1. “vyaktaṃ sthūla śarīraṃ, pratyakṣagamyaṃ; tadanyaḥ ayaṃ pratyagātmā”. (nīlakaṃṭhavyākhyā)

(vyaktamaianadi sthūla śarīramu - kaṃṭiki kanabaḍunadi. ātma aṭuvaṃṭidikādu - pratyagātma; jīvātmarūpaṃlō unna paramātma).

2. “avyaktōya maciṃtyō (a) yaṃ” (śrīmadbhagavadgīta - 2- 25)

“iṃdriyai rvyajyatē sthūladēhādirvyaktamucyatē |

ātmā rūpādi hīnatvānnāyaṃ pratyakṣagōcaraḥ ||” (gītābhāvaprakāśamu - 2 - 302)

(iṃdriyamulaku gōcariṃcu sthūladēhamu modalagunavi byaktamu ani ceppabaḍunu. rūpamu modalagunavi lēnaṃduna ātma pratyakṣagōcaramukādu - iṃdriyamulaku gōcaramukādu).

3. 1. “tadavyaktamānāhi” (brahmasūtramulu - 3 - 2 - 23)

(brahma unnayaḍala eṃduku kanabaḍaḍu? anu praśnaku samādhānamugā idi ceppabaḍinadi. adi brahmamu, vyaktamu aniceppabaḍinadi - anagā iṃdriyagōcaramukādu, dīniniguṟiṃci śruti ī vidhamugāceppucunnadi –

“na cakṣuṣā gṛhyatē, nā pivācā, nānyairdēvaiḥ, tapasā, karmaṇā vā” (muṃḍakōpaniṣat - 3 - 18)

(ī ātma kaṃṭitō cūcuṭaku vīlukānidi, vākkucē iṭuvaṃṭivāḍu ani ceppuṭaku vīlukānivāḍu, tapassucētagāni, eṭuvaṃṭi karmacēgāni telusukonuṭaku vīlukānivāḍu). iṭlaina evarikī kanabaḍaḍā yanagā –

“apisaṃ rādhanē pratyakṣānu mānābhyāṃ” (brahmasūtramulu - 3 - 2 - 24)

brahmasvarūpamu sādhāraṇamugā avyaktamainanu yōgasamādhilōnunna yōgīśvarulu dīnini cūcedaru - ani śruti, smṛtulu ceppucunnavi –

parāṃbhikhāni vyatṛṇassvayaṃbhūḥ, tasmāt parāṃcī pasyati nāṃtarātma |

kaściddhīraḥ, pratyagātmā na maikṣadāvṛtta cakṣuramṛtatvamiccan. || (kaṭhōpaniṣat - 4 - 1)

(iṃdriyamulu bāhya viṣayamulanē cūḍagalavu. lōpalanunna aṃtarātmanu cūḍalēvu. evarō oka dhīruḍu - mōkṣamunu kōrucunna brahmajñāni iṃdriyamulanu tana svādhīnamulō uṃcukoni lōpalaku maralcukoninavāḍai paramātmanu cūcenu - ani śruti ceppucunnadi.

yaṃ vinidrā, jitasvā ssaṃtuṣṭāssaṃ yatēṃdriyāḥ |

jyōtiḥ paśyaṃti yuṃ jānāstasmai yōgātmanē samaḥ ||. (mahābhāratamu - 12 - 47 - 54)

(yōgulu ayinavāru, nidranu jayiṃcinavāru, prāṇāyāmamu modalaguvāṭicēta vāyuvunu jayiṃcinavāru dēniyaṃdunu āśalēka saṃtuṣṭu lainavāru paramātmanu cūturu - ani śruti ceppucunnadi).

2. rūpādya bhāvādavyakta miṃdriyāgrāhyaṃ, satvasatvādityarthaḥ - anyairdē nairuṃdriyāṃ tarairna gṛhyatē ityanvayaṃ - api cainaṃ paramātmānāṃ saṃdādhanē samādhyavasthāyāṃ kṛtārthāḥ paśyaṃ tīti pratyakṣānu mānābhyāṃ śruti smṛtibhyāṃ – “kaściddīraḥ pratyagātmāna maikṣa dāvṛtta cakṣuramṛtatva micchan”. ityādikā śrutiḥ. (bhagavaṃtuḍu rūpamulēnivāḍaguṭacētanu iṃdriyamulacēta grahiṃcuṭaku vīlukānivāḍaguṭacētanu avyaktuḍu - aṃtēgāni yadārthamugā lēkapōvuṭavalanakādu - (ati sūkṣmatvāt avyaktaṃ - mikkili cinnadi aguṭacēta avyaktamu). karmaṇā viśuddhacittō jñānākhya niṣkāmakarmayōgamucēta manaśśuddhikalavāru, atyaṃta satvaguṇamu galigiyuṃḍuṭacēta brahmajñānamu galavārai paramātmanu cūturu).

