← Back to ఆ · Booklets 11–20 (digitized file 2)

అత్యంతికసుఖం atyaṃtikasukhaṃ

Original — తెలుగు
  1. “సుఖం అత్యంతమేవ భవతి ఇత్యాంతికం” (శ్రీ శంకరః)

- (అంతములేని సుఖము)

  1. ఆత్యంతికం పునర్దుఃఖ సంభేద రహితం -

(అంతములేనిసుఖము, అనగా, దుఃఖము మరల కలుగకుండు సుఖము).

  1. “సమాధి నిర్థూత మలస్య చేతసో నివేశితస్యాత్మని యత్సుఖం భవేత్ |

న శక్యతే వర్ణయితుం గిరా తదా స్వయం తదంతః కరణేన గృహ్యతే ||“.

(సమాధిచేత పరిహరింపబడిన మలములు - దోషములు - గల మనస్సును ఆత్మయందే ఏకీకృతము చేయుటవలన కలిగిన సుఖము - అది వాక్కుచే వర్ణించుటకు వీలు గానిది. అంతఃకరణముచే గ్రహించి అనుభవించ వలసినదే).

  1. “యత్రో పరమతే చిత్తం నిరుద్ధం యోగసేవయా |

యత్ర చైవాత్మనాత్మానం పశ్యన్నాత్మని తుష్యతి |

సుఖమాత్యంతికం యత్త ద్బుద్ధిగ్రాహ్యమతీంద్రియం |

వేత్తి యత్ర న చైవా యం స్థితశ్చలతి తత్త్వతః |

యం లబ్ధ్వా చాపరం లాభం మన్యతే నాధికం తతః |

యస్మిన్ స్థితో న దుఃఖేన గురుణాపి విచాల్యతే ||“.

తం విద్యాదుఃఖసం యోగవియోగం యోగసంజ్ఞితం |

స నిశ్చయేన యోక్తవ్యో యోగో(అ)నిర్వణ్య చేతసా ||“. (శ్రీమద్భగవద్గీత - 6 - 20 to 23)

“సంకల్పప్రభవాన్ కామాన్ త్యక్త్వా సర్వానశేషతః |

మనసైవేంద్రియ గ్రామం వినియమ్య సమంతతః |

శనైః శ్శనైరు పరమే ద్బుద్ధ్యా ధృతిగృహీతయా |

ఆత్మసంస్థం మనః కృత్వా నకించి దపి చింతయేత్ |

యతో యతో నిశ్చరతి మనశ్చంచలమస్థిరం |

తతస్థతో నియమ్యై తదాత్మన్యేవ వశం నయేత్ |

ప్రశాంతమననం హ్యేనం యోగినం సుఖముత్తమం |

ఉపైతిశాంతరజసం బ్రహ్మభూతమకల్మషం ||“. (శ్రీమద్భగవద్గీత - 6 - 24 to 27)

“యుం జన్నేవం సదాత్మానం యోగీ విగతకల్మషః |

సుఖేన బ్రహ్మ సంస్పర్శమత్యంతం సుఖమశ్నుతే ||“. (శ్రీమద్భగవద్గీత - 6 - 28).

(చూడుము - ‘ఉత్తమ సుఖము’)

(యోగాభ్యాసమును పూర్తిగా ఆచరించుటవలన తనవశములోనుంచుకొని ఉపరతిచెందిన మనస్సుతో తనలోనే - తనమనస్సులోనే ఆత్మను చూచుచు సంతోషించుచు రజోగుణమును నిర్మూలించుకొనినవాడు, కల్మషములు లేనివాడు ఉత్తమసుఖమును - అత్యంతసుఖము అయిన మోక్షమును పొందును).

Transliteration
  1. “sukhaṃ atyaṃtamēva bhavati ityāṃtikaṃ” (śrī śaṃkaraḥ)

- (aṃtamulēni sukhamu)

  1. ātyaṃtikaṃ punarduḥkha saṃbhēda rahitaṃ -

(aṃtamulēnisukhamu, anagā, duḥkhamu marala kalugakuṃḍu sukhamu).

  1. “samādhi nirthūta malasya cētasō nivēśitasyātmani yatsukhaṃ bhavēt |

na śakyatē varṇayituṃ girā tadā svayaṃ tadaṃtaḥ karaṇēna gṛhyatē ||“.

(samādhicēta parihariṃpabaḍina malamulu - dōṣamulu - gala manassunu ātmayaṃdē ēkīkṛtamu cēyuṭavalana kaligina sukhamu - adi vākkucē varṇiṃcuṭaku vīlu gānidi. aṃtaḥkaraṇamucē grahiṃci anubhaviṃca valasinadē).

  1. “yatrō paramatē cittaṃ niruddhaṃ yōgasēvayā |

yatra caivātmanātmānaṃ paśyannātmani tuṣyati |

sukhamātyaṃtikaṃ yatta dbuddhigrāhyamatīṃdriyaṃ |

vētti yatra na caivā yaṃ sthitaścalati tattvataḥ |

yaṃ labdhvā cāparaṃ lābhaṃ manyatē nādhikaṃ tataḥ |

yasmin sthitō na duḥkhēna guruṇāpi vicālyatē ||“.

taṃ vidyāduḥkhasaṃ yōgaviyōgaṃ yōgasaṃjñitaṃ |

sa niścayēna yōktavyō yōgō(a)nirvaṇya cētasā ||“. (śrīmadbhagavadgīta - 6 - 20 to 23)

“saṃkalpaprabhavān kāmān tyaktvā sarvānaśēṣataḥ |

manasaivēṃdriya grāmaṃ viniyamya samaṃtataḥ |

śanaiḥ śśanairu paramē dbuddhyā dhṛtigṛhītayā |

ātmasaṃsthaṃ manaḥ kṛtvā nakiṃci dapi ciṃtayēt |

yatō yatō niścarati manaścaṃcalamasthiraṃ |

tatasthatō niyamyai tadātmanyēva vaśaṃ nayēt |

praśāṃtamananaṃ hyēnaṃ yōginaṃ sukhamuttamaṃ |

upaitiśāṃtarajasaṃ brahmabhūtamakalmaṣaṃ ||“. (śrīmadbhagavadgīta - 6 - 24 to 27)

“yuṃ jannēvaṃ sadātmānaṃ yōgī vigatakalmaṣaḥ |

sukhēna brahma saṃsparśamatyaṃtaṃ sukhamaśnutē ||“. (śrīmadbhagavadgīta - 6 - 28).

(cūḍumu - ‘uttama sukhamu’)

(yōgābhyāsamunu pūrtigā ācariṃcuṭavalana tanavaśamulōnuṃcukoni uparaticeṃdina manassutō tanalōnē - tanamanassulōnē ātmanu cūcucu saṃtōṣiṃcucu rajōguṇamunu nirmūliṃcukoninavāḍu, kalmaṣamulu lēnivāḍu uttamasukhamunu - atyaṃtasukhamu ayina mōkṣamunu poṃdunu).

English

English translation not yet available for this entry. Let us know if you'd like to help.