1. ātma anumāṭaku anēka arthamulunnavi : -

   1. “ātmā jīvē, dhṛtau, dēhē, svabhāvē, paramātmani”

(jīvuḍu, paramātma, dēhamu. svabhāvamu, dhṛti anu arthamulō ātma anumāṭa vāḍabaḍucunnadi).

2. “ātmā, dēha, manō, brahma, svabhāva, vṛtti, buddhiṣu” (viśva prakāśaḥ)

(dēhamu, manassu, brahma, svabhāvamu, buddhi, vṛtti anu arthamulō ātma anumāṭa vāḍabaḍucunnadi).

3. “dēhēṃdriyamanaḥ prāṇa dhī jīva paramātmanaḥ ātma śabda prayōgaviṣayāḥ”.

(dēhamu, iṃdriyamulu, manassu, prāṇamu, buddhi, jīvuḍu, paramātma - vīṭi guṟiṃci ceppunapuḍu ātma śabdamu vāḍabaḍucunnadi).

2. 1. paramātma, parabrahma, anu arthamulō ātma padamu ī kriṃdavākyamulalō vāḍabaḍunadi : -

   2. “ayamātmā brahma” (māṃḍūkyōpaniṣat - 2)

(ī ātmayē parabrahma).

“tadē tadbrahmā pūrva manaparama naṃtara mabāhya mayamātmā brahmā”. (bṛhadāraṇyakōpaniṣat)

(ī brahmaku muṃdugāni, venukagāni, painagāni, lōpalagāni ēdiyunu lēdu - ī ātmayē brahma - rūpamu lēnaṃduna lōpalagāni, painagāni, muṃdugāni, venukagāni ēdiyu lēdu).

(brahmaku muṃdu ēmiyu lēdu anagā, kāraṇamu lēnidi, janma lēnidi, venuka ēmiyu lēnidi anagā - kāryamu kānidi).

3. “savā ēṣa mahānaja ātmā ajarō, amarō, amṛtō, abhayō brahma” (bṛhadāraṇyakōpaniṣat)

(aṭṭi ī ātma peddadi - ākāśamu kaṃṭe peddadi, janma lēnidi, musalitanamu lēnidi, maraṇamu lēnidi, mṛti lēnidi, bhayamu lēnidi. idiyē brahma).

4. “grāha yaṃtica bōdhayaṃticā tmatvēnēśvaraṃ vēdāṃta vākyāni”. (śrīśaṃkaraḥ)

(paramātma, parabrahma ayina īśvaruni vēdāṃtavākyamulu (upaniṣattulu) ātmayani grahiṃcucunnavi, bōdhiṃcu cunnaviyunu).

5. “ātmā ityēvaṃ śāstrōkta lakṣaṇaḥ paramātmā prati pattavyaḥ.

(ātma ani ī prakāramugā ceppuṭavalana śāstramulō ceppabaḍina lakṣaṇamulugala paramātma aniyē pratipādiṃcabaḍinadi - ceppabaḍinadi).

6. saccidānaṃdaikarasaḥ paramēśvaraḥ sarvādhiṣṭhātṛtvēna sarvasya jagataḥ svarūpatvāt ātma śabdēna ucyatē, > ātma śabdaśca svarūpavā cīti prasiddhaṃ”.

(sat, cit, ānaṃdamu anu mūḍunu kalisi ēkarasamaina (okē padārdhamaina) paramēśvaruḍu, sarvamunu adhiṣṭhiṃciyuṃḍuṭa cētanu samasta prapaṃcamu yokka svarūpamaguṭa cētanu ātma ani ceppabaḍucunnāḍu - ātma anu śabdamu - māṭa - svarūpamunu ceppunadi ani prasiddhi).

7. śūnyaṃ tat prakṛtirmāyā brahma vijñāna mityapi |

śivaḥ puruṣa īśānō nitya mātmēti kathyatē ||“.

(sarvamunu śāsiṃcunaṭuvaṃṭi puruṣuḍaina śivuḍē ātmayani ceppabaḍucunnāḍu).

8. ṛtamātmā paraṃ brahma mityādikā budhaiḥ |

kalpitā vyavahārārthaṃ yasya saṃjñā mahātmanaḥ ||“.

(ṛtaṃ, ātma, parabrahma ani modalagu saṃjñalu mahātmuḍaina parabrahmanu guṟiṃci vyavahariṃcuṭaku budhula cēta - paṃḍitulacēta - brahmajñānulacēta - kalpiṃcabaḍinadi).

9. “karmaina dēhō, nanu dēha ēva cittaṃ, tadēvāha mitēha jīvaḥ |

sajīva ēvēśvara cit sa ātmā sarvaḥ śivasyaikapadōktamē tat ||“. (yōgavāśiṣṭamu - )

(karmayē dēhamu, dēhamē cittamu, cittamē 'ahaṃ' = nēnu anu jīvuḍu, jīvuḍē cidrūpuḍaina īśvaruḍu, atanē ātma - ivanniyu okkaṭē - śivuḍu - paina ceppinavanniyu ātma ayina śivuni nuṃḍiyē - paramātmanuṃḍiyē puṭṭinavikanuka avanniyu ātmayē).

10. “sī. akhilabhūtamulaṃdu nātmarūpaṃbuna nīśuṃḍu, hariyuṃḍu nellaproddhu

buddhyādi lakṣaṇaṃbula gānabaḍunu - - -“. (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 2 - 2 - 36)

11. “vēdāṃta śravaṇaṃbuna grahiṃpabaḍina jñānavairāgyaṃbulatōḍaṃ gūḍina bhakticēta tatparulaina peddalu kṣētrajñuḍaina ātmayaṃdu baramātmaṃ boḍagaṃduru”. (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu -1 - 2 - 21)

12. “rajjuvani yeṟiṃgeḍi yeṟuka lēkuṃḍa nayyeṟugaminadi sarparūpaṃbayi tōcina, pidapa neṟiṃgina vārivalana rajjuvu rajjuvani yeṟuṃgucuṃḍa sarparūpaṃbu lēkuṃḍu kaivaḍi ātma yapparamātmayani yevvareṟuṃgaru vārikayyeṟuṃgami valana sakalaprapaṃcaṃbu kaligi tōcu; ātma yapparamātmayani yevvareṟuṃguduru vārikayyeṟuka valana prapaṃcaṃbu lēkuṃḍu”

(śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 10 - pū.bhā.- 569)

13. “ātmāṃtarātmēti hari rēka ēva dvithāsthitaḥ |

niviṣṭō hṛdayē nityaṃ rasaṃ pibati karmajaṃ ||“.

(okkaḍē ayina viṣṇuvu ātma, aṃtarātma ani reṃḍu vidhamulugā unnāḍu - hṛdayamaṃdu ellapuḍu uṃḍi karmavalana kaligina rasamunu trāguvāḍu - karma phalamunu anubhaviṃcuvāḍu).

14. “ātmai vēdamagra āsīt puruṣa vidhaḥ, savai śarīrī prathamaḥ puruṣa ucyatē, ādi kartā sa bhūtānāṃ brahma agrē samavartata”.

(sṛṣṭiki pūrvamu ātma okkaṭē uṃḍenu. ā ātmayē puruṣuḍu - anagā, prakṛtiyanu puramulō śayaniṃcuvāḍu - nivasiṃcuvāḍu. ā ātmayē puruṣulalō - śarīradhārulalō- prakṛti vikṛtilalō pravēśiṃcina bhagavaṃtuni yokka śakti gala vastuvulalō - modaṭivāḍu. atanē sarva jīvaśarīrulakunu prathama sṛṣṭikarta. atanē sarvabhūtamulakaṃṭe moṭṭamodaṭa unnavāḍu - atanilōnuṃḍiyē samasta bhūtamulu - puṭṭuka kalavanniyu - ā tarvāta puṭṭinavi, atanē brahma).

15. “ōṃ tadbrahma, ōṃ tadvāyuḥ, ōṃ tadātmā, ōṃ tatsatyaṃ ōṃ tatsarvaṃ” (maṃtrapuṣpaṃ)

(ōṃkāramē parabrahma, ōṃkāramē vāyuvu, ōṃkāramē ātma, ōṃkāramē satyamu, ōṃkāramē sarvamunnū).

16. “bhūtātmā cēṃdriyā tmā ca prathānātmā tathā bhavān |

ātmāca paramātmāca tvamēkaḥ paṃcathā sthitaḥ ||“.

(paṃcabhūtasvarūpuḍavunu, iṃdriyamulasvarūpuḍavunu, prathānasvarūpuḍavunu, ātmavunu, paramātmavu nīvē. iṭlu nīvu okkaḍivē ayidu vidhamumuluga nunnāvu - ātmayē tatvamulanniṃṭigā mārinadi - paramātmanuṃḍi migilinavanniyu, okaṭilōnuṃḍi okaṭigā, puṭṭuṭavalana anniṃṭilōnu, pratidānilōnū, paramātma tatvamu imiḍi yunnadi).

17. “guṇabhēdā dātma mūrtiḥ aṣṭathā parikīrtitaḥ |

jīvātmācāṃtarātma ca paramātmā ca nirmalaḥ |

śuddhātmā jñānarūpātmā mahatmā saptama smṛtaḥ |

aṣṭa mastēṣu bhūtātmā ityaṣṭātmānaḥ parikīrtitaḥ ||“.

(guṇabhēdamuvalana ātma enimidi vidhamulugā ceppabaḍucunnadi - jīvātma, aṃtarātma, paramātma, śuddhātma, jñānātma, mahātma, bhūtātma).

18. “sī. sarvajñuḍīśuṃḍu sarvātmuḍavyayuṃḍu

- - - ātma rūpaṃbuna naśrāṃtamunu danamāyā pravartana mahimavalana

- - -” (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 7 - 2 - 39)

19. “sarvāṃtaryāmi rūpēṇa yōgakṣēma karastava |

ātmādhyēya tayā yasya paramēśvara saṃjñakaḥ ||

vartatē”. (gītābhāvaprakāśamu - 2 - 242)

(ātma paramēśvara saṃjñitō aṃtaryāmigānuṃḍi dhyāniṃcabaḍinavāḍai yōgakṣēmamunu kaluga cēyucuṃḍunu).

20. “ya ēṣō akṣiṇi puruṣō dṛśyatē ēṣa ātmēti hōvā ca |

ētadamṛtamabhaya mētadbrahma”. (chāṃdōgyōpaniṣat - 4 - 15 - 1)

(kaṃṭiyaṃdu kanupiṃcucunna puruṣuḍu ātma, ataḍu amṛtuḍu, abhayuḍu, brahma svarūpuḍu - nirguṇasvarūpuḍu agu paramātmaku oka sthānamani, oka pēru ani lēdu. kāni upāsana koṟaku sthānamunu, nāmarūpamulu ceppabaḍinavi).

21. “kō ayamātmā” ityārabhya” prajñānaṃ brahma ityaṃtēna vicārapurassaraṃ ātma tatvaṃ nirthāritaṃ - (aitarēyōpaniṣadi trutīyādhyēyē). ātmā karaṇa saṃghā tātmaka prāṇa vyatiriktaḥ, saṃjñānādi sarvāṃtaḥkaraṇa vyatiriktaḥ tadanugata svaprakāśaḥ, sarva śarīrēṣu ēkaḥ, sarva prapaṃcādhiṣṭhāna bhūtō advitīyaḥ, prajñānaṃ brahma, nityaśuddha buddhamukta svabhāvaḥ iti”

(śrī ānaṃdagiri)

(aitarēyōpaniṣattulō 3 va adhyāyamulō “kō ayamātmā” - (ī ātma evaru?) ani prāraṃbhiṃci “prajñānaṃ brahma” (brahma jñānasvarūpuḍu, cit svarūpuḍu) ani ceppinaṃtavaṟaku bāgā vicāriṃci - tarjana bharjana cēsi - ātmatatvamu - ātma anagā ēmiṭi? eṭuvaṃṭidi? ani - nirṇayiṃcabaḍinadi. ātma iṃdriyamulatō kūḍi yunna prāṇamukaṃṭe vyatiriktamainadi, vēṟainadi, saṃjñānamu modalagu sarvāṃtaḥkaraṇamula kaṃṭe vyatiriktamainadi, miṃcinadi, vāṭilōnunna svaprakāśamu samasta śarīramulalōnu unnanu okkaṭē ayi yunnadi; sarvaprapaṃcamunaku adhiṣṭhānamai advitīyamainadi - tanavaṃṭi vastuvu maṟokaṭi lēnidi. tanakaṃṭe vēṟaina vastuvulēnidi. adiyē 'prajñānaṃ brahma' (jñānasvarūpuḍu, 'cit' svarūpuḍu - “satyaṃ jñānamanaṃtaṃ brahma”), nityuḍu - 'sat' , śuddhuḍu - malinamu lēnivāḍu, buddhuḍu - 'cit ghanaṃ', muktuḍu - prakṛti dāni guṇamuluku atītuḍu). iṭlu ātma guṟiṃci ceppabaḍi yuṃḍuṭacēta ātma anagā parabrahmayē). (cūḍumu – 2.24).

22. “sa ēva sarvabhūtānā mātmā brahmētikathyatē” (yōgavāśiṣṭamu - 122 - 34)

(ataḍē sasmasta bhūtamulaku ātma ayinavāḍē, brahma ani ceppabaḍinadi).

23. “saccidānaṃdāḥ parasparaṃ abhinnāḥ, saṃtaḥ ēkarūpāḥ bhavaṃti. yadi ātmaguṇāḥ syuḥ tathā parasparaṃ bhinnāḥ api bhavē yuḥ - tēṣāṃ ātma svarūpatvāt na tē bhinnāḥ bhavaṃti. ēkaḥ ēva ātmā nivṛtti rahitatvāt - nāśarahitatvāt - sat iti kathyatē. jaḍa vilakṣaṇatayā prakāśarūpatvāt cit iti kathyatē. duḥkhavilakṣaṇatayā mukhyaprīti viṣayatvāt ānaṃdaḥ iti kathyatē. yathā uṣṇa prakāśarūpō agniḥ bhavati. tathā saccidānaṃdarūpaḥ ātmā bhavati. saccidānaṃdarūpamēva śāstrēṣu brahma gīyatē.”satyaṃ jñānaṃ anaṃtaṃ brahma” “prajñānaṃ brahma”, vijñānamānaṃdaṃ brahma “ityādi vacanaiḥ. tasmāt ātmā brahmasvarūpa ēva”brahma” iti vyāpakasya saṃjñā. “bvahi, bṛhi, vṛddhau” iti thātōḥ iti niṣpannaḥ brahma śabdaḥ yanniratiśayaṃ vyāpakaṃ tathā caṣṭē. yasya dēśakṛtō aṃtaḥ nāsti tat vyāpakaṃ ityucyatē tasmāt ātmā yadi brahmaṇaḥ bhinnaḥ syāt tadā ātmā dēśakṛtāṃtavān syāt. yasya dēśakṛtō aṃtō asti tasyakāla kṛtōpi aṃtaḥ astīti niyamaḥ - tasmāt tadvastu anityaṃ bhavēt. yasya kālakṛtō aṃtō asti tadvastu anityamiti kīrtyatē. tasmāt ātmā brahmaṇaḥ na bhinnaḥ. brahma yadi ātmabhinnaṃ syāt tathā brahma anātmā bhavēt. anātmabhūtaṃ ghaṭādikaṃ jaḍaṃ bhavati. tasmāt ātmanaḥ bhinnaḥ brahmāpi jaḍaṃ bavēt. tasmāt brahma ātmanaḥ na bhinnaṃ, brahma svarūpamēva ātmā”

“ēkamēva caitanyaṃ sarva prapaṃcasya māyā yāśca adhiṣṭhānaṃ bhavati tasmāt tat brahma iti kathyatē. tadēva caitanyaṃ avidyāyāḥ vyaṣṭi dēhādīnāṃ ca adhiṣṭhānaṃ bhavati. tasmāt ātmā iti kathyatē ātmanaśca brahmaṇaśca upādhi bhēdaṃ vinā bhēdō nāsti. ātmā iti brahmā iti ca ēkamēva vastu”.

(sat, cit, ānaṃdamulu anunavi okadāninuṃḍi okaṭi vēru kāvu, avanniyu kalisi okaṭē - okē rūpamainavi. ivi ātma guṇamulē ayina yaḍala avi okadāniki okaṭi vēṟai yuṃḍunu - avi ātma svarūpamulē ayinaṃduna vēṟu vēṟu kāvu. okaṭē ayina ātma nāśamu lēnidi aguṭavalana 'sat' ani ceppabaḍucunnadi; jaḍavastuvukaṃṭe vēṟaina lakṣaṇamulu kaladi yaguṭacēṭanu, prakāśarūpamu galadaguṭacētanu 'cit' ani ceppabaḍucunnadi; duḥkhamukaṃṭe vēṟaina lakṣaṇamulu galadaguṭacētanu mukhyaprīti viṣayamugaladaguṭacētanu “ānaṃdamu” ani ceppabaḍucunnadi. agni uṣṇamu, prakāśamu kalisi kaligiyunnaṭlē, ātma sat, cit, ānaṃdamulu kaligiyunnadi. śāstramulaṃdu brahmasaccidānaṃda rūpamu aniceppabaḍinadi - “satyaṃ, jñānamanaṃtaṃ brahma”, “prajñānaṃ brahma”, “vijñānamānaṃdaṃ brahma” anuvākyamulu aṭlu ceppucunnavi. aṃducēta ātma brahma svarūpamē. 'brahma' anagā vyāpiṃcunadi; brahma anu māṭa “bṛhi, bṛhi vṛddhau” anu dhātuvunuṃḍi kaliginadi. brahma śabdamu aḍḍu, āpu lēka vyāpiṃcunadi ani arthamagucunnadi. adi eṭlanagā - dēniki dēśamuvalana aṃtamu - parimiti - lēdō adi vyāpakamu - aṃducēta ātma brahmakaṃṭe bhinnamainadi - vēṟainadi - ayinacō adi dēśamu valla aṃtamu galadi - parimiti galadi - agunu - dēśamuvalana aṃtamu gala dāniki kālamuvalana kūḍa aṃtamu galadu ani niyamamu. (oka pradēśamaṃduṃḍi iṃkoka pradēśamaṃdu uṃḍani, okakālamaṃduṃḍi iṃkoka kālamaṃduṃḍanidē ani niyamamu). aṃducēta aṭṭi vastuvu nityamainadi kādu - ellapuḍu uṃḍunadi kādu. ē vastuvunaku kālamucē aṃtamu kaladō ā vastuvu anityamu. aṃducēta ātma brahma kaṃṭe vēṟukādu - brahma ātmakaṃṭe vēṟainadē ayinacō brahma anātma yagunu - anātma vastuvu ayina kuṃḍa modalagunavi jaḍamu - aṃducēta ātma kaṃṭe bhinnamaina brahma jaḍamagunu - aṃducēta brahma ātma kaṃṭe vēṟukādu - ātma brahma svarūpamē).

24. “kō(a)yamātmēti vaya mupāsmahē? kataraḥ sa ātmā? yēnavā paśyati, yēna nā śruṇōti yēnavā gaṃdhānājighrati, yēna vā vācaṃ vyākarōti yēnavā svādu cā svādu ca vijānāti?.

“yadaitadhhrudayaṃ, manaścaitat, saṃjñāna majñānaṃ vijñānaṃ, prajñānaṃ, mēthā, dṛṣṭi rthiṛti, rmanīṣā, jātiḥ saṃkalpaḥ kraturasuḥ kāmō vaśa iti sarvāṇyē vaitāni prajñānasya nāmadhēyāni bhavaṃti.

“ēṣa brahmai ṣa iṃdra ēṣa prajāpati rētē sarvē dēvā, imāni ca paṃcamahābhūtāni, pṛdhivī vāyurākāśa āpō jyōtiṃ ṣītyē tāni māni ca kṣudra miśrāṇīva bījānī tarāṇi, cētarāṇi cāṃḍa jāni ca jarūyujāni ca, svēdajāni, cōdbhijñāni, cāśvā, gāvaḥ, puruṣā, hastinō yatkiṃkiṃcēdaṃ prāṇi jaṃgamaṃca, patatrica, yacca sthāvaraṃ sarvaṃ tatprajñā nētraṃ prajñānē pratiṣṭitaṃ, prajñānētrō lōkaḥ prajñā pratiṣṭā, prajñānaṃ brahma” (aitarēyōpaniṣat)

(ātma nagā evaru ani mēmu upāsiṃcavalenu? dēnivalana cūcucunnāḍu, dēnivalana vinucunnāḍu, dēnivalana gaṃdhamunu vāsana cūcucunnāḍu, dēnivalana māṭlāḍucunnāḍu, maṃci ceḍḍa telusu konucunnāḍu ā ātma eṭuvaṃṭidi?

(ēdi hṛdayamō, ēdi manassō, ēdi saṃ jñānamu, vijñānamu, prajñānamu, mēthā, dṛṣṭi, dhṛti, manīṣā, jāti, saṃkalpamu, kratuvu, asuvu, kāmamu, ivanniyu prajñānamu yokka pērlu).

