి మధ్యభాగంబున నమృతకలసహస్తుండైవెడలె. పదమూడవదియైన మోహినీ వేషంబున సురాసురల మోహితులంజేసి సురల నమృతాహారులం గావించె. పదునాలుగవదియైన నరసింహరూపంబునం గనక కశిపుని సంహరించె. పదినేనవదియైన కపట వామనావతారంబున బలిని బదత్రయంబు యాచించి మూడులోకంబుల నాక్రమించె. పదురాఱవదియైన భార్గవరామాకృతిని గుపితభావంబు దాల్చి బ్రాహ్మణద్రోహులయిన రాజుల నిఱువదియొక్కమాఱు వధియించి, భూమిని నిఃక్షత్రియంబు గావించె. పదునేడవదియైన వ్యాసగాత్రంబున నల్ప మతులయిన పురుషులం గరుణించి, వేదవృక్షంబునకు శాఖలేర్పఱచె. పదునెనిమిదవదైన రామాభిదానంబున దేవకార్యార్థంబు రాజత్వంబునొంది సముద్ర నిగ్రహాదిపరాక్రమంబు లాచరించె. ఏకోన వింశతి, వింశతితమంబులైన రామకృష్ణరూపంబులచే యదువంశంబునందు సంభవించి విశ్వంభరాభారంబు నివారించె.నేక వింశతి తమంబైన బుద్ధనామధేయంబునం గలియుగాద్యవసరంబున మధ్యగయా ప్రదేశంబున జిన సుతుండయి, రాక్షస సమ్మోహనంబుకొఱకు, తేజరిల్లు. యుగసంధియందు వసుంధరాధీశులు చోరప్రాయులై సంచరింప విష్ణుయశుండను విప్రునికి గల్కియనుపేర నుద్భవింపగలండు ---”. (శ్రీమదాంధ్రమహాభాగవతము - 1 - 3 - 26)
“మత్స్య కూర్మ వరాహశ్చ నారసింహశ్చ వామనః |
రామో రామశ్చ, బౌద్ధః కలికేవ చ ||“.
(మత్స్యావతారము, కూర్మావతారము, వరహావతారము, నరసింహావతారము, వామనావతారము, పరశురామావతారము, రామావతారము, కృష్ణావతారము, బుద్ధావతారము, కలికావతారము. “రామో రామశ్చ, రామశ్చ” అనుటకు బదులుగా “రామో రామశ్చ, కృష్ణశ్చ” అని పాఠాంతరముకలదు - “రామో రామశ్చ కృష్ణశ్చ” ఇతి కృష్ణ చరిత్రం వర్ణనీయం. తథాపి కృష్ణస్యైతే దశాపీతి కృష్ణస్య నామకత్వేన వర్ణనీయో బలదేవోపి దశ సుగణితః.
(ఈ పది యవతారములున్నూ శ్రీకృష్ణభగవానుని అవతారములే కనుక కృష్ణావతారమని చెప్పబడినది. అయినను బలరాముడు కూడ కృష్ణుడను పేరనే చెప్పబడుచుండుటచేత మూడవ రామావతారమనగా బలరామావతారమనికూడ చెప్పవచ్చును.
దశావతారములలో భగవంతుడు చేసిన చర్యలు ఈ క్రింద వివరింపబడినవి : -
సరివై, భిక్షుడవై, హయాననుడవై, క్ష్మాదేవతా భర్తవై
ధరణీనాధుడవై దయాగుణగణోదారుండవై లోకముల్
పరిరక్షించిన నీకు మ్రొక్కెదమిలాభారంబు వారింపదే“. శ్రీమదాంధ్రమహాభాగవతము - 10 - పూ.భా. 100)
--- మహారూప నీ రూపముల్ నెగ్గలంబుగడింపన్ లయాంబోధిలో మీను మేనన్ విరోధిన్ నిరోధించి, సాధించి, మున్ వేధకున్ వేదరాశిం బ్రసాదింపవే, త్రుంపవే కైటభశ్రీ మధుం జక్రివై మొత్తవే, యెత్తవే మందరాగంబు రాగంబుతో గూర్మలీలా సరిష్పందివై పందివై, మేదినిన్ మీదికిన్ ద్రోచి దోషాచరుం గొమ్ములన్ నెమ్ములం జిమ్ముచున్ గ్రువ్వవే, త్రవ్వవే ఘోరవైరిన్ నృసింహుండవై, దండి వైరోచనుం జూచి యాచింపదే, పెంపనే మేను బ్రహ్మాండమున్నిండ, బారుండవై రాజకోటిన్ నిపాటింపనే, రాజువై రాజబింబాస్యకై దుర్మదారిన్ వివారింపదే, క్రూరులన్ వాసుదేవాది రూపంబులన్ శుద్ధ బుద్ధుండవై వైరి దారాంతరంగంబు లన్నంతరంగంబులుంగా గరంగింపవే, పెంపు దీపింపవే, కల్కి మూర్తిం బ్రవర్తించు నిన్నెన్న నే నెవ్వడన్ ---”
(శ్రీమదాంధ్రమహాభాగవతము - 10 - పూ.భా. 1237)
“సర్వే చాంశకలాః పులనః కృష్ణస్తు భగవాన్ స్వయం |
పరిపూర్ణతమో రామః ఇతి శాస్త్రస్య నిశ్చయః |
దశావతారమధ్యేతు రామకృష్ణౌ మహోత్తమౌ |
తాభ్యామపివరః పూర్వః సత్య సంధో రఘూత్తమః ||“. (బ్రహ్మ వైవర్త పురాణే)
“ధర్మ స్థాపనార్థమేవ అవతారకారణాత్, ధర్మస్వరూపత్వాత్ శ్రీరామావతారః ముఖ్యం”.
(అవతారములన్నియు భగవతుని కళలే, అంశలే. శ్రీకృష్ణుడు సాక్షాత్తు భగవంతుడే. శ్రీరామావతారము పరిపూర్ణావతారము అని శాస్త్రములో నిశ్చయింపబడినది. దశావతారములలోను రామ కృష్ణావతారములు మహోత్తమములు. ఆ రెండింటిలోకూడ ముందు అవతారమగుటవలన,సత్యసంధుడగుటవలన శ్రీరామావతారము శ్రేష్టమైనది)
(వసుదేవుని ఇంటిలో పరమపురుషుడైన సాక్షాత్ భగవంతుడే పుట్టును అని చెప్పబడియుండెను.)
“అలం నివాదేన నమానుషోయం రామాత్మనా రాక్షసమర్దనాయ |
భుజంగశయ్యాం పరిముచ్య సాక్షాన్నారయణో భూతలమా జగాను ||“. (శ్రీరామకర్ణామృతం- 1 - 75)
(శ్రీరామచంద్రుడు మానవుడా లేక శ్రీభగవంతుని అవతారమేనా అను విషయముగుఱించి వాదోపవాదములు ఇక అవసరములేదు - శ్రీరాముడు మానవుడుకాడు. రాక్షస సంహారముకొఱకు సాక్షాత్తు శ్రీమన్నారాయణుడే శేషశయనము వదలి రాముడనుపేరుతో - ఆకారముతో - భూమిమీద అవతరించెను.)
--- నారాయణుండు రామకృష్ణాఖ్యల నలరి యవతరించె. అందు భగవంతుండును, సాక్షాద్విష్ణుండును నైన కృష్ణుండు జనమార్గవర్తి యయ్యును నతి మానుషకర్మంబుల నాచరించుటంజేసి కేవల పరమఏశ్వరుండయ్యె ---“.
(శ్రీమదాంధ్రమహాభాగవతము - 2 - 7 - 174)
శ్రీకృష్ణుడు సాక్షాత్తు భగవంతుడేయని ఈ క్రింద స్పష్టము చేయబడినది : -
విఖనసార్థితో విశ్వగుప్తయే సఖ ఉదేయవాన్ సాత్వతాం కులే ||“. (శ్రీమద్భాగవతం)
(నీవు గోపబాలుడవుకావు. సమస్తమైన దేహులలోను అంతరాత్మగానున్నవాడవు, సాక్షివి. బ్రహ్మ ప్రార్థింపగా ప్రపంచమును రక్షించుటకు సాత్వతుల కులమందు పుట్టితివి.)
తో విదితాత్ముడ వీశుడవు; తొల్లి విరించిదలంచి లోకర
క్షావిధ మాచరింపుమని సన్నుతి సేయగ సత్కులంబులన్
భూవలయంబుగావ నిటు పుట్టితి గాదె మనోహరాకృతిన్ “.
(శ్రీమదాంధ్రమహాభాగవతము - 10 - పూ.భా. 1041)
(శ్రీమదాంధ్రమహాభాగవతము - 7 - 26 -)
(శ్రీమదాంధ్రమహాభాగవతము - 3 - 5 - 189)
(వ్యాసమహర్షి భగవంతుని అవతారమే అని చెప్పబడినది.)
“చ. ప్రతియుగమందు సంకుచితభావులు, నల్పతరాయువుల్ దు
ర్గతికులైన మర్త్యులు గమ్యములున్ స్వకృతంబులున్ సుశా
శ్వతములునైన వేదతరుసాఖలు దా విభజించినట్టి స
న్నుతుడు పరాశర ప్రియ తనూజుడు నా హరి పుట్టె నర్మిలిన్ (శ్రీమదాంధ్రమహాభాగవతము - 2 - 7 - 194)
ఇత్యాద్యాః కేవలో విష్ణుః నైషాంభేదః కథం చన ||“.
(మత్స్యావతారము, కూర్మావతారము, వరహావతారము, నృసింహావతారము, వామనావతారము, పరశురామావతారము మొదలగు అవతారములన్నియు విష్ణువే. వీటిలో ఒకదానికొకటి భేదము లేదు.)
విశ్వాదయః సహస్రాశ్చ, వరాద్యాః అమితాః స్మృతాః |
అవతారాః అసంఖ్యేయాః విష్ణోర్నారాయణస్య చ |
స్వయం నారాయణస్యేఇతే నామమాత్ర విభేదినః ||“.
(కేశవుడు మొదలగు అవతారములు ఇరువదినాలుగు, నారాయణుడు మొదలగు అవతారములు నూరు. విశ్వుడు మొదలగునవి వేలు; పరాది అవతారములు విష్ణువు నారాయణుడు అను అవతారములు లెక్కలేనన్ని. ఇవన్నియు స్వయముగా నారాయణుని అవతారములే పేరులోమాత్రము తేడా.)
భగవతుడు ఏ అవతారమెత్తినను ఆ అవతారముయొక్క స్వభావముననుసరించియే వర్తించును.
భజతే తాదృశః క్రీడాయాం శృత్వా తత్పరో భవేత్ ||” (శ్రీమద్భాగవతం - 10 - 33 - 87)
(భక్తులననుగ్రహించుటకు మానవుడుగా అవతరించిన భగవంతుడు మానవునివలెనే క్రీడించును - ప్రవర్తించును. భగవంతునియొక్క ఆ క్రీడలను - లీలలను - విని భక్తులు భగవత్పరులగుదురు.)
యదాత్వహం దేవయోనౌ వర్తామి గునందన |
తదాహం దేవ వత్సర్వమా చరామి న సంశయః |
యథా గంధర్వయోనేవా వర్తామి భృగునందన |
తథాగంధర్వ వత్సర్వమా చరామి న సంశయః |
నాగయోనౌ యథా చైవ తథావర్తామి నాగవత్ |
యక్ష రక్షస యోన్యోస్తు యధావత్వ చరామ్యహం |
మనుష్యే వర్తమానతు కృపణం యాచితా మయా ||“. (మహాభారతము - అశ్వమేధపర్వము - 43 - 13 to 20)
(నేను ఏ యే శరీరములందు పుట్టిన ఆ యా శరీరక్రీడల ననుకరించెదను. దేవశరీరములో పుట్టిన - దేవతులలో పుట్టిన దేవతులవలె ఆచరించెదను - గంధర్వుడుగా పుట్టిన గంధర్వునివలె వర్తించెదను - నాగులలో పుట్టిన నాగులవలె సంచరించెదను - యక్షులలోగాని, రాక్షసులలోగాని పుట్టిన వారివలె సంచరించెదను - మానవులలో జన్మించిన మానవునివలె ప్రవర్తించెదను.)