3. aniṃdriyagrāhyaṃ sarvadṛśya sākṣitvāt, āhahyēvaṃ śrutiḥ - “na cakṣuṣā gṛhyatē, nāpinācā, nāsyardēvai stapasā, karmaṇā vā sa ētamēti, sē tyātmā agrāhyōsahi gṛhyatē, yatta dadrēśya, magrāhyaṃ, yadāhyai vēṣa ē tasminnadṛśyē (a) nātmē, (a) niruktē, (a) nilayanē, (a) bhayaṃ pratiṣṭāṃ viṃdatē” tyādi śrutiḥ. smṛtirapi - “avyaktōyamaṃ ciṃtyōya mavikāryōyamacyuta” ityēvamādyāḥ. (śrīśaṃkaraḥ - brahmasūtrabhāṣyē - 3 - 2 - 23)

“iṃdriyaiḥ na gṛhyatē api tu saṃ rādhanēna. (śāstra saṃskṛta manasā ityarthaḥ) yōgī (dhīraḥ) kṛtārthaḥ (mōkṣārthī), āvṛttacakṣuḥ (niruddhēṃdriyaḥ), śuddhacētani, pratyagātmānaṃ pratyakṣānumānābhyāṃ (śrutismṛtibhyāṃ) paśyati”.

(iṃdriyamulacēta grahiṃcataginavāḍu - kāni, saṃ rādhanamucēta - samārādhanacēta - anagā, śāstramu caduvuṭavalana saṃskṛtamaina manassutō - dhīruḍu - yōgiyaguvāḍu, kṛtārdhuḍu - anagā, mōkṣamunu kōruvāḍu, iṃdriyamulanu tanavaśamulō nuṃcukoninavāḍu, citta śuddhigalavāḍu pratyagātmanu pratyakṣānumānamuladvārā - anagā, śruti smṛtuladvārā - cūcunu). (cūḍumu- 3 - 1 to 3)

4. “cakṣurādya viṣayaḥ -”. (śrīdharīya vyākhyā)

(kannu modalagu iṃdriyamulaku viṣayamukānivāḍu. kaṃṭiki kanabaḍunadi kaṃṭiki viṣayamu, ceviki vinabaḍunadi śabdamu ceviki vicyamu. ī prakāramugā ē iṃdriyamunakunainanu viṣayamukānidi ātma; - ē iṃdriyamucēta nainanu grahiṃcuṭaku vīlukānidi - aṃducēta avyaktamu).

5. bhēdanādi vastūni yaiḥ pramāṇaiḥ vyajyatē, taiḥ ayamātmā navyajyatē ityavyaktaḥ.

(vastuvuluē ē pramāṇamulacēta teliyabaḍucunnavō ā pramāṇamulacēta ī ātma teliyabaḍanēradu. aṃducēta avyaktuḍu).

6. pramāṇāṃ tarāṇā magōcaraḥ - anēna pratyakṣādi pramāṇagōcara rāgadvēṣādi hēyaguṇa yukta prākṛta vailakṣaṇyamuktaṃ.

(ē pramāṇamulacētanu telusukonuṭaku vīlukānivāḍu - iṭlu ceppuṭavalana pratyakṣapramāṇamu modalagu pramāṇamulacēta telusukonuṭaku vīlagu rāgadvēṣamulu modalagu hēya guṇamulatō kūḍiyunna prakṛtiki saṃbaṃdhiṃcinavāṭikaṃṭe vilakṣaṇamainavāḍu - vēru lakṣaṇamulu galavāḍu).

7. kēna citpramāṇēna navyajyatē ityavyaktaḥ, sva saṃvēdya svāsādhāraṇākāraḥ ityarthaḥ.

(ē pramāṇamucētanu teliyabaḍuvāḍukāḍu - asādhāraṇa ākāramu kaligiyunnavāḍu kanuka).