(idē brahma, idē iṃdruḍu, idē prajāpati, ī samasta dēvatalu, ī ayidu mahābhūtamulu, bhūmi, vāyuvu, ākāśamu, jalamu, nakṣatramulu, kṣudramulu miśramulu ayina itara bījamulu, aṃḍajamulu - (guḍḍulōnuṃḍi puṭṭinavi) - jārāyujamulu - (māvi valana puṭṭinavi) - svēdajamulu - camaṭavalana puṭṭinavi - udbhijjamulu - bhūmini pagiliṃcukoni puṭṭinavi -, aśvamulu - āvulu, puruṣulu, ēnugulu, ē koṃcemu prāṇamugalavaina jaṃgamamulu (caramulu, kadulunavi). sthāvaramulu - kadalanivi, acaramulu - ivanniyu prajñānētramu, prajñānamaṃdu pratiṣṭiṃpabaḍiyunnavi; prajñānētramu lōkamu prajñānamaṃdu pratiṣṭiṃpabaḍinavi. prajñānamē brahma. dīni vyākhyānasārāṃśamu paina 2.21 lō spaṣṭamu cēyabaḍinadi - ātma anagā ēdi? ēmiṭi anu praśnaku samādhānamu paivākyamulu ceppabaḍinavi. vāṭini baṭṭi ātma anagā parabrahma aniyē ceppabaḍinadi -). (cūḍumu – 2.21).

25. “ātmā nārāyaṇaḥ paraḥ” (maṃtrapuṣpamu)

(ātma nārayaṇuḍē paratatvamainavāḍu).

26. “ōṃ tadātmā” ('ōṃ' ani, 'tat' ani ceppabaḍu paramātmayē, parabrahmamē ātma - ātma anagā paramātmayē).

27. “sī. --- satyu ḍanaṃtu ḍāḍhyu

ḍātma rūpaṃbuna naśrāṃtamunu - - -

--- liṃgaśarīraṃbu līla dālci - -” (śrīmadāṃdhramahā bhāgavatamu - 7 - 2 - 39)

28. “sī. - - - bhūtēṃdriyāśraya virahitamai viśuddha

maina jīvuni, vimalāṃtarātmuḍanaina nannu nēkamuga jūcu naruḍu mōkṣa

padamārgavartiyai bhāsillu - -“. (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 3 - 9 - 320)

3. ātma anagā jīvuḍu ani kūḍa arthamunnadi -

   1. “dēvamaṣyādi śarīrēṣu ātmatayānu praviṣṭō jīvaḥ dēvaḥ, tadvatparamātmā”.

(dēvatala śarīramulalō ātmagā pravēśiṃcina paramātma dēvuḍu, manuṣyulu modalaguvāri śarīramulalō ātmagā pravēśiṃcina paramātma jīvātmayani ceppabaḍucunnāḍu).

2. cidābhāsō jīvaḥ.

(cidghanuḍu - caitanya ghanuḍu ayina paramātmavale bhāsiṃcu jīvātma).

3. “sī. akhila bhūtamulaṃdu nātma rūpaṃbuna nīśuṃḍu hariyuṃḍu nella proddu

buddhyādi lakṣaṇaṃbula gāna baḍunu ---“.

(samasta bhūtamulaṃdu unna ātma tatvamu - paramātmatatvamu - jīvuḍu, jīvātma ani ceppabaḍunu).

(śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 2 - 2 - 36)

4. “ahamātmā guḍākēśa sarvabhūtāśaya sthitaḥ” (śrīmadbhagavadgīta - 10 - 20)

(samasta bhūtamulaṃdu ātmagā - jīvuḍugā, jīvātmagā - nunnavāḍanu nēnē) - (paramātma).

5. “ēka ēva mahānātmā sō (a)haṃkārō (a)bhidhīyatē |

sajīvaḥ sō(a)0tarātmēti gīyatē tatva ciṃtakaiḥ ||“.

(okaṭē ayina ātma ahaṃkāramani, jīvuḍani, aṃtarātmayani ceppabaḍucunnadi).

6. “jagadutpatti sthiti layakṛda saṃsārī, sarvajñaḥ, sarva śaktiḥ, sarva vit, sarva midaṃ jagat svataḥ > anyadvastvaṃtara manupādāyai vākāśādi kramēṇa sṛṣṭvā svātma prabōdhanārthaṃ sarvāṇi ca prāṇādi > maccharīrāṇi svayaṃ pravivēśa; praviśyaca svamātmānaṃ yathā bhūta midaṃ brahmāsmīti sākṣātpratya > buddhyata. tasmācca sa ēva sarva śarīrēṣu ēka ēvātmā nānya iti”. (śrīśaṃkaraḥ)

(jagattunaku sṛṣṭi sthitilayamulu cēyuvāḍunnū, saṃsārikānivāḍunnū - jananamaraṇamulu pravāharūpamugā lēnivāḍunnū - sarvajñuḍunnū, sarva śaktimaṃtuḍunnū, sarvamunu telisinavāḍunnū, ayina paramātma ī jagattunaṃtanu itaravastuvu avasaramu lēkanē ākāśamu modalaguvāṭini varusagā - okadānilōnuṃḍi okaṭi coppuna - sṛṣṭiṃci ātma prabhōdhanārthamu - brahmajñānamunu teliyacēyakoṟaku - prāṇamutō kūḍiyunna samasta śarīramulanu pravēśiṃcenu, aṭlu pravēśiṃci tananu tānē 'brahmāsmi' ani telusukonenu. aṃducēta samasta śarīramulaṃdu unnadi ā ātmayē - aṃducēta ātma anagā jīvuḍu, jīvātma).

7. jñānādhikaraṇa mātmā , nadvividhaḥ : - paramātmā jīvātmā cēti. tatrēśvaraḥ sarvajñaḥ paramātmā ēka ēva; > jīvastu pratiśarīrē bhinnaḥ, vibhuḥ nityaśca. (tarka saṃgrahē)

(jñānādhikaraṇaṃ = jñānasyādhikaraṇaṃ, adhikaraṇatva māśrayatvaṃ; tathā ca jñāna nirūpitāśrayatvamātmanō lakṣaṇaṃ).

(ātma jñānamu nadhikariṃci uṃḍunadi - adi reṃḍu vidhamulu - paramātma ani, jīvātma ani. vāṭilō īśvaruḍu paramātma sarvajñuḍu, anniṃṭilōnu uṃḍinanu okkaḍē. jīvuḍu pratiśarīramaṃdu vēṟu vēṟugā unnāḍu. paramātma nityuḍu).

8. “guṇabhēdā dātma mūrtiḥ aṣṭa thā parikīrtitaḥ |

jīvātmācāṃtaratmā ca paramātmā canirmalaḥ - ||“.

(triguṇamula bhēdamuvalana ātmayē enimidi vidhamula vidhamulugā ceppabaḍinavi - jīvātma ani, aṃtarātma ani, paramātma ani - - - ).

9. “yaścāya masyāṃ pṛdhivyāṃ tējōmayaḥ , amṛtamayaḥ, puruṣō, yaścāyamathyātmaṃ śārīrastējōmayō > (a)mṛtamayaḥ puruṣō yamēva sa yōyamātmā”. (bṛhadāraṇyakōpaniṣat)

(ī pṛdhiviyaṃdu tējōmayuḍu, nāśarahituḍu agu ē puruṣuḍu kalaḍō, dēhamu nāśrayiṃci yunna yē jīvuḍu galaḍō atanē ātma).

4. puṇyātmuḍu, dharmātmuḍu anunapuḍu - svabhāvamunu teliyacēyunu. kaṭhinātmuḍu, krūrātmuḍu anunapuḍu manassunu, budddhini ātma śabdamu teliyacēyunu -

5. ātma anu padamunaku ī kriṃdavidhamugā nirvacanamu cēyabaḍinadi : -

   1. “yasmātsarya māpnōti, sarvamādattē, sarvamattica tasmāducyatē ātmēti” (śāṃḍilyōpaniṣat)

      1. “āpnōti, ādattē, atti, atati iti ātmāḥ. āptiryadhārthajñānaṃ, vyāptiśca; ādattē kāraṇāt kāryamānirbhāvayati, ārādhanaṃ ca karma pratigṛhṇāti. atti bhuṃktē, saṃ harati; atati satataṃ asti, nityaṃ iti, sarvadā rakṣaṇāya avatarati. itivā ātmā paramātmā atra āptiḥ jñānaṃ, vyāptiścōcyatē, sattāsphuraṇābhyāk sarvaṃ vyāpnōtīti sarvajñatvaṃ, sarvaśaktitvaṃ cōcyatē. sattā pradānēna upādānatva sūcanāt sarva śaktitvaṃ, attītyanēna trividha paparicchēda rāhityamucyatē iti” (śrī ānaṃdagiri)

“yacchāpnōti yadādattē yaccātti viṣayāniha (liṃgapurāṇamu), yasyāsyanaṃ tatō bhāvaḥ tasmādātmēti kathyatē”.

(ikkaḍa āptiḥ anagā yadārthajñānamu, vyāptiyu - vyāpiṃcuṭa yunnū. tanayokka sattāsphuraṇa cēta -śaktisāmarthyamulacēta - aṃtaṭinī, - anni vastuvulanu vyāpiṃciyunnavāḍu, iṭlu ceppuṭacē sarvajñatvamu - anniyu telisiyuṃḍuṭa, aṃtayu telisiyuṃḍuṭa - sarva śaktitvamu - annividhamulaina śaktulu kaligiyuṃḍuṭa - ceppabaḍinadi. sarvamunaṃdu pravēśiṃci vyāpiṃciyuṃḍu svabhāvamukalavāḍu kanukanē - vyāpanaśīluḍu kanukanē 'viṣṇuvu' ani ceppabaḍu cunnāḍu - (cūḍumu - 'viṣṇuvu') . ī kāraṇamuvalana ātma ani ceppabaḍinadi). “āpaḥ vyāptē” iti dhātvarthānu sārēṇa vyāpakaḥ ātma śabdārthaḥ”

(āpaḥ anu māṭaku vyāpiṃcunadi ani arthamaguṭacēta ā dhātuvuvalana puṭṭina 'ātma' anumāṭakuvyāpiṃcunadi ani arthamu.

“yacca kiṃci jjagatsarvaṃ (satyaṃ) dṛśyatē, śrūyatēpivā |

aṃtarbahiśca tatsarvaṃ vyāpya nārāyaṇa sthitaḥ - (maṃtrapuṣpaṃ)

(ī samastamaina sṛṣṭi aṃtaṭilōnu manaku ē koṃcemu kanabaḍucunnadō, iṃtakaṃṭe iṃkā unnadani telisinavāru ceppagā vinucunnāmō adiyu, iṃkanu migiliyunna sarva prapaṃcamulōnu, lōpala, baiṭa- dānilōni prativastuvulōnu, dāni baiṭa - pūrtigā nārāyaṇuḍu vyāpiṃciyunnāḍu. aṃducēta ātma yanagā bhagavaṃtuḍagu nārāyaṇuḍē. modaṭa - sṛṣṭikimuṃdu - tānu okaḍē ayinanu kramamugā, kālamu gaḍicinakoladi ī sṛṣṭilō unna samasta vastuvulugā tānē māri vyāpiṃciyunnavāḍu kanuka ātma anagā bhagavaṃtuḍē.

(prativastuvulōnu tānu pravēśiṃci, dāniki tana sattānicci, upādānakāraṇamaguṭavalana sarvaśaktulu galavāḍu ani kūḍa sūciṃpabaḍinadi. bhagavaṃtuniyokka sattā (śakti, aṃśa) lēnidē ē vastuvainanu vyāpiṃcadu, vṛddhi boṃdadu, caliṃcadu. citra vicitramai ūhātītamaina sṛṣṭisthitilayamulugala ī samasta prapaṃcamu - dānilō gala prativastuvu - nirṇītamaina saraṇilō (according to natural laws), vidhi tappakuṃḍunaṭlu cēyuṭaku tagina jñānamu kaligiyuṃḍuṭacēta bhagavaṃtuniki sarvajñatvamu ceppabaḍinadi, ī sṛṣṭilō amalulō lēni śāstramu (Science) okkaṭiyunu lēdu - ippaṭiki telisivavi, iṃkā teliyanivi ayina śāstramulenniyō kalipi vāṭi paryavasānamuga kaliginadī sṛṣṭi. ī sṛṣṭilō samasta śāstramula jñānamu imiḍiyunnadi. iṭṭi jñānamulēnidē sṛṣṭi cēyuṭa asaṃbhavamu - kanukāṭṭi jñānamukalavāḍu kanuka bhagavaṃtunikē sarvajñatvamu sārthakamainadi. ī sarvajñatvamu kaligiyuṃḍuṭacētanē bhagavaṃtuni ātma ani ceppucunnāru. aṃducēta ātma anagā bhagavaṃtuḍē).

2. “āpnōtītihyātmā, sarvadēśakāla sarva vastu vyāptatvāt saṃ karṣaṇādīnāmapi sa ātmā”

(sarvadēśamulaṃdu, sarvakālamulaṃdu, sarvavastuvulaṃdu vyāpiṃci yuṃḍuṭavalana bhagavaṃtuḍu ātmayani ceppabaḍucunnāḍu - paravāsudēvavyūhamunuṃḍi, okadānilōnuṃḍi okaṭipuṭṭina saṃkarṣaṇa, pradyumna, aniruddha vūhamulaṃdu kūḍā vyāpiṃciyunnavāḍu. aṃducēta ātma anagā bhagavaṃtuḍē).

3. “'atīti' vyāpnōtityātmā”, “aviti saṃtataṃ avicchēdēna vyāpnōtītyātmā” ; “sarva vyāpakaṃ - : ā samaṃtāt tiṣṭatītyātmā” -

(vyāpiṃcunadi ātma; ellapuḍu, tegateṃpulēka vyāpiṃcunadi ātma; anniṃṭilōnu vyāpiṃcunadi ātma - aṃtaṭa unnadi ātma).

4. 'ādattē' anagā kāraṇamunuṃḍi kāryavastuvunu āvirbhaviṃpacēyuvāḍu, kalugacēyuvāḍu, puṭṭiṃcu vāḍu - “ākāśā dvāyuḥ, vāyōragniḥ, agnērāpaḥ, abhyaḥ pṛdhivī” .

(ākāśamunuṃḍi vāyuvu puṭṭinadi, vāyuvulō nuṃḍi agni, agnilōnuṃḍi nīru, nīṭilōnuṃḍi bhūmi puṭṭinavi.ākāśamu kāraṇamu, vāyuvu kāryamu - vāyuvu kāraṇamu, vāyuvulōnuṃḍi puṭṭina agni kāryamu, agni kāraṇamu, dānilōnuṃḍi puṭṭina nīru kāryamu; nīru kāraṇamu, dānilōnuṃḍi puṭṭina bhūmi kāryamu - idi udāharaṇamātramē. kāraṇamaina vastuvulaṃdu tānu pravē śiṃci tana cicchakticē - sattāsphūrticē - kārya vastuvulanu puṭṭiṃpacēyucunnāḍu. ī sṛṣṭilō unna prativastuvu iṃkoka vastuvulōnuṃḍi puṭṭinadē. ē vastuvainanu tanaṃtaṭa adi puṭṭalēdu. aṃducēta prati kāraṇavastuvulōnuṃḍi kāryavastuvu puṭṭuṭaku tānē kāraṇamainavāḍu – “daiva prēritaṃbai sparśa tanmātraguṇakaṃbagu vāyuvu valana rūpaṃbunu, dānivalana dējaṃbunuṃ buṭṭe - - - rūpa tanmātraṃbuvalana daivacōdiṃbai vikāraṃbunoṃdu tējassuvalana rasatanmātraṃbu puṭṭe - - - rasatanmātraṃbuvalana daivacōditaṃbai vikāraṃbunoṃdina jalaṃbuvalana gaṃdhatanmātraṃbu puṭṭe”. (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 3 - 896)

sī. “--- māyāṃśakālādi guṇātmakaṃbu

naina mahattattva macyuta dṛggōcaramagucu viśvanirmāṇavāṃcha

naṃduṭa jēsi rūpāṃtaraṃbula boṃdinaṭṭi mahattatvamaṃdu nōli

- - - mahita bhūtēṃdriyaka manōmayamanaṃga

tagunahaṃkāratatvamumutpannamayye - -” (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 3 - 4 - 201)

va. gaganaṃbu gālamāyāṃśayōgaṃbunaṃ buṃḍarīkākṣu nirīkṣaṇaṃbuna sparśatanmātraṃbuvalana vāyuvuṃ galigiṃce tējaṃbu kālamāyāṃśayōgaṃbuna nuttamaślōkuni vilōkanaṃbuna bavamānayuktaṃbagucu rasatanmātraṃbuvalana naṃbuvulaṃ buṭṭiṃce; salilaṃbu gālamāyāṃśa yōgaṃbunaṃ baramēśvarānugrahaṃbugaligi tējōyuktaṃbaina gaṃdhaguṇaṃbuvalana bṛdhivi kaligiṃce”. (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 3 - 4 - 202)

sṛṣṭi prāraṃbhamulō kūḍa tana īkṣaṇamuvalananē - saṃkalpamuvalananē, tānu prakṛtilō pravēśiṃcuṭacētanē prakṛtivalanamahattattvaṃbu puṭṭenu – “saikṣita” “sa akāma yata” –

tē. ---

---

---

--- tanabhuvana nirmāṇa vāṃcha

tē. buddhi dōcina nammahāpuruṣa varuḍu

- - -

bhūri māyābhidhāna visphurita śakti

vinutikekkina yaṭṭi yavidyayaṃdu

ka. puruṣākṛti nātmaṃśa

sphuraṇamugala śakti nilipi, puruṣōttamuḍu

- - -

--- viśvamapuḍu daga buṭṭiṃcen “. (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 3 - 5 - 198, 199, 200)

dīnivalana teliyunadēmanagā - appaṭinuṃḍi ippaṭivaṟaku, ikamuṃdukūḍa prativastuvulōnu bhagavaṃtuḍu uṃḍuṭacētanē dānilōnuṃḍi maṟiyoka vastuvu puṭṭucunnadi - anagā kāraṇavastuvunuṃḍi kārya vastuvu puṭṭucunnadi. aṃducēta bhagavaṃtuḍu ātma ani ceppabaḍucunnāḍu).

5. “yacchātti viṣayāniha” - “atti, bhuṃktē, saṃharati”, “attatyanēna saṃhartṛtvaṃ”. atti anagā tinunadi, - viṣayamulanu tinunadi, saṃhariṃcunadi - kālamu gatiṃcina vastuvunu saṃhariṃcunadi, lēka, praḷayakālamaṃdu anniṃṭinī saṃhariṃcunadi - 'hari', prati jīviki āhāraṃ kāvalenu. pratijīviki āhāramu iṃkoka jīviyē. śrī vyāsamaharṣi brahma sūtrālalō 'brahma' anu māṭaku “attā carā cara grahaṇāt” (sthāvarajaṃgamātmakamagu prapaṃcamunu grahiṃcuvāḍu, grasiyiṃcuvāḍu, tinuvāḍu) ani ceppiyuṃḍenu. - aṭlu tinuvāḍu kanuka brahma ani ceppabaḍucunnāḍu. jīvakaṇamu - (living cell) yokka mūḍu guṇamulalō - śaktulalō, vṛttulalō - okaṭi tinuṭa. ā ātma śakti jīvakaṇamulalō nuṃḍuṭavalananē vāṭiki ā guṇamu kaliginadi. ā jīvakaṇamanu upādhilō unnadi bhagavacchakti, adē ātma. ī prapaṃcamulō okajīvi iṃkoka jīvini tinuṭa manaku telisina viṣayamē . śrīmadāṃdhramahābhāgavatamulō iṭlu ceppabaḍiyunnadi : - “karaṃbulugala jaṃtuvulaku karaṃbululēni catuṣpadaṃbulu āhāraṃbulagu - caraṇaṃbulugala prāṇulaku caraṇaṃbulēni tṛṇādulu bhakṣaṇīyaṃbulagu. adhika janmaṃbulugala vyāghrādulaku nalpa janmaṃbulu gala mṛgādulu bhōjyaṃbulagu. sakala dēhi dēhaṃbulaṃdu jīvuṃḍu galuguṭaṃjēsi jīvuniki jīvuṃḍa jīvikayagu. sahastā sahastādi rūpaṃbaina viśvamaṃtayu nīśvaruṃḍugā teliyumu”. (1 - 13 - ). ī guṇamu kaligiyunnadikanuka ātma).

“sī.ādikālaṃbuna nā prajāpati patiyaina lōkēśvaruṃ ḍacyutuṃḍu

padmanētruḍu vanaspatula nōṣadhi mukhyajātaṃbu niṣaṃbu nūrjaṃbugōri

kalpiṃce; naṃdu mukhyaṃbaina yannaṃbu nacaraṃbulainaṭṭi yapadamella

bādacārulakunu bālveṭṭi, yirugāḷḷu cētulu galigina jīvatatiki

tē. pāṇulogilēni yā catuṣpāttu lella

nannamuga būni gāviṃce - -“. (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 6 - 4 - 197)

6. “atītatyanēna trividha paricchēda rāhityamucyatē” -

(dēśakāla vastuvulavalana galigeḍu mūḍu vidhamulaina paricchēdamu - parimiti (limitation) lēka yuṃḍunadi. (cūḍumu - “āpnōti” -).

