← Back to జ · Booklets 11–20 (digitized file 2)

జీవః jīvaḥ

Original — తెలుగు
  1. “జీవోనామ చేతనా శరీరాధ్యక్షః, ప్రాణానాం ధారయితా ప్రసిద్ధేర్నిర్వచనాత్” (శ్రీశంకరః)

(జీవుడనగా చేతనుడు - చైతన్యవంతుడు - శరీరమును అధివసించియుండువాడు -ప్రాణములను ధరించువాడు జీవుడు అని లోకములో ప్రసిద్ధి పొందినవాడు).

  1. లౌకికప్రసిద్దేః “జీవప్రాణధారణే” ఇతిధాతోః జీవతి, ప్రాణాన్ ధారయతి ఇతినిర్వచననాచ్చ -

(ప్రాణములను ధరించువాడు జీవుడు అని లోకములో ప్రసిద్ధి ఉన్నందువలనను - జీవింప చేయువాడు జీవుడు అని నిర్వచనము చేయబడినది).

  1. ప్రాణాన్ క్షేత్రజ్ఞరూపేణ దారయన్ జీవ ఉచ్యతే. (క్షేత్రజ్ఞ రూపములో ప్రాణములను ధరించియుండువాడు)

  2. జీవత్వం ప్రాణధారణాత్ - (ప్రాణమును ధరించుటవలన జీవుడు అని చెప్పబడుచున్నాడు)

  3. యః ప్రాణ దేహా దీనాం ధారకో అంతఃకరణే ప్రతిబింబరూపః సజీవ శబ్దే నోచ్యతే.

(ప్రాణమును, దేహము మొదలగు వాటిని ధరించువాడున్నూ - అంతఃకరణమందు పరమాత్మ ప్రతిబింబరూపమైనవాడు జీవుడని చెప్పబడుచున్నాడు).

  1. జీవయతీతి జీవః, జ్ఞానశక్తిః, భగవదంశః, జీవనస్య హేతుః, జీవ యితా -

(జీవింపచేయువాడు - బ్రతికియున్నట్లు చేయువాడు, జ్ఞానశక్తి; జీవించియుండుటకు కారణమైనవాడు; భగవంతుని అంశ (కళ)).

  1. జీవుడే బ్రహ్మ -

    1. “జీవో బ్రహ్మైవ నాపరః (బ్రహ్మకంటె జీవుడు వేరైనవాడు).

“యో జీవః తద్బ్రహ్మా” (జీవుడే పరబ్రహ్మ).

  1. “బుద్ధ్యాద్య పాద్ధి కృతంతు విశేషమాశ్రిత్య బ్రహ్మైవ జీవః కర్తా భోక్తా చేత్యుచ్యతే.

తస్యోపాధికృత విశేష పరిత్యాగేన స్వరూపం బ్రహ్మ”.

(బుద్ధి మొదలగు ఉపాధులనాశ్రయించియున్న పరబ్రహ్మమే జీవుడు, కర్త, భోక్త అని చెప్పబడుచున్నాడు. ఆ ఉపాధి వదలిపోయిన అది బ్రహ్మస్వరూపమే).

“కార్యోపాధి రయం జీవః కారణోపాది రీశ్వరః |

కార్యకారణతాం హిత్వా పూర్ణ బోధో విశిష్యతే ||”

(కార్య వస్తువులు ఉపాధిగా గలవాడు జీవుడు. వాటికికారణమైనప్రకృతి ఉపాధిగాగలవాడు ఈశ్వరుడు. కార్య కారణములను రెండు విధములైన ఉపాధులు లేని వాడు పరమాత్మ - ఏ విధములైన ఉపాధులు లేనివాడు. ఉపాధి భేదమును బట్టి జీవుడని, పరమాత్మయని చెప్పబడుచున్నాడు).

  1. “జగదుత్పత్తి స్థితిలయకృదసంసారీ సర్వజ్ఞః, సర్వశక్తిః సర్వవిత్ సర్వమిదం జగత్ స్వతః

అన్యద్వస్త్వంతరమనుపాదా యైవాకాశాది క్రమేణ సృష్ట్వాస్వాత్మ ప్రబోధనార్థం సర్వాణి చ ప్రాణాదిమచ్ఛరీరాణి స్వయం ప్రవిరేశ, ప్రవిశ్యచ స్వమాత్మానం యథా భూతమిదం బ్రహ్మాస్మీతి సాక్షాత్ ప్రత్య బుద్ధ్యత. తస్మాచ్చ స ఏవ సర్వశరీరేషు ఏక ఏవా త్మా నాన్య ఇతి” (శ్రీశంకరః)

జగత్తునకు సృష్టి స్థితిలయములు చేయువాడు, జననమరణరూపమైన సంసారము లేనివాడున్నూ, సరజ్ఞుడున్నూ, సర్వ శక్తిమంతుడున్నూ అయిన పరమాత్మ యీ జగత్తునంతటినీ, ఇతర ఉపాధి వస్తువు అవసరము లేకనే, ఆకాశము మొదలగువాటిని క్రమముగా సృష్టించి ఆత్మతత్వము తెలియచేయుటకై సమస్తమైన ప్రాణిశరీరములను తానే స్వయముగా ప్రవేశించెను. అట్లుప్రవేశించి తన ఆత్మతత్వమును (స్వస్వరూపమును) ఇది యని - “అహం బ్రహమస్మి” - ‘ఆ బ్రహ్మ నేనే’ - అని స్వయముగా భోధించెను - (ప్రతి జీవుడు పరబ్రహ్మమే యని మహావాక్యముద్వారా తెలియచేసెను. అందుచేత ఆ సృష్టికర్తయైనపరబ్రహ్మమే ప్రతిశరీరములోను ఉన్న జీవుడు).

  1. నహి జీవో అత్యంతభిన్నో బ్రహ్మణః - “తత్వమసి’, ’అహం బ్రహ్మస్మి” ఇత్యాది శ్రుతిభ్యః

బుద్ధ్యాద్యుపాధికృతం తు విశేషమాశ్రిత్య బ్రహ్మైవసన్ జీవః కర్తా భోక్తా చేత్యుచ్యతే.

(“ఆ పరబ్రహ్మనీవే”, “నేనే ఆ పరబ్రహ్మను అయితిని” అను మహావాక్యములను బట్టి, బ్రహ్మకన్న జీవుడు తత్యంతము భిన్నుడుకాడు - వేరైనవాడు కాడు - బుద్ధి మొదలగు ఉపాదులనాశ్రయించుట వలన పరబ్రహ్మమే జీవుడై కర్త, భోక్త అని చెప్పబడుచున్నాడు).

  1. “స్వయమేవ జగత్భూత్వా ప్రావిశత్ జీవ రూపతః” ఇతి శ్రుతేః

(భగవంతుడే స్వయముగా జగత్తుగా మారి జీవరూపముతో దానిలో ప్రవేశించెను,

“తత్ సృష్ట్వా తనేవాను ప్రావిశత్” (దానిని సృష్టించి, అట్లు సృష్టించినదానిలోనే ప్రవేశించెను).

  1. “మమై వాంశో జీవలోకే జీవ భూతః సనాతనః |

మనః షష్టాణీంద్రియాణిప్రకృతిస్థాని కర్షతి ||” (శ్రీమద్భగవద్గీత - 15 - 7)

(జీవలోకములో సనాతనుడనైన నా అంశయే జీవుడై యున్నాడు).

  1. “అనేన జీవేనాత్మనాను ప్రవిశ్య నామరూపే వ్యాకరవాణి” “అనేన పూర్వ కల్పాను భూతేన జీవేనాత్మనా మమస్వరూపేణ తా అనుప్రవిశ్యతాసం భోగ్యత్వాయ నామరూపంచ స్థూలం కరిష్యామి” (భాష్య రత్నప్రభా)

(పూర్వకల్పమందువలెనే జీవుడను నాస్వరూపముతో వాటిలో - సూక్ష్మరూపములోనున్న వస్తువులను అనుభవించుటకు - ప్రవేశించి వాటిని నామరూపములుగల స్థూలవస్తువు లుగా చేయుదును).

  1. “సర్వజ్ఞేశో మాయా లేశమన్వితో వ్యష్టి దేహం ప్రవిశ్యతయా మోహితో జీవత్వమగమత్.శరీరత్రయ తాదాత్మ్య కర్తృత్వ భోక్తృత్వతా మగమత్. జాగ్రత్స్వప్నసుషుప్తి మూర్ఛా మరణ ధర్మయుక్తో ఘటీ యంత్రవత్ ఉద్విగ్నో జాతో మృత ఇవ కులాలచక్ర న్యాయేన పరిభ్రమతి” (పైంగళోపనిషత్)

(సర్వజ్ఞుడైన ఈశ్వరుడు మాయతోగూడి వ్యష్టి దేహమును - ఒక్కొక్క దేహమును - ప్రవేశించి, మోహమును పొందినవాడై జీవత్వమును పొందును - జీవుడగును. కారణ సూక్ష్మస్థూల శరీరములతో తాదాత్మ్యమును పొంది తనే కర్తను, భోక్తను అని చింతించును. జాగ్రత్ స్వప్నము, సుషుప్తి, మూర్చ, మరణము మొదలగు ధర్మములు కలవాడై, ఉద్విగ్నుడై, పుట్టినవాడను, మరణించినవాడునువలె ఘటీయంత్రమువలె క్రిందకు మీదకు అగుచు కుమ్మరివానిచక్రము వలె తిరుగుచుండును - జనన మరణములను మరల మరల పొందుచుండును).

  1. “సీ. చతురాత్మ! - - -

- - -

- - -

- ఈ గతి భవదీయ మాయనుజేసి రూఢి చతుర్విధరూపమైన

తే. పురము నాత్మాంశమున జెందు పురుషుడింద్రి

యములచే విషయ సుఖములనుభవించు

మహిని మధుమక్షికాకృత మధువుబోలి

యతని పురవర్తియగు జీవుడండ్రు - - -“. (శ్రీమదాంధ్రమహాభాగవతము - 4 - 24 - 723)

  1. “దేహంబునకు ద్రవ్యంబులైన మహాభూతంబులును, జన్మ నిమిత్తంబులైన కర్మంబు లును, గర్మక్షోభకంబైన కాలంబును, గాలపరిమాణహేతువైన స్వభావంబును, భోక్తయైన జీవుండును వాసుదేవుండకా నెఱుంగుము”.

(శ్రీమదాంధ్రమహాభాగవతము - 1 - 5 - 84)

    1. “చైతన్యం యదధిష్ఠానం లింగదేహశ్చ యాపునః |

చిచ్ఛాయా లింగదేహస్థాతత్సంగో జీవ ఉచ్యతే ||” (చిత్ర దీపిక)

(లింగదేహమునధిష్టించియున్న చైతన్యము, లింగదేహమునకు కారణమైన చిత్ (చైతన్యము) లింగదేహము కలిసి జీవుడైనాడు. భగవంతునియొక్క చిచ్ఛక్తి (చైతన్య రూపమునొందిన భగవంతుడు), సూక్ష్మదేహమును కల్పించిన చైతన్య శక్తి, లింగదేహము (సూక్ష్మదేహము) కలిసి జీవుడు అనిపించుకొనును. ప్రకృతి యొక్క పరణామమైన సూక్ష్మశరీరములో భగవంతుడు తన చైతన్య శక్తితో కలియుటవలన ఆ సూక్ష్మశరీరమునకు చైతన్యము కలిగి జీవుడనిపించుకొనును).

  1. “అంతఃకరణోపాధౌ యత్సాక్షి చైతన్య ప్రతిబింబం”స్థూలో అహం” ఇత్యధ్యాస ఏవజీవః

(అంతఃకరణమను ఉపాధియందు సాక్షియగు చైతన్యముయొక్క ప్రతిబింబము “ఈ స్థూలదేహము నేనే” అను అధ్యాసయే జీవుడు).

  1. “అంతఃకరణం తత్ప్రతిఫలిత చైతన్యాభాసః, తదుభయాధిష్ఠాన కూటస్థ చైతన్యంచు ఇత్యేతత్త్రయ మపి మిలిత్వా ఏవ జీవః ఇత్యుచ్యతే”.

(అంతఃకరణము అందులోప్రతిఫలించిన - ప్రతిబింబించిన - చైతన్యభాసుడు, ఈ రెండింటిని అధిష్ఠించియున్న కూటస్థచైతన్యము, ఈ మూడు కలిసి జీవుడని చెప్పబడుచున్నాడు).

  1. “మలిన సత్వగుణసహితా జ్ఞానాంశ ప్రతిఫలిత చిదాభాసః, అజ్ఞానం, అజ్ఞానాధిష్ఠాన కూటస్థ చైతన్యం చ ఇతి త్రయం మిలితం జీవః ఇతి వర్ణ్యతే.-

  2. “అనంతకోటి కామకర్మ వాసనావాసిత బుద్ధౌ ప్రతిఫలిత చైతన్య ప్రతిబింబో జీవః ఇతి విద్వర్జిరుచ్యతే - నహి తత్ప్రతిబింబమాత్రం జీవః ఇత్యుచ్యతే. కింతు, యథా ఘటాకాశ సహితాకాశప్రతిబింబో జలాకాశః ఇతి కథ్యతే, ఏవం కూటస్థసహిత చిదాభాసో జీవః ఇతి కీర్త్యతే. తస్మాత్ బుద్ధిస్థచిదా భాసః బుద్ధ్యధిష్ఠాన చైతన్యంచ ఇత్యుభయం మిలిత్వా జీవ ఇతి సిద్ధ్యతి.”

(కోట్లకొలది అయిన కామ కర్మవాసనలతో కూడిన బుద్ధియందు ప్రతిఫలించిన చైతన్యము యొక్క ప్రతిబింబము జీవుడని విద్వాన్సులు చెప్పుచున్నారు - కేవలము ఆ చైతన్య ప్రతిబింబమే జీవుడనిచెప్పుటకాదు. ఘటాకాశములోని ఆకాశప్రతిబింబము జలాకాశమందురుకాని కేవలాకాశ ప్రతిబింబమును జలాకాశమనరు - అట్లే కూటస్థునితోకూడిన చైతన్య ప్రతిబింబమును జీవుడందురు. అందువలనబుద్ధితోకూడిన చిదాభాసుడు బుద్ధిని అధిష్టించి యున్న చైతన్యముకలిసి జీవుడని చెప్పబడుచున్నది).

  1. “చిదాభాసకః జీవోక్తః” (చిదాభాసుడే జీవుడు).

  2. “ఏక జీవ వాదే అవిద్యా ప్రతిబింబో జీవః, అనేక జీవవాదే అంతఃకరణ ప్రతిబింబః. సచ జాగ్రత్స్వప్న రూపావస్థా త్రయవాన్”

(జీవులు అనేకము అని కొందఱి వాదము - ఆ వాదము ప్రకారము ప్రతి శరీరములోని అంతఃకరణములో ప్రతిబింబించిన చైతన్యము జీవుడు అని, ఒకే జీవుడను వారి అభిప్రాయము గలవారు అవిద్యయందు ప్రతిబింబించిన చైతన్యము జీవుడని అందురు).

