1. arcanavaṃdanādibhiḥ sēvā.

(pūja, namaskāramu modalaguvāṭitō cēyu sēva).

2. avicchinna smṛti saṃtānarūpaṃ.

(eḍategakuṃḍa bhagavaṃtuni smariṃcuṭa).

3. śāstrataḥ akṣaraṃ jñātvā tadupētya ātmatvēna upagamya upāsatē, tadhaiva tiṣṭaṃti pūrṇa cidēkatanaṃ akṣaraṃ ātmānamēva sadā bhāvayaṃti.

(śāstramulō ceppina prakāramu akṣaruḍu - nāśamulēnivāḍu ayina parabrahmanu telusukoni, ataninēmanasulō nuṃcukoni upāsiṃcedaru. paripūrṇa cinmātramaina akṣara parabrahma tānē ani ellapuḍu bhāviṃcuduru - aṭlu bhāviṃcuṭa upāsana).

4. “yadya dasti tayā bhāti yadyannāsti tayāpica |

tattadbrahma tayānitya mupāsyaṃ brahmavittamaiḥ ||“.

(iti skāṃdē)

(ēdi unnadi ani teliyabaḍucunnadō, ēdi lēdani teliyabaḍucunnadi adaṃtā brahmamē ani brahmajñānulukalavāru nityamu upāsiṃcataginadi). (jagattu - aṃdulōni prativastuvu brahmalōnuṃḍi puṭṭinadi kanuka brahma rūpamē - aṃducēta prativastuvubrahmamani bhāviṃci dānini upāsiṃcavalenu).

5. “kartā kārayatā karmakāraṇaṃ kāryamēvaca |

prahmarūpatayā sarva mupāsyaṃ cētanōttamaiḥ |

pramātā ca pramāṇaṃca pramēyaṃ pramitastathā |

brahmarūpatayā sarvamupāsyaṃ mānamānibhiḥ |

vidhayaśca niṣēdhāśca nidyā vidyē tadaivaca |

brahmarūpatayā sarvamupāsyaṃ vēdavādibhiḥ ||

- - - itthaṃ sarvatrayaḥ sākṣidbrahmā pāstē sanā tanaṃ |

sayāti jñānayajñēna sākṣādvijñānamaiśvaraṃ || - -. (sūta saṃhi tāyāṃ)

(karmacēyu vāḍu, cēyiṃcuvāḍu, cēsinapani,kāraṇamu, kāryamu, pramāṇamu, pramāṇamudvārā teliyataginadi modalagunaviyu, vidhigā cēyavalasina panulu, cēyakūḍanivi, vidya, avidyaivi anniyu brahmamē ani vēdavidulacēta upāsiṃcataginavi).

6. yōhi gurvādīn saṃtataṃ upacarati sa upāstē ityucyatē.

(guruvu modalaguvārini ellapuḍu daggaragā uṃḍi sēviṃcuṭa).

7. “ciṃtayaṃti śraddhayā, āstika buddhyā sarayā, sātvikayā, avaśyaṃ paramātmāyaṃ ārādhitaḥ asmān tārayiṣyati iti ēvaṃ niścaya rūpayā buddhyā upētāḥ naṃtaḥ”.

(śraddhatō, āstikabuddhitōnu, paramasātvikabuddhitōnu ārādhinacabaḍinavāḍai ī paramātma mammulana tariṃpacēyunu - anu buddhigalavārai yuṃḍuṭa upāsana).

8. “atmāvārē draṣṭavyaṃ, śrōtavyaṃ, maṃtavyaḥ, nidhidhyāsi tavyaḥ. maitrē yyātmanō vā arē darśanēna, śravaṇēna, matyā, vijñānēna idaṃ sarvaṃ viditamiti” (bṛhadāraṇyakōpaniṣat - 4 - 5 - 6)

(ātma cūḍataginadi, vinataginadi, mananamu cēyataginadi, dhyānamu cēyataginadi. iṭlu ātmaguṟiṃci darśanamu, śravaṇamu, mananamu, vijñānamu cēsinayaḍala ī prapaṃcamaṃtayu teliyanagunu - aṃducēta ātma guṟiṃci upāsiṃcavalenu).

“śravaṇa, manana. nidhidhyāsanaiḥ sākṣātkartavyaṃ, adhavā nirviśēṣa svarūpa pratipatyarthaṃ saguṇa brahmarūpēṇa vā upāsanīyaṃ”.

(śravaṇa, manana, nidhi dhyāsamulacēta parabrahma sākṣātkāramunu poṃdavalenu - lēka, nirākāra, nirguṇa, nirviśēṣa parabrahma sākṣātkāramu koraku saguṇa sākāra brahmanu upāsiṃcavalenu).

9. “cinmayasyā dvitīyasya niṣkalasyā śarīriṇaḥ |

upāsakānāṃ dārḍhyārthaṃ brahmaṇō rūpakalpanā ||“. (rāmatāpinyupaniṣat)

“cinmaya syētādi viśēṣēṇa viśiṣṭa brahmaṇaḥ nirviśēṣatvēna vikalpā sahatvē(a) pi bhakta paṭalasya padāpyupāyārthaṃ rūpādi viśēṣakalpanā, nasvataḥ ityarthaḥ.

(parabrahma cinmayuḍu - tanalō unnadaṃtayu caitanyamē ayinavāḍu - advayuḍu - tanavale ātma lakṣaṇamulu galavāḍu iṃkokaḍu lēnivāḍu, śarīramu anunadi lēnivāḍu, niṣkaluḍu - iṭuvaṃṭi parabrahmanu sāmānya upāsakulu telusukoni upāsiṃcuṭa kaṣṭamani upāsakulu upāsiṃcuṭaku vīlagunaṭlu parabrahmaku oka rūpamu kalpiṃcabaḍinadi).

10. “sarvaṃ viśvaṃ dēhādiṣu ahaṃkārēṇa vyāptaṃ tadviśvaṃ kalpasatairapi kathaṃ tagrahitaṃ syāt ? naca tatsatvē vairāgyaṃ bhavati. tatō vairāgyaṃ durlabhaṃ tasmāt nirguṇaṃ paramātmānaṃ svayaṃ saguṇō ahaṃkārādi viśiṣṭaḥ puruṣaḥ kathaṃ cakṣuṣā paśyati ? na kathamapi ityarthaḥ tasmāt yōgyatā bhāvāt saguṇa mēva adhikāra prāpti paryaṃtaṃ cētasā saṃ vicāraya upāsva”.

(ī prapaṃcamaṃtaṭanu ahaṃkāramu vyāpiṃciyunnadi. vaṃdalakoladi kalpamulu gaḍicipōyinanu idi prapaṃcamunu viḍiciyuṃḍadu. aṃducēta dāniyaṃdu vairāgyamu kalugunu. aṭṭi saṃdarbhamulō triguṇamulatō kūḍina ahaṃkāramu modalaguvāṭi kāryamaina puruṣuḍu guṇarahituḍu, nirākāruḍaina paramātmanu kaṃṭitō ēṭlu cūḍagalaru ? ē rītigānainanu cūḍalēḍu. aṃducēta aṭṭivāniki nirguṇa nirākāra parabrahmanu cūcuṭaku yōgyatalēnivāniki (adhikārikānivāniki) adhikāramu kalugu paryaṃtamu paramātmayokka saguṇarūpamē (sākāra brahmamē) manasulō dhyāniṃcataginadi - upāsiṃcataginadi -dānini upāsiṃcumu).

11. “sthūla sūkṣmādi bhēdēna dvērūpē paramātmanaḥ |

jñānarūpaṃ nirākāraṃ nidānaṃ nidānaṃ tatpra cakṣatē ||” (śrīdēvī bhāgavatamu)

nirākāraṃ jñānarūpaṃ uttamādhikāri jñānagamyamēva, natu madhyamādhikāri dhyānagamyaṃ tatō madhyamādhikāriṇaṃ upāsanārthaṃ dvitīyaṃ sthūlarūpaṃ asti paramātmanaḥ - māyāśaktēḥ - rūpadvayaṃ aṃtarmukha bahirmukha rūpa bhēdēna tatra aṃtarmukhaṃ rūpaṃ tu parāhaṃtā rūpaṃ uttamādhikāri jñāna viṣayaḥ, bahirmukhaṃ rūpaṃtu tadapēkṣa yā sthūlaṃ bhavati. tataḥ bahirmukha māyā śaktyākāra viśiṣṭaṃ brahmarūpaṃ madhyamādhikāribhiḥ upāsya mityarthaḥ akṣarārthastu puruṣasya paramātmanaḥ liṃgadēhōpēkṣayā sūkṣmamē vēdaṃ bahirmukha māyākārarūpaṃ aṃtarmukha māyākārāpēkṣayā tu sthūlaṃ śarīraṃ prakīrtitaṃ. tataḥ tadupāsya mityarthaḥ -”

(paramātmaku reṃḍurūpamulunnavi. sthūlarūpamu, sūkṣmarūpamu - sūkṣmarūpamu nirākāramu, jñānarūpamu- ī jñānarūpamunu darśiṃcuṭakumuṃdu upāsakunaku paramātmayokka sthūlarūpamunu upāsiṃcavalenani ceppabaḍinadi).

(paramātmayokka sthūlasūkṣmarūpamulalō sūkṣmarūpamanunadi nirākāramu - ākāramulēnidi - jñānarūpamu. uttamādhikāri jñānamunaku teliyabaḍunadikanuka jñānarūpamani ceppabaḍinadi. uttamādhikārivale madhyamādhikāri jñānamukalavāḍu kādukanuka madhyamādhikāri cēyagalugu dhyānamunaku ī sūkṣmarūpamu gōcaramukādu - kanuka madhyamādhikārulu upāsamu cēyuṭaku vīlagunaṭlu paramātmaku reṃḍavarūpamu - sthūlarūpamu - galadu - paramātmayokka ī reṃḍurūpamulalō okaṭi aṃtarmukhamu - reṃḍavadi bahirmukhamu – aṃtarmukharūpamanunadi uttamādhikāri jñānamunaku viṣayamainadi, gōcaramagunadi. bahirmukharūpamanunadi aṃtarmukharūpamukanna sthūlamainadi. aṃducēta bahirmukharūpamu māyāśaktigānuṃḍu brahmarūpamu madhyamādhikārulacēta upāsiṃcataginadi.