--- సంగ విరహితుండైన కంసారి సంసారికైవడి విహరింప న జ్ఞానవిలోకులైన లోకులు లోకసామాన్యుండైన మనుష్యుండని తలంతురు ---” (శ్రీమదాంధ్రమహాభాగవతము – 1 - 273)
పారగ బూని ధర్మమున కర్థము గామమునందు జూపుచుం
గోరికమీర సజ్జనులకున్ గతిదాన యనంగనొప్పి సం
సారి గతిన్ మెలంగె, నృపసత్తమ, లోకవిడంబ నార్థమై “. (శ్రీమదాంధ్రమహాభాగవతము - 10 - ఉ.భా. - 1328)
భగవంతుని అవతారములలో నతని దివ్యత్వమును, పరత్వమును అజ్ఞానులు మాయవలన తెలుసుకొనలేక సామాన్య మానువుండుగా తలంచెదరు-
పరం భావమజానంతో మమ భూత మహేశ్వరం' ||“. (శ్రీమద్భగవద్గీత - 9 - 11)
“ఏవం నిత్య విశుద్ధం మామా నంద ఘనమవ్యయం |
నిత్యముక్త స్వభావం తమాత్మానం సర్వదేహినాం |
పరమేశ్వరో యం సాక్షాదిత్యేవం దృఢనిశ్చయాత్ |
నాద్రియంతే (అ)ధవా మూఢాః నిందంత్యేవా వివేకినః |
తేషాం సూచయతీశోపిహ్య వజ్ఞా కారణం భ్రమం |
మనుష్యత్వేన తద్బుద్ధ్యా భాసమానో నిజేచ్ఛయా |
మూర్తిం గృహీతవంతం మాం స్వభక్త్యానుగ్రహాయ చ |
తథా వ్యవహారం తం చ నృనాటకతయాద్భుతం |
మనుష్యో యమితి భ్రాంత్యావృతాంతః కరణాః శరాః |
ప్రకృష్టం వాస్తవం తత్వమజానంతో మమేశితుః |
బ్రహ్మాది సర్వ భూతానాం మహాంతం పరమేశ్వరం |
ఇత్థం మాం నాద్రియం తే వా నిందంత్యేనా వివేకినః |
తస్యానురూప మేవాస్తి మూఢత్వస్యేతి చ ధ్వనిః ||” (గీతాభావప్రకాశము - 9 - 80 to 86)
(నిత్యశుద్ధము, ఆనందఘనము, అద్వయము, నిత్యముక్తస్వభావము, సమస్తదేహములకు ఆత్మ, సాక్షాత్తు పరమేశ్వరుడే ఇతడని నన్ను (అవతారమెత్తిన పురుషుని) వివేకము లేకపోవుతచేత మూఢులైనవారు ఆదరింపరు సరేకదా, నిందెంచెదరు (- శిశుపాలుడు మొదలగువారివలె -.) దీనికి - ఈ అవజ్ఞకుకారణము భ్రమ - నా భక్తులను అనుగ్రహించుటకు నా ఇష్టానుసారముగ మనుష్యరూపమును పొంది మనుష్యునివలె అద్భుతముగా వ్యవహరించుచున్న నన్ను మనుష్యుడే అని భ్రాంతిచేత కప్పబడిన బుద్ధికలవారగుటచేత శరులు ఈశ్వరుండనైన నాయొక్క వాస్తవమైన పరతత్వమును - ఉత్కృష్టమైన పరమాత్మతత్వమును - చతుర్ముఖబ్రహ్మ మొదలగు సమస్త భూతములకు నియామకుడైన పరమేశ్వరుండైన నన్ను, గుర్తింపరు, ఆదరించరు సరేకదా ఆ అవివేకులు - దారు అవివేకులు అగుటవలన - నన్ను నిందించెదరు.)
భజంత్యనన్య మనసో జ్ఞాత్వా భూతాది మవ్యయం ||“. (శ్రీమద్భగవద్గీత - 9 - 13)
“బహుజన్మార్జితైః పుణ్యైద్యేషాం ధీ సంస్కృతా భవేత్ |
కామైరన భి భూతాస్తే మహాత్మానో గుణాకరా |
అభయం సత్వ సంశుద్ధి రిత్యాది ప్రకృతిం శ్రితాః |
అత ఏవ న చాన్యస్మిన్ మనో యేషాం హి గోచరే |
తేమాంసర్వ జగద్ధేతు మలినాశిన మీశ్వరం |
జ్ఞాత్వా చార్యోప దిష్టేన సేవంతే వైదికాద్వనా ||“. (గీతాభావప్రకాశము - 9 - 96 to 98)
(అనేక జన్మలలో ఆర్జించిన పుణ్యముచేత చిత్తము సంస్కృతమై - శుద్ధికలదై - యుండును - ఎవరు కామములను విడిచి, సర్వసుగుణములకు ఆకరమైనవారో, అభయము, సత్వశుద్ధి మొదలగు ;లక్షణములుగల దైవీ ప్రకృతిని ఆశ్రయించినవారో, అందుచేతనే మేము తప్ప ఇతరవిషయములందు మనస్సు లగ్నముచేయరో అట్టివారిని మహాత్ములందురు. అట్టిమహాత్ములు ఈ సమస్త జగత్తునకు కారణమైనటువంటిన్నీ, నశింపని గుణముగల ఈశ్వరుడనైన నన్ను గురువు ఉపదేశించినట్లు వేదములో చెప్పబడిన మార్గముద్వారా నన్ను తెలుసుకొని సేవింతురు. అనగా, ఇటువంటి మహాత్ములు వేదములో చెప్పబడిన పరమాత్మ తత్వమును తెలుసుకొని,, ఆ పరబ్రహ్మమే ఈ మానవాకారములో ఉన్న అవతారమూర్తి అనిగ్రహించెదరు. ఇతరులు ఇదివరకు పైన 9వ శ్లోకములో చెప్పినట్లు నన్ను భగవంతుని అవతారమూర్తిగా తెలుసుకొనలేరు, మానవమాత్రుడుగనే తలంచెదరు.)
“ఉ. నీవు యశోద బిడ్డడవే, నీరజనేత్ర, సమస్త జంతు చే
తో విదితాత్మవీశుడవు; తొల్లి విరించి దలంచి లోకర
క్షా విధమాచరింపుమని సన్నుతి సేయగ సత్కులంబులన్
భూవలయంబుగావ నిటు పుట్టితి గాదె మనోహరాకృతిన్“. (శ్రీమదాంధ్రమహాభాగవతము - 10 - పూ.భా.- 1041)
(అట్లు గోపికలకు శ్రీకృష్ణినియందు పరబ్రహ్మభావమే లేనియడల వారి చర్యలు జారిణీ చర్యలే –
“తత్రాపి న మహాత్మ్య జ్ఞాన విస్మృత్యపవాదః |
తద్విహీనం జారాణామివ”. (నారద భక్తి సూత్రములు - 22, 23)
(గోపికలు తమ సర్వస్వము శ్రీకృష్ణునికర్పించుటకు కారణము అతని మహాత్మ్యజ్ఞానమే, అతని పరతత్వమును మరువుకుండుటయే - అతని మహాత్మ్యమును - పరతత్వజ్ఞానము లేకుండినయడల వారు జారిణులే.)
భగవంతుడు అవతారములుధరించుటకు కారణము ఈ క్రింద వివరింపబడినది : -
అభ్యుత్థానమధర్మస్య తదాత్మనం సృజామ్యహం ||
పరిత్రాణాయ సాధూనాం వినాశాయ చ దుష్కృతాం |
ధర్మసంస్థాపనార్థాయ సంభవామి యుగే యుగే ||“. (శ్రీమద్భగవద్గీత - 4 - 7, 8)
(ఎప్పుడెప్పుడు ధర్మము క్షీణించిపోవునో, ఎప్పుడెప్పుడు అధర్మము వృద్ధిపొందునో అప్పుడు నన్ను నేను సృజించుకొందును. సాధువులను - సత్పురుషులను ధర్మమార్గమందు సంచరించువారలను - రక్షించుటకు, దుర్మార్గులను - అధర్మమార్గమున ప్రవర్తించువారలను నశింపచేయుటకు, ధర్మమును ఉద్ధరించుటకు ప్రతియుగమందు నేను పుట్టుచుందును.)
(పైన చెప్పబడిన భగవద్గీతశ్లోకమందుచెప్పబడిన ధర్మము ఎట్లు వృద్ధిపొంది వ్యాపించినదో, తర్వాత క్షీణించినదో ఈ క్రింద శ్లోకములలో చెప్పబడినది : -
“శ్లో ||. - - - పరబ్రహ్మాఖ్య ఈశ్వరః |
ససృష్ట్పేదం జగత్సర్వం చికీర్షుస్తస్య చ స్థితిం |
నసర్జ బ్రహ్మ రూపేణ మరీచ్యాది ప్రజాపతిన్ |
ప్రవృత్తి లక్షణం ధర్మం గ్రాహయా మాన తన్మునీన్ |
న సంసారస్థితేర్హేతుర్ధర్మః స్వర్గాది సాధనం |
నివృత్తి లక్షణం ధర్మం సనకాదీన కల్మషాన్ |
సృష్ట్వాతాన్ గ్రాహయా మాస మోక్షహేతుం న వైదికం |
గృహీతో ద్వివిధో ధర్మో మునిభిస్తత్వ దర్శిభిః |
ప్రవర్తితో యథా శాస్త్రం లోకే(అ)స్మిన్నధికారిషు |
కృతాదిషు యుగేష్వష ధర్మః సద్భిః ప్రవర్తితః |
క్షీణప్రాయో (అ)భవల్లోకే కాలేనా చింత్య వర్త్మనా |
కామాదీనాంచ బాహుల్యాద్వై చిత్ర్యాత్ కర్మణాం తథా |
హాయమానే క్షితాధర్మే వర్తమాన హ్యధర్మకే |
ధర్మగోప్తా మహావిష్ణురాది కర్తా మహేశ్వరః |
సహిపాల యిషుర్ధర్మం క్షితావతతారహ ||“. (గీతాభావప్రకాశము - 1 - 6 to 13)
(నారాయణుడు అను పేరుగల పరబ్రహ్మ ఈ జగత్తు అంతటినీ సృష్టించి, దానికి స్థితికల్పించడానికి - కొన్నాళ్ళునిలబడేటట్లు చేయడానికి - ఆ స్థితికాలములో దానిని పోషించడానికి, చతుర్ముఖ బ్రహ్మ రూపముతో మరీచి మొదలగు ప్రజాపతులను సృష్టించెను. సంసారమునకు కారణమైనటువంటిన్నీ, స్వర్గము మొదలగువాటికి సాధనమైనటువంటిన్నీ, ప్రవృత్తిలక్షణము గల ధర్మమును వారిచే స్వీకరింపచేసెను - వేదములో చెప్పబడి నటువంటిన్నీ, మోక్షమునకు హేతువైనటువంటిన్నీ, నివృత్తిలక్షణమైనటువంటిన్నీ ధర్మమును సనక, సనందన, సంత్కుమార, సనత్సుజాతులను మునులను సృష్టించి వారిచే స్వీకరింప చేసెను - ఈ ప్రకారముగా వారు స్వీకరించిన ఈ రెండువిధములగు ధర్మములను మునులు గ్రహించి, వారి వరి శిష్యులకు శాస్త్రములో చెప్పిన ప్రకారముగా చెప్పుటచే పరంపరగాలోకములో ప్రచారమ యి ధర్మము ప్రవర్తింపచేయబడినది. కృతయుగము మొదలగు యుగములలో ఈ ధర్మము సత్పురుషులచేత ప్రవర్తింపబడినది. చింతించుటకు అలవిగాని కాలక్రమముచేత, కామాదులు బలిసి ప్రబలిపోవుటచేతను, కర్మల వైచిత్యమువలనను ఈ ధర్మము క్షీణించుచు ఉండుటబట్టిన్నీ అధర్మము వృద్ధిపొందుచు ఉండుటబట్టిన్నీ, ఆదికర్త అయిన - అనగా, ఈ ధర్మమును మొదట సృష్టిం చిన - శ్రీమహావిష్ణువు ధర్మమును పాలించుటకు తిరిగి పునరుద్ధరించుటకు భూమిమీద అవతరించెను.)
