(పూజ, నమస్కారము మొదలగువాటితో చేయు సేవ).
(ఎడతెగకుండ భగవంతుని స్మరించుట).
(శాస్త్రములో చెప్పిన ప్రకారము అక్షరుడు - నాశములేనివాడు అయిన పరబ్రహ్మను తెలుసుకొని, అతనినేమనసులో నుంచుకొని ఉపాసించెదరు. పరిపూర్ణ చిన్మాత్రమైన అక్షర పరబ్రహ్మ తానే అని ఎల్లపుడు భావించుదురు - అట్లు భావించుట ఉపాసన).
తత్తద్బ్రహ్మ తయానిత్య ముపాస్యం బ్రహ్మవిత్తమైః ||“.
(ఇతి స్కాందే)
(ఏది ఉన్నది అని తెలియబడుచున్నదో, ఏది లేదని తెలియబడుచున్నది అదంతా బ్రహ్మమే అని బ్రహ్మజ్ఞానులుకలవారు నిత్యము ఉపాసించతగినది). (జగత్తు - అందులోని ప్రతివస్తువు బ్రహ్మలోనుండి పుట్టినది కనుక బ్రహ్మ రూపమే - అందుచేత ప్రతివస్తువుబ్రహ్మమని భావించి దానిని ఉపాసించవలెను).
ప్రహ్మరూపతయా సర్వ ముపాస్యం చేతనోత్తమైః |
ప్రమాతా చ ప్రమాణంచ ప్రమేయం ప్రమితస్తథా |
బ్రహ్మరూపతయా సర్వముపాస్యం మానమానిభిః |
విధయశ్చ నిషేధాశ్చ నిద్యా విద్యే తదైవచ |
బ్రహ్మరూపతయా సర్వముపాస్యం వేదవాదిభిః ||
- - - ఇత్థం సర్వత్రయః సాక్షిద్బ్రహ్మా పాస్తే సనా తనం |
సయాతి జ్ఞానయజ్ఞేన సాక్షాద్విజ్ఞానమైశ్వరం || - -. (సూత సంహి తాయాం)
(కర్మచేయు వాడు, చేయించువాడు, చేసినపని,కారణము, కార్యము, ప్రమాణము, ప్రమాణముద్వారా తెలియతగినది మొదలగునవియు, విధిగా చేయవలసిన పనులు, చేయకూడనివి, విద్య, అవిద్యైవి అన్నియు బ్రహ్మమే అని వేదవిదులచేత ఉపాసించతగినవి).
(గురువు మొదలగువారిని ఎల్లపుడు దగ్గరగా ఉండి సేవించుట).
(శ్రద్ధతో, ఆస్తికబుద్ధితోను, పరమసాత్వికబుద్ధితోను ఆరాధినచబడినవాడై ఈ పరమాత్మ మమ్ములన తరింపచేయును - అను బుద్ధిగలవారై యుండుట ఉపాసన).
(ఆత్మ చూడతగినది, వినతగినది, మననము చేయతగినది, ధ్యానము చేయతగినది. ఇట్లు ఆత్మగుఱించి దర్శనము, శ్రవణము, మననము, విజ్ఞానము చేసినయడల ఈ ప్రపంచమంతయు తెలియనగును - అందుచేత ఆత్మ గుఱించి ఉపాసించవలెను).
“శ్రవణ, మనన. నిధిధ్యాసనైః సాక్షాత్కర్తవ్యం, అధవా నిర్విశేష స్వరూప ప్రతిపత్యర్థం సగుణ బ్రహ్మరూపేణ వా ఉపాసనీయం”.
(శ్రవణ, మనన, నిధి ధ్యాసములచేత పరబ్రహ్మ సాక్షాత్కారమును పొందవలెను - లేక, నిరాకార, నిర్గుణ, నిర్విశేష పరబ్రహ్మ సాక్షాత్కారము కొరకు సగుణ సాకార బ్రహ్మను ఉపాసించవలెను).
ఉపాసకానాం దార్ఢ్యార్థం బ్రహ్మణో రూపకల్పనా ||“. (రామతాపిన్యుపనిషత్)
“చిన్మయ స్యేతాది విశేషేణ విశిష్ట బ్రహ్మణః నిర్విశేషత్వేన వికల్పా సహత్వే(అ) పి భక్త పటలస్య పదాప్యుపాయార్థం రూపాది విశేషకల్పనా, నస్వతః ఇత్యర్థః.
(పరబ్రహ్మ చిన్మయుడు - తనలో ఉన్నదంతయు చైతన్యమే అయినవాడు - అద్వయుడు - తనవలె ఆత్మ లక్షణములు గలవాడు ఇంకొకడు లేనివాడు, శరీరము అనునది లేనివాడు, నిష్కలుడు - ఇటువంటి పరబ్రహ్మను సామాన్య ఉపాసకులు తెలుసుకొని ఉపాసించుట కష్టమని ఉపాసకులు ఉపాసించుటకు వీలగునట్లు పరబ్రహ్మకు ఒక రూపము కల్పించబడినది).
(ఈ ప్రపంచమంతటను అహంకారము వ్యాపించియున్నది. వందలకొలది కల్పములు గడిచిపోయినను ఇది ప్రపంచమును విడిచియుండదు. అందుచేత దానియందు వైరాగ్యము కలుగును. అట్టి సందర్భములో త్రిగుణములతో కూడిన అహంకారము మొదలగువాటి కార్యమైన పురుషుడు గుణరహితుడు, నిరాకారుడైన పరమాత్మను కంటితో ఏట్లు చూడగలరు ? ఏ రీతిగానైనను చూడలేడు. అందుచేత అట్టివానికి నిర్గుణ నిరాకార పరబ్రహ్మను చూచుటకు యోగ్యతలేనివానికి (అధికారికానివానికి) అధికారము కలుగు పర్యంతము పరమాత్మయొక్క సగుణరూపమే (సాకార బ్రహ్మమే) మనసులో ధ్యానించతగినది - ఉపాసించతగినది -దానిని ఉపాసించుము).
జ్ఞానరూపం నిరాకారం నిదానం నిదానం తత్ప్ర చక్షతే ||” (శ్రీదేవీ భాగవతము)
నిరాకారం జ్ఞానరూపం ఉత్తమాధికారి జ్ఞానగమ్యమేవ, నతు మధ్యమాధికారి ధ్యానగమ్యం తతో మధ్యమాధికారిణం ఉపాసనార్థం ద్వితీయం స్థూలరూపం అస్తి పరమాత్మనః - మాయాశక్తేః - రూపద్వయం అంతర్ముఖ బహిర్ముఖ రూప భేదేన తత్ర అంతర్ముఖం రూపం తు పరాహంతా రూపం ఉత్తమాధికారి జ్ఞాన విషయః, బహిర్ముఖం రూపంతు తదపేక్ష యా స్థూలం భవతి. తతః బహిర్ముఖ మాయా శక్త్యాకార విశిష్టం బ్రహ్మరూపం మధ్యమాధికారిభిః ఉపాస్య మిత్యర్థః అక్షరార్థస్తు పురుషస్య పరమాత్మనః లింగదేహోపేక్షయా సూక్ష్మమే వేదం బహిర్ముఖ మాయాకారరూపం అంతర్ముఖ మాయాకారాపేక్షయా తు స్థూలం శరీరం ప్రకీర్తితం. తతః తదుపాస్య మిత్యర్థః -”
(పరమాత్మకు రెండురూపములున్నవి. స్థూలరూపము, సూక్ష్మరూపము - సూక్ష్మరూపము నిరాకారము, జ్ఞానరూపము- ఈ జ్ఞానరూపమును దర్శించుటకుముందు ఉపాసకునకు పరమాత్మయొక్క స్థూలరూపమును ఉపాసించవలెనని చెప్పబడినది).
(పరమాత్మయొక్క స్థూలసూక్ష్మరూపములలో సూక్ష్మరూపమనునది నిరాకారము - ఆకారములేనిది - జ్ఞానరూపము. ఉత్తమాధికారి జ్ఞానమునకు తెలియబడునదికనుక జ్ఞానరూపమని చెప్పబడినది. ఉత్తమాధికారివలె మధ్యమాధికారి జ్ఞానముకలవాడు కాదుకనుక మధ్యమాధికారి చేయగలుగు ధ్యానమునకు ఈ సూక్ష్మరూపము గోచరముకాదు - కనుక మధ్యమాధికారులు ఉపాసము చేయుటకు వీలగునట్లు పరమాత్మకు రెండవరూపము - స్థూలరూపము - గలదు - పరమాత్మయొక్క ఈ రెండురూపములలో ఒకటి అంతర్ముఖము - రెండవది బహిర్ముఖము – అంతర్ముఖరూపమనునది ఉత్తమాధికారి జ్ఞానమునకు విషయమైనది, గోచరమగునది. బహిర్ముఖరూపమనునది అంతర్ముఖరూపముకన్న స్థూలమైనది. అందుచేత బహిర్ముఖరూపము మాయాశక్తిగానుండు బ్రహ్మరూపము మధ్యమాధికారులచేత ఉపాసించతగినది.
ఇత్యుక్త్యా మాయాయాః పరబ్రహ్మణః మిధ్యానామరూపకల్పనేనాపితత్త త్ప్రతీకే బ్రహ్మభావం కృత్వా పరబ్రహ్మైవ ఉపాసితవ్యం, నతు తత్తత్ప్రతీక సత్యత్వ దృష్ట్యా ఉపాసితవ్యం.తాని ఉపాసనాని అనేక విధానాని - అహంగ్రేహోపాసనా, పర్యంకోపాసనాదీని. తేషు ఏకః ప్రతీకోపాసనాపి తత్ప్రతీకాని అనంతాని, మాయాకల్పిత నామరూపాత్మకాని. తేషు ఏకః శ్రీచక్ర ప్రతీక బ్రహ్మోపాసనాపి తేషున్యూనాధిక్య భావనాంచ. అంతతః సత్యత్వ దృష్టించాపి విహాయ తత్తన్నిమిత్తేన బ్రహ్మఓపాసనమేవకర్తవ్యమిత్యేవోపనిషత్సిద్ధాంతః” - “అనంతర్వివిధా చ శ్రూయతే” ఇత్యుక్తత్వాత్.
(నిర్గుణ నిరాకార పరబ్రహ్మ మధ్యమాధికారులకు దృష్టి, గోచరము కాకపోయిననువారికొఱకు పరబ్రహ్మను ఉపాసించుటకు పరబ్రహ్మకు రెండవరూపము - స్థూలరూపము కల్పించబడినది. అయినను ఆ పరబ్రహ్మస్థానమందు ఉపాసనకొఱకు పెట్టుకున్న ప్రతీకమందు - పరబ్రహ్మకు ప్రతిగా, బదులుగా పెట్టుకున్నదానియందు.అదియే పరబ్రహ్మ అను భావము ఉంచుకొని ఉపాసించవలెను. అంతేకాని ఆ ప్రతీకమే - సత్యమైనదని - అదియే పరబ్రహ్మ అనుదృష్టితో ఉపాసించకూడదు.ఈ ప్రకారముగా చేయు ప్రతీకోపాసనలు అనేకములు - అనేకవిధములు - అహం గ్రహోపాసన, పర్యంకోపాసన మొదలగునవి. వీటిలో ప్రతీ ప్రతీకోపాసనలోను ప్రతీకములు అనేకవిధములు. అవన్నియు మాయచేత కల్పింపబడిన నామరూపములు కలవియే. వాటిలో శ్రీచక్రము ఒకటి. వాటిలో ఈ దేవతోపాసన దొడ్డది, ఇది చిన్నది అను తేడా - హెచ్చుతగ్గులు - చూడకుండ అవి సద్రూపుడైన పరమాత్మయేయని – అవి మాయచేత - త్రిగుణములచేత - చేయబడిన వస్తువులే అను దృష్టి వదలి - ఉపాసించవలెను - ఇదియే దీనిని గుఱించి ఉపనిషత్తులలో చేయబడిన సిద్ధాంతము - ఈ సృష్టిలో పరమాత్మ అనంతమైన రూపములతో నున్నాడు - కనుక ఏ రూపములోనున్న వస్తువైనను అతని ప్రతీకముగా తీసుకొని దానిని పరమాత్మయని ఉపాసనచేయవలయును).
ఉపాసకానాం దార్ఢ్యార్థం బ్రహ్మణో రూపకల్పనా ||’.
“ఇత్యాది శ్రీరామ తత్వ దృష్ట్వా నిర్గుణోపాసనం, శ్రీరామస్య శరీర దృష్ట్యా నిర్గుణోపాసన మిత్యధికాదిభేదేన ప్రతిపాదితం తత్వతో రామదన్యత్ కించిదపి నాస్తీత్యుక్తేః, సగుణ నిర్గుణ భేదవాదో మృషైవ యస్య యావాన్ అధికారః సతధైవోపాసితవ్యః ఇత్యేవ తాత్పర్యః”.
“సగుణోపాసన మతస్థాపకేన పరాశరభట్టర్ ఇతి ప్రఖ్యాతేన వేదాంతదేశిక మహాశయేనాపి శ్రీరామ శరీరాంతర్వర్తినం పరమాత్మానం రామత్వేనఓపాసితవ్యం ఇత్యుక్తం. పరవూహ విభవార్చాంతర్యామ్యాది భగవద్రూపేష్వపి అమూర్తం సత్ శాంతానంత నిర్గుణ పరబ్రహ్మరూపమస్తి ఇతి తదేవ హరేః ప్రాధమ్యస్థితి రితిచ ప్రతిపాదితం”.
(చిన్మయుండును, అద్వితీయుండును, నిష్కళుండును. అశరీరుండును అగు పరబ్రహ్మకు రూపము కల్పించుట ఉపాసకుల సౌకర్యమునకే. శ్రీరాముని తత్వము గుఱించి ఆలోచించిన యడల అప్పుడు చేయు ఉపాసన నిర్గుణోపాసన యనియు, శ్రీరాముని శరీరము, ఆకారము గుఱించి ఆలోచించినయడల అప్పుడు చేయు ఉపాసన నిర్గుణోపాసన యనియు అధికారభేదము ననుసరించి ఉపాసన రెండు విధములుగా చెప్పబడినది).
(శ్రీ సీతాపతియగు శ్రీరామచంద్రుని ఎవడు పరతత్వముగా నెఱుంగకపోయినను అతనిని పరమాత్మ తత్వముగా సేవించునో యమదూతలను తిరస్కరించును.
“జానాతి రామ తవతత్వగతిన్ హనుమాన్”.
(రామ ! నీ పరమాత్మతత్వమును హనుమంతుడెఱుగును) యధార్థముగ శ్రీరాముని కంటె ఇతరములేదు - (చూడుము - ‘రాముడు’). సగుణ నిర్గుణ భేదా భేదము అబద్ధము- అధికారమును బట్టి రాముని సగుణబ్రహ్మగను, నిర్గుణబ్రహ్మగనో ఉపాసించవలెను - సగుణోపాసన చేయవలయునని చెప్పిన శ్రీ వేదాంతదేశికులే శ్రీరాముని శరీరములోనున్న పరమాత్మను శ్రీరాముడనే సేవింపవలయునని చెప్పియున్నారు).
మూర్తి బ్రహ్మ తతోపి తత్ప్రియతరం రూపంయదత్యద్భుతం |
యాన్యన్యాని యథాసుఖం విహరతో రూపాణి సర్వాణి తా |
న్యాహుస్స్వైరనురూప విభవైఃగాఢోప గూఢాని తే ||“.
“తస్య వ్యాఖ్యా : - శాంతానంత మహా విభూతిరపరం బ్రహ్మ స్వరూపం హరేః - అమూర్తం ప్రథమం రూపం; పునః యన్మూర్తం వాసుదేవాత్మకం హరేః ద్వితీయం పరం నామకం రూపం; తదపి ప్రియతరం భక్తానామిత్యర్థః-”పునరత్యద్భుతం” సంకర్షణాది వ్యూహాత్మకం రూపం యత్తదపి నామరూపాత్మకం యథాసుఖమేవ ఉపాసకానామితి శేషః. అన్యాని యాని అవతారాత్మక విభవాది రూపాణి; స్వైరనురూపగాఢోపగూఢాని ఇత్యాహరితి తాత్పర్యం.ఏతే యేనకేనాపి భావేన రామోపాసనం అధికారభేదేనోక్తం సర్వశ్రుతి స్మృతి పురానేతి హాసాది ష్వపీతి పర్యవస్యతే. అత ఏవ స్కందోపనిషది : - తుషేణ బద్ధో వ్రీహిస్యాత్తుషా భావేతు తండులః | ఏవం చదస్తథా జీవః కర్మనాశే సదాశివః ||“. ఇతి ప్రతిపాదితః - (శ్రుతిః)
“శాంత, అనంత మహా విభూతులతో కూడిన విష్ణువు యొక్క బ్రహ్మరూపము అది శరీరము లేనప్పుడు అరూపము - అమూర్తము. అది మొదటిరూపము. మూర్తమైన - రూపముగల వాసుదేవాత్మకమగునది రెండవది - అది ‘పర’ రూపము - అది భక్తులకు ప్రియమైనవి. అత్యద్భుతమగు వ్యూహాత్మకమగు నారాయణరూపము యధాసుఖముగా భక్తులకు ప్రియమైనది - ఉపాసకులకు ప్రియమైనది. ఇతరమైన అవతారరూపములు అధికారులకు వారి వరి అధికారమునుబట్టి రామోపాసన అని శ్రితిలోను స్మృతులలోను చెప్పబడినది -” ఊకతో - పొల్లుతో కప్పబడినది వ్రీహి - ఆపొర లేకున్న బియ్యము. అట్లే ప్రకృతి - దాని అంశము - వీటిచే కప్పబడినపుడు జీవుడు - ప్రకృతిచేత కప్పబడనపుడు - పరబ్రహ్మ - అని శ్రుతులు చెప్పుచున్నవి). కర్మబద్ధుడు జీవుడు - కర్మ విముక్త అయిన పరబ్రహ్మము. ఇందుచేతనే జీవునియందే రామోపాసన చెప్పబడినది).