12. “cinmayasyā dvitīyasya - - - |”

ityuktyā māyāyāḥ parabrahmaṇaḥ midhyānāmarūpakalpanēnāpitatta tpratīkē brahmabhāvaṃ kṛtvā parabrahmaiva upāsitavyaṃ, natu tattatpratīka satyatva dṛṣṭyā upāsitavyaṃ.tāni upāsanāni anēka vidhānāni - ahaṃgrēhōpāsanā, paryaṃkōpāsanādīni. tēṣu ēkaḥ pratīkōpāsanāpi tatpratīkāni anaṃtāni, māyākalpita nāmarūpātmakāni. tēṣu ēkaḥ śrīcakra pratīka brahmōpāsanāpi tēṣunyūnādhikya bhāvanāṃca. aṃtataḥ satyatva dṛṣṭiṃcāpi vihāya tattannimittēna brahmaōpāsanamēvakartavyamityēvōpaniṣatsiddhāṃtaḥ” - “anaṃtarvividhā ca śrūyatē” ityuktatvāt.

(nirguṇa nirākāra parabrahma madhyamādhikārulaku dṛṣṭi, gōcaramu kākapōyinanuvārikoṟaku parabrahmanu upāsiṃcuṭaku parabrahmaku reṃḍavarūpamu - sthūlarūpamu kalpiṃcabaḍinadi. ayinanu ā parabrahmasthānamaṃdu upāsanakoṟaku peṭṭukunna pratīkamaṃdu - parabrahmaku pratigā, badulugā peṭṭukunnadāniyaṃdu.adiyē parabrahma anu bhāvamu uṃcukoni upāsiṃcavalenu. aṃtēkāni ā pratīkamē - satyamainadani - adiyē parabrahma anudṛṣṭitō upāsiṃcakūḍadu.ī prakāramugā cēyu pratīkōpāsanalu anēkamulu - anēkavidhamulu - ahaṃ grahōpāsana, paryaṃkōpāsana modalagunavi. vīṭilō pratī pratīkōpāsanalōnu pratīkamulu anēkavidhamulu. avanniyu māyacēta kalpiṃpabaḍina nāmarūpamulu kalaviyē. vāṭilō śrīcakramu okaṭi. vāṭilō ī dēvatōpāsana doḍḍadi, idi cinnadi anu tēḍā - heccutaggulu - cūḍakuṃḍa avi sadrūpuḍaina paramātmayēyani – avi māyacēta - triguṇamulacēta - cēyabaḍina vastuvulē anu dṛṣṭi vadali - upāsiṃcavalenu - idiyē dīnini guṟiṃci upaniṣattulalō cēyabaḍina siddhāṃtamu - ī sṛṣṭilō paramātma anaṃtamaina rūpamulatō nunnāḍu - kanuka ē rūpamulōnunna vastuvainanu atani pratīkamugā tīsukoni dānini paramātmayani upāsanacēyavalayunu).

13. “cinmayasyā dvitīyasya niṣkalasyā śarīriṇaḥ |

upāsakānāṃ dārḍhyārthaṃ brahmaṇō rūpakalpanā ||’.

“ityādi śrīrāma tatva dṛṣṭvā nirguṇōpāsanaṃ, śrīrāmasya śarīra dṛṣṭyā nirguṇōpāsana mityadhikādibhēdēna pratipāditaṃ tatvatō rāmadanyat kiṃcidapi nāstītyuktēḥ, saguṇa nirguṇa bhēdavādō mṛṣaiva yasya yāvān adhikāraḥ satadhaivōpāsitavyaḥ ityēva tātparyaḥ”.

“saguṇōpāsana matasthāpakēna parāśarabhaṭṭar iti prakhyātēna vēdāṃtadēśika mahāśayēnāpi śrīrāma śarīrāṃtarvartinaṃ paramātmānaṃ rāmatvēnaōpāsitavyaṃ ityuktaṃ. paravūha vibhavārcāṃtaryāmyādi bhagavadrūpēṣvapi amūrtaṃ sat śāṃtānaṃta nirguṇa parabrahmarūpamasti iti tadēva harēḥ prādhamyasthiti ritica pratipāditaṃ”.

(cinmayuṃḍunu, advitīyuṃḍunu, niṣkaḷuṃḍunu. aśarīruṃḍunu agu parabrahmaku rūpamu kalpiṃcuṭa upāsakula saukaryamunakē. śrīrāmuni tatvamu guṟiṃci ālōciṃcina yaḍala appuḍu cēyu upāsana nirguṇōpāsana yaniyu, śrīrāmuni śarīramu, ākāramu guṟiṃci ālōciṃcinayaḍala appuḍu cēyu upāsana nirguṇōpāsana yaniyu adhikārabhēdamu nanusariṃci upāsana reṃḍu vidhamulugā ceppabaḍinadi).

“najānan jānakī jāniṃ rāmaṃ tatvamapi prabhuṃ |

dhikkuryādyamadūtān yō narastattva tvamīhatē ||“. (śrīrāmakarṇāmṛtaṃ - 4 - 92)

(śrī sītāpatiyagu śrīrāmacaṃdruni evaḍu paratatvamugā neṟuṃgakapōyinanu atanini paramātma tatvamugā sēviṃcunō yamadūtalanu tiraskariṃcunu.

“jānāti rāma tavatatvagatin hanumān”.

(rāma ! nī paramātmatatvamunu hanumaṃtuḍeṟugunu) yadhārthamuga śrīrāmuni kaṃṭe itaramulēdu - (cūḍumu - ‘rāmuḍu’). saguṇa nirguṇa bhēdā bhēdamu abaddhamu- adhikāramunu baṭṭi rāmuni saguṇabrahmaganu, nirguṇabrahmaganō upāsiṃcavalenu - saguṇōpāsana cēyavalayunani ceppina śrī vēdāṃtadēśikulē śrīrāmuni śarīramulōnunna paramātmanu śrīrāmuḍanē sēviṃpavalayunani ceppiyunnāru).

14. “śāṃtānaṃta mahāvibhūti sahitaṃ yadbrahmarūpaṃ harēḥ |

mūrti brahma tatōpi tatpriyataraṃ rūpaṃyadatyadbhutaṃ |

yānyanyāni yathāsukhaṃ viharatō rūpāṇi sarvāṇi tā |

nyāhussvairanurūpa vibhavaiḥgāḍhōpa gūḍhāni tē ||“.

“tasya vyākhyā : - śāṃtānaṃta mahā vibhūtiraparaṃ brahma svarūpaṃ harēḥ - amūrtaṃ prathamaṃ rūpaṃ; punaḥ yanmūrtaṃ vāsudēvātmakaṃ harēḥ dvitīyaṃ paraṃ nāmakaṃ rūpaṃ; tadapi priyataraṃ bhaktānāmityarthaḥ-”punaratyadbhutaṃ” saṃkarṣaṇādi vyūhātmakaṃ rūpaṃ yattadapi nāmarūpātmakaṃ yathāsukhamēva upāsakānāmiti śēṣaḥ. anyāni yāni avatārātmaka vibhavādi rūpāṇi; svairanurūpagāḍhōpagūḍhāni ityāhariti tātparyaṃ.ētē yēnakēnāpi bhāvēna rāmōpāsanaṃ adhikārabhēdēnōktaṃ sarvaśruti smṛti purānēti hāsādi ṣvapīti paryavasyatē. ata ēva skaṃdōpaniṣadi : - tuṣēṇa baddhō vrīhisyāttuṣā bhāvētu taṃḍulaḥ | ēvaṃ cadastathā jīvaḥ karmanāśē sadāśivaḥ ||“. iti pratipāditaḥ - (śrutiḥ)

“śāṃta, anaṃta mahā vibhūtulatō kūḍina viṣṇuvu yokka brahmarūpamu adi śarīramu lēnappuḍu arūpamu - amūrtamu. adi modaṭirūpamu. mūrtamaina - rūpamugala vāsudēvātmakamagunadi reṃḍavadi - adi ‘para’ rūpamu - adi bhaktulaku priyamainavi. atyadbhutamagu vyūhātmakamagu nārāyaṇarūpamu yadhāsukhamugā bhaktulaku priyamainadi - upāsakulaku priyamainadi. itaramaina avatārarūpamulu adhikārulaku vāri vari adhikāramunubaṭṭi rāmōpāsana ani śritilōnu smṛtulalōnu ceppabaḍinadi -” ūkatō - pollutō kappabaḍinadi vrīhi - āpora lēkunna biyyamu. aṭlē prakṛti - dāni aṃśamu - vīṭicē kappabaḍinapuḍu jīvuḍu - prakṛticēta kappabaḍanapuḍu - parabrahma - ani śrutulu ceppucunnavi). karmabaddhuḍu jīvuḍu - karma vimukta ayina parabrahmamu. iṃducētanē jīvuniyaṃdē rāmōpāsana ceppabaḍinadi).

15. “sthūlarūpa jñānēna hi cittasyaikāgratāyāṃ dēvyāḥ sūkṣmarūpē matērbuddhēḥ gatirgamanaṃ syāt, na anyathā iti sūkṣma rūpadhyānārthaṃ sthūlarūpasannivēśa jñānaṃ apēkṣitaṃ”.

(paramātmayokka - dēviyokka - sthūlarūpajñānamucēta manassunaku ēkāgrata kaluguṭadvārā sūkṣmarūpamaṃdu manassunaku dhyānamu kalugunu. maṟiyoka vidhamugā kalugadu - aṃducēta bhagavaṃtuni sūkṣmarūpamunaṃdu dhyānamu kaluguṭaku atani sthūlarūpamunupāsiṃcavalayunu).

16. “brahma śaktyātmaka vastuṣu ēkaṃ gṛhītvā tatpratīkē brahma dṛṣṭyā pratīkōpāsana kartavyaḥ ityēva siddhāṃtaḥ. tattatpratīkēṣu yatra kutrāpi satyatvaṃ nyūnādhikyatva dṛṣṭirna kartavyaḥ ityēva vyajyatē. tatsarva bhēdatvamapi māyayā midhyā kalpitatvāt, brahmētaravastva bhāvāt”.