7. “yaccāsya saṃtatō bhāvaḥ yēna kāraṇēna asya ātmanaḥ saṃtataḥ niraṃtarō bhāvaḥ.”

(ātma nityamainadi –

“avināśi tu tadviddhi yēna sarvamidaṃ tataṃ |

vināśamavyayasyāsya na kaścit kartu marhati ||

nityaḥ śāśvatō(a)yaṃ purāṇō na hasyatē hanyamānē śarīrē ||“. (śrīmadbhagavadgīta - 2 - 17, 20)

ī samasta prapaṃcamulōnu ēdi pūrtigā vyāpiṃciyunnadō adi nāśamu lēnidi ani telusukonumu. aṭuvaṃṭi ī ātmanu - kṣīṇiṃcanaṭuvaṃṭi ī ātmanu naśiṃpacēyuṭaku evarikini samarthata lēdu - - - ī ātma janmalēnidi, ellakālamaṃdu uṃḍunadi,śāśvatamainadi).

(paina ceppabaḍina nirvacanamuyokka sārāṃśamēmana - ātma anagā tānu sṛṣṭiṃcina samasta vastuvulalōnu vyāpiṃciyuṃḍi, yana śaktini vāṭiki yicci pani cēyiṃcunadi. samasta prapaṃcamunu sṛṣṭicēyuṭavalana sarvajñatvamu kaligiyunnadi. tanalōnuṃḍi puṭṭina samasta vastuvulanu, kāraṇamunuṃḍi kāryamu kaligina rītini, puṭṭiṃcunadi. dīnilō unnadi, dīnilō lēdu, ikkaḍa unnadi, akkaḍalēdu, appuḍu unnāḍu, ippuḍu lēḍu anu mūḍu vidhamulaina paricchēdamu - dēśa, kāla, vastuvulavalana kaligeḍu paricchēdamu - lēnidi - iṭuvaṃṭi lakṣaṇamulugalavāḍu parabrahmamē kanuka ātma anagā parabrahmamē).

6. ātma anu padamunaku ī kriṃdavidhamuga arthamu ceppabaḍinadi : -

   1. “āpnōtē rattē ratatērvā paraḥ sarvajñaḥ sarva śakti rasanāyādi sarva saṃsāradharma varjitō nitya > śuddha buddha mukta svabhāvō, ajō, ajarō, amarō, amṛtō, abhayō, advayaḥ vai”. > (śrīśaṃkaraḥ)

(āpnōti, atti, atati, anuṭavalana sarva śaktimaṃtuḍainaṭuvaṃṭinnī saṃsāramunaku saṃbaṃdhiṃcina dharmamulēviyu lēnaṭuvaṃṭinnī, nityuḍu, śuddhuḍu, buddhuḍu, muktuḍu anu svabhāvamu kaliginaṭuvaṃṭinnī, janmalēnivāḍu, musali tanamu lēnivāḍu, maraṇamu lēnivāḍu lēnivāḍu, amṛtasvarūpuḍu ayinaṭuvaṃṭinnī,mōkṣasvarūpu ḍainaṭuvaṃṭinnī, abhayamuniccuvāḍunnū, advayuḍu ayinaṭuvaṃṭi ā paramātma, parabrahmamē ceppabaḍucunnāḍu).

2. sarvakāraka kriyāphala vibhāgātmaka saṃsāra śūnyaḥ ātmā. kāraka, kriyā, phala vibhāga sākṣitvāt ātmanaḥ > asaṃsāritvaṃ.

(sakalamaina sādhanamulu, kriyalu, phalamulu anu mūḍu vidhamulaina bhēdamulu svarūpamugā gala saṃsāramu lēnivāḍu - sādhanamu, kriya, phalamu anu ī mūḍiṃṭiṃkinī sākṣi ayinaṃduna ātma saṃsāramu lēnivāḍu).

3. ātma śabdōpi ādēyaṃ, karmaphalaṃ māti anubhavati ityutpatyā karmaphala bhōktṛtva liṃga pratipādakaṃ iti > bhāvaḥ - “ādēyaṃ, upādēyaṃ - sukhaṃ, sukhasādhanaṃ ca māti anubhavatītyātmā” iti nirvacanaṃ.

(ādēyamanagā upādēyamu, sukhamu, sukhasādhanamu annamāṭa - dānini, karmaphala rūpamaina sukhamunu (jīvātmagā) anubhaviṃcunadi - kanuka ātma).

4. “āpnōti sakalaṃ kāryaṃ tasmādātmēti gīyatē”.

(kāryamunaṃtanu, anagā sakala prapaṃcamunu, poṃducunnāḍu. aṃducēta ātma ani ceppabaḍucunnāḍu).

5. “nitya caitanya svarūpa ēva ātmā”. (ellapuḍu caitanyamē svarūpamugā galavāḍu).

6. “cidrūpa ēva caitanya guṇakaḥ iti cidrūpatāhi svayaṃ prakāśatā”.

(cidrūpamanagā caitanyaguṇamukaligiyuṃḍuṭa, svayamugā prakāśiṃcuṭa - caitanyamātramē svabhāva mugā galadi, jñānamē svarūpamugā galadi - “jñānākāritvāt”.

7. ātmā svayaṃ prakāśatvāt tējastulyaḥ; svayaṃ jyōti svarūpaḥ.

(ātma svayaṃ prakāśamaguṭavalana tējassutō - kāṃtitō samānamainadi - tējassē rūpamugā galadi. –

“tējōrāśiḥ sarvatō dīptimaṃtaṃ” (śrīmadbhagavadgīta - 11 - 17)

“mayā prasannēna tavārjunēdaṃ rūpaṃ paraṃ darśitamātma yōgāt |

tējōmayaṃ viśvamanaṃtamādyaṃ - - -” (śrīmadbhagavadgīta - 11 - 47)

(tējōmayamaina nā viśvarūpamunu nīyaḍala prasannuḍaguṭacēta nīku cūpiṃcitini).

“svayaṃjyōtissvarūpātmakaṃ” (śrīrāmakarṇāmṛtaṃ - 2 - 58)

8. “ātmānāma jaḍasyāsya prapaṃcasya prakāśakaḥ” (parāśara purāṇē)

(ātma ī jaḍaprapaṃcamunu prakāśiṃpacēyunadi - jaḍamai caitanyamulēnidānini, caitanyavaṃtamugā cēyunadi).

9. ātmāhi nāma svarūpaṃ.

(ī prapaṃcamulō nāmarūpamulugala prativastuvu ātmayē. ātmalōnuṃḍi puṭṭi, ātma sattāsphūrti kaligiyuṃḍuṭavalana ā vastuvulanniyu ātma rūpamulē, vāṭi nāmamulanniyu ātmanāmamulē. aṃducētanē bhagavaṃtuniki 'viśvaṃ' anu pērukaliginadi - prapaṃcarūpuḍu.

“viśvaṃ nārāyaṇaṃ dēvaṃ”. (maṃtrapuṣpaṃ)

10. “ēka ēva ātma śabdaḥ cētanā cētana viṣayō bhaviṣyati -” bhūtātmācēṃdriyātmā ca “iti prayōgadarśanāt” > (śrī śaṃkaraḥ)

(bhūtamulalōna, iṃdriyamulalōna unna ātma okaṭē ani prayōgamu kaladu kanuka ātma anunadi okaṭē cētanamu acētanamu ayi unnadi - “tadanupraviśya sacca, tyaccā bahavat” (tanu cēsina sṛṣṭilō tānu pravēśiṃci sadvastuvu, asadvastuvu gā tānē mārenu).

11. tvakcarmamāṃsa rōmāṃguṣṭāṃgulya pṛṣṭhavaṃśa nakha dulbōdara nābhi mēḍhrakaṭyūru kapōla śrōtra bhrū > lalāṭa bāhu pārśvakṣīṇi bhavaṃti, jāyatē, miyatē ityēṣa ātmā”.

(tvakku, carmamu, māṃsamu, rōmamulu, aṃguṣṭamu, aṃguli vaṃśagōḷḷu, gulphamu, udaramu, nābhi, mēḍhramu, kaṭi pradēśamu, toḍalu, kapōlamu, śrōtramu, kanubomalu. lalāṭamu. bāhuvulu, kaṃḍlu, ivanniyu ātmayē).

12. yaḥ sarvēṣu bhūtēṣu tiṣṭan sarvēbhyō bhūtēbhyō aṃtaraḥ, yaṃ sarvāṇi bhūtāni na viduḥ, yasya sarvāṇi > bhūtāni śarīraṃ, yaḥ sarvāṇi bhūtānyaṃtarō yamayatyēṣa sa ātmā (a) otaryāmyamṛtaḥ”. > (bṛhadāraṇyakōpaniṣat)

(evaḍu sarvabhūtamulaṃdu, aṃtarātmagā lōpala unnappaṭikī bhūtamulu atanini eṟugavō, samasta bhūtamulu evaniki śarīramō, evaḍu samastabhūtamulanu vāṭilōnuṃḍi niyamiṃcunō, atanu ātma, aṃtaryāmi, amṛtuḍu).

13. yasmin dyauḥ pṛdhivī cāṃtarikṣamōtaṃ manassaha prāṇaiśca sarvaiḥ, tamēvaikaṃ jānatha ātmāna manyō vācō > vimuṃcatha, amṛtasyaiṣa sētuḥ” (muṃḍakōpaniṣat - 2 - 2 - 5 - 1)

(svargamu, bhūmi, ākāśamu, prāṇamulatō kūḍina manassu evaniyaṃdu ōtamai yunnavō - anagā baṭṭalōni niluvugānēsina dāramulu, aḍḍugā nēsinadāramulu baṭṭa aṃtaṭanu vyāpiṃci, dānini ānukoni, dānini baṭṭa rūpamugācēsi nilabeṭṭucunnavō - ā prakāramu ivi anniyu saṃdhiṃpabaḍiyunnavō - ā okkaninē ātmagā telusukonumu, migilina māṭalanu viḍici peṭṭumu. ā ātma amṛtatvamunaku sētuvu).

“ōta prōtasamasta vastu nicayaṃ cōṃkāra bījākṣaraṃ” (śrīrāma karṇāmṛtaṃ - 5 - 2)

(baṭṭalō poḍugudāramulu, aḍḍudāramulu ē prakāramugā pūrtigā vyāpiṃciyunnavō ā prakāramugānē prapaṃcakamulōni vastuvulanniṃṭilōnu ātma - bhagavatudaina śrīrāmacaṃdruḍu - pūrtigā, iṃkoka vastuvulēkuṃḍā, vyāpiṃciyunnāḍu).

“ma yi sarvamidaṃ prōtaṃ sūtrē maṇigaṇā iva –” (śrīmadbhagavadgīta - 7 - 7)

(okadāramaṃdu guccabaḍina maṇulu, ādāramunē ādhāramugā cēsukoni, dānini vadalakayuṃḍunō, ā maṇulanniṃṭilōnu ā dāramu dūri vāṭini kaṭṭipeṭṭi tanavaśamulō eṭlu uṃcukonunō, ā prakāramugānē ī prapaṃcamulōni vastuvulanniyu nannē - bhagavaṃtunē - ādhāramugā cēsukoniyunnavi; nēnu vāṭini kaṃṭini kanabaḍani nā śakti yanu dāramutō kaṭṭi peṭṭi nā adhīnamulō uṃcukoniyunnānu. avi vēṟu vēṟugā nēnē, avannī kalipi okaṭigā kūḍa nēnē).

“ma yā tatamidaṃ sarvaṃ jagadavyaktamūrtinā”. (śrīmadbhagavadgīta - 9 - 4)

(ī samastamaina jagattū iṃdriyamulaku gōcaramukāni nācēta vyāpiṃpabaḍiyunnadi - anagā, ī jagattu aṃtaṭalōnu, prativastuvunaku lōpala paina nēnu vyāpiṃciyunnānu. ī prakāramu nēnu vyāpiṃci unnaṭlu spaṣṭamugā kaṃṭiki kanabaḍanu - nēnu trividha pariccēdarahituḍanu, aṃtaṭā, anniṃṭilōnu pravēśiṃci vāṭilō pūrtigā vyāpiṃciyunnānu. uppu kaṇikalō, lōpala paina, aṃtaṭā uppurasamē unnaṭlu nēnu aṃtaṭanu lōpala, paina vyāpiṃciyunnānu. vastuvulannī nālōnē unnāyi - anagā - ī vastuvulannī okē vastuvugā nēnu unnānu. aṃducēta - iṭlu anniṃṭilōnu pūrtigā vyāpiṃciyuṃḍuṭa cēta nannu viṣṇuvani, pūrṇuḍu ani aṃduru - ī prakāramugā uṃḍunadē ātma ani telusukonumu).

14. “dēhēṃdriya manōbuddhiḥ prakṛtibhyō vilakṣaṇaḥ |

tadvṛtti sākṣiṇaṃ vidyādātmānaṃ rājavatsadā ||“.

(dēhamu, iṃdriyamulu, manassu, buddhi, prakṛti, māya - vīṭikaṃṭe vērainavāḍu, vīṭi lakṣaṇamulu lēnivāḍu, vīṭi vyāparamulaku sākṣi ayinavāḍu - ātma - bhṛtyuni kaṃṭe vēṟaina rājuvale).

(samaṣṭi sthūla sūkṣma kāraṇa śarīramulakaṃṭenu vāṭiyokka jagatsvapna suṣuptulanu avasthārūpamainaṭṭiyu, satva rajastamō guṇātmakamainaṭṭiyu, avidya - māya, lēka prakṛti - kaṃṭenu, dāni nabhimāniṃcu viśva, taijasa, prājñulanu nāmabhēdamulu gala jīvulakaṃṭenu, vērai, vyaṣṭi prapaṃcamunaku sākṣiyai cūcu cuṃḍuvāḍu ātma).

15. “jāgaraṇa svapna suṣuptulanu vṛttulevvanicēta neṟuṃgaṃbaḍu nataṃḍātma yaṃḍru”. > (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 7 - 237)

16. sthūla sūkṣma kāraṇa śarīrādvyatiriktō, avasthātrayasākṣī saccidānaṃda svarūpō yastiṣṭati na ātmā”.

(sthūla sūkṣma kāraṇa śarīramulaku vyatirēkamainadai jāgratsvapna suṣuptyavasthalaku sākṣigānuṃḍu saccidānaṃdasvarūpamainadi ātma).

17. “ahaṃkārādi dēhāṃtō vēdyōnātma, ghaṭādivat |

tatsākṣi sarvagō jyōtirātmā tvaṃ śabda lakṣitaḥ ||“.

(ahaṃkāramu, - ahaṃkāratatvamu, modalu dēhamuvaṟakū galavanniyu - prapaṃcakamaṃtayu -, ghaṭamu modalaguvāṭivale anniyu - vēdyamulē, dṛśyamulē avi ātmakādu - vāṭi anniṃṭilōnu pravēśiṃci, vāṭanniṃṭikī sākṣigā cūcunadi, draṣṭa, ātma. “tatvamasi” - tat tvaṃ asi -anu mahāvākyamulōni tvaṃ = nīvu anu śabdamunaku arthamainadi ātmayē - jīvātmayē paramātma).

18. “ātata guṇatvāt ātmēti bhaṇyatē”.

(anniṃṭilōnu vyāpiṃciyuṃḍu guṇamu kalavāḍu kanuka ātmayani ceppabaḍucunnadi).

19. “yaccitta tva mānā khyēyaṃ na ātmā paramēśvaraḥ” (yōgavāśiṣṭamu - 114 - 12)

(ceppanalavikāni caitanyamu - cit tatvamu - ātma).

20. “āstaṃba paryaṃtaṃ tṛṇādi yadidaṃ jagat |

tatsarvaṃ sarvadātmaiva, nāvidyā vidyatē(a)nagha ||” (yōgavāśiṣṭamu - 114 - 13)

(gaḍḍipōcamodalu, staṃbamu modalu caturmukha brahma vaṟakugala jagattu aṃtayu ellapuḍu ātma svarūpamē, avidyayanunadi lēnēlēdu - prapaṃcamulō kanabaḍunadaṃtayu prakṛtiyokka vikāramulu, aṃdulō ennaḍu viḍuvani caitanyaśaktirūpamulō unna bhagavaṃtuḍu kalisiyunnadē - ī reṃḍunū bhagavaṃtunilōnuṃḍi puṭṭinavē - kanuka bhagavaṃtuni mūrtulē . aṃducēta prapaṃcamulō unnadaṃtā bhagavaṃtuḍē - itara vastuvulēdu - bhagavaṃtuḍu advayuḍu - “aṃtārāmamayaṃ bī jagamaṃtā rāmamayaṃ” -).

21. “yāvatsarvaṃ na saṃtyaktaṃ tāvadātmā na labhyatē |

sarva vastuparityāgē śēṣa ātmēti kathyatē |

ātmāvalōkanārdhaṃtu tasmāt sarvaṃ parityajēt” (annapūrṇōpaniṣat)

(samastamaina vāṭini vadalanaṃtakālamu ātma labhiṃcadu, dorakadu. anni vastuvulanu parityajiṃcina tarvāta - ātmakādani viḍicina tarvāta - migilinadē ātma ani ceppabaḍinadi. aṃducēta ātma darśanamu kāvalenaṃṭe anniṃṭini parityajiṃcavalenu -).

22. “ātmai vēdaṃ sarvaṃ” (cāṃdōgyōpaniṣat)

(ī kanabaḍu prapaṃcamaṃtayu ātmayē).

“ātma mātramidaṃ sarvaṃ - ātmanō(a)nyanna kiṃcana” - iti śrutēḥ -

(ī kanabaḍu prapaṃcamaṃtayu ātma mātramē - iṃkokaṭi ēmiyu lēdu).

23. sī. ---

davili bhūtēṃdriyāṃtaḥkaraṇaṃbula bhāsillucunna yī prakṛtirūpa

tē. brahmamunakātma dā bṛthagbhāvamagucu

draṣṭa ya yi brahma saṃjñacē danarucuṃḍu

---” (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 3 - 28 - 943)

24. “dēva tiryaṅmanuṣya nāga pakṣi tṛṇa gulmalatādi sarvajīvulakunu sūryuṃḍātma yagucunuṃḍu”.

(śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 10 - 2 - 73)

(bhūmimīdanuṃḍu narulu, paśuvulu, pakṣulu, ceṭlu modalagu jīvulanniyu sūryaraśmilōni caitanya śakti (Energy) cētanē puṭṭucunnavi, perugucunnavi, canipōvucunnavi - sūryuḍu tējōmayuḍaguṭavalana pratyakṣadaivamu - ikkaḍa sūryuḍu anagā sūryuni tējassunaku kāraṇamaina ātma.

“yadā ditya gataṃ tējaḥ - - - tattējō viddhi māmakaṃ” (śrīmadbhagavadgīta - 15 - 12)

(sūryunilō unna tējassu nādē - bhagavaṃtunidē).

25. “śravyaṃ. spṛśyaṃ, tathā dṛśyaṃ, rasyaṃ, dhēyaṃca rāghava |

nakiṃcidasti jagati vyatiriktaṃ yathātmanaḥ ||“. (yōgavāśiṣṭamu - 122 - 24)

(vinataginadi, spṛśiṃcataginadi, cūḍataginadi, āsvādiṃcataginadi, āghrāṇiṃcataginadi - ī karmalu cēyunavi, - viṣayamulanu grahiṃci anubhaviṃcu iṃdriyamulu - anniyu - iṃkanu. ī jagattulōnunnavēmiyu ātmakaṃṭe vēṟainavikāvu - annī ātmayē).

7. ī ātmayē prapaṃcamunaku sṛṣṭisthitilayamulu cēyunu . adi eṭlanagā -

   1. “ātmāvā idamēka ēvāgra āsīt”, “advitīyaṃ”, “nānyat kiṃcana miṣat”.

(“agrē sṛṣṭēḥ prāk; 'idaṃ' jagat sthūla cidacidviśiṣṭātmavācī; ēka ātmaivā sīt - paramātmanā avibhakta tamō(a)vastha mēvāsīdityarthaḥ -”nānyat kiṃcana miṣat” = tadvyatirikta manyat kimipi nirvyāpāramē vāsīt, anēna karaṇakalēbarādi rāhityaṃ abhiprētaṃ - savyāpāra manyat kimapi nāsīdityarthaḥ tadhāca sarvasya kāraṇa kalēbarā bhāvāt pralīnatvāt na kāraṇatva prasakti riti bhāvaḥ).

(modaṭa - anagā sṛṣṭiki pūrvamu - ippuḍu ī prapaṃcamulō sthūla rūpamulō unna cidvastuvulu, acidvastuvulu - ātma, anātma anunavi anniyu - sṛṣṭiki pūrvamu ātma mātramugānē uṃḍenu - anagā - paramātmatō avibhaktamai yunna tamō avasthagā nuṃḍenu, ā ātma okaṭē - aṃducēta 'ēkaṃ' ani ceppabaḍinadi - aṭuvaṃṭi ātma - anagā, sṛṣṭi sthitilayamulu cēyu śaktigala ātma - maṟiyokaṭilēdu; aṃducēta ā ātma 'advitīyamu' ani kūḍa ceppabaḍinadi. aṭuvaṃṭi ātma maṟiyokaṭi lēkuṃḍuṭēkāka, maṟi itaramaina vastuvēdiyu lēdu - aṃducēta ‘nānyat’ ; - ē vidhamaina vyāpāramunu cēyagala maṟiyoka vastuvu lēdu).