(పరమాత్మయొక్క - దేవియొక్క - స్థూలరూపజ్ఞానముచేత మనస్సునకు ఏకాగ్రత కలుగుటద్వారా సూక్ష్మరూపమందు మనస్సునకు ధ్యానము కలుగును. మఱియొక విధముగా కలుగదు - అందుచేత భగవంతుని సూక్ష్మరూపమునందు ధ్యానము కలుగుటకు అతని స్థూలరూపమునుపాసించవలయును).
(బ్రహ్మ - చైతన్య శక్తి, సత్తా - గలవస్తువులలో ఒకదానిని తీసుకొని దానిని బ్రహ్మకు ప్రతిగా, మాఱుగా తీసుకొని ఆ ప్రతీకమందు బ్రహ్మదృష్టి కలిగియుండి - అదియే బ్రహ్మయని - ఆ ప్రతీకమనుపాసించవలయును - ఇది ప్రతీకోపాసన. ఏ వస్తువును ప్రతీకముగా తీసుకొని ఉపాసన చేసినను, ఇందులో బ్రహ్మ శక్తి - సత్తా, చైతన్యము - హెచ్చుగా నున్నది, దీనిలో తక్కువగా నున్నదియనిగాని, ఇది బంగారముతో చేయబడిన ప్రతీకము. ఇది రాయితో చేయబడినది, ఇది వెండితో చేయబడినది. ఇది మట్టితో చేయబడినది, ఇంకొకటి కఱ్ఱతో చేయబడినది, మరొకటి కాగితములో చిత్రీకరించబడినది అని వాటియందు హెచ్చు తక్కువ అభిప్రాయము ఉండకూడదు - ఒకవస్తువునకు ఇంకొకవస్తువునకు గలతారతమ్యము మాయ - ప్రకృతివలన కలిగినది. “సర్వం ఖిల్విదం బ్రహ్మ” - (ఇదంతా - ఈ ప్రపంచకమంతా - ఈ ప్రపంచకములోని వస్తువులన్నీబ్రహ్మమే - బ్రహ్మరూపములే. ఈ సృష్టి అంతటిలోను బ్రహ్మకానిది లేదు, “వాసుదేవ వ్యతిరిక్తంబు లేదు”: (శ్రీమదాంధ్రమహాభాగవతము). కనుక ఏ వస్తువును ప్రతీకముగా వాడినను ఫలము సమానమే).
(ఉపాసించు దేవతను ఏ రూపములో ఉపాసించవలెనని శాస్త్రములో విధించబడినదో ఆ రూపములోనే ఉపాసించవలెనను నియమము లేదు - కాని, ఉపాసించు దేవతకు బదులుగా - ప్రతిగా, ప్రతీకగా - మఱియొక వస్తువును యెదుట నుంచుకొనినప్పుడు ఆ వస్తువుయొక్క రూపమును వదలిపెట్టి, మఱచి, ఉపాసించు దేవతయొక్క రూపముగా దానిని భావించి ఉపాసించబడుచున్నది. సాలగ్రామమును ఎదుట పెట్టుకొని, దాని రూపము మఱచి, దానిని విష్ణు రూపముగా భావించి ఉపాసించవలెనని శాస్త్రము ఆదేశించుచున్నది.శంఖము, చక్రము, గద మొదలగువాటితోకూడి నాలుగు చేతులుగల శ్రీమహావిష్ణువు ఆ సాలగ్రామములో లేడు, ఆ ప్రకారముగానే జటా జూటమందు గంగనుధరించి, డమరుకము పట్టుకొని, చర్మము బట్టగా కట్టుకొని కపాలము చేతితో పట్టుకొని, ఒకచేత భద్రముద్ర చూపుచూ, తనను శరణు పొందిన వారికి, త్రిగుణములకు మించిన ఆత్మతత్వమును ఉపదేశించు శివస్వరూపము లింగమందు లేదు. సాలగ్రామము, లింగము - ఈ రెండునూ శిలారూపములే, కాని శాస్త్రము ఆజ్ఞాపించిన ప్రకారము ఇవి శిలారూపములే అను దృష్టి విడిచి, సాలగ్రామము విష్ణుస్వరూపమే యని, లింగము శివస్వరూపమే యని ఉపాసించడము జరుగుచున్నది. అందుచేత ఉపాసన ఉపాస్యవస్తువు ఆధీనములో లేదు - ప్రతీకవస్తువు ఆధీనములో లేదు - శాస్త్రాధీనము - శాస్త్రములో ఏ ప్రకారము చెప్పబడుచున్నదో ఆ ప్రకారము చేయవలసినదే - శాస్త్రము ప్రమాణముకనుక.ఏ వస్తువునందు ఏ భావము మనసులో ఉంచుకొని ఉపాసన చేసిన ఆ భావము ప్రకారమేఆ వస్తువు రూపించును).
(పురాణములలో ఎక్కడైన ఒకదేవుని ఉపాసించమని చెప్పి ఇతర దేవతులను నిందించుట ఉన్నయడల అట్లు నిందింపబడిన దేవతుల ఉపాసన చేయకూడదని దాని యభిప్రాయముకాదు - ఆ పురాణములో చెప్పబడిన దేవునియొక్క ఉపాసన స్తుతించి చేయమనుటయే దాని అభిప్రాయము. విష్ణుపురాణములందు శివుడు మొదలగుదేవతులను నిందించుట ఆ విష్ణువును స్తోత్రముచేయుటద్వారా విష్ణువును ఉపాసించమని చెప్పుటకే. ఈ ప్రకారముగానేశివపురాణములు మొదలగువాటిలో విష్ణువు మొదలగు దేవతులను నిందించుట శివస్తోత్రము చేయుటద్వారా శివుని ఉపాసించమని చెప్పుటకే. అంతేగాని, ఇతర దేవతుల ఉపాసన వదలివేయమని దాని ఉద్దేశముకాదు. ఒకచోట చేసిన - ఒక పురాణములో ఇతర దేవతులగుఱించి చేసిన నింద ఆ ఇతర దేవతలను విడిచిపెట్టమనికాదు - వాటిని ఉపాసించకూడదు అను ఉద్దేశముతో చేసినదే అయిన యడల ఈ ప్రకారము అన్ని పురాణములలోను ఆ పురాణములో చెప్పిన దేవతను తప్ప ఇతర దేవతలను ఉపాసించకూడదు అని దాని అర్థమైన యడల అన్ని పురాణములలోను దేవతులందెవరిని ఉపాసించకూడదు అను అభిప్రాయమగును. అందుచేత ఒక దేవతను ఉపాసించవలెను అని చెప్పుచు ఇతర దేవతలను నిందించిన యడల ఆ దేవతను ఉపాసించవలెనని చెప్పుటయేకాని ఇతర దేవతులను ఉపాసించకూడదు అని దాని అభిప్రాయము కాదు).
(ఈ ప్రకారముగానే కొన్ని, వ్రతములలో అది “వ్రతానాముత్తమం వ్రతం” (వ్రతములలో ఉత్తమమైన వ్రతము అని చెప్పినపుడు మిగిలిన వ్రతములు ఉత్తమమైనవికావు అని దాని యర్థముకాదు. ఏ వ్రతమునకావ్రతమే ఉత్తమమైనది అని చెప్పుటయే దాని అభిప్రాయము).
(బ్రహ్మలోకమనునది ఒకటే అదియే విష్ణివునుపాసించువారికి వైకుంఠముగను, శివుని ఉపాసించువారికి శివలోకముగను కనబడును. ఈ ప్రకారముగా ఏ దేవతను ఉపాసించినా బ్రహ్మలోకము అనునది ఒకటే - ఆ ఉపాసకులు ఉపాసించు దేవతుల లోకముగా కనబడును - ఈ ప్రకారము విష్ణువు, శివుడు, గణేశుడు, దేవీ, సూర్యుడు అను దేవతులను ఉపాసించుటవలన కలుగు ఫలము ఒక్కటే. ఏ దేవతను ఉపాసించినను అందరూ చేరుకొను లోకమొకటే. దానికే వారి వారి మతానుసారము వేరు వేరు పేర్లు పెట్టబడినవి).
“వైష్ణవాది గ్రంధస్థ విష్ణ్వాదిస్తుతి శివాది నిందా వచనానాం వ్యాసాభిప్రాయస్తు అయమేవ : - కారణం బ్రహ్మోపాసనం కార్యం తుఇ బ్రహ్మ న ఉపాస్యమితి. వైష్ణవేషు పురాణేషు విష్ణు నారాయణాది శబ్దాః కారణం బ్రహ్మ బోధయంతి. శివ, గణేశ, శక్తి, సూర్యాది శబ్దాస్తు తత్రత్యాః కార్యమేవ బ్రహ్మ అపకృష్టం –
“ఏవమన్యత్రాపి.”
“ఏవం నిఖిలేషు పురాణేషు కార్యకారణ సంజ్ఞా రూపాణాం సంకేతనా మేవ భేదః; నతు హేయోపాదేయరూపే వివక్షితే అర్థే, సర్వ సర్వ పురాణేషు కారణబ్రహ్మోపాసనా ఉపాదేయా కార్య బ్రహ్మోపాసనా చ హేయా తస్మాత్ సర్వ పురాణానాం అపి ఏకం నారాయణమేవ బ్రహ్మ ఉపాస్యం ఇతి తాత్పర్యం, న తేషాం స్వార్థే విరోధః.”
“ఈశ్వరస్తు ఏక ఏవ కథం ను ఏకస్యేఐవ నానారూపమత్వాది సంభవేత్ ఇతి చేత్ అత్ర అభి దీయతే. పరమార్థతః న కించిదపి నామరూపాదికం పరమాత్మని యుజ్యతే. తథాపి మంద బుద్ధీనాం ఉపాసనార్థం నామరూపరహి తే ఏవ పరమాత్మని నామరూపాదికం కల్పని కమేవ ఉపేయతే తస్మాత్ ఏకస్మిన్నేవ పరమాత్మని మాయాకల్పితం నామ రూపాదికం నానావిధం సంభవత్యేవ. ఇత్థం హి సర్వపురాణవాక్యానాం విరోధో అపి నివర్తతే.”
“యద్యపి చతుర్భుజ, త్రినేత్ర, సతుండ, అష్టబుజాది మూర్తయః మయా పరిణామాః చైతన్య వివర్తాశ్చ ఇతి కార్యాత్మ కా ఏవ. తాసాం ఉపాసనాచ విహితా తథాపి తాదృశ చతుర్భుజాది మూర్తీనాం యత్కరణాత్మకం మాయా విశిష్టం చైతన్యం తద్విచారే క్రియమాణే న కోపి భేదః సిధ్యతి. తస్మాత్ తత్త న్మూర్తీనాం కార్యాత్మకం ఆకారం భాధిత్వా కారణ స్వరూపమేవ ఉపాస్యం ఇత్యత్రైవ సర్వగ్రంథానాం తాత్పర్యం. ఆకారః కార్యత్వాత్ తుచ్ఛః, కారణం సత్యం - యస్య తు మందా ప్రజ్ఞా ఆకారః ఏవ స్థిరా భవతి. స శాస్త్రోక్తాకారోపాసనం కుర్యాత్. తతః నిశ్చలీ భూయ కారణ బ్రహ్మోపాసనాయాం స్థిరీ భవతి.”
“అవిద్యావస్థాయాం బ్రహ్మణః ఉఒపాస్యోపాసకాది లక్షణః సర్వో వ్యవహారః. తత్రకాని చిత్ బ్రహ్మణ ఉపాసనాని అభ్యూదయార్థాని; కానిచిత్ క్రమముక్త్యర్థాని, కానిచిత్ కర్మ సమృద్ధ్యర్థాని. తేషాం గుణ విశేషోపాధి భేదేన భేదః. ఏక ఏవతు పరః ఆత్మేశ్వరః తైః తైః గుణ విశేషైః విశిష్టోపాస్యో యద్యపి భవతి, తథాపి యథాగుణోపాసనమేవ ఫలాని భిద్యంతే.”
“తం యథా యథోపాసతే తదేవ భవతి.”ఇతి శ్రుతేః”
యం యం వాపిస్మరన్ భావం త్య జత్యంతే కళేబరం |
తం తమే వైతి కౌంతేయ సదా సద్భావ భావితః ||“..
“యత్ర యత్ర విభూత్యాద్యతిశయః న స ఈశ్వరః ఇత్యుపాస్యతయా చోద్యతే -”
“యద్యద్విభూతి మత్సత్వం శ్రీమమార్జితమేవవా |
తత్త దేవాన గచ్ఛత్వం మనుతేజోంశ సంభవం ||“. (శ్రీమద్భ్గవద్గీత - 10 - 41)
(పురాణములలో ఉపాస్య దేవతల పేర్లలో ఒకదానికొకటి విరుద్ధముగా నున్నవను శంకగుఱించి ఈ క్రింద విధముగా సమాధానము చెప్పబడినది -శివుడు, విష్ణువు, గణేశుడు, దేవీ, సూర్యుడు మొదలగునవి ప్రత్యేకముగా కారణబ్రహ్మను, కార్యబ్రహ్మను సమానముగా బోధించునవే. ఈ పేర్లలో మాయతో కూడిన చైతన్యమే కారణ బ్రహ్మయని చెప్పుచున్నవి. కార్యమైన హిరణ్య గర్భుడుకూడ బ్రహ్మయని చెప్పుచున్నవి. ఈ విధముగ బ్రహ్మ, విష్ణువు, శివుడు మొదలగు శబ్దములు - పేర్లు - కారణబ్రహ్మయని, కార్యబ్రహ్మయని కూడా రెండువిధములుగాను బోధించుచున్నవి. ఆప్రకారముగానే, విష్ణు, శివ, గణేశ, దేవీ, సూర్యులు అను పంచదేవతులకు కూడా నారాయణుడని, నీలకంఠుడని, విఘ్నేశ్వరడని, శక్తియని, భానుడని వరుసగా ఉన్నట్లు అనేకమైన - లేక్కలేనన్ని - పర్యాయపదములు - నామములు - మారుపేర్లు - కనబడుచున్నవి. ఇవి యన్నియు కార్యబ్రహ్మ, కారణబ్రహ్మ అని రెండు విధముల బ్రహ్మను.బోధించుచున్నవి. ప్రసంగముననుసరించి కొన్ని కారణబ్రహ్మను, కొన్ని కార్యబ్రహ్మను బోధించుచున్నవి.
(వైష్ణవ గ్రంధములలో విష్ణువు మొదలగు దేవతులను స్తోత్రముచేయుట, శివుడు మొదలగువాటిని నిందించుటలోను వ్యాసమహర్షి అభిప్రాయముకూడ ఈ విధముగనే యున్నది. కారణబ్రహ్మ ఉపాసించతగినది, కార్యబ్రహ్మ.ఉపాసించతగనిది. వైష్ణవపురాణములలో, విష్ణువు, నారాయణుడు మొదలగు మాటలు కారణబ్రహ్మనే బోధించుచున్నవి. అట్టిచోట పంచదేవతులలోనుమిగిలిన నాలుగు అయిన శివుడు, గణేశుడు, దేవీ, సూర్యుడు కార్యబ్రహ్మ యనియే చెప్పబడుచున్నవి.ఈ ప్రకారముగా మిగిలిన పురాణములలోకూడ ఆ పురాణములలో ముఖ్యముగా చెప్పబడు దేవత కారణ బ్రహ్మ యని మిగిలిన దేవతులు కార్యబ్రహ్మలని చెప్పబడినది. ఈ ప్రకారముగా పురాణములన్నింటియందు - కారణబ్రహ్మ, కార్య బ్రహ్మ యొక్క పేర్లలోనే భేదముగలదు. అంతేకాని, ఒకటి గొప్పది, ఒకటి చిన్నది, ఒకటి ఉత్కృష్టమైనది, ఒకటి హీనమైనది అను అభిప్రాయ భేదము లేదు - పురాణములన్నింటి యందు కారణ బ్రహ్మోపాసనయే చెప్పబడినది; కార్యబ్రహ్మోపాసన హేయమని చెప్పబడినది. అందుచేత అన్ని పురాణముల తాత్పర్యము ఒక్కటే అయిన కారణబ్రహ్మమే ఉపాసించతగినది అని చెప్పుటే. ఈ విషయములో ఒక పురాణమునకు ఇంకొక పురాణమునకు భేదములేదు -.
(ఈశ్వరుడు, పరమాత్మ, పరబ్రహ్మ అని చెప్పబడువాడు ఒక్కడే. పరమాత్మ ఒక్కడే అయినను అతనికి అనేకమైన పేర్లు, ఆకారములు ఎట్లు సంభవించినవి అనిన దానికి సమాధానము - పరమార్థదృష్టిలో - నిజానికి - పరమాత్మకు ఈ పేర్లుగాని, రూపములుగాని లేవు - అతను నిరాకారుడు. ఇట్లైనను మందబుద్ధిగల ఉపాసకుల నిమిత్తము నామరూపములు లేని పరమాత్మయందు నామరూపములు మొదలగునవి కల్పించబడినవి. అందుచే ఒకడే అయిన పరమాత్మయందు మాయచేత కల్పింపబడిన నామరూపములు మొదలగునవి అనేకవిధములుగా కలిగినవి. ఈ ప్రకారముగా చూచిన యడల పురాణములన్నింటిలోను ఉన్న వాక్యములలోని పరస్పర విరోధార్థములు సమంజసమగుచున్నవి.