(brahma - caitanya śakti, sattā - galavastuvulalō okadānini tīsukoni dānini brahmaku pratigā, māṟugā tīsukoni ā pratīkamaṃdu brahmadṛṣṭi kaligiyuṃḍi - adiyē brahmayani - ā pratīkamanupāsiṃcavalayunu - idi pratīkōpāsana. ē vastuvunu pratīkamugā tīsukoni upāsana cēsinanu, iṃdulō brahma śakti - sattā, caitanyamu - heccugā nunnadi, dīnilō takkuvagā nunnadiyanigāni, idi baṃgāramutō cēyabaḍina pratīkamu. idi rāyitō cēyabaḍinadi, idi veṃḍitō cēyabaḍinadi. idi maṭṭitō cēyabaḍinadi, iṃkokaṭi kaṟṟatō cēyabaḍinadi, marokaṭi kāgitamulō citrīkariṃcabaḍinadi ani vāṭiyaṃdu heccu takkuva abhiprāyamu uṃḍakūḍadu - okavastuvunaku iṃkokavastuvunaku galatāratamyamu māya - prakṛtivalana kaliginadi. “sarvaṃ khilvidaṃ brahma” - (idaṃtā - ī prapaṃcakamaṃtā - ī prapaṃcakamulōni vastuvulannībrahmamē - brahmarūpamulē. ī sṛṣṭi aṃtaṭilōnu brahmakānidi lēdu, “vāsudēva vyatiriktaṃbu lēdu”: (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu). kanuka ē vastuvunu pratīkamugā vāḍinanu phalamu samānamē).

17. “yadhā vidhīyatē tadhaiva upāsyasya svarūpēṇa bhāvyaṃ iti na niyamaḥ; kiṃtu vastunaḥ svarūpaṃ vihāya rūpāṃtarēṇāpi vastu upāsyatē - yathā sālagrāmasya viṣṇurūpēṇa, bāṇasya śivarūpēṇaca upāsanaṃ śāstrēṇa upadiśyatē. tatra śaṃkha cakra gadādyupēta caturbhujaḥ śiṣṭamūrtiḥ na sālagrāmē asti. nacabāṇē gaṃgālaṃkṛta jaṭā jūṭa ḍamaraka carma kapālādyupētā bhadrā mudrayā śaraṇāgatānāṃ guṇatrayātīta ātmatatvō padēṣṭīmūrti rasti. kiṃtu śāstra jñayā śilādṛṣṭi parityāgapūrvakaṃ sālagrāmē, bāṇēcakramēṇa viṣṇu svarūpēṇa śiva svarūpēṇaca upāsanaṃ kriyatē. tasmāt upāsanaṃ na upāsya svarūpādhīnaṃ, kiṃtu vidyādhanaṃ - yathā śāstraṃ vidhattē tathā upāsi tavyaṃ”.

(upāsiṃcu dēvatanu ē rūpamulō upāsiṃcavalenani śāstramulō vidhiṃcabaḍinadō ā rūpamulōnē upāsiṃcavalenanu niyamamu lēdu - kāni, upāsiṃcu dēvataku badulugā - pratigā, pratīkagā - maṟiyoka vastuvunu yeduṭa nuṃcukoninappuḍu ā vastuvuyokka rūpamunu vadalipeṭṭi, maṟaci, upāsiṃcu dēvatayokka rūpamugā dānini bhāviṃci upāsiṃcabaḍucunnadi. sālagrāmamunu eduṭa peṭṭukoni, dāni rūpamu maṟaci, dānini viṣṇu rūpamugā bhāviṃci upāsiṃcavalenani śāstramu ādēśiṃcucunnadi.śaṃkhamu, cakramu, gada modalaguvāṭitōkūḍi nālugu cētulugala śrīmahāviṣṇuvu ā sālagrāmamulō lēḍu, ā prakāramugānē jaṭā jūṭamaṃdu gaṃganudhariṃci, ḍamarukamu paṭṭukoni, carmamu baṭṭagā kaṭṭukoni kapālamu cētitō paṭṭukoni, okacēta bhadramudra cūpucū, tananu śaraṇu poṃdina vāriki, triguṇamulaku miṃcina ātmatatvamunu upadēśiṃcu śivasvarūpamu liṃgamaṃdu lēdu. sālagrāmamu, liṃgamu - ī reṃḍunū śilārūpamulē, kāni śāstramu ājñāpiṃcina prakāramu ivi śilārūpamulē anu dṛṣṭi viḍici, sālagrāmamu viṣṇusvarūpamē yani, liṃgamu śivasvarūpamē yani upāsiṃcaḍamu jarugucunnadi. aṃducēta upāsana upāsyavastuvu ādhīnamulō lēdu - pratīkavastuvu ādhīnamulō lēdu - śāstrādhīnamu - śāstramulō ē prakāramu ceppabaḍucunnadō ā prakāramu cēyavalasinadē - śāstramu pramāṇamukanuka.ē vastuvunaṃdu ē bhāvamu manasulō uṃcukoni upāsana cēsina ā bhāvamu prakāramēā vastuvu rūpiṃcunu).

18. “purāṇēṣu yatra yasya dēvasya upāsyatva pratipādana tātparyēṇa taditara dēvatā niṃdā śrūyatē, tatra tanniṃdāyāḥ, tadupāsana paritrāgē na tātparyaṃ. kiṃtu prakaraṇastutyā tadupāsanā yāmēva - yathā viṣṇu purāṇēṣu śivādi dēvatāniṃdā viṣṇustutidvārā tadupāsana pravṛttā dēva hētuḥ. ēvaṃ śiva purāṇādiṣu kṛtā viṣṇvādi niṃdāpi. śivastiti dvārā tadupāsanā pravṛttā dēva hētuḥ, na itarōpāsanā parityāgē, ēkatra kṛta dēvāṃtaraniṃdā taddēvatāṃtarōpāsanā parityāgāya yadisyāt, tathā sarvadēvatōpāsanāparityāga prasaṃga ēvaśyāt. tasmāt anyadēvatāniṃdā, anyasya kasya cit upāsyasya stutayē, natu tadupāsanā parityāgāya”.

(purāṇamulalō ekkaḍaina okadēvuni upāsiṃcamani ceppi itara dēvatulanu niṃdiṃcuṭa unnayaḍala aṭlu niṃdiṃpabaḍina dēvatula upāsana cēyakūḍadani dāni yabhiprāyamukādu - ā purāṇamulō ceppabaḍina dēvuniyokka upāsana stutiṃci cēyamanuṭayē dāni abhiprāyamu. viṣṇupurāṇamulaṃdu śivuḍu modalagudēvatulanu niṃdiṃcuṭa ā viṣṇuvunu stōtramucēyuṭadvārā viṣṇuvunu upāsiṃcamani ceppuṭakē. ī prakāramugānēśivapurāṇamulu modalaguvāṭilō viṣṇuvu modalagu dēvatulanu niṃdiṃcuṭa śivastōtramu cēyuṭadvārā śivuni upāsiṃcamani ceppuṭakē. aṃtēgāni, itara dēvatula upāsana vadalivēyamani dāni uddēśamukādu. okacōṭa cēsina - oka purāṇamulō itara dēvatulaguṟiṃci cēsina niṃda ā itara dēvatalanu viḍicipeṭṭamanikādu - vāṭini upāsiṃcakūḍadu anu uddēśamutō cēsinadē ayina yaḍala ī prakāramu anni purāṇamulalōnu ā purāṇamulō ceppina dēvatanu tappa itara dēvatalanu upāsiṃcakūḍadu ani dāni arthamaina yaḍala anni purāṇamulalōnu dēvatulaṃdevarini upāsiṃcakūḍadu anu abhiprāyamagunu. aṃducēta oka dēvatanu upāsiṃcavalenu ani ceppucu itara dēvatalanu niṃdiṃcina yaḍala ā dēvatanu upāsiṃcavalenani ceppuṭayēkāni itara dēvatulanu upāsiṃcakūḍadu ani dāni abhiprāyamu kādu).

(ī prakāramugānē konni, vratamulalō adi “vratānāmuttamaṃ vrataṃ” (vratamulalō uttamamaina vratamu ani ceppinapuḍu migilina vratamulu uttamamainavikāvu ani dāni yarthamukādu. ē vratamunakāvratamē uttamamainadi ani ceppuṭayē dāni abhiprāyamu).

19. “ēka ēva brahmalōkō viṣṇūpāsakanya vakuṃṭharūpēṇa bhāti - - - śvōpāsakasya śivalōkatvēna bhāti. ēvamēva sarvēṣāmapi tattadupāsanākānāṃ ēka ēva brahmalōkaḥ. tattadupāsya lōkātmanā pratīyatē - - - ēvaṃ viṣṇu, śivagaṇēśa, dēvī, sūryadēvatōpāsanāyāḥ phalaṃ ēkamēva”.

(brahmalōkamanunadi okaṭē adiyē viṣṇivunupāsiṃcuvāriki vaikuṃṭhamuganu, śivuni upāsiṃcuvāriki śivalōkamuganu kanabaḍunu. ī prakāramugā ē dēvatanu upāsiṃcinā brahmalōkamu anunadi okaṭē - ā upāsakulu upāsiṃcu dēvatula lōkamugā kanabaḍunu - ī prakāramu viṣṇuvu, śivuḍu, gaṇēśuḍu, dēvī, sūryuḍu anu dēvatulanu upāsiṃcuṭavalana kalugu phalamu okkaṭē. ē dēvatanu upāsiṃcinanu aṃdarū cērukonu lōkamokaṭē. dānikē vāri vāri matānusāramu vēru vēru pērlu peṭṭabaḍinavi).

20. “purāṇavākyānāṃ paraspara viruddhābhidāyakatvaśaṃkāyāṃ mukhyaṃ samādhānaṃ - śiva, viṣṇu, gaṇēśa, dēvī, sūryādikaṃ nāma pratyēkaṃ kāranabrahma bōdhakaṃ, kāryabrahmaṇāmapi samānamēva. ētannāmajātaṃ māyāviśiṣṭaṃ caitanyaṃ kāraṇabrahma iti kathayaṃti kāryabhūtaṃ hiraṇyagarbhamapi brahma iti vadaṃti. itthaṃ kāraṇabrahma, kāryabrahmāca ityubhaya vidhamapi brahma viṣṇu śivādayaḥ śabdāḥ bōdhayaṃti. tadhaiva ē tēṣāṃ paṃcānāmapi dēvānāṃ nārāyaṇa nīlakaṃṭha, vighnēśa, śakti, bhānu, ityādīni api anaṃtāni paryāyapadāni vidadyaṃtē. tānyapi kāraṇa kāryātmakaṃ ubhayarūpamapi brahma bōdhayaṃti. kva citkāraṇaṃ brahma kva cicca kāryaṃ brahma prasaṃgānusārēṇa bōdhayaṃti”.