“స్వాం మాయాం వైష్ణవీం శక్తిం వశీకృత్యగుణాత్మికాం |
అజో, అవ్యయో(అ)క్రియో నిత్యః. శుద్ధో బుద్ధః స చేశ్వరః అనంతకల్యాణగుణో మంగళానాం పరో(అ)వధిః |
స్వేచ్ఛయా సంబ భూవాద్యో దేవక్యాం వసుదేవతః |
నిహత్యాసురపక్షియాన్ధర్మశత్రూననేకథా |
ధర్మః ప్రవర్తితో లోకే స్వమూర్త్యా ద్భుతరూపయా ||”
(గీతాభావప్రకాశము - 1 - 14 to 16)
(త్రిగుణాత్మక - సత్వరజస్తమములను త్రిగుణము గలదియగు మాయ అను తన వైష్ణవశక్తిని తనవశమందుంచుకొని, జన్మలేనివాడైనను, తన ఇచ్ఛాప్రకారము దేవకీ వసుదేవులకు పుత్రుడై జన్మించి, ధర్మమునకు శత్రురూపులయిన ఆసురసంపదగలవారిని సంహరించి ధర్మమును లోకములో తిరిగి ఉద్ధ్గరింపచేసెను.)
పైన చెప్పబడిన శ్రీమద్భగవద్గీతాశ్లోకములకు ఈ క్రిందవిధముగా వ్యాఖ్యానము చేయబడినది : -
హమాత్మానం నిత్య సిద్ధం స్వమాయయా |
దర్శయామి సృష్టమివ చిద్ఘనం పరమార్థతః ||“. (గీతాభావప్రకాశము - 4 - 51 to 53)
(వేదమే ప్రమాణముగా గలిగినటువంటిన్నీ, స్వర్గమోక్షములకు కారణమైనటువంటిన్నీ, ప్రవృత్తి నివృత్తి ధర్మ మునకు, ప్రాణులకు స్వర్గమోక్షములకు వ్యతిరేకములైన అధర్మములచే ఎప్పుడెప్పుడు నాశము కలుగునో,వేదపురాణములలో నిషేధింపబడిన అధర్మములు - ధర్మమునకు విరుద్ధములైనవి - ఎప్పుడెప్పుడు ప్రబలుచుండునో, అప్పుడు చిద్ఘనమైన నేను, నిత్యశక్తిచైతన్యమయుడను అగు నేను, ఎల్ల వేళలందు, ఎక్కడపడితే అక్కడ ఉన్నవాడనగుటచేత నామాయవల్ల సృష్టించబడినవాడినిగా గోచరించుటకు వీలగునట్లు అగుదును.)
(భగవంతుడు అజుడు అగుటవలన మొట్టమొదటిలో జన్మములేదు సరేకదా, తర్వాతకూడా, అవతారములని చెప్పిన చోటకూడా, పుట్టుట అనుటలేదు - అవ్యయుడు, అక్షరుడు, అవినాశి అనుటవల్ల మృతియనునది కూడ అవతారములలో లేదు - ప్రతివస్తువులోను, ప్రతిచోట, ఎల్లకాలములందు సూక్ష్మరూపములోనుండుటచేత అవసరమగునపుడు, కావలసిన స్థూలరూపములోను, కావలసినంత శక్తిసామర్థ్యములతోను కంటికి గోచరమగును. ఇట్లు స్థూలరూపములో గోచరమైన పరమాత్మను అవతారమనిరి. శ్రీవామన, శ్రీరామ, శ్రీకృష్ణ మొదలగు అవతారములలో తలిదండ్రులవలన జననము పొందెనని చెప్పినను, అంతకు ముందటి అవతారములైన మత్స్య, కూర్మ, వరాహ, నారసింహావతారములకు అట్టి జననము చెప్పియుండలేదు - మానవావతారములు కాకుండుటవలన శ్రీనరసింహావతారము స్తంబమునుండి కలిగినట్లు చెప్పబడినది. ఈ అవతారములో ఆవిర్భవించుటకుముందు శ్రీమహావిష్ణువు –
“మ. --- శ్రీ నరసింహాకృతినుండె నచ్యుతుడు నానా జంగమస్థావరో
త్కర గర్భంబుల నన్నిదేశముల నుద్దంద ప్రభావంబునన్“. (శ్రీమదాంధ్రమహాభాగవతము - 7 - 8 - 267)
అని చెప్పబడినది. ఆ ప్రకారముగా ఉన్నప్పటికీ అతనిని హిరణ్యకశిపుడు చూడలేకపోయెను, స్తంబమున చూపమని యడిగెను - శ్రీమహావిష్ణువు సూక్ష్మరూపములో అన్నిచోట్ల, అన్ని వస్తువులలోను ఉన్నప్పటికీ హిరణ్యకశిపునకు కనబడకపోవుటకు కారణము హిరణ్యకశిపునకు సూక్ష్మదృష్టి లేకపోవుటయే. ప్రహ్లాదుడు సూక్ష్మదృష్టి కలవాడగుటచేత అతనికి ఆ స్థితిలోకూడా భగవంతుడు కనబడెను. తర్వాత స్తంబము బద్దలు చేసుకొని స్థూలరూపములో శ్రీనరసింహమూర్తి ఆవిర్భవిం చెను. అదియే శ్రీనృసింహావతారము. ఇట్లు అవతరించుట తనమాయాశక్తివలననే పుట్టినట్లుగా కనబడుట.
(సాధూనాం హీ యమానానాం ధర్మహాన్యా మహాత్మనాం |
వేదమార్గే స్థితానాంచ రక్షణాయ నమంతతః |
పాపినాం వర్తమానానా మధర్మస్యోద్భవేనచ |
విధ్వంసనాయ దుష్టానాం వేదమార్గ విరోధినాం |
వేదమార్గ పరిత్రాణ ధర్మ సంస్థాపనాయచ |
నిత్య సిద్ధః ప్రతియుగం ద్వయం ప్రాదుర్భవామ్యహం ||“. (గీతాభావప్రకాశము - 4 - 55 to 58)
(వేదమార్గమందు ప్రవర్తించు మహాత్ములకు - సాధువులకు ధర్మము క్షీణించుటచే హాని కలుగుచున్నపుడున్నూ, వేదమార్గమవలంభించకయుండుటచేత అధర్మము వృద్ధి పొందుటచేత, పాపాత్ములు, దుర్మార్గులు అయినవారు వృద్ధిపొందుచున్నపుడున్నూ, వేదమార్గమును రక్షించుటకున్నూ, ధర్మమును తిరిగి స్థాపించుటకున్నూ, ప్రతియుగమందు నేను ఎక్కడపడితే అక్కడ సూక్ష్మరూపములో కనబడుకుండ ఉండి, అవసరము తటస్థించినపుడు - స్థూలరూపములో కనబడుటకు ఎల్లపుడు సిద్ధముగా ఉండువాడను కనుక, నవతరించుదును - స్థూలరూపమును పొందుదును.)
శిష్టరక్షణంబు సేయదలచి
భువిని మనుజడగుచుబుట్టిన శ్రీకృష్ణు
విమలచరితమెల్ల విస్తరింపు“. (శ్రీమదాంధ్రమహాభాగవతము - 10 - ఉ. భా.- 1035)
కులముల జన్మించితీవు కుజనుల జెఱుపన్
జెలిమిని సుజనులను మనుపను
దలపోయగరాదు నీ విధంబుల ననంతా“. (శ్రీమదాంధ్రమహాభాగవతము - 10 - పూ. భా. - 566)
శ్రీలలనేశుండు ఖలుల శిక్షించి భవో
న్మూలనము సేయు కొఱకును
నాలుగు పాదముల నన్ను (ధర్మమును) - నడిపించుటకున్“. (శ్రీమదాంధ్రమహాభాగవతము - 1 - 16 - 370)
మాసగ జతురంత ధరణిమండలభారమును
మానుప కొఱకుగాదే
పూనెద నిదిమొదలు దగిలి భూభరముడుపున్ ||“. (శ్రీమదాంధ్రమహాభాగవతము - 10 - పూ. భా. -1535)
బ్రభవించుట లీలగాక భవమందుటయే ---“. (శ్రీమదాంధ్రమహాభాగవతము - 10 - ఉ.భా.-)
“వ. జన్మ కర్మ శూన్యుండవైననీవు తిర్యగాది జీవులయందు వరాహాది రూపంబులను, మనుష్యులందు రామాది రూపంబులను, ఋషులందు వామనాది రూపంబులను, జలచరంబులందు మత్స్యాది రూపంబులను నవతరించుట లోకవిడంబనార్థంబుగాని జన్మకర్మ సహితుండవగుటంగాదు”. (శ్రీమదాంధ్రమహాభాగవతము - 1 - 8 - 154)
“సీ. - - - నీ యింట బుట్టితి నిర్హేతుకస్థితి భూరిదయాగుణంబున్మ నవాస్త
సకల కాముడనేను,సన్ముని వేషంబు ధరియించుటెల్ల నా కొఱకుగాదు
విను, మహాత్మకులైన మునులకు బరమాత్మ సద్వివేకంబునరసి చూపు
తే. తత్వబోధంబు కొఱకును దాల్సబడిన
యంచిత వ్యక్తమార్గమైనట్టి దేహ
మని తలంపుము మత్పదధ్యాసభక్తి
ధీ పరాయణ మహిమంబు దేజరిల్ల”. (శ్రీమదాంధ్రమహాభాగవతము - 3 - 24 - 857)
(కపిలుడు)
జననీ, జనక, దార, సఖి, పుత్ర, బాంధవ, శత్రు ప్రియా ప్రియజులు లేరు ---” (శ్రీమదాంధ్రమహాభాగవతము )
avatariṃcuṭa; puṭṭuṭa; āvirbhaviṃcuṭa; bhagavaṃtuni avatāramulu -
dēhamunu grahiṃcinaṭluga tōpiṃcuṭa; puṭṭinaṭluga tōpiṃcuṭa; kanabaḍuṭa.
janana maraṇamulu lēnaṭuvaṃṭinnī, avyaktuḍainaṭuvaṃṭinnī - kaṃṭiki kanabaḍanaṭuvaṃṭinnī - parimiti lēka, aṃtaṭanu anniṃṭilōnu unna bhagavaṃtuḍu parimiti galigina oka dēhamulō oka pani cēyuṭaku, vyaktuḍai - sādhāraṇa jīvivale kaṃṭiki kanabaḍunaṭuvaṃṭivāḍai - jīvivale anikariṃci - vyavahariṃcuṭa. ī viṣayamu śrīmadāṃdhra mahābhāgavatamulō ī kriṃda vidhamugā ceppabaḍinadi : -
va. “--- nijarūpaṃbuna nuṃḍucu, rūpāṃtaraṃbula dhariyiṃci krammara naṃtarthānaṃbunoṃdu naṭuni kaivaḍi līlāparāyaṇuṃḍaina narāyaṇuṃḍu mīna, kūrmādi rūpaṃbula dhariyiṃci parihariṃcu ---”
(śrīmadāṃdhra mahābhāgavatamu - 1 - 15- 345)
pai ślōkamunaku vyākhyānamu : -
(īśvarunaku dharmādharmamulu lēvu, aṃducēta janmayē lēdu - ayina avatāramulanu pērutō bhagavaṃtuḍu puṭṭuṭa, lēka, avatariṃcuṭa eṭlu - anagā - janma anagā idivaṟaku lēni dēhamunu poṃduṭa. vyayamu, lēka maraṇamu anagā idivaraku unna dēhamunu viḍicipeṭṭuṭa. ī reṃḍu lakṣaṇamulu bhagavaṃtuniki lēvu - atanu ajuḍu, avyayuḍu, kanuka atanu idivaṟaku unna dēhamunu viḍici peṭṭuṭayu lēdu, kottagā maroka dēhamunu poṃduṭayu lēdu. vaikuṃṭhamulōnō, ekkaḍō oka cōṭa dūramugā uṃḍi avatariṃcina śarīramulōniki digivaccuṭayanu saṃgatilēdu. eṃducētananagā - bhagavaṃtuḍu ekkaḍapaḍitē akkaḍa, eṃdulō paḍitē aṃdulō unnāḍu. kanuka caturmukhabrahma modalagu samasta bhūtamulaku īśvaruḍanainappaṭikī vicitramaina anēka śaktulatōkūḍi unna dinnī, asaṃbhavamainavāṭini kūḍa saṃbhaviṃcunaṭlu cēyagaladinnī, nāku upādhi ayinaṭuvaṃṭidinnī, māya yanu pērugala nāyokka prakṛtini nā cicchāyacēta nāvaśamaṃduṃcukoni nēnu, janmalēnivāḍanainanu, puṭṭinavānivale - dēhamukalavānivale - kanabaḍucunnānu. nēnu ī prakāramu puṭṭinaṭlu aguṭa - kanabaḍuṭa - idi nā māya. samasta bhūtaguṇamulatō kūḍiyunna nēnu - nīvu cūcucunna nēnu - nācē sṛṣṭiṃcabaḍina māyayē, nā māya tayārucēsina nannu nīvu cūcucunnāvu. nīvu nannu cūcucunnāvani anukonuṭa nāmāyayē nāradā ! aṃtē kāni nā nijarūpamu - svasvarūpamu nīvu cūḍalēvu. mōkṣadharmamulō ceppina prakāramu kūḍa nēnu vastutaḥ - yadārthamugā ākāramu lēnivāḍanu - rūpamu lēnivāḍanu - avidyā saṃbaṃdhamu dēniki kalugunō dānikē, aṭuvaṃṭi vāṭikē jananamu kalugunu.avidyā saṃbaṃdhamulēka śuddhamaina nāku paṃcabhūtamayamaina śarīrameṭlukalugunu? brahmāṃḍapurāṇamulō kūḍa ī prakāramugānē vyāsa maharṣi ceppiyunnāru. adi yelāgunaṃṭē - puruṣa saṃgamamanu malamuvalana kalugu dēhamu bhagavaṃtuniki lēdu - matsya, kūrma, varāha, nārasiṃhāvatāramulalō avatāramūrtiki talidaṃḍrulanu ceppiyuṃḍalēdu - kāni dōṣarahitamaina caitanyamunu, sadānaṃdamunu - saccidānaṃdamunu - ayina tananu prakāśiṃpacēyunu - staṃbamulōnuṃḍi śrīnarasiṃhamūrti āvirbhaviṃcinaṭlu. idiyē viṣṇuvuyokka janma, avatāramu, maṟokaṭikādi, maṟiyokarītigā kādu -.)