(చతుర్భుజములుగల విష్ణువు, మూడునేత్రములుగల శివుడు, తొండముగల విఘ్నేశ్వరుడు, ఎనిమిది చేతులుగల దేవి మొదలగు ఆకారములుగల దేవతలు మాయాపరిణామములు - మాయచే ఆ రీతిగా మార్చబడినవి - మాయయే, ప్రకృతియే - ఆ రూపములుగా మారినది - అయినయడల, ఆ దేవతలు కార్యములే- కార్య బ్రహ్మలే అయినప్పటికీ ఆ దేవతల ఉపాసన శాస్త్రములో విహితమైనది. అయినప్పటికీ ఆ చతుర్భుజుడు మొదలగు దేవతా రూపములలో కారణాత్మకమైన - మాయా విశిష్టమైన - చైతన్యమేదికలదో దానిని ఉపాసించినయడల యేమియు భేదములేదు - అందుచేత ఆయా ఉపాస్యదేవతలలోని కార్యాత్మకమైన ఆకారమును - కార్యబ్రహ్మాకారమును, సగుణబ్రహ్మాకారమును, సాకారబ్రహ్మాకారమును వదలి - ధ్యేయవస్తువు ఆకారముగల బ్రహ్మకాదని దానిని వదలి అందులోనున్న కారణస్వరూపమే ఉపాసించతగినది - కారణ బ్రహ్మయే నిరాకార నిర్గుణ పరబ్రహ్మమే ఉపాసించవలసినది. ఈ విషయముగుఱించి అన్ని గ్రంధములలోని తాత్పర్యమిదియే. ఆకారము అనునది కార్యమగుటవలన తుచ్ఛమైనది. కారణమనునది సత్యమైనది - నశింపనిది, మూడుకాలములందు ఉండునది. కార్యమైనది నశించునది. మంద ప్రజ్ఞగలవానికి ఆకారముగలది స్థిరముగా ధ్యానములో నుంచుకొనుటకు వీలుగానుండును. అట్టివాడు శాస్త్రములో చెప్పబడిన సాకారబ్రహ్మోపాసనయే చేయవలయును - కార్యబ్రహ్మోపాసనయే చేయవలయును. కార్యబ్రహ్మోపాసనయందు స్థిరముకలిగిన తర్వాత - అభ్యాసమువలన ధ్యానమునందు నిలకడకలిగిన తర్వాత - కారణబ్రహ్మోపాసన చేయవచ్చును).
స్వప్రథానాది రూపేణ త్రిథోపాస్యమితి ప్రియాత్ |
సత్వం రజస్తమశ్చేతి గుణా యే బ్రహ్మ శక్తిజాః |
తైరప్యేకత్వ మాపన్నం పరంబ్రహ్మ యథా క్రమం |
రుద్రః ప్రజాపతిర్విష్ణురితి భేదముపైతి చ |
తే జగన్నాశ సర్గాదేః కర్తారః కార్యరూపిణిః |
ఉపాస్యాస్త్రి విధానిత్యం తే (అ) పి స్వం స్వ ముపాధిభిః |
తైర్గృహీతా స్త్రిథా విప్రాః మూర్తయస్త్రి ప్రకారతః |
చిత్తపాకాను గుణ్యేన చింతనీయా మనీషిభిః |” (ఇతిస్కాందే)
(పరతత్వము - పరమాత్మ - తన ఈక్షణమాత్రమున - “నేనే అనేకముగా అగుదును” అన ఇచ్ఛామాత్రముచేత కలిగిన ప్రథానము మొదలగు ఉపాధిగల మూడురూపములలో ఉపాసించతగినవాడు. సత్యము, రజస్సు, తమస్సు అను త్రిగుణములు బ్రహ్మవలన కలిగిన శక్తులు.వాటిలో ఒక్కొక్క శక్తిని పొందిన పరమాత్మ బ్రహ్మ, విష్ణు, మహేశ్వరులు అని మూడువిధములగు భేదముగలవాడై జగత్తుయొక్క సృష్టిస్థితిలయములు చేయుచున్నాడు - అందుచేత ఆ జగత్ సృష్టికర్తలగువారు వారు ఉన్న ఆయా ఉపాధుల ప్రకారము ఉపాసించతగినవారు. ఈ త్రిమూర్తులు బుద్ధిమంతులైన ఉపాసకులచేత వారి వారి చిత్త పరిపక్వమును బట్టి ఉపాసించతగినవారు).
(త్రిమూర్తులు అయిన బ్రహ్మ విష్ణు మహేశ్వరులు ఏ విధముగా ఉపాసించతగినవారో ఆ ప్రకారముగానే అగ్ని, సూర్యుడు మొదలగు దేవతలు, శబ్దము స్పర్సము మొదలగు భూత తన్మాత్రములు, ఆకాశము, వాయువు మొదలగు స్థూల భూతములు, బ్రహ్మాండములు, లోకములు, దేవతలు, మేరువు, మందరము మొదలగు పర్వతములు, నదులు, నదములు, మొదలగునవియు, వాపీకూపతటాకములు మొదలగునవి, అడవులు, సముద్రములు, దిక్కులు మొదలగునవియు, అనాగతమైన కాలము, అండజములు, స్వేదజములు, ఉద్భిజ్జ ములు, జరాయుజములు అను నాలుగు విధములైన భూతజాలమున్నూ, వర్ణములు, ఆశ్రమములు, ధర్మము, అధర్మము, కర్త, కర్మ, క్రియ యను త్రికమున్నూ, ప్రమాణములు, విప్రమాతయున్నూ, శాస్త్రములో విధిగా చేయవలసినవని చెప్పబడినకర్మలు, విద్య, అవిద్యయున్నూ - ఈ మొదలగునవన్నియును పరబ్రహ్మ రూపములే - నిర్గుణ, నిరాకారబ్రహ్మ యొక్క ఆకారములే అని ఉపాసించవలెను).
(ఈ విధముగా సృష్టిలోనున్న వస్తువులన్నియు పరబ్రహ్మరూపములే అని ఉపాసించవలెనను సంగతి చాలా గ్రంధములలో చెప్పబడీంది. శ్రీమద్భగవద్గీత 10 వ అధ్యాయములో “అహమాత్మా గుడాకేశ! సర్వభూతాశయ స్థితః” (20) మొదలు ఆ అధ్యాయము చివరవఱకు భగవంతునిగా ధ్యానించవలసిన తన విభూతులు ఉపాసన చేయవలసిన వాటిలో ముఖ్యమైనవిగా చెప్పబడినవి. శ్రీమదాంధ్రమహాభాగవతములో - అష్టమస్కందములో గజేంద్రమోక్షణకథలో “ఎవ్వరేని నపరరాత్రంబున మేల్కాంచి సమాహితమనస్కులై నన్నును, నిన్నును - -” మొదలుకొని ఆ అధ్యాయము చివరవఱకు భగవంతుని ముఖ్య విభూతులు కొన్ని ఉపాసన నిమిత్తము చెప్పబడినవి. శ్రీమదాంధ్రమహాభాగవతములోనే ఏకాదశస్కందములో ఈ ప్రకారముగా ఈ విషయము ప్రారంభింపబడినది- “చరాచర భూతంబైన జగంబంతయు మదాకారంబుగా భావించి, భూతంబులందాధారభూతంబును : మొదలుకొని” నరులయందు విష్ణు భక్తుండై భాగవత ప్రవర్తనం బ్రవర్తించు వాడును, నివియన్నియు మద్విభూతులుగా నెఱుంగుము” అని చెప్పబడినది -
(బంగారము దాని రూపము మారి కిరీటము మొదలగు వస్తువులరూపముగా తయారుచేయబడి కారణమైన బంగారముకన్న కార్యమైన ఈ బంగారపు వస్తువులు వేరుకావని వాటిని విడిచిపెట్టకుండా ఎట్లు స్వీకరించు చున్నారో అట్లే భగవంతుని ఉపాసించుట అను యోగముచేత పరిశుద్ధమైన అంతఃకరణముగలవాడు ఈజగత్తు అంతయు నిశ్శేషముగా ఆత్మయే, పరమాత్మయే, సత్ అని చెప్పబడుచున్న భగవంతుడే, చిదచిత్ వస్తువులకు కారణమైన భగవంతుడే కార్యమైన ఈ జగద్రూపముతో నున్నాడు. అందుచేత అతని కన్న వేరు అయిన వస్తువులేదు - అని ఉపాసించవలెను. ఉపాదేయమగు వస్తువు ఉపాదానము వలెనుండును, కాని దానికన్న భిన్నముకాదు).
(ఈ కనబడు ప్రపంచమంతయు బ్రహ్మమే. ‘తజ్జలానితి’ ఆ బ్రహ్మనుండి పుట్టినది, ఆ బ్రహ్మలోనే లయమగునది, ఆ బ్రహ్మలో చలించునది, కనుక ఆ బ్రహ్మముకన్న ఈ ప్రపంచము వేరుకాదు. అంతయు బ్రహ్మమే కనుక ఈ ప్రపంచములోని వస్తువులలో ఇది మంచిది, ఇది చెడ్డది, ఇది గొప్పది, ఇది చిన్నది యను విచక్షణలేక, ఒకదానియందు అనురాగము కలిగి, ఇంకొక దానియందు ద్వేషముకలిగియుండక, అన్నింటియందును సముడై, శాంతము కలవాడై ఉపాసించవలెను. దేనినైనను ఉపాసించవలెను - దేనిని ఉపాసించినను పరబ్రహ్మను ఉపాసించనట్లే యగును).
“సర్వం ఖిల్విదం బ్రహ్మ, తజ్జలానితి శాంత ఉపాసీత” ఇతి సర్వోత్పత్తి, ప్రలయకారణత్వేన సర్వస్య ఆత్మతయా అను ప్రవేశకృత జీవ యితృత్వేన చ సదాత్మకం బ్రహ్మ ఉపాసీత ఇత్యుపాసనం విధాయ, -” ఏ షమే ఆత్మా అంతర్హృదయే అణీయాన్, వ్రీహేర్వాయవాద్వా, సర్షపాద్వా, శ్యామాకాద్వా, స్యామాకతండులాద్వా “ఇత్యుపాస కస్య హృదయే అణీయాన్, వ్రీహేర్వాయవాద్వా సర్షపాద్వా, శ్యామకాద్వా, శ్యామాక తండులాద్వా” ఇత్యుపాసకస్యహృదయే అణీయస్త్వేన తదాత్మతయా ఉపాస్యస్య పరమపురుషస్య ఉపాసనార్థం అవస్థాం ఉక్త్వా -“ఏషమే ఆత్మా, అంతర్హృదయే జ్యాయాన్, పృధ్వీతాత్, జ్యాయాన్ అంతరిక్షాత్, జ్యాయాన్ దివో, జ్యాయానే భ్యో లోకేభ్యః సర్వకర్మా, సర్వకామః, సర్వగంధః, సర్వరసః- -”ఇతి అంతర్హృదయే అవస్థితస్య ఉపాస్య మానస్య ప్రాప్యాకారం నిర్దిశ్య -” “ఏషమే అంతర్హృదయే ఏతద్బ్రహ్మ”ఇత్యే పంచభూతం పరంబ్రహ్మ ఇత్యనుసంధానం“.
(ఈ ప్రపంచమంతయు - ఈ ప్రపంచములోని వస్తువులన్నియు పరబ్రహ్మలోనుండి పుట్టి, పరబ్రహ్మలో లయమగుటవలన ఈ ప్రపంచమంతయు - దానిలోని వస్తువులన్నియు పరబ్రహ్మమే అని శాంతుడై రాగద్వేషములు లేనివాడై ఉపాసించవలెను - అని చెప్పియుండుటచేత సమస్తము పుట్టుటకును, గిట్టుటకును కారణమై యుండుటచేతను, సమస్త వస్తువులలోను ప్రవేశించి యుండు జీవరూపము గలవాడగుటచేతను, సన్మాత్రుడైన - సత్తాస్ఫూర్తిగలవాడైన - పరబ్రహ్మ ఉపాసించతగినవాడు అని ఉపాసన విధించబడినది. సూక్ష్మ వస్తువులైన వ్రీహీయవాదులకన్నను శ్యామాకతండులములకన్నను సూక్ష్మమై నాలోపల హృదయమందున్నవాడు అని ఉపాసనకొరకు ఉపాసన చేయవలసిన పరబ్రహ్మయొక్క ఉనికిస్థానం చెప్పబడినది. ఇట్లు పరబ్రహ్మయొక్క ఉనికిస్థానము చెప్పినతర్వాత - “ఈ నా హృదయములో నున్న పరబ్రహ్మ, భూమికన్న పెద్దవాడు, ఆకాశముకన్న పెద్దవాడు, ఈ లోకములన్నింటికన్న పెద్దవాడు, సర్వకర్మలు తనే అయినవాడు, అన్ని కోరికలు తనే, అన్నిగంధములు తనే అయినవాడు, అన్ని రసములు తనే అయినవాడు - అని ఉపాసించవలసిన పరబ్రహ్మ లక్షణములు ఆకారము చెప్పి ఇట్టివాడు నాహృదయములో ఉన్న పరబ్రహ్మ అని చెప్పబడినది. అందుచేత అట్లు చెప్పబడిన పరబ్రహ్మ ఉపాసించతగినవాడు).
“నామరూపాత్మకో వికారః సర్వం జగత్, తద్భేదో హిరణ్యస్మశ్రత్వాది విశేషః ఇత్యర్థః”.
(పరబ్రహ్మకు రెండురూపములున్నవని తెలియనగుచున్నది - నామరూపములను వికారభేదములతో కూడినఉపాధిగలది ఒకటి; దానికన్న విపరీతమైనది, వేరైనది, ఏ విధమైన ఉపాధితోను కూడనిది రెండవది).
“ఏవం సహస్ర శో విద్యావిద్య విషయభేదేన బ్రహ్మణో ద్విరూపతాం దర్శయంతి వేదాంత వాక్యాని. తత్రా విద్యా అవస్థాయాం బ్రహ్మణః ఉపాస్యోపాసకాది లక్షణ సర్వోప్యవహారః. తత్రకానిచిత్ బ్రహ్మణః ఉపాసనాన్యభ్యుదయార్థాని; కాని చిత్ క్రమముక్త్యర్థాని. తేషాం గుణవిశేషోపాధి భేదేన భేదః. ఏక ఏఅవ తు పర ఆత్మేశ్వరస్తై స్తైర్గుణ విశేషైర్విశిష్ట ఉపాస్యో యద్యపి భవతి, తథాపి, యథాగుణోపాసనమేవ ఫలాని భిద్యంతే. -”తంయథా యధోపాసతే తదేవ భవతి“. ఇతి శ్రుతేః -” యథా క్రతురస్మిన్ లోకే పురుషో భవతి. తధే తః ప్రేత్య భవతీతిచ||. స్మృతేచ్చ -“. యం యం వాపిస్మరన్ భావం త్య జత్యంతే కళేబరం | తంతమేవైతి, కౌంతేయ | సదా తద్భావ భావితః ||”. ఇతి. యద్యప్యేక ఏవాత్మా సర్వభూతేషు స్థావర జంగమేషు గూఢస్తధాపి చిత్తోపాధి విశేష తారతమ్యా దాత్మనః కూటస్థ నిత్య స్యైకరూప స్యాప్యుత్తరోత్తరమావిష్టస్య తారతమ్య మైశ్వర్య శక్తి విశేషై శ్శ్రూయతే || “తస్య య ఆత్మాన మా విస్తరాం వేదేతి”. అత్రస్మృతావపి - “యద్యద్విభూత మత్సత్త్వం శ్రీమదూర్జిత మేవ వా | తత్త దేవా వగచ్ఛత్వం మమతేజోంశ సంభవం ||”. ఇతి యత్ర యత్ర విభూత్యాద్యాతిశయః స స ఈశ్వర ఇత్యుపాస్యతయా చోద్యతే“. (శ్రీశంకరః - బ్రహ్మసూత్రభాష్యే)
(విద్య అవిద్యల భేదమువలన ఉపనిషద్వాక్యములు పరబ్రహ్మకు రెండురూపములుగలవని చెప్పుచున్నవి. అవిద్యావస్థయందే బ్రహ్మను ఉపాసించుట యగుచున్నది. కొన్ని ఉపాసనలు అభ్యుదయమును కోరి చేయబడునవి; కొన్ని క్రమముక్తి కొఱకు చేయబడునవి. కొన్ని కర్మసమృద్ధి కొఱకు చేయబడునవి. గుణవిశేషభేదమువలన యీ ఉపాసనలలో భేదము కలుగుచున్నవి. పరమాత్మ ఒకడే అయినను ఆయాగుణములు గలవాడుగా ఉపాసించబడినయడల ఏ గుణములుగలవాడుగా ఉపాసింపబడిన ఆ ఫలము కూడా ఆ గుణభేదము ననుసరించియే ఉండును. ఎందుచేతననగా - “ఆ పరమాత్మను ఏ యే ప్రకారముగా ఉపాసించునో ఆ ప్రకారముగనే యగును” అని శ్రుతి చెప్పుచున్నది. ఇదేకాక “ఈ లోకములో దేనిని ధ్యానించుచు చనిపోవునో ఆ ధ్యానమహిమచేత ధ్యానించినదాని రూపముగనే పుట్టును :అని కూడ శ్రుతి చెప్పుచున్నది.” ఏ భావము ధ్యానము చేయుచు చనిపోవునో ఆ భావమునే పొందును “. - భగవంతుడు ఒక్కడే అయినను స్థావరజంగములన్నింటిలోను గూఢముగా ఉన్నవాడు ఐశ్వర్యములోను, శక్తిలోను కొన్నింటిలోను తారతమ్యముగలవాడుగా చెప్పబడుచున్నాడు -”ఎక్కడెక్కడ ఏ ఏ వస్తువునందు నా విభూతులలో నా ఐశ్వర్యము, సత్త్వము ఎక్కువగానున్నట్లు - గోచరించునో వాటినన్నింటిని నా తేజస్సు - సత్తాస్ఫూర్తి - యొక్క అంశమే యని తెలుసుకొనవలెను” - ప్రతి వస్తువులోను భగవంతుడు ఉన్నప్పటికీ ఉన్నట్టు పైకి తెలియదు. కాని కొన్ని వస్తువుల విశేషమువలన భగవంతుడు వాటిలో ఉన్నాడని, అవి భగవంతుని అంశమే యని తెలుసుకోవలెను అని శ్రీమద్భగవద్గీతలో చెప్పబడినది. అందువలన ఆ ప్రకారముగా వాటిని ఉపాసించవలెను).