“vaiṣṇavādi graṃdhastha viṣṇvādistuti śivādi niṃdā vacanānāṃ vyāsābhiprāyastu ayamēva : - kāraṇaṃ brahmōpāsanaṃ kāryaṃ tui brahma na upāsyamiti. vaiṣṇavēṣu purāṇēṣu viṣṇu nārāyaṇādi śabdāḥ kāraṇaṃ brahma bōdhayaṃti. śiva, gaṇēśa, śakti, sūryādi śabdāstu tatratyāḥ kāryamēva brahma apakṛṣṭaṃ –

“ēvamanyatrāpi.”

“ēvaṃ nikhilēṣu purāṇēṣu kāryakāraṇa saṃjñā rūpāṇāṃ saṃkētanā mēva bhēdaḥ; natu hēyōpādēyarūpē vivakṣitē arthē, sarva sarva purāṇēṣu kāraṇabrahmōpāsanā upādēyā kārya brahmōpāsanā ca hēyā tasmāt sarva purāṇānāṃ api ēkaṃ nārāyaṇamēva brahma upāsyaṃ iti tātparyaṃ, na tēṣāṃ svārthē virōdhaḥ.”

“īśvarastu ēka ēva kathaṃ nu ēkasyēaiva nānārūpamatvādi saṃbhavēt iti cēt atra abhi dīyatē. paramārthataḥ na kiṃcidapi nāmarūpādikaṃ paramātmani yujyatē. tathāpi maṃda buddhīnāṃ upāsanārthaṃ nāmarūparahi tē ēva paramātmani nāmarūpādikaṃ kalpani kamēva upēyatē tasmāt ēkasminnēva paramātmani māyākalpitaṃ nāma rūpādikaṃ nānāvidhaṃ saṃbhavatyēva. itthaṃ hi sarvapurāṇavākyānāṃ virōdhō api nivartatē.”

“yadyapi caturbhuja, trinētra, satuṃḍa, aṣṭabujādi mūrtayaḥ mayā pariṇāmāḥ caitanya vivartāśca iti kāryātma kā ēva. tāsāṃ upāsanāca vihitā tathāpi tādṛśa caturbhujādi mūrtīnāṃ yatkaraṇātmakaṃ māyā viśiṣṭaṃ caitanyaṃ tadvicārē kriyamāṇē na kōpi bhēdaḥ sidhyati. tasmāt tatta nmūrtīnāṃ kāryātmakaṃ ākāraṃ bhādhitvā kāraṇa svarūpamēva upāsyaṃ ityatraiva sarvagraṃthānāṃ tātparyaṃ. ākāraḥ kāryatvāt tucchaḥ, kāraṇaṃ satyaṃ - yasya tu maṃdā prajñā ākāraḥ ēva sthirā bhavati. sa śāstrōktākārōpāsanaṃ kuryāt. tataḥ niścalī bhūya kāraṇa brahmōpāsanāyāṃ sthirī bhavati.”

“avidyāvasthāyāṃ brahmaṇaḥ uopāsyōpāsakādi lakṣaṇaḥ sarvō vyavahāraḥ. tatrakāni cit brahmaṇa upāsanāni abhyūdayārthāni; kānicit kramamuktyarthāni, kānicit karma samṛddhyarthāni. tēṣāṃ guṇa viśēṣōpādhi bhēdēna bhēdaḥ. ēka ēvatu paraḥ ātmēśvaraḥ taiḥ taiḥ guṇa viśēṣaiḥ viśiṣṭōpāsyō yadyapi bhavati, tathāpi yathāguṇōpāsanamēva phalāni bhidyaṃtē.”

“taṃ yathā yathōpāsatē tadēva bhavati.”iti śrutēḥ”

yaṃ yaṃ vāpismaran bhāvaṃ tya jatyaṃtē kaḷēbaraṃ |

taṃ tamē vaiti kauṃtēya sadā sadbhāva bhāvitaḥ ||“..

“yatra yatra vibhūtyādyatiśayaḥ na sa īśvaraḥ ityupāsyatayā cōdyatē -”

“yadyadvibhūti matsatvaṃ śrīmamārjitamēvavā |

tatta dēvāna gacchatvaṃ manutējōṃśa saṃbhavaṃ ||“. (śrīmadbhgavadgīta - 10 - 41)

(purāṇamulalō upāsya dēvatala pērlalō okadānikokaṭi viruddhamugā nunnavanu śaṃkaguṟiṃci ī kriṃda vidhamugā samādhānamu ceppabaḍinadi -śivuḍu, viṣṇuvu, gaṇēśuḍu, dēvī, sūryuḍu modalagunavi pratyēkamugā kāraṇabrahmanu, kāryabrahmanu samānamugā bōdhiṃcunavē. ī pērlalō māyatō kūḍina caitanyamē kāraṇa brahmayani ceppucunnavi. kāryamaina hiraṇya garbhuḍukūḍa brahmayani ceppucunnavi. ī vidhamuga brahma, viṣṇuvu, śivuḍu modalagu śabdamulu - pērlu - kāraṇabrahmayani, kāryabrahmayani kūḍā reṃḍuvidhamulugānu bōdhiṃcucunnavi. āprakāramugānē, viṣṇu, śiva, gaṇēśa, dēvī, sūryulu anu paṃcadēvatulaku kūḍā nārāyaṇuḍani, nīlakaṃṭhuḍani, vighnēśvaraḍani, śaktiyani, bhānuḍani varusagā unnaṭlu anēkamaina - lēkkalēnanni - paryāyapadamulu - nāmamulu - mārupērlu - kanabaḍucunnavi. ivi yanniyu kāryabrahma, kāraṇabrahma ani reṃḍu vidhamula brahmanu.bōdhiṃcucunnavi. prasaṃgamunanusariṃci konni kāraṇabrahmanu, konni kāryabrahmanu bōdhiṃcucunnavi.

(vaiṣṇava graṃdhamulalō viṣṇuvu modalagu dēvatulanu stōtramucēyuṭa, śivuḍu modalaguvāṭini niṃdiṃcuṭalōnu vyāsamaharṣi abhiprāyamukūḍa ī vidhamuganē yunnadi. kāraṇabrahma upāsiṃcataginadi, kāryabrahma.upāsiṃcataganidi. vaiṣṇavapurāṇamulalō, viṣṇuvu, nārāyaṇuḍu modalagu māṭalu kāraṇabrahmanē bōdhiṃcucunnavi. aṭṭicōṭa paṃcadēvatulalōnumigilina nālugu ayina śivuḍu, gaṇēśuḍu, dēvī, sūryuḍu kāryabrahma yaniyē ceppabaḍucunnavi.ī prakāramugā migilina purāṇamulalōkūḍa ā purāṇamulalō mukhyamugā ceppabaḍu dēvata kāraṇa brahma yani migilina dēvatulu kāryabrahmalani ceppabaḍinadi. ī prakāramugā purāṇamulanniṃṭiyaṃdu - kāraṇabrahma, kārya brahma yokka pērlalōnē bhēdamugaladu. aṃtēkāni, okaṭi goppadi, okaṭi cinnadi, okaṭi utkṛṣṭamainadi, okaṭi hīnamainadi anu abhiprāya bhēdamu lēdu - purāṇamulanniṃṭi yaṃdu kāraṇa brahmōpāsanayē ceppabaḍinadi; kāryabrahmōpāsana hēyamani ceppabaḍinadi. aṃducēta anni purāṇamula tātparyamu okkaṭē ayina kāraṇabrahmamē upāsiṃcataginadi ani ceppuṭē. ī viṣayamulō oka purāṇamunaku iṃkoka purāṇamunaku bhēdamulēdu -.

(īśvaruḍu, paramātma, parabrahma ani ceppabaḍuvāḍu okkaḍē. paramātma okkaḍē ayinanu ataniki anēkamaina pērlu, ākāramulu eṭlu saṃbhaviṃcinavi anina dāniki samādhānamu - paramārthadṛṣṭilō - nijāniki - paramātmaku ī pērlugāni, rūpamulugāni lēvu - atanu nirākāruḍu. iṭlainanu maṃdabuddhigala upāsakula nimittamu nāmarūpamulu lēni paramātmayaṃdu nāmarūpamulu modalagunavi kalpiṃcabaḍinavi. aṃducē okaḍē ayina paramātmayaṃdu māyacēta kalpiṃpabaḍina nāmarūpamulu modalagunavi anēkavidhamulugā kaliginavi. ī prakāramugā cūcina yaḍala purāṇamulanniṃṭilōnu unna vākyamulalōni paraspara virōdhārthamulu samaṃjasamagucunnavi.

(caturbhujamulugala viṣṇuvu, mūḍunētramulugala śivuḍu, toṃḍamugala vighnēśvaruḍu, enimidi cētulugala dēvi modalagu ākāramulugala dēvatalu māyāpariṇāmamulu - māyacē ā rītigā mārcabaḍinavi - māyayē, prakṛtiyē - ā rūpamulugā mārinadi - ayinayaḍala, ā dēvatalu kāryamulē- kārya brahmalē ayinappaṭikī ā dēvatala upāsana śāstramulō vihitamainadi. ayinappaṭikī ā caturbhujuḍu modalagu dēvatā rūpamulalō kāraṇātmakamaina - māyā viśiṣṭamaina - caitanyamēdikaladō dānini upāsiṃcinayaḍala yēmiyu bhēdamulēdu - aṃducēta āyā upāsyadēvatalalōni kāryātmakamaina ākāramunu - kāryabrahmākāramunu, saguṇabrahmākāramunu, sākārabrahmākāramunu vadali - dhyēyavastuvu ākāramugala brahmakādani dānini vadali aṃdulōnunna kāraṇasvarūpamē upāsiṃcataginadi - kāraṇa brahmayē nirākāra nirguṇa parabrahmamē upāsiṃcavalasinadi. ī viṣayamuguṟiṃci anni graṃdhamulalōni tātparyamidiyē. ākāramu anunadi kāryamaguṭavalana tucchamainadi. kāraṇamanunadi satyamainadi - naśiṃpanidi, mūḍukālamulaṃdu uṃḍunadi. kāryamainadi naśiṃcunadi. maṃda prajñagalavāniki ākāramugaladi sthiramugā dhyānamulō nuṃcukonuṭaku vīlugānuṃḍunu. aṭṭivāḍu śāstramulō ceppabaḍina sākārabrahmōpāsanayē cēyavalayunu - kāryabrahmōpāsanayē cēyavalayunu. kāryabrahmōpāsanayaṃdu sthiramukaligina tarvāta - abhyāsamuvalana dhyānamunaṃdu nilakaḍakaligina tarvāta - kāraṇabrahmōpāsana cēyavaccunu).