8. “sarvakāraṇā viṣayatvāt navyajyatē iti avyaktaḥ ayaṃ ātmā”. (śrīśaṃkaraḥ)

(samasta kāraṇamulaku viṣayamukānidi - aṃducēta ātma avyaktamu).

9. śabdādya śēṣa viśēṣa śūnyaṃ. (śabdamu modalagu viśēṣamulēviyu lēnivāḍu).

10. sarva karaṇākaratvāt navyajyatē ityavyaktaḥ. (iṃdriyamulanniṃṭiki ākaramainadi, aṃducēta avyaktamu).

11. ahaṃkāramamakārādhibhiḥ vyajyatē iti vyaktaṃ.

(ahaṃkāramu, mamakāramu - ‘nēnu, nādi’ anuvāṭicē teliyabaḍunadi vyaktamu - ātma aṭuvaṃṭidikādu. aṃducēta avyaktamu).

12. aprakāśaḥ. (prakāśamugā paiki kanabaḍanivāḍu).

adarśanaṃ - (darśiṃcuṭaku vīlukānivāḍu - cūcuṭaku vīlu kānivāḍu).

“nāhaṃ prakāśassarvasya yōgamāyā samāvṛtaḥ |

mūḍhōyaṃ nābhijānāti lōkō māmaja mavyayaṃ ||“. (śrīmadbhagavadgīta - 7 - 25)

“svēnarūpēṇa sarvasya prakaṭ na bhavāmyahaṃ |

kiṃtu kēṣāṃci dē vaivaṃsarcasya prakaṭ na bhāvāmyahaṃ |

kiṃtu lēṣāṃ ci dēvaivaṃ madbhaktānāṃ bhavāmyahaṃ |

kathaṃ lōkasya sarvasya na prakāśaya tīryatau ||

yōgō mamaiva saṃkalpō māyā tadvaśavartinī |

abhaktōyaṃ janōmāṃ na jānaṃ tvitthaṃ mahēśvaraṃ |

svarūpēṇēti saṃkalpānusāri ṇyaiva māyayā |

jñānagōcaratā yōgyaḥ satyapi jñānakāriṇē |

kṛtō (a) taḥ prāṅmayā prōktaṃ paraṃ bhāvamitīhavai ||“. (gītābhāvaprakāśamu - 7 - 170 to 173)

(nā svarūpamutō - nā asalu rūpamu, yathārtharūpamutō, nijarūpamutō nēnu aṃdariki prakaṭamukānu - kaṃṭiki kanabaḍanu, unnappaṭikī kanabaḍanu - kāni bhaktulaku koṃdaṟikimātramu kanabaḍudunu - lōkamaṃtaṭikī, lōkulaṃdaṟikī nēnu kanabaḍakuṃḍuṭaku kāraṇamēmanagā - yōgamanagā nā saṃkalpamu - māya nā saṃkalpamu yokka ādhīnamulō nuṃḍunu. ī rītigā māyatōkūḍiyunna mahēśvaruḍanaina nannu bhaktuḍukānivāḍu telusukonalēḍu - anagā, māyatō kūḍakayunna nāsvarūpamunu - nāsvarūpamunu, cūḍalēḍu. triguṇamulayokka kūḍika yōgamu - adiyē māya - satvarajastamōguṇamulu mūḍunu samānapāḷḷalō kalisiyuṃḍuṭē māya, vāṭi sāmyāvastha. ī māyacēta nēnu kappabaḍiyunnānu ani lōkamulō abhiprāyamu. idi bhāṣyakārula abhiprāyamunubaṭṭi lōkamulōni janula abhiprāyamainadi. bhaktulukānivāriki nēnu kanabaḍakapōvuṭaku kāraṇamu mā saṃkalpamē. aṃducēta, nā māyacēta kappabaḍina jñānamu kaligiyuṃḍuṭacēta nā bhaktuḍu kānivāḍu nannu telusukonalēḍu. mūḍhuḍu ayinavāḍu māyacēta kappabaḍinajñānamu kaligiyuṃḍuṭacēta viparīta dṛṣṭikalavāḍai nannu mānavamātruḍugā talacucunnāḍu).

ēṣa sarvēṣaṃ bhūtēṣu gūḍhātmā na prakāśatē |

dṛśyatē tva gryābuddhvā sūkṣmayā sūkṣma darśibhiḥ ||.