(విద్యావిషయమైనది జ్ఞేయబ్రహ్మ - అనగా బ్రహ్మజ్ఞానముద్వారా తెలియతగినది - ఇది నిర్గుణబ్రహ్మ, సత్యమైనది - మూడుకాలములందు ఉండునది. అవిద్యా విషయమైనది ఉపాసించవలసినది సగుణబ్రహ్మ. ఇది కల్పితము. గుడజిహ్వకాన్యాయము ప్రకారము నిర్గుణబ్రహ్మ జ్ఞానము కలుగుటకు ముందుగా ఈ ఆరోపిత ప్రపంచము నాశ్రయించి ఉపాసనలు వాటి వాటి ఫలములు విధించబడియున్నవి. వాటిలో చిత్తైకాగ్ర్యము ద్వారా బ్రహ్మజ్ఞానముకలుగును. పిల్లలకు చేదుమందు ఇచ్చుటకుముందు మందు తియ్యగా ఉండును అని చెప్పి బెల్లము రూపము రుచి చూపించి తర్వాత మందు ఇచ్చునట్లు ముందుగా సగుణబ్రహ్మోపాసన చెప్పి, దానివలన మనసు ఒకేధ్యేయ వస్తువుమీద కేంద్రీకరించుటకు అలవాటుపడినతర్వాత నిర్గుణబ్రహ్మోపాసన చేయవలయును).
కొన్ని ఉపాసనలు ఈ క్రిందవిధముగా చెప్పబడీన్వి : -
(‘ఓం’ అను అక్షరమును ఉద్గీధముగా నుపాసించవలెను).
(ఈ కనబడు ప్రపంచమంతయు బ్రహ్మలోనుండి పుట్టి, బ్రహ్మలోనుండి, బ్రహ్మలో లయమగుచున్నందున ఇది అంతయు బ్రహ్మమే యని దేనియందును అది బ్రహ్మకన్న వేరని రాగద్వేషములులేక శాంతుడై ఉపాసించవలెను). (చూడుము - ‘ఉపాసన’ - 23).
(బ్రహ్మకు పురమువంటిదైన ఈ శరీరమునందు సూక్ష్మమైన తామరపువ్వువంటి ఆకారముగలది హృదయము. ఆ హృదయములోపల ఆకాశముగలదు. అది దహరాకాశము. ఆ దహరాకాశములోనున్న భగవంతుడు వెతికి తెలుసుకొనతగినవాడు -ఉపాసింపతగినవాడు –
(మాయచేత యంత్రముమీదనున్న బొమ్మలవలె సమస్తమైన భూతములను భ్రమింపచేయుచు, వారి హృదయమందు భగవంతుడున్నాడు).
(అన్ని వస్తువులలోను ఉన్న భగవంతుడు సాలగ్రామములో ఉన్నాడని ఉపాసించినట్లే హృదయాకాశమనుబహు సూక్ష్మమైన దానిలో నున్నాడని ఉపాసింపబడుచున్నాడు - ఈ ప్రకారముగ చెప్పుటవలన హృదయము లోనే ఉన్నాడు, మరొక చోట లేడని చెప్పుటకాదు. అన్నింటిలోను ఉన్న భగవంతుడు ఎక్కడో పైన ఉన్నాడు - అనుటకంటె దగ్గరగా, తనలోనే ఉన్నాడని ధ్యానించుట మేలుకనుక ఈ రీతిగా ఉపాసన చెప్పబడినది - హృదయము బుద్ధికి, విజ్ఞానమునకు చోటు అగుటవలన అచ్చట భగవతుడున్నాడని, సుళువుగా భావించి ఉపాసన చేయుటకు అవకాశము హెచ్చుగానున్నదని హృదయము చెప్పబడినది.” ఏషమే ఆత్మా అంతర్హృదయే” అని కూడ చెప్పబడినది).
సూర్యుడు బ్రహ్మ అని ఉపాసించవలెను - “యదాదిత్యగతం తేజః - - - తత్తేజో విద్ధి మామకం” (శ్రీమద్భగవద్గీత - 15 - 12)
సూర్యునిలోని తేజస్సు నాదే). “- - - సవితః మండలమధ్యవర్తీ నారాయణః - - - సూర్యమండలమధ్యగః” సూర్యమండలమను ఉపాధిలో ఉన్న శ్రీమన్నారాయణుడు ధ్యానించతగినవాడు).
(ఛాందోగ్యోపనిషత్తు- 4 - 15 - 1)
(కంటిలో కనబడుచున్న పురుషుడే ఆత్మ, అమృతుడు అభయుడు. ఇదియే బ్రహ్మ - బ్రహ్మస్వరూపుడు అని ఉపాసించవలెను).
(ప్రాణము బ్రహ్మమని, ఓంకారము బ్రహ్మమని, ; ‘కం’ అనగా సుఖము బ్రహ్మమని, ; ‘ఖం’ అనగాఅకాశము బ్రహ్మమని - సర్వమును వ్యాపించునది కనుక బ్రహ్మ అని, ఉపాసించవలెను).
(మనస్సు బ్రహ్మమని ఉపాసించవలెను).
(ఆనందమే బ్రహ్మమని ఉపాసించవలెను -).
“తస్మాద్వా ఏతస్మా ద్విజ్ఞానమయాత్ అన్యో (అ) oతరో ఆత్మా ఆనందమయః” (తైత్తిరీయోపనిషత్)
(అన్ని కోశములకంటె లోపల ఆనందమయకోశమున్నది. దానిలోనున్న పరమాత్మ ఆనందమయుడు - భగవంతుడు ఆనందరూపుడు - “ఆనందరూపం వరదం ప్రసన్నం” (శ్రీరామకర్ణామృతం - 4 - 36)
“సచ్ఛిదానందం బ్రహ్మ”.
(విజ్ఞానము బ్రహ్మ అని ఉపాసించవలెను).
(అన్నము బ్రహ్మ స్వరూపమని ఉపసించవలెను).
(పరబ్రహ్మ నామమే బ్రహ్మ అని ఉపాసించవలెను).
యన్మనసా న మనుతే, యేనాహుర్మనోమతం, తదేవ బ్రహ్మత్వం విద్ధి, నేదం యదిదముపాసతే |
య చ్చక్షుషా న పశ్యతి యేన యేన చక్షూం షి తదేవ బ్రహ్మత్వం విద్ధి, నేదం యదిద ముపాసతే |
యచ్ఛోతేణ నశ్రణోతి, యేన శ్రోతుమిదం శ్రుతం, తదేవ బ్రహ్మత్వం విద్ధి, నేదం యదిద ముపాసతే |”
“నేదం యది దముపాసతే” ఇత్యుపాస్యత్వం ప్రతిషిద్ధమితి చేత్, నైవం. నాత్ర బ్రహ్మణః ఉపాశ్యత్వ ప్రతి షిద్యతే, అపి తు, బ్రహ్మణో జగద్వైరూప్యం ప్రతిపాద్యతే యదిదం జగదుపాసతే ప్రాణినః నేదం బ్రహ్మ తదేవ బ్రహ్మత్వం విద్ధి యద్వాచా (అ) నభ్యుదితం యేనవాక్ అభ్యుద్యతే ఇతి వాక్యార్థః - అన్యథా తదేవబ్రహ్మత్వం విద్ధి” ఇతి విరుద్ధ్యతే. (శ్రీరామానుజః)
(‘నీవు ఉపాసించుచున్నది బ్రహ్మకాదు’ అని చెప్పుటచేత ఉపాసన ప్రతిషేధించినట్లు కాదు, ఉపాసన ఈ రీతిగా చేయవద్దని అభిప్రాయముకాదు. బ్రహ్మను ఉపాసించకూడదని దాని అభిప్రాయముకాదు, బ్రహ్మ జగత్తు కంటె వేరైనవాడు, జగత్తులోనున్న వస్తువులకంటె వేరైనవాడు అని చెప్పుటయే అభిప్రాయము. ఏ వస్తువును వాక్కు చేత చెప్పుటకు వీలుకాదో, ఏ వస్తువుయొక్క శక్తి కలుగుయుండుటవలన వాక్కు అన్ని మాటలను పలుకు చున్నదో అది పరబ్రహ్మ యని చెప్పుటయే దీని అభిప్రాయము. అట్లు చెప్పుట అభిప్రాయముకానిచో అదియే బ్రహ్మమని చెప్పుట విరుద్ధమగును - ఇంద్రియములు పనిచేయుచున్నవనగా వాటిలోనున్న భగవచ్ఛక్తి వాటిచే వాటి పని చేయించుచున్నవి).
(ఏ వస్తువు ఇటువంటిదని వాక్కుచే చెప్పబడుటకు వీలుకానిదో, ఏ వస్తువు యొక్క శక్తి కలిగియుండుటచేత వాక్కు సర్వ శబ్దములను పలుకు చున్నదో అదియే బ్రహ్మము. నీవు ఉపాసించుచున్న ఈ వస్తువు బ్రహ్మకాదు -ఏ వస్తువు మనసుచేత ఆలోచించి తెలుసుకొనుటకు వీలు లేనిదో ఏ వస్తువుయొక్క శక్తిచేత మనస్సు చింతింపకలుగుచున్నదో అదియే బ్రహ్మ అని తెలుసుకొనుము, నీవు ఉపాసించుచున్నది బ్రహ్మముకాదు, ఏ వస్తువును చూడ కన్నులు శక్తిలేనివో ఏ వస్తువుయొక్క శక్తి కలిగియుండుటచేతకన్నులు చూడగలుగుతున్నవో, అదియే బ్రహ్మ. నీవు ఉపాసించునది బ్రహ్మకాదు - ఏ వస్తువును చెవులు వినలేవో, ఏ వస్తువుయొక్క శక్తి కలిగియుండుటచేత చూచు చున్నవో అదియే బ్రహ్మ. నీవు ఉపాసించుచున్నది బ్రహ్మకాదు. ఏ వస్తువుయొక్క శక్తి కలిగియుండుటచేత చెవులు వినగలుగుచున్నవో, అదియే బ్రహ్మ, నీవు ఉపాసించునది బ్రహ్మకాదు).
(నేను దీనిని ఉపాసించుచున్నాను అనునది అజ్ఞానమువలన కలిగిన అభిప్రాయము “ఇది వేరు, నేను వేరు - నేను దీనిని ఉపాసించుచున్నాను” అను మొదలగు వ్యవహారమంతయు కుందేటి కొమ్మువలె లేనిదే. అంతా భగవంతుడే కనుక దేనినీ ఎవరూ ఉపాసించుటలేదు).
ఉపాసనలు రెండు విధములు : - (1). సగుణోపాసన, నిర్గుణోపాసన, (2) వైదికోపాసన, తాంత్రికోపాసన, (3) అహంగ్రహోపాసన, ప్రతీకోపాసన (ప్రతీకోపాసనయే సగుణోపాసన).
ఉపాసన మూడు విధములు : - “పరమాత్మనః స్వరూపేణ, భోక్త్యశరీరకత్వేన, భోగ్యభోగోపకరణ శరీరకత్వేన ఇతి త్రివిధముపాసనమాశ్రితం – యథా”సత్యం జ్ఞాన మనంతం బ్రహ్మ” (తై త్తిరీయోపనిషత్)
ఇతి స్వరూపేణ; “తదనుప్రవిశ్య సచ్చ త్యచ్చ అభవత్” ఇత్యాది. సత్యం చా నృతంచ సత్యమభవత్ “ఇతి భోక్తృ శరీరకత్వేన భోగ్య భోగోపకరణ శరీరకత్వేన చ”. (శ్రీమాన్ రామానుజః)
(పరబ్రహ్మోపాసన మూడు విధములు : - పరమాత్మ స్వ స్వ రూపముచేతను, భోక్తయగు జీవశరీరముచేతను, భోగ్యరూపములు అయిన విషయములు తానే అయి యుండుట చేతను - ఈ మూడు రూపములుగాను ఉపాసించబడుచున్నాడు. ఇది ఎట్లనగా (1) “సత్యం జ్ఞానమనంతం బ్రహ్మ” అని తైత్తిరీయోపనిషత్తులో చెప్పినట్లు త్రికాలములందుండువాడై నిర్గుణ నిరాకార పరబ్రహ్మగా ఉపాసింపబడుచున్నాడు. (2), (3) - పరమాత్మ సృష్టించిన ప్రతివస్తువులోను ప్రవేశించియుండి, తానే సత్, త్యత్ గా మారెను - అనగా సత్పదార్థము, అసత్ పదార్థముగాను తానే ఆయెను. ఇందువలన భోక్త. భోగ్య వస్తువు పరబ్రహ్మయే అగుటవలన ఆ వస్తువులుగా తానే ఉపాసించబడుచున్నాడు - సృష్టిలోని ప్రతివస్తువు పరబ్రహ్మయే).
(తన స్వ స్వరూపముచేతను, జీవుడుగా శరీరమును పొందుటచేతను, ప్రాణ రూపముగాను - ఈ మూడువిధముల పరమాత్మ ఉపాసింపబడుచున్నాడు).
క్రియావతాంవిష్ణుర్యోగినాం హృదయే హరిః |
ప్రతిమా స్వప్రబుద్ధీనాం సర్వత్ర విదితాత్మనాం ||“.
(లోపల ప్రకాశముగలవారు ఋషులుగాను, పైకి ప్రకాశము గలవారు మనుష్యులుగాను, సర్వప్రకాశముగలవారు దేవతులుగాను పరబ్రహ్మయే ఉపాసించ బడుచున్నాడు).
(అనన్య మనస్సుతో ఉపాసించుట, కీర్తనముచేత ఉపాసించుట, వేద్యమైన ఆకారవిశేష ప్రదర్శనము మూడవ విధము).
ఆర్తో జిజ్ఞాసురర్థార్థీ జ్ఞానీచ భరతర్షభ ||“. (శ్రీమద్భగవద్గీత - 7 - 16)
(బాధపడుచున్నవాడు, ప్రయోజనమునాశించువాడు, భగవత్ జ్ఞానము సంపాస్దించు కోరికగలవాడు, భగవత్ జ్ఞానము కలవాడు - అను ఈ నలుగురు భగవంతుని భజించెదరు - ఉపాసన చేయుదురు).
కామై స్తై స్తై రహృతజ్ఞానాః ప్రపద్యంతే (అ) న్యదేవతాః |“. (శ్రీమద్భగవద్గీత - 7 – 20)
(వారి వారి కోరికలవలన జ్ఞానములేనివారై కొందరు ఇతర దేవతులను ఆశ్రయించెదరు) (శ్రీమద్భగవద్గీత - 9 - 23)
“యేప్యన్య దేవతా భక్తా యజంతే శ్రద్ధయాన్వితాః |
తేపి మాయేవ కౌంతేయ యజంత్య విధిపూర్వకం” (శ్రీమద్భగవద్గీత - 9 - 23)
(ఇతర దేవతులు నా స్వరూపులేకనుక వారు నన్నే ఉపాసించుచున్నారు. ఈ సంగతి వారికి తెలియదు).
(అన్ని ప్రదేశములలో భగవంతుడున్నాడు. అందుచేత ఫలాన చోటనే ఉన్నాడు అను నియమము లేదు, కుదరదు. అయినను ఉపాసనచేయుటకు ఇట్లు ఒక ప్రదేశము కల్పించబడినది. ఇందువలన తప్పులేదు - ఈ ప్రకారము సూర్యమండలమందున్న పురుషుని ఉపాసించవలసినదని, హృదయపద్మమందు ఉన్నట్లు ఉపాసించవలసినదని, ఒక్కొక్క ప్రదేశము ఉపాసన నిమిత్తము చెప్పబడినది. ఎక్కడ నిర్విశేష పరబ్రహ్మోపాసన చెప్పబడినదో అక్కడ ఉపాసనాఫలము మోక్షము అని తెలుసుకోవలసినది. ఎక్కడ త్రిగుణములతో కూడిన బ్రహ్మరూపము ఉపాసనకొఱకు చెప్పబడినదో, లేక బ్రహ్మకు బదులుగా ఒక విగ్రహముకాని మఱియే ఇతర వస్తువుగాని చెప్పబడినదో అక్కడ ఆ ఉపాసనలో సంసారమునకు సంబంధించిన ఫలము - ఉచ్ఛమైనది అయినను, స్వల్పమైనదైనను యగుచున్నది).