21. “īkṣaṇōpādhi saṃpannaṃ paraṃ tatvamapi dvijāḥ |

svaprathānādi rūpēṇa trithōpāsyamiti priyāt |

satvaṃ rajastamaścēti guṇā yē brahma śaktijāḥ |

tairapyēkatva māpannaṃ paraṃbrahma yathā kramaṃ |

rudraḥ prajāpatirviṣṇuriti bhēdamupaiti ca |

tē jagannāśa sargādēḥ kartāraḥ kāryarūpiṇiḥ |

upāsyāstri vidhānityaṃ tē (a) pi svaṃ sva mupādhibhiḥ |

tairgṛhītā strithā viprāḥ mūrtayastri prakārataḥ |

cittapākānu guṇyēna ciṃtanīyā manīṣibhiḥ |” (itiskāṃdē)

(paratatvamu - paramātma - tana īkṣaṇamātramuna - “nēnē anēkamugā agudunu” ana icchāmātramucēta kaligina prathānamu modalagu upādhigala mūḍurūpamulalō upāsiṃcataginavāḍu. satyamu, rajassu, tamassu anu triguṇamulu brahmavalana kaligina śaktulu.vāṭilō okkokka śaktini poṃdina paramātma brahma, viṣṇu, mahēśvarulu ani mūḍuvidhamulagu bhēdamugalavāḍai jagattuyokka sṛṣṭisthitilayamulu cēyucunnāḍu - aṃducēta ā jagat sṛṣṭikartalaguvāru vāru unna āyā upādhula prakāramu upāsiṃcataginavāru. ī trimūrtulu buddhimaṃtulaina upāsakulacēta vāri vāri citta paripakvamunu baṭṭi upāsiṃcataginavāru).

22. “ēvamagnyādi tyādi dēvāḥ, śabda sparśādayaḥ, akāśādi bhūtāni, aṃḍabhēdāḥ, lōkāḥ, dēvāḥ, mērumaṃdarādi parvatāḥ, nadīnadā dayaḥ, vāpī kūpātaṭākādyāḥ, vana samudradyāḥ, digādayaḥ,anāgatādi kālāḥ, caturvidhabhūtagrāmaḥ, varṇāśramāḥ, dharmā dharmādayaḥ, kartrādi kārakaṃ, sarvaṃ pramātṛ pramāṇādikaṃ, vidhi niṣēdhāśca, vidyāvidyē ityādikaṃ ca sarvaṃ brahmarūpatayā upāsyaṃ”.

(trimūrtulu ayina brahma viṣṇu mahēśvarulu ē vidhamugā upāsiṃcataginavārō ā prakāramugānē agni, sūryuḍu modalagu dēvatalu, śabdamu sparsamu modalagu bhūta tanmātramulu, ākāśamu, vāyuvu modalagu sthūla bhūtamulu, brahmāṃḍamulu, lōkamulu, dēvatalu, mēruvu, maṃdaramu modalagu parvatamulu, nadulu, nadamulu, modalagunaviyu, vāpīkūpataṭākamulu modalagunavi, aḍavulu, samudramulu, dikkulu modalagunaviyu, anāgatamaina kālamu, aṃḍajamulu, svēdajamulu, udbhijja mulu, jarāyujamulu anu nālugu vidhamulaina bhūtajālamunnū, varṇamulu, āśramamulu, dharmamu, adharmamu, karta, karma, kriya yanu trikamunnū, pramāṇamulu, vipramātayunnū, śāstramulō vidhigā cēyavalasinavani ceppabaḍinakarmalu, vidya, avidyayunnū - ī modalagunavanniyunu parabrahma rūpamulē - nirguṇa, nirākārabrahma yokka ākāramulē ani upāsiṃcavalenu).

(ī vidhamugā sṛṣṭilōnunna vastuvulanniyu parabrahmarūpamulē ani upāsiṃcavalenanu saṃgati cālā graṃdhamulalō ceppabaḍīṃdi. śrīmadbhagavadgīta 10 va adhyāyamulō “ahamātmā guḍākēśa! sarvabhūtāśaya sthitaḥ” (20) modalu ā adhyāyamu civaravaṟaku bhagavaṃtunigā dhyāniṃcavalasina tana vibhūtulu upāsana cēyavalasina vāṭilō mukhyamainavigā ceppabaḍinavi. śrīmadāṃdhramahābhāgavatamulō - aṣṭamaskaṃdamulō gajēṃdramōkṣaṇakathalō “evvarēni napararātraṃbuna mēlkāṃci samāhitamanaskulai nannunu, ninnunu - -” modalukoni ā adhyāyamu civaravaṟaku bhagavaṃtuni mukhya vibhūtulu konni upāsana nimittamu ceppabaḍinavi. śrīmadāṃdhramahābhāgavatamulōnē ēkādaśaskaṃdamulō ī prakāramugā ī viṣayamu prāraṃbhiṃpabaḍinadi- “carācara bhūtaṃbaina jagaṃbaṃtayu madākāraṃbugā bhāviṃci, bhūtaṃbulaṃdādhārabhūtaṃbunu : modalukoni” narulayaṃdu viṣṇu bhaktuṃḍai bhāgavata pravartanaṃ bravartiṃcu vāḍunu, niviyanniyu madvibhūtulugā neṟuṃgumu” ani ceppabaḍinadi -

23. yathā kanakasya vikṛtiḥ vikāraṃ - kaṭaka makuṭādikaṃ kanakārthinō tadātmatayā prakṛti bhūtakanakā nanyatayā (kāryāvasthāyāmapi kanakā vyatirēkāditi bhāvaḥ) natya jaṃti, tathā bhagavadupāsanā tmakā yōga pariśuddhāṃtaḥ karaṇāstu aśēṣaṃ kṛtsnaṃ idaṃ jagat ātmatayā caratē ityukta prakārēṇa padabhi mṛśaṃti. saccabdavācya sūkṣma cida cidviśiṣṭaṃ kāraṇaṃ brahmaiva kārya jagadrūpēṇā vasthita mataḥtatō ananyat. ityēvamupāsya parabrahma viśēṣaṇatayā kōpyaṃtargatatvāt jagadupādēya mēva paśyatītyarthaḥ. yadupāsakaṃ hi yatkārya bhavati tattēnaiva rūpēṇa pratīyatē, upādīyatē cēti lōkācarēṇa darsayati”.

(baṃgāramu dāni rūpamu māri kirīṭamu modalagu vastuvularūpamugā tayārucēyabaḍi kāraṇamaina baṃgāramukanna kāryamaina ī baṃgārapu vastuvulu vērukāvani vāṭini viḍicipeṭṭakuṃḍā eṭlu svīkariṃcu cunnārō aṭlē bhagavaṃtuni upāsiṃcuṭa anu yōgamucēta pariśuddhamaina aṃtaḥkaraṇamugalavāḍu ījagattu aṃtayu niśśēṣamugā ātmayē, paramātmayē, sat ani ceppabaḍucunna bhagavaṃtuḍē, cidacit vastuvulaku kāraṇamaina bhagavaṃtuḍē kāryamaina ī jagadrūpamutō nunnāḍu. aṃducēta atani kanna vēru ayina vastuvulēdu - ani upāsiṃcavalenu. upādēyamagu vastuvu upādānamu valenuṃḍunu, kāni dānikanna bhinnamukādu).

24. “sarvaṃ khilvidaṃ brahma, tajjalāniti śāṃta upāsīta” (chāṃdōgyōpaniṣat - 3 - 14 - 1 - 2)

(ī kanabaḍu prapaṃcamaṃtayu brahmamē. ‘tajjalāniti’ ā brahmanuṃḍi puṭṭinadi, ā brahmalōnē layamagunadi, ā brahmalō caliṃcunadi, kanuka ā brahmamukanna ī prapaṃcamu vērukādu. aṃtayu brahmamē kanuka ī prapaṃcamulōni vastuvulalō idi maṃcidi, idi ceḍḍadi, idi goppadi, idi cinnadi yanu vicakṣaṇalēka, okadāniyaṃdu anurāgamu kaligi, iṃkoka dāniyaṃdu dvēṣamukaligiyuṃḍaka, anniṃṭiyaṃdunu samuḍai, śāṃtamu kalavāḍai upāsiṃcavalenu. dēninainanu upāsiṃcavalenu - dēnini upāsiṃcinanu parabrahmanu upāsiṃcanaṭlē yagunu).

“sarvaṃ khilvidaṃ brahma, tajjalāniti śāṃta upāsīta” iti sarvōtpatti, pralayakāraṇatvēna sarvasya ātmatayā anu pravēśakṛta jīva yitṛtvēna ca sadātmakaṃ brahma upāsīta ityupāsanaṃ vidhāya, -” ē ṣamē ātmā aṃtarhṛdayē aṇīyān, vrīhērvāyavādvā, sarṣapādvā, śyāmākādvā, syāmākataṃḍulādvā “ityupāsa kasya hṛdayē aṇīyān, vrīhērvāyavādvā sarṣapādvā, śyāmakādvā, śyāmāka taṃḍulādvā” ityupāsakasyahṛdayē aṇīyastvēna tadātmatayā upāsyasya paramapuruṣasya upāsanārthaṃ avasthāṃ uktvā -“ēṣamē ātmā, aṃtarhṛdayē jyāyān, pṛdhvītāt, jyāyān aṃtarikṣāt, jyāyān divō, jyāyānē bhyō lōkēbhyaḥ sarvakarmā, sarvakāmaḥ, sarvagaṃdhaḥ, sarvarasaḥ- -”iti aṃtarhṛdayē avasthitasya upāsya mānasya prāpyākāraṃ nirdiśya -” “ēṣamē aṃtarhṛdayē ētadbrahma”ityē paṃcabhūtaṃ paraṃbrahma ityanusaṃdhānaṃ”.