(ī ātma anni bhūtamulaṃdu gūḍhamugā (lōpala nunnaṭṭu paiki kanabaḍakuṃḍā) unnāḍu. paiki prakāśiṃpabaḍu - anagāunnaṭṭu kanabaḍaḍu - kanuka avyaktuḍu sūkṣmātisūkṣmamaina vastuvulanu cūcuṭaku śaktikaligina kuśāgrabuddhigalavāriki vyaktuḍagunu, kanabaḍunu).

13. “avijñēyaṃ hitatsōmya tējō, yadavijñēyaṃ tadavyaktaṃ” (avyaktōpaniṣat)

(ātma telusukonuṭaku vīlukānidi - avijñēyamu - ēdi avijñēyamō (telusukonuṭaku vīlulēnidō - adi avyaktamu).

14. “yadyapyanēka mūrtitvamasya tathā vyayamī dṛśaḥ ēvēti na vyajyatē iti avyaktaḥ” (śrī śaṃkaraḥ)

(ātmaku anēkarūpamulu purāṇamulalō ceppabaḍiyunnavi. kāni itanu iṭuvaṃṭivāḍē aninaṭlu kanabaḍaḍu - aṃducēta avyaktuḍu).

“na hi tē bhagavan vyaktiṃ vidurdēvā na dānavāḥ |

svayamēvātmanātmānaṃ vēttha tvaṃ puruṣōttama ||“. (śrīmadbhagavadgīta - 10 - 16)

(dēvatulugāni, rākṣasulugāni nī vyaktitvamunu nīvu elāṃṭivāḍavō, nī bhagavattatvamunu, teliyalēru - ninnu nīvē telusukoṃduvu - “atmānamātmanāvētsi, sṛjasyātmānāmātmanā” - (kumārasaṃbhavamu)

(aṃducēta bhagavaṃtuḍu avyaktuḍu).

15. “aṃtaścarati bhūtēṣu guhāyāṃ viśvamūrtiṣu”

(guha cīkaṭigā uṃḍunu - aṃdulō ē vastuvunnanu kanabaḍadu. prapaṃcamulōnunna bhūtamulanniṃṭilōpala - guhavalenunna vāṭilō ī ātma saṃcariṃcucunnāḍu - cīkaṭigānunna guhavalenunnadānilō unnāḍukanuka kanabaḍaḍu. aṃducēta avyaktuḍu).

“parastasmāttu bhāvō (a) nyō (a) dyaktō (a) vyaktāt sanātanaḥ |

yaḥ nasarvēṣu bhūtēṣu naśyatsu navinaśyati |

avyaktō (a) kṣara ityuktaḥ tamāhuḥ paramāṃgatiṃ |

yaṃ prāpya na nivartaṃtē taddāma paramaṃ mama |

puruṣaḥ sa paraḥ pārtha bhaktyā labhyastvananyayā |

yasyāṃtaḥ sthāni bhūtāni yēna sarvamidaṃ tataṃ ||“. (śrīmadbhagavadgīta - 8 - 20 to 22)

“tasmāccarācara sthūla jagaddhētōrvidhēḥ paraḥ |

vyatiriktō (a) dhavā śrēṣṭō hētu bhūtō vidhērapi |

natasya pratimāstīti śrutyātyaṃta vilakṣaṇaḥ |

avyakta iṃdriyātītō rūpasparśādi varjitaḥ |

adhyastēṣuca sarvēṣanugatō (a) kṣaraḥ |

nityōya ī dṛśōbhāvō naśyatyasyakhilēṣu ca |

bhūtēṣui jāyamānēṣu na naśyati, najāyatē |

sraṣṭu rhiraṇyagarbhasya kāryāsyātrābhimāninaḥ |

tadutpattivinā śābhyāṃ yuktēstō nāśajanmani |

adhiṣṭānasya satyasyā vyaktasyākṛtrimasyaca |

paramēśvarasya viṣṇōrnānti janmādi vikriyā |

yōbhāva iha cāvyakta ityakṣara īritaḥ |

tamutpatti viśrāṃtiṃ taṃ prāhuḥ paramāṃ gataṃ |

śrutayaḥ smṛta yaścaiva puruṣānnaparaṃ tviti |

yaṃ bhāvaṃ prāpya bhuṃ yōnō nivartaṃtē (a)tra janmanē |

tatsvarūpaṃ paraṃ viṣṇōrmama sarvōttamōttamaṃ |

atō hamēva vēdāṃtagamyōsmi paramāgatiḥ ||“. (gītābhāvaprakāśamu - 8 - 120 to 128)