“మనో దేహయో ర్భిన్నత్వేపి దేహ చాంచల్యే మనసః అనవస్థా న స్యానుభవ సిద్ధత్వాత్ మనో వ్యాపారేషు ఉపాసనేషు దేహ స్థైర్యార్థం ఆసన నియమాపేక్షః”.
“ఆసీన ఏవో పాసీతేతి, కుతః ? - సంభవాత్ ఉపాసనం నామ సమాన ప్రత్యయ ప్రవాహీకరణం, న చ తద్గచ్ఛతో, ధావతో వా సంభవతి. గత్యాదీనాం చిత్త విక్షేప కారత్వాత్, తిష్టతోపి దేహధారణ వ్యాపృతం మనో న సూక్ష్మవస్తు నిరీక్షణ క్షమం భవతి. శయానస్యాపి అకస్మాదేవ నిద్రయా అభిభూయతే. ఆసీనస్య త్వే వం జాతీయకో భూయాన్ దోషః సుపరిహరః ఇతి సంభవతి తస్యోపాసనం”.
(శ్రీశంకరః)
(కూర్చుని ఉపాసన చేయవలయును - ఎందుచేతననగా నడచుట మొదలగునవి చేయునపుడు చిత్తము స్థిరముగానుండదు - చలించును - అందుచేత ఆసీనుడై ఉన్నవానికే - ఆసనము స్థిరముచేసుకొని, దానిలోనున్న వానికే - ఉపాసన సిద్ధించును -).
(దేహము వేరు, మనస్సు వేరు అయినప్పటికీ, దేహము చలించినపుడు - స్థిరముగా నుండనపుడు - అది చిత్త మును చలింపచేయుట అనుభవములోనున్న విషయమే. మనో వ్యాపారములతో సంబంధించినవి కనుక ఉపాసనలు చేయునపుడు దేహమును స్థిరముగా నుంచుకొనుటకే ఆసనములో నుండుట).
(కూర్చునే - ఆసనములో కూర్చునే - ఉపాసించవలెను. ఎందుచేతననగా - ఉపాసనయనగా ఒకే మోస్తరుగా ప్రవాహరూపముగా చేయునది. నడుచుచున్నపుడుగాని, ఇంకే పని చేయుచుండిననుగాని చిత్తము చంచలమగును. కూర్చుని ఉన్న శరీరము కదలక యుండదు. అందుచేత మనస్సు శరీరము మీదనే లగ్నమైయుండునుకాని, సూక్ష్మ వస్తువు అయిన పరమాత్మను ధ్యానించుటయందు శక్తి కలది కానేరదు. పడుకొనియున్నయడల అకస్మాత్తుగా నిద్ర వచ్చుటకు అవకాశమున్నది, అందుచేత ఆసనము వేసుకొని యున్ననే ఏ విధమైన దోషములు - అడ్డులు - లేక ఉపాసన చేయుటకు వలనపడును).
“ప్రాచ్యాది దిగాది నియమోనాస్తి; కింతు, యత్రదిశి దేశే, కాలేన చిత్తస్యైకాగ్రతా ఏక విషయ ప్రవాహః, తత్రోపాసీత కుతాః ? దిగాది విశేషా శ్రవణాత్”.
(ఉపాసనచేయుపుడు తూర్పు దిక్కుగా, లేక, ఉత్తరదిక్కుగా ముఖము చేసుకొని ఆసనము వేసుకొని చేయవలెను అను నియమములేదు. ఎక్కడ, ఏ దిక్కుగా కూర్చుని, ఏ వేళయందు మనస్సు ఏకాగ్రతపొందుటకు వీలగునో - ఒకే విషయమందు లగ్నమై యుండుటకు అవకాశము కలుగునో - అక్కడ ఆ ప్రకారముగా ఆసనము వేసుకొని ఉపాసించవలెను).
(pūja, namaskāramu modalaguvāṭitō cēyu sēva).
(eḍategakuṃḍa bhagavaṃtuni smariṃcuṭa).
(śāstramulō ceppina prakāramu akṣaruḍu - nāśamulēnivāḍu ayina parabrahmanu telusukoni, ataninēmanasulō nuṃcukoni upāsiṃcedaru. paripūrṇa cinmātramaina akṣara parabrahma tānē ani ellapuḍu bhāviṃcuduru - aṭlu bhāviṃcuṭa upāsana).
tattadbrahma tayānitya mupāsyaṃ brahmavittamaiḥ ||“.
(iti skāṃdē)
(ēdi unnadi ani teliyabaḍucunnadō, ēdi lēdani teliyabaḍucunnadi adaṃtā brahmamē ani brahmajñānulukalavāru nityamu upāsiṃcataginadi). (jagattu - aṃdulōni prativastuvu brahmalōnuṃḍi puṭṭinadi kanuka brahma rūpamē - aṃducēta prativastuvubrahmamani bhāviṃci dānini upāsiṃcavalenu).
prahmarūpatayā sarva mupāsyaṃ cētanōttamaiḥ |
pramātā ca pramāṇaṃca pramēyaṃ pramitastathā |
brahmarūpatayā sarvamupāsyaṃ mānamānibhiḥ |
vidhayaśca niṣēdhāśca nidyā vidyē tadaivaca |
brahmarūpatayā sarvamupāsyaṃ vēdavādibhiḥ ||
- - - itthaṃ sarvatrayaḥ sākṣidbrahmā pāstē sanā tanaṃ |
sayāti jñānayajñēna sākṣādvijñānamaiśvaraṃ || - -. (sūta saṃhi tāyāṃ)
(karmacēyu vāḍu, cēyiṃcuvāḍu, cēsinapani,kāraṇamu, kāryamu, pramāṇamu, pramāṇamudvārā teliyataginadi modalagunaviyu, vidhigā cēyavalasina panulu, cēyakūḍanivi, vidya, avidyaivi anniyu brahmamē ani vēdavidulacēta upāsiṃcataginavi).
(guruvu modalaguvārini ellapuḍu daggaragā uṃḍi sēviṃcuṭa).
(śraddhatō, āstikabuddhitōnu, paramasātvikabuddhitōnu ārādhinacabaḍinavāḍai ī paramātma mammulana tariṃpacēyunu - anu buddhigalavārai yuṃḍuṭa upāsana).
(ātma cūḍataginadi, vinataginadi, mananamu cēyataginadi, dhyānamu cēyataginadi. iṭlu ātmaguṟiṃci darśanamu, śravaṇamu, mananamu, vijñānamu cēsinayaḍala ī prapaṃcamaṃtayu teliyanagunu - aṃducēta ātma guṟiṃci upāsiṃcavalenu).
“śravaṇa, manana. nidhidhyāsanaiḥ sākṣātkartavyaṃ, adhavā nirviśēṣa svarūpa pratipatyarthaṃ saguṇa brahmarūpēṇa vā upāsanīyaṃ”.
(śravaṇa, manana, nidhi dhyāsamulacēta parabrahma sākṣātkāramunu poṃdavalenu - lēka, nirākāra, nirguṇa, nirviśēṣa parabrahma sākṣātkāramu koraku saguṇa sākāra brahmanu upāsiṃcavalenu).
upāsakānāṃ dārḍhyārthaṃ brahmaṇō rūpakalpanā ||“. (rāmatāpinyupaniṣat)
“cinmaya syētādi viśēṣēṇa viśiṣṭa brahmaṇaḥ nirviśēṣatvēna vikalpā sahatvē(a) pi bhakta paṭalasya padāpyupāyārthaṃ rūpādi viśēṣakalpanā, nasvataḥ ityarthaḥ.
(parabrahma cinmayuḍu - tanalō unnadaṃtayu caitanyamē ayinavāḍu - advayuḍu - tanavale ātma lakṣaṇamulu galavāḍu iṃkokaḍu lēnivāḍu, śarīramu anunadi lēnivāḍu, niṣkaluḍu - iṭuvaṃṭi parabrahmanu sāmānya upāsakulu telusukoni upāsiṃcuṭa kaṣṭamani upāsakulu upāsiṃcuṭaku vīlagunaṭlu parabrahmaku oka rūpamu kalpiṃcabaḍinadi).
(ī prapaṃcamaṃtaṭanu ahaṃkāramu vyāpiṃciyunnadi. vaṃdalakoladi kalpamulu gaḍicipōyinanu idi prapaṃcamunu viḍiciyuṃḍadu. aṃducēta dāniyaṃdu vairāgyamu kalugunu. aṭṭi saṃdarbhamulō triguṇamulatō kūḍina ahaṃkāramu modalaguvāṭi kāryamaina puruṣuḍu guṇarahituḍu, nirākāruḍaina paramātmanu kaṃṭitō ēṭlu cūḍagalaru ? ē rītigānainanu cūḍalēḍu. aṃducēta aṭṭivāniki nirguṇa nirākāra parabrahmanu cūcuṭaku yōgyatalēnivāniki (adhikārikānivāniki) adhikāramu kalugu paryaṃtamu paramātmayokka saguṇarūpamē (sākāra brahmamē) manasulō dhyāniṃcataginadi - upāsiṃcataginadi -dānini upāsiṃcumu).
jñānarūpaṃ nirākāraṃ nidānaṃ nidānaṃ tatpra cakṣatē ||” (śrīdēvī bhāgavatamu)
nirākāraṃ jñānarūpaṃ uttamādhikāri jñānagamyamēva, natu madhyamādhikāri dhyānagamyaṃ tatō madhyamādhikāriṇaṃ upāsanārthaṃ dvitīyaṃ sthūlarūpaṃ asti paramātmanaḥ - māyāśaktēḥ - rūpadvayaṃ aṃtarmukha bahirmukha rūpa bhēdēna tatra aṃtarmukhaṃ rūpaṃ tu parāhaṃtā rūpaṃ uttamādhikāri jñāna viṣayaḥ, bahirmukhaṃ rūpaṃtu tadapēkṣa yā sthūlaṃ bhavati. tataḥ bahirmukha māyā śaktyākāra viśiṣṭaṃ brahmarūpaṃ madhyamādhikāribhiḥ upāsya mityarthaḥ akṣarārthastu puruṣasya paramātmanaḥ liṃgadēhōpēkṣayā sūkṣmamē vēdaṃ bahirmukha māyākārarūpaṃ aṃtarmukha māyākārāpēkṣayā tu sthūlaṃ śarīraṃ prakīrtitaṃ. tataḥ tadupāsya mityarthaḥ -”
(paramātmaku reṃḍurūpamulunnavi. sthūlarūpamu, sūkṣmarūpamu - sūkṣmarūpamu nirākāramu, jñānarūpamu- ī jñānarūpamunu darśiṃcuṭakumuṃdu upāsakunaku paramātmayokka sthūlarūpamunu upāsiṃcavalenani ceppabaḍinadi).
(paramātmayokka sthūlasūkṣmarūpamulalō sūkṣmarūpamanunadi nirākāramu - ākāramulēnidi - jñānarūpamu. uttamādhikāri jñānamunaku teliyabaḍunadikanuka jñānarūpamani ceppabaḍinadi. uttamādhikārivale madhyamādhikāri jñānamukalavāḍu kādukanuka madhyamādhikāri cēyagalugu dhyānamunaku ī sūkṣmarūpamu gōcaramukādu - kanuka madhyamādhikārulu upāsamu cēyuṭaku vīlagunaṭlu paramātmaku reṃḍavarūpamu - sthūlarūpamu - galadu - paramātmayokka ī reṃḍurūpamulalō okaṭi aṃtarmukhamu - reṃḍavadi bahirmukhamu – aṃtarmukharūpamanunadi uttamādhikāri jñānamunaku viṣayamainadi, gōcaramagunadi. bahirmukharūpamanunadi aṃtarmukharūpamukanna sthūlamainadi. aṃducēta bahirmukharūpamu māyāśaktigānuṃḍu brahmarūpamu madhyamādhikārulacēta upāsiṃcataginadi.
ityuktyā māyāyāḥ parabrahmaṇaḥ midhyānāmarūpakalpanēnāpitatta tpratīkē brahmabhāvaṃ kṛtvā parabrahmaiva upāsitavyaṃ, natu tattatpratīka satyatva dṛṣṭyā upāsitavyaṃ.tāni upāsanāni anēka vidhānāni - ahaṃgrēhōpāsanā, paryaṃkōpāsanādīni. tēṣu ēkaḥ pratīkōpāsanāpi tatpratīkāni anaṃtāni, māyākalpita nāmarūpātmakāni. tēṣu ēkaḥ śrīcakra pratīka brahmōpāsanāpi tēṣunyūnādhikya bhāvanāṃca. aṃtataḥ satyatva dṛṣṭiṃcāpi vihāya tattannimittēna brahmaōpāsanamēvakartavyamityēvōpaniṣatsiddhāṃtaḥ” - “anaṃtarvividhā ca śrūyatē” ityuktatvāt.
(nirguṇa nirākāra parabrahma madhyamādhikārulaku dṛṣṭi, gōcaramu kākapōyinanuvārikoṟaku parabrahmanu upāsiṃcuṭaku parabrahmaku reṃḍavarūpamu - sthūlarūpamu kalpiṃcabaḍinadi. ayinanu ā parabrahmasthānamaṃdu upāsanakoṟaku peṭṭukunna pratīkamaṃdu - parabrahmaku pratigā, badulugā peṭṭukunnadāniyaṃdu.adiyē parabrahma anu bhāvamu uṃcukoni upāsiṃcavalenu. aṃtēkāni ā pratīkamē - satyamainadani - adiyē parabrahma anudṛṣṭitō upāsiṃcakūḍadu.ī prakāramugā cēyu pratīkōpāsanalu anēkamulu - anēkavidhamulu - ahaṃ grahōpāsana, paryaṃkōpāsana modalagunavi. vīṭilō pratī pratīkōpāsanalōnu pratīkamulu anēkavidhamulu. avanniyu māyacēta kalpiṃpabaḍina nāmarūpamulu kalaviyē. vāṭilō śrīcakramu okaṭi. vāṭilō ī dēvatōpāsana doḍḍadi, idi cinnadi anu tēḍā - heccutaggulu - cūḍakuṃḍa avi sadrūpuḍaina paramātmayēyani – avi māyacēta - triguṇamulacēta - cēyabaḍina vastuvulē anu dṛṣṭi vadali - upāsiṃcavalenu - idiyē dīnini guṟiṃci upaniṣattulalō cēyabaḍina siddhāṃtamu - ī sṛṣṭilō paramātma anaṃtamaina rūpamulatō nunnāḍu - kanuka ē rūpamulōnunna vastuvainanu atani pratīkamugā tīsukoni dānini paramātmayani upāsanacēyavalayunu).
upāsakānāṃ dārḍhyārthaṃ brahmaṇō rūpakalpanā ||’.
“ityādi śrīrāma tatva dṛṣṭvā nirguṇōpāsanaṃ, śrīrāmasya śarīra dṛṣṭyā nirguṇōpāsana mityadhikādibhēdēna pratipāditaṃ tatvatō rāmadanyat kiṃcidapi nāstītyuktēḥ, saguṇa nirguṇa bhēdavādō mṛṣaiva yasya yāvān adhikāraḥ satadhaivōpāsitavyaḥ ityēva tātparyaḥ”.
“saguṇōpāsana matasthāpakēna parāśarabhaṭṭar iti prakhyātēna vēdāṃtadēśika mahāśayēnāpi śrīrāma śarīrāṃtarvartinaṃ paramātmānaṃ rāmatvēnaōpāsitavyaṃ ityuktaṃ. paravūha vibhavārcāṃtaryāmyādi bhagavadrūpēṣvapi amūrtaṃ sat śāṃtānaṃta nirguṇa parabrahmarūpamasti iti tadēva harēḥ prādhamyasthiti ritica pratipāditaṃ”.
(cinmayuṃḍunu, advitīyuṃḍunu, niṣkaḷuṃḍunu. aśarīruṃḍunu agu parabrahmaku rūpamu kalpiṃcuṭa upāsakula saukaryamunakē. śrīrāmuni tatvamu guṟiṃci ālōciṃcina yaḍala appuḍu cēyu upāsana nirguṇōpāsana yaniyu, śrīrāmuni śarīramu, ākāramu guṟiṃci ālōciṃcinayaḍala appuḍu cēyu upāsana nirguṇōpāsana yaniyu adhikārabhēdamu nanusariṃci upāsana reṃḍu vidhamulugā ceppabaḍinadi).
(śrī sītāpatiyagu śrīrāmacaṃdruni evaḍu paratatvamugā neṟuṃgakapōyinanu atanini paramātma tatvamugā sēviṃcunō yamadūtalanu tiraskariṃcunu.
“jānāti rāma tavatatvagatin hanumān”.
(rāma ! nī paramātmatatvamunu hanumaṃtuḍeṟugunu) yadhārthamuga śrīrāmuni kaṃṭe itaramulēdu - (cūḍumu - ‘rāmuḍu’). saguṇa nirguṇa bhēdā bhēdamu abaddhamu- adhikāramunu baṭṭi rāmuni saguṇabrahmaganu, nirguṇabrahmaganō upāsiṃcavalenu - saguṇōpāsana cēyavalayunani ceppina śrī vēdāṃtadēśikulē śrīrāmuni śarīramulōnunna paramātmanu śrīrāmuḍanē sēviṃpavalayunani ceppiyunnāru).
mūrti brahma tatōpi tatpriyataraṃ rūpaṃyadatyadbhutaṃ |
yānyanyāni yathāsukhaṃ viharatō rūpāṇi sarvāṇi tā |
nyāhussvairanurūpa vibhavaiḥgāḍhōpa gūḍhāni tē ||“.