(iṃduvalananē ātma svajātīya, vijātīya, svagata bhēdamulu lēnidi ani ceppabaḍinadi - svajātīyabhēdamanagā - tanajātiki ceṃdina itara vastuvulatō tanaku gala bhēdamu - udāharaṇaki - oka gōvunaku iṃkoka gōvunaku gala bhēdamu. vijātīyabhēdamanagā tanaku iṃkoka jātivastuvunaku galabhēdamu - anagā gōvunaku aśvamunaku gala bhēdamu. svagatabhēdamanagā tanalōnē unna oka bhāgamunaku iṃkoka bhāgamunaku gala bhēdamu - anagā, gōvu kommulaku - dāni itarabhāgamulaku gala bhēdamu. ātma anunadi okaṭē. dāniki avayavamulugāni, aṃgamulugāni, bhāgamulugāni lēvu. aṃducēta svagatabhēdamu lēnidi. ī ātmavaṃṭi ātma maṟiyokaṭilēdu. aṃducēta ātma sajātīya bhēdamulēnidi. ātmakāka iṃkēvidhamaina vastuvu lēdu. aṃducēta ātma vijātīya bhēdamu lēnidi. ī viṣayamu śrī tyāgarāju oka kīrtanalō ceppiyunnāru - “svajātīya, vijātīya, svagata bhēdamēmi lēka” “akhalarūpuḍainavāni” -).

2. svājña dṛṣṭi vikalpita nāmarūpa karmātmakaṃ idaṃ jagat agrē sṛṣṭēḥ prāk tat sthitipralayōravi > svajñadṛṣṭyā ātmaika āsīt. “ēka ēvāgra āsīt” ityuktyā tatō nāstīti dyōtatē ityatrōtpattēḥ > prāk avyākṛta nāmarūpa bhēdātma bhūtātmaikatva śabda pratyaya gōcaramidaṃ jagat. idānīṃ tu vyākṛta > nāmarūpabhēda vadanēka pratyaya gōcaraṃ ātmaika pratyaya gōcaraṃ ca iti viśēṣaḥ”.

(ajñānamuvalana manaku vēṟu vēṟugā kanabaḍu nāmarūpamulugala ī jagattu aṃtayu modaṭa - anagā sṛṣṭiki pūrvamu, sthitilayamulaku kūḍā pūrvamu ātma anu okē okaṭigā uṃḍenu - “ēka ēva agra āsīt”ani ceppuṭacēta aṭutarvāta lēdani sphuriṃcunu - kāni ā ātmē ā tarvāta, ippuḍukūḍā anēka nāmarūpamulu kaligina vastuvulatō kūḍiyunna yī jagattuvalemāri kaṃṭiki kanabaḍucunnadi. aṃducēta ī jagattu aṃtā ātmayēkāni atmētaramu - ātmakānidi - ēdiyunu lēdu. dīnivalana ātma anunadi sṛṣṭi prāraṃbha,muna okaṭē ayi, sṛṣṭi prāraṃbhamaina tarvāta vēṟu vēṟu rūpamulu dālci, vāṭilō prati okkadānilōnu pravēśiṃci unna ātma okaṭē gāni vēṟukādu, vēṟu vēṟu ātmalu lēvu - ani spaṣṭamu -

3. “tadaikṣata bahuśyāṃ prajā yē yēti” (cāṃdōgyōpaniṣat)

(nēnu okkaḍini ayinanu anēkamugā agudunu); “sa īkṣata lōkānnu sṛjā” iti; sa imān lōkānnu sṛjā “iti.” sa imān lōkāna sṛjata”; “tatsṛṣṭvāta dēvānu prāviśat” “tadanupraviśya sacca tyacya abhavat” (aitarēyōpaniṣat)

(ī ātma lōkamulanu puṭṭiṃcedanu ani saṃkalpiṃcenu, saṃkalpiṃcina mātramuna sṛṣṭiṃcenu. īkṣaṇamātramuna lōkamulanu sṛṣṭiṃcenu, sṛṣṭiṃcinavāṭilō tanu pravēśiṃcenu, aṭlu pravēśiṃci satpadārthamu, asat padārthamu - ātma vastuvu, anātmavastuvu tānē āyenu. sṛṣṭiki muṃdu okaṭē ayina ātma sṛṣṭilōni vastuvulugā tānē mārenu. dīninibaṭṭi cūḍa sṛṣṭilōni vastuvulanniyu bhagavatuḍē, vāṭi rūpamulanniyu bhagavaṃtuni rūpamulē , bhagavaṃtuḍu tappa sṛṣṭilō maṟiyoka vastuvu lēdannamāṭa. sṛṣṭi aṃtā, sṛṣṭilōni vastuvulanniyu ātmamayamu –

ka. “harimayamu viśvamaṃtayu

hari viśvamayuṃḍu saṃśayamu panilēdā

harimayamugāni dravyamu

paramāṇuvu lēdu - - -“. (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 2 - 1 - 17)

“viśvamayuḍu vibhuḍu viṣṇuṃḍu jiṣṇuṃḍu - - -” (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 8 - 3 - 94)

“ē yeḍalan lēdu yīśvarētaramu, sutā” (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 2 - 5 - 85)

“aṃtā rāmamayaṃ bījagamaṃtā rāmamayaṃ” - iṃducētanē - “ātmai vēdaṃ sarvaṃ” (cāṃdōgyōpaniṣat )

idaṃ sarvaṃ yadayamātmā (ī kanabaḍu prapaṃcamaṃtayu ātmayē).

4. ī ātmanuṃḍi prapaṃcameṭlu puṭṭunadanagā :

   1. “sī. - - - sṛṣṭi pūrvamuna jarciṃpa nēnokaruṃḍa galigiyuṃḍudu vītakarminagucu

samadhika sthūla sūkṣma svarūpamulu datkāraṇa prakṛti yudaga madaṃśa

ā. maṃdu līnamaina na dvitīyuṃḍanai

yuṃdu nāku nanyamokaṭilēdu,

sṛṣṭikālamaṃdu sṛṣṭināśaṃbuna

jagamu matsvarūpamagunu,vatsa” (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 2 - 9 - 251)

2. bhagavaṃtuniyokka jaḍaśakti ayina prakṛtilō bhagavaṃtuḍu tana caitanya śaktitō - cicchaktitō -pravēśiṃcina ā prakṛtiki caitanyamu galigi, dānilōnuṃḍi mahattattamu puṭṭenu. dānilōnuṃḍi ahaṃkāramu, ahaṃkāramulōnuṃḍi paṃca tanmātralu, vāṭi paṃcīkaraṇamuvalla paṃcasthūlabhūtamulu puṭṭinavi. ī paṃcasthūla bhūtamula kalayikavalananē sṛṣṭilōni migilina vastuvulanniyu kaliginavi. iṃducēta ī vastuvulu pāṃca bhautikamulu ani ceppabaḍucunnavi. ī paṃcabhūtamulalō ākāśamunuṃḍi vāyuvu, vāyuvunuṃḍi agni, agninuṃḍi jalamu, jalamunuṃḍi bhūmi kaliginavi - (“ākāśā dvāyuḥ, vāyō ragniḥ, agnē rāpaḥ, abhyaḥ pṛdhivī”).

sī. “hariyaṃdu nākāśamākāśamuna vāyu vanilaṃbuvalana hutāśanuṃḍu

havyavāhanunaṃdu naṃbuvu ludakaṃbuvalana vasuṃdhara galige; dhātri

valana bahu bahu prajāvaḷi yudbhavaṃbayye; niṃtaku mūlamai yesagunaṭṭi

nārāyaṇuṃḍu - - -

tē. ---

atanivalana saṃbhūtamaina sṛṣṭi - - -“. (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 2 - 10 - 278)

3. “ātmanaḥ ākāśaḥ saṃbhūtaḥ” (taitterīyōpaniṣat)

(ātma nuṃḍi ākāśamu puṭṭinadi - dīninibaṭṭi ātmanuṃḍi prakṛti, prakṛtinuṃḍi okadānilōnuṃḍi okaṭigā paina 7.4.2 lō ceppina prakāramu puṭṭinavi ani anvayiṃcukonavalenu -) (cūḍumu - 'sṛṣṭi'; “sṛṣṭi kramamu”).

5. sthitikālamulō ī ātma anniṃṭiki tana sattānicci pōṣiṃcunu -

“gāmāviśva ca bhūtāni dhārayāmyahamōjasā |

puṣṇāmi cauṣadhīḥ sarvāḥ sōmō bhūtvārasātmakaḥ |

ahaṃ vaiśvānarō bhūtvā prāṇināṃ dēha māśritaḥ |

prāṇāpāna samāyuktaḥ pacāmyannaṃ caturvidhaṃ ||“.

“sarvasyāhaṃ hṛdi sanniviṣṭaḥ - - - ||”. (śrīmadbhagavadgīta - 15 - 13 to 15)

(Earth is a big magnet).

(nā ōjaśśakticē bhūmini āvēśiṃciyuṃḍi bhūtamulanu dhariṃciyunnānu. rasātmakuḍaina sōmuni rūpamulō nēnē auṣadhulanu - sasyamulanu - pōṣiṃcucunnānu. prāṇula śarīramulō vaiśyānaruḍanai prāṇāpāna vāyuvulatōkūḍi nāluguvidhamulaina annamunu - āhāramunu jīrṇiṃcunaṭlu cēyucunnānu. bhūtamulanniṃṭi hṛdayamaṃdu nivasiṃciyuṃdunu).

6. ī ātmayē tānu sṛṣṭiṃcina vastuvulanu vāṭi vāṭi kālaparimiti gaḍicina hariṃcunu - saṃhariṃcunu - > pralayakālamaṃdu appaṭikimigiliyunnavāṭinanniṃṭini grasiyiṃcunu -

   1. “ahamādiśca madhyaṃ ca bhūtānāmaṃta ēva ca” (śrīmadbhgavadgīta - 10 - 20)

(bhūtamulaku jananasthitilayamulu nēnē).

2. “kālō(a)smi lōkakṣayakṛt pravṛddhō lōkāssamastān samāhartumiva pravṛddhaḥ” (śrīmadbhagavadgīta - 11 - 32)

(samasta lōkamulanu vāṭi vināśakālamu vaccinapuḍu vāṭini naśiṃpacēyukālamu anu śaktini nēnē (paramātmayē -”

ka. “kālamu ḍāsina śabaruni

kōlanudharagūle khagamu ghōṣamu tōḍan

kālamu ḍāsina nēlanu

kūlakapōvaṃga vaśame yeṭṭi guṇavaṃtulakun”. (pōtana telugu bhāgavatamu - 7-66)

3. “aṭṭikālarūpuḍakhilātmuḍagu viṣṇuḍasura nāśamunaku navatariṃci - - |” (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 1 - 13 - 289)

4. ma. “- - - manuṣyāthamun

jarayun nāśamunoṃdajēyu natidakṣaṃbaina kālaṃbu; ta

dgurukālātmuḍavaina nīku madi saṃtōṣaṃbunan mreukkedan” (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 3 - 9 - 306)

5. “ahamēvā kṣayaḥ kālō” (śrīmadbhagavadgīta - 10 - 33)

(akṣayamaina kālamu nēnē).

6. “mṛtyuḥ sarva haraścāhaṃ” (śrīmadbhgavadgīta - 10 - 34)

(anniṃṭini saṃhariṃcu mṛtyuvu nēnē).

7. 1. sṛṣṭilōni samastavastuvulanu saṃhariṃci tanalōkalupukoni tānumaṭṭuku migiliyuṃḍunadi ātma

“parastasmāttu bhāvō (a)nyō (a)vyaktō (a)vyaktātsanātanaḥ |

yaḥ sa sarvēṣu bhūtēṣu naśyatsu na vinaśyati ||“. (śrīmadbhagavadgīta - 8 - 20)

(prakṛti lēka avyaktamukaṃṭe utkṛṣṭamainadi, dānikaṃṭe vēṟainadi, dānivalanē iṃdriyamulaku gōcaramukānidi agunadi okaṭi unnadi, adē ātma. adi modaṭinuṃḍi unnadi - anagā sṛṣṭi pūrvamunuṃḍi unnadi. dāninuṃḍi puṭṭina samasta bhūtamulu naśiṃcinanu adi naśiṃcanidi - sṛṣṭiki pūrvamu eṭluṃḍeḍidō praḷayakālamu tarvāta kūḍā aṭlē unnadi).

2. ī viṣayamu śrīmadāṃdhramahābhāgavatamulō ī kriṃdavidhamugā ceppabaḍiyunnadi : -

“u.sarvaphalapradātayunu, sarvaśaraṇyuḍu, sarvaśaktuḍun

sarvajagatprasiddhuḍunu, sarvagatuṃḍagu cakrapāṇi yī

sarva śarīrulun vigama saṃgatijeṃdi viśīryamāṇulai

parvinacō nabhaṃgagati brahmamu tā jeḍakuṃḍu neppuḍun” (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 3 - 7 - 210)

8. paina 5 lō nirvacanamu cēsina prakāramu ātma anniṃṭi lōnu vyāpiṃciyunnadi - adi ēṭlu vyāpiṃciyunnadi, dāni neṭlu telusukona galamō ī kriṃdanu viśadīkariṃcaḍamainadi : -

   1. “nalōkān asṛjata” - “tat sṛṣṭvā tadēvānu prāviśat; tadanu praviśya saccatyacca abhavat”.

(ātma lōkamulanu sṛṣṭiṃcenu. aṭlu sṛṣṭiṃci vāṭilōnē pravēśiṃcenu, pravēśiṃci 'sat', ’tyat', - ātma, anātmavastuvulugā tānē āyenu, mārenu).

2. puṣpamadhyē yathā gaṃdhaḥ, payōmadhyē yathā ghṛtaṃ |

tilamadhyē yathā tailaṃ pāṣāṇēṣviva kāṃcanaṃ |

ēvaṃ sarvāṇi bhūtāni maṇau sūtra ivātmani”. (dhyānabiṃdūpaniṣat)

3. puṣpatilapāṣāṇēṣu gaṃdataila kāṃcanaṃ |

yadhāvyāpya vartatē, yathāmaṇigaṇē sūtraṃ |

tadhaiva jīvātmanā puruṣasya śarīrētu sa bāhyābhyaṃtarē sthitaḥ |.

( (2), (3) ) puvvulalō kaṃṭiki kānarāka gaṃdhamu - suvāsana - ēṭlu svataḥ imiḍi yunnadō; pālallō venna - neyyi - paiki kanabaḍakuṃḍā svatahāgā imiḍi yunnadō, nuvvulalō paiki kanabaḍakuṃḍunaṭlu svatahāgā nūne yeṭlu imiḍi yunnadō, rāḷḷalō baṃgāramu eṭlu imiḍi yunnadō ā prakāramugānē maṇulalō dūriyunna trāḍu - dāramuvale samasta bhūtamulalōnu ātma pravēśiṃci vāṭini paṭṭiyunnadi. - puṣpamulaṃdu gaṃdhamu, tilalayaṃdu tailamu, rāḷḷalō baṃgāramu eṭlu imiḍi yunnavō ā prakāramugānē maṇulalō dūriyunna trāḍu - dāramuvale - samasta bhūtamulalōnu ātma pravēśiṃci vāṭini paṭṭiyunnadi - puṣpamulaṃdu gaṃdhamu, tilala yaṃdu tailamu, rāḷḷalō baṃgāramu ē prakāramugā vyāpiṃciyunnavō, maṇulalō dāramu eṭlu kanabaḍakuṃḍa imiḍiyunnadō, ā prakāramugānē puruṣuniyokka śarīramunaṃdu paiki kanabaḍakuṃḍa jīvātmarūpamutō lōpala, paina ātma vyāpiṃciyunnadi). (ikkaḍa puruṣuḍanagā puramaṃdu śayaniṃcuvāḍu. prakṛti, dānilōnuṃḍi puṭṭina samasta vastuvulu, puramulē. vāṭilō sūkṣmarūpamulōnuṃḍi lōna, paina, aṃtaṭā vyāpiṃciyunna paramātmayē parama puruṣuḍu).

4. “va. mūla prakṛti modalayina vargaṃbunaku vēṟai maṇigaṇaṃbula jocciyunna sūtraṃbu caṃdaṃbuna yātma yanniṭiyaṃdunuṃ jocci dīpiṃcu” (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 7 - 7 - 237)

5. “sa yathā saiṃdhavaghanō anaṃtarō abāhyaḥ kṛtsnō rasaghana, ēvaṃ vā arē ayamātmā anaṃtarō abāhyaḥ > kṛtsnaḥ prajñānaghana ēva” .

(uppugallu lōpala velupala yanunadi lēkuṃḍā, aṃtayu uppurasamumātramugānē ēlāguna nunnadō, ālāgunanē ī atma lōpala, velupala anu vicakṣaṇalēkayē aṃtaṭā caitanyamātramuganē, jñānamātramuganē vyāpiṃciyunnadi),

6. va. “ē prakāraṃbuna mahābhūtaṃbulu bhautikaṃbulayina ghaṭapaṭādulaṃdu bravēśiṃciyuṃḍu, nā prakāraṃbuna nēnu nī bhūta bhautikaṃbulayina sarvakāryamulaṃdu satvādirūpaṃbulaṃ bravēśiṃciyuṃḍudu”.

(śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 2 - 9 - 253)

1. “yacca kiṃcijjagatsarvaṃ (satyaṃ = sat + tyat) dṛśyatē śrūyatē pivā |

aṃtarbahiśca tatsarvaṃ vyāpya nārāyaṇassthitaḥ ||. (maṃtrapuṣpaṃ)

(prapaṃcamu manaku ē koṃcemu kanabaḍucunnadō, iṃkā unnadani itarulaceppagā vinucunnāmō, adikāka iṃkeṃta unnadō dāniki aṃtayu lōpala, baiṭa nārāyaṇuḍu vyāpiṃciyunnāḍu).

“ka. harimayamu viśvamaṃtayu

hari viśvamayuṃḍu; saṃśayamu panilēdā

harimayamugāni dravyamu

paramāṇuvu lēdu, vaṃśapāvana viṃṭē” (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 2 - 1 - 17)

(paṭikapaṃcadāra mukkalō lōpala ōina unnadaṃtayu paṃcadāra rasamē ayinaṭlu, uppugallulō lōpala paina aṃtaṭā unnadaṃtayu uppurasamē ayinaṭlu bhagavaṃtuḍu - ātma - ī sṛṣṭi aṃtaṭilōnu, sṛṣṭilōnunna vastuvu lanniṃṭilōnu - lōpala paina pūrtigā vyāpiṃciyunnāḍu).

7. “ōta prōta samasta vastu nicayaṃ”. (śrīrāma karṇāmṛtaṃ - 5 - 2)

(baṭṭalōni poḍugu, aḍḍugā nēsina dāramulu ē prakāramugā baṭṭanaṃtaṭinī vyāpiṃciyuṃḍi dāniki baṭṭa anu ākāramu kalugacēsinavō āprakāramugānē bhagavaṃtuḍu - ātma - prapaṃcamaṃtaṭanu - ekkaḍanu eḍama lēkuṃḍā vyāpiṃciyunnāḍu).

8. “sahastā sahastādi rūpaṃbaina viśvamaṃtayu nīśvaruṃḍugā neṟuṃgumu; ataniki vēṟu lēdu”.

(śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 1 - 13 - 288)

9. ī ātmayē prapaṃcamunaku sṛṣṭisthitilayamulu cēyucunnadi : -

“sayadhōrṇanābhiḥ taṃtū nōccarēt, yathāgnēḥ visphuliṃgāḥ vyaccaraṃti ēkamēva asmāt ātmanaḥ sarvēprāṇāḥ sarvēlōkāḥ, sarvēdēvāḥ, sarvāṇibhūtāni vyuccaraṃti”.

(sālipurugu gūḍu kaṭṭukonuṭaku tanakaḍupulōnuṃḍi dāramulanu baiṭaki tīsukoni marala vāṭini tanalōkē eṭlu upasaṃhariṃcukonunō, aṭlē ātma prapaṃcamunu tanalōnuṃḍi puṭṭiṃci maralavāṭini tanalōnē layamucēyunu).