(ī prapaṃcamaṃtayu - ī prapaṃcamulōni vastuvulanniyu parabrahmalōnuṃḍi puṭṭi, parabrahmalō layamaguṭavalana ī prapaṃcamaṃtayu - dānilōni vastuvulanniyu parabrahmamē ani śāṃtuḍai rāgadvēṣamulu lēnivāḍai upāsiṃcavalenu - ani ceppiyuṃḍuṭacēta samastamu puṭṭuṭakunu, giṭṭuṭakunu kāraṇamai yuṃḍuṭacētanu, samasta vastuvulalōnu pravēśiṃci yuṃḍu jīvarūpamu galavāḍaguṭacētanu, sanmātruḍaina - sattāsphūrtigalavāḍaina - parabrahma upāsiṃcataginavāḍu ani upāsana vidhiṃcabaḍinadi. sūkṣma vastuvulaina vrīhīyavādulakannanu śyāmākataṃḍulamulakannanu sūkṣmamai nālōpala hṛdayamaṃdunnavāḍu ani upāsanakoraku upāsana cēyavalasina parabrahmayokka unikisthānaṃ ceppabaḍinadi. iṭlu parabrahmayokka unikisthānamu ceppinatarvāta - “ī nā hṛdayamulō nunna parabrahma, bhūmikanna peddavāḍu, ākāśamukanna peddavāḍu, ī lōkamulanniṃṭikanna peddavāḍu, sarvakarmalu tanē ayinavāḍu, anni kōrikalu tanē, annigaṃdhamulu tanē ayinavāḍu, anni rasamulu tanē ayinavāḍu - ani upāsiṃcavalasina parabrahma lakṣaṇamulu ākāramu ceppi iṭṭivāḍu nāhṛdayamulō unna parabrahma ani ceppabaḍinadi. aṃducēta aṭlu ceppabaḍina parabrahma upāsiṃcataginavāḍu).

25. “dvirūpaṃ hi brahmāpagamyatē, nāmarūpa vikāra bhēdōpādhi viśiṣṭaṃ, tadviparītaṃ ca sarvōpādhi varjitaṃ” (śrīśaṃkaraḥ)

“nāmarūpātmakō vikāraḥ sarvaṃ jagat, tadbhēdō hiraṇyasmaśratvādi viśēṣaḥ ityarthaḥ”.

(parabrahmaku reṃḍurūpamulunnavani teliyanagucunnadi - nāmarūpamulanu vikārabhēdamulatō kūḍinaupādhigaladi okaṭi; dānikanna viparītamainadi, vērainadi, ē vidhamaina upādhitōnu kūḍanidi reṃḍavadi).

“ēvaṃ sahasra śō vidyāvidya viṣayabhēdēna brahmaṇō dvirūpatāṃ darśayaṃti vēdāṃta vākyāni. tatrā vidyā avasthāyāṃ brahmaṇaḥ upāsyōpāsakādi lakṣaṇa sarvōpyavahāraḥ. tatrakānicit brahmaṇaḥ upāsanānyabhyudayārthāni; kāni cit kramamuktyarthāni. tēṣāṃ guṇaviśēṣōpādhi bhēdēna bhēdaḥ. ēka ēava tu para ātmēśvarastai stairguṇa viśēṣairviśiṣṭa upāsyō yadyapi bhavati, tathāpi, yathāguṇōpāsanamēva phalāni bhidyaṃtē. -”taṃyathā yadhōpāsatē tadēva bhavati”. iti śrutēḥ - ” yathā kraturasmin lōkē puruṣō bhavati. tadhē taḥ prētya bhavatītica||. smṛtēcca -“. yaṃ yaṃ vāpismaran bhāvaṃ tya jatyaṃtē kaḷēbaraṃ | taṃtamēvaiti, kauṃtēya | sadā tadbhāva bhāvitaḥ ||”. iti. yadyapyēka ēvātmā sarvabhūtēṣu sthāvara jaṃgamēṣu gūḍhastadhāpi cittōpādhi viśēṣa tāratamyā dātmanaḥ kūṭastha nitya syaikarūpa syāpyuttarōttaramāviṣṭasya tāratamya maiśvarya śakti viśēṣai śśrūyatē || “tasya ya ātmāna mā vistarāṃ vēdēti”. atrasmṛtāvapi - “yadyadvibhūta matsattvaṃ śrīmadūrjita mēva vā | tatta dēvā vagacchatvaṃ mamatējōṃśa saṃbhavaṃ ||”. iti yatra yatra vibhūtyādyātiśayaḥ sa sa īśvara ityupāsyatayā cōdyatē”. (śrīśaṃkaraḥ - brahmasūtrabhāṣyē)

(vidya avidyala bhēdamuvalana upaniṣadvākyamulu parabrahmaku reṃḍurūpamulugalavani ceppucunnavi. avidyāvasthayaṃdē brahmanu upāsiṃcuṭa yagucunnadi. konni upāsanalu abhyudayamunu kōri cēyabaḍunavi; konni kramamukti koṟaku cēyabaḍunavi. konni karmasamṛddhi koṟaku cēyabaḍunavi. guṇaviśēṣabhēdamuvalana yī upāsanalalō bhēdamu kalugucunnavi. paramātma okaḍē ayinanu āyāguṇamulu galavāḍugā upāsiṃcabaḍinayaḍala ē guṇamulugalavāḍugā upāsiṃpabaḍina ā phalamu kūḍā ā guṇabhēdamu nanusariṃciyē uṃḍunu. eṃducētananagā - “ā paramātmanu ē yē prakāramugā upāsiṃcunō ā prakāramuganē yagunu” ani śruti ceppucunnadi. idēkāka “ī lōkamulō dēnini dhyāniṃcucu canipōvunō ā dhyānamahimacēta dhyāniṃcinadāni rūpamuganē puṭṭunu :ani kūḍa śruti ceppucunnadi.” ē bhāvamu dhyānamu cēyucu canipōvunō ā bhāvamunē poṃdunu “. - bhagavaṃtuḍu okkaḍē ayinanu sthāvarajaṃgamulanniṃṭilōnu gūḍhamugā unnavāḍu aiśvaryamulōnu, śaktilōnu konniṃṭilōnu tāratamyamugalavāḍugā ceppabaḍucunnāḍu -”ekkaḍekkaḍa ē ē vastuvunaṃdu nā vibhūtulalō nā aiśvaryamu, sattvamu ekkuvagānunnaṭlu - gōcariṃcunō vāṭinanniṃṭini nā tējassu - sattāsphūrti - yokka aṃśamē yani telusukonavalenu” - prati vastuvulōnu bhagavaṃtuḍu unnappaṭikī unnaṭṭu paiki teliyadu. kāni konni vastuvula viśēṣamuvalana bhagavaṃtuḍu vāṭilō unnāḍani, avi bhagavaṃtuni aṃśamē yani telusukōvalenu ani śrīmadbhagavadgītalō ceppabaḍinadi. aṃduvalana ā prakāramugā vāṭini upāsiṃcavalenu).

26. “vidyā viṣayō jñēyaṃ nirguṇaṃ satyaṃ, avidyā viṣayaḥ upāsyaṃ saguṇakalpitaṃ. nirguṇa jñānārthaṃ ārōpita prapaṃcamāśritya bōdhāt prākkālē guḍajihvakā nyāyēna tattatphalā nyupāsanāni vidhīyaṃtē tēṣāṃ cittaikāgryadvārā jñānaṃ mukhyaṃ phalaṃ iti maṃtavyaṃ.

(vidyāviṣayamainadi jñēyabrahma - anagā brahmajñānamudvārā teliyataginadi - idi nirguṇabrahma, satyamainadi - mūḍukālamulaṃdu uṃḍunadi. avidyā viṣayamainadi upāsiṃcavalasinadi saguṇabrahma. idi kalpitamu. guḍajihvakānyāyamu prakāramu nirguṇabrahma jñānamu kaluguṭaku muṃdugā ī ārōpita prapaṃcamu nāśrayiṃci upāsanalu vāṭi vāṭi phalamulu vidhiṃcabaḍiyunnavi. vāṭilō cittaikāgryamu dvārā brahmajñānamukalugunu. pillalaku cēdumaṃdu iccuṭakumuṃdu maṃdu tiyyagā uṃḍunu ani ceppi bellamu rūpamu ruci cūpiṃci tarvāta maṃdu iccunaṭlu muṃdugā saguṇabrahmōpāsana ceppi, dānivalana manasu okēdhyēya vastuvumīda kēṃdrīkariṃcuṭaku alavāṭupaḍinatarvāta nirguṇabrahmōpāsana cēyavalayunu).

27. konni upāsanalu ī kriṃdavidhamugā ceppabaḍīnvi : -

    1. “ō mityē tadakṣara mudgīdha mupāsīta”. (chāṃdōgyōpaniṣat - 1 - 1 - 1)

(‘ōṃ’ anu akṣaramunu udgīdhamugā nupāsiṃcavalenu).

2. “sarvaṃ khilvidaṃ brahma tajjalāniti śāṃta upāsīta” (chāṃdōgyōpaniṣat - 3 - 14 - 1 - 2)

(ī kanabaḍu prapaṃcamaṃtayu brahmalōnuṃḍi puṭṭi, brahmalōnuṃḍi, brahmalō layamagucunnaṃduna idi aṃtayu brahmamē yani dēniyaṃdunu adi brahmakanna vērani rāgadvēṣamululēka śāṃtuḍai upāsiṃcavalenu). (cūḍumu - ‘upāsana’ - 23).