“tasya vyākhyā : - śāṃtānaṃta mahā vibhūtiraparaṃ brahma svarūpaṃ harēḥ - amūrtaṃ prathamaṃ rūpaṃ; punaḥ yanmūrtaṃ vāsudēvātmakaṃ harēḥ dvitīyaṃ paraṃ nāmakaṃ rūpaṃ; tadapi priyataraṃ bhaktānāmityarthaḥ-”punaratyadbhutaṃ” saṃkarṣaṇādi vyūhātmakaṃ rūpaṃ yattadapi nāmarūpātmakaṃ yathāsukhamēva upāsakānāmiti śēṣaḥ. anyāni yāni avatārātmaka vibhavādi rūpāṇi; svairanurūpagāḍhōpagūḍhāni ityāhariti tātparyaṃ.ētē yēnakēnāpi bhāvēna rāmōpāsanaṃ adhikārabhēdēnōktaṃ sarvaśruti smṛti purānēti hāsādi ṣvapīti paryavasyatē. ata ēva skaṃdōpaniṣadi : - tuṣēṇa baddhō vrīhisyāttuṣā bhāvētu taṃḍulaḥ | ēvaṃ cadastathā jīvaḥ karmanāśē sadāśivaḥ ||“. iti pratipāditaḥ - (śrutiḥ)
“śāṃta, anaṃta mahā vibhūtulatō kūḍina viṣṇuvu yokka brahmarūpamu adi śarīramu lēnappuḍu arūpamu - amūrtamu. adi modaṭirūpamu. mūrtamaina - rūpamugala vāsudēvātmakamagunadi reṃḍavadi - adi ‘para’ rūpamu - adi bhaktulaku priyamainavi. atyadbhutamagu vyūhātmakamagu nārāyaṇarūpamu yadhāsukhamugā bhaktulaku priyamainadi - upāsakulaku priyamainadi. itaramaina avatārarūpamulu adhikārulaku vāri vari adhikāramunubaṭṭi rāmōpāsana ani śritilōnu smṛtulalōnu ceppabaḍinadi -” ūkatō - pollutō kappabaḍinadi vrīhi - āpora lēkunna biyyamu. aṭlē prakṛti - dāni aṃśamu - vīṭicē kappabaḍinapuḍu jīvuḍu - prakṛticēta kappabaḍanapuḍu - parabrahma - ani śrutulu ceppucunnavi). karmabaddhuḍu jīvuḍu - karma vimukta ayina parabrahmamu. iṃducētanē jīvuniyaṃdē rāmōpāsana ceppabaḍinadi).
(paramātmayokka - dēviyokka - sthūlarūpajñānamucēta manassunaku ēkāgrata kaluguṭadvārā sūkṣmarūpamaṃdu manassunaku dhyānamu kalugunu. maṟiyoka vidhamugā kalugadu - aṃducēta bhagavaṃtuni sūkṣmarūpamunaṃdu dhyānamu kaluguṭaku atani sthūlarūpamunupāsiṃcavalayunu).
(brahma - caitanya śakti, sattā - galavastuvulalō okadānini tīsukoni dānini brahmaku pratigā, māṟugā tīsukoni ā pratīkamaṃdu brahmadṛṣṭi kaligiyuṃḍi - adiyē brahmayani - ā pratīkamanupāsiṃcavalayunu - idi pratīkōpāsana. ē vastuvunu pratīkamugā tīsukoni upāsana cēsinanu, iṃdulō brahma śakti - sattā, caitanyamu - heccugā nunnadi, dīnilō takkuvagā nunnadiyanigāni, idi baṃgāramutō cēyabaḍina pratīkamu. idi rāyitō cēyabaḍinadi, idi veṃḍitō cēyabaḍinadi. idi maṭṭitō cēyabaḍinadi, iṃkokaṭi kaṟṟatō cēyabaḍinadi, marokaṭi kāgitamulō citrīkariṃcabaḍinadi ani vāṭiyaṃdu heccu takkuva abhiprāyamu uṃḍakūḍadu - okavastuvunaku iṃkokavastuvunaku galatāratamyamu māya - prakṛtivalana kaliginadi. “sarvaṃ khilvidaṃ brahma” - (idaṃtā - ī prapaṃcakamaṃtā - ī prapaṃcakamulōni vastuvulannībrahmamē - brahmarūpamulē. ī sṛṣṭi aṃtaṭilōnu brahmakānidi lēdu, “vāsudēva vyatiriktaṃbu lēdu”: (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu). kanuka ē vastuvunu pratīkamugā vāḍinanu phalamu samānamē).
(upāsiṃcu dēvatanu ē rūpamulō upāsiṃcavalenani śāstramulō vidhiṃcabaḍinadō ā rūpamulōnē upāsiṃcavalenanu niyamamu lēdu - kāni, upāsiṃcu dēvataku badulugā - pratigā, pratīkagā - maṟiyoka vastuvunu yeduṭa nuṃcukoninappuḍu ā vastuvuyokka rūpamunu vadalipeṭṭi, maṟaci, upāsiṃcu dēvatayokka rūpamugā dānini bhāviṃci upāsiṃcabaḍucunnadi. sālagrāmamunu eduṭa peṭṭukoni, dāni rūpamu maṟaci, dānini viṣṇu rūpamugā bhāviṃci upāsiṃcavalenani śāstramu ādēśiṃcucunnadi.śaṃkhamu, cakramu, gada modalaguvāṭitōkūḍi nālugu cētulugala śrīmahāviṣṇuvu ā sālagrāmamulō lēḍu, ā prakāramugānē jaṭā jūṭamaṃdu gaṃganudhariṃci, ḍamarukamu paṭṭukoni, carmamu baṭṭagā kaṭṭukoni kapālamu cētitō paṭṭukoni, okacēta bhadramudra cūpucū, tananu śaraṇu poṃdina vāriki, triguṇamulaku miṃcina ātmatatvamunu upadēśiṃcu śivasvarūpamu liṃgamaṃdu lēdu. sālagrāmamu, liṃgamu - ī reṃḍunū śilārūpamulē, kāni śāstramu ājñāpiṃcina prakāramu ivi śilārūpamulē anu dṛṣṭi viḍici, sālagrāmamu viṣṇusvarūpamē yani, liṃgamu śivasvarūpamē yani upāsiṃcaḍamu jarugucunnadi. aṃducēta upāsana upāsyavastuvu ādhīnamulō lēdu - pratīkavastuvu ādhīnamulō lēdu - śāstrādhīnamu - śāstramulō ē prakāramu ceppabaḍucunnadō ā prakāramu cēyavalasinadē - śāstramu pramāṇamukanuka.ē vastuvunaṃdu ē bhāvamu manasulō uṃcukoni upāsana cēsina ā bhāvamu prakāramēā vastuvu rūpiṃcunu).
(purāṇamulalō ekkaḍaina okadēvuni upāsiṃcamani ceppi itara dēvatulanu niṃdiṃcuṭa unnayaḍala aṭlu niṃdiṃpabaḍina dēvatula upāsana cēyakūḍadani dāni yabhiprāyamukādu - ā purāṇamulō ceppabaḍina dēvuniyokka upāsana stutiṃci cēyamanuṭayē dāni abhiprāyamu. viṣṇupurāṇamulaṃdu śivuḍu modalagudēvatulanu niṃdiṃcuṭa ā viṣṇuvunu stōtramucēyuṭadvārā viṣṇuvunu upāsiṃcamani ceppuṭakē. ī prakāramugānēśivapurāṇamulu modalaguvāṭilō viṣṇuvu modalagu dēvatulanu niṃdiṃcuṭa śivastōtramu cēyuṭadvārā śivuni upāsiṃcamani ceppuṭakē. aṃtēgāni, itara dēvatula upāsana vadalivēyamani dāni uddēśamukādu. okacōṭa cēsina - oka purāṇamulō itara dēvatulaguṟiṃci cēsina niṃda ā itara dēvatalanu viḍicipeṭṭamanikādu - vāṭini upāsiṃcakūḍadu anu uddēśamutō cēsinadē ayina yaḍala ī prakāramu anni purāṇamulalōnu ā purāṇamulō ceppina dēvatanu tappa itara dēvatalanu upāsiṃcakūḍadu ani dāni arthamaina yaḍala anni purāṇamulalōnu dēvatulaṃdevarini upāsiṃcakūḍadu anu abhiprāyamagunu. aṃducēta oka dēvatanu upāsiṃcavalenu ani ceppucu itara dēvatalanu niṃdiṃcina yaḍala ā dēvatanu upāsiṃcavalenani ceppuṭayēkāni itara dēvatulanu upāsiṃcakūḍadu ani dāni abhiprāyamu kādu).
(ī prakāramugānē konni, vratamulalō adi “vratānāmuttamaṃ vrataṃ” (vratamulalō uttamamaina vratamu ani ceppinapuḍu migilina vratamulu uttamamainavikāvu ani dāni yarthamukādu. ē vratamunakāvratamē uttamamainadi ani ceppuṭayē dāni abhiprāyamu).
(brahmalōkamanunadi okaṭē adiyē viṣṇivunupāsiṃcuvāriki vaikuṃṭhamuganu, śivuni upāsiṃcuvāriki śivalōkamuganu kanabaḍunu. ī prakāramugā ē dēvatanu upāsiṃcinā brahmalōkamu anunadi okaṭē - ā upāsakulu upāsiṃcu dēvatula lōkamugā kanabaḍunu - ī prakāramu viṣṇuvu, śivuḍu, gaṇēśuḍu, dēvī, sūryuḍu anu dēvatulanu upāsiṃcuṭavalana kalugu phalamu okkaṭē. ē dēvatanu upāsiṃcinanu aṃdarū cērukonu lōkamokaṭē. dānikē vāri vāri matānusāramu vēru vēru pērlu peṭṭabaḍinavi).
“vaiṣṇavādi graṃdhastha viṣṇvādistuti śivādi niṃdā vacanānāṃ vyāsābhiprāyastu ayamēva : - kāraṇaṃ brahmōpāsanaṃ kāryaṃ tui brahma na upāsyamiti. vaiṣṇavēṣu purāṇēṣu viṣṇu nārāyaṇādi śabdāḥ kāraṇaṃ brahma bōdhayaṃti. śiva, gaṇēśa, śakti, sūryādi śabdāstu tatratyāḥ kāryamēva brahma apakṛṣṭaṃ –
“ēvamanyatrāpi.”
“ēvaṃ nikhilēṣu purāṇēṣu kāryakāraṇa saṃjñā rūpāṇāṃ saṃkētanā mēva bhēdaḥ; natu hēyōpādēyarūpē vivakṣitē arthē, sarva sarva purāṇēṣu kāraṇabrahmōpāsanā upādēyā kārya brahmōpāsanā ca hēyā tasmāt sarva purāṇānāṃ api ēkaṃ nārāyaṇamēva brahma upāsyaṃ iti tātparyaṃ, na tēṣāṃ svārthē virōdhaḥ.”
“īśvarastu ēka ēva kathaṃ nu ēkasyēaiva nānārūpamatvādi saṃbhavēt iti cēt atra abhi dīyatē. paramārthataḥ na kiṃcidapi nāmarūpādikaṃ paramātmani yujyatē. tathāpi maṃda buddhīnāṃ upāsanārthaṃ nāmarūparahi tē ēva paramātmani nāmarūpādikaṃ kalpani kamēva upēyatē tasmāt ēkasminnēva paramātmani māyākalpitaṃ nāma rūpādikaṃ nānāvidhaṃ saṃbhavatyēva. itthaṃ hi sarvapurāṇavākyānāṃ virōdhō api nivartatē.”
“yadyapi caturbhuja, trinētra, satuṃḍa, aṣṭabujādi mūrtayaḥ mayā pariṇāmāḥ caitanya vivartāśca iti kāryātma kā ēva. tāsāṃ upāsanāca vihitā tathāpi tādṛśa caturbhujādi mūrtīnāṃ yatkaraṇātmakaṃ māyā viśiṣṭaṃ caitanyaṃ tadvicārē kriyamāṇē na kōpi bhēdaḥ sidhyati. tasmāt tatta nmūrtīnāṃ kāryātmakaṃ ākāraṃ bhādhitvā kāraṇa svarūpamēva upāsyaṃ ityatraiva sarvagraṃthānāṃ tātparyaṃ. ākāraḥ kāryatvāt tucchaḥ, kāraṇaṃ satyaṃ - yasya tu maṃdā prajñā ākāraḥ ēva sthirā bhavati. sa śāstrōktākārōpāsanaṃ kuryāt. tataḥ niścalī bhūya kāraṇa brahmōpāsanāyāṃ sthirī bhavati.”
“avidyāvasthāyāṃ brahmaṇaḥ uopāsyōpāsakādi lakṣaṇaḥ sarvō vyavahāraḥ. tatrakāni cit brahmaṇa upāsanāni abhyūdayārthāni; kānicit kramamuktyarthāni, kānicit karma samṛddhyarthāni. tēṣāṃ guṇa viśēṣōpādhi bhēdēna bhēdaḥ. ēka ēvatu paraḥ ātmēśvaraḥ taiḥ taiḥ guṇa viśēṣaiḥ viśiṣṭōpāsyō yadyapi bhavati, tathāpi yathāguṇōpāsanamēva phalāni bhidyaṃtē.”
“taṃ yathā yathōpāsatē tadēva bhavati.”iti śrutēḥ”
yaṃ yaṃ vāpismaran bhāvaṃ tya jatyaṃtē kaḷēbaraṃ |
taṃ tamē vaiti kauṃtēya sadā sadbhāva bhāvitaḥ ||“..
“yatra yatra vibhūtyādyatiśayaḥ na sa īśvaraḥ ityupāsyatayā cōdyatē -”
“yadyadvibhūti matsatvaṃ śrīmamārjitamēvavā |
tatta dēvāna gacchatvaṃ manutējōṃśa saṃbhavaṃ ||“. (śrīmadbhgavadgīta - 10 - 41)
(purāṇamulalō upāsya dēvatala pērlalō okadānikokaṭi viruddhamugā nunnavanu śaṃkaguṟiṃci ī kriṃda vidhamugā samādhānamu ceppabaḍinadi -śivuḍu, viṣṇuvu, gaṇēśuḍu, dēvī, sūryuḍu modalagunavi pratyēkamugā kāraṇabrahmanu, kāryabrahmanu samānamugā bōdhiṃcunavē. ī pērlalō māyatō kūḍina caitanyamē kāraṇa brahmayani ceppucunnavi. kāryamaina hiraṇya garbhuḍukūḍa brahmayani ceppucunnavi. ī vidhamuga brahma, viṣṇuvu, śivuḍu modalagu śabdamulu - pērlu - kāraṇabrahmayani, kāryabrahmayani kūḍā reṃḍuvidhamulugānu bōdhiṃcucunnavi. āprakāramugānē, viṣṇu, śiva, gaṇēśa, dēvī, sūryulu anu paṃcadēvatulaku kūḍā nārāyaṇuḍani, nīlakaṃṭhuḍani, vighnēśvaraḍani, śaktiyani, bhānuḍani varusagā unnaṭlu anēkamaina - lēkkalēnanni - paryāyapadamulu - nāmamulu - mārupērlu - kanabaḍucunnavi. ivi yanniyu kāryabrahma, kāraṇabrahma ani reṃḍu vidhamula brahmanu.bōdhiṃcucunnavi. prasaṃgamunanusariṃci konni kāraṇabrahmanu, konni kāryabrahmanu bōdhiṃcucunnavi.
(vaiṣṇava graṃdhamulalō viṣṇuvu modalagu dēvatulanu stōtramucēyuṭa, śivuḍu modalaguvāṭini niṃdiṃcuṭalōnu vyāsamaharṣi abhiprāyamukūḍa ī vidhamuganē yunnadi. kāraṇabrahma upāsiṃcataginadi, kāryabrahma.upāsiṃcataganidi. vaiṣṇavapurāṇamulalō, viṣṇuvu, nārāyaṇuḍu modalagu māṭalu kāraṇabrahmanē bōdhiṃcucunnavi. aṭṭicōṭa paṃcadēvatulalōnumigilina nālugu ayina śivuḍu, gaṇēśuḍu, dēvī, sūryuḍu kāryabrahma yaniyē ceppabaḍucunnavi.ī prakāramugā migilina purāṇamulalōkūḍa ā purāṇamulalō mukhyamugā ceppabaḍu dēvata kāraṇa brahma yani migilina dēvatulu kāryabrahmalani ceppabaḍinadi. ī prakāramugā purāṇamulanniṃṭiyaṃdu - kāraṇabrahma, kārya brahma yokka pērlalōnē bhēdamugaladu. aṃtēkāni, okaṭi goppadi, okaṭi cinnadi, okaṭi utkṛṣṭamainadi, okaṭi hīnamainadi anu abhiprāya bhēdamu lēdu - purāṇamulanniṃṭi yaṃdu kāraṇa brahmōpāsanayē ceppabaḍinadi; kāryabrahmōpāsana hēyamani ceppabaḍinadi. aṃducēta anni purāṇamula tātparyamu okkaṭē ayina kāraṇabrahmamē upāsiṃcataginadi ani ceppuṭē. ī viṣayamulō oka purāṇamunaku iṃkoka purāṇamunaku bhēdamulēdu -.