(bhāṣyakārula abhiprāyamukūḍa ī tīruganē yunnadi. jñāna, aiśvarya, śakti, bala, vīrya, tējassulanuśaktulu galavāḍu bhagavaṃtuḍu, nityuḍai māya yanuśakti galavāḍu. sakalamunaku kāraṇamaina ī śaktiyē upādhigā galavāḍu - idiyē bhagavaṃtuni dēhamu.)
(itarula abhiprāyamu ī kriṃdavidhamugā nunnadi - bhagavaṃtuniyaṃdu dēhi, dēhamu anu bhēdamulēdu,akhaṃḍa cidānaṃdaghanuḍu, vibhuḍu, advayuḍu, nirguṇuḍu, nityaparipūrṇuḍu. idiyē bhagavaṃtuniyokka rūpamu; māyatō kūḍinadikāni, paṃcabhūtamulaku saṃbaṃdhiṃcinadikāni, itaramainadikāni bhagavaṃtuniki lēdu - aṃducētanē tanu janmalēnivāḍanani (ajuḍanani) śrīkṛṣṇabhagavānuḍu ceppiyunnāḍu - vēdamulōkūḍa - “ākāśavatsarvagatō nityaḥ” ākāśamuvale anniṃṭilōnu vyāpiṃciyunnavāḍu – śāśvatamugā nuṃḍuvāḍu ani ceppabaḍinadi. prakṛtikannā utkṛṣṭamainadi, ellapuḍu okē tatvamu galadinnī - okē rasamu galadinnī - svamahimayaṃdē pratiṣṭhiṃpabaḍinadi ayina svasvarūpamunu- nā yadhārtha svarūpamunu adhiṣṭhiṃciyuṃḍi, svasvarūpamutōnē uṃḍi, dēhamukala dēhikaṃṭe vērainappaṭikī, dēhivale vihariṃcedanu.)
(svataḥ svacchamaina - śuddhamaina - bhōdhi - jñānamu (śuddha buddhāvatāramulēka, śuddhacaitanyamu) galiginaṭuvaṃṭinnī, mahāmōhamaneḍi aṃdhakāramu lēnaṭuvaṃṭinnī nāyaṃdu janmamu modalagunavieppuḍunu kalugavu.)
māyāguṇairviracitaṃ mahadādibhirātmani |
yathā nabhasimēghau ghōrēṇurvāpārthivō(a)ni lē |
ēvaṃ draṣṭaṃ dṛśyatvamārōpitama buddhibhiḥ |
ēvaṃ janmanikarmāṇi hyākartu rajanasya ca |
varṇayaṃtisma kavayō vēdaguhyānihṛtsatēḥ ||” (śrīmadbhāgavataṃ - 1 - 3 -)
paiślōkamuyokka sārāṃśamu śrīmadāṃdhramahā bhāgavatamulō ī kriṃdavidhamugā ceppabaḍinadi : -
rtanuḍagu cakri kiṃgavulu dorapadaṃbula janma karmamul
vinutulu sēyucuṃḍuduru, vēdarahasyamulaṃdu neṃdu jū
cinamaṟi lēvu jīvuniki ceppina kaivaḍi janma karmamul”. (śrīmadāṃdhra mahā bhāgavatamu - 1 - 3 - 31)
(cidātmuḍu - caitanyamē, cicchaktiyē ayinavāḍu - nirākāruḍu - ākāramulēnivāḍu - agu bhagavaṃtu niki māyāguṇamulagu satvarajastamamulacētanu - mahattatvamu modalaguvāṭicētanu - anagā vāṭini upādhigā cēsukoni yuṃḍuṭacētanu - ī rūpamu kaliginadi. akāśamunaṃdu mēghamulavale, lēka, vāyuvu lōni isukarēṇuvulavale, draṣṭa ayina bhagavaṃtuniyaṃdu dṛśyamagu prapaṃcamunu - prapaṃcamulōni vastuvulanu - ajñānulacēta ārōpiṃcabaḍinavi. ī prakāramugānē ajuḍu - janmalēnivāḍu - akarta - ē karmanu cēyanivāḍu agu bhagavaṃtuniki janmalu, karmalu, kavulu varṇiṃcedaru.)
arūpuṃḍayi cidātmakuṃḍayi saragu jīvuniki baramēśvarumāyāguṇaṃbulaina mahadādirūpaṃbulacēta nātmasthānaṃbugā viracitaṃbaina sthūlaśarīraṃbu, gaganaṃbunaṃdu bavanāśritamēgha samūhaṃbunu, gāliyaṃdu cārthivadhūḷi dhūsamatvaṃbunu nērīti, nārīti draṣṭayagunātmayaṃdu dṛśyatvaṃbu buddhimaṃtulu gānivāricēta nārōpiṃpabaḍu ---“. (śrīmadāṃdhra mahābhāgavatamu -1 - 3 - 30)
yeṭṭanuḍun bhavādi daśalellanu jīvulayaṃdavidya
juṭṭucunuṃḍugāni, ninu juṭṭanadiṃ bale boṃtanuṃḍiyun
juṭṭagalēdu datkriyala jokkani yokkaṭi gaṃṭi mīśvarā”. (śrīmadāṃdhra mahābhāgavatamu - 10 - pū,bhā. - 99)
(janmarahituḍaina ō bhagavaṃtuḍā !nīku janmalēdukadā ! aṃducēta nīvu puṭṭuṭa krīḍa - līla. aṃtēkāni adi yadārthamugā puṭṭuṭakādu - eṃducētananagā, avidya - māya - anunadi jīvulaku puṭṭuṭa,peruguṭa modalagu daśalanu - ṣaḍbhāvavikāramulanu - kaligiṃcunu. kāni, ā avidya ninnu juṭṭukoni, āvariṃci, iṭuvaṃṭi daśalu kaligiṃcunaṭluṃḍunukāni kaligiṃcalēdu - avidyākāryamulaku nīvu atītuḍavu, māyanu nīsvādhīnamulō uṃcukoninavāḍavu. nuvvu puṭṭinaṭlu anipiṃcunugāni nijamugā aṃdaṟi vale puṭṭuvāḍavu kāvu. aṃducēta nīvu puṭṭuṭa - avatariṃcuṭa - anunadi nī līla.)
parāparuṃḍunu, brakṛtikāryaṃbaina mahattatvarūpuṃḍunu, janana virahituṃḍayyunu dāruvula valana nanalaṃbu dōcucaṃdaṃbuna jananaṃbunoṃducuṃḍu ---” (śrīmadāṃdhra mahābhāgavatamu - 3 - 2 - 91)
(parāparuḍu - parabrahma, aparabrahma prakṛtinuṃḍi janiṃcina mahattatvarūpuṃḍunu, janmamulēnivāḍai nanu bhagavaṃtuḍu, kaṭṭelalō agni aṇagiyuṃḍi, baiṭaku vaccinaṭlu puṭṭucuṃḍu - kaṭṭelalō agni sūkṣmarūpamulō nuṃḍunu, lōpala nunnaṭlu paili lanabaḍadu - kaṭṭe paṭṭukunnapuḍu cēyi curakadu - kāni dānilōni agni pai agnitō saṃbaṃdhamu kaliginapuḍu baiṭaku vaccunu - ā prakāramugānē bhagavaṃtuḍu prati vastuvunu upādhigā cēsukoni aṃdulō sūkṣmarūpamulō kanabaḍakayuṃḍinanu, avasaramainapuḍu sthūlarūpamu vahiṃcunu - adiyē janmamaṃduru - hiraṇyakaśipuni saṃhariṃcuṭaku śrīmahāviṣṇuvu anni pradēśamulalōnu, annivastuvulalōnu sūkṣmarūpamulō śrīnarasiṃhamūrtigā vēciyuṃḍenu - avasaramainapuḍu, avasaramaina cōṭa sthūlarūpamu vahiṃcenu –
“ma. hari sarvākṛtulan galaṃḍanucu brahlāduṃḍu bhāṣiṃpa sa
tvaruḍai yeṃdunu lēḍu lēḍani sutun daityuṃḍu tarjiṃpa śrī
narasiṃhākṛtinuṃḍe nacyutuḍu nānā jaṃgamasthāvarō
tkara garbhaṃbula nanni dēśamula nuddaṃḍa svabhāvaṃbunan”. (śrīmadāṃdhra mahābhāgavatamu - 7 - 8 - 267)
“va. --- appuṃḍarīkākṣuni līlāvatāraṃbu lanaṃtaṃbulu ---” (śrīmadāṃdhra mahābhāgavatamu - 2 - 6 - 112)
bhagavaṃtuḍē sṛṣṭilōnunnarūpamulugā mārenu - ā rūpamula tānē avatariṃcenu. aṃducēta ā rūpamulanniyu atani avatāramulē. avi eṭlu prārabhamainavanagā –
saṃbhṛtaṃ ṣōḍaśakalāmādau lōka visṛkṣayā |
yasyāṃ bhasi śayā nasya yōganidrāṃ vitanvataḥ |
nābhi hṛdaṃbu dāsī dbrahma viśvaśru jāṃ patiḥ |
yasyā vayava saṃsthānaiḥ kalpitō lōkavistaraḥ |
tadvai bhagavatō rūpaṃ viśuddhaṃ satvamūrjitaṃ |
paśyaṃtyadōrūpa madabhra cakṣusā |
sahasrapādōru bhujananādbhutaṃ |
sahasramūrtha śravaṇākṣi nāsikaṃ |
sahasramālyāṃbara kuṃḍalōllasat |
ētannā nāva tārāṇāṃ nidhānaṃ bīja mahyayaṃ |
yasyāṃ śāṃśēna sṛjyaṃtē dēva tiryaṅnarā dayaḥ |“. (śrīmadbhāgavataṃ - 1 - 3 - 65)
pai saṃskṛtamūlamu ī kriṃdavidhamugā āṃdhramulō ceppabaḍinadi –
“sī. mahadahaṃkāra tanmātra saṃ yuktuḍai cāru ṣōḍaśa kaḷāsahituḍagucu
maṃcamahābhūta bhāsituṃḍai śuddha satvuḍai sarvātiśāyi yagucu
jaraṇōru bhujamukha śravaṇākṣi nāsāśiramulu nānā sahasramulu veluga
naṃbara kēyūra hōramaṃḍala kirīṭādulu pekkuvēlamarucuṃḍa
tē. buruṣarūpaṃbu dhariyiṃci paruḍanaṃtu
ḍakhila bhuvanaika vartana yatnamamara
mānitākāra jalarāśimadhyamunanu
yōganidrāvilāsiyai yoppucuṃḍu”.