3. “atha ya diḍamasmin brahmapurē daharaṃ puṃḍarīkaṃ vēśma, daharōsminaṃtarākāśaḥ, tasmin yadaṃ taḥ tadanvēsṭavyaṃ tadvāvavijijñāsi tavyaṃ” (chāṃdōgyōpaniṣat - 8 - 1 - 1)

(brahmaku puramuvaṃṭidaina ī śarīramunaṃdu sūkṣmamaina tāmarapuvvuvaṃṭi ākāramugaladi hṛdayamu. ā hṛdayamulōpala ākāśamugaladu. adi daharākāśamu. ā daharākāśamulōnunna bhagavaṃtuḍu vetiki telusukonataginavāḍu -upāsiṃpataginavāḍu –

“īśvarassarva bhūtānāṃ hṛddēśē (a) rjuna tiṣṭati |

bhrāmayan sarvabhūtāni yaṃtrārūḍhāni māyayā ||“. (śrīmadbhagavadgīta - 18 - 61)

(māyacēta yaṃtramumīdanunna bommalavale samastamaina bhūtamulanu bhramiṃpacēyucu, vāri hṛdayamaṃdu bhagavaṃtuḍunnāḍu).

(anni vastuvulalōnu unna bhagavaṃtuḍu sālagrāmamulō unnāḍani upāsiṃcinaṭlē hṛdayākāśamanubahu sūkṣmamaina dānilō nunnāḍani upāsiṃpabaḍucunnāḍu - ī prakāramuga ceppuṭavalana hṛdayamu lōnē unnāḍu, maroka cōṭa lēḍani ceppuṭakādu. anniṃṭilōnu unna bhagavaṃtuḍu ekkaḍō paina unnāḍu - anuṭakaṃṭe daggaragā, tanalōnē unnāḍani dhyāniṃcuṭa mēlukanuka ī rītigā upāsana ceppabaḍinadi - hṛdayamu buddhiki, vijñānamunaku cōṭu aguṭavalana accaṭa bhagavatuḍunnāḍani, suḷuvugā bhāviṃci upāsana cēyuṭaku avakāśamu heccugānunnadani hṛdayamu ceppabaḍinadi.” ēṣamē ātmā aṃtarhṛdayē” ani kūḍa ceppabaḍinadi).

4. “ādityō brahmatyupāsīta” (chāṃdōgyōpaniṣattu - 3 - 18 - 1)

sūryuḍu brahma ani upāsiṃcavalenu - “yadādityagataṃ tējaḥ - - - tattējō viddhi māmakaṃ” (śrīmadbhagavadgīta - 15 - 12)

sūryunilōni tējassu nādē). “- - - savitaḥ maṃḍalamadhyavartī nārāyaṇaḥ - - - sūryamaṃḍalamadhyagaḥ” sūryamaṃḍalamanu upādhilō unna śrīmannārāyaṇuḍu dhyāniṃcataginavāḍu).

5. “ya ēṣō (a) kṣiṇi puruṣō dṛśyatē, ēṣa ātmēti hōvāca, ētadamṛtamabhayamē tadbrahma”.

(chāṃdōgyōpaniṣattu- 4 - 15 - 1)

(kaṃṭilō kanabaḍucunna puruṣuḍē ātma, amṛtuḍu abhayuḍu. idiyē brahma - brahmasvarūpuḍu ani upāsiṃcavalenu).

6. “prāṇō brahma, ōṃkaṃ brahma, khaṃ brahma, khaṃ purāṇamiti.”

(prāṇamu brahmamani, ōṃkāramu brahmamani, ; ‘kaṃ’ anagā sukhamu brahmamani, ; ‘khaṃ’ anagāakāśamu brahmamani - sarvamunu vyāpiṃcunadi kanuka brahma ani, upāsiṃcavalenu).

7. “manōbrahmē tyupāsīta”.

(manassu brahmamani upāsiṃcavalenu).

8. “ānaṃdō brahmētivyajānāt”.

(ānaṃdamē brahmamani upāsiṃcavalenu -).

“tasmādvā ētasmā dvijñānamayāt anyō (a) otarō ātmā ānaṃdamayaḥ” (taittirīyōpaniṣat)

(anni kōśamulakaṃṭe lōpala ānaṃdamayakōśamunnadi. dānilōnunna paramātma ānaṃdamayuḍu - bhagavaṃtuḍu ānaṃdarūpuḍu - “ānaṃdarūpaṃ varadaṃ prasannaṃ” (śrīrāmakarṇāmṛtaṃ - 4 - 36)

“sacchidānaṃdaṃ brahma”.

9. “vijñānaṃ brahma”

(vijñānamu brahma ani upāsiṃcavalenu).

10. “annaṃ brahmē tyava jānāt :

(annamu brahma svarūpamani upasiṃcavalenu).

11. “nāma brahmētypāsīta”.

(parabrahma nāmamē brahma ani upāsiṃcavalenu).

12. “yadvā cānabhyuditaṃ, yēna vāgabhyudyatē tadēva brahtvaṃ viddhinēdaṃ yadida mupāsatē |

yanmanasā na manutē, yēnāhurmanōmataṃ, tadēva brahmatvaṃ viddhi, nēdaṃ yadidamupāsatē |

ya ccakṣuṣā na paśyati yēna yēna cakṣūṃ ṣi tadēva brahmatvaṃ viddhi, nēdaṃ yadida mupāsatē |

yacchōtēṇa naśraṇōti, yēna śrōtumidaṃ śrutaṃ, tadēva brahmatvaṃ viddhi, nēdaṃ yadida mupāsatē |”

“nēdaṃ yadi damupāsatē” ityupāsyatvaṃ pratiṣiddhamiti cēt, naivaṃ. nātra brahmaṇaḥ upāśyatva prati ṣidyatē, api tu, brahmaṇō jagadvairūpyaṃ pratipādyatē yadidaṃ jagadupāsatē prāṇinaḥ nēdaṃ brahma tadēva brahmatvaṃ viddhi yadvācā (a) nabhyuditaṃ yēnavāk abhyudyatē iti vākyārthaḥ - anyathā tadēvabrahmatvaṃ viddhi” iti viruddhyatē. (śrīrāmānujaḥ)

(‘nīvu upāsiṃcucunnadi brahmakādu’ ani ceppuṭacēta upāsana pratiṣēdhiṃcinaṭlu kādu, upāsana ī rītigā cēyavaddani abhiprāyamukādu. brahmanu upāsiṃcakūḍadani dāni abhiprāyamukādu, brahma jagattu kaṃṭe vērainavāḍu, jagattulōnunna vastuvulakaṃṭe vērainavāḍu ani ceppuṭayē abhiprāyamu. ē vastuvunu vākku cēta ceppuṭaku vīlukādō, ē vastuvuyokka śakti kaluguyuṃḍuṭavalana vākku anni māṭalanu paluku cunnadō adi parabrahma yani ceppuṭayē dīni abhiprāyamu. aṭlu ceppuṭa abhiprāyamukānicō adiyē brahmamani ceppuṭa viruddhamagunu - iṃdriyamulu panicēyucunnavanagā vāṭilōnunna bhagavacchakti vāṭicē vāṭi pani cēyiṃcucunnavi).

(ē vastuvu iṭuvaṃṭidani vākkucē ceppabaḍuṭaku vīlukānidō, ē vastuvu yokka śakti kaligiyuṃḍuṭacēta vākku sarva śabdamulanu paluku cunnadō adiyē brahmamu. nīvu upāsiṃcucunna ī vastuvu brahmakādu -ē vastuvu manasucēta ālōciṃci telusukonuṭaku vīlu lēnidō ē vastuvuyokka śakticēta manassu ciṃtiṃpakalugucunnadō adiyē brahma ani telusukonumu, nīvu upāsiṃcucunnadi brahmamukādu, ē vastuvunu cūḍa kannulu śaktilēnivō ē vastuvuyokka śakti kaligiyuṃḍuṭacētakannulu cūḍagalugutunnavō, adiyē brahma. nīvu upāsiṃcunadi brahmakādu - ē vastuvunu cevulu vinalēvō, ē vastuvuyokka śakti kaligiyuṃḍuṭacēta cūcu cunnavō adiyē brahma. nīvu upāsiṃcucunnadi brahmakādu. ē vastuvuyokka śakti kaligiyuṃḍuṭacēta cevulu vinagalugucunnavō, adiyē brahma, nīvu upāsiṃcunadi brahmakādu).

28. “idaṃtvēna, ahaṃtvēna vā yē svājña svajñā upāsatē dhyāyaṃta - yadyat idamahimityādi vyavahārārhaṃ tat tat śaśaviśāṣāṇapat nāsti”.

(nēnu dīnini upāsiṃcucunnānu anunadi ajñānamuvalana kaligina abhiprāyamu “idi vēru, nēnu vēru - nēnu dīnini upāsiṃcucunnānu” anu modalagu vyavahāramaṃtayu kuṃdēṭi kommuvale lēnidē. aṃtā bhagavaṃtuḍē kanuka dēninī evarū upāsiṃcuṭalēdu).

29. upāsanalu reṃḍu vidhamulu : - (1). saguṇōpāsana, nirguṇōpāsana, (2) vaidikōpāsana, tāṃtrikōpāsana, (3) ahaṃgrahōpāsana, pratīkōpāsana (pratīkōpāsanayē saguṇōpāsana).

30. upāsana mūḍu vidhamulu : - “paramātmanaḥ svarūpēṇa, bhōktyaśarīrakatvēna, bhōgyabhōgōpakaraṇa śarīrakatvēna iti trividhamupāsanamāśritaṃ – yathā”satyaṃ jñāna manaṃtaṃ brahma” (tai ttirīyōpaniṣat)

iti svarūpēṇa; “tadanupraviśya sacca tyacca abhavat” ityādi. satyaṃ cā nṛtaṃca satyamabhavat “iti bhōktṛ śarīrakatvēna bhōgya bhōgōpakaraṇa śarīrakatvēna ca”. (śrīmān rāmānujaḥ)

(parabrahmōpāsana mūḍu vidhamulu : - paramātma sva sva rūpamucētanu, bhōktayagu jīvaśarīramucētanu, bhōgyarūpamulu ayina viṣayamulu tānē ayi yuṃḍuṭa cētanu - ī mūḍu rūpamulugānu upāsiṃcabaḍucunnāḍu. idi eṭlanagā (1) “satyaṃ jñānamanaṃtaṃ brahma” ani taittirīyōpaniṣattulō ceppinaṭlu trikālamulaṃduṃḍuvāḍai nirguṇa nirākāra parabrahmagā upāsiṃpabaḍucunnāḍu. (2), (3) - paramātma sṛṣṭiṃcina prativastuvulōnu pravēśiṃciyuṃḍi, tānē sat, tyat gā mārenu - anagā satpadārthamu, asat padārthamugānu tānē āyenu. iṃduvalana bhōkta. bhōgya vastuvu parabrahmayē aguṭavalana ā vastuvulugā tānē upāsiṃcabaḍucunnāḍu - sṛṣṭilōni prativastuvu parabrahmayē).