  1. యథా జలసూర్యకః సూర్యాంశః జలనిమిత్తాపాయే సూర్యమేవగత్వా తే నైవ ఆత్మనా గచ్ఛతి, యథావా ఘటాద్యుపాధి పరిచ్ఛిన్నో ఘటాద్యాకాశః ఆకాశాంశస్సన్ ఘటాది నిమిత్తాపాయే ఆకాశం ప్రాప్య న నివర్తతే, తథా (ఏమ మేవ) మమైవ పరమాత్మనః నారాయణస్య అంశః భగః అవయవః - - - జీవలోకే సంసారే జీవభూతః, కర్తా, భోక్తా ఇతి ప్రసిద్ధః సనాతనః సజీవః మదంశత్వేన కల్పితః మనషష్టాణి ఇంద్రియాణి శ్రోత్రాదీని ప్రకౄతిస్థాని, స్వస్థానే కర్ణ శుష్కుల్యాదౌ ప్రకృతౌ స్థితాని కర్షతి ఆకర్షతి”

(జలములోని సూర్యప్రతిబింబము - సూర్యుని అంశ - జలము పోయినప్పుడు సూర్యునిలో కలసిపోవును - ఆ ప్రకారముగానే ఘటము మొదలగు ఉపాధులలోని ఘటాకాశము - ఆకా శాంశము - ఘటము భగ్నముకాగానే ఆకాశములోకలిసి పోవును - ఆ ప్రకారముగానే, పరమాత్మ నారాయణుడు అయిన నా అంశ - భాగము, అవయవము - అయిన జీవుడు జీవలోకమందు - అనగా - సంసారమందు జీవుడయి, కర్త, భోక్త అనిప్రసిద్ధిగాంచెను. అట్టిజీవుడు నా అంశ అని కల్పించబడెను; ప్రకృతిలోనుండు - మనస్సు శ్రోత్రము మొదలగు అయిదు ఇంద్రియములను ఆకర్షించును).

  1. “జీవః ఈశ్వరస్య అంశ ఇవ అంశః నతుస్వాభావికా అంశః. తస్య” నిష్కలం ఇత్యాదినా నిరంశ శ్రవణాత్. అతః కల్పితాంశో జీవః, కుతః ? పునర్జీవేశ్వరయోః అంశాంశ భావః “య ఆత్మని తిష్టన్” ఇత్యాదినా తయోర్నానా వ్యపదేశాత్, నానాత్వస్య చ వ్యపదేశాత్“.

(జీవుడు ఈశ్వరునియొక్క అంశవలెనుండు అంశ, అంతేగాని స్వభావికమగు అంశకాదు. ఎందుచేతననగా - ఈశ్వరుడు - పరబ్రహ్మ - నిరంశుడు - అంశలులేనివాడు, భాగములు లేని వాడు అని శ్రుతి చెప్పుచున్నది - అందుచేత జీవుడు కల్పించబడిన అంశ - “ఆత్మలోనున్నవాడు”, (ఆత్మకన్న వేరైనవాడు) అని మొదలగు శ్రుతివాక్యమువలన ఈ రెండునూ వేరుగా చెప్పబడి యుండుటవలన).

  1. “యథా ఏకస్యాపి చంద్రాదేః జలాద్యుపాధినా బింబ ప్రతిబింబ రూపో భేదః; యథా చ తత్ర జలకృతాః కంపాదయః ప్రతి బింబస్యైవ, యధా చ తత్ర ప్రతిబింబానాం అపి ఉపాధి భేదేన భేదాత్ ఏకస్మిన్నుదక కుంభే భగ్నే తద్గత ప్రతిబింబస్యేఇవ బింబైక్యం, నాన్య గతస్య, తథా అవిద్యా యాం ప్రతిబింబతస్య మదం శస్య జీవస్యైవ తత్కృతోబంధః; తస్యచ ఉపాధితో భేదాన్నా వ్యవస్థా”.

(ఒకడే అయిన చంద్రుడు మొదలగువాటికి జలము మొదలగు ఉపాధులవలన,చంద్రబింబము అని - నీటిలో కనబడు చంద్రుని ప్రతిబింబము అని భేదము కలుగుచున్నది. ఆ జలము గాలికి కదలుచున్నపుడు చంద్రునిప్రతిబింబము కదలుచున్నట్లు అగపడినను ఆ కదలుట చంద్రుని ప్రతిబింబమునకే కాని చంద్రునికికాదు. మఱియు, ప్రతిబింబముయొక్క ఉపాధి అయిన నీరుగలకుండ బ్రద్దలై పోయినపుడు, అందులోని ప్రతిబింబము కనబడక చంద్రునిలో కలిసిపోవును - మిగిలిన కుండలలోని ప్రతిబింబములట్లే యుండును - ఆ ప్రకారముగానే అవిద్యయందు ప్రతిబింబించిన నా అంశయైన జీవునికి ఆ అవిద్యవలననే బంధము కలుగుచున్నది, ఉపాధివలన కలుగుచున్నది. ఉపాధులెన్ని ఉన్నను వాటిలో ప్రతిబింబించు బింబము ఒకటే కనుక ఆ ఒకే బింబము యొక్క ప్రతిబింబమే జీవుడు).

  1. “పాదో (అ)స్య విశ్వభూతాని” ఇతి మంత్రవర్ణాత్ పరమేశ్వరస్య అవిద్యా కల్పిత పాదో (అ)oశ శబ్ద వాచ్య జీవ ఇతి గమ్యతే“.

(పరమేశ్వరుని యొక్కపాదము - అంశయే యీ ప్రపంచకము - దానిలోనున్న భూతములన్నియు - అను మంత్రమువలన భగవంతునియొక్క అవిద్య చేత కల్పింపబడిన అంశయగు జీవుడనిగ్రహించబడుచున్నది. ఈ విషయమే శ్రీమద్భగవద్గీతలో “ఏకాంశేన స్థితో జగత్” అనిచెప్పబడినది. ఈ జగత్తులో ఉన్నదంతా భగవంతునియొక్క ఒకే ఒక అంశ - అదే జీవుడు).

  1. జీవుడు ఈశ్వరుని అంశయే అయినను ఈశ్వరునియొక్క సర్వజ్ఞత్వము, సర్వ శక్తిత్వము మొదలగు శక్తులు లేక జీవుడుగానుండుటకు కారణమేమనగా : -

    1. “జీవస్యైశ్వర్య తిరోభావః దేహ యోగాత్, దేహ దౌ ఆత్మాభిమాన లక్షణావిద్యావ వసాత్ - యథా, భస్మయోగాద్విహ్నేః ప్రకాశనశక్తి తిరోభావః తద్వదిత్యర్థః -

(జీవునికి ఈశ్వరత్వము లేకుండుటకు - పరబ్రహ్మవలె సర్వశక్తిమంతుడు కాకుండు టకు - కారణము దేహమే ఆత్మ అని అవిద్య వలనకలుగు అభిమానము - దేహముతో కలిసి యుండుట. అగ్ని బూడిదచే కప్పబడియుండుటచేత అగ్ని ప్రకాశించుటలేదు - అట్లే ప్రకృతి యొక్క వికారమైన దేహముచేత జీవుడు కప్పబడియున్నాడు).

  1. “జీవస్య జ్ఞానైశ్వైర్య తిరోభావో దేహయోగత్, దేహేంద్రియ మనోబుద్ధి విషయ వేదనాది యోగాద్భవతి. అస్తచాత్రోపమా
    • యథా అగ్నేర్దహన ప్రకాశేన సంపన్న స్యారణి గతస్య దహన ప్రకాశనే తిరోభావతః, యథావా భస్మనా చ్చాన్యస్య ఏవం అవిద్యా ప్రత్యుపస్థాపిత నామరూపకౄత దేహాద్యుపాధి యోగాత్తద వివేకభ్రమ కృతో జీవస్య జ్ఞానైశ్వర్య తిరోభావః - “తత్సత్యం,స ఆత్మా తత్వమసి. శ్వేతకేతో” ఇతిచ జీవయోపది శతిఈశ్వరాత్మత్వం అతః అనన్య ఏవేశ్వరాజ్జీవస్సన్ దేహయోగాత్ తిరోహిత జ్ఞానైశ్వరో భవతి” (శ్రీశంకరః)

(జీవుడు ఈశ్వరుదు - పరమాత్మ - ఒకటే అయినప్పటికీ జీవునకు సర్వజ్ఞత్వము, సర్వేశ్వరత్వము దేహము లేకుండుటకు కారణమేమనగా - దేహముతో జీవునికి సంబంధము కలిగియుండుటచేతనే - దేహము, ఇంద్రియములు, మనస్సు, బుద్ధి, విషయములు - మొదలగు వాటితో జీవునికి సంబంధము కలిగియుండుటచేతనే. ఈ విషయము గుఱించి ఒక ఉపమానము చెప్పబడినది. దహించుటకు ప్రకాశించుటకు తగిన శక్తియున్న అగ్ని కఱ్ఱలోనున్నందున మాటుమణిగి యున్నట్లున్నూ, ధూళిచే - నివురుచే - కప్పబడి ప్రకాశింపని అగ్నివలె - అవిద్యచేత కల్పితమైన నామరూపములుగల దేహమును ఉపాధిలో యుండుటవలన కలిగిన అవివేకమువలన జీవినికు పరమాత్మవలె సర్వజ్ఞత్వము, సర్వేశ్వరత్వము అను మొదలగు శక్తులూణగిపోయి యుండును - మహావక్యములైన “అహం బ్రహ్మాస్మి”, - తత్వమసి అను మహావక్యముల అర్థమును గురువు ద్వారా తెలుసుకొనిన తర్వాత ఆత్మ జ్ఞానము కలిగి మోక్షము కలుగును - అట్లు తానేపరమాత్మయని తెలుసుకొనిన తర్వాత - “బ్రహ్మవిద్ ఆప్నోతి పరం”. (బ్రహ్మజ్ఞానము కలిగినవాడు మోక్షమును పొందును).

  1. “అవిద్యోపాధిజీవుండు తమోగుణయుక్తుండై ప్రాచీన కర్మంబులచేత నేర్పడిన వర్తమాన దేహంబు నేనని తలంచుచుండి, నష్టజన్మస్మృతిగలవాడై పూర్వాపరంబు లెఱుంగ జాలకుండు.మఱియు గర్మేంద్రియంబులచేత గర్మంబులం జేయుచుండి, జ్ఞానేంద్రియంబులచేత దమో విషయంబులైన శబ్ద స్పర్శ రూప రస గంధంబుల నెఱుంగుచుండి, పదియాఱవదియైన మనంబుతోగూడి పదియేడవ వాడగుచుండి, షోడశో పాధ్యంతర్గతుండై యొక్కరుండైన జీవుండు సర్వేంద్రియ విషయ ప్రతిసంధానంబు కొఱకు జ్ఞానేంద్రీయ కర్మేంద్రియ మనో విషయంబులంబొందుచుండి, షోడశకళలు కలిగి లింగశరీరంబనం బనంబరిగి, గునత్రయ కార్యంబును నిమిత్తంబున హర్ష శోక భయంబుల నిచ్చుచున్న సంసారంబు ధరియించుచుండు”

(శ్రీమదాంధ్రమహాభాగవతము - 6 - 1 -)

  1. “తే. - - అట్టి ఆత్మ ప్రకృతి గుణంబులయందు దగులు

వడి, యహంకార మూఢుడై తొడరి, యేను

గడగి నిఖిలంబునకు నెల్లగర్తనని ప్ర

సంగ వశతను బ్రకృతి దోషములబొంది.

“క. సురతిర్యజ్మను జిస్థా

వరరూపము లగుచు గర్మవాసన చేతం

బరపైనమిశ్రయోనుల

దిరముగ జనియించి సంసృతిం గైకొని తాన్

క. పూని చరించు - - “. (శ్రీమదాంధ్రమహాభాగవతము - 3 - 27 - 901, 902)

  1. నమహత్వం యధోపేక్ష్య కశ్చిద్విప్రో దురూహయా |

అంగీకరోతి శూద్రత్వం, తథా జీవత్వ మీశ్వరః ||“.

(తన మహత్వమునుపేక్షించి దురూహచేత విప్రుడైనవాడు శూద్రత్వము నంగీకరింపడు. ఆ ప్రకారముగానే పరమాత్మ జీవుడగుటకు - జీవుడుగానుండి సంసారములో పడి బాధలననుభవించుటకు - అంగీకరించడు).

(పైన చెప్పిన దానినుండి ఈశ్వరత్వమునందలి సామర్థ్యము - జీవత్వముండనేరదు. చెట్టుయొక్క మాను మొదటనున్న బలుపు శాఖలందు ఉపశాఖలందు ఉండదు. కార్యోపాధిగల జీవులందు పరమాత్మకు ఉన్న ఆధిక్యత కలుగదు. “నీల పీతాది బహువిధ వర్ణాలైన రత్నాలు ఎండలో వరుసగా పెట్టితే రత్న వర్ణభేదాలవల్లను సూర్యకిరణాలున్నూ తత్తద్వర్ణ విశిష్టమే యై ప్రతిబింబించు తోచును. ఆ జీవులయొక్క కర్మ సంస్కార భేదాలవల్లను, అంతఃకరణాలున్నూ బహువిధాలైన సంస్కారాలం గూడగాను అక్కడ ప్రతిబింబించిన చిదా భాసు తేజస్సుకున్నూ బహువిధాలైన యెరుకయుండును”).

  1. “స ఏవ మాయా పరిమోహితాత్మా శరీరమాస్థాయ కరోతి సర్వం |

స్త్రియన్నపానాది విచిత్రభోగైః స ఏవ జాగ్రత్ పరితృప్తిమేతి |

స్వప్నే సజీవః సుఖదుఃఖ భోక్తా స్వమాయ యా కల్పిత జీవలోకే |

సుషుప్తి కాలే సకలే విలీనే తమోభి భూతం సుఖరూపమేతి |

పునశ్చ జన్మాంతర కార్య యోగాత్ స ఏవ జీవః స్వపితి ప్రబుద్ధః |

పురత్రయే క్రీడతి యశ్చ జీవః తతస్తు జాతం సకలం విచిత్రం |

అధారమానందమఖండ బోధం |

యస్మిన్ లయం యాతి పరత్రయం చ ||“. (కైవల్యోపనిషత్)

(ఆ పరమాత్మయే మాయచేత మోహింపబడిన జీవుడై శరీరములోనుండి అన్నియు చేయుచుండును - జాగ్రదవస్థలో అతనే స్త్రీసంభోగము, అన్ని పాపములు మొదలగు భోగములననుభవించి తృప్తుని చెందును. ఆ జీవుడే తనమాయ చేత కల్పింపబడిన జీవలోకమందు సుఖదుఃఖములననుభవించును. సుషుప్తి కాలమందు అన్నియు లయమైపోగా సుఖరూపమును పొందును - ఆ జీవుడే తిరిగి జన్మించును. ఈ విధముగ జాగ్రత్ స్వప్న సషుప్తులను మూడు అవస్థలు గల స్థూలసూక్ష్మ కారణశరీరములను మూడు పురములందును క్రీడించుచుండును. ఈ మూడు పురములుగల సమస్తము అన్నింటికీ ఆధారమైన ఆ పరమాత్మయందు లయమగుచున్నవి).