“va. adi sakalāvatāraṃbulaku modali kaniyaina śrīmannārāyaṇa dēvuni virājamānaṃbaina divyarūpaṃbu, dāniṃ barama yōgīṃdrulu darśiṃturu. apparamēśvaru nābhikamalaṃbuvalana sṛṣṭikartalalōna śrēṣṭuṃḍaina brahma yudayiṃce. atani yavayavasthānaṃbulayaṃdu lōka vistāraṃbulu galpiṃpabaḍiye ---”.
(śrīmadāṃdhra mahābhāgavatamu - 1 - 3 - 25, 26)
dīnibhāvamiṭlu gōcaramagucunnadi : -
“sadēva sōmya idamagra āsīt, ēkamēvādvitīyaṃ” (cāṃdōgyōpaniṣat - 6 - 2 - 1)
“ātmā vā idamēka ēvāgra āsīt” (aitarēyōpaniṣat -2 - 1 - 1 - 1)
(ippuḍu sṛṣṭilōnunna samastavastuvulu sṛṣṭiki pūrvamuokka ātmagānē uṃḍenu - adi tappa maṟiyoka vastuvēdiyunu lēdu.) “na akāmayata bahuśyāmiti, salōkāna sṛjata”tat sṛṣṭvā tadēvānuśrā viśat”. (atanu okkaḍē ayinanu tānē anēkamugā māredanu ani saṃkalpiṃcenu - aṭlu saṃkalpiṃci lōkamulanu sṛṣṭiṃcenu, sṛṣṭiṃci vāṭilōnē tānu pravēśiṃcenu.) “tatpraviśya saccha tyacca abhavat”. (aṭlu pravēśiṃci tānē 'sat', 'tyat' - ātma, anātmagā mārenu - āyenu.) aṃducēta ī sṛṣṭilōni vastuvulanniṃṭigā tānē mārenu - baṃgāramutō cēsina vastuvulanniyu baṃgārapu vastuvulēgāni, itaramulu gāvu. ā prakāramugānē bhagavaṃtunilōnuṃḍi puṭṭinavanniyu bhagavaṃtuni rūpamulē, ī rūpamulugā bhagavaṃtuḍē mārenu - aṃducēta avanniyu bhagavaṃtuni avatāramulē.)
(mahattatvamu, ahaṃkāramu, paṃcatanmātralu, maṃcamahābhūtamulu modalagu padahāru tatvamu lugā tānē māri, vāṭitō kalisi satva svarūpuḍu - sattāmātruḍu - ayina bhagavaṃtuḍu vēnavēlu caraṇamulu, ūruvulu, bhujamulu, mukhamulu, śravaṇamulu, kaṃḍlu, mukkulu, śirassulu, kaligi, hāramulu, kuṃḍalamulu, kirīṭamulu, kēyūramulu, aṃbaramulu vēlakoladi kaligiyuṃḍi, oka puruṣarūpamunu poṃdi - ivannī kaligiyunna śarīramanu puramulō pravēśiṃciyuṃḍi - (pāla) samudramu madhyanu yōganidralō nuṃḍenu. vividharūpamulugā tānē māri prakāśiṃcuṭacēta itanu virāṭpuruṣuḍu - virāḍrūpamugala puruṣuḍu - ani ceppabaḍucunnāḍu -“vividhaṃ rājatē iti virāṭ” - anēkavidhamulugā prakāśiṃcuvāḍu - kanabaḍuvāḍu - rājilluvāḍu) - anagā ī rūpamutō tējōrūpamaina sattvamugaligi okamahāsamudramuvalenuṃḍu tējassamudāyamunaṃdu sāmudāyakamaina rūpamutō - puṭṭabōyē vastuvula sūkṣmarūpamulanniṃṭi kūṭamigala rūpamutō - uṃḍuvāḍu. idiyē ādipuruṣāvatāramu - moṭṭamodaṭa bhagavaṃtuḍu sṛṣṭi cēyuṭaku - kummarivāniki maṭṭivale upayōgapaḍu- prakṛtini (prathamaṃ kṛtaṃ iti prakṛtiḥ - moṭṭa modaṭa sṛṣṭi cēyabaḍinadi, aṃducēta prakṛtiyani ceppabaḍucunnadi) sṛṣṭiṃcenu - adi jaḍamaguṭacēta dānilō tana sattāsphūrtitō - cicchaktitō - pravēśiṃci dānicēta anēkavastuvulanu sṛṣṭiṃpacēsenu - iṭlu prakṛti anu puramulōpravēśiṃci yuṃḍuṭavalana bhagavaṃtuḍu puruṣuḍani ceppabaḍucunnāḍu - idi moṭṭa modaṭa jariginadaguṭacēdīnini ādi puruṣāvatāramaṃduru - ī sṛṣṭikramamulō prakṛti bhagavaṃtuni cicchgaktitōkalisi enni vidhamulugā - enni rūpamulugā - mārinanu vāṭi anniṃṭilōnu - prati okkaṭilōnu bhagavaṃtuni cicchakti pravēśiṃciyuṃḍuṭacēta avanniyu bhagavaṃtuniki puramulē. moṭṭamodaṭimāṭu bhagavaṃtuḍu prakṛtilō pravēśiṃcinadi modaṭi puramu - dānilō śayaniṃciyuṃḍuvāḍu ādipuruṣuḍu. idiyē ādimaavatāramu. idiyē sakalāvatāramulaku ganiyani ceppabaḍinadi. dīni nuṃḍiyē prapaṃcamulōni migilina rūpamulanniyu - okadānilōnuṃḍi okaṭigā - puṭṭinavi. ā rūpamulanniyu bhagavaṃtuni avatāramulē kanuka vāṭi anniṃṭikī ī ādipuruṣarūpamaina avatāramu - virāḍrūpamugani - puṭṭukasthānamu - ā ādipuruṣuni nābhisthānamunuṃḍi (Centre) caturmukha brahma puṭṭenu - ataninuṃḍimigilina rūpamulanniyu kaligenu kanuka atanu sṛṣṭikartalalō śrēṣṭuḍu - atani avayavamulanuṃḍi lōkamulōni vastuvulanniyu puṭṭenu. aṃducēta caturmukhabrahma bhagavaṃtuni yavatāramē. atanilōnuṃḍi - atani avayavamulanuṃḍi lōkamulōni vastuvulanniyu puṭṭuṭacēta bhagavaṃtuni rūpamulē avatāramulē - aṃducētanē “sahasra śīrṣā puruṣaḥ sahasrākṣaḥ sahasrapād” ani ceppinaṭlu ā virāḍrūpaṃbu ādimāvātāramu –
“va. --- ammamahanīya tējōnidhi modali yavatāraṃbu sahasraśīrṣādi yuktaṃbayi pravartakaṃbagu nādi puruṣarūpaṃbu ---” (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 2 - 6 - 112)
yathā vidāninaḥ kulyaḥ sarasaḥ syuḥ sahasraśaḥ |
ṛṣayō manavō dēvāḥ, manuputrāḥ mahājanaḥ |
kalāḥ sarvē harērēva saprajāpatayaḥ smṛtāḥ |
ētē cāṃ śa kalāḥ puṃ saḥ - - - ||“. (śrīmadbhāgavataṃ - 1 - 3 - 26 to 35)
pai saṃskṛtamūlamunaku āṃdhramu : -
“ma. sarasibānina jāṟukāluvala yōjan viṣṇunaṃdaina śrī
karanānā prakaṭāvatāramula saṃkhyātaṃbulurvīśulun
saralun brāhmaṇa saṃ yamīṃdrulu maharṣul viṣṇu naṃśāṃśajul
hari kṛṣṇuṃḍu balānu janmuḍeḍalēdā viṣṇuḍau nērpaḍan”.
(śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 1 - 3 - 27)
dravyaṃti vikārō guṇa iṃdriyāṇi virāṭ svarāṭ sthānnu cariṣṇu bhūmnaḥ |
ahaṃ bhavō yajña imē prajēśāḥ dakṣādayā yē bhavadādayaśca |
svarlōkapālāḥ nṛlōkapālā stalalōkapālāḥ |
gaṃdharva vidyādhara cāraṇēśāḥ yē yakṣarakṣōraganādha nādhāḥ |
yēvā ṛṣīṇāṃ ṛṣabhāḥ pitṛṇāṃ daityēṃda siddhēśvara dānavēṃdrāḥ |
anyē cayē prēta piśāca bhūta kūṣmāṃḍa yādō mṛga pakṣya dhā śāḥ |
yatkiṃca lōkē bhagavan mahasva dōjaḥ sahra svadbaladat kṣamādat |
śrīrhīrbhūtyātmava dadbhutārṇaṃ tatvaṃ paraṃ rūpa vada svarūpaṃ |
prāthānyāt yā nṛpa āmanaṃti līlāvatārān puruṣasya bhūmnaḥ ||“. (śrīmadbhāgavataṃ - 2 - 6 - 41 to 46)
pai saṃskṛtamūlamunakūaṃdhramulō ī kriṃda vidhamuga nunnadi : -
“va. --- ammahanīya tējōnidhi modali yavatāraṃbu sahasra śīrṣādi yuktaṃbayi prakṛti pravartakaṃbagu nādi puruṣarūpaṃbagu. aṃdu kāla svabhāvaṃbulanu śaktuludayiṃce. aṃdu kāryakāraṇa rūpaṃbayina prakṛti janiṃce. - - -. anniṃṭi saṃghātaṃbuna viśvarūpuṃḍaina virāṭpuruṣuṃḍu puṭṭe - - - aṃdu carācararūpaṃbula sthāvarajaṃgamātmakaṃbayina jagattu galige. aṃdu satvarajastamō guṇātmakulamaina viṣṇuṃḍunu, hiraṇyagarbhuṃḍanaina yēnunu, rudruṃḍunū galigitimi. aṃdu sṛṣṭi jananakāraṇuṃḍaina caturmukhuṃḍu puṭṭe. vānivalana dakṣādulagu prajāpatulu, tommaṃḍru galigiri. aṃdu bhavatpramukhulaina sanakasanaṃdanādi yōgīṃdrulunu, nākalōka nivāsulaina vāsavādulunu, khagalōkapālakulagu nanaṃtavāsuki prabhṛtulunu, gaṃdharva, siddha, vidyādhara, cāraṇa, sādhya, yakṣa, rakṣōragādulunu- - - nidbhaviṃce. maṟiyunu lōkapālurunu, ṛṣulunu, pitṛdēvatulunu, daitya, dānava, bhūta, prēta, piśāca, kūśmāṃḍa, paśu mṛgādulunu nudbhaviṃce - - -aṃdu mahadaiśvarya tējō balasaṃpannulaina puruṣulu sarvātmuṃḍaina nārāyaṇuni kaḷāṃśa saṃbhavulugā neṟuṃgumu. appuṃḍarīkākṣuni līlāvatāraṃbulanaṃtaṃbulu---”. (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 2 - 6 - 112)
--- ammahātmuṃḍu sṛṣṭyādikāla bhēdaṃbu koṟaku māyāguṇāvatāraṃbulaṃdu bahu śaktidhāraṇuṃḍaina bhagavaṃtuṃḍu sargādini dapasvulunu, nēnu, ṛṣigaṇaṃbulunu, navaprajāpatulunai yavatariṃci, viśvōtpādanaṃbu gāviṃcucuṃḍu. dharmaṃbunu, viṣṇuṃḍunu, yajñaṃbulunu, manuvulunu, niṃdrādi dēvagaṇaṃbulunu, dhātrāpatulunu, nayi jagamula rakṣiṃcucuṃḍu, adharmaṃbunu, rudruṃḍunu, mahōragaṃbulunu, rākṣasānīkaṃbulununai yavatariṃci, vilayaṃbu noṃdiṃcucuṃḍu. itteṟuṃguna baramēśvaruṃḍunu, sarvātmakuṃḍunu naina hari viśvōtpatti sthitilayahētu bhūtuṃḍai vilasillu. dharaṇī rēṇuvulanaina gaṇutiṃpa naladi yagugāni yammahātmuni līlāvatārādbhutakarmaṃbulu lekkapeṭṭa nevvariki naśakyaṃbai yuṃḍu ---“. (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 2 - 7 - 199)
“ka. ī pagidini viśvamu saṃ
sthāpiṃcunu, manucu, naḍacu dharmātmakuḍai
dīpita tirya ṅnara sura
rūpaṃbulu dānavārci rūḍhi dalirpan”. (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 2 - 10 - 277)
ṅnara rūpamulan janiṃci, nayamuna manvaṃ
taramula nija satvaṃbuna
baripāliṃcunu jagaṃbu bauruṣameppan”. (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 3 - 11 - 353)
“paśya mē pārtha rūpāṇiśataśō(a)dha sahasraśaḥ |
nānāvidhāni divyāni nānā varṇākṛtīni ca |
paśyādityān, vasūn. rudrānaśvinau marutastathā ||“. (śrīmadbhagavadgīta - 11 - 5, 6)
(vēlakoladi ayina nā divyamaina rūpamulanu, anēka varṇamulatōnu, anēka ākāramulatōnu unnavāṭini cūḍumu - ādityulanu, vastuvulanu, rudrulanu, aśvanī dēvatulanu maruttulanu cūḍumu.)