31. “trividhaṃ paramnātmanaḥ ēva svākārēṇa, jīvaśarīrakatvēna, prāṇaśarīrakatvēna ca upāsanātraividyāt”

(tana sva svarūpamucētanu, jīvuḍugā śarīramunu poṃduṭacētanu, prāṇa rūpamugānu - ī mūḍuvidhamula paramātma upāsiṃpabaḍucunnāḍu).

32. aṃtarbahiḥ sarvagatatvēna ityupāsāt, traividhyāt - aṃtaḥ prakāśaḥ, bahiḥ prakāśaḥ, sarva prakāśāḥ dēvāḥ vāpa sarva prakāśāḥ. ṛṣayō aṃtaḥ prakāśaḥ, manuṣyā ēva bahiḥ prakāśāḥ, tattudupāsanā yōgyatayā ca puruṣāṇāṃ. agnau

kriyāvatāṃviṣṇuryōgināṃ hṛdayē hariḥ |

pratimā svaprabuddhīnāṃ sarvatra viditātmanāṃ ||“.

(lōpala prakāśamugalavāru ṛṣulugānu, paiki prakāśamu galavāru manuṣyulugānu, sarvaprakāśamugalavāru dēvatulugānu parabrahmayē upāsiṃca baḍucunnāḍu).

33. ananya manastvēna prathamaṃ, upāsanaṃ, tataḥ kīrtanādibhiḥ aṃtaraṃgaiḥ dvitīyaṃ, vidyākāra viśēṣa pradarśanēna tṛtīyaṃ.

(ananya manassutō upāsiṃcuṭa, kīrtanamucēta upāsiṃcuṭa, vēdyamaina ākāraviśēṣa pradarśanamu mūḍava vidhamu).

34. “tolli munulu satvamayuṃḍani bhagavaṃtu nadhōkṣajuṃ goliciri. koṃdaru saṃsāramaṃdali mēlukoṟaku nanyula sēviṃturu. mōkṣārthulainavāralu ghōrarūpulayina bhūpatula viḍici dēvāṃtaraniṃda sēyaka śāṃtulayi nārāyaṇa kathalayaṃdu bravartiṃturu. koṃdaṟu rājasa tāmasulai siriyu naiśvaryaṃbunu brajalanuṃ gōri pitṛbhūta prajēśādula nārādhiṃturu - mōkṣamicchuṭaṃ jēsi nārāyaṇuṃḍu sēvyuṃḍu”. (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 1 - 2 - 24,- cūḍumu - śrīmadbhāgavataṃ - 1 - 2 - 25 to
35. “caturvidhā bhajaṃtē māṃ jānāḥ sukṛti nō (a) rjuna |

ārtō jijñāsurarthārthī jñānīca bharatarṣabha ||“. (śrīmadbhagavadgīta - 7 - 16)

(bādhapaḍucunnavāḍu, prayōjanamunāśiṃcuvāḍu, bhagavat jñānamu saṃpāsdiṃcu kōrikagalavāḍu, bhagavat jñānamu kalavāḍu - anu ī naluguru bhagavaṃtuni bhajiṃcedaru - upāsana cēyuduru).

kāmai stai stai rahṛtajñānāḥ prapadyaṃtē (a) nyadēvatāḥ |“. (śrīmadbhagavadgīta - 7 – 20)

(vāri vāri kōrikalavalana jñānamulēnivārai koṃdaru itara dēvatulanu āśrayiṃcedaru) (śrīmadbhagavadgīta - 9 - 23)

“yēpyanya dēvatā bhaktā yajaṃtē śraddhayānvitāḥ |

tēpi māyēva kauṃtēya yajaṃtya vidhipūrvakaṃ” (śrīmadbhagavadgīta - 9 - 23)

(itara dēvatulu nā svarūpulēkanuka vāru nannē upāsiṃcucunnāru. ī saṃgati vāriki teliyadu).

36. “sarvagatasyāpi brahmaṇaḥ upāsanārthaḥ pradēśa viśēṣakalpanā nōpapadyatē, nāyaṃ dōṣaḥ |niṣpradēśa syāpi brahmaṇaḥ upādhi viśēṣa saṃbaṃdhāt pradēśa viśēṣa kalpanōpa pattēḥ. tathāhi. ādityē, cakṣuṣi, hṛdaya iti pradēśa viśēṣa saṃbaṃdhīni brahmaṇaḥ upāsanāni śrūyaṃtē. yatrahi nirasta viśēṣa saṃbaṃdhaṃ parabrahmātmatvēnōpa diśyatē tatraika rūpamēva phalaṃ mōkṣaṇa ityava gamyatē. yatra tu guṇa viśēṣa saṃbaṃdhaṃ, pratīka viśēṣa saṃbaṃdhaṃ vā brahmāpa diśyatē tatra saṃsāra gōcarā nyēvōcchā vacāni phalāni dṛśyaṃtē”.

(anni pradēśamulalō bhagavaṃtuḍunnāḍu. aṃducēta phalāna cōṭanē unnāḍu anu niyamamu lēdu, kudaradu. ayinanu upāsanacēyuṭaku iṭlu oka pradēśamu kalpiṃcabaḍinadi. iṃduvalana tappulēdu - ī prakāramu sūryamaṃḍalamaṃdunna puruṣuni upāsiṃcavalasinadani, hṛdayapadmamaṃdu unnaṭlu upāsiṃcavalasinadani, okkokka pradēśamu upāsana nimittamu ceppabaḍinadi. ekkaḍa nirviśēṣa parabrahmōpāsana ceppabaḍinadō akkaḍa upāsanāphalamu mōkṣamu ani telusukōvalasinadi. ekkaḍa triguṇamulatō kūḍina brahmarūpamu upāsanakoṟaku ceppabaḍinadō, lēka brahmaku badulugā oka vigrahamukāni maṟiyē itara vastuvugāni ceppabaḍinadō akkaḍa ā upāsanalō saṃsāramunaku saṃbaṃdhiṃcina phalamu - ucchamainadi ayinanu, svalpamainadainanu yagucunnadi).

37. “āsīna ēvaupāsanāni kurvīta; kutaḥ ? gamakādīnāṃ citta vikṣēpakaratayā āsīna syaiva upāsanā nāṃ saṃbhavāt”.

“manō dēhayō rbhinnatvēpi dēha cāṃcalyē manasaḥ anavasthā na syānubhava siddhatvāt manō vyāpārēṣu upāsanēṣu dēha sthairyārthaṃ āsana niyamāpēkṣaḥ”.

“āsīna ēvō pāsītēti, kutaḥ ? - saṃbhavāt upāsanaṃ nāma samāna pratyaya pravāhīkaraṇaṃ, na ca tadgacchatō, dhāvatō vā saṃbhavati. gatyādīnāṃ citta vikṣēpa kāratvāt, tiṣṭatōpi dēhadhāraṇa vyāpṛtaṃ manō na sūkṣmavastu nirīkṣaṇa kṣamaṃ bhavati. śayānasyāpi akasmādēva nidrayā abhibhūyatē. āsīnasya tvē vaṃ jātīyakō bhūyān dōṣaḥ supariharaḥ iti saṃbhavati tasyōpāsanaṃ”.

(śrīśaṃkaraḥ)

(kūrcuni upāsana cēyavalayunu - eṃducētananagā naḍacuṭa modalagunavi cēyunapuḍu cittamu sthiramugānuṃḍadu - caliṃcunu - aṃducēta āsīnuḍai unnavānikē - āsanamu sthiramucēsukoni, dānilōnunna vānikē - upāsana siddhiṃcunu -).

(dēhamu vēru, manassu vēru ayinappaṭikī, dēhamu caliṃcinapuḍu - sthiramugā nuṃḍanapuḍu - adi citta munu caliṃpacēyuṭa anubhavamulōnunna viṣayamē. manō vyāpāramulatō saṃbaṃdhiṃcinavi kanuka upāsanalu cēyunapuḍu dēhamunu sthiramugā nuṃcukonuṭakē āsanamulō nuṃḍuṭa).

(kūrcunē - āsanamulō kūrcunē - upāsiṃcavalenu. eṃducētananagā - upāsanayanagā okē mōstarugā pravāharūpamugā cēyunadi. naḍucucunnapuḍugāni, iṃkē pani cēyucuṃḍinanugāni cittamu caṃcalamagunu. kūrcuni unna śarīramu kadalaka yuṃḍadu. aṃducēta manassu śarīramu mīdanē lagnamaiyuṃḍunukāni, sūkṣma vastuvu ayina paramātmanu dhyāniṃcuṭayaṃdu śakti kaladi kānēradu. paḍukoniyunnayaḍala akasmāttugā nidra vaccuṭaku avakāśamunnadi, aṃducēta āsanamu vēsukoni yunnanē ē vidhamaina dōṣamulu - aḍḍulu - lēka upāsana cēyuṭaku valanapaḍunu).

“prācyādi digādi niyamōnāsti; kiṃtu, yatradiśi dēśē, kālēna cittasyaikāgratā ēka viṣaya pravāhaḥ, tatrōpāsīta kutāḥ ? digādi viśēṣā śravaṇāt”.

(upāsanacēyupuḍu tūrpu dikkugā, lēka, uttaradikkugā mukhamu cēsukoni āsanamu vēsukoni cēyavalenu anu niyamamulēdu. ekkaḍa, ē dikkugā kūrcuni, ē vēḷayaṃdu manassu ēkāgratapoṃduṭaku vīlagunō - okē viṣayamaṃdu lagnamai yuṃḍuṭaku avakāśamu kalugunō - akkaḍa ā prakāramugā āsanamu vēsukoni upāsiṃcavalenu).