  1. పైన 1 మొదలు 7 వరకు జీవుడు అను పదమునకు అర్ధము చెప్పబడినది - ఆ పదమునకు మరికొన్ని విధములుగా అర్ధము ఈ క్రిందను చెప్పబడినవి : -

    1. “షట్సంకల్పాల చేతనున్నూ, పంచక్లేశాల చేతనున్నూ అరిషడ్వర్గముల చేతనున్నూ, షడూర్ముల చేతనున్నూ, తాపత్రయాల చేతనున్నూ, ఈషణత్రయం చేతనున్నూ, మలత్రయముచేతనున్నూ, పంచకోశాల చేతనున్నూ, వర్ణాశ్రమాచారాద్యభిమానల చేతనున్నూ, అష్ట ప్రకృతులచేతనున్నూ మోహితుండై, అష్టపురాలందు ప్రవేశించి, అష్టపాశాలచేత కట్టువడి, అష్టమదాలచే సొక్కి, ఆసురసంపత్తు, దైవీసంపత్తులచేత వర్తిస్తూ, కర్మ త్రయానుసారనున్నూ, చతుర్విధ శరీరోత్పత్తిగల దేవమనుష్య తిర్యగాద్యనేక యోని భేదాలయందు పుట్టిన వాడే జీవుడు”. (బ్రహ్మవిద్యాసుధావర్ణము)

    2. “తను త్రయాభిమానుండె జీవుండు. ఆ జీవుండె తమోగుణయుక్తుండై ఖేలాతికాహంకారం వల్ల జ్ఞానవికృతిగలవాడై ఆనందుడై సుషుప్త్యవస్తయందు కారణశరీరముతోగూడి ప్రాజ్ఞుడనిపించుకొనును. రజోగుణయుక్తుండై తేజసాహంకారంవల్లవర్తన వికృతిగలవాడై మనోవ్యాపారియై, లింగశరీరాభిమానియై స్వప్నావస్థయందు తైజసుండనిపించికొనును; సత్వగుణయుక్తుండై వైకారికాహంకారంవల్ల మోహనవికృతి భావం గలవాడై స్థూలశరీరాభిమానియై జాగ్రదవస్థయందు విశ్వుండనిపించుకొనును”).

(జాగ్రదవస్థలోనుండు జీవుడు విశ్వుడని చెప్పబడుచున్నాడు - స్వప్నావస్థనున్న జీవుడు తైజసుడు. విశ్వుడు, తైజసుడు విక్షేపాజ్ఞానము ఆవరణాజ్ఞానముచేత నావరింపబడియున్నారు. సుషుప్తియందుండు జీవుడు ప్రాజ్ఞుడని చెప్పబడుచున్నాడు. బ్రహ్మస్వరూపమును, స్వస్వరూపము నెఱిగినవాడు తురీయుడు).

  1. “జ్ఞానేంద్రియాదులైదున్నూ, కర్మేంద్రియాలైదున్నూ, శబ్దాదులైదున్నూ, వచనాదులైదున్నూ జ్ఞాత్రుత్వమనోబుద్ధి చిత్తాహంకారులైదున్నూ, పంచమహా భూత పంచీకౄతకదంబైన యీ యిరువై యైదు తత్వాలతో గూడింది జీవునియొక్కస్థూలదేహము. ఇందలి ఆత్మ జీవాత్మ అతడే వ్యావహారిక జీవుడు - - - అష్టపురాలతో గూడింది లింగదేహము. అందులోని ఆత్మ అంతరాత్మ. అతడే ప్రాతిభాసిక జీవుడు. ఈ స్థూలసూక్ష్మ శరీరములకు కారణమైనది కారణశరీరం - - ఇందు వ్యాపకమైన ఆత్మ పరమాత్మ. అతడే పారమార్థికజీవుడు - -” (బ్రహ్మవిద్యాసుధార్ణవము - 6)

  2. “శ్లో||. ఏక ఏవమహానాత్మా సో(అ)హంకారో అభిధీయతే |

సజీవస్సోంతరాత్మేతి గీయతేతత్వ చింతకైః ||”

(పరమాత్మ ఒకటే, అద్వితీయము - ఆత్మ అనునది వేరొకటిలేదు - అదియే అహంకారమని చెప్పబడుచున్నది. ఆ పరమాత్మయే జీవుడని అంతరాత్మయని తత్వమని తెలిసిన మహానుభావులు - పరమాత్మ తత్వమును తెలిసినవారు - చెప్పుచున్నారు).

  1. “ఏక ఏవహి భూతాత్మా భూతే భూతే వ్యవస్థితః |

ఏకథా బహుథా చైవ దృశ్యతే జల చంద్రవత్ |

భ్రాంత్యారూడ స్స ఏవాత్మా జీవ సంజ్ఞః సదా భవేత్ ||“.

(భూతములన్నింటిలోనుండు ఆత్మ ఒకటే. అయినను వేరు వేరు భూతములలో వేరువేరు ఆత్మలుగా కనబడుచున్నవి. చంద్రుడు ఒకడే అయినను వేరువేరు జలాశయములలో వేరు వేరు చంద్రులున్నట్లు కనబడును. భ్రాంతి చేత ఇట్లుకనబడును - ఆ ఆత్మయే జీవుడు).

  1. .యః పరః ప్రకృతేః ప్రోక్తః –

(ప్రకృతికన్న పరుడు ప్రకృష్టమైనవాడు అని జీవుడు చెప్పబడుచున్నాడు - పరబ్రహ్మయేకనుక).

  1. “దేహాతి రిక్తః (దేహముకంటె వేరైనవాడు).
    1. జీవుడు సూక్ష్మాతి సూక్షంఉడు.

“వాలగ్ర శతభాగస్య శతథా కల్పితస్య చ| భాగో జీవిస్స విజ్ఞేయః - - -” (శ్వేతాశ్వతరోపనిషత్)

(వాలాగ్రస్య యః శతతమో భాగః, తస్యాపి పునః శతథా కల్పితస్య చ యోభాగః సయథా సూక్ష్మః తద్వత్ జీవో అతి సూక్ష్మః –

ఉపాద్య విచ్ఛిన్నరూపేణ సూక్ష్మో విజ్ఞేయః. జీవస్య చిన్మాత్ర రూపత్వాత్ అయమేవ జీవో నైవ స్త్రీ, పుమాన్ నపున్సక వోవా భైతు భవితు మర్హతి.కింతు స్వాజ్ఞాన పురస్సరం మిథ్యాభిజానాత్ యద్యత్ స్థూలశరీరమాదత్తే స్వీకురుతే, తేన తేన స్త్ర్యాదిరూపేణ తద్ధర్మకృశత్వాది రూపేణ చ న విజ్ఞానాత్మ యుజ్యతే సం రజ్యతే స్త్రీ పుమాన్ న పుంసకోవా, అహం జాతో, మృతః, కృశః, స్థూలః ఇత్యాది మిథ్యాభిమానతః సంసరతి).

(వాలము అనగా కేశము, తలవెంట్రుక. దానిని నూరు భాగములుగా చేసి అందులో ఒక భాగమును తీసుకొని, దానిని నూరు భాగములుగా చేసినచో, వాటిలో ఒక భాగము ఎంత సూక్ష్మముగా నుండునో, ఉండుననుపించునో, జీవుడు అంత సూక్ష్మముగా నుండును. ఇందువలన ఉపాధి యెంత సూక్ష్మముగానున్నను దానిలో జీవుడుండును. కనుక దానికంటెసూక్ష్ముడు.జీవుడు చిన్మాత్రరూపుడు (చైతన్యమాత్రుడు) - చైతన్యమే రూపముగా గలవాడు. అందుచేత పురుషుడు కాడు, స్త్రీ కాదు, నపున్సకుడుకాడు. తనయొక్క అజ్ఞానముననుసరించి మిథ్యాభిమానము చేత ఏ స్థూలశరీరమును పొందిన ఆయా స్త్రీ మొదలగు రూపములతో ఆయా ధర్మములగు కృశత్వము మొదలగువాటిచే కూడియుండి స్త్రీగాని, పురుషుడు, నపున్సకుడుగానియగును. “నేను పుట్టితిని, చనిపోయితిని, బలిసిపోయితిని” అను ఈ విధమైన మిథ్యాభిమానము గలిగి సంసారములో తిరుగుచుండును).

“వాలాగ్రా దుద్ధృతశ్శత తమో భాగః, తస్మాదప్యుద్ధృతశ్శత తమో భాగో జీవః ఇత్యుద్ధృత్యమానం ఉన్మానం - అత్యంతాల్పత్వ మిత్యర్థః వాలః కేశః, తత్రప్రోతాయశ్చ లాకాగ్ర మారాగ్రం తస్మాద్దుద్ధృతం మాత్రామానం యస్య సః జీవః -” (బ్రహ్మతత్వ ప్రకాశికా)

“ఏషో అణురాత్మా” ఇతి స్వస్య అణుత్వస్య వాచకః ఏతచ్ఛబ్దః -” “వాలాగ్రశత భాగస్య” ఇత్యాది ఉన్మానం ఉద్ధృత్య సర్వే భ్యః స్థూల పరిమాణేభ్యః మానం ఉన్మానం - అత్యంతా ప కృష్ట పరిమాణమితి యావత్. తాభ్యాం జీవో అణురేవ” (భాష్యార్థ రత్నమాలా).

(జీవుడు అణువు కంటె అణువు - పరమాణువుకంటె చిన్నవాడు అని చెప్పబడినవాడు - “అణోరణీయాన్”).

ఉదాహరణకు హృదయమందున్నాడని చెప్పబడినది) -

  1. “స ఏ ష ఆత్మా హృది” (చాందోగ్యోపనిషత్ - 8 - 3 - 3)

“హృద్యంతర్జ్యోతిః పురుషః” (బృహదారణ్యకోపనిషత్)

(హృదయములో అంతర్జ్యోతిగానున్న పురుషుడు).

ఆలోమేభ్యః’ ; “ఆనఖాగ్రేభ్యః” - (చాందోగ్యోపనిషత్ - 8 - 8 - 1)

(గోళ్ళచివర వరకు, తలవెంట్రుక చివరవరకు వ్యాపించియున్నాడు - అని శ్రుతి చెప్పుచున్నాడు - దీనిని బట్టి శరీరమంతాటా వ్యాపించియున్నాడు, అణుమాత్రుడై యున్నాడు అని తెలియవచ్చుచున్నది - అణువు కన్న సూక్ష్ముడు).

  1. “యథా చందనబిందుః శరీరైక దేసస్థః శరీరవ్యాపిసుఖం జనయతి, తథా జీవోపి దేహవ్యాపినం శైత్యాద్యుపలంభనం కరిష్యతి”.

(శరీరములో ఒకచోటనున్న గంధపు బొట్టు శరీరమంతటను వ్యాపించి సుఖమును కలుగచేయునట్లు జీవుడు శరీరమనతటికీ శైత్యము మొదలగు గుణములను వ్యాపింపచేయును - శరీరములో ఏదో యొక్కచోటనే జీవుడు ఉండుటకాక శరీరమంతటను వ్యాపించియున్నాడు).

  1. “జీవస్య” అస్మాత్ శరీరాదుత్ర్కామతి“,”చంద్రమసమేవ తే సర్వే గచ్ఛంతి“, తస్మాల్లోకాత్ పునరేతి”ఇత్యుత్కాంత గత్యా గతీనాం శ్రవణాత్ అణుర్జీవః“.

(“జీవుడు ఈ శరీరమునుండి మీదకు వెళ్ళిపోవును అనిన్నీ,” వారందరు చనిపోయిన తర్వాత (జీవులు) చంద్రలోకమునకు పోవుదురు -“అనిన్నీ,” ఆ లోకమునుండి తిరిగి భూలోకమునకు వచ్చెదరు” అనిన్నీ - అనగా జీవుడు శరీరమును విడిచి పోవుట, తిరిగి భూలోకమునకు వచ్చి జన్మించుట శ్రుతిలో చెప్పబడుట చేత జీవుడు అణుమాత్రుడు - అణువంత సూక్ష్మమైనవాడు అని తెలియుచున్నది).

  1. “హంత త ఇదం ప్రవక్ష్యామి గుహ్యం బ్రహ్మసనాతనం |

యథా మరణం ప్రాప్య ఆత్మా భవతి గౌతమ |

యోనిమన్యే ప్రపద్యంతే శరీరత్వా యదేహినః |

స్థాణుమన్యే (అ)ను సం యంతి యథాకర్మ యథాశ్రుతం || ” (కథోపనిషత్ - 2 - 6 -7)

(జీవులు చనిపోయినతర్వాత - శరీరమును వదలినతర్వాత ఏమగునో చెప్పుచున్నాను. వారు చేసిన కర్మఫలముననుభవించుటకు సరియైన మఱియొక శరీరమును పొందుచున్నారు. మరికొందఱు స్థాణువు మొదలగు వాటిని పొందుచున్నారు).

  1. “జీవుడు ఒక దేహమును వదలి యింకొకదేహమును పొందును : -

    1. “యథా తృణ జలూకా తృణాంతరం అవష్టభ్య పూర్వ తృణం త్యజతి. ఏవం కర్మాను గుణజీవః - కర్మపదేవర్తమానో జీవః - ఏకేన అగ్రనిహితేన పదా తిష్టన్ భువం అవష్టభ్యదేహం బిభ్రత్, పశ్చాత్ అన్యేన పూర్వ ప్రదేశాత్ ఉత్థాప్య పురో నిహితేన గచ్ఛతి, తద్వత్ దేహాంతర పరిగ్రహేణ పూర్వదేహత్యాగే స్పష్టం దృష్టాంతం”.