“vāyurya mō(a)gnirvaruṇa śśaśāṃkaḥ prajāpatistvaṃ prapitāmahaśca |” (11 - 39)
(nīvē vāyuvu, nīvē agnivi, nīvē varuṇadēvatavu, nīvē caṃdruḍavu, nīvē prajāpativi, nīvē prapitāmahuḍavu.)
(ī prakāramugā ceppinapuḍu migilinarūpamulannī ceppinaṭlē bhāviṃcavalenu.)
(śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 11 - 105)
(ī prakāramugā painaceppinavāṭini baṭṭi sṛṣṭilōni rūpamulanniyu bhagavaṃtuni rūpamulē, bhagavaṃtuni avatāramulē. mānava vyaktitvamunaṃdu asādhāraṇa divyatējamu, divyatvamu vijṛṃbhiṃcuṭayē avatariṃcuṭa.)
paina ceppina prakāramu prapaṃcamulōni vastuvulanniyu bhagavaṃtuni avatāramulē ayinanu vāṭilō konni viśiṣṭamainavi ani ceppabaḍucunnavi. vāṭini guṟiṃci ī kriṃdanu vivariṃcaḍamainadi : -
(bhagavaṃtuni avatāramulu anaṃtamulu - anagā, ika marilēvu anunadi lēnivi - lekkakumiṃcinavi, ippaṭiki avatariṃcinavē, ikamuṃdu uṃḍavu anu parimiti lēnivi - ani śrīmadbhāgavatamulō ceppabaḍinadi - vāṭilōkūḍā daśāvatāramulē prasiddhi ceṃdinavi ani itara purāṇamulalō ceppabaḍinadi.)
“va. --- apparamēśvaru nābhikamalaṃbuvalana sṛṣṭikartalalōna śrēṣṭuṃḍaina brahma yudayiṃce. atani yavayava sthānaṃbulaṃdu lōkavistāraṃbulu kalpiṃpabaḍiye - modala naddēvuṃḍu kaumārākhyasargaṃbu nāśrayiṃci brahmaṇyuṃḍai daścaraṃbaina brahmacaryaṃbu cariyiṃce. reṃḍavamāṟu jagajjananaṃbukoṟaku rasātala gatayaina bhūminettucu yajñēśuṃḍayi varāha dēhaṃbu dālce. mūḍavatōyaṃbuna nāraduṃḍunu dēvarṣi yai karmanirmōcakaṃbayina vaiṣṇava taṃtraṃbu seppe. nālavapari dharma bhāryā sargaṃbunaṃdu naranārāyaṇābhidhānuṃḍai duścaraṃbaina tapaṃbu sēse. paṃcamāvatāraṃbuna gapiluṃḍanu siddhēśuṃḍayiyāsuriyanu brāhmaṇunaku dattvagrāma nirṇayaṃbugala sāṃkhyaṃbunupadēśiṃce. āṟavaśarīraṃbuna nanasūyādēvi yaṃdu natrimahāmuniki gumāruṃḍai yalarkuniki brahlādamukhyulaku nātmavidya telipe. ēḍava vigrahaṃbuna nākūtiyaṃdu ruciki janmiṃci yajñuṃḍana prakāśamānuṃḍai yamādi dēvatalatōḍaṃ gūḍa svāyaṃbhuva manvaṃtaraṃbu rakṣiṃce. aṣṭamamūrtini mērudēvi yaṃdu nābhiki janmiṃciyurukramuṃḍanaṃ brasiddhuṃḍai vidvajjanulaku paramahaṃsamārgaṃbuṃ brakaṭiṃce. ṛṣulacēta gōraṃbaḍi tommidava janmaṃbuna bṛdhucakravartiyai bhūmini dēnuvuṃ jēsi samasta vastuvulaṃ bitike. cākṣuṣa manvaṃtara saṃplavaṃ buna daśamaṃbayina mīnāvatāraṃbunoṃdi, mahīrūpaṃbagu nāvanekkiṃci naivasvatamanuvu nuddhariṃce. samudramadhanakālaṃbunaṃ badu badunokaṃḍavamāru kamalākṛtini maṃdarācalaṃbu dana pṛṣṭha karparaṃbuna nērpariyai nilipe. dhanvaṃtaryanubaṃḍreṃḍava tanuvuna surāsura madhyamāna kṣīrapādhōdhi madhyabhāgaṃbuna namṛtakalasahastuṃḍaiveḍale. padamūḍavadiyaina mōhinī vēṣaṃbuna surāsurala mōhitulaṃjēsi surala namṛtāhārulaṃ gāviṃce. padunālugavadiyaina narasiṃharūpaṃbunaṃ ganaka kaśipuni saṃhariṃce. padinēnavadiyaina kapaṭa vāmanāvatāraṃbuna balini badatrayaṃbu yāciṃci mūḍulōkaṃbula nākramiṃce. padurāṟavadiyaina bhārgavarāmākṛtini gupitabhāvaṃbu dālci brāhmaṇadrōhulayina rājula niṟuvadiyokkamāṟu vadhiyiṃci, bhūmini niḥkṣatriyaṃbu gāviṃce. padunēḍavadiyaina vyāsagātraṃbuna nalpa matulayina puruṣulaṃ garuṇiṃci, vēdavṛkṣaṃbunaku śākhalērpaṟace. padunenimidavadaina rāmābhidānaṃbuna dēvakāryārthaṃbu rājatvaṃbunoṃdi samudra nigrahādiparākramaṃbu lācariṃce. ēkōna viṃśati, viṃśatitamaṃbulaina rāmakṛṣṇarūpaṃbulacē yaduvaṃśaṃbunaṃdu saṃbhaviṃci viśvaṃbharābhāraṃbu nivāriṃce.nēka viṃśati tamaṃbaina buddhanāmadhēyaṃbunaṃ galiyugādyavasaraṃbuna madhyagayā pradēśaṃbuna jina sutuṃḍayi, rākṣasa sammōhanaṃbukoṟaku, tējarillu. yugasaṃdhiyaṃdu vasuṃdharādhīśulu cōraprāyulai saṃcariṃpa viṣṇuyaśuṃḍanu vipruniki galkiyanupēra nudbhaviṃpagalaṃḍu ---”. (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 1 - 3 - 26)
“matsya kūrma varāhaśca nārasiṃhaśca vāmanaḥ |
rāmō rāmaśca, bauddhaḥ kalikēva ca ||“.
(matsyāvatāramu, kūrmāvatāramu, varahāvatāramu, narasiṃhāvatāramu, vāmanāvatāramu, paraśurāmāvatāramu, rāmāvatāramu, kṛṣṇāvatāramu, buddhāvatāramu, kalikāvatāramu. “rāmō rāmaśca, rāmaśca” anuṭaku badulugā “rāmō rāmaśca, kṛṣṇaśca” ani pāṭhāṃtaramukaladu - “rāmō rāmaśca kṛṣṇaśca” iti kṛṣṇa caritraṃ varṇanīyaṃ. tathāpi kṛṣṇasyaitē daśāpīti kṛṣṇasya nāmakatvēna varṇanīyō baladēvōpi daśa sugaṇitaḥ.
(ī padi yavatāramulunnū śrīkṛṣṇabhagavānuni avatāramulē kanuka kṛṣṇāvatāramani ceppabaḍinadi. ayinanu balarāmuḍu kūḍa kṛṣṇuḍanu pēranē ceppabaḍucuṃḍuṭacēta mūḍava rāmāvatāramanagā balarāmāvatāramanikūḍa ceppavaccunu.
daśāvatāramulalō bhagavaṃtuḍu cēsina caryalu ī kriṃda vivariṃpabaḍinavi : -
sarivai, bhikṣuḍavai, hayānanuḍavai, kṣmādēvatā bhartavai
dharaṇīnādhuḍavai dayāguṇagaṇōdāruṃḍavai lōkamul
parirakṣiṃcina nīku mrokkedamilābhāraṃbu vāriṃpadē”. śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 10 - pū.bhā. 100)
--- mahārūpa nī rūpamul neggalaṃbugaḍiṃpan layāṃbōdhilō mīnu mēnan virōdhin nirōdhiṃci, sādhiṃci, mun vēdhakun vēdarāśiṃ brasādiṃpavē, truṃpavē kaiṭabhaśrī madhuṃ jakrivai mottavē, yettavē maṃdarāgaṃbu rāgaṃbutō gūrmalīlā sariṣpaṃdivai paṃdivai, mēdinin mīdikin drōci dōṣācaruṃ gommulan nemmulaṃ jimmucun gruvvavē, travvavē ghōravairin nṛsiṃhuṃḍavai, daṃḍi vairōcanuṃ jūci yāciṃpadē, peṃpanē mēnu brahmāṃḍamunniṃḍa, bāruṃḍavai rājakōṭin nipāṭiṃpanē, rājuvai rājabiṃbāsyakai durmadārin vivāriṃpadē, krūrulan vāsudēvādi rūpaṃbulan śuddha buddhuṃḍavai vairi dārāṃtaraṃgaṃbu lannaṃtaraṃgaṃbuluṃgā garaṃgiṃpavē, peṃpu dīpiṃpavē, kalki mūrtiṃ bravartiṃcu ninnenna nē nevvaḍan ---”
(śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 10 - pū.bhā. 1237)
“sarvē cāṃśakalāḥ pulanaḥ kṛṣṇastu bhagavān svayaṃ |
paripūrṇatamō rāmaḥ iti śāstrasya niścayaḥ |
daśāvatāramadhyētu rāmakṛṣṇau mahōttamau |
tābhyāmapivaraḥ pūrvaḥ satya saṃdhō raghūttamaḥ ||“. (brahma vaivarta purāṇē)
“dharma sthāpanārthamēva avatārakāraṇāt, dharmasvarūpatvāt śrīrāmāvatāraḥ mukhyaṃ”.
(avatāramulanniyu bhagavatuni kaḷalē, aṃśalē. śrīkṛṣṇuḍu sākṣāttu bhagavaṃtuḍē. śrīrāmāvatāramu paripūrṇāvatāramu ani śāstramulō niścayiṃpabaḍinadi. daśāvatāramulalōnu rāma kṛṣṇāvatāramulu mahōttamamulu. ā reṃḍiṃṭilōkūḍa muṃdu avatāramaguṭavalana,satyasaṃdhuḍaguṭavalana śrīrāmāvatāramu śrēṣṭamainadi)
(vasudēvuni iṃṭilō paramapuruṣuḍaina sākṣāt bhagavaṃtuḍē puṭṭunu ani ceppabaḍiyuṃḍenu.)
“alaṃ nivādēna namānuṣōyaṃ rāmātmanā rākṣasamardanāya |
bhujaṃgaśayyāṃ parimucya sākṣānnārayaṇō bhūtalamā jagānu ||“. (śrīrāmakarṇāmṛtaṃ- 1 - 75)
(śrīrāmacaṃdruḍu mānavuḍā lēka śrībhagavaṃtuni avatāramēnā anu viṣayamuguṟiṃci vādōpavādamulu ika avasaramulēdu - śrīrāmuḍu mānavuḍukāḍu. rākṣasa saṃhāramukoṟaku sākṣāttu śrīmannārāyaṇuḍē śēṣaśayanamu vadali rāmuḍanupērutō - ākāramutō - bhūmimīda avatariṃcenu.)
--- nārāyaṇuṃḍu rāmakṛṣṇākhyala nalari yavatariṃce. aṃdu bhagavaṃtuṃḍunu, sākṣādviṣṇuṃḍunu naina kṛṣṇuṃḍu janamārgavarti yayyunu nati mānuṣakarmaṃbula nācariṃcuṭaṃjēsi kēvala paramaēśvaruṃḍayye ---“.
(śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 2 - 7 - 174)
śrīkṛṣṇuḍu sākṣāttu bhagavaṃtuḍēyani ī kriṃda spaṣṭamu cēyabaḍinadi : -
vikhanasārthitō viśvaguptayē sakha udēyavān sātvatāṃ kulē ||“. (śrīmadbhāgavataṃ)
(nīvu gōpabāluḍavukāvu. samastamaina dēhulalōnu aṃtarātmagānunnavāḍavu, sākṣivi. brahma prārthiṃpagā prapaṃcamunu rakṣiṃcuṭaku sātvatula kulamaṃdu puṭṭitivi.)
tō viditātmuḍa vīśuḍavu; tolli viriṃcidalaṃci lōkara
kṣāvidha mācariṃpumani sannuti sēyaga satkulaṃbulan
bhūvalayaṃbugāva niṭu puṭṭiti gāde manōharākṛtin “.
(śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 10 - pū.bhā. 1041)
(śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 7 - 26 -)
(śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 3 - 5 - 189)
(vyāsamaharṣi bhagavaṃtuni avatāramē ani ceppabaḍinadi.)
“ca. pratiyugamaṃdu saṃkucitabhāvulu, nalpatarāyuvul du
rgatikulaina martyulu gamyamulun svakṛtaṃbulun suśā
śvatamulunaina vēdatarusākhalu dā vibhajiṃcinaṭṭi sa
nnutuḍu parāśara priya tanūjuḍu nā hari puṭṭe narmilin (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 2 - 7 - 194)
ityādyāḥ kēvalō viṣṇuḥ naiṣāṃbhēdaḥ kathaṃ cana ||“.
(matsyāvatāramu, kūrmāvatāramu, varahāvatāramu, nṛsiṃhāvatāramu, vāmanāvatāramu, paraśurāmāvatāramu modalagu avatāramulanniyu viṣṇuvē. vīṭilō okadānikokaṭi bhēdamu lēdu.)
viśvādayaḥ sahasrāśca, varādyāḥ amitāḥ smṛtāḥ |
avatārāḥ asaṃkhyēyāḥ viṣṇōrnārāyaṇasya ca |
svayaṃ nārāyaṇasyēitē nāmamātra vibhēdinaḥ ||“.
(kēśavuḍu modalagu avatāramulu iruvadinālugu, nārāyaṇuḍu modalagu avatāramulu nūru. viśvuḍu modalagunavi vēlu; parādi avatāramulu viṣṇuvu nārāyaṇuḍu anu avatāramulu lekkalēnanni. ivanniyu svayamugā nārāyaṇuni avatāramulē pērulōmātramu tēḍā.)
bhagavatuḍu ē avatāramettinanu ā avatāramuyokka svabhāvamunanusariṃciyē vartiṃcunu.
bhajatē tādṛśaḥ krīḍāyāṃ śṛtvā tatparō bhavēt ||” (śrīmadbhāgavataṃ - 10 - 33 - 87)
(bhaktulananugrahiṃcuṭaku mānavuḍugā avatariṃcina bhagavaṃtuḍu mānavunivalenē krīḍiṃcunu - pravartiṃcunu. bhagavaṃtuniyokka ā krīḍalanu - līlalanu - vini bhaktulu bhagavatparulaguduru.)
yadātvahaṃ dēvayōnau vartāmi gunaṃdana |
tadāhaṃ dēva vatsarvamā carāmi na saṃśayaḥ |
yathā gaṃdharvayōnēvā vartāmi bhṛgunaṃdana |
tathāgaṃdharva vatsarvamā carāmi na saṃśayaḥ |
nāgayōnau yathā caiva tathāvartāmi nāgavat |
yakṣa rakṣasa yōnyōstu yadhāvatva carāmyahaṃ |
manuṣyē vartamānatu kṛpaṇaṃ yācitā mayā ||“. (mahābhāratamu - aśvamēdhaparvamu - 43 - 13 to 20)
(nēnu ē yē śarīramulaṃdu puṭṭina ā yā śarīrakrīḍala nanukariṃcedanu. dēvaśarīramulō puṭṭina - dēvatulalō puṭṭina dēvatulavale ācariṃcedanu - gaṃdharvuḍugā puṭṭina gaṃdharvunivale vartiṃcedanu - nāgulalō puṭṭina nāgulavale saṃcariṃcedanu - yakṣulalōgāni, rākṣasulalōgāni puṭṭina vārivale saṃcariṃcedanu - mānavulalō janmiṃcina mānavunivale pravartiṃcedanu.)
--- saṃga virahituṃḍaina kaṃsāri saṃsārikaivaḍi vihariṃpa na jñānavilōkulaina lōkulu lōkasāmānyuṃḍaina manuṣyuṃḍani talaṃturu ---” (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu – 1 - 273)
pāraga būni dharmamuna karthamu gāmamunaṃdu jūpucuṃ
gōrikamīra sajjanulakun gatidāna yanaṃganoppi saṃ
sāri gatin melaṃge, nṛpasattama, lōkaviḍaṃba nārthamai “. (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 10 - u.bhā. - 1328)
bhagavaṃtuni avatāramulalō natani divyatvamunu, paratvamunu ajñānulu māyavalana telusukonalēka sāmānya mānuvuṃḍugā talaṃcedaru-
paraṃ bhāvamajānaṃtō mama bhūta mahēśvaraṃ' ||“. (śrīmadbhagavadgīta - 9 - 11)
“ēvaṃ nitya viśuddhaṃ māmā naṃda ghanamavyayaṃ |
nityamukta svabhāvaṃ tamātmānaṃ sarvadēhināṃ |
paramēśvarō yaṃ sākṣādityēvaṃ dṛḍhaniścayāt |
nādriyaṃtē (a)dhavā mūḍhāḥ niṃdaṃtyēvā vivēkinaḥ |
tēṣāṃ sūcayatīśōpihya vajñā kāraṇaṃ bhramaṃ |
manuṣyatvēna tadbuddhyā bhāsamānō nijēcchayā |
mūrtiṃ gṛhītavaṃtaṃ māṃ svabhaktyānugrahāya ca |
tathā vyavahāraṃ taṃ ca nṛnāṭakatayādbhutaṃ |
manuṣyō yamiti bhrāṃtyāvṛtāṃtaḥ karaṇāḥ śarāḥ |
prakṛṣṭaṃ vāstavaṃ tatvamajānaṃtō mamēśituḥ |
brahmādi sarva bhūtānāṃ mahāṃtaṃ paramēśvaraṃ |
itthaṃ māṃ nādriyaṃ tē vā niṃdaṃtyēnā vivēkinaḥ |
tasyānurūpa mēvāsti mūḍhatvasyēti ca dhvaniḥ ||” (gītābhāvaprakāśamu - 9 - 80 to 86)
(nityaśuddhamu, ānaṃdaghanamu, advayamu, nityamuktasvabhāvamu, samastadēhamulaku ātma, sākṣāttu paramēśvaruḍē itaḍani nannu (avatāramettina puruṣuni) vivēkamu lēkapōvutacēta mūḍhulainavāru ādariṃparu sarēkadā, niṃdeṃcedaru (- śiśupāluḍu modalaguvārivale -.) dīniki - ī avajñakukāraṇamu bhrama - nā bhaktulanu anugrahiṃcuṭaku nā iṣṭānusāramuga manuṣyarūpamunu poṃdi manuṣyunivale adbhutamugā vyavahariṃcucunna nannu manuṣyuḍē ani bhrāṃticēta kappabaḍina buddhikalavāraguṭacēta śarulu īśvaruṃḍanaina nāyokka vāstavamaina paratatvamunu - utkṛṣṭamaina paramātmatatvamunu - caturmukhabrahma modalagu samasta bhūtamulaku niyāmakuḍaina paramēśvaruṃḍaina nannu, gurtiṃparu, ādariṃcaru sarēkadā ā avivēkulu - dāru avivēkulu aguṭavalana - nannu niṃdiṃcedaru.)
bhajaṃtyananya manasō jñātvā bhūtādi mavyayaṃ ||“. (śrīmadbhagavadgīta - 9 - 13)
“bahujanmārjitaiḥ puṇyaidyēṣāṃ dhī saṃskṛtā bhavēt |
kāmairana bhi bhūtāstē mahātmānō guṇākarā |
abhayaṃ satva saṃśuddhi rityādi prakṛtiṃ śritāḥ |
ata ēva na cānyasmin manō yēṣāṃ hi gōcarē |
tēmāṃsarva jagaddhētu malināśina mīśvaraṃ |
jñātvā cāryōpa diṣṭēna sēvaṃtē vaidikādvanā ||“. (gītābhāvaprakāśamu - 9 - 96 to 98)
(anēka janmalalō ārjiṃcina puṇyamucēta cittamu saṃskṛtamai - śuddhikaladai - yuṃḍunu - evaru kāmamulanu viḍici, sarvasuguṇamulaku ākaramainavārō, abhayamu, satvaśuddhi modalagu ;lakṣaṇamulugala daivī prakṛtini āśrayiṃcinavārō, aṃducētanē mēmu tappa itaraviṣayamulaṃdu manassu lagnamucēyarō aṭṭivārini mahātmulaṃduru. aṭṭimahātmulu ī samasta jagattunaku kāraṇamainaṭuvaṃṭinnī, naśiṃpani guṇamugala īśvaruḍanaina nannu guruvu upadēśiṃcinaṭlu vēdamulō ceppabaḍina mārgamudvārā nannu telusukoni sēviṃturu. anagā, iṭuvaṃṭi mahātmulu vēdamulō ceppabaḍina paramātma tatvamunu telusukoni,, ā parabrahmamē ī mānavākāramulō unna avatāramūrti anigrahiṃcedaru. itarulu idivaraku paina 9va ślōkamulō ceppinaṭlu nannu bhagavaṃtuni avatāramūrtigā telusukonalēru, mānavamātruḍuganē talaṃcedaru.)
“u. nīvu yaśōda biḍḍaḍavē, nīrajanētra, samasta jaṃtu cē
tō viditātmavīśuḍavu; tolli viriṃci dalaṃci lōkara
kṣā vidhamācariṃpumani sannuti sēyaga satkulaṃbulan
bhūvalayaṃbugāva niṭu puṭṭiti gāde manōharākṛtin”. (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 10 - pū.bhā.- 1041)
(aṭlu gōpikalaku śrīkṛṣṇiniyaṃdu parabrahmabhāvamē lēniyaḍala vāri caryalu jāriṇī caryalē –
“tatrāpi na mahātmya jñāna vismṛtyapavādaḥ |
tadvihīnaṃ jārāṇāmiva”. (nārada bhakti sūtramulu - 22, 23)
(gōpikalu tama sarvasvamu śrīkṛṣṇunikarpiṃcuṭaku kāraṇamu atani mahātmyajñānamē, atani paratatvamunu maruvukuṃḍuṭayē - atani mahātmyamunu - paratatvajñānamu lēkuṃḍinayaḍala vāru jāriṇulē.)
bhagavaṃtuḍu avatāramuludhariṃcuṭaku kāraṇamu ī kriṃda vivariṃpabaḍinadi : -
abhyutthānamadharmasya tadātmanaṃ sṛjāmyahaṃ ||
paritrāṇāya sādhūnāṃ vināśāya ca duṣkṛtāṃ |
dharmasaṃsthāpanārthāya saṃbhavāmi yugē yugē ||“. (śrīmadbhagavadgīta - 4 - 7, 8)
(eppuḍeppuḍu dharmamu kṣīṇiṃcipōvunō, eppuḍeppuḍu adharmamu vṛddhipoṃdunō appuḍu nannu nēnu sṛjiṃcukoṃdunu. sādhuvulanu - satpuruṣulanu dharmamārgamaṃdu saṃcariṃcuvāralanu - rakṣiṃcuṭaku, durmārgulanu - adharmamārgamuna pravartiṃcuvāralanu naśiṃpacēyuṭaku, dharmamunu uddhariṃcuṭaku pratiyugamaṃdu nēnu puṭṭucuṃdunu.)