10. sṛṣṭilō - sṛṣṭilōni vastuvulanu pravēśiṃci vāṭilō pūrtigā vyāpiṃciyunna ātmanu eṭlu telusukonagalamanagā : -

    1. “yadhāsaumya ! ēkēna mṛtpiṃḍēna sarvaṃ mṛṇmayaṃ vijjātaṃsyāt vācāraṃbhaṇaṃ vikārō nāmadhēyaṃ mṛtti > kētyēva satyaṃ”

(chāṃdōgyōpaniṣat - 6 - 1 - 4)

(maṭṭimudda anudānini telusukonina dāni vikāramulaina ghaṭa śarāvādulu anniyu mṛtpiṃḍamulē ani teliyunu - ghaṭamu, śarāvamu anu pēru vācāraṃbhaṇamaina vikāramu anagā vāgālaṃbana mātramu ghaṭamu, śarāvamu anu pēru tappa vikāramuna maṭṭi kanna vēṟulēdu, aṃducēta maṭṭi telisinacō dāni vikāramulaina ghaṭamu modalagunavanniyu teliyunu. vikāramu asatyamu, kāraṇamu satyamu. kāraṇakāryamulaku bhēdamu lēdu - kanuka maṭṭi - mṛttika - anunadē satyamu . ghaṭamu braddalayina maṭṭiyē yagunu - aṭlē brahma vikāramagu prapaṃcamu brahmakanna vēṟukādu. aṃducēta “brahmai vēdaṃ sarvaṃ”;

“sarvaṃ khilvidaṃ brahma” (chāṃdōgyōpaniṣat - 3- 14 - 1)

(idaṃtayu brahmamē ani ceppabaḍinadi). aṃducēta parabrahmanu telusukonina atani rūpamulaina prapaṃcavastuvulalō atanini telusukonavaccunu).

2. “sī. akhilabhūtamulaṃdu ātmarūpaṃbuna nīśuṃḍu hariyuṃḍu nellaproddu

buddhyādi lakṣaṇaṃbulu gānabaḍunu - - -” (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 2 - 2 - 36)

3. “ā. annamavaniyaṃdu, yamṛtaṃbu gōvula

yaṃduvahni samidhi laṃdu namara

yōgavaśataboṃdunō janu buddhicē

aguṇu ninnugāṃtu rātmavidulu”. (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 8 - 6 - 166)

(bhūmi manakaṃṭiki mannuvale kanabaḍunu - maṭṭini evarū tinaru. kāni ā maṭṭilōnē sakala jīvulaku kāvalasina vividhamulaina āhārapadārthamulu sūkṣmarūpamulōnunnavi. vittanamulu jātini nirūpiṃcunu, kāni vāṭiki śarīrakalpana bhūmidvārā kalugunu - migilina nālugu bhūtamula kaliyikacēta ī bhūmi yē āhāravastuvula rūpamugā mārucunnadi - vikāramunu ceṃducunnadi. ī prakāramugā āhāravastuvulu bhūmilōnuṃḍuṭa manakaṃṭiki kanabaḍadu. ī vidhamugānē gaḍḍi takkuvajāti āhāramunu tini, nīru trāgina paśuvulanuṃḍi amṛtasvarūpamayina pālu kalugucunnavi. ī prakāramugānē kaṭṭelaṃdu agni kanabaḍakuṃḍa uṃḍi, madhiṃcinappuḍu paikivacci kaṭṭe aṃtayu agnigānē mārunu, idi yōgavaśamuvalana kalugucunnadani ceppabaḍinadi. ī yōgamu - lēka saṃ yōgamu - eṭuvaṃṭidi anagā : -

sī. “--- ī pṛdhivikini gaṃdhamunakunu, salilaṃbunakunu rasaṃbunakunu

nanyōnyamagu navinā bhāva saṃbaṃdhamaina saṃgati brakṛtyātmulakunu

satataṃbu nanyōnya saṃbaṃdhamai yuṃḍu ---” (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 3 - 26 - 910)

iccaṭa prakṛti puruṣula saṃ yōgamu (combination of matter and energy). ceppabaḍinadi. prakṛti pariṇāmamu ceṃdagā galigina prati padārthamulōnu bhagavaṃtuḍu tana cicchaktirūpaṃlō pravēśiṃci, dānilōpala, paina aṃtaṭanuvyāpiṃci, dāniki caitanyamu kalugacēsi, ā yā vastuvula tatvamulaprakāramu, dānilōnuṃḍi iṃkoka vastuvunu kalugacēyunu - (puṭṭunaṭlu cēyunu) - bhūmilōnuṃḍi annamu - sasyamulu -. āvulanuṃḍi pālu, kaṭṭelanuṃḍi agni puṭṭunaṭlu - kṣīrasāgaramadhanamē dīnikudāharaṇamu - ī prakāramugā, triguṇamulanukūḍaka prativastuvulōnu, prati sthalamaṃdu, annikālamulaṃdu uṃḍu bhagavaṃtuniyokka nirguṇa, nirākāra, nirviśēṣa rūpamunu ātmatatvamu neṟiṃginavāru vāri buddhicē - jñānamu cēta - eṃdulō unnanu, ekkaḍa unnanu, paiki spaṣṭamugā sthūlarūpamulō kanabaḍakapōyinanu cūḍagaluguduru - iccaṭa āvu ani udāharaṇa nimittamu ceppabaḍinadi - iṃduvalana mārpulu galigē itaravastuvulukūḍa cēppabaḍinaṭlē.

4. “yathā tilēṣu vyāpya tirōhi tatailaṃ, yaṃtra niṣpīḍanēna abhivyaktaṃ dṛśyati, yadhā dadhini madhanā virbhūta > navanītaṃ saguṇabrahma sthānīyaṃ tadētannavanītaṃ agni saṃparkataḥ navanītabhāvaṃ vihāya sugaṃdhighrataṃ > bhavatīti tattannirguṇa brahmābhivyaktvudāharaṇaṃ; yathā śuṣkaśrōtassu ādaḥ khananēnābhivyaktāḥ, > satyāḥ kārya kiraṇya bhavaṃti; yathāvā araṇīṣu cāgniḥ svayōnidārumadhanēna āvirbhūtōbhavati; yathā ayaṃ > dṛṣṭāṃtaḥ, tathā ēvamātmā nirviśēṣa ciddhātuḥ ātmani guhastha buddhi tatvē gṛhyatē, śrutyācārya > prasādāt śravaṇādibhiḥ abhivyajyatē”.

(tilalō manakaṃṭiki kanabaḍakuṃḍa sūkṣmarūpamulō imiḍi yunna tailamu (nūne), ā tilalanu yaṃtramutō pīḍiṃcuṭacēta - gānugalō nokkinaṭlu piṃḍuṭacēta, paiki eṭlu kanabaḍucunnadō, perugunu madhiṃcuṭacēta (cilukuṭa cēta) aṃdulōnuṃḍi paikivacci kaṃṭiki kanabaḍu venna, agni saṃparkamucēta - agnicē vēḍicēyuṭavalana - vennarūpamuvadali – kammani vāsanagala nēyi ē prakāramagucunnadō, nīru lēka eṃḍipōyina ēṭilō tavvuṭacēta nīru ē prakāramnu paiki vacci kanabaḍunō - kaṭṭelanu okadānitō iṃkokaṭini rāpiḍi cēyuṭavalana vāṭilō aṃtargatamugānunna agni paiki vyaktamagucunnadō, ā prakāramugānē nirviśēṣamaina ātma - nirguṇamaina ātma - śrutulanu vini avagāhana cēsukonuṭavalananu, guruvula karuṇagaligi bhōdhiṃcuṭacētanu, śravaṇamudvārānu, telusukonabaḍucunnadi)

5. ēṣa sarvēṣu bhūtēṣu gūḍhātmā na prakāśatē |

dṛśyatētyagryayā buddhyā sūkṣmayā sūkṣma darśibhiḥ”.

(ī ātma samasta bhūtamulaṃdu gūḍhamu ayina ākāramu galadai, lōna unnaṭlu paiki kanabaḍakuṃḍā unnadi. kuśāgrabuddhi - darbhakosavale ati tīkṣaṇamaina buddhi - kaliginaṭuvaṃṭinnī, sūkṣmāti vastuvu lanu cūcuṭaku śaktikaligiyunnaṭuvaṃṭinnī mahātmulu mātramu anniṃṭilōnu gūḍhamugānunna ī ātmanu cūḍagalugucunnāru. manakaṃṭiki kanabaḍu vastuvulanniyu sthūlamulu - paṃcamahā bhūtamulalō pṛdhivi, nīru, agni, manakaṃṭiki kanabaḍucunnavi - ivi sthūlamulu - vāyuvu, ākāśamu manakaṃṭiki kanabaḍavukanuka ivi sūkṣmamulu - ivi puṭṭuṭaku kāraṇamaina ahaṃkāramu, mahattatvamu vīṭikaṃṭe sūkṣmamulu. anniṃṭikaṃṭe sūkṣmamai anniṃṭilōnu pravēśiṃciyunnadi ātma. ī prakāramu sūkṣmāti sūkṣmamaina vastuvulanu cūḍagaligina mahātmulu ī ātmanu sūkṣmarūpamulōnainanu cūḍagalugucunnāru. prahlādunaku ī ātma prativastuvunaṃdu kanabaḍinadi. hiraṇyakaśipuḍu ī sūkṣmadṛṣṭilēnivāḍukanuka, ataniki sūkṣmarūpamulō unna mahāviṣṇuvu ekkaḍanu kanabaḍalēdu -

“śrīnarasiṃhākṛtinuṃḍe nacyutuḍu nānā jaṃgamasthāvarōtkara garbhaṃbulana nivēśamula - - - ||”.

(śrīnarasiṃhamūrti sthūlarūpamulō āvirbhaviṃcinappuḍu cūḍagalegenu). (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 2 - 8 - 277)

6. “sī. vinumātmavēttaku viṣṇusvarūpaṃbu neṟagaṃgabaḍu; nadi yeṭlanna

gaganasthuḍagu kiraṇacchāya jalamula gṛhakuḍya jālamula

valana dōcina pratiphalitaṃbucēta nūhiṃpaṃgabaḍina yayyinuni pagidi

narthimanō buddhyahaṃkaraṇa trayanāḍī prakāśamunanu neṟuṃga

tē. vaccu nātmasvarūpaṃbu nalatigāga

cittamuna dōcunaṃcita śrīdanarci

yammahāmūrti sarvabhūtāṃtarātmu

ḍaguṭa nātmajñulaku gānanagunu; - -“. (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 3 - 26 - 902)

7. “ēṣamē ātmā aṃtarhṛdayē”;

īśvarassarvabhūtāni hṛddēśē(a)rjuna tiṣṭati |

bhrāma yan sarvabhūtāni yaṃtrārūḍhāni māya yā ||“. (śrīmadbhagavadgīta - 18 - 61)

hṛdayāya tana tvaṃ aṇuparimāṇatvaṃ cātmanō abhidhāya tastaiva- “ālōmēbhyaḥ ānakhāgrēbhyaḥ” iti śrutiḥ jñānēna samasta śarīravyāpitvaṃ darśayati; caitanyēna guṇēna”.

(ī ātma nā hṛdayamulōpala nunnadi; samasta bhūtamulanu tana māyayanu yaṃtramumīdanunna vāṭinigā bhramiṃpacēsi trippucu īśvaruḍu - ātma - vāṭi hṛdayasthānamaṃdunnāḍu. paramāṇuvukanna cinnadi ātma ani ceppucū hṛdayamaṃdunnāḍu ani ceppabaḍinadi. śarīramulōni nakhaśikhaparyaṃtamu gōḷḷakonalu modalu juṭṭulōni rōmamulavaṟaku vyāpiṃciyunnāḍu ani ceppabaḍiyunnadikanuka aṇuvukaṃṭe sūkṣmuḍu ayinanu śarīramaṃtaṭā pūrtigā vyāpiṃciyunnāḍukanuka hṛdayamaṃdunnāḍu ani ceppinaṃduvalla dōṣamulēdu - aṃducētanē jīvuḍu anunadi śarīramaṃtaṭanu unnadi. ē bhāgamulō lēkapōyina ā bhāgamu panicēyadu - (There is life not only in the heart, in the lungs, in the brain but it is there in every infinitisimal part of the body - Every such part of the body breaths and takes in Oxygen just as the lungs through the nose). iṭlu ātma śarīramaṃtaṭa vyāpiṃci prati avayavamunaku tana sattasphūrti - caitanyaśakti - nicci dāni cēta dāni vṛttini - vyāpāramunu - cēyiṃcucunnadi. ī avayavamula vyāpāramuvalana manaku śarīramulō ātma unnadani teliyanagucunnadi - (cūḍumu – 10.2).

“sarvatrāvasthitō dēhē tathātmā nōpa lipyatē” (gīta - 13 - 32)

(bhūtamulu vāṭi vāṭi karma prakāramu phalitamunanubhaviṃcuṭaku tagurītini ā bhūtamulu pravartiṃcunaṭlu ātma vāṭi hṛdayamaṃduṃḍi vāṭicē karmalucēyiṃci vāṭi phalamu anubhaviṃpacēyu cunnāḍu - bhūtamulaku vāṭi pūrvakarmalanubaṭṭi svabhāvamu ērpaḍunu - svabhāvamunu baṭṭi karmalu - puṇyakarmalu ayinā, pāpakarmalu ayinanu - cēyucuṃduru - idi telisinanu iṭlu cēyuṭa tappiṃcukonalēru - aṃducēta māya yaṃtramucēta trippabaḍunaṭlu ani ceppabaḍinavi).

8. sṛṣṭilōnunna samasta vastuvulu ātmalōnuṃḍi - okadānilōnuṃḍi okaṭigā - puṭṭinavē kanuka > avanniyu bhagavadrūpamulē - ātmarūpamulē. aṃducēta –

“ippuḍu nīkeṟiṃgiṃcinavellanu brahmāṃḍakōśaṃbunan galavani purāṇaṃbulu valukucuṃḍu - aṭṭi brahmāṃḍaṃbu śrīmannārāyaṇuni sthūlaśarīraṃbu (aguṭaṃjēsi) - - - bhūdvīpa varṣa sari dadri nabhissamudra pātāḷa diṅnaraka tārāgaṇa lōkasaṃsthitaṃbayi sakalajīva nikāyyaṃbaiyadbhutaṃbaina śrīharisthūla śarīraṃbu vinipiṃcitini”

(śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 5 - 2 - 17 -162)

(paina ceppinadānini baṭṭi bhagavaṃtuniyokka - ātmayokka sthūlaśarīramu brahmāṃḍamu kanuka, dānini okē vastuvugā cūcuṭa manaku alavikādu kanuka, (viśvarūpamunu cūcuṭaku arjununakuvale divyadṛṣṭi kāvalenu kanuka) ā brahmāṃḍamulōnunna prativastuvukūḍa bhagavaṃtuni rūpamē kanuka – “ē yeḍalan lēdīśvarētaramu sutā”) –

(śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 2 - 5 - 85)

idaṃtayu ātmayē kanuka, ē vastuvunu cūcinanu adi bhagavaṃtuni cūcinaṭlē bhāviṃcavalenu)

9. “yatracānya divasyāttatrānyō (a)nyatpaścēdyatratvasya sarvamātmai vābhūttatkēnakaṃ paśyēt”

iti śrutiḥ.

(evaḍu ātmakaṃṭe maṟiyoka vastuvunnadani telusukonunō appuḍu maṟiyokaḍu maṟiyoka vastuvunu cūcunaṭlu anukonunu - cūcunaṭṭi tānu vēṟu, tanacē cūdabaḍucunnavastuvu vēṟu anu abhiprāyamu kaligiyuṃḍunu - anagā jñātayani, jñēyamani, jñānamani vēṟu vēṟu abhiprāyamu kaligi yuṃḍunu - kāni ī sṛṣṭilō jñāta anunadi, jñēyavastuvu anunadi okaṭē - adē ātma. vastuvulanniyu ātmayē ayinapuḍu evaḍu dēninicūcunu. ātmayē ātmanu cūcunu. anagā ī jñāta, jñēyamu vēṟu anu abhiprāyamu pōyi aṃtā ātmagānē kanabaḍunu - aṃducēta evaru evarinigāni, dēninigāni cūcina ātmanē cūcinaṭlu bhāviṃcavalenu - iṭlu anni vastuvulalōnu sūkṣma rūpamulō nunna ātmanu sthūlarūpamulō cūcinaṭlagunu).

10. “kacaḥ kadā cidutthāya samātthāya samādhēḥ prītimānasaḥ |

ēkāṃtē samuvācēdamēkō gadgadayā girā |

kiṃkarōmi, kvagacchāmi kiṃ gṛhṇāmi tyajāmi kiṃ |

ātmanā pūritaṃ viśvaṃ mahākalpāṃbunā yathā |

na bāhyāṃbhyaṃtaraṃ dēhē hyadha mūrthvaṃca dikṣuca |

ita atmā ta daihātmā nāpya nātmamayaṃ jagat ||

na tadasti nayatrāhaṃ natadasti nayanmayi |

kimanyadabhivāṃchāmi sarvaṃ saccinmayā tataṃ ||“.

(okānokappuḍu kacuḍu samādhinuṃḍilēci saṃtuṣṭipoṃdina manassugalavāḍai ēkāṃtamaṃdu - evarūlēnicōṭa - rahasyamugā ī okkamāṭa anenu - nēnu ēmi cēyagalanu, ekkaḍiki pōgalanu, ēmiṭi tīsukōgalanu, dēnini viḍicipeṭṭagalanu? mahākalpamaṃdu ēkārṇavamu anniṃṭinī - prapaṃcamaṃtaṭinī - āvariṃci, muṃcivēsinaṭlu ī prapaṃcamaṃtayu ātmatōniṃḍi yunnadi. ē dikkucūcinā ātmayē - ikkaḍa ātma, akkaḍa ātma; jagattu aṃtayu ātmamayamugānunnadi. nēnu vāṃchiṃcunadi - kōrunadi - iṃkēmiṭi unnadi?. sat, cit aṃtayu ātmacē niṃḍiyunnadi”-.

(prapaṃcamulōni vastuvulanniyu vyavahārika dṛṣṭilō vēṟu vēṟugā vyaktitvamu kaligiyunnaṭlu kanupiṃcinanu ādhyātmika dṛṣṭilō - pāramārthakī dṛṣṭilō - idaṃtā okē okaṭi ayina ātmayē - iṭlu yōgīśvarulu eṟuṃguduru).

11. “vēdāṃta śravaṇaṃbuna grahiṃpabaḍina jñānavairāgyaṃbutōḍaṃ gūḍina bhakticēta tatparulaina peddalu kṣētrajñuṃḍaina yātmayaṃdu baramātmaṃ boḍagaṃduru” (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 1 - 2 - 21)

12. “kusuma dharmaṃbulaina gaṃdhaṃbulacēta gaṃdhāśrayuṃḍaina vāyuvu neṟiṃgeḍu bhaṃgiṃ driguṇātma kaṃbulayi karma janyaṃbulaina buddhi bhēdaṃbula nātma neṟuṃgaṃ dagu”. (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 7 - 7 - 237)

13. “nāyamātmā pravacanēna labhyō, namēdhayā, nabahunā śrutēna, yamē vaiṣa vṛṇutē tēna labhyaḥ tasyaiṣa ātmā vivṛṇutē tanūṃ svāṃ” (muṃḍakōpaniṣat - 6 - 3)

(ī ātma pravacanamucēgāni, buddhicēgāni, bahu śāstrajñānamucēgāni labhyamukādu, bhagavaṃtuḍē puruṣuni tariṃpacēyagōrunō vāniki mātramē labhyamagunu. aṭṭivānikē bhagavatuḍu tana divyamaṃgaḷa vigrahamu yokka svarūpa svabhāvamulanu eṟukapaṟacunu).

14. “ēṣamē ātmā (a)otarhṛdayē (a)ṇīyān vrīhērvā ya vādyā”iti hṛdayāya tanatvamaṇī yastvaṃ sarvagatasyataṃ sarva dēśēṣu vidyamānatvāt paricchinna dēśavyapadēśōpi kayācidapēkṣayā saṃbhavati - yathā samasta vasudhādi patirapi sannayōdhyā patiriti vyapadiśyatē kayā punarapēkṣayā sarva gatassannarya, kaukā aṇīyāṃśca vyapadiśyatē iti nicāyyatvā dēvamiti brūmaḥ, ēvamaṇī yastvādi guṇōpēta īśvarastatra hṛdayapuṃḍarikē nicāyyō draṣṭavyaḥ ityupadiśyatē - yathā sālagrāmē hariḥ; tatrāsya buddhi vijñāna grāhakaṃ, sarvagatōpīśvarasta trōpānyamānaḥ prasīdati; vyōmanaccaiva mēta ddraṣṭavyaṃ. yathā sarvagatamapi sadvyōmasūcī pāśādyapēkṣayārcha kaukō (a)ṇīyaśca vyapadiśyatē. ēvaṃ brahmāpi. tadēvaṃ nicāyatvāpēkṣaṃ brahmaṇō(a)rbhakaukistvamaṇīyastvaṃca napāramārthikaṃ”.

(śrīśaṃkaraḥ - brahmasūtrabhāṣyē - 1 - 2 - 7)

(arbhakākaḥ = cinnadaina sthānamu kalavāḍu).

“kimiti hṛdayamēva prāyēṇōcyatē? tatrāha - hṛdayē paramātmanō buddhi vṛttirgrāhikā bhavati. ataḥ īśvarābhi vyaktisthānatvātta duktirityarthaḥ naitāvatā sarvagatatva hāniḥ”.