(గడ్డిపురుగు ఇంకొక గడ్డిపోచను పట్టుకొని, వెనుకటి గడ్డిపోచను వదలివేయును - ఆ ప్రకారముగానే తాను చేసిన కర్మఫలము ననుభవించవలసిన జీవుడు తనకు అనుగుణమగు మఱియొక దేహమును ముందుంచుకొని తానున్న దేహమును వదలివేయును. అందుచేత జీవుడు ఒక దేహమును వదలి ఇంకొక దేహమును పొందును అనుట స్పష్టము. (వాసాంసి జీర్ణాని యథావిహా య నవాని గృహ్ణతి తథా పరాణి తథా శరీరాణి విహయ జీర్ణాన్యన్యాసి సం యాతి నదాని దేహీ ||“. (గీత)

“సీ. తివిరి యప్పురుషుండు దేహంబుననుజేసి యనయంబుబెక్కు దేహాంతరముల

నంగీకరించుచు నవి విసర్జించుచు సుఖ దుఃఖ భయమోహ శోకములను

బొలుపొందు తద్దేహములనె పొందుచునుండు, నది యెట్టులన్నను నగ్రభాగ

తృణమాది మఱి పూర్వ తృణ పరిత్యాగంబు గావించు తృణ జలూకయును బోలె

తే. జీవుడవని గొంత జీవించి మ్రియమాణు

డగుచు నొండక దేహమర్థిజెంది

కాని పూర్వ మైనకాయంబు విడువడు

- - -|“. (శ్రీమదాంధ్రమహాభాగవతము - 4 - 29 - 890)

  1. “సీ. అట్టి విరాడ్విగ్రహంబందు గగన తేజః ప్రాణములు సర్వజంతు రతుడు

నైనట్టి జీవుని ననుసరింపుచునుండు; బింబజీవుడు శరీరంబువలన

వెలువడి చన, జీవి వెనుకొని ప్రాణముల్ చనుచుండు, నిజనాధు ననుసరించు

భటుల చందంబున - - -” (శ్రీమదాంధ్రమహాభాగవతము - 2 - 10 - 269)

  1. జీవుడు నిత్యుడు. శరీరము మరణించినను తాను మరణించడు.

    1. అజోనిత్యః శాశ్వతోయం పురాణో నహన్యతే హన్యమానే శరీరే” ఇతి శ్రుతిః.

(జీవుడు శాశ్వతుడు - మరణము లేనివాడు - శరీరము చనిపోయినను తానుచనిపోవనివాడు).

  1. “నజాయతే మ్రియతే వా విపశ్చిత్” ఇత్యాదౌ జీవః. (కఠోపనిషత్)

(జీవుడు జననమరణములు లేనివాడు).

  1. “ఆత్మా జీవః నోత్పద్యతే - కుతః ? అశ్రుతేః ఉత్పత్తి ప్రకరణేషు జీవోత్పత్తేరశ్రుతః. తాభ్యః” వా ఏష మహానజ ఆత్మా“,”అజో నిత్యః ఇత్యాది శ్రుతిభ్యో జీవస్య నిత్యత్వానగమాచ్చే త్యర్థః -”

(ఆత్మయగు జీవునకు పుట్టుక లేదు. ఎందుచేతననగా - శ్రుతిలో ఉత్పత్తి ప్రకరణమందు ఎక్కడా జీవుడు పుట్టినట్లు చెప్పబడియుండలేదు - “ఆత్మ జన్మ లేనివాడు - శాశ్వతముగా నుండువాడు” అని శ్రుతులలో జీవుని నిత్యత్వమే చెప్పబడినది).

  1. జీవుడు జన్మ లేనివాడు అని చెప్పబడినప్పటికీ ఒక శరీరములో ప్రవేశించుట జన్మించుట యని ఈ క్రింద ప్రకారము చెప్పబడినది : -

    1. “విసర్గకాలే శుక్లస్యజీవః కరణసం యుతః |

ప్రీత్యా ప్రవేశతే యోనింకర్మభిర్నియోజితైః ||.

(శుక్లము విసర్జింపబడినప్పుడే జీవుడు కరణములు కలవాడై, కర్మలచేత నియోగింప బడిన వాడై – కర్మఫలము ననుభవించవలసినవాడై - అందుకు అనుగుణ్యమగు యోనిని ప్రవేశించును - జన్మమును పొందును).

  1. సం సుప్త కరణస్త్వవం బీజతాం యా త్యసౌ నరే |

తద్బీజం యోనిగళితం గర్భో భవతి మంతరి||“. (యోగవాశిష్టము - 55 - 38)

(సూక్ష్మాతి సూక్ష్మమైన రూపములో కరణములు - ఇంద్రియములు - గలవాడై జీవుడు నరునియందు బీజముగా నుండును. ఆ బీజము స్త్రీయొక్కయోనియందు ప్రవేశించగా స్త్రీకి గర్భమగును).

“యన్నమనుషిరం స్థానం దేహా నాం తద్గతో అనిలః |

కరోత్యంగ పరిస్పందం జీవతీత్యుచ్యతే తతః ||. (యోగవాసిష్టము - 55 - 49)

(“పద్మకోశ ప్రతీకాశం హృదయం చాప్యథోముఖం - - - తస్యాం తే సుషిరం సూక్ష్మతస్మిన్ సర్వం ప్రతిష్ఠితం | -”

(దేహముగలవాటిలో హృదయమనునది ఉన్నది. దానిలో సూక్ష్మమైన సుషిరము కలదు - దానిలో పరమాత్మయున్నాడు. ఈ సుషిరమందుండు వాయువు శరీరముయొక్క అవయవములను స్పందింపచేయును - అప్పుడు - అట్లు అగుటవలన జీవించియున్నది యని - అందులో జీవుడున్నాడని చెప్పబడుచున్నాడు - “చేతనత్వంబుకలదేని జీవుడండ్రు” –

(శ్రీమదాంధ్రమహాభాగవతము - -)

  1. “మధురామ్లతిక్త కటు కషాయములనే షడ్రసాలవల్లషడాశ్రియమైనటువంటి భక్ష్య భోజ్య లేహ్య చోష్యంబులనే చతుర్వుధ భోజ్యవస్తువులను భుజించిన స్త్రీ పురుషులకు విషయ వైచిత్ర్యంవల్ల ఆ యన్నరసమే సప్త దివసాలకు రేతస్సవును.”అన్నాద్రసః, రసాచ్ఛోణితం, శోణితాత్మాంసః, మాంసాద్మేధః, మేధసస్స్నా యుః, స్నాయుభ్యో అస్థీని, అస్తిభ్యో మజ్జా, మజ్జాయాః శుక్లః” ఇతి ఈ యర్థమందు శ్రుతి - “రేతస్సేవ ప్రాణం దధాతి” అని సప్తధాతువుల వలన కలిగిన రేతస్సునందు జీవముండును“.

(అన్నమువలన రసము, రసమువల్లశోణిత్వము,శోణితమువలన మాంసము,మాంసమువలనమేధస్సు, మేధస్సువలన స్నాయువు, స్నాయువువలన అస్థులు, అస్థులవలన మజ్జ, మజ్జ వలన శుక్లము తయారగుచున్నది. ఆ రేతస్సే ప్రాణమును ధరించుచున్నది అని శ్రుతి చెప్పుచున్నది).

  1. “మాతృ పితృ సం యోగేన గర్భో జాయతే” -“ఏకరాత్రోషితేన కలో భవతి, పంచరాత్రోషితేన బుద్బుదం భవతి, దశరాత్రోషితేన కఠినం భవతి, అర్థమాసేన అండాకృతిర్భవతి, మాసపూర్ణేన శిరః, ద్వౌమాసౌ బాహు ప్రదేశః, త్రిభిర్మాసై ర్జఠర ప్రదేశః, చతుర్మాసేనా సాంగుష్టకటి పార్శావయవం, పంచమే మాసే రోమకూపాణి, షష్టేమాసే నాసాక్షి శ్రోత్రాణి,సప్తమే మాసే చలనసమర్ధో భవతి, అష్టమే మాసే జన్మ కర్మ సంస్మరతి, నవమే, దశమేవా అథ వైష్ణవేనమాయ యా సంస్పృశ్య జాత ప్రజాయతే” ఏ తచ్ఛృత్యర్థ ప్రకారానను జననమౌను. శుక్లాధిక్యం వల్లపురుషుడు, శోణితాధిక్యంవల్లస్త్రీ - “శుక్లాధిక్యే భవే త్సుం సః, నారీ రక్తాధికేనతు, శుక్లరక్త సమత్వేన నపున్సక యి తీరితా ||”.

(పై విషయము శ్రీమదాంధ్రమహాభాగవతములో ఈ క్రింద విధముగా చెప్పబడినది : -

“సీ. కైకొని మఱి పూర్వకర్మానుగుణమున శశ్వత్ప్రకాశకుం డీశ్వరుండు

ఘటకుండు గావున గ్రమ్మర జీవుండు దేహసంబంధంబు దివిరి తాల్ప

దొరకొని పురుష రేతోబిందు సంబంధియై వధూ గర్భంబు నందుజొచ్చి

గైకొని యొకరాత్రిగలిలంబు (పలుచగానుండుట) పంచరాత్రముల బుద్బుదమును (బుడగ), దశమదివస

తే. మందు గర్గంధువంత యౌ (రేగుపండంత యగును), నంతమీద

బేశియగు (మాంసపు ముద్దయగు), నంతమీదట బేర్చియుండ

కల్పకమగు (గుడ్డు), నొక్కనెల మస్తకమును, మాస

యమళమైన (రెండు మాసములు గడిచిన) గరచరణములు బొడము

వ. మఱియు మాసత్రయంబున నఖరోమాస్థిచర్మంబులు, లింగ చ్ఛిద్రంబులును గలిగి, నాలవమాసంబున - -”

(ఈ ప్రకారము నవమాసములు చనిన) “దశమ మాసంబున - - రక్త దిగ్థాంగుండై - - నేలంబడి యేడ్చుచు” (etc). (ఇదియే జీవునకు జన్మము). (శ్రీమదాంధ్రమహాభాగవతము - 3 - 31 - 988, 989, 1002)

  1. “దుష్కృత కర్మవిశేషంవల్ల అంధక బధిర, మూక, కుబ్జ, సౌందర్యహీన,షండ మొదలైన అవలక్షణ గుణాలు గలవాడౌను. సుకృతకర్మ విశేషంవల్లసర్వసులక్షణసంపన్న శరీరి అవును” శకాద్యన్న పరిణామ సోపాధే ర్విద్య మానత్వాత్“. అస్థి, స్నాయు, మజ్జా - ఈ మూడున్నూ తల్లి అంశాలు. అందువల్ల షట్కేశిక శరీరం అనబడును”.
  1. ఇట్లు పుట్టిన జీవుడు గతజన్మములలో చేసిన కర్మఫలమనుభవించును - దీనిని తప్పించుకొనుటకు అవకాశము లేదు -

“చ. ధన పశు మిత్ర పుత్ర వనితా గృహకారణభూతమైన యీ

తనువున నున్న జీవుడు పదం పడి యట్టి శరీరమెత్తి తా

ననుగతమైన కర్మఫలమందకపోవగరారు మింట బో

యిన భువి దూరినన్ దిశలకేగిన నెచ్చటనైన డాగినన్“. (దూర్వాసుడు). (శ్రీమదాంధ్రమహాభాగవతము - 3 - 31 - 1008)

  1. ఇట్లుస్థూలశరీరము అను ఉపాధిలోనున్న జీవుడు కర్మఫలమనుభవించుటకు అనేకజన్మలనొందుచుండును - (చూడుము - ‘పునర్జన్మ’ - ‘జన్మాతరము’ - ‘జీవుడు’ -12(1)).

అట్టి జీవునకు శరీరములేకుండ చేసుకొనుటయే - తిరిగి జన్మించకుండుటయే - ఏ విధమైన ఉపాధి లేకుండ చేసుకొనుటయే - మోక్షము.

  1. జీవుడు అను శబ్దమునకు అనేక విధములుగా అర్థము చెప్పబడినది - జీవుడు పరబ్రహ్మకన్న వేఱుకాదు - సృష్టికి పూర్వము పరబ్రహ్మ ఒకడే ఉండెను - “ఆత్మై వేదమగ్ర ఆసీత్” - అతనిలోనుండియే ఈ సృష్టిలోనున్న సమస్త వస్తువులు పుట్టినవి. అట్లు పుట్టినవాటి అన్నింటిలో పరమాత్మ ఉన్నాడు -“తత్సృష్ట్వాతదేవాను ప్రావశిత్”, “తదనుప్రవిశ్య సచ్చత్యచ్చా భవత్ -ప్రపంచమును సృష్టించి దానిలోనే - దానిలోని ప్రతివస్తువులోను, తాను ప్రవేశించియున్నాడు –

“యచ్చ కించిత్ జగత్సర్వం దృశ్యతే శ్రూయతే పివా |

అంతర్బహిశ్చ తత్సర్వం వ్యాప్యనారాయణ స్థితః ||“.