(īśvaruḍu, paramātma, parabrahma ani ceppabaḍuvāḍu okkaḍē. paramātma okkaḍē ayinanu ataniki anēkamaina pērlu, ākāramulu eṭlu saṃbhaviṃcinavi anina dāniki samādhānamu - paramārthadṛṣṭilō - nijāniki - paramātmaku ī pērlugāni, rūpamulugāni lēvu - atanu nirākāruḍu. iṭlainanu maṃdabuddhigala upāsakula nimittamu nāmarūpamulu lēni paramātmayaṃdu nāmarūpamulu modalagunavi kalpiṃcabaḍinavi. aṃducē okaḍē ayina paramātmayaṃdu māyacēta kalpiṃpabaḍina nāmarūpamulu modalagunavi anēkavidhamulugā kaliginavi. ī prakāramugā cūcina yaḍala purāṇamulanniṃṭilōnu unna vākyamulalōni paraspara virōdhārthamulu samaṃjasamagucunnavi.
(caturbhujamulugala viṣṇuvu, mūḍunētramulugala śivuḍu, toṃḍamugala vighnēśvaruḍu, enimidi cētulugala dēvi modalagu ākāramulugala dēvatalu māyāpariṇāmamulu - māyacē ā rītigā mārcabaḍinavi - māyayē, prakṛtiyē - ā rūpamulugā mārinadi - ayinayaḍala, ā dēvatalu kāryamulē- kārya brahmalē ayinappaṭikī ā dēvatala upāsana śāstramulō vihitamainadi. ayinappaṭikī ā caturbhujuḍu modalagu dēvatā rūpamulalō kāraṇātmakamaina - māyā viśiṣṭamaina - caitanyamēdikaladō dānini upāsiṃcinayaḍala yēmiyu bhēdamulēdu - aṃducēta āyā upāsyadēvatalalōni kāryātmakamaina ākāramunu - kāryabrahmākāramunu, saguṇabrahmākāramunu, sākārabrahmākāramunu vadali - dhyēyavastuvu ākāramugala brahmakādani dānini vadali aṃdulōnunna kāraṇasvarūpamē upāsiṃcataginadi - kāraṇa brahmayē nirākāra nirguṇa parabrahmamē upāsiṃcavalasinadi. ī viṣayamuguṟiṃci anni graṃdhamulalōni tātparyamidiyē. ākāramu anunadi kāryamaguṭavalana tucchamainadi. kāraṇamanunadi satyamainadi - naśiṃpanidi, mūḍukālamulaṃdu uṃḍunadi. kāryamainadi naśiṃcunadi. maṃda prajñagalavāniki ākāramugaladi sthiramugā dhyānamulō nuṃcukonuṭaku vīlugānuṃḍunu. aṭṭivāḍu śāstramulō ceppabaḍina sākārabrahmōpāsanayē cēyavalayunu - kāryabrahmōpāsanayē cēyavalayunu. kāryabrahmōpāsanayaṃdu sthiramukaligina tarvāta - abhyāsamuvalana dhyānamunaṃdu nilakaḍakaligina tarvāta - kāraṇabrahmōpāsana cēyavaccunu).
svaprathānādi rūpēṇa trithōpāsyamiti priyāt |
satvaṃ rajastamaścēti guṇā yē brahma śaktijāḥ |
tairapyēkatva māpannaṃ paraṃbrahma yathā kramaṃ |
rudraḥ prajāpatirviṣṇuriti bhēdamupaiti ca |
tē jagannāśa sargādēḥ kartāraḥ kāryarūpiṇiḥ |
upāsyāstri vidhānityaṃ tē (a) pi svaṃ sva mupādhibhiḥ |
tairgṛhītā strithā viprāḥ mūrtayastri prakārataḥ |
cittapākānu guṇyēna ciṃtanīyā manīṣibhiḥ |” (itiskāṃdē)
(paratatvamu - paramātma - tana īkṣaṇamātramuna - “nēnē anēkamugā agudunu” ana icchāmātramucēta kaligina prathānamu modalagu upādhigala mūḍurūpamulalō upāsiṃcataginavāḍu. satyamu, rajassu, tamassu anu triguṇamulu brahmavalana kaligina śaktulu.vāṭilō okkokka śaktini poṃdina paramātma brahma, viṣṇu, mahēśvarulu ani mūḍuvidhamulagu bhēdamugalavāḍai jagattuyokka sṛṣṭisthitilayamulu cēyucunnāḍu - aṃducēta ā jagat sṛṣṭikartalaguvāru vāru unna āyā upādhula prakāramu upāsiṃcataginavāru. ī trimūrtulu buddhimaṃtulaina upāsakulacēta vāri vāri citta paripakvamunu baṭṭi upāsiṃcataginavāru).
(trimūrtulu ayina brahma viṣṇu mahēśvarulu ē vidhamugā upāsiṃcataginavārō ā prakāramugānē agni, sūryuḍu modalagu dēvatalu, śabdamu sparsamu modalagu bhūta tanmātramulu, ākāśamu, vāyuvu modalagu sthūla bhūtamulu, brahmāṃḍamulu, lōkamulu, dēvatalu, mēruvu, maṃdaramu modalagu parvatamulu, nadulu, nadamulu, modalagunaviyu, vāpīkūpataṭākamulu modalagunavi, aḍavulu, samudramulu, dikkulu modalagunaviyu, anāgatamaina kālamu, aṃḍajamulu, svēdajamulu, udbhijja mulu, jarāyujamulu anu nālugu vidhamulaina bhūtajālamunnū, varṇamulu, āśramamulu, dharmamu, adharmamu, karta, karma, kriya yanu trikamunnū, pramāṇamulu, vipramātayunnū, śāstramulō vidhigā cēyavalasinavani ceppabaḍinakarmalu, vidya, avidyayunnū - ī modalagunavanniyunu parabrahma rūpamulē - nirguṇa, nirākārabrahma yokka ākāramulē ani upāsiṃcavalenu).
(ī vidhamugā sṛṣṭilōnunna vastuvulanniyu parabrahmarūpamulē ani upāsiṃcavalenanu saṃgati cālā graṃdhamulalō ceppabaḍīṃdi. śrīmadbhagavadgīta 10 va adhyāyamulō “ahamātmā guḍākēśa! sarvabhūtāśaya sthitaḥ” (20) modalu ā adhyāyamu civaravaṟaku bhagavaṃtunigā dhyāniṃcavalasina tana vibhūtulu upāsana cēyavalasina vāṭilō mukhyamainavigā ceppabaḍinavi. śrīmadāṃdhramahābhāgavatamulō - aṣṭamaskaṃdamulō gajēṃdramōkṣaṇakathalō “evvarēni napararātraṃbuna mēlkāṃci samāhitamanaskulai nannunu, ninnunu - -” modalukoni ā adhyāyamu civaravaṟaku bhagavaṃtuni mukhya vibhūtulu konni upāsana nimittamu ceppabaḍinavi. śrīmadāṃdhramahābhāgavatamulōnē ēkādaśaskaṃdamulō ī prakāramugā ī viṣayamu prāraṃbhiṃpabaḍinadi- “carācara bhūtaṃbaina jagaṃbaṃtayu madākāraṃbugā bhāviṃci, bhūtaṃbulaṃdādhārabhūtaṃbunu : modalukoni” narulayaṃdu viṣṇu bhaktuṃḍai bhāgavata pravartanaṃ bravartiṃcu vāḍunu, niviyanniyu madvibhūtulugā neṟuṃgumu” ani ceppabaḍinadi -
(baṃgāramu dāni rūpamu māri kirīṭamu modalagu vastuvularūpamugā tayārucēyabaḍi kāraṇamaina baṃgāramukanna kāryamaina ī baṃgārapu vastuvulu vērukāvani vāṭini viḍicipeṭṭakuṃḍā eṭlu svīkariṃcu cunnārō aṭlē bhagavaṃtuni upāsiṃcuṭa anu yōgamucēta pariśuddhamaina aṃtaḥkaraṇamugalavāḍu ījagattu aṃtayu niśśēṣamugā ātmayē, paramātmayē, sat ani ceppabaḍucunna bhagavaṃtuḍē, cidacit vastuvulaku kāraṇamaina bhagavaṃtuḍē kāryamaina ī jagadrūpamutō nunnāḍu. aṃducēta atani kanna vēru ayina vastuvulēdu - ani upāsiṃcavalenu. upādēyamagu vastuvu upādānamu valenuṃḍunu, kāni dānikanna bhinnamukādu).
(ī kanabaḍu prapaṃcamaṃtayu brahmamē. ‘tajjalāniti’ ā brahmanuṃḍi puṭṭinadi, ā brahmalōnē layamagunadi, ā brahmalō caliṃcunadi, kanuka ā brahmamukanna ī prapaṃcamu vērukādu. aṃtayu brahmamē kanuka ī prapaṃcamulōni vastuvulalō idi maṃcidi, idi ceḍḍadi, idi goppadi, idi cinnadi yanu vicakṣaṇalēka, okadāniyaṃdu anurāgamu kaligi, iṃkoka dāniyaṃdu dvēṣamukaligiyuṃḍaka, anniṃṭiyaṃdunu samuḍai, śāṃtamu kalavāḍai upāsiṃcavalenu. dēninainanu upāsiṃcavalenu - dēnini upāsiṃcinanu parabrahmanu upāsiṃcanaṭlē yagunu).
“sarvaṃ khilvidaṃ brahma, tajjalāniti śāṃta upāsīta” iti sarvōtpatti, pralayakāraṇatvēna sarvasya ātmatayā anu pravēśakṛta jīva yitṛtvēna ca sadātmakaṃ brahma upāsīta ityupāsanaṃ vidhāya, -” ē ṣamē ātmā aṃtarhṛdayē aṇīyān, vrīhērvāyavādvā, sarṣapādvā, śyāmākādvā, syāmākataṃḍulādvā “ityupāsa kasya hṛdayē aṇīyān, vrīhērvāyavādvā sarṣapādvā, śyāmakādvā, śyāmāka taṃḍulādvā” ityupāsakasyahṛdayē aṇīyastvēna tadātmatayā upāsyasya paramapuruṣasya upāsanārthaṃ avasthāṃ uktvā -“ēṣamē ātmā, aṃtarhṛdayē jyāyān, pṛdhvītāt, jyāyān aṃtarikṣāt, jyāyān divō, jyāyānē bhyō lōkēbhyaḥ sarvakarmā, sarvakāmaḥ, sarvagaṃdhaḥ, sarvarasaḥ- -”iti aṃtarhṛdayē avasthitasya upāsya mānasya prāpyākāraṃ nirdiśya -” “ēṣamē aṃtarhṛdayē ētadbrahma”ityē paṃcabhūtaṃ paraṃbrahma ityanusaṃdhānaṃ”.
(ī prapaṃcamaṃtayu - ī prapaṃcamulōni vastuvulanniyu parabrahmalōnuṃḍi puṭṭi, parabrahmalō layamaguṭavalana ī prapaṃcamaṃtayu - dānilōni vastuvulanniyu parabrahmamē ani śāṃtuḍai rāgadvēṣamulu lēnivāḍai upāsiṃcavalenu - ani ceppiyuṃḍuṭacēta samastamu puṭṭuṭakunu, giṭṭuṭakunu kāraṇamai yuṃḍuṭacētanu, samasta vastuvulalōnu pravēśiṃci yuṃḍu jīvarūpamu galavāḍaguṭacētanu, sanmātruḍaina - sattāsphūrtigalavāḍaina - parabrahma upāsiṃcataginavāḍu ani upāsana vidhiṃcabaḍinadi. sūkṣma vastuvulaina vrīhīyavādulakannanu śyāmākataṃḍulamulakannanu sūkṣmamai nālōpala hṛdayamaṃdunnavāḍu ani upāsanakoraku upāsana cēyavalasina parabrahmayokka unikisthānaṃ ceppabaḍinadi. iṭlu parabrahmayokka unikisthānamu ceppinatarvāta - “ī nā hṛdayamulō nunna parabrahma, bhūmikanna peddavāḍu, ākāśamukanna peddavāḍu, ī lōkamulanniṃṭikanna peddavāḍu, sarvakarmalu tanē ayinavāḍu, anni kōrikalu tanē, annigaṃdhamulu tanē ayinavāḍu, anni rasamulu tanē ayinavāḍu - ani upāsiṃcavalasina parabrahma lakṣaṇamulu ākāramu ceppi iṭṭivāḍu nāhṛdayamulō unna parabrahma ani ceppabaḍinadi. aṃducēta aṭlu ceppabaḍina parabrahma upāsiṃcataginavāḍu).
“nāmarūpātmakō vikāraḥ sarvaṃ jagat, tadbhēdō hiraṇyasmaśratvādi viśēṣaḥ ityarthaḥ”.
(parabrahmaku reṃḍurūpamulunnavani teliyanagucunnadi - nāmarūpamulanu vikārabhēdamulatō kūḍinaupādhigaladi okaṭi; dānikanna viparītamainadi, vērainadi, ē vidhamaina upādhitōnu kūḍanidi reṃḍavadi).
“ēvaṃ sahasra śō vidyāvidya viṣayabhēdēna brahmaṇō dvirūpatāṃ darśayaṃti vēdāṃta vākyāni. tatrā vidyā avasthāyāṃ brahmaṇaḥ upāsyōpāsakādi lakṣaṇa sarvōpyavahāraḥ. tatrakānicit brahmaṇaḥ upāsanānyabhyudayārthāni; kāni cit kramamuktyarthāni. tēṣāṃ guṇaviśēṣōpādhi bhēdēna bhēdaḥ. ēka ēava tu para ātmēśvarastai stairguṇa viśēṣairviśiṣṭa upāsyō yadyapi bhavati, tathāpi, yathāguṇōpāsanamēva phalāni bhidyaṃtē. -”taṃyathā yadhōpāsatē tadēva bhavati”. iti śrutēḥ - ” yathā kraturasmin lōkē puruṣō bhavati. tadhē taḥ prētya bhavatītica||. smṛtēcca -“. yaṃ yaṃ vāpismaran bhāvaṃ tya jatyaṃtē kaḷēbaraṃ | taṃtamēvaiti, kauṃtēya | sadā tadbhāva bhāvitaḥ ||”. iti. yadyapyēka ēvātmā sarvabhūtēṣu sthāvara jaṃgamēṣu gūḍhastadhāpi cittōpādhi viśēṣa tāratamyā dātmanaḥ kūṭastha nitya syaikarūpa syāpyuttarōttaramāviṣṭasya tāratamya maiśvarya śakti viśēṣai śśrūyatē || “tasya ya ātmāna mā vistarāṃ vēdēti”. atrasmṛtāvapi - “yadyadvibhūta matsattvaṃ śrīmadūrjita mēva vā | tatta dēvā vagacchatvaṃ mamatējōṃśa saṃbhavaṃ ||”. iti yatra yatra vibhūtyādyātiśayaḥ sa sa īśvara ityupāsyatayā cōdyatē”. (śrīśaṃkaraḥ - brahmasūtrabhāṣyē)
(vidya avidyala bhēdamuvalana upaniṣadvākyamulu parabrahmaku reṃḍurūpamulugalavani ceppucunnavi. avidyāvasthayaṃdē brahmanu upāsiṃcuṭa yagucunnadi. konni upāsanalu abhyudayamunu kōri cēyabaḍunavi; konni kramamukti koṟaku cēyabaḍunavi. konni karmasamṛddhi koṟaku cēyabaḍunavi. guṇaviśēṣabhēdamuvalana yī upāsanalalō bhēdamu kalugucunnavi. paramātma okaḍē ayinanu āyāguṇamulu galavāḍugā upāsiṃcabaḍinayaḍala ē guṇamulugalavāḍugā upāsiṃpabaḍina ā phalamu kūḍā ā guṇabhēdamu nanusariṃciyē uṃḍunu. eṃducētananagā - “ā paramātmanu ē yē prakāramugā upāsiṃcunō ā prakāramuganē yagunu” ani śruti ceppucunnadi. idēkāka “ī lōkamulō dēnini dhyāniṃcucu canipōvunō ā dhyānamahimacēta dhyāniṃcinadāni rūpamuganē puṭṭunu :ani kūḍa śruti ceppucunnadi.” ē bhāvamu dhyānamu cēyucu canipōvunō ā bhāvamunē poṃdunu “. - bhagavaṃtuḍu okkaḍē ayinanu sthāvarajaṃgamulanniṃṭilōnu gūḍhamugā unnavāḍu aiśvaryamulōnu, śaktilōnu konniṃṭilōnu tāratamyamugalavāḍugā ceppabaḍucunnāḍu -”ekkaḍekkaḍa ē ē vastuvunaṃdu nā vibhūtulalō nā aiśvaryamu, sattvamu ekkuvagānunnaṭlu - gōcariṃcunō vāṭinanniṃṭini nā tējassu - sattāsphūrti - yokka aṃśamē yani telusukonavalenu” - prati vastuvulōnu bhagavaṃtuḍu unnappaṭikī unnaṭṭu paiki teliyadu. kāni konni vastuvula viśēṣamuvalana bhagavaṃtuḍu vāṭilō unnāḍani, avi bhagavaṃtuni aṃśamē yani telusukōvalenu ani śrīmadbhagavadgītalō ceppabaḍinadi. aṃduvalana ā prakāramugā vāṭini upāsiṃcavalenu).