(ī ātma nāhṛdayamulōpala vrīhiyavalukaṃṭe cinnadigā unnadi. anniṃṭilōnu pravēśiṃciyunnadinnī, praticōṭa unnaṭuvaṃṭidinnī ayina ātmaku iṭlu hṛdayamaṃduṃḍuvāḍu, mikkili cinnadaina paramāṇuvu kaṃṭe cinnadi ayinavāḍu ani ceppuṭa okkokkappuḍu okkokka apēkṣatō ceppabaḍinadi. adi eṭlanagā - samasta bhūmaṃḍalamunaku adhipati ayinappaṭikī śrīrāmacaṃdruḍu ayōdhyāpati ani - okānoka paṭṭaṇamunaku rāju ani ceppinaṭlu. iṭlu ceppuṭacēta samasta dēśādhipatyamunaku hāni lēdu. peddadi, cinnadi anu tēḍā lēkuṃḍā anni vastuvulalōnu unna ātma hṛdayamaṃdunnāḍu anuṭalō sarvagatatvamunaku hānilēdu. ā prakāramugānē paramāṇuvulōkūḍa unnāḍu anuṭalōkūḍa hānilēdu - sālagrāmamulō hariyunnāḍu anuṭa iṭuvaṃṭidē. sarvagatuḍainanu - anniṃṭilōnu pravēśiṃciyunnavāḍaiananu īśvaruḍu ī ceppina cōṭla upāsiṃcabaḍinavāḍai prasannuḍagunu - ākāśamu eṃta cinnavastuvulō nainanu eṭlu pravēśiṃciyunnadō aṭlē ātma paramāṇuvulōkūḍa pravēśiṃciyunnadani grahiṃcavalenu - hṛdayamaṃdunnāḍu ani yēla ceppavalenanagā paramātmanugrahiṃcunaṭuvaṃṭi buddhi vṛtti hṛdayamaṃdu galadu - paramātmaku iccaṭa - hṛdayamu - abhivyaktasthānamu aguṭavalana iṭlu ceppabaḍinadi).

15. “dēhādulaṃdu mōha janakaṃbulagu nahaṃkāramamakāraṃbulu viḍici, pasiṃganulugala nelavuna vibhrājamāna kanaka lēśaṃbulaina pāṣāṇādulaṃdu buṭaṃbu veṭṭi vahni yōgaṃbuna garaṃganūdi hēmakārakuṃḍu pāṭavaṃbuna hāṭakaṃbu baḍayu bhaṃgi nātmakṛta kāryakāraṇaṃbula neṟiṃgeḍi nērpari dēhaṃbunaṃdātmasiddhi koraku nayina yupāyaṃbunaṃ jēsi brahma bhāvaṃbu baḍayu”. (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 7 - 7 -
16. caṃdrasūryāgnula tējassu pūrṇamai yuṃḍinnī bhūmi, kuḍya, vṛkṣādyāśrayāla yaṃdu kānupiṃcu niṃtēkāni śuddhamayina bayaṭa kiraṇālunnāgāni, sthūla dṛṣṭiki gōcaraṃ kādu. paramātmayunu sarva paripūrṇamai yuṃḍinnī liṃgaśarīramanē āśrayamaṃdu upalabhyamaunu. iṃtēkāni anya sthalālayaṃdu kanupiṃcadanēdi lēdu”.

(brahmavidyāsudhārṇavamu - 3)

17. “svabhāvē nāhamityāhu ridamityapica svataḥ |

idaṃ buddhistu bāhyārthē tvahaṃ buddhistathātmani |

prasiddhā sarva jaṃtūnāṃ vivādō(a)trana kaṃcana |

idamarthē ghaṭādyardhē (a)nātmatvaṃ sarva dēhināṃ |

ahamarthē tathā (ā)tmatvamapi siddhaṃ svabhāvataḥ |

ēvaṃ samasta jaṃtūnāṃ anubhūtirvyivasthitā |

yatra yatrē damityē ṣā buddhirdṛṣṭā svabhāvataḥ |

tatra tatrā nātmatvaṃ vijñātavyaṃ vicakṣaṇaiḥ |

yatra yatrāha mityēṣā buddhirdṛṣṭā svabhāvataḥ |

tatra tatra tathātmatvaṃ vijñātavyaṃ manīṣibhiḥ ||“. (sūtagītāyāṃ)

(svabhāvamugā 'nēnu' , 'idi' anu māṭalu vāḍuka cēyabaḍucunnavi. 'idaṃ' (= idi) anu buddhi bāhya padārthamula viṣayamai vāḍabaḍucunnadi. 'ahaṃ' (= nēnu) anu māṭa ātmaguṟiṃci vāḍabaḍucunnadi. ī saṃgati aṃdaṟiki telisinadē. ī viṣayamai vādamu avasaramu lēdu. 'idaṃ' (= idi) anumāṭa ghaṭamu (kuṃḍa) modalagu vastuvula viṣayamai - anātmavastuvula viṣayamai vāḍabaḍu cunnadi. ā prakāramugānē 'ahaṃ' (= nēnu) anumāṭa ātmaguṟiṃci vāḍabaḍucunnadi. aṃducēta ēkkaḍa 'idaṃ' (= idi) anumāṭa vāḍabaḍinadō akkaḍa anātmavastuvu guṟiṃci ceppabaḍinadani, ekkaḍa 'ahaṃ' (= nēnu) anumāṭa vāḍabaḍinadō akkaḍa ātmanu guṟiṃci ceppabaḍinadani telusukonavalayunu).

18. “nāhaṃ prakāśaḥ sarvasya yōgamāyā samāvṛtaḥ” (śrīmadbhagavadgīta - 7 - 25)

(“sṛṣṭilō unna prativastuvulōnu nēnu unnappaṭikī, prakṛti (dāni vikāramulu) tō nāku avinābhāvasaṃbaṃdhamuṃḍuṭavalana avi nannu kappivēsi vadalakayuṃḍuṭavalana nēnu prativāriki paiki kanabaḍanu -”.

iṭlunna ātmanu telusukonuṭeṭlu? - anvayavyatirēkamulacēta dēhādulanu ātmakādani trōsipucci, vāṭikaṃṭe vēru lakṣaṇamulugala pratyagātmanu telusukoni, 'tatvamasi' anu mahāvākyamuvalana ā pratyagātmayē paramātmayani telusukonavalenu).

11. ī ātma anunadi anēkamugā unnadanipiṃcinanu, anēkamugā vyavahariṃpa baḍucunnanu, okkaṭē : -

    1. “bhūtātmā cēṃdriyātmā ca prathānātmā tathā bhavān |

ātmā ca paramātmāca tvamēkaḥ paṃcathā sthitaḥ ||“. (cūḍumu – 2.16).

2. “ātmāṃtarātmēti harirēka ēva dvithāsthitaḥ | (cūḍumu – 2.13).

3. “guṇabhēdā dātma mūrtiḥ aṣṭathā parikīrtitaḥ |

jīvātmā cāṃtarātmāca paramātmāca nirmalaḥ |

śuddhātmā jñānarūpātmā mahātmā saptama smṛtaḥ |

aṣṭamastēṣu bhūtātmā ityaṣṭātmānaḥ parikīrtitaḥ ||. (cūḍumu – 2.17).

4. “jagadutpatti sthiti laya kṛda saṃsārī sarvajñaḥ, sarva śaktiḥ, sarva vit, sarvamidaṃ jagat svataḥ anyadvastvaṃtaramanupādayai vākāśādi kramēṇa sṛṣṭvā svātma prabhōdhanārthaṃ sarvāṇica prāṇādi maccharīrāṇi svayaṃpravivēśa; praviśyaca svamātmānaṃ yathā bhūtamidaṃ”brahmasmi” ti sākṣātpratya buddhyata. tasmācca sa ēva sarva śarīrēṣu ēka ēvātmā nānya iti” _ (śrī śaṃkaraḥ)

( jagattunaku sṛṣṭi sthitilaya,mulu cēyuvāḍunnū, saṃsāri kānivāḍunnū, sarvajñuḍunnū sarvaśaktimaṃtuḍunnū ayina paramātma ī jagattunaṃtanu itara vastuvu avasaramu lēkuṃḍaganē ākāśamu modalaguvāṭini varusagā, okadānilōnuṃḍi okaṭi coppuna, sṛṣṭiṃci, ātma prabōdhanārthamu - brahma jñānamunu teliyacēyuṭakoṟaku, prāṇamugala samasta śarīramulanu pravēśiṃcenu. aṭlu pravēśiṃci tananu tānē “brahmāsmi” yani telusukonenu. aṃducēta samasta śarīramulaṃdu unnadi ā okka ātmayē).

5. “ēka ēvatu bhūtātmā bhūtē bhūtē vyavasthitaḥ |

ē kathā bahuthā caiva dṛśya tē jalacaṃdravat ||“. (amṛtabiṃdūpaniṣat)

(bhūtātma - bhūtamulanniṃṭilōnu unna ātma - okkaṭē ayinanu pratibhūtamunaṃdu uṃḍunu - nīṭilō kanabaḍu caṃdruḍu okaṭigānu, anēkamugānu kanabaḍunaṭlu - nīrugala upādhi okaṭē ayina aṃdulō kanabaḍu caṃdruḍu okaḍē, nīrugala upādhulu anēkamainappuḍu vāṭi anniṃṭilōnu caṃdruḍu kanabaḍunu - anēka caṃdrulu unnaṭlu kanabaḍunu).

6. “ākāśamēkamhi yathā ghaṭādiṣu pṛdhak pṛdhak, tathā ātmā ēkōhi anēkaśca jālādhārēṣvivāṃ śumān -”

(brahma yājñavalkyē)

(ākāśamu okkaṭē ayinanu ghaṭamu modalaguvāṭi yaṃdu vēṟu vēṟugā kanabaḍucunnadi. aṭlē ātma okaṭē ayinanu anēka jalādhāramulalō kanabaḍu sūryunivale anēka upādhulaṃdu anēkamugā unnaṭlu kanabaḍunu).

7. “jalādulaṃdu caṃdra sūryādulunu, ghaṭādulaṃdu gaganaṃbunu bekkayi gānaṃbaḍu bhaṃgiṃ dēhadhārulaṃdaṟiki nātma yokkaṃḍayyunu bekkaṃḍrai tōcu” (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 10 - pū.bhā -
8. “yathā dīpaḥ ēkaḥ sannapi upādhi yōgāt anēkathā bhavati, tathā māyā tatkārya bhēdāt ātmā ēkōpi dvithānēka dṛśyā dṛśya kōṭi bhēthāt dvithā bhavati - yathā mukhaṃ ēkamapi upādhi darpaṇa bhēdāt pratibiṃba rūpēṇa bahuthā bhavati; yathāvā puruṣasya chāyōpādhi bhēdāt anēkathā bhavati, tadhaiva āvayōḥ pratibiṃbaṃ māyā kāryāṃtaḥ karaṇa rūpōpādiṣu anēkathā bhavati”.

(dīpamu okaṭē ayinanu upādhi bhēdamucēta anēka dīpamulugā ēṭlu agucunnadō, māya yokka kāryamulalōni bhēdamulacēta ātma okkaṭē ayinanu anēka kōṭlakoladi ayina dṛśyā dṛśya vastuvula bhēdamucēta reṃḍugānu, anēkamugānu eṭlu kanabaḍucunnadō, mukhamu okaṭē ayinanu addamulanu anēka upādhi bhēdamuvalana pratibiṃbamulalō anēkamulugā kanabaḍucunnadō; puruṣunu nīḍa anēka upādhi bhēdamuvalana anēkamugā eṭlu kanabaḍucunnadō, ā prakāramugānē manayokka pratibiṃbamu māyacēta cēyabaḍina aṃtaḥkaraṇa rūpamaina upādhiyaṃdu nēkamugā kanabaḍucunnadi.

9. “yathā dīpasya ēkasya ēka dēśa vartinaḥ svayā prabhayā anēka dēśa pradēśaḥ, tadvat ātmanaḥ api ēkadēśasthasya svaprabhārūpēṇa jñānēna sarva dēhēṣu yathā saṃkalpaṃ ātmābhimānānu guṇa vyāptiḥ saṃbhavati, yathā ēkasmin dēhē hṛdayādi dēśē vartamānasyāṇō rapi sarvasmin dēhē 'ahaṃ' ityabhimāna guṇavyāptiḥ svaprabhārūpa caitanyēna, tadvat”.

(dīpamu okaṭē ayinanu, okē sthalamaṃdunnanu, tana kāṃti cēta anēkasthalamulaṃdu ēṭlu vyāpiṃci yunnadō ā prakāramugānē ātma anunadi okaṭē ayi ōkē sthalamaṃdunnappaṭikī tanakāṃti rūpamaina jñānamucē samasta dēhamulaṃdu ātmābhimānamu kaligiyunnadō, okē dēhamaṃdu hṛdayamu modalagu sthalamulaṃdu aṇurūpamuga nunnappaṭikī dēhamaṃtaṭilōni tana kāṃticē śarīramaṃtā caitanyavaṃtamugā cēyuṭavalana 'nēnu' aneḍi ātmābhimānamu kaligiyunnaṭlu, ātma okkaṭē ayinanu okkacōṭanē unnaṭlu anipiṃcinanu aṃtaṭanu anni cōṭlanu vyāpiṃciyunnadi - aṭuvaṃṭi śakti galadi ātma - okē kṣaṇamaṃdu annicōṭlanu, anni vastuvulalōnu uṃḍuṭa ātma yokka viśēṣamu, utkarṣata - aṃducēta ātma trividha paricchēda rahitamu. ātma anunadi okaṭē).

10. paṃcabhūta bhautika vyavasthitaḥ ātmā ēka ēvahi, svajñādi dṛṣṭyanu rōdhēna nabhō jalabiṃba pratibiṃba bhāvamāpanna caṃdravat śivajīva bhēdēna ē kathā bahuthā iva dṛśyatē, vastutaḥ ātmanaḥ ēkatvāt.

(paṃcabhūtamulalōnu, vāṭivalana puṭṭina anniṃṭilōnu unnaṭuvaṃṭi ātma aṃtā okaṭē. ākāśamulōunna caṃdrabiṃbamu vēṟu vēṟu nīḷḷalō vēṟu vēṟu pratibiṃbamulugā kanupiṃcunu. ā prakāramugānē ātmakūḍa paramātma jīvuḍu ani okaṭigānu anēkamugānu unnaṭlu sphuriṃcunu - nijāniki ātma anunadi okaṭē aguṭacēta)

11. yathā bhūmiḥ bhaumaiḥ ghaṭādi vikāraiḥ bahuthā upalakṣitā, tathā bhagavān svayaṃ akriyaḥ ēva ātmanā - svarūpamātrēṇa bahuthā upalakṣitaḥ - ātmanā sṛjati, avati, atti, kiṃtu na tatra badhyatē.

(bhūmi, dānitō - maṭṭitō - cēyabaḍina ghaṭamu modalagu vāni vikāramulavale, anēka prakāramulugā ceppabaḍucunnadi. ā prakāramugānē svataḥ vikāramulu - mārpulu - lēnivāḍainanu ātma svarūpamātramu cēta anēkamulugā ceppabaḍucunnāḍu - sṛṣṭi cēyucunnāḍu, rakṣistunnāḍu, tinucunnāḍu, kāni, vāṭitō baṃdhamu kaligi lēḍu).

12. yathā timira dṛṣṭiḥ anēkaṃ caṃdraṃ paśyati taṃ apēkṣya ēkacaṃdra darśī viśiṣyatē, sa ēva paśyati tathā ihāpi ēkaṃ avibhaktaṃ yadhōktaṃ ātmānaṃ yaḥ paśyati saḥ vibhaktānēkātma viparīta darśibhyaḥ viśiṣyatē, sa ēva paśyati iti. itarē paśyaṃtōpi na paśyaṃti, viparīta darśitvāt, anēka caṃdra darśivat ityarthaḥ.

(timira dṛṣṭi kalavāniki anēka caṃdrulu kanabaḍunu. sādhāraṇa dṛṣṭi kalavāniki okē caṃdruḍu kanabaḍunu - ā prakāramugānē anēkarūpamulugā mārpulanu poṃdani ātmanu ātmajñānamu kalavāḍu aṃtaṭanu okē ātmanu cūḍa galagunu - ātmajñānamu lēnivāḍu ī ātmanu vibhaktamai anēkarūpamulalō anēkamugā unnaṭlu cūcunu). itarulu dṛṣṭigalavārainanu, timiradṛṣṭigaligiyuṃḍuṭavalana anēka caṃdrulanu cūcuvānivale, dṛṣṭi lēnivārē).

13. “agni yokkaruṃḍayyu bekkumrākulaṃdu tējarillucu bekkaṃḍrai tōcu teṟaṃguna viśvātmakuṃḍaina puruṣuṃḍokkaṃḍa tanavalanaṃ galigina nikhilabhūtamulaṃdu naṃtaryāmi rūpaṃbuna dīpiṃcu” - (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 1 - 2 - 24).

14. “sarva bhūtasthitaṃ yō māṃ bhajatyēkasthamā sthitaḥ |

sarvathā vartamānōpi sa yōgī mayi vartatē ||“. (śrīmadbhagavadgīta - 6 - 31)

(samastamaina bhūtamulalōnu vēṟu vēṟugā aṃtaryāmigā unna nannu - aṃtarātmagā unna nannu - okē ātmagā evaḍu telusukoni dhyāniṃcunō aṭṭivāḍu enni prakāramulugā vartiṃcinanu, annī okē ātma kanuka, nāyaṃdē vartiṃcucunnaṭlē. vēṟu vēṟu vastuvulaṃdu vēṟu vēṟu ātmalugā unnaṭlu anipiṃcinanu, anni vastuvulalōnu unna ātma okaṭē).” 'tat' sṛṣṭvā tadēvānu prāviśat” (dānini - lōkamunu - lōkamulōni vastuvulanu, - sṛṣṭiṃci - vāṭilōnē pravēśiṃcenu).ani ceppabaḍiyuṃḍuṭa cēta anniṃṭilōnu pravēśiṃciyunnadi okē ātma).

15. “okka tējaṃbu bahuraṃdhraṃbulaṃ gānaṃbaḍu vaḍuvuna nokka paramātma pekku vidhaṃbula bhāviṃpaṃbaḍu, hāṭakaṃbu pekku rūpaṃbulaṃ galadai nanēkaṃbayina teṟaṃguna barapātma nēkaṃbugā”. bhāviṃpavalayunu”.

(śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 12 - 24)

16. “ēkō dēvaḥ sarvabhūtēṣu gūḍhaḥ sarva vyāpī, sarva bhūtāṃtarātmā, karmādhyakṣaḥ, sarvabhūtādhivāsaḥ, sākṣī, cētā, kēvalō nirguṇaśca”. (śvētāśvatarōpaniṣat - 6 - 11)

(samastamaina bhūtamulaṃdu gūḍhamugā, paiki kanabaḍakuṃḍā okkaḍē dēvuḍu unnāḍu. atanu anniṃṭi yaṃdu vyāpiṃci yunnāḍu. aṃducēta samasta bhūtamulaṃdunu aṃtarātmagā uṃṭū vāṭi vāṭikarmalakanuguṇamaina phalamunu vāṭicēta anubhaviṃpacēyucunnāḍu. ā bhūtamulaku cēsē karmalaku, ā karmala phalamunakugāni tanaku eṭṭi saṃbaṃdhamu lēka yunnāḍu; aṃducētanē sākṣi ani ceppabaḍucunnāḍu - prakṛti guṇamulatōgāni itara tatvamulatōgāni kaliyaka kēvalamu tana caitanyarasamē kaligiyuṃḍuvāḍu - ivanniyu aṃdaṟilōnu cēyucuṃḍuvāḍu ōkē oka ātma).

17. ākāśavatsarva gataśca nityaḥ ” (ākāśamuvale anniṃṭilōnu pravēśiṃciyuṃḍi sarvakālamulaṃdu uṃḍuvāḍu) aninnī; “ēkastathā sarvabhūtāṃtarātmā” (samasta bhūtamulalōnu aṃtarātmagā nuṃḍuvāḍu okkaḍē) aninnī; “ēkōdēva sarvabhūtēṣu gūḍhaḥ. (sarva bhūtamulaṃdu gūḍhamugā - paiki kanabaḍakuṃḍā - nunna okē dēvuḍu) aninnī; śrutulu ceppucunnavi. vīṭivalana ātma okaṭē ani teliyucunnadi.”nityassarva gatassthāṇuḥ” (nityuḍu, anniṃṭilōnu pravēśiṃciyunnavāḍu) aninnī, “ēkassan bhidyatē bhrāṃtyā māyayā sasvarūpataḥ” (okaḍē ayinanu māya yaneḍu bhrāṃti cēta tana svasvarūpamunuṃḍi vērugā kanabaḍucunnāḍu) ani śrutulu ceppucunnavi. vīṭivalla anniṃṭilōni pravēśiṃciyuṃḍu ākāśamuvale sarvaśarīramulaṃdunna ātma pūrṇuḍaguṭacēta okkaḍē).