ఇందువల్ల ప్రపంచమంతటను ఉన్నది ఒకే ఒక వస్తువు. అదియే పరబ్రహ్మ - అన్నింటిలోను ఉన్నది - ఆ పరబ్రహ్మ తత్వమే - అదే ప్రకృతి పరిణామములగు ఉపాధులనుబట్టి జీవాత్మ లేక జీవుడని వ్యవహరింపబడుచున్నాడు - అందుచేత జీవుడనగా భగవత్తత్వమే - “ఏవం బ్రహ్మైవ జీవాత్మా నిర్విభాగో నిరన్ తరః| సర్వ శక్తిరనాద్యంతో మహా చిత్సార రూపవాన్||”. (యోగవాశిష్టము - 14 - 35)

(బ్రహ్మమే జీవాత్మ - అతనికి భాగములు లేవు - అతనికి లోపం యేమియును లేదు - అందుచేత అనేక జీవులుండుట సంభవింపదు - అతను సమస్త శక్తులు గలవాడు, అంతము లేనివాడు. అందుచేత ఎన్ని ఉపాధులలోనున్నను - తానొకడే ఉండి అనేక జీవులున్నట్లు తోపించును, జననమరణములు లేనివాడు - గొప్ప చిత్స్వరూపుడు. ఆ చైతన్య శక్తితోనే అన్నింటిలోనుండి అన్నింటిని వాటి పనులు చేయునట్లు చేయుచున్నాడు - అందుచేత ఉన్నదంతా ఒకే చైతన్యము - జీవుడనునదియే లేదు - పరమాత్మ, ప్రకృతి, జీవాత్మ అని మూడు తత్వములు చెప్పబడుట వ్యవహారముకొఱకే - ఈ మూడుకూడ ఒకేతత్వము - పరమాత్మ తత్వము –

“దేహో దేవాలయః ప్రోక్తః జీవో దేవస్స నాతనః |

త్యజేవ జ్ఞాన నిర్మాల్యం సోహం భావేన పూజయేత్ ||” (స్కందోపనిషత్)

(దేహము దేవాలయము - దేవుడు - ఆత్మ ఉండు చోటు. జీవుడు అనువాడు ఆ దేవాలయములోనుండు సనాతనుడైన దేవుడే - బ్రహ్మయే. అందుచేత అజ్ఞానమును వదలి “ఆ పరమాత్మయే నేను” అను మహావాక్యమును తెలుసుకొని పూజింపవలెను -). (‘తత్వమసి’, - ఆ పరబ్రహ్మ నీవే అయి యున్నావు);

“అహం బ్రహ్మాస్మి” (నేనే ఆ పరబ్రహ్మను అయి యున్నాను). ; ‘అయమాత్మా బ్రహ్మ’ (ఈ ఆత్మయే బ్రహ్మము) అను మహావాక్యములు, ఉపనిషత్సారాన్శములు, జీవుడే పరబ్రహ్మయని జీవ బ్రహ్మలకు ఐక్యము చెప్పునవి. ఆదిలో ప్రకృతితో కలిసినవాడు పరబ్రహ్మ, ప్రకృతి యొక్క పరిణామములతో కలిసిన పరబ్రహ్మమే జీవుడని చెప్పబడుచున్నాడు. ‘తత్వమసి’ అనుమహావాక్యములో ‘తత్’ అనగా ఆ పరబ్రహ్మ, ‘త్వ’ అనగా జీవుడు, ‘త్వం’ అనగా ఆ యోగాభ్యాసము చేసిన నరుడు అనియేకాదు ప్రతిజీవియు అని అర్థము - ప్రతిజీవియు పరబ్రహ్మమే - ప్రతి వస్తువు పరబ్రహ్మమే - అంతా పరబ్రహ్మమే - పరబ్రహ్మ తప్ప సృష్టిలో ఇంకేమియు లేదు. ‘ఆంతా రామమయం - ఈ జగమంతా రామమయం’, ఉండేదీ రాముడొకడు -” నీ నామరూపములకు నిత్య శుభమంగళం ’ “హరిమయము విశ్వమంతయు’ (ఈ జగత్తులోని రూపములన్నియు నీరూపములే, వాటినామములన్నియు నీనామములే - అట్టి నీ నామరూపములకు - (అట్టి నామరూపములు గలనీకు) నిత్యము శుభమంగళమగుగాక); అన్ని నీవనుచు అంతరంగమున తిన్నగా వెదకి తెలుసుకొంటినయ్యా” (శ్రీ త్యాగరాజు)

పై వాక్యములనుబట్టి సృష్టిలో ఉన్నదంతా ఒకే తత్వము - పరతత్వము - అదియే అన్నివిధములుగను గోచరించుచున్నది. (only one Energy pervades and permeates everything in the entire creation).

Transliteration
  1. “jīvōnāma cētanā śarīrādhyakṣaḥ, prāṇānāṃ dhārayitā prasiddhērnirvacanāt” (śrīśaṃkaraḥ)

(jīvuḍanagā cētanuḍu - caitanyavaṃtuḍu - śarīramunu adhivasiṃciyuṃḍuvāḍu -prāṇamulanu dhariṃcuvāḍu jīvuḍu ani lōkamulō prasiddhi poṃdinavāḍu).

  1. laukikaprasiddēḥ “jīvaprāṇadhāraṇē” itidhātōḥ jīvati, prāṇān dhārayati itinirvacananācca -

(prāṇamulanu dhariṃcuvāḍu jīvuḍu ani lōkamulō prasiddhi unnaṃduvalananu - jīviṃpa cēyuvāḍu jīvuḍu ani nirvacanamu cēyabaḍinadi).

  1. prāṇān kṣētrajñarūpēṇa dārayan jīva ucyatē. (kṣētrajña rūpamulō prāṇamulanu dhariṃciyuṃḍuvāḍu)

  2. jīvatvaṃ prāṇadhāraṇāt - (prāṇamunu dhariṃcuṭavalana jīvuḍu ani ceppabaḍucunnāḍu)

  3. yaḥ prāṇa dēhā dīnāṃ dhārakō aṃtaḥkaraṇē pratibiṃbarūpaḥ sajīva śabdē nōcyatē.

(prāṇamunu, dēhamu modalagu vāṭini dhariṃcuvāḍunnū - aṃtaḥkaraṇamaṃdu paramātma pratibiṃbarūpamainavāḍu jīvuḍani ceppabaḍucunnāḍu).

  1. jīvayatīti jīvaḥ, jñānaśaktiḥ, bhagavadaṃśaḥ, jīvanasya hētuḥ, jīva yitā -

(jīviṃpacēyuvāḍu - bratikiyunnaṭlu cēyuvāḍu, jñānaśakti; jīviṃciyuṃḍuṭaku kāraṇamainavāḍu; bhagavaṃtuni aṃśa (kaḷa)).

  1. jīvuḍē brahma -

    1. “jīvō brahmaiva nāparaḥ (brahmakaṃṭe jīvuḍu vērainavāḍu).

“yō jīvaḥ tadbrahmā” (jīvuḍē parabrahma).

  1. “buddhyādya pāddhi kṛtaṃtu viśēṣamāśritya brahmaiva jīvaḥ kartā bhōktā cētyucyatē.

tasyōpādhikṛta viśēṣa parityāgēna svarūpaṃ brahma”.

(buddhi modalagu upādhulanāśrayiṃciyunna parabrahmamē jīvuḍu, karta, bhōkta ani ceppabaḍucunnāḍu. ā upādhi vadalipōyina adi brahmasvarūpamē).

“kāryōpādhi rayaṃ jīvaḥ kāraṇōpādi rīśvaraḥ |

kāryakāraṇatāṃ hitvā pūrṇa bōdhō viśiṣyatē ||”

(kārya vastuvulu upādhigā galavāḍu jīvuḍu. vāṭikikāraṇamainaprakṛti upādhigāgalavāḍu īśvaruḍu. kārya kāraṇamulanu reṃḍu vidhamulaina upādhulu lēni vāḍu paramātma - ē vidhamulaina upādhulu lēnivāḍu. upādhi bhēdamunu baṭṭi jīvuḍani, paramātmayani ceppabaḍucunnāḍu).

  1. “jagadutpatti sthitilayakṛdasaṃsārī sarvajñaḥ, sarvaśaktiḥ sarvavit sarvamidaṃ jagat svataḥ

anyadvastvaṃtaramanupādā yaivākāśādi kramēṇa sṛṣṭvāsvātma prabōdhanārthaṃ sarvāṇi ca prāṇādimaccharīrāṇi svayaṃ pravirēśa, praviśyaca svamātmānaṃ yathā bhūtamidaṃ brahmāsmīti sākṣāt pratya buddhyata. tasmācca sa ēva sarvaśarīrēṣu ēka ēvā tmā nānya iti” (śrīśaṃkaraḥ)

jagattunaku sṛṣṭi sthitilayamulu cēyuvāḍu, jananamaraṇarūpamaina saṃsāramu lēnivāḍunnū, sarajñuḍunnū, sarva śaktimaṃtuḍunnū ayina paramātma yī jagattunaṃtaṭinī, itara upādhi vastuvu avasaramu lēkanē, ākāśamu modalaguvāṭini kramamugā sṛṣṭiṃci ātmatatvamu teliyacēyuṭakai samastamaina prāṇiśarīramulanu tānē svayamugā pravēśiṃcenu. aṭlupravēśiṃci tana ātmatatvamunu (svasvarūpamunu) idi yani - “ahaṃ brahamasmi” - ‘ā brahma nēnē’ - ani svayamugā bhōdhiṃcenu - (prati jīvuḍu parabrahmamē yani mahāvākyamudvārā teliyacēsenu. aṃducēta ā sṛṣṭikartayainaparabrahmamē pratiśarīramulōnu unna jīvuḍu).

  1. nahi jīvō atyaṃtabhinnō brahmaṇaḥ - “tatvamasi’, ’ahaṃ brahmasmi” ityādi śrutibhyaḥ

buddhyādyupādhikṛtaṃ tu viśēṣamāśritya brahmaivasan jīvaḥ kartā bhōktā cētyucyatē.

(“ā parabrahmanīvē”, “nēnē ā parabrahmanu ayitini” anu mahāvākyamulanu baṭṭi, brahmakanna jīvuḍu tatyaṃtamu bhinnuḍukāḍu - vērainavāḍu kāḍu - buddhi modalagu upādulanāśrayiṃcuṭa valana parabrahmamē jīvuḍai karta, bhōkta ani ceppabaḍucunnāḍu).

  1. “svayamēva jagatbhūtvā prāviśat jīva rūpataḥ” iti śrutēḥ

(bhagavaṃtuḍē svayamugā jagattugā māri jīvarūpamutō dānilō pravēśiṃcenu,

“tat sṛṣṭvā tanēvānu prāviśat” (dānini sṛṣṭiṃci, aṭlu sṛṣṭiṃcinadānilōnē pravēśiṃcenu).

  1. “mamai vāṃśō jīvalōkē jīva bhūtaḥ sanātanaḥ |

manaḥ ṣaṣṭāṇīṃdriyāṇiprakṛtisthāni karṣati ||” (śrīmadbhagavadgīta - 15 - 7)

(jīvalōkamulō sanātanuḍanaina nā aṃśayē jīvuḍai yunnāḍu).

  1. “anēna jīvēnātmanānu praviśya nāmarūpē vyākaravāṇi” “anēna pūrva kalpānu bhūtēna jīvēnātmanā mamasvarūpēṇa tā anupraviśyatāsaṃ bhōgyatvāya nāmarūpaṃca sthūlaṃ kariṣyāmi” (bhāṣya ratnaprabhā)

(pūrvakalpamaṃduvalenē jīvuḍanu nāsvarūpamutō vāṭilō - sūkṣmarūpamulōnunna vastuvulanu anubhaviṃcuṭaku - pravēśiṃci vāṭini nāmarūpamulugala sthūlavastuvu lugā cēyudunu).

  1. “sarvajñēśō māyā lēśamanvitō vyaṣṭi dēhaṃ praviśyatayā mōhitō jīvatvamagamat.śarīratraya tādātmya kartṛtva bhōktṛtvatā magamat. jāgratsvapnasuṣupti mūrchā maraṇa dharmayuktō ghaṭī yaṃtravat udvignō jātō mṛta iva kulālacakra nyāyēna paribhramati” (paiṃgaḷōpaniṣat)

(sarvajñuḍaina īśvaruḍu māyatōgūḍi vyaṣṭi dēhamunu - okkokka dēhamunu - pravēśiṃci, mōhamunu poṃdinavāḍai jīvatvamunu poṃdunu - jīvuḍagunu. kāraṇa sūkṣmasthūla śarīramulatō tādātmyamunu poṃdi tanē kartanu, bhōktanu ani ciṃtiṃcunu. jāgrat svapnamu, suṣupti, mūrca, maraṇamu modalagu dharmamulu kalavāḍai, udvignuḍai, puṭṭinavāḍanu, maraṇiṃcinavāḍunuvale ghaṭīyaṃtramuvale kriṃdaku mīdaku agucu kummarivānicakramu vale tirugucuṃḍunu - janana maraṇamulanu marala marala poṃducuṃḍunu).

  1. “sī. caturātma! - - -

- - -

- - -

- ī gati bhavadīya māyanujēsi rūḍhi caturvidharūpamaina

tē. puramu nātmāṃśamuna jeṃdu puruṣuḍiṃdri

yamulacē viṣaya sukhamulanubhaviṃcu

mahini madhumakṣikākṛta madhuvubōli

yatani puravartiyagu jīvuḍaṃḍru - - -“. (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 4 - 24 - 723)

  1. “dēhaṃbunaku dravyaṃbulaina mahābhūtaṃbulunu, janma nimittaṃbulaina karmaṃbu lunu, garmakṣōbhakaṃbaina kālaṃbunu, gālaparimāṇahētuvaina svabhāvaṃbunu, bhōktayaina jīvuṃḍunu vāsudēvuṃḍakā neṟuṃgumu”.

(śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 1 - 5 - 84)

    1. “caitanyaṃ yadadhiṣṭhānaṃ liṃgadēhaśca yāpunaḥ |

cicchāyā liṃgadēhasthātatsaṃgō jīva ucyatē ||” (citra dīpika)

(liṃgadēhamunadhiṣṭiṃciyunna caitanyamu, liṃgadēhamunaku kāraṇamaina cit (caitanyamu) liṃgadēhamu kalisi jīvuḍaināḍu. bhagavaṃtuniyokka cicchakti (caitanya rūpamunoṃdina bhagavaṃtuḍu), sūkṣmadēhamunu kalpiṃcina caitanya śakti, liṃgadēhamu (sūkṣmadēhamu) kalisi jīvuḍu anipiṃcukonunu. prakṛti yokka paraṇāmamaina sūkṣmaśarīramulō bhagavaṃtuḍu tana caitanya śaktitō kaliyuṭavalana ā sūkṣmaśarīramunaku caitanyamu kaligi jīvuḍanipiṃcukonunu).

  1. “aṃtaḥkaraṇōpādhau yatsākṣi caitanya pratibiṃbaṃ”sthūlō ahaṃ” ityadhyāsa ēvajīvaḥ

(aṃtaḥkaraṇamanu upādhiyaṃdu sākṣiyagu caitanyamuyokka pratibiṃbamu “ī sthūladēhamu nēnē” anu adhyāsayē jīvuḍu).

  1. “aṃtaḥkaraṇaṃ tatpratiphalita caitanyābhāsaḥ, tadubhayādhiṣṭhāna kūṭastha caitanyaṃcu ityētattraya mapi militvā ēva jīvaḥ ityucyatē”.

(aṃtaḥkaraṇamu aṃdulōpratiphaliṃcina - pratibiṃbiṃcina - caitanyabhāsuḍu, ī reṃḍiṃṭini adhiṣṭhiṃciyunna kūṭasthacaitanyamu, ī mūḍu kalisi jīvuḍani ceppabaḍucunnāḍu).

  1. “malina satvaguṇasahitā jñānāṃśa pratiphalita cidābhāsaḥ, ajñānaṃ, ajñānādhiṣṭhāna kūṭastha caitanyaṃ ca iti trayaṃ militaṃ jīvaḥ iti varṇyatē.-

  2. “anaṃtakōṭi kāmakarma vāsanāvāsita buddhau pratiphalita caitanya pratibiṃbō jīvaḥ iti vidvarjirucyatē - nahi tatpratibiṃbamātraṃ jīvaḥ ityucyatē. kiṃtu, yathā ghaṭākāśa sahitākāśapratibiṃbō jalākāśaḥ iti kathyatē, ēvaṃ kūṭasthasahita cidābhāsō jīvaḥ iti kīrtyatē. tasmāt buddhisthacidā bhāsaḥ buddhyadhiṣṭhāna caitanyaṃca ityubhayaṃ militvā jīva iti siddhyati.”