(carācararūpamaina sthūlaprapaṃcamunaku kāraṇamaina caturmukha brahma, lēka, hiraṇyagarbhuḍu avyaktamani ceppabaḍucunnāḍu - ā avyaktamunaku kāraṇamainaṭuvaṃṭinnī, atanikaṃṭe utkṛṣṭamainaṭuvaṃṭinnī, rūpasparśamulu modalagu viṣayamulu lēnaṭuvaṃṭinnī, samasta bhūtamulaṃdu adhyastuḍai unnaṭuvaṃṭinnī, sūkṣmāti sūkṣmamainaṭuvaṃṭinnī - avyaktamukaṃṭe sūkṣmamainaṭuvaṃṭinnī - iṃkokaḍu avyaktamanu pērutō unnāḍu. samasta bhūtamulu naśiṃcinappaṭikī naśiṃcanivāḍu - migiliyuṃḍuvāḍu - (śēṣuḍu) (śēṣiṃciyuṃḍuvāḍu) - sarvamunaku adhiṣṭānamainavāḍu, śāśvatamugā nuṃḍuvāḍu. avyaktuḍu, paramēśvaruḍu, ayina viṣṇuvunaku janmamu modalagu mārpulu kaluganēravu. avyaktuḍani, akṣaruḍani ceppabaḍinadi. janma maraṇamulu lēnidi. adiyē paramagati, paramapadamu, paraṃ dhāmamu. akkaḍiki veḷḷinavāru tirigirāru - tirigi janmiṃcaru. dānini puruṣuḍaṃduru, dānikanna, ā puruṣunikanna - paramapuruṣuḍu, lēka puruṣōttamuḍukanna - utkṛṣṭamaina padamu - anagā, poṃdataginadi - marilēdu ani śrutulu, smṛtulu ceppucunnavi. adiyē sarvōttamamaina nā padamu, nāsthānamu - paraṃdhāmamaninanu, paraṃdhāmuḍu aninanu nēnē - okaṭē. aṃducēta upaniṣattulu nannē paramagatigā ceppucunnavi).

16. “ma yā tatamidaṃ sarvaṃ jagadavyakta mūrtinā” - (īśvaragītāyāṃ)

(ī jagattu aṃtayu kanabaḍanaṭuvaṃṭi rūpamugala - avyaktarūpamulō - nācē āvariṃcabaḍinadi - niluvugā aḍḍamugā nēsina dāramulatō baṭṭa niṃḍiyunnaṭlu vyaktamugāni rūpamulō nēnu ī prapaṃcakamu naṃtaṭini vyāpiṃciyunnānu).

17. avyaktākhyaṃ ātmā.(avyaktamani ceppabaḍu ātma).

18. bhāvivaṭavṛkṣa śakti madvaṭabījaṃ sva śaktyā na sa dvitīyaṃ kadhyatē. tadvat brahmāpi na māyā śaktyā sa dvitīyaṃ satvādi rūpēṇa nirūpamāṇē vyaktirasya nāsti ityavyaktaṃ.

(muṃdukābōyē vaṭavṛkṣamu - (marriceṭṭu) yokka śakti vaṭabījamulō - marrivittanamulō - uṃḍuṭavalana ā śakti tanalōnē kaligiyuṃḍuṭavalana vaṭavṛkṣamu tanalōnuṃḍipuṭṭi peddadaguṭaku itarasahāyamu lēkanē āśakti tanalōnē kaligiyuṃḍuṭavalana, ā vaṭabījamu sadvitīyamukādu - advitīyamu - ā ceṭṭunu puṭṭiṃcu ṭaku mariyokabījamukāni, iṃkē vastuvugāni avasaramulēkanē cēyucunnadi. aṭlē brahma tana māyā śaktini tanalōnē kaligiyuṃḍuṭavalana prapaṃcasṛṣṭikikāvalasina satvamu modalagunavi kaligi yuṃḍi, tanatō sarisamānamaina, tanatō pōlcatagina maṟiyokkavyakti lēnivāḍu - aṃducēta brahma avyaktamu).