18. “dēhāḥ sarvē trikālasthā jaganmaṃḍala vartinaḥ |

asya saṃtīti dēhī syātta styaikasyātmanō vibhōḥ |

brahmādi sthāvarāṃtēṣu śarīrēṣva khilēṣvapi |

vyāpinau nāsti bhēdasya gaṃdha ityapi darśitaṃ ||“. (gītābhāvaprakāśamu - 2 - 120, 121)

(bhūtabhaviṣyatvartamāna kālamulaṃdunu kalugu dēhamulanniyu jagattu aṃtaṭilōnu vartiṃcunaṭṭi ātmavē. aṃducēta ātma 'dēhi’ - dēhamulu kalavāḍu - ani ceppabaḍucunnāḍu - brahma modalukoni sthāvaramulavaraku gala samasta dēhamu laṃdunu vyāpiṃci unnadi okē ātma. śarīramulanniṃṭilōnu unna oka ātmaki. iṃkoka ātmaki bhēdamu lēdu. anniyu okē ātma).

19. okaṭē ayina ātma nālugu vidhamuluga ceppabaḍucunnadi : -

“sōyamātmā catuṣpāt –

(1) jāgaritasthānaḥ sthūla prajñaḥ saptāṃga ēkō viṃśati mukhaḥ sthūla bhuk caturātmā viśvō vaiśyānaraḥ pradhamaḥ pādaḥ –

(2) sva prasthānaḥ sūkṣma prajñaḥ saptāṃga ēkōviṃśatimukhaḥ, sūkṣma bhuk caturātmā taijasō hiraṇyagarbhō dvitīyaḥ pādaḥ –

(3) yatrasuptō na kaṃcanakāmaṃ kāma yatē, na kaṃcana svapnaṃ paśyati tat suṣuptaṃ, suṣuptāvasthāna ēkī bhūtaḥ prajñānaghanaḥ ēvānaṃdama yō hyānaṃda bhuk cētō mukhaścaturātmā prājña īśvara stṛtīyaḥ pādaḥ –

(4) adha caturdhaścaturātmā turyāvasitatvādē kaikasya ōtānu jñātṛtvānu jñā(a)vikalpai straya mātrāpi suṣuptaṃ svapnaṃ māyāmātraṃ cidēkarasō hyathāyamā dēśaḥ sa sthūlaprajñaṃ”iti śrutiḥ -

(ātma nālugu pādamulu ani avasthalanubaṭṭivyavahariṃcabaḍucunnadi.jāgradavasthalō unna ātma viśvuḍu lēka vaiśyānaruḍu; svapnāvasthalō nunnapuḍu taijasuḍu lēka sūtrātma, suṣuptilō unnapuḍu prājñuḍu lēka ī śvaruḍu, turīyāvasthalōnunnapuḍu paramātma ani vyavahariṃpabaḍucunnāḍu.

“viśvō vaiśyānarōyaṃ vyabhicarati yatō jāgarē vipranaṣṭē |

sūtrātmā taijasōpi svayamihagalati pratyahaṃ saṃprasādē |

prājñēśō saṃprabhōdhē sukha ghana viṣayē saṃ layaṃ prāpnutaśca |

pratyagbrahmadvayātmā svayamiha nigamācciṣyatē brāṃti śūnyaḥ ||” (gītābhāvaprakāśamu - 3 - 356)

20. ēkasminnapi dēhē(a)smin māturduḥ kha sukhē yathā |

pādyaṃgēṣu bhinnēṣu bhinnē tadvajjagatsuca |

pādē mē sukhamastyadya vēdanā śirasītica |

anubhūtistayā nāsau bhidyatē. jīva ēkalaḥ |

tathātmā styēka ēvāsau sarvadēhēṣu bhāsakaḥ |

upādērēva bhinnatvānna bhēdaḥ pratyagātmani |

śratiśuddhātmanō bhēdēmāna manyanna dṛśyatē |

yēna bhēda prasiddhiḥ syāttasmādbhēdō na vāstavaḥ |

adhyakṣādēḥ pramāṇasya viṣayatvaṃ na cātmanaḥ |

tadbhēdasya kathaṃ yuktyā tasya gōcaratā bhavēt |

pratiyōgyātma vijñānādhīna jñānabhidā yataḥ |

ata ātmaika ēvāsti siddamityupapattibhiḥ ||“. (gītābhāvaprakāśamu - 12 - 155 to 160)

(okē dēhamunaṃdu vēṟu vēṟu avayavamulaṃdu sukhaduḥkhamulu vēṟu vēṟugā kanabaḍucunnavi - “nā kālu bāgunnadi” aniyu, “nā śirassulō bādhagā unnadi” aniyu ceppukonuṭakaladu, iṭlu bhēdamu kanabaḍucunnadi. ī prakāramugā vēṟu vēṟu avayavamulaku sukhaduḥkhamula anubhavamu kalugucunnanu dēhamulō unna jīvunaku bhēdamulēdu. ī prakāramugānē prapaṃcakamaṃtaṭilōnu okadāniki, marokadānikī bhēdamunnanu vāṭilō unna ātma okaṭē.kanabaḍucunna bhēdamu ā ātma unna upādhidē, ātmadikādu. ātma okaṭē yani, ekkaḍa unnanu bhēdamu lēdani śruti ceppucunnadi. aṃducēta vēṟu vēṟugā kanupiṃcinanu ātma okaṭē).

21. “ātmā trividhaḥ - gauṇō, midhyā bhūtō mukhyaścēti. - yathā trividhaḥ simhaḥ tadvat - tadyathā simhadēvadutta yōrbhēdaṃ paśyannēva simhagata kraurya śauryādi guṇānāṃ dēvadattē saṃbhavāt simhō(a)yamiti vyavaharati. sōyaṃ gauṇaḥ simhaḥ araṇyē maṃdāṃdhakārē dhāvaṃtaṃ hariṇaṃ dṛṣṭvā bhrāṃtyā simhō(a)yamiti niścityabhibhēti. sō(a)yaṃ mithyā simhaḥ. ahani sphītā lōkamadhyavartinaṃ mṛgēṃdraṃ dvaṣṭā simhō (a)yamiti pratipadyatē. sōyaṃ mukhyaḥ simhaḥ. ēvaṃ rājapitrādiḥ, bhṛtya putrādiṣu svasmāt bhēdaṃ paśyannapi dhanarakṣaṇādika madhyayanādi kaṃca dṛṣṭvā ātmatvēna vyavaharati. putraviṣayē śrutirapi”ātmā vai putranāmāsi” iti. ēvaṃ bhṛtya putrādiḥ gauṇātmā, dēhādistu midhyātmā. ātmāpēkṣayā dēhādērcadasya vidyamānatvē(a)pyapratīyamānatvāt tathāhi “ahaṃ manuṣyō brāhmaṇō brahmacārī. sthūlaḥ kṛśaḥ, gauraḥ, kṛṣṇaḥ” ityādi pratyayō dēha viṣayaḥ.”ahaṃ kāmayē, saṃkalpayāmī ” timanō viṣayaḥ”ahaṃ kartēti ahaṃkāraviṣayaḥ”.

(ātma mūḍu vidhamulu - gauṇamu, midhyā, mukhyamu - mūḍuvidhamula simhamu valenē - adi ēṭlaṃṭē, simhamunaku dēvadattunaku bhēdamu telisiyuṃḍiyu simhamuyokka krauryamu, śauryamu modalagu guṇamulu dēvadattuniyaṃdu kaligiyuṃḍuṭacēta itanu simhamu ani vyavahariṃcuṭa - iccaṭa simhamu gauṇasimhamu - aḍavilō cimmacīkaṭilō parugettucunna lēḍini cūci bhrāṃticēta idi simhamu ani niścayiṃci bhayapaḍunu - idi mithyāsimhamu - simhamukānidānini cūci idi simhamanukonuṭa mithya. pagaṭiyaṃdu nijamaina simhamunu cūci idi simhamani nirṇayiṃcukonuṭa. idi mukhya simhamu - nijamaina simhamu. iṭlē rājunaku sēvakunaku bhēdamu kaligiyunnappaṭikinnī rāju sēvakuni ātmarakṣaṇa viṣayamai ātmagānē - tanavāḍugānē vyavahariṃcunu - aṭlē taṃḍriki putrunaku bhēdamunnappaṭikī, adhyayanamu viṣayamulō putruḍu tanavāḍētānē (ātmayē) ani vyavahariṃcunu - 'tānē putruḍugā janmiṃciyunnāḍu' ani śruti ceppucunnadi. ī sēvakuni viṣayamulōnu, putrunu viṣayamulōnu ātmagauṇamu - ātmakanna dēhamu modalagunavi vēṟu kanuka dēhamu modalagunavi mithyātma. ātmakānivāṭini ātmayanukonuṭavalana mithyātma. aṭlē “nēnu manuṣyuḍanu, brāhmaṇuḍanu, brahmacārini, sthūlamugānunnānu, cikkipōyi yuṃṭini, tellagā unnānu, nallagā unnānu” ani ceppunapuḍu adi anniyu dēhamunaku saṃbaṃdhiṃcinavi. 'nēnu saṃkalpiṃcucunnānu’ anunappuḍu ātmamanō viṣayamu, “nēnu kartanu” ani ceppunapuḍu ahaṃkāramu)

22. dēhinō(a)smin yathā dēhē kaumāraṃ yauvanaṃ jarā |

tathā dēhāṃtara prāptirthīrastatra na muhyati ||“. (śrīmadbhagavadgīta - 2 - 13)

(dēhamu kalavāḍu dēhi - jīvātma. ī jīvātmayokka dēhamaṃdu bālyamu, yauvanamu, musalitanamu - okaṭi tarvāta okaṭi - eṭlu kalugucunnavō aṭlē ātmaku - jīvātmaku - maṟiyoka dēhamu kalugucunnadi. iṭlu ennidēhamulanu viḍici enni dēhamulanu poṃdinanu vāṭilōni ātma - jīvātma okaṭē. enni dēhamulalō enni ātmalu kaligiyunnaṭlu tōcinanū anni dēhamulalōnunna ātma okaṭē). bālyē yadadrākṣaṃ sō(a)hamidānīṃ smarāmi” - (“nābālyamaṃdu nēnu ēmi cūcitinō dānini ippuḍu jñāpakamu teccukonucunnānu” - ā bālyamulō unna ātmayē ippuḍunu unna ātma. dēhamulō avasthalu mārinanu aṃdulō unna ātma - jīvātma - okaṭē. aṭlē oka dēhamunu vadali iṃkoka dēhamulō pravēśiṃcinanu - ātma māralēdu - dēhamulenni mārinanu ā dēhamulanniṃṭilōnu unna ātma okaṭē ).

12. atma anātma kaṃṭe vēṟu lakṣaṇamulu kaladi. adi eṭlaṃṭē : -

    1. “asau ātmā anātmanaḥ paraḥ bhinnaḥ; tatranavathā nailakṣaṇyēna bhēdaṃ sādhayati navabhiḥ padaiḥ - dēhōpi bālayavādi bhēdādyanēkaḥ, malinaśca, anātmā, jaḍaśca, saguṇaśca, svakāraṇabhūtaguṇāśrivaśca, paricchinnaśca, gṛhādibhidā vṛtaśca, dṛśyaśca, sātmaca , ātmātu naivaṃ atō bhinnaḥ”.

(anātmakaṃṭe ātma bhinnamainadi, vērainadi . ī bhēdamu tommidimāṭalacēta, tommidi vidhamulugā ceppabaḍinadi - anātma bālyamu, yauvanamu modalagu avasthā bhēdamulu kaladi, malinamainadi - dōṣamulatōkūḍi yunnadi - ātmakānidi, jaḍamu (svatahāgā caitanyamu lēnidi, itaramaina śaktisahāyamucētagāka tanaṃtaṭa ē paninainanu cēyuṭaku śakti lēnidi). (prakāśamu lēnidi), satvarajasthamōguṇamulatō kūḍiyunnadi, tanajanmaku kāraṇamaina triguṇamulanu āśrayiṃciyuṃḍunadi, trividhaparicchēdamu kaladi - oka kālamaṃduṃḍi iṃkoka kālamaṃdu uṃḍanidi, okacōṭa uṃḍi iṃkokacōṭa uṃḍanidi, okavastuvulōnuṃḍi iṃkokavastuvulō lēnidi - gṛhamu modalaguvāṭicē āvariṃpabaḍiyuṃḍunadi, dṛśyamu - kanabaḍunadi, ellapuḍu ātmatō avinābhāvasaṃbadhamu kaligi, kalisiyuṃḍunadi. iṭuvaṃṭi lakṣaṇamulu lēnidi ātma. aṃducēta ātma anātmavastuvukaṃṭe vēṟainadi).

2. sthūla sūkṣma dēha dvayāt anyaḥ, yataḥ vilakṣaṇaḥ; vailakṣaṇyaṃ dvithā : - draṣṭādṛśyāt vilakṣaṇaḥ, svaprakāśaśca jaḍāt vilakṣaṇaḥ; dṛṣṭāṃtaḥ yathā agniḥ (dāhakaḥ) prakāśaśca dāhyāt prakāśyāt ca dāruṇaḥ kāṣṭāt anyaḥ, tadvat.

(ātma sthūladēhamu kaṃṭe, sūkṣmadēhamukaṃṭe vēru lakṣaṇamulukaladi - idi reṃḍu vidhamulu - dṛśyamukaṃṭe draṣṭa vēru lakṣaṇamu galavāḍu - cūḍabaḍinadānikaṃṭe cūcuvāḍu vēru - jaḍavastuvukanna caitanyamukaligi prakāśiṃcu vastuvu vēru - dahiṃcunadi, prakāśiṃcunadi yagu agni dahiṃcabaḍunadi, prakāśiṃpabaḍunadi agu kaṟṟakaṃṭe vēru. ātma sthūlaśarīramunu, sūkṣma śarīramunu prakāśiṃpacēyunadi, dahiṃcunadi. aṃducēta vāṭikaṃṭe vēṟainadi).

13. ātma anagā paramātma. parabrahma, bhagavaṃtuḍu ayina “taṃtvaupaniṣathaṃ puruṣaṃ” (upaniṣattulalō varṇiṃpabaḍina puruṣuḍu) ani śāstramulu ceppucuṃḍagā konnimatamulavāru ātma anagā vēru vērugā abhiprāyamu paḍiyunnāru - adi eṭlaṃṭe : -

    1. “ātma bahuthā ciṃtyamānaḥ - asti, nāsti, kartā, akartā, śuddhō(a)śuddhaḥ, ityādyanēkathāvādi bhiḥ ciṃtyamānaḥ -

(1). caitanya viśiṣṭaḥ sthūladēhaḥ ātmēti lōkāyati bhēdāḥ, (2) prāṇa ēva ātmēti hairaṇyagarbhāḥ, (3) mana ēva ātmēti kēcidupāsakāḥ, (4) kṣaṇikaṃ vijñānaṃ svaprakāsaṃ ātmēti bauddhāḥ, (5) śūnyamēvātmēti mādhyamikāḥ, (6) kēcidātmāna maṇu parimāṇaṃ vadaṃ ti, (7) digaṃbarāstu madhyama parimāṇa ātmēti vadaṃti, (8) naiyāyikāḥ prābhākarāśca vibhutvaṃ jaḍatvaṃ kartṛtvādikaṃ ca ātmanō varṇayaṃti, (9) bhaṭṭāstu cida cidrūpatvamātmanaḥ āhuḥ, (10) yōgāstu klēśakarma vipākāśa yaira parāmṛṣṭaṃ jīva bhinna mīśvara māhuḥ, (11). naiyāyi kostu nityajñāna prayatnēcchā guṇavāniti manyaṃtē prayatnēcchā guṇavāniti manyaṃtē, (12) hiraṇyagarbhōpāsakāstu hiraṇyagarbha ēva īśvara ityāhuḥ. hiraṇya garbhastu māyōpāthikaḥ paramātmā samaṣṭi liṃga śarīrābhimānī avidyā kāmakarma rahitaḥ, (13) virāḍupāsakāstu samaṣṭi sthūla śarīrābhimānī parvataśśiraḥ pāṇādimān virāḍrūpa īśvara ityāhuḥ, (14) guṇamūrtitrayamadhyē caturmukha ēva īśvaraḥ iti brahmā gamikāḥ, (15) viṣṇurēvēśvaraḥ iti bhāgavatāḥ, (16) śiva iti śaivāḥ, (17) māyāṃtu prakṛtiṃ vidyā nmāyinaṃtu mahēśvaramiti yaḥ śrutipāditaḥ sarvāṃtaryāmī sarvajagatkāraṇaṃ sarva pratyagātma bhūtaśca sa ēva ī śvaraḥ iti siddhāṃtinaḥ - uktaṃca bhāṣyakāraiḥ - dēhamātraścaitanya viśiṣṭaṃ ātmētiprākṛtā janā lōkayatikāśca pratipannāḥ.

iṃdriyāṇyēva cētanānyātmē tyaparē, mana ityanyē. vijñānamātraṃ kṣaṇika mityēkē, śūnyamityaparē. asti dēhādi vyatiriktaḥ saṃsārī kartā bhōktā ityaparē bhōktaiva kēvalaṃ nakartētyanyē. asti tadvyatirēkiktaḥ īśvaraḥ sarvajñaḥ sarva śaktiritikēcit. ātmā sabhōkturityaparē iti: -

(ātma guṟiṃci anēka vidhamulugā ciṃtiṃcucunnāru _ kartayani, kartakādani, śuddhamani, śuddhamukādani - ī prakāramugā anēka vādamulunnavi –

(1) caitanyamugala sthūla dēhamu ātma ani lōkāyatikulu,

(2) prāṇamē ātmayani hairaṇagarbhulu,

(3) manasē ātmayani koṃdaṟu,

(4) kṣaṇikamainadi svaprakāśamainadi ayina vijñānamē ātmayani bauddhulu,

(5) śūnyamē ātmayani mādhyamikulu,

(6) aṇuvaṃta cinnadi ātma yani koṃdaṟu,

(7) madhyama parimāṇamu ātmayani digaṃbarulu,

(8) ātma kartayani, vibhuḍani, jaḍamani naiyāyikulu, prābhākaralu,

(9) cit acit vastuvulu reṃḍū ātmayē yani bhāṭṭulu,

(10) klēśakarmavipākamulu lēnaṭuvaṃṭidinnī, jīvunikanna vēṟainadinnī ātma yani yōgulu,

(11) nityajñānaprayatnēccā guṇamulu kaladi ātmayani naiyāyikulu,

(12) hiraṇyagarbhuḍē ātma ani hairaṇyagarbhulu, ī hiraṇyagarbhuḍu māya upādhigāgala paramātma. samaṣṭi liṃgaśarīramu nabhiniṃcuvāḍu, avidyavalana kalugu kāmakarmalu lēnivāḍu,

(13) samaṣṭi sthūla śarīramu nabhimāniṃcuvāḍu, anniṃṭi pādamulu, śirassulu modalagu avavamululanniyu tanavē ayina virāḍrūpuḍē ātma yani virāḍupāsakulu,

(14) triguṇamulu mūrtivaṃtamulaina trimūrtulalō caturmukha brahmamē ātma ani āgamikulu,

(15) viṣṇuvē ātmayani bhāgavatulu,

(16) śivuḍē ātmayani śaivulu,

(17) māya yanagā prakṛti, ā māyagalavāḍu,ā māyanu, tanavaśamulō nuṃcukoninavāḍu, mahēśvaruḍu ani śrutilō pratipādiṃpabaḍi anniṃṭi lōnu aṃtaryāmigānunnavāḍu, samasta prapaṃcamunaku kāraṇamainavāḍu, pratyagātmagānunnavāḍu - atanē ātma ani siddhāṃtulu).

“uktaṃ ca bhāṣyakāraiḥ - - -” (bhāṣyakārulukūḍā ī prakāramugānē ceppucunnāru : - caitanya viśiṣṭamaina - caitanyamutō kūḍiyunna - dēhamē ātmayani lōkāyatikulu, cētanamulaina in driyamulē ātmacētanamulaina iṃdriyamulē ātmayani maṟikoṃdaṟi abhiprāyamu. manasē ātma ani maṟi koṃdaṟi abhiprāyamu. kṣaṇikamaina vijñānamē ātmayani maṟi koṃdaṟi abhiprāyamu - śūnyamē ātma yani iṃkakoṃdaṟi abhiprāyamu - dēhamu modalaguvāṭikaṃṭe vyatirēkamaina vāḍu, karta, bhōkta yagu saṃsāriyē ātmayani vēṟokari abhiprāyamu. bhōktayē karta, atanē ātmayani maṟikoṃdaṟi abhiprāyamu kartakanna, bhōktakanna vēṟainavāḍu, sarvajñuḍu, sarvaśaktimaṃtuḍu ayina īśvaruḍanuvāḍu ātma; bhōkta ayina vāḍē ātma ani iṃka koṃdaṟu; iṭlu anēka vidhamulugā ātma guṟiṃci abhiprāyamulunnavi).