(kōṭlakoladi ayina kāma karmavāsanalatō kūḍina buddhiyaṃdu pratiphaliṃcina caitanyamu yokka pratibiṃbamu jīvuḍani vidvānsulu ceppucunnāru - kēvalamu ā caitanya pratibiṃbamē jīvuḍaniceppuṭakādu. ghaṭākāśamulōni ākāśapratibiṃbamu jalākāśamaṃdurukāni kēvalākāśa pratibiṃbamunu jalākāśamanaru - aṭlē kūṭasthunitōkūḍina caitanya pratibiṃbamunu jīvuḍaṃduru. aṃduvalanabuddhitōkūḍina cidābhāsuḍu buddhini adhiṣṭiṃci yunna caitanyamukalisi jīvuḍani ceppabaḍucunnadi).

  1. “cidābhāsakaḥ jīvōktaḥ” (cidābhāsuḍē jīvuḍu).

  2. “ēka jīva vādē avidyā pratibiṃbō jīvaḥ, anēka jīvavādē aṃtaḥkaraṇa pratibiṃbaḥ. saca jāgratsvapna rūpāvasthā trayavān”

(jīvulu anēkamu ani koṃdaṟi vādamu - ā vādamu prakāramu prati śarīramulōni aṃtaḥkaraṇamulō pratibiṃbiṃcina caitanyamu jīvuḍu ani, okē jīvuḍanu vāri abhiprāyamu galavāru avidyayaṃdu pratibiṃbiṃcina caitanyamu jīvuḍani aṃduru).

  1. yathā jalasūryakaḥ sūryāṃśaḥ jalanimittāpāyē sūryamēvagatvā tē naiva ātmanā gacchati, yathāvā ghaṭādyupādhi paricchinnō ghaṭādyākāśaḥ ākāśāṃśassan ghaṭādi nimittāpāyē ākāśaṃ prāpya na nivartatē, tathā (ēma mēva) mamaiva paramātmanaḥ nārāyaṇasya aṃśaḥ bhagaḥ avayavaḥ - - - jīvalōkē saṃsārē jīvabhūtaḥ, kartā, bhōktā iti prasiddhaḥ sanātanaḥ sajīvaḥ madaṃśatvēna kalpitaḥ manaṣaṣṭāṇi iṃdriyāṇi śrōtrādīni prakṝtisthāni, svasthānē karṇa śuṣkulyādau prakṛtau sthitāni karṣati ākarṣati”

(jalamulōni sūryapratibiṃbamu - sūryuni aṃśa - jalamu pōyinappuḍu sūryunilō kalasipōvunu - ā prakāramugānē ghaṭamu modalagu upādhulalōni ghaṭākāśamu - ākā śāṃśamu - ghaṭamu bhagnamukāgānē ākāśamulōkalisi pōvunu - ā prakāramugānē, paramātma nārāyaṇuḍu ayina nā aṃśa - bhāgamu, avayavamu - ayina jīvuḍu jīvalōkamaṃdu - anagā - saṃsāramaṃdu jīvuḍayi, karta, bhōkta aniprasiddhigāṃcenu. aṭṭijīvuḍu nā aṃśa ani kalpiṃcabaḍenu; prakṛtilōnuṃḍu - manassu śrōtramu modalagu ayidu iṃdriyamulanu ākarṣiṃcunu).

  1. “jīvaḥ īśvarasya aṃśa iva aṃśaḥ natusvābhāvikā aṃśaḥ. tasya” niṣkalaṃ ityādinā niraṃśa śravaṇāt. ataḥ kalpitāṃśō jīvaḥ, kutaḥ ? punarjīvēśvarayōḥ aṃśāṃśa bhāvaḥ “ya ātmani tiṣṭan” ityādinā tayōrnānā vyapadēśāt, nānātvasya ca vyapadēśāt”.

(jīvuḍu īśvaruniyokka aṃśavalenuṃḍu aṃśa, aṃtēgāni svabhāvikamagu aṃśakādu. eṃducētananagā - īśvaruḍu - parabrahma - niraṃśuḍu - aṃśalulēnivāḍu, bhāgamulu lēni vāḍu ani śruti ceppucunnadi - aṃducēta jīvuḍu kalpiṃcabaḍina aṃśa - “ātmalōnunnavāḍu”, (ātmakanna vērainavāḍu) ani modalagu śrutivākyamuvalana ī reṃḍunū vērugā ceppabaḍi yuṃḍuṭavalana).

  1. “yathā ēkasyāpi caṃdrādēḥ jalādyupādhinā biṃba pratibiṃba rūpō bhēdaḥ; yathā ca tatra jalakṛtāḥ kaṃpādayaḥ prati biṃbasyaiva, yadhā ca tatra pratibiṃbānāṃ api upādhi bhēdēna bhēdāt ēkasminnudaka kuṃbhē bhagnē tadgata pratibiṃbasyēiva biṃbaikyaṃ, nānya gatasya, tathā avidyā yāṃ pratibiṃbatasya madaṃ śasya jīvasyaiva tatkṛtōbaṃdhaḥ; tasyaca upādhitō bhēdānnā vyavasthā”.

(okaḍē ayina caṃdruḍu modalaguvāṭiki jalamu modalagu upādhulavalana,caṃdrabiṃbamu ani - nīṭilō kanabaḍu caṃdruni pratibiṃbamu ani bhēdamu kalugucunnadi. ā jalamu gāliki kadalucunnapuḍu caṃdrunipratibiṃbamu kadalucunnaṭlu agapaḍinanu ā kadaluṭa caṃdruni pratibiṃbamunakē kāni caṃdrunikikādu. maṟiyu, pratibiṃbamuyokka upādhi ayina nīrugalakuṃḍa braddalai pōyinapuḍu, aṃdulōni pratibiṃbamu kanabaḍaka caṃdrunilō kalisipōvunu - migilina kuṃḍalalōni pratibiṃbamulaṭlē yuṃḍunu - ā prakāramugānē avidyayaṃdu pratibiṃbiṃcina nā aṃśayaina jīvuniki ā avidyavalananē baṃdhamu kalugucunnadi, upādhivalana kalugucunnadi. upādhulenni unnanu vāṭilō pratibiṃbiṃcu biṃbamu okaṭē kanuka ā okē biṃbamu yokka pratibiṃbamē jīvuḍu).

  1. “pādō (a)sya viśvabhūtāni” iti maṃtravarṇāt paramēśvarasya avidyā kalpita pādō (a)ośa śabda vācya jīva iti gamyatē”.

(paramēśvaruni yokkapādamu - aṃśayē yī prapaṃcakamu - dānilōnunna bhūtamulanniyu - anu maṃtramuvalana bhagavaṃtuniyokka avidya cēta kalpiṃpabaḍina aṃśayagu jīvuḍanigrahiṃcabaḍucunnadi. ī viṣayamē śrīmadbhagavadgītalō “ēkāṃśēna sthitō jagat” aniceppabaḍinadi. ī jagattulō unnadaṃtā bhagavaṃtuniyokka okē oka aṃśa - adē jīvuḍu).

  1. jīvuḍu īśvaruni aṃśayē ayinanu īśvaruniyokka sarvajñatvamu, sarva śaktitvamu modalagu śaktulu lēka jīvuḍugānuṃḍuṭaku kāraṇamēmanagā : -

    1. “jīvasyaiśvarya tirōbhāvaḥ dēha yōgāt, dēha dau ātmābhimāna lakṣaṇāvidyāva vasāt - yathā, bhasmayōgādvihnēḥ prakāśanaśakti tirōbhāvaḥ tadvadityarthaḥ -

(jīvuniki īśvaratvamu lēkuṃḍuṭaku - parabrahmavale sarvaśaktimaṃtuḍu kākuṃḍu ṭaku - kāraṇamu dēhamē ātma ani avidya valanakalugu abhimānamu - dēhamutō kalisi yuṃḍuṭa. agni būḍidacē kappabaḍiyuṃḍuṭacēta agni prakāśiṃcuṭalēdu - aṭlē prakṛti yokka vikāramaina dēhamucēta jīvuḍu kappabaḍiyunnāḍu).

  1. “jīvasya jñānaiśvairya tirōbhāvō dēhayōgat, dēhēṃdriya manōbuddhi viṣaya vēdanādi yōgādbhavati. astacātrōpamā
    • yathā agnērdahana prakāśēna saṃpanna syāraṇi gatasya dahana prakāśanē tirōbhāvataḥ, yathāvā bhasmanā ccānyasya ēvaṃ avidyā pratyupasthāpita nāmarūpakṝta dēhādyupādhi yōgāttada vivēkabhrama kṛtō jīvasya jñānaiśvarya tirōbhāvaḥ - “tatsatyaṃ,sa ātmā tatvamasi. śvētakētō” itica jīvayōpadi śatiīśvarātmatvaṃ ataḥ ananya ēvēśvarājjīvassan dēhayōgāt tirōhita jñānaiśvarō bhavati” (śrīśaṃkaraḥ)

(jīvuḍu īśvarudu - paramātma - okaṭē ayinappaṭikī jīvunaku sarvajñatvamu, sarvēśvaratvamu dēhamu lēkuṃḍuṭaku kāraṇamēmanagā - dēhamutō jīvuniki saṃbaṃdhamu kaligiyuṃḍuṭacētanē - dēhamu, iṃdriyamulu, manassu, buddhi, viṣayamulu - modalagu vāṭitō jīvuniki saṃbaṃdhamu kaligiyuṃḍuṭacētanē. ī viṣayamu guṟiṃci oka upamānamu ceppabaḍinadi. dahiṃcuṭaku prakāśiṃcuṭaku tagina śaktiyunna agni kaṟṟalōnunnaṃduna māṭumaṇigi yunnaṭlunnū, dhūḷicē - nivurucē - kappabaḍi prakāśiṃpani agnivale - avidyacēta kalpitamaina nāmarūpamulugala dēhamunu upādhilō yuṃḍuṭavalana kaligina avivēkamuvalana jīviniku paramātmavale sarvajñatvamu, sarvēśvaratvamu anu modalagu śaktulūṇagipōyi yuṃḍunu - mahāvakyamulaina “ahaṃ brahmāsmi”, - tatvamasi anu mahāvakyamula arthamunu guruvu dvārā telusukonina tarvāta ātma jñānamu kaligi mōkṣamu kalugunu - aṭlu tānēparamātmayani telusukonina tarvāta - “brahmavid āpnōti paraṃ”. (brahmajñānamu kaliginavāḍu mōkṣamunu poṃdunu).

  1. “avidyōpādhijīvuṃḍu tamōguṇayuktuṃḍai prācīna karmaṃbulacēta nērpaḍina vartamāna dēhaṃbu nēnani talaṃcucuṃḍi, naṣṭajanmasmṛtigalavāḍai pūrvāparaṃbu leṟuṃga jālakuṃḍu.maṟiyu garmēṃdriyaṃbulacēta garmaṃbulaṃ jēyucuṃḍi, jñānēṃdriyaṃbulacēta damō viṣayaṃbulaina śabda sparśa rūpa rasa gaṃdhaṃbula neṟuṃgucuṃḍi, padiyāṟavadiyaina manaṃbutōgūḍi padiyēḍava vāḍagucuṃḍi, ṣōḍaśō pādhyaṃtargatuṃḍai yokkaruṃḍaina jīvuṃḍu sarvēṃdriya viṣaya pratisaṃdhānaṃbu koṟaku jñānēṃdrīya karmēṃdriya manō viṣayaṃbulaṃboṃducuṃḍi, ṣōḍaśakaḷalu kaligi liṃgaśarīraṃbanaṃ banaṃbarigi, gunatraya kāryaṃbunu nimittaṃbuna harṣa śōka bhayaṃbula niccucunna saṃsāraṃbu dhariyiṃcucuṃḍu”

(śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 6 - 1 -)

  1. “tē. - - aṭṭi ātma prakṛti guṇaṃbulayaṃdu dagulu

vaḍi, yahaṃkāra mūḍhuḍai toḍari, yēnu

gaḍagi nikhilaṃbunaku nellagartanani pra

saṃga vaśatanu brakṛti dōṣamulaboṃdi.

“ka. suratiryajmanu jisthā

vararūpamu lagucu garmavāsana cētaṃ

barapainamiśrayōnula

diramuga janiyiṃci saṃsṛtiṃ gaikoni tān

ka. pūni cariṃcu - - “. (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 3 - 27 - 901, 902)

  1. namahatvaṃ yadhōpēkṣya kaścidviprō durūhayā |

aṃgīkarōti śūdratvaṃ, tathā jīvatva mīśvaraḥ ||“.

(tana mahatvamunupēkṣiṃci durūhacēta vipruḍainavāḍu śūdratvamu naṃgīkariṃpaḍu. ā prakāramugānē paramātma jīvuḍaguṭaku - jīvuḍugānuṃḍi saṃsāramulō paḍi bādhalananubhaviṃcuṭaku - aṃgīkariṃcaḍu).

(paina ceppina dāninuṃḍi īśvaratvamunaṃdali sāmarthyamu - jīvatvamuṃḍanēradu. ceṭṭuyokka mānu modaṭanunna balupu śākhalaṃdu upaśākhalaṃdu uṃḍadu. kāryōpādhigala jīvulaṃdu paramātmaku unna ādhikyata kalugadu. “nīla pītādi bahuvidha varṇālaina ratnālu eṃḍalō varusagā peṭṭitē ratna varṇabhēdālavallanu sūryakiraṇālunnū tattadvarṇa viśiṣṭamē yai pratibiṃbiṃcu tōcunu. ā jīvulayokka karma saṃskāra bhēdālavallanu, aṃtaḥkaraṇālunnū bahuvidhālaina saṃskārālaṃ gūḍagānu akkaḍa pratibiṃbiṃcina cidā bhāsu tējassukunnū bahuvidhālaina yerukayuṃḍunu”).

  1. “sa ēva māyā parimōhitātmā śarīramāsthāya karōti sarvaṃ |

striyannapānādi vicitrabhōgaiḥ sa ēva jāgrat paritṛptimēti |

svapnē sajīvaḥ sukhaduḥkha bhōktā svamāya yā kalpita jīvalōkē |

suṣupti kālē sakalē vilīnē tamōbhi bhūtaṃ sukharūpamēti |

punaśca janmāṃtara kārya yōgāt sa ēva jīvaḥ svapiti prabuddhaḥ |

puratrayē krīḍati yaśca jīvaḥ tatastu jātaṃ sakalaṃ vicitraṃ |

adhāramānaṃdamakhaṃḍa bōdhaṃ |

yasmin layaṃ yāti paratrayaṃ ca ||“. (kaivalyōpaniṣat)

(ā paramātmayē māyacēta mōhiṃpabaḍina jīvuḍai śarīramulōnuṃḍi anniyu cēyucuṃḍunu - jāgradavasthalō atanē strīsaṃbhōgamu, anni pāpamulu modalagu bhōgamulananubhaviṃci tṛptuni ceṃdunu. ā jīvuḍē tanamāya cēta kalpiṃpabaḍina jīvalōkamaṃdu sukhaduḥkhamulananubhaviṃcunu. suṣupti kālamaṃdu anniyu layamaipōgā sukharūpamunu poṃdunu - ā jīvuḍē tirigi janmiṃcunu. ī vidhamuga jāgrat svapna saṣuptulanu mūḍu avasthalu gala sthūlasūkṣma kāraṇaśarīramulanu mūḍu puramulaṃdunu krīḍiṃcucuṃḍunu. ī mūḍu puramulugala samastamu anniṃṭikī ādhāramaina ā paramātmayaṃdu layamagucunnavi).