(paina ceppabaḍina bhagavadgītaślōkamaṃduceppabaḍina dharmamu eṭlu vṛddhipoṃdi vyāpiṃcinadō, tarvāta kṣīṇiṃcinadō ī kriṃda ślōkamulalō ceppabaḍinadi : -
“ślō ||. - - - parabrahmākhya īśvaraḥ |
sasṛṣṭpēdaṃ jagatsarvaṃ cikīrṣustasya ca sthitiṃ |
nasarja brahma rūpēṇa marīcyādi prajāpatin |
pravṛtti lakṣaṇaṃ dharmaṃ grāhayā māna tanmunīn |
na saṃsārasthitērhēturdharmaḥ svargādi sādhanaṃ |
nivṛtti lakṣaṇaṃ dharmaṃ sanakādīna kalmaṣān |
sṛṣṭvātān grāhayā māsa mōkṣahētuṃ na vaidikaṃ |
gṛhītō dvividhō dharmō munibhistatva darśibhiḥ |
pravartitō yathā śāstraṃ lōkē(a)sminnadhikāriṣu |
kṛtādiṣu yugēṣvaṣa dharmaḥ sadbhiḥ pravartitaḥ |
kṣīṇaprāyō (a)bhavallōkē kālēnā ciṃtya vartmanā |
kāmādīnāṃca bāhulyādvai citryāt karmaṇāṃ tathā |
hāyamānē kṣitādharmē vartamāna hyadharmakē |
dharmagōptā mahāviṣṇurādi kartā mahēśvaraḥ |
sahipāla yiṣurdharmaṃ kṣitāvatatāraha ||“. (gītābhāvaprakāśamu - 1 - 6 to 13)
(nārāyaṇuḍu anu pērugala parabrahma ī jagattu aṃtaṭinī sṛṣṭiṃci, dāniki sthitikalpiṃcaḍāniki - konnāḷḷunilabaḍēṭaṭlu cēyaḍāniki - ā sthitikālamulō dānini pōṣiṃcaḍāniki, caturmukha brahma rūpamutō marīci modalagu prajāpatulanu sṛṣṭiṃcenu. saṃsāramunaku kāraṇamainaṭuvaṃṭinnī, svargamu modalaguvāṭiki sādhanamainaṭuvaṃṭinnī, pravṛttilakṣaṇamu gala dharmamunu vāricē svīkariṃpacēsenu - vēdamulō ceppabaḍi naṭuvaṃṭinnī, mōkṣamunaku hētuvainaṭuvaṃṭinnī, nivṛttilakṣaṇamainaṭuvaṃṭinnī dharmamunu sanaka, sanaṃdana, saṃtkumāra, sanatsujātulanu munulanu sṛṣṭiṃci vāricē svīkariṃpa cēsenu - ī prakāramugā vāru svīkariṃcina ī reṃḍuvidhamulagu dharmamulanu munulu grahiṃci, vāri vari śiṣyulaku śāstramulō ceppina prakāramugā ceppuṭacē paraṃparagālōkamulō pracārama yi dharmamu pravartiṃpacēyabaḍinadi. kṛtayugamu modalagu yugamulalō ī dharmamu satpuruṣulacēta pravartiṃpabaḍinadi. ciṃtiṃcuṭaku alavigāni kālakramamucēta, kāmādulu balisi prabalipōvuṭacētanu, karmala vaicityamuvalananu ī dharmamu kṣīṇiṃcucu uṃḍuṭabaṭṭinnī adharmamu vṛddhipoṃducu uṃḍuṭabaṭṭinnī, ādikarta ayina - anagā, ī dharmamunu modaṭa sṛṣṭiṃ cina - śrīmahāviṣṇuvu dharmamunu pāliṃcuṭaku tirigi punaruddhariṃcuṭaku bhūmimīda avatariṃcenu.)
“svāṃ māyāṃ vaiṣṇavīṃ śaktiṃ vaśīkṛtyaguṇātmikāṃ |
ajō, avyayō(a)kriyō nityaḥ. śuddhō buddhaḥ sa cēśvaraḥ anaṃtakalyāṇaguṇō maṃgaḷānāṃ parō(a)vadhiḥ |
svēcchayā saṃba bhūvādyō dēvakyāṃ vasudēvataḥ |
nihatyāsurapakṣiyāndharmaśatrūnanēkathā |
dharmaḥ pravartitō lōkē svamūrtyā dbhutarūpayā ||”
(gītābhāvaprakāśamu - 1 - 14 to 16)
(triguṇātmaka - satvarajastamamulanu triguṇamu galadiyagu māya anu tana vaiṣṇavaśaktini tanavaśamaṃduṃcukoni, janmalēnivāḍainanu, tana icchāprakāramu dēvakī vasudēvulaku putruḍai janmiṃci, dharmamunaku śatrurūpulayina āsurasaṃpadagalavārini saṃhariṃci dharmamunu lōkamulō tirigi uddhgariṃpacēsenu.)
paina ceppabaḍina śrīmadbhagavadgītāślōkamulaku ī kriṃdavidhamugā vyākhyānamu cēyabaḍinadi : -
hamātmānaṃ nitya siddhaṃ svamāyayā |
darśayāmi sṛṣṭamiva cidghanaṃ paramārthataḥ ||“. (gītābhāvaprakāśamu - 4 - 51 to 53)
(vēdamē pramāṇamugā galiginaṭuvaṃṭinnī, svargamōkṣamulaku kāraṇamainaṭuvaṃṭinnī, pravṛtti nivṛtti dharma munaku, prāṇulaku svargamōkṣamulaku vyatirēkamulaina adharmamulacē eppuḍeppuḍu nāśamu kalugunō,vēdapurāṇamulalō niṣēdhiṃpabaḍina adharmamulu - dharmamunaku viruddhamulainavi - eppuḍeppuḍu prabalucuṃḍunō, appuḍu cidghanamaina nēnu, nityaśakticaitanyamayuḍanu agu nēnu, ella vēḷalaṃdu, ekkaḍapaḍitē akkaḍa unnavāḍanaguṭacēta nāmāyavalla sṛṣṭiṃcabaḍinavāḍinigā gōcariṃcuṭaku vīlagunaṭlu agudunu.)
(bhagavaṃtuḍu ajuḍu aguṭavalana moṭṭamodaṭilō janmamulēdu sarēkadā, tarvātakūḍā, avatāramulani ceppina cōṭakūḍā, puṭṭuṭa anuṭalēdu - avyayuḍu, akṣaruḍu, avināśi anuṭavalla mṛtiyanunadi kūḍa avatāramulalō lēdu - prativastuvulōnu, praticōṭa, ellakālamulaṃdu sūkṣmarūpamulōnuṃḍuṭacēta avasaramagunapuḍu, kāvalasina sthūlarūpamulōnu, kāvalasinaṃta śaktisāmarthyamulatōnu kaṃṭiki gōcaramagunu. iṭlu sthūlarūpamulō gōcaramaina paramātmanu avatāramaniri. śrīvāmana, śrīrāma, śrīkṛṣṇa modalagu avatāramulalō talidaṃḍrulavalana jananamu poṃdenani ceppinanu, aṃtaku muṃdaṭi avatāramulaina matsya, kūrma, varāha, nārasiṃhāvatāramulaku aṭṭi jananamu ceppiyuṃḍalēdu - mānavāvatāramulu kākuṃḍuṭavalana śrīnarasiṃhāvatāramu staṃbamunuṃḍi kaliginaṭlu ceppabaḍinadi. ī avatāramulō āvirbhaviṃcuṭakumuṃdu śrīmahāviṣṇuvu –
“ma. --- śrī narasiṃhākṛtinuṃḍe nacyutuḍu nānā jaṃgamasthāvarō
tkara garbhaṃbula nannidēśamula nuddaṃda prabhāvaṃbunan”. (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 7 - 8 - 267)
ani ceppabaḍinadi. ā prakāramugā unnappaṭikī atanini hiraṇyakaśipuḍu cūḍalēkapōyenu, staṃbamuna cūpamani yaḍigenu - śrīmahāviṣṇuvu sūkṣmarūpamulō annicōṭla, anni vastuvulalōnu unnappaṭikī hiraṇyakaśipunaku kanabaḍakapōvuṭaku kāraṇamu hiraṇyakaśipunaku sūkṣmadṛṣṭi lēkapōvuṭayē. prahlāduḍu sūkṣmadṛṣṭi kalavāḍaguṭacēta ataniki ā sthitilōkūḍā bhagavaṃtuḍu kanabaḍenu. tarvāta staṃbamu baddalu cēsukoni sthūlarūpamulō śrīnarasiṃhamūrti āvirbhaviṃ cenu. adiyē śrīnṛsiṃhāvatāramu. iṭlu avatariṃcuṭa tanamāyāśaktivalananē puṭṭinaṭlugā kanabaḍuṭa.
(sādhūnāṃ hī yamānānāṃ dharmahānyā mahātmanāṃ |
vēdamārgē sthitānāṃca rakṣaṇāya namaṃtataḥ |
pāpināṃ vartamānānā madharmasyōdbhavēnaca |
vidhvaṃsanāya duṣṭānāṃ vēdamārga virōdhināṃ |
vēdamārga paritrāṇa dharma saṃsthāpanāyaca |
nitya siddhaḥ pratiyugaṃ dvayaṃ prādurbhavāmyahaṃ ||“. (gītābhāvaprakāśamu - 4 - 55 to 58)
(vēdamārgamaṃdu pravartiṃcu mahātmulaku - sādhuvulaku dharmamu kṣīṇiṃcuṭacē hāni kalugucunnapuḍunnū, vēdamārgamavalaṃbhiṃcakayuṃḍuṭacēta adharmamu vṛddhi poṃduṭacēta, pāpātmulu, durmārgulu ayinavāru vṛddhipoṃducunnapuḍunnū, vēdamārgamunu rakṣiṃcuṭakunnū, dharmamunu tirigi sthāpiṃcuṭakunnū, pratiyugamaṃdu nēnu ekkaḍapaḍitē akkaḍa sūkṣmarūpamulō kanabaḍukuṃḍa uṃḍi, avasaramu taṭasthiṃcinapuḍu - sthūlarūpamulō kanabaḍuṭaku ellapuḍu siddhamugā uṃḍuvāḍanu kanuka, navatariṃcudunu - sthūlarūpamunu poṃdudunu.)
śiṣṭarakṣaṇaṃbu sēyadalaci
bhuvini manujaḍagucubuṭṭina śrīkṛṣṇu
vimalacaritamella vistariṃpu”. (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 10 - u. bhā.- 1035)
kulamula janmiṃcitīvu kujanula jeṟupan
jelimini sujanulanu manupanu
dalapōyagarādu nī vidhaṃbula nanaṃtā”. (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 10 - pū. bhā. - 566)
śrīlalanēśuṃḍu khalula śikṣiṃci bhavō
nmūlanamu sēyu koṟakunu
nālugu pādamula nannu (dharmamunu) - naḍipiṃcuṭakun”. (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 1 - 16 - 370)
māsaga jaturaṃta dharaṇimaṃḍalabhāramunu
mānupa koṟakugādē
pūneda nidimodalu dagili bhūbharamuḍupun ||“. (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 10 - pū. bhā. -1535)
brabhaviṃcuṭa līlagāka bhavamaṃduṭayē ---“. (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 10 - u.bhā.-)
“va. janma karma śūnyuṃḍavainanīvu tiryagādi jīvulayaṃdu varāhādi rūpaṃbulanu, manuṣyulaṃdu rāmādi rūpaṃbulanu, ṛṣulaṃdu vāmanādi rūpaṃbulanu, jalacaraṃbulaṃdu matsyādi rūpaṃbulanu navatariṃcuṭa lōkaviḍaṃbanārthaṃbugāni janmakarma sahituṃḍavaguṭaṃgādu”. (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 1 - 8 - 154)
“sī. - - - nī yiṃṭa buṭṭiti nirhētukasthiti bhūridayāguṇaṃbunma navāsta
sakala kāmuḍanēnu,sanmuni vēṣaṃbu dhariyiṃcuṭella nā koṟakugādu
vinu, mahātmakulaina munulaku baramātma sadvivēkaṃbunarasi cūpu
tē. tatvabōdhaṃbu koṟakunu dālsabaḍina
yaṃcita vyaktamārgamainaṭṭi dēha
mani talaṃpumu matpadadhyāsabhakti
dhī parāyaṇa mahimaṃbu dējarilla”. (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 3 - 24 - 857)
(kapiluḍu)
jananī, janaka, dāra, sakhi, putra, bāṃdhava, śatru priyā priyajulu lēru ---” (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu )
English translation not yet available for this entry. Let us know if you'd like to help.
Questions, corrections, or memories about the manuscript — messages go directly to the family. Your message is not shown publicly, and the family's email address stays private.