(vidyāviṣayamainadi jñēyabrahma - anagā brahmajñānamudvārā teliyataginadi - idi nirguṇabrahma, satyamainadi - mūḍukālamulaṃdu uṃḍunadi. avidyā viṣayamainadi upāsiṃcavalasinadi saguṇabrahma. idi kalpitamu. guḍajihvakānyāyamu prakāramu nirguṇabrahma jñānamu kaluguṭaku muṃdugā ī ārōpita prapaṃcamu nāśrayiṃci upāsanalu vāṭi vāṭi phalamulu vidhiṃcabaḍiyunnavi. vāṭilō cittaikāgryamu dvārā brahmajñānamukalugunu. pillalaku cēdumaṃdu iccuṭakumuṃdu maṃdu tiyyagā uṃḍunu ani ceppi bellamu rūpamu ruci cūpiṃci tarvāta maṃdu iccunaṭlu muṃdugā saguṇabrahmōpāsana ceppi, dānivalana manasu okēdhyēya vastuvumīda kēṃdrīkariṃcuṭaku alavāṭupaḍinatarvāta nirguṇabrahmōpāsana cēyavalayunu).
konni upāsanalu ī kriṃdavidhamugā ceppabaḍīnvi : -
(‘ōṃ’ anu akṣaramunu udgīdhamugā nupāsiṃcavalenu).
(ī kanabaḍu prapaṃcamaṃtayu brahmalōnuṃḍi puṭṭi, brahmalōnuṃḍi, brahmalō layamagucunnaṃduna idi aṃtayu brahmamē yani dēniyaṃdunu adi brahmakanna vērani rāgadvēṣamululēka śāṃtuḍai upāsiṃcavalenu). (cūḍumu - ‘upāsana’ - 23).
(brahmaku puramuvaṃṭidaina ī śarīramunaṃdu sūkṣmamaina tāmarapuvvuvaṃṭi ākāramugaladi hṛdayamu. ā hṛdayamulōpala ākāśamugaladu. adi daharākāśamu. ā daharākāśamulōnunna bhagavaṃtuḍu vetiki telusukonataginavāḍu -upāsiṃpataginavāḍu –
(māyacēta yaṃtramumīdanunna bommalavale samastamaina bhūtamulanu bhramiṃpacēyucu, vāri hṛdayamaṃdu bhagavaṃtuḍunnāḍu).
(anni vastuvulalōnu unna bhagavaṃtuḍu sālagrāmamulō unnāḍani upāsiṃcinaṭlē hṛdayākāśamanubahu sūkṣmamaina dānilō nunnāḍani upāsiṃpabaḍucunnāḍu - ī prakāramuga ceppuṭavalana hṛdayamu lōnē unnāḍu, maroka cōṭa lēḍani ceppuṭakādu. anniṃṭilōnu unna bhagavaṃtuḍu ekkaḍō paina unnāḍu - anuṭakaṃṭe daggaragā, tanalōnē unnāḍani dhyāniṃcuṭa mēlukanuka ī rītigā upāsana ceppabaḍinadi - hṛdayamu buddhiki, vijñānamunaku cōṭu aguṭavalana accaṭa bhagavatuḍunnāḍani, suḷuvugā bhāviṃci upāsana cēyuṭaku avakāśamu heccugānunnadani hṛdayamu ceppabaḍinadi.” ēṣamē ātmā aṃtarhṛdayē” ani kūḍa ceppabaḍinadi).
sūryuḍu brahma ani upāsiṃcavalenu - “yadādityagataṃ tējaḥ - - - tattējō viddhi māmakaṃ” (śrīmadbhagavadgīta - 15 - 12)
sūryunilōni tējassu nādē). “- - - savitaḥ maṃḍalamadhyavartī nārāyaṇaḥ - - - sūryamaṃḍalamadhyagaḥ” sūryamaṃḍalamanu upādhilō unna śrīmannārāyaṇuḍu dhyāniṃcataginavāḍu).
(chāṃdōgyōpaniṣattu- 4 - 15 - 1)
(kaṃṭilō kanabaḍucunna puruṣuḍē ātma, amṛtuḍu abhayuḍu. idiyē brahma - brahmasvarūpuḍu ani upāsiṃcavalenu).
(prāṇamu brahmamani, ōṃkāramu brahmamani, ; ‘kaṃ’ anagā sukhamu brahmamani, ; ‘khaṃ’ anagāakāśamu brahmamani - sarvamunu vyāpiṃcunadi kanuka brahma ani, upāsiṃcavalenu).
(manassu brahmamani upāsiṃcavalenu).
(ānaṃdamē brahmamani upāsiṃcavalenu -).
“tasmādvā ētasmā dvijñānamayāt anyō (a) otarō ātmā ānaṃdamayaḥ” (taittirīyōpaniṣat)
(anni kōśamulakaṃṭe lōpala ānaṃdamayakōśamunnadi. dānilōnunna paramātma ānaṃdamayuḍu - bhagavaṃtuḍu ānaṃdarūpuḍu - “ānaṃdarūpaṃ varadaṃ prasannaṃ” (śrīrāmakarṇāmṛtaṃ - 4 - 36)
“sacchidānaṃdaṃ brahma”.
(vijñānamu brahma ani upāsiṃcavalenu).
(annamu brahma svarūpamani upasiṃcavalenu).
(parabrahma nāmamē brahma ani upāsiṃcavalenu).
yanmanasā na manutē, yēnāhurmanōmataṃ, tadēva brahmatvaṃ viddhi, nēdaṃ yadidamupāsatē |
ya ccakṣuṣā na paśyati yēna yēna cakṣūṃ ṣi tadēva brahmatvaṃ viddhi, nēdaṃ yadida mupāsatē |
yacchōtēṇa naśraṇōti, yēna śrōtumidaṃ śrutaṃ, tadēva brahmatvaṃ viddhi, nēdaṃ yadida mupāsatē |”
“nēdaṃ yadi damupāsatē” ityupāsyatvaṃ pratiṣiddhamiti cēt, naivaṃ. nātra brahmaṇaḥ upāśyatva prati ṣidyatē, api tu, brahmaṇō jagadvairūpyaṃ pratipādyatē yadidaṃ jagadupāsatē prāṇinaḥ nēdaṃ brahma tadēva brahmatvaṃ viddhi yadvācā (a) nabhyuditaṃ yēnavāk abhyudyatē iti vākyārthaḥ - anyathā tadēvabrahmatvaṃ viddhi” iti viruddhyatē. (śrīrāmānujaḥ)
(‘nīvu upāsiṃcucunnadi brahmakādu’ ani ceppuṭacēta upāsana pratiṣēdhiṃcinaṭlu kādu, upāsana ī rītigā cēyavaddani abhiprāyamukādu. brahmanu upāsiṃcakūḍadani dāni abhiprāyamukādu, brahma jagattu kaṃṭe vērainavāḍu, jagattulōnunna vastuvulakaṃṭe vērainavāḍu ani ceppuṭayē abhiprāyamu. ē vastuvunu vākku cēta ceppuṭaku vīlukādō, ē vastuvuyokka śakti kaluguyuṃḍuṭavalana vākku anni māṭalanu paluku cunnadō adi parabrahma yani ceppuṭayē dīni abhiprāyamu. aṭlu ceppuṭa abhiprāyamukānicō adiyē brahmamani ceppuṭa viruddhamagunu - iṃdriyamulu panicēyucunnavanagā vāṭilōnunna bhagavacchakti vāṭicē vāṭi pani cēyiṃcucunnavi).
(ē vastuvu iṭuvaṃṭidani vākkucē ceppabaḍuṭaku vīlukānidō, ē vastuvu yokka śakti kaligiyuṃḍuṭacēta vākku sarva śabdamulanu paluku cunnadō adiyē brahmamu. nīvu upāsiṃcucunna ī vastuvu brahmakādu -ē vastuvu manasucēta ālōciṃci telusukonuṭaku vīlu lēnidō ē vastuvuyokka śakticēta manassu ciṃtiṃpakalugucunnadō adiyē brahma ani telusukonumu, nīvu upāsiṃcucunnadi brahmamukādu, ē vastuvunu cūḍa kannulu śaktilēnivō ē vastuvuyokka śakti kaligiyuṃḍuṭacētakannulu cūḍagalugutunnavō, adiyē brahma. nīvu upāsiṃcunadi brahmakādu - ē vastuvunu cevulu vinalēvō, ē vastuvuyokka śakti kaligiyuṃḍuṭacēta cūcu cunnavō adiyē brahma. nīvu upāsiṃcucunnadi brahmakādu. ē vastuvuyokka śakti kaligiyuṃḍuṭacēta cevulu vinagalugucunnavō, adiyē brahma, nīvu upāsiṃcunadi brahmakādu).
(nēnu dīnini upāsiṃcucunnānu anunadi ajñānamuvalana kaligina abhiprāyamu “idi vēru, nēnu vēru - nēnu dīnini upāsiṃcucunnānu” anu modalagu vyavahāramaṃtayu kuṃdēṭi kommuvale lēnidē. aṃtā bhagavaṃtuḍē kanuka dēninī evarū upāsiṃcuṭalēdu).
upāsanalu reṃḍu vidhamulu : - (1). saguṇōpāsana, nirguṇōpāsana, (2) vaidikōpāsana, tāṃtrikōpāsana, (3) ahaṃgrahōpāsana, pratīkōpāsana (pratīkōpāsanayē saguṇōpāsana).
upāsana mūḍu vidhamulu : - “paramātmanaḥ svarūpēṇa, bhōktyaśarīrakatvēna, bhōgyabhōgōpakaraṇa śarīrakatvēna iti trividhamupāsanamāśritaṃ – yathā”satyaṃ jñāna manaṃtaṃ brahma” (tai ttirīyōpaniṣat)
iti svarūpēṇa; “tadanupraviśya sacca tyacca abhavat” ityādi. satyaṃ cā nṛtaṃca satyamabhavat “iti bhōktṛ śarīrakatvēna bhōgya bhōgōpakaraṇa śarīrakatvēna ca”. (śrīmān rāmānujaḥ)
(parabrahmōpāsana mūḍu vidhamulu : - paramātma sva sva rūpamucētanu, bhōktayagu jīvaśarīramucētanu, bhōgyarūpamulu ayina viṣayamulu tānē ayi yuṃḍuṭa cētanu - ī mūḍu rūpamulugānu upāsiṃcabaḍucunnāḍu. idi eṭlanagā (1) “satyaṃ jñānamanaṃtaṃ brahma” ani taittirīyōpaniṣattulō ceppinaṭlu trikālamulaṃduṃḍuvāḍai nirguṇa nirākāra parabrahmagā upāsiṃpabaḍucunnāḍu. (2), (3) - paramātma sṛṣṭiṃcina prativastuvulōnu pravēśiṃciyuṃḍi, tānē sat, tyat gā mārenu - anagā satpadārthamu, asat padārthamugānu tānē āyenu. iṃduvalana bhōkta. bhōgya vastuvu parabrahmayē aguṭavalana ā vastuvulugā tānē upāsiṃcabaḍucunnāḍu - sṛṣṭilōni prativastuvu parabrahmayē).
(tana sva svarūpamucētanu, jīvuḍugā śarīramunu poṃduṭacētanu, prāṇa rūpamugānu - ī mūḍuvidhamula paramātma upāsiṃpabaḍucunnāḍu).
kriyāvatāṃviṣṇuryōgināṃ hṛdayē hariḥ |
pratimā svaprabuddhīnāṃ sarvatra viditātmanāṃ ||“.
(lōpala prakāśamugalavāru ṛṣulugānu, paiki prakāśamu galavāru manuṣyulugānu, sarvaprakāśamugalavāru dēvatulugānu parabrahmayē upāsiṃca baḍucunnāḍu).
(ananya manassutō upāsiṃcuṭa, kīrtanamucēta upāsiṃcuṭa, vēdyamaina ākāraviśēṣa pradarśanamu mūḍava vidhamu).
ārtō jijñāsurarthārthī jñānīca bharatarṣabha ||“. (śrīmadbhagavadgīta - 7 - 16)
(bādhapaḍucunnavāḍu, prayōjanamunāśiṃcuvāḍu, bhagavat jñānamu saṃpāsdiṃcu kōrikagalavāḍu, bhagavat jñānamu kalavāḍu - anu ī naluguru bhagavaṃtuni bhajiṃcedaru - upāsana cēyuduru).
kāmai stai stai rahṛtajñānāḥ prapadyaṃtē (a) nyadēvatāḥ |“. (śrīmadbhagavadgīta - 7 – 20)
(vāri vāri kōrikalavalana jñānamulēnivārai koṃdaru itara dēvatulanu āśrayiṃcedaru) (śrīmadbhagavadgīta - 9 - 23)
“yēpyanya dēvatā bhaktā yajaṃtē śraddhayānvitāḥ |
tēpi māyēva kauṃtēya yajaṃtya vidhipūrvakaṃ” (śrīmadbhagavadgīta - 9 - 23)
(itara dēvatulu nā svarūpulēkanuka vāru nannē upāsiṃcucunnāru. ī saṃgati vāriki teliyadu).
(anni pradēśamulalō bhagavaṃtuḍunnāḍu. aṃducēta phalāna cōṭanē unnāḍu anu niyamamu lēdu, kudaradu. ayinanu upāsanacēyuṭaku iṭlu oka pradēśamu kalpiṃcabaḍinadi. iṃduvalana tappulēdu - ī prakāramu sūryamaṃḍalamaṃdunna puruṣuni upāsiṃcavalasinadani, hṛdayapadmamaṃdu unnaṭlu upāsiṃcavalasinadani, okkokka pradēśamu upāsana nimittamu ceppabaḍinadi. ekkaḍa nirviśēṣa parabrahmōpāsana ceppabaḍinadō akkaḍa upāsanāphalamu mōkṣamu ani telusukōvalasinadi. ekkaḍa triguṇamulatō kūḍina brahmarūpamu upāsanakoṟaku ceppabaḍinadō, lēka brahmaku badulugā oka vigrahamukāni maṟiyē itara vastuvugāni ceppabaḍinadō akkaḍa ā upāsanalō saṃsāramunaku saṃbaṃdhiṃcina phalamu - ucchamainadi ayinanu, svalpamainadainanu yagucunnadi).
“manō dēhayō rbhinnatvēpi dēha cāṃcalyē manasaḥ anavasthā na syānubhava siddhatvāt manō vyāpārēṣu upāsanēṣu dēha sthairyārthaṃ āsana niyamāpēkṣaḥ”.
“āsīna ēvō pāsītēti, kutaḥ ? - saṃbhavāt upāsanaṃ nāma samāna pratyaya pravāhīkaraṇaṃ, na ca tadgacchatō, dhāvatō vā saṃbhavati. gatyādīnāṃ citta vikṣēpa kāratvāt, tiṣṭatōpi dēhadhāraṇa vyāpṛtaṃ manō na sūkṣmavastu nirīkṣaṇa kṣamaṃ bhavati. śayānasyāpi akasmādēva nidrayā abhibhūyatē. āsīnasya tvē vaṃ jātīyakō bhūyān dōṣaḥ supariharaḥ iti saṃbhavati tasyōpāsanaṃ”.
(śrīśaṃkaraḥ)
(kūrcuni upāsana cēyavalayunu - eṃducētananagā naḍacuṭa modalagunavi cēyunapuḍu cittamu sthiramugānuṃḍadu - caliṃcunu - aṃducēta āsīnuḍai unnavānikē - āsanamu sthiramucēsukoni, dānilōnunna vānikē - upāsana siddhiṃcunu -).
(dēhamu vēru, manassu vēru ayinappaṭikī, dēhamu caliṃcinapuḍu - sthiramugā nuṃḍanapuḍu - adi citta munu caliṃpacēyuṭa anubhavamulōnunna viṣayamē. manō vyāpāramulatō saṃbaṃdhiṃcinavi kanuka upāsanalu cēyunapuḍu dēhamunu sthiramugā nuṃcukonuṭakē āsanamulō nuṃḍuṭa).
(kūrcunē - āsanamulō kūrcunē - upāsiṃcavalenu. eṃducētananagā - upāsanayanagā okē mōstarugā pravāharūpamugā cēyunadi. naḍucucunnapuḍugāni, iṃkē pani cēyucuṃḍinanugāni cittamu caṃcalamagunu. kūrcuni unna śarīramu kadalaka yuṃḍadu. aṃducēta manassu śarīramu mīdanē lagnamaiyuṃḍunukāni, sūkṣma vastuvu ayina paramātmanu dhyāniṃcuṭayaṃdu śakti kaladi kānēradu. paḍukoniyunnayaḍala akasmāttugā nidra vaccuṭaku avakāśamunnadi, aṃducēta āsanamu vēsukoni yunnanē ē vidhamaina dōṣamulu - aḍḍulu - lēka upāsana cēyuṭaku valanapaḍunu).
“prācyādi digādi niyamōnāsti; kiṃtu, yatradiśi dēśē, kālēna cittasyaikāgratā ēka viṣaya pravāhaḥ, tatrōpāsīta kutāḥ ? digādi viśēṣā śravaṇāt”.
(upāsanacēyupuḍu tūrpu dikkugā, lēka, uttaradikkugā mukhamu cēsukoni āsanamu vēsukoni cēyavalenu anu niyamamulēdu. ekkaḍa, ē dikkugā kūrcuni, ē vēḷayaṃdu manassu ēkāgratapoṃduṭaku vīlagunō - okē viṣayamaṃdu lagnamai yuṃḍuṭaku avakāśamu kalugunō - akkaḍa ā prakāramugā āsanamu vēsukoni upāsiṃcavalenu).
English translation not yet available for this entry. Let us know if you'd like to help.
Questions, corrections, or memories about the manuscript — messages go directly to the family. Your message is not shown publicly, and the family's email address stays private.