  1. paina 1 modalu 7 varaku jīvuḍu anu padamunaku ardhamu ceppabaḍinadi - ā padamunaku marikonni vidhamulugā ardhamu ī kriṃdanu ceppabaḍinavi : -

    1. “ṣaṭsaṃkalpāla cētanunnū, paṃcaklēśāla cētanunnū ariṣaḍvargamula cētanunnū, ṣaḍūrmula cētanunnū, tāpatrayāla cētanunnū, īṣaṇatrayaṃ cētanunnū, malatrayamucētanunnū, paṃcakōśāla cētanunnū, varṇāśramācārādyabhimānala cētanunnū, aṣṭa prakṛtulacētanunnū mōhituṃḍai, aṣṭapurālaṃdu pravēśiṃci, aṣṭapāśālacēta kaṭṭuvaḍi, aṣṭamadālacē sokki, āsurasaṃpattu, daivīsaṃpattulacēta vartistū, karma trayānusāranunnū, caturvidha śarīrōtpattigala dēvamanuṣya tiryagādyanēka yōni bhēdālayaṃdu puṭṭina vāḍē jīvuḍu”. (brahmavidyāsudhāvarṇamu)

    2. “tanu trayābhimānuṃḍe jīvuṃḍu. ā jīvuṃḍe tamōguṇayuktuṃḍai khēlātikāhaṃkāraṃ valla jñānavikṛtigalavāḍai ānaṃduḍai suṣuptyavastayaṃdu kāraṇaśarīramutōgūḍi prājñuḍanipiṃcukonunu. rajōguṇayuktuṃḍai tējasāhaṃkāraṃvallavartana vikṛtigalavāḍai manōvyāpāriyai, liṃgaśarīrābhimāniyai svapnāvasthayaṃdu taijasuṃḍanipiṃcikonunu; satvaguṇayuktuṃḍai vaikārikāhaṃkāraṃvalla mōhanavikṛti bhāvaṃ galavāḍai sthūlaśarīrābhimāniyai jāgradavasthayaṃdu viśvuṃḍanipiṃcukonunu”).

(jāgradavasthalōnuṃḍu jīvuḍu viśvuḍani ceppabaḍucunnāḍu - svapnāvasthanunna jīvuḍu taijasuḍu. viśvuḍu, taijasuḍu vikṣēpājñānamu āvaraṇājñānamucēta nāvariṃpabaḍiyunnāru. suṣuptiyaṃduṃḍu jīvuḍu prājñuḍani ceppabaḍucunnāḍu. brahmasvarūpamunu, svasvarūpamu neṟiginavāḍu turīyuḍu).

  1. “jñānēṃdriyādulaidunnū, karmēṃdriyālaidunnū, śabdādulaidunnū, vacanādulaidunnū jñātrutvamanōbuddhi cittāhaṃkārulaidunnū, paṃcamahā bhūta paṃcīkṝtakadaṃbaina yī yiruvai yaidu tatvālatō gūḍiṃdi jīvuniyokkasthūladēhamu. iṃdali ātma jīvātma ataḍē vyāvahārika jīvuḍu - - - aṣṭapurālatō gūḍiṃdi liṃgadēhamu. aṃdulōni ātma aṃtarātma. ataḍē prātibhāsika jīvuḍu. ī sthūlasūkṣma śarīramulaku kāraṇamainadi kāraṇaśarīraṃ - - iṃdu vyāpakamaina ātma paramātma. ataḍē pāramārthikajīvuḍu - -” (brahmavidyāsudhārṇavamu - 6)

  2. “ślō||. ēka ēvamahānātmā sō(a)haṃkārō abhidhīyatē |

sajīvassōṃtarātmēti gīyatētatva ciṃtakaiḥ ||”

(paramātma okaṭē, advitīyamu - ātma anunadi vērokaṭilēdu - adiyē ahaṃkāramani ceppabaḍucunnadi. ā paramātmayē jīvuḍani aṃtarātmayani tatvamani telisina mahānubhāvulu - paramātma tatvamunu telisinavāru - ceppucunnāru).

  1. “ēka ēvahi bhūtātmā bhūtē bhūtē vyavasthitaḥ |

ēkathā bahuthā caiva dṛśyatē jala caṃdravat |

bhrāṃtyārūḍa ssa ēvātmā jīva saṃjñaḥ sadā bhavēt ||“.

(bhūtamulanniṃṭilōnuṃḍu ātma okaṭē. ayinanu vēru vēru bhūtamulalō vēruvēru ātmalugā kanabaḍucunnavi. caṃdruḍu okaḍē ayinanu vēruvēru jalāśayamulalō vēru vēru caṃdrulunnaṭlu kanabaḍunu. bhrāṃti cēta iṭlukanabaḍunu - ā ātmayē jīvuḍu).

  1. .yaḥ paraḥ prakṛtēḥ prōktaḥ –

(prakṛtikanna paruḍu prakṛṣṭamainavāḍu ani jīvuḍu ceppabaḍucunnāḍu - parabrahmayēkanuka).

  1. “dēhāti riktaḥ (dēhamukaṃṭe vērainavāḍu).
    1. jīvuḍu sūkṣmāti sūkṣaṃuḍu.

“vālagra śatabhāgasya śatathā kalpitasya ca| bhāgō jīvissa vijñēyaḥ - - -” (śvētāśvatarōpaniṣat)

(vālāgrasya yaḥ śatatamō bhāgaḥ, tasyāpi punaḥ śatathā kalpitasya ca yōbhāgaḥ sayathā sūkṣmaḥ tadvat jīvō ati sūkṣmaḥ –

upādya vicchinnarūpēṇa sūkṣmō vijñēyaḥ. jīvasya cinmātra rūpatvāt ayamēva jīvō naiva strī, pumān napunsaka vōvā bhaitu bhavitu marhati.kiṃtu svājñāna purassaraṃ mithyābhijānāt yadyat sthūlaśarīramādattē svīkurutē, tēna tēna stryādirūpēṇa taddharmakṛśatvādi rūpēṇa ca na vijñānātma yujyatē saṃ rajyatē strī pumān na puṃsakōvā, ahaṃ jātō, mṛtaḥ, kṛśaḥ, sthūlaḥ ityādi mithyābhimānataḥ saṃsarati).

(vālamu anagā kēśamu, talaveṃṭruka. dānini nūru bhāgamulugā cēsi aṃdulō oka bhāgamunu tīsukoni, dānini nūru bhāgamulugā cēsinacō, vāṭilō oka bhāgamu eṃta sūkṣmamugā nuṃḍunō, uṃḍunanupiṃcunō, jīvuḍu aṃta sūkṣmamugā nuṃḍunu. iṃduvalana upādhi yeṃta sūkṣmamugānunnanu dānilō jīvuḍuṃḍunu. kanuka dānikaṃṭesūkṣmuḍu.jīvuḍu cinmātrarūpuḍu (caitanyamātruḍu) - caitanyamē rūpamugā galavāḍu. aṃducēta puruṣuḍu kāḍu, strī kādu, napunsakuḍukāḍu. tanayokka ajñānamunanusariṃci mithyābhimānamu cēta ē sthūlaśarīramunu poṃdina āyā strī modalagu rūpamulatō āyā dharmamulagu kṛśatvamu modalaguvāṭicē kūḍiyuṃḍi strīgāni, puruṣuḍu, napunsakuḍugāniyagunu. “nēnu puṭṭitini, canipōyitini, balisipōyitini” anu ī vidhamaina mithyābhimānamu galigi saṃsāramulō tirugucuṃḍunu).

“vālāgrā duddhṛtaśśata tamō bhāgaḥ, tasmādapyuddhṛtaśśata tamō bhāgō jīvaḥ ityuddhṛtyamānaṃ unmānaṃ - atyaṃtālpatva mityarthaḥ vālaḥ kēśaḥ, tatraprōtāyaśca lākāgra mārāgraṃ tasmādduddhṛtaṃ mātrāmānaṃ yasya saḥ jīvaḥ -” (brahmatatva prakāśikā)

“ēṣō aṇurātmā” iti svasya aṇutvasya vācakaḥ ētacchabdaḥ -” “vālāgraśata bhāgasya” ityādi unmānaṃ uddhṛtya sarvē bhyaḥ sthūla parimāṇēbhyaḥ mānaṃ unmānaṃ - atyaṃtā pa kṛṣṭa parimāṇamiti yāvat. tābhyāṃ jīvō aṇurēva” (bhāṣyārtha ratnamālā).

(jīvuḍu aṇuvu kaṃṭe aṇuvu - paramāṇuvukaṃṭe cinnavāḍu ani ceppabaḍinavāḍu - “aṇōraṇīyān”).

udāharaṇaku hṛdayamaṃdunnāḍani ceppabaḍinadi) -

  1. “sa ē ṣa ātmā hṛdi” (cāṃdōgyōpaniṣat - 8 - 3 - 3)

“hṛdyaṃtarjyōtiḥ puruṣaḥ” (bṛhadāraṇyakōpaniṣat)

(hṛdayamulō aṃtarjyōtigānunna puruṣuḍu).

ālōmēbhyaḥ’ ; “ānakhāgrēbhyaḥ” - (cāṃdōgyōpaniṣat - 8 - 8 - 1)

(gōḷḷacivara varaku, talaveṃṭruka civaravaraku vyāpiṃciyunnāḍu - ani śruti ceppucunnāḍu - dīnini baṭṭi śarīramaṃtāṭā vyāpiṃciyunnāḍu, aṇumātruḍai yunnāḍu ani teliyavaccucunnadi - aṇuvu kanna sūkṣmuḍu).

  1. “yathā caṃdanabiṃduḥ śarīraika dēsasthaḥ śarīravyāpisukhaṃ janayati, tathā jīvōpi dēhavyāpinaṃ śaityādyupalaṃbhanaṃ kariṣyati”.

(śarīramulō okacōṭanunna gaṃdhapu boṭṭu śarīramaṃtaṭanu vyāpiṃci sukhamunu kalugacēyunaṭlu jīvuḍu śarīramanataṭikī śaityamu modalagu guṇamulanu vyāpiṃpacēyunu - śarīramulō ēdō yokkacōṭanē jīvuḍu uṃḍuṭakāka śarīramaṃtaṭanu vyāpiṃciyunnāḍu).

  1. “jīvasya” asmāt śarīrādutrkāmati”, “caṃdramasamēva tē sarvē gacchaṃti”, tasmāllōkāt punarēti “ityutkāṃta gatyā gatīnāṃ śravaṇāt aṇurjīvaḥ”.

(“jīvuḍu ī śarīramunuṃḍi mīdaku veḷḷipōvunu aninnī,” vāraṃdaru canipōyina tarvāta (jīvulu) caṃdralōkamunaku pōvuduru -“aninnī,” ā lōkamunuṃḍi tirigi bhūlōkamunaku vaccedaru” aninnī - anagā jīvuḍu śarīramunu viḍici pōvuṭa, tirigi bhūlōkamunaku vacci janmiṃcuṭa śrutilō ceppabaḍuṭa cēta jīvuḍu aṇumātruḍu - aṇuvaṃta sūkṣmamainavāḍu ani teliyucunnadi).

  1. “haṃta ta idaṃ pravakṣyāmi guhyaṃ brahmasanātanaṃ |

yathā maraṇaṃ prāpya ātmā bhavati gautama |

yōnimanyē prapadyaṃtē śarīratvā yadēhinaḥ |

sthāṇumanyē (a)nu saṃ yaṃti yathākarma yathāśrutaṃ || ” (kathōpaniṣat - 2 - 6 -7)

(jīvulu canipōyinatarvāta - śarīramunu vadalinatarvāta ēmagunō ceppucunnānu. vāru cēsina karmaphalamunanubhaviṃcuṭaku sariyaina maṟiyoka śarīramunu poṃducunnāru. marikoṃdaṟu sthāṇuvu modalagu vāṭini poṃducunnāru).

  1. “jīvuḍu oka dēhamunu vadali yiṃkokadēhamunu poṃdunu : -

    1. “yathā tṛṇa jalūkā tṛṇāṃtaraṃ avaṣṭabhya pūrva tṛṇaṃ tyajati. ēvaṃ karmānu guṇajīvaḥ - karmapadēvartamānō jīvaḥ - ēkēna agranihitēna padā tiṣṭan bhuvaṃ avaṣṭabhyadēhaṃ bibhrat, paścāt anyēna pūrva pradēśāt utthāpya purō nihitēna gacchati, tadvat dēhāṃtara parigrahēṇa pūrvadēhatyāgē spaṣṭaṃ dṛṣṭāṃtaṃ”.

(gaḍḍipurugu iṃkoka gaḍḍipōcanu paṭṭukoni, venukaṭi gaḍḍipōcanu vadalivēyunu - ā prakāramugānē tānu cēsina karmaphalamu nanubhaviṃcavalasina jīvuḍu tanaku anuguṇamagu maṟiyoka dēhamunu muṃduṃcukoni tānunna dēhamunu vadalivēyunu. aṃducēta jīvuḍu oka dēhamunu vadali iṃkoka dēhamunu poṃdunu anuṭa spaṣṭamu. (vāsāṃsi jīrṇāni yathāvihā ya navāni gṛhṇati tathā parāṇi tathā śarīrāṇi vihaya jīrṇānyanyāsi saṃ yāti nadāni dēhī ||“. (gīta)

“sī. tiviri yappuruṣuṃḍu dēhaṃbunanujēsi yanayaṃbubekku dēhāṃtaramula

naṃgīkariṃcucu navi visarjiṃcucu sukha duḥkha bhayamōha śōkamulanu

bolupoṃdu taddēhamulane poṃducunuṃḍu, nadi yeṭṭulannanu nagrabhāga

tṛṇamādi maṟi pūrva tṛṇa parityāgaṃbu gāviṃcu tṛṇa jalūkayunu bōle

tē. jīvuḍavani goṃta jīviṃci mriyamāṇu

ḍagucu noṃḍaka dēhamarthijeṃdi

kāni pūrva mainakāyaṃbu viḍuvaḍu

- - -|“. (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 4 - 29 - 890)

  1. “sī. aṭṭi virāḍvigrahaṃbaṃdu gagana tējaḥ prāṇamulu sarvajaṃtu ratuḍu

nainaṭṭi jīvuni nanusariṃpucunuṃḍu; biṃbajīvuḍu śarīraṃbuvalana

veluvaḍi cana, jīvi venukoni prāṇamul canucuṃḍu, nijanādhu nanusariṃcu

bhaṭula caṃdaṃbuna - - -” (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 2 - 10 - 269)

  1. jīvuḍu nityuḍu. śarīramu maraṇiṃcinanu tānu maraṇiṃcaḍu.