2. virāḍṅhiraṇyagarbhātmā kaiścidīśō nigadyatē |

hiraṇyagarbhō lōkānāṃ hēturviśvēśvarō virāṭ |

aṃtaryāmī paraścēti kadhyatē kanibhissaha |

prājña taijasa viśvātyē tyaparē saṃ pracakṣatē |

mātāmānāṃca mēyaṃca mitaṃ cā harathāparē |

kartā kriyaṃca kāryaṃca kiraṇaṃ kāraṇaṃ parē |

jāgratsvapna suṣuptyātmētya parēsaṃ pracakṣatē |

jāgratsvapna suṣuptyā tmētya parēsm pracakṣatē |

turīya mitarē prāhu turyātīta mitītarē |

tamāharviguṇaṃ kēcit guṇavanataṃ parē viduḥ |

ghōrami tyaparē prāhuḥ saumyamitya parē viduḥ |

rāgavaṃtaṃ parēprāhurvītarāga madhā sarē |

niṣkriyaṃtaṃ parē prāhuḥ sakriyaṃ cāparē janāḥ |

niriṃdriyaṃ parē prāhustamadhruvamitītarē |

a rūpaṃ kēcidā hurvai rūpavaṃtaṃ parē viduḥ |

dṛśyamityaparē prāhustama dṛśyamathā parē |

vāca mityaparē prāhuḥ śabdātīta mathāparē |

kēci cciṃtāmayaṃ prāhuściṃtaya rahitaḥ parē |

jñānātmakaṃ parē prāhurvijñānamiti cāparē |

kēcit jñēyamiti prāhu rajñēyamiti kēcana |

ēkēta mēkaṃ vā prāhu ranēkaṃ cā parē viduḥ |

ēvaṃ vikalpyamānēṣu yathārthaṃ paramēṣṭhinaḥ |

nādhyavasyaṃtimunayō nānā pratyaya kāraṇāt |

yē punaḥ sarva bāvēna prasannāḥ paramēśvaraṃ |

tēvijānaṃtya yatnēna śivaḥparama kāraṇaṃ ||“. (śaivē)

(koṃdaṟu īśvaruni - ātmanu - virāṭ ani, hiraṇyagarbhuḍani ceppucunnāru. hiraṇyagarbhuḍu lōkamulak kāraṇamaina vāḍu, aṃtaryāmiyainavāḍu, paruḍu, paramātmayani kavulu ceppucunnāru. prājñuḍu, taijasuḍu, viśvuḍu ātmayani koṃdaṟu abhiprāyapaḍucunnāru - mātā, mānaṃ, mēyaṃ. mitaṃ anunavi ātmayani koṃdaṟanucunnāru - kartā, kriya, kāryamu, karaṇamu, kāraṇamu ātmayanimaṟi koṃdaṟu anucunnāru - jāgra tsvapna suṣuptyavasthalu ātmayani koṃdaṟi abhiprāyamu, turīyāvastha yani koṃdaṟu, turīyātītamātmayani koṃdaṟu anucunnāru. ātma nirguṇuḍani koṃdaṟu, saguṇamani koṃdaṟu anucunnāru - ghōramani koṃdaṟu, saumyamani koṃdaṟu abhiprāyapaḍucunnāru, ātma rāgiyani koṃdaṟu, virāgiyani koṃdaṟu anucunnāru - niṣkriyuḍani koṃdaṟu sakriyuḍani koṃdaṟu abhiprāyapaḍu cunnāru - iṃdriyamulu lēnidi ātmayani, dhruvamainadani koṃdaṟu ceppucunnāru. nirākāruḍani koṃdaṟu sākāruḍani koṃdaṟu abhiprāyapaḍucunnāru - dṛśyamu atmayanidṛśyamu kānidi ātmayani yanucunnāru. vākkulacē ceppuṭaku śakyamainavāḍu vākkulaku aṃdanivāḍu ani koṃdaṟi abhiprāyamu; ciṃtāmayuḍani, niściṃtagalavāḍani jñānamē ātmayani, vijñānamē ātmayani, jñēyamani koṃdaṟu, ajñēyamani koṃdaṟu abhiprāyapaḍucunnāru. koṃdaṟu ātma okaḍē yani, koṃdaṟu ātma anēkamani ceppucunnāru, ī prakāramugā ātmayokka yadhārthyamunu teliyalēka anēka vidhamulugā ceppucunnāru. evaru paramātmayē sarvamu anubhāvamutō paramātmanu śaraṇu poṃdudurō vāru paramakāraṇamaina śivuni - paramātmanu - prayatnamu cēyakayē telusukonucunnāru).

3. “dēhaṃ kōpi vadaṃti. khāniti parē, prāṇānmana ścāparē |

buddhiṃca kṣaṇikāṃ sthirāmadhaparē kēciccitaṃ nissukhāṃ |

ātmānaṃ jaḍacitsva bhāvamaparē cidvajjaḍaṃ cētarē |

satyajñāna sukhā dvitīyamaparē tatrāsyakō niścayaḥ ||“. (svārājya siddhi - adhyārōpa prakaraṇamu - )

(koṃdaṟu dēhamunu ātma anucunnāru. iṃdriyamulanu, prāṇamulanu, manassunu ātma yanucunnāru. koṃdaṟu kṣaṇi kavi jñānamunu ātma ani ceppucunnāru. sthira vijñānamunu ātmayani maṟikoṃdaṟu ceppucunnāru. sukha duḥkha vihīnamagu caitanyamu ātmayani koṃdaṟi abhiprāyamu. vēdāṃtulu ātma saccidānaṃdarūpamani anucunnāru - ēdi niścayamu?).

4. “taṃ haraṃ kēcidicchaṃti kēcidviṣṇuṃ surōttamaḥ |

kēcinmāmēva cēcchaṃti kēcidiṃdrādi dēvatāḥ |

kēcit prathānaṃ triguṇaḥ svataṃtraṃ kēvalaṃ jaḍaṃ |

aṇavaḥ kēcidicchaṃti śabdaṃ kēcana mōhitāḥ |

kṣaṇapradhvaṃsi vijñānaṃ kēcana bhrāṃti cētasaḥ |

śūnya saṃjñaṃ surāḥ kēcit nirupākhyaṃ vimōhitāḥ |

kēcidbhūtāni cēcchaṃti nisargaṃ kēcana bhramāt }

tatra tatraiva tarkāṃśca pravadaṃti yathā balaṃ ||” (sūtasamhitāyāṃ)

(dēvatōttamulārā | koṃdaṟu śivuḍē ātmayani upāsiṃcucunnāru. koṃdaṟu viṣṇuvē ātmayani, maṟikoṃdaṟu brahma ātmayani upāsiṃcucunnāru. koṃdaṟu iṃdruḍu modalagu dēvatalu ātmayani upāsiṃcucunnāru. kēvalamu jaḍamainadinnī triguṇātmakamainadi ayina prathānamē ātmayani upāsiṃcunnāru. aṇuvulu - paramāṇuvulu ātmayani, koṃdaṟu bhrāṃticeṃdinavārai śabdamē ātmayani upāsiṃcuduru. maṟi koṃdaṟu kṣaṇamulō dhvaṃsamagu vijñānamu ātmayani upāsiṃcedaru. śūnyamu ātmayani koṃdaṟu, bhūtamulu ātmayani koṃdaṟu ī prakāramugā evariki tōcina dānini ātmayanivāri vāri tarkavādabalamunu anusariṃci vādiṃcucunnāru).

5. “svabuddhi dōṣā dēvalōkā yatikāḥ dēhamēvātmākaṃ mēnirē | bauddhāstu buddhimēva,vaiśēṣikāda yastu ahaṃkāramēva kartṛtva bhōktṛtva viśiṣṭaṃ vibhumātmēti mēnirē. bhāṭṭāstu savikāramātmānaṃ, sāṃkhyādayastu ātma nānātvaṃ mēnirē | - - - tasmāt na tarka gamyaṃ ātma tatvaṃ, kiṃtu upaniṣadēka samadhi gamyaṃ”.

(lōkāyatikulu vāri buddhilō kaligina ūhala dōṣamuvalananē dēhamē ātmayani ceppiri; buddhiyē ātma ani bauddhulu ceppiri. kartṛtva bhōktṛtvamulu gala ahaṃkāramē ātma ani vaiśēṣikula abhiprāyamu. ātma anunadi okaṭikādu, anēka ātmalunnavani, anēkarītigā nunnavani sāṃkhyulu ceppuduru. aṃducēta ātmatatvamanunadi tarkamutō carciṃci telusukonuṭaku vīlulēnidi. “taṃtvaupa niṣadhaṃ puruṣaṃ” (upaniṣattulalō varṇiṃpabaḍina ā puruṣuni guṟiṃciyē nāku ceppavalenu) ani ceppabaḍinadi).

14. paina ceppina vādamulanniyu tappu ani ī kriṃda ceppina vidhamugā khaṃḍiṃpabaḍinadi : -

    1. “sarvē bhēdāḥ śruti smṛtyō rviruddhā iti mēmatiḥ |

pāpiṣṭhānaṃca jaṃtūnāṃ tatra tatra surarṣabhāḥ |

prāksaṃsāravaśādēva jāyatē rucirāstikāḥ ||“. (sūta samhitāyāṃ)

(vēṟu vēṟu matamula vāru ātmaguṟiṃci ceppina abhiprāyamulanniyu śrutulaku, smṛtulaku virōdhamugānē yunnavi. vāri vāri pūrva pūrva janmala samaskāramunu baṭṭiyē iṭuvaṃṭi abhiprāyamulu galavāragucunnāru).

2. “yatsvarūpama vijñāya dēha ātmēti manyatē |

tarkā bhāsaistamīśānaṃ vaṃdē dēha vilakṣaṇaṃ |

yatsvarūpama vijñāya dēha jānīṃdriyāṇi tu |

ātmēti manyatē vaṃdē tamiṃdriya vilakṣaṇaṃ |

yatsvarūpa ma vijñāya prāṇa ātmēti manyatē |

vaṃdēhaṃ prāṇa vēttāraṃ prāṇaṃ prāṇasya sarvadā |

yatsvarūpama vijñāyamanassaṃkalpa lakṣaṇaṃ |

ātmēti manyatē bhaktyā vaṃdētaṃ manasaḥ paraṃ |

yatsvarūpama vijñāya buddhirātmēti manyatē |

taṃ vaṃdē buddhi bōddhāraṃ bōdha rūpama vikriyaṃ |

yatsvarūpama vijñāya sarva pratyaya kāraṇaṃ |

aṃtaḥkaraṇamātmēti manyatē taṃ namaḥ śivaṃ ||“.

(ātma svarūpamunu teliyakapōvuṭacēta tarkābhāsulu dēhamē ātma ani talacucunnāru - dēhamukanna ātma vilakṣaṇamainadi. aṭuvaṃṭi ātma yaina śivunaku namaskariṃcucunnānu - koṃdaṟu ī kāraṇamuvalanē dēhamunuṃḍi puṭṭina iṃdriyamulu ātmayani nammucunnāru. ātma iṃdriyamulakanna vilakṣaṇamainadi - vēṟu lakṣaṇamulu kaladi. aṭuvaṃṭi ātma ayina śivunaku namaskariṃcucunnānu - ātma svarūpamu teliyani koṃdaṟu prāṇamē ātma yani nammucunnāru - ātma prāṇamunu telisinadi, prāṇamunaku prāṇamainadi. aṭṭi ātma rūpuḍagu śivuni guṟiṃci namaskariṃcucunnānu - saṃkalpa lakṣaṇamulugala manasē ātmayani maṟikoṃdaṟu abhiprayapaḍucunnāru - vīrukūḍa ātmayokka svarūpamu teliyakanē aṭlu abhiprāya paḍucunnāru - ā manassukanna paruḍu, utkṛṣṭuḍu ayina śivunaku namaskariṃcucunnānu - maṟikoṃdaṟu buddhiyē ātmayani nammu cunnāru - ātma buddhiki bōdhiṃcunadi, bōdharūpamainadi. aṭṭi ātmayaina śivuni guṟiṃci namaskariṃcucunnānu - sarvaprayatnamulaku kāraṇamaina aṃtaḥkaraṇamē ātmayani maṟikoṃdaṟi abhiprāyamu - ātma aṃtaḥkaraṇamukanna vilakṣaṇamainadi. aṭṭi ātmarūpamaina śivunaku namaskāramu).

3. “sthūlaṃ jaḍaṃ paricchinnaṃ bāhyaṃ dēha nupēkṣyahi |

prakāśakatvā tsūkṣmatvāt vyāpakatvātparāṇi ca |

iṃdriyāṇīṃdriyayēbhyastu prērakatvānmanaḥ paraḥ |

manasastu parābuddhirniśca yaika svarūpiṇī |

yastu buddhēḥ parastasyā bhāsakatvēna cidvipuḥ - - - |

buddhēḥ rdraṣṭā paraḥ sōyamātmā sākṣī vivicyatāṃ ||” (gītābhāvaprakāśamu - 3 - 351 to 354)

(dēhamu sthūlamainadi - kaṃṭiki kanabaḍunadi; jaḍamu - anagā caitanyamu lēnidi, ātmaśaktilēnidē ē paniyu cēyalēnidi - paricchinnamainadi - ḍēśakālavastuvulacēta paricchinnamainadi; bāhyamu - paiki kanabaḍunadi. iṃdriyamulu dēhamukanna sūkṣmamainavi, prakāśiṃcunavi, vyavahāramulu kalavi yaguṭa cēta dēhamukanna paramainavi - utkṛṣṭamainavi - iṃdriyamulanu vāṭi vāṭi vyāpāramulalō prērēpiṃcunadikanuka manassu iṃdriyamulakaṃṭe paramainadi - utkṛṣṭamainadi. buddhi niścayiṃcu śaktikaladi kanuka manassukaṃṭe paramainadi, buddhikikūḍa paramainadi draṣṭa ayinadi ātma - iṭlu ceppuṭavalana dēhamu, iṃdriyamulu, buddhi, manassu ātmakāvu ani niścayamu).

4. “yathā bhūḥ pṛdhvī svajātiḥ anityēṣu bhaumēṣu bhūvikārēṣu ghaṭādiṣu naviparyēti. viparyayaṃ tadvastu nāsaha vināśaṃ na prāpnōti ; kiṃtu anuvartatē; tathā bhūtēṣu bhūtasaṃghāta rūpēṣu dēhēṣu (pūrvāparadēhēṣu) ; (janmādi bhirvikriyamāṇēṣu dēhēṣu), pratyabhijñāyamānaḥ ātmā na viparyēti - viparyayaṃ na prāpnōti, ēkarūpa ēva vartatē. ityēvaṃ ātmanityatva dēhānityatva jñānēsati dēhātma bhramaḥ, sarvānartha mūlaḥ nasyāt”.

(bhūmi tanavikāramulu ayina ghaṭamu modalagunavi naśiṃcinappuḍu vāṭitōkūḍa naśiṃcadu, ā prakāramugānē paṃcabhūtamula kūḍuṭavalana kaligi anēkajanmalalō mārpulu poṃdiyunna dēhamulaṃduṃḍu ātma vāṭitō naśiṃcadu, mārpuceṃdadu, ennijanmalu poṃdinanu okērūpamutō nuṃḍunu. iṭlu ātmanityamainadani, dēhamu nityamukānidi yani jñānamukaliginappuḍu ānni anarthamulaku kāraṇamainaṭuvaṃṭi dēhamē ātma anu bhrama uṃḍadu ). dīnivalana dēhamu ātmakādani spaṣṭamu).

5. “ahaṃkārādi dēhāṃtō vēdyō nātmā ghaṭādivat |

tatsākṣi sarvagō jyōtirātmā tvaṃ śabdalakṣitaḥ ||”

(ahaṃkārata tatvamu modalu tatvamulakūṭami ayina dēhamu vaṟakugala tatvamulanniyu vēdyamulu, dṛśyamulu. vāṭi anniṃṭilōnu pravēśiṃciyuṃḍi vāṭi nanniṃṭini sākṣigā cūcunadi ātma. aṃducēta dēhamu modalagunavi ātmakāvu).

6. “sthūlasūkṣmakāraṇa śarīrādvyatiriktō avasthā trayasākṣī saccidānaṃdasvarūpō yastiṣṭati sa ātmā”.

(sthūla sūkṣmakāraṇa śarīramulakaṃṭe vyatirēkamainadi, jāgratsvapna suṣuptulu anu mūḍu avasthalaku sākṣi ayinadi, saccidānaṃdasvarūpamu ātma. aṃducēta, ī mūḍu vidhamulaina śarīramulu, mūḍu avasthalu ātmakāvu).

7. “manasō manaḥ cakṣuścakṣuriti, tasyabhāsā sarvamidaṃ vibhāti”, “savētti vēdyaṃ, naca tasyāsti vēttā”.

(ātma kaṃṭiki kannugānu, manassunaku manassugānunnadi - dāni kāṃtivalananē ī prapaṃcamaṃtayu prakāśiṃcucunnadi. ātma anniṃṭini telusukonunu, dānini telusukonunadilēdu. aṃducēta iṃdriyamulu ātmakādu).

8. “karmēṃdriyālu ātmakāvu - vacanādi viṣaya sādhanālu ayinnī 'idaṃ' ani tōpucunnadikanuka ī karmēṃdriyāla neṟiṃgēdi ātma. śrōtrādi buddhīṃdriyālunnū ātmakādu - śabdādi viṣayasādhanālanniyu 'idaṃ' ani tōcēvi kanuka vāṭini eṟigēdi ātma - - -” (brahmavidyā sudhārṇavamu - 2)

9. “nīvāra śūkadattasvī pītā bhāsvatyaṇūpamā” aninnī, rūpātītamai, guṇātītamai yuṃḍē ātmaku aṇurūpamaninnī, pītābhāsvati aninnī ceppi cūpeganuka cittaikāgratakai dhyānakāṃḍamaṃdu āśrutiki tātparyamaṃtēgāni svarūpa bādhaka meṟuganidikanuka aṇurūpaṃ ātmayaneḍi amataṃ nirastamāyenu”.

10. “sahasra śīrṣā puruṣaḥ, sahasrākṣa ssahasrapād”.

(vēlakoladi śirassulu, vēlakoladi kaṃḍlu, vēlakoladi pādamulu galadi ātma - puruṣuḍu - ani śruti ceppucunnadi - kāni vēlakoladi avayavamulu iṭtlu gala prativastuvu ātma kānēradu - vēyiśirassulugala śēṣuḍu ātmakādu; vēyikaṃḍlugala iṃdruḍu ātmakādu; vēyipādamulugala sūryuḍu, vṛkṣamu, vēyicētulugala kārtavīryārjunuḍu bhāṇāsuruḍu ātmakādu - kāni “sahasra śīrṣā puruṣaḥ” ani śruti ceppuṭalō virāṭpuruṣuni rūpamu nirūpiṃcucunnadi. aṃtēkāni aṭuvaṃṭivannī ātmayani dāni arthamukādu . “sahasra śīrṣaḥ” anina vēlakoladi - anaṃtamulainaśirassulu galavāḍu ani grahiṃcunadi).

11. “ēdinnī lēdaneḍidē śūnyaṃ. lēdani śūnyamani yeṟigēvāḍokaṃḍu kalaḍu gada. vāḍu caitanyuṃḍu, sarvadā nityuṃḍu - śūnyamani śūnyamē yeṟuṃgadu, kanuka aṃdunuṃḍi ātma prakāśiṃcunu. satyaṃ maṟokarivalla vēdyaṃgādu - kanuka śūnyaṃ valenē uṃḍunugāni śūnyamē kādu - tannu dānē yeṟuṃgunu, tanavalla dānē prakāśiṃcunu”.

(brahmavidyā sudhārṇavamu - 6)

12. “vijñānamaya kōśaṃbagu nahaṃkāraṃbunē ātānātma vivēka śūnyulu 'ahaṃ' aniyeḍi tamayanubhavaṃbuvalana nātmayani ceppuduru.”nīlōtpalaṃba”niyeḍu cōṭa nīlaguṇaviśēṣaṃbuna gūḍina viśēṣyaṃbagu nutpalaṃbu vēdyaṃbagu caṃdaṃbuna, “kṛśōhaṃ” banu nappuḍu sthūla śarīraṃbutōḍanu 'śrōtāhaṃ' banunapuḍu iṃdriyaṃbulatōḍanu 'dhyātahaṃ' banunapuḍu aṃtaḥkaraṇaṃbulatōḍagūḍi pratyagātmaku vēdyaṃbaguṭaṃjēsi ahaṃkāraṃ bātmayanuṭa asatyamu -:.

(vivēkaciṃtāmaṇi - 1). (paramānaṃdatīrtha)

15. 'ātma' anu saṃskṛtapadamu pāścātyabhāṣalalōniki veḷḷi koṃta mārpu ceṃdinadi. grīku (Greek). bhāṣalō 'ATOMOS' ani unnadi- dīni arthamu A = Not; TOMOS = CUT = Not Cut - that which cannot be cut or subdivided - bhēdiṃcarānidi ani dīni arthamu. rānu rāni dīni arthamu ultimate particle of matter - smallest particle of matter which cannot be cut - . (prakṛtilōni paramāṇuvu - vibhajiṃcabaḍani paramāṇuvu ani ceppabaḍucunnadi. pāścātyula śāstramunaku prakṛtilōnē (matter tōnē) saṃbaṃdhamu. aṃducēta iṭlu ceppabaḍiyuṃḍavaccu. kāni bhēdhiṃcuṭaku alavi kānidi 'ātma' - prakṛtikaṃṭe prakṛṣṭamainadi - ātma acchēdyamani śrīmadbhagavadgītalō ceppabaḍinadi - “acchēdyōya madāhyāyaṃ” (śrīmadbhagavadgīta - 2 - 24)