    1. ajōnityaḥ śāśvatōyaṃ purāṇō nahanyatē hanyamānē śarīrē” iti śrutiḥ.

(jīvuḍu śāśvatuḍu - maraṇamu lēnivāḍu - śarīramu canipōyinanu tānucanipōvanivāḍu).

  1. “najāyatē mriyatē vā vipaścit” ityādau jīvaḥ. (kaṭhōpaniṣat)

(jīvuḍu jananamaraṇamulu lēnivāḍu).

  1. “ātmā jīvaḥ nōtpadyatē - kutaḥ ? aśrutēḥ utpatti prakaraṇēṣu jīvōtpattēraśrutaḥ. tābhyaḥ” vā ēṣa mahānaja ātmā”, “ajō nityaḥ ityādi śrutibhyō jīvasya nityatvānagamāccē tyarthaḥ -”

(ātmayagu jīvunaku puṭṭuka lēdu. eṃducētananagā - śrutilō utpatti prakaraṇamaṃdu ekkaḍā jīvuḍu puṭṭinaṭlu ceppabaḍiyuṃḍalēdu - “ātma janma lēnivāḍu - śāśvatamugā nuṃḍuvāḍu” ani śrutulalō jīvuni nityatvamē ceppabaḍinadi).

  1. jīvuḍu janma lēnivāḍu ani ceppabaḍinappaṭikī oka śarīramulō pravēśiṃcuṭa janmiṃcuṭa yani ī kriṃda prakāramu ceppabaḍinadi : -

    1. “visargakālē śuklasyajīvaḥ karaṇasaṃ yutaḥ |

prītyā pravēśatē yōniṃkarmabhirniyōjitaiḥ ||.

(śuklamu visarjiṃpabaḍinappuḍē jīvuḍu karaṇamulu kalavāḍai, karmalacēta niyōgiṃpa baḍina vāḍai – karmaphalamu nanubhaviṃcavalasinavāḍai - aṃduku anuguṇyamagu yōnini pravēśiṃcunu - janmamunu poṃdunu).

  1. saṃ supta karaṇastvavaṃ bījatāṃ yā tyasau narē |

tadbījaṃ yōnigaḷitaṃ garbhō bhavati maṃtari||“. (yōgavāśiṣṭamu - 55 - 38)

(sūkṣmāti sūkṣmamaina rūpamulō karaṇamulu - iṃdriyamulu - galavāḍai jīvuḍu naruniyaṃdu bījamugā nuṃḍunu. ā bījamu strīyokkayōniyaṃdu pravēśiṃcagā strīki garbhamagunu).

“yannamanuṣiraṃ sthānaṃ dēhā nāṃ tadgatō anilaḥ |

karōtyaṃga parispaṃdaṃ jīvatītyucyatē tataḥ ||. (yōgavāsiṣṭamu - 55 - 49)

(“padmakōśa pratīkāśaṃ hṛdayaṃ cāpyathōmukhaṃ - - - tasyāṃ tē suṣiraṃ sūkṣmatasmin sarvaṃ pratiṣṭhitaṃ | -”

(dēhamugalavāṭilō hṛdayamanunadi unnadi. dānilō sūkṣmamaina suṣiramu kaladu - dānilō paramātmayunnāḍu. ī suṣiramaṃduṃḍu vāyuvu śarīramuyokka avayavamulanu spaṃdiṃpacēyunu - appuḍu - aṭlu aguṭavalana jīviṃciyunnadi yani - aṃdulō jīvuḍunnāḍani ceppabaḍucunnāḍu - “cētanatvaṃbukaladēni jīvuḍaṃḍru” –

(śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - -)

  1. “madhurāmlatikta kaṭu kaṣāyamulanē ṣaḍrasālavallaṣaḍāśriyamainaṭuvaṃṭi bhakṣya bhōjya lēhya cōṣyaṃbulanē caturvudha bhōjyavastuvulanu bhujiṃcina strī puruṣulaku viṣaya vaicitryaṃvalla ā yannarasamē sapta divasālaku rētassavunu.”annādrasaḥ, rasācchōṇitaṃ, śōṇitātmāṃsaḥ, māṃsādmēdhaḥ, mēdhasassnā yuḥ, snāyubhyō asthīni, astibhyō majjā, majjāyāḥ śuklaḥ” iti ī yarthamaṃdu śruti - “rētassēva prāṇaṃ dadhāti” ani saptadhātuvula valana kaligina rētassunaṃdu jīvamuṃḍunu”.

(annamuvalana rasamu, rasamuvallaśōṇitvamu,śōṇitamuvalana māṃsamu,māṃsamuvalanamēdhassu, mēdhassuvalana snāyuvu, snāyuvuvalana asthulu, asthulavalana majja, majja valana śuklamu tayāragucunnadi. ā rētassē prāṇamunu dhariṃcucunnadi ani śruti ceppucunnadi).

  1. “mātṛ pitṛ saṃ yōgēna garbhō jāyatē” -“ēkarātrōṣitēna kalō bhavati, paṃcarātrōṣitēna budbudaṃ bhavati, daśarātrōṣitēna kaṭhinaṃ bhavati, arthamāsēna aṃḍākṛtirbhavati, māsapūrṇēna śiraḥ, dvaumāsau bāhu pradēśaḥ, tribhirmāsai rjaṭhara pradēśaḥ, caturmāsēnā sāṃguṣṭakaṭi pārśāvayavaṃ, paṃcamē māsē rōmakūpāṇi, ṣaṣṭēmāsē nāsākṣi śrōtrāṇi,saptamē māsē calanasamardhō bhavati, aṣṭamē māsē janma karma saṃsmarati, navamē, daśamēvā atha vaiṣṇavēnamāya yā saṃspṛśya jāta prajāyatē” ē tacchṛtyartha prakārānanu jananamaunu. śuklādhikyaṃ vallapuruṣuḍu, śōṇitādhikyaṃvallastrī - “śuklādhikyē bhavē tsuṃ saḥ, nārī raktādhikēnatu, śuklarakta samatvēna napunsaka yi tīritā ||”.

(pai viṣayamu śrīmadāṃdhramahābhāgavatamulō ī kriṃda vidhamugā ceppabaḍinadi : -

“sī. kaikoni maṟi pūrvakarmānuguṇamuna śaśvatprakāśakuṃ ḍīśvaruṃḍu

ghaṭakuṃḍu gāvuna grammara jīvuṃḍu dēhasaṃbaṃdhaṃbu diviri tālpa

dorakoni puruṣa rētōbiṃdu saṃbaṃdhiyai vadhū garbhaṃbu naṃdujocci

gaikoni yokarātrigalilaṃbu (palucagānuṃḍuṭa) paṃcarātramula budbudamunu (buḍaga), daśamadivasa

tē. maṃdu gargaṃdhuvaṃta yau (rēgupaṃḍaṃta yagunu), naṃtamīda

bēśiyagu (māṃsapu muddayagu), naṃtamīdaṭa bērciyuṃḍa

kalpakamagu (guḍḍu), nokkanela mastakamunu, māsa

yamaḷamaina (reṃḍu māsamulu gaḍicina) garacaraṇamulu boḍamu

va. maṟiyu māsatrayaṃbuna nakharōmāsthicarmaṃbulu, liṃga cchidraṃbulunu galigi, nālavamāsaṃbuna - -”

(ī prakāramu navamāsamulu canina) “daśama māsaṃbuna - - rakta digthāṃguṃḍai - - nēlaṃbaḍi yēḍcucu” (etc). (idiyē jīvunaku janmamu). (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 3 - 31 - 988, 989, 1002)

  1. “duṣkṛta karmaviśēṣaṃvalla aṃdhaka badhira, mūka, kubja, sauṃdaryahīna,ṣaṃḍa modalaina avalakṣaṇa guṇālu galavāḍaunu. sukṛtakarma viśēṣaṃvallasarvasulakṣaṇasaṃpanna śarīri avunu” śakādyanna pariṇāma sōpādhē rvidya mānatvāt”. asthi, snāyu, majjā - ī mūḍunnū talli aṃśālu. aṃduvalla ṣaṭkēśika śarīraṃ anabaḍunu”.
  1. iṭlu puṭṭina jīvuḍu gatajanmamulalō cēsina karmaphalamanubhaviṃcunu - dīnini tappiṃcukonuṭaku avakāśamu lēdu -

“ca. dhana paśu mitra putra vanitā gṛhakāraṇabhūtamaina yī

tanuvuna nunna jīvuḍu padaṃ paḍi yaṭṭi śarīrametti tā

nanugatamaina karmaphalamaṃdakapōvagarāru miṃṭa bō

yina bhuvi dūrinan diśalakēgina neccaṭanaina ḍāginan”. (dūrvāsuḍu). (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 3 - 31 - 1008)

  1. iṭlusthūlaśarīramu anu upādhilōnunna jīvuḍu karmaphalamanubhaviṃcuṭaku anēkajanmalanoṃducuṃḍunu - (cūḍumu - ‘punarjanma’ - ‘janmātaramu’ - ‘jīvuḍu’ -12(1)).

aṭṭi jīvunaku śarīramulēkuṃḍa cēsukonuṭayē - tirigi janmiṃcakuṃḍuṭayē - ē vidhamaina upādhi lēkuṃḍa cēsukonuṭayē - mōkṣamu.

  1. jīvuḍu anu śabdamunaku anēka vidhamulugā arthamu ceppabaḍinadi - jīvuḍu parabrahmakanna vēṟukādu - sṛṣṭiki pūrvamu parabrahma okaḍē uṃḍenu - “ātmai vēdamagra āsīt” - atanilōnuṃḍiyē ī sṛṣṭilōnunna samasta vastuvulu puṭṭinavi. aṭlu puṭṭinavāṭi anniṃṭilō paramātma unnāḍu -“tatsṛṣṭvātadēvānu prāvaśit”, “tadanupraviśya saccatyaccā bhavat -prapaṃcamunu sṛṣṭiṃci dānilōnē - dānilōni prativastuvulōnu, tānu pravēśiṃciyunnāḍu –

“yacca kiṃcit jagatsarvaṃ dṛśyatē śrūyatē pivā |

aṃtarbahiśca tatsarvaṃ vyāpyanārāyaṇa sthitaḥ ||“.

iṃduvalla prapaṃcamaṃtaṭanu unnadi okē oka vastuvu. adiyē parabrahma - anniṃṭilōnu unnadi - ā parabrahma tatvamē - adē prakṛti pariṇāmamulagu upādhulanubaṭṭi jīvātma lēka jīvuḍani vyavahariṃpabaḍucunnāḍu - aṃducēta jīvuḍanagā bhagavattatvamē - “ēvaṃ brahmaiva jīvātmā nirvibhāgō niran taraḥ| sarva śaktiranādyaṃtō mahā citsāra rūpavān||”. (yōgavāśiṣṭamu - 14 - 35)

(brahmamē jīvātma - ataniki bhāgamulu lēvu - ataniki lōpaṃ yēmiyunu lēdu - aṃducēta anēka jīvuluṃḍuṭa saṃbhaviṃpadu - atanu samasta śaktulu galavāḍu, aṃtamu lēnivāḍu. aṃducēta enni upādhulalōnunnanu - tānokaḍē uṃḍi anēka jīvulunnaṭlu tōpiṃcunu, jananamaraṇamulu lēnivāḍu - goppa citsvarūpuḍu. ā caitanya śaktitōnē anniṃṭilōnuṃḍi anniṃṭini vāṭi panulu cēyunaṭlu cēyucunnāḍu - aṃducēta unnadaṃtā okē caitanyamu - jīvuḍanunadiyē lēdu - paramātma, prakṛti, jīvātma ani mūḍu tatvamulu ceppabaḍuṭa vyavahāramukoṟakē - ī mūḍukūḍa okētatvamu - paramātma tatvamu –

“dēhō dēvālayaḥ prōktaḥ jīvō dēvassa nātanaḥ |

tyajēva jñāna nirmālyaṃ sōhaṃ bhāvēna pūjayēt ||” (skaṃdōpaniṣat)

(dēhamu dēvālayamu - dēvuḍu - ātma uṃḍu cōṭu. jīvuḍu anuvāḍu ā dēvālayamulōnuṃḍu sanātanuḍaina dēvuḍē - brahmayē. aṃducēta ajñānamunu vadali “ā paramātmayē nēnu” anu mahāvākyamunu telusukoni pūjiṃpavalenu -). (‘tatvamasi’, - ā parabrahma nīvē ayi yunnāvu);

“ahaṃ brahmāsmi” (nēnē ā parabrahmanu ayi yunnānu). ; ‘ayamātmā brahma’ (ī ātmayē brahmamu) anu mahāvākyamulu, upaniṣatsārānśamulu, jīvuḍē parabrahmayani jīva brahmalaku aikyamu ceppunavi. ādilō prakṛtitō kalisinavāḍu parabrahma, prakṛti yokka pariṇāmamulatō kalisina parabrahmamē jīvuḍani ceppabaḍucunnāḍu. ‘tatvamasi’ anumahāvākyamulō ‘tat’ anagā ā parabrahma, ‘tva’ anagā jīvuḍu, ‘tvaṃ’ anagā ā yōgābhyāsamu cēsina naruḍu aniyēkādu pratijīviyu ani arthamu - pratijīviyu parabrahmamē - prati vastuvu parabrahmamē - aṃtā parabrahmamē - parabrahma tappa sṛṣṭilō iṃkēmiyu lēdu. ‘āṃtā rāmamayaṃ - ī jagamaṃtā rāmamayaṃ’, uṃḍēdī rāmuḍokaḍu -” nī nāmarūpamulaku nitya śubhamaṃgaḷaṃ ’ “harimayamu viśvamaṃtayu’ (ī jagattulōni rūpamulanniyu nīrūpamulē, vāṭināmamulanniyu nīnāmamulē - aṭṭi nī nāmarūpamulaku - (aṭṭi nāmarūpamulu galanīku) nityamu śubhamaṃgaḷamagugāka); anni nīvanucu aṃtaraṃgamuna tinnagā vedaki telusukoṃṭinayyā” (śrī tyāgarāju)

pai vākyamulanubaṭṭi sṛṣṭilō unnadaṃtā okē tatvamu - paratatvamu - adiyē annividhamuluganu gōcariṃcucunnadi. (only one Energy pervades and permeates everything in the entire creation).

English

English translation not yet available for this entry. Let us know if you'd like to help.