← Back to ధ · Booklets 21–30 (digitized file 3)

ధర్మము dharmamu

Original — తెలుగు
  1. ధర్మము అనుమాట ‘ధృ, ధర్’ అను ధాతువు నుండి వచ్చినది (పుట్టినది) (root word). ధరించుట యని దీని యర్థము - ఏ వస్తువైనను గట్టిగా పట్టుకొని వదలనిది ధర్మము - ఒక వస్తువు నిల్చియుండుటకు కారణమైనది. ఈ సృష్టిలోని సమస్త వస్తువులు ఏదో ఒక దానిమీద ఆధారపడియున్నవి, అదియే దాని ధర్మము - తనమీద ఆధారపడియుండుదానిని ధరించునది ధర్మము, దాని శీలము, దాని గుణము. అగ్నికి వేడిమి ధర్మము, కాల్చుట ధర్మము - అగ్నిని విడిచి వేడిమి యుండదు. ఒక్కొక్క వస్తువునకు ఒక్కొక్కటి ధర్మము - మానవులకుకూడ వారినడవడికకు ధర్మమున్నది - అదియే మానవ ధర్మము.

  2. “ధారయ తీతి ధర్మః, సర్వాధిష్ఠానం పరమాత్మా”

(ధరించునది ధర్మము; అన్నింటికి అధిస్ఠానమైనది ధర్మము - భగవంతుడు ఈ ప్రపంచమును సృష్టించి పోషించువాడు. కనుక అతనే దీని నంతను ధరించువాడు, కనుక ధర్మమనగా పరమాత్మ).

  1. “ధారణార్థర్మ మిత్యాహుః ధర్మోధారయతే ప్రజాః |

యత్ స్యాత్ ధారణ సం యుక్తం సధర్మ ఇతి నిశ్చయః |”

(ధరించునది కనుక ధర్మమని చెప్పబడినది. ఈ లోకము ధర్మముచే ధరింపబడినది - ధర్మముననుసరించి - భగవచ్ఛక్తులవలననే (natural laws) -నడుచుచున్నది. భగవంతుని శక్తియే ప్రాకృత నియమములుగా వర్తించి ప్రపంచమును నడుపుచున్నది - ధరించగల శక్తి గలది ధర్మము).

  1. ” సర్వభూతానాం ధారణాత్ ధర్మః, ధర్మైరాధ్యతే ఇతి వా ధర్మః-” (శ్రీశంకరః)

(సమస్త భూతములను ధరించునది కనుక ధర్మమని చెప్పబడినది. ధారణాశక్తి గలిగి యుండుటచేత పూజింపబడువాడు - భగవంతుడు).

  1. “శ్రుతి స్మృతిభ్యాం ఉదితం యత్ సధర్మః ప్రవర్తితః |

అన్యశాస్త్రేణ యః ప్రోక్తో ధర్మా భాసస్స ఉచ్యతే ||“. (దేవీ భాగవతం)

(శ్రుతులలోను, స్మృతులలోను ఏది చెప్పబడినదో అదియే ధర్మము - ఇతర శాస్త్రములలో చెప్పబడినది ధర్మభాసము - ధర్మమువలె కనబడునది, కాని ధర్మము కానిది -).

“ఇత్యుక్త్వా శ్రోతస్య స్మార్తస్య చ కర్తవ్య కర్మాణి”

(పై ప్రకారము చెప్పుటవలన శ్రోత్రియులు, స్మార్తులు చేయవలసిన కర్మలు అని తెలియవచ్చుచున్నది),

  1. “శ్రుతి స్మృతి చోదితాని, వేదాద్యయన యజ్ఞదాన తపః ప్రభృతీని స్వవర్ణాశ్రమ ధర్మ భూతాని కర్మాణి”.

(శ్రుతులలోను, స్మృతులలోను చెప్పబడిన వేదపఠనము, యజ్ఞము, దానము, తపస్సు మొదలగునవి, తనకు సంబంధించిన, వర్ణాశ్రమములకు సంబంధించిన, కర్మలు). (జైమిని)

  1. శ్రుతిః స్మృతిః సదాచారః స్వస్యచ ప్రియమాత్మనః |

ఏ తచ్చతుర్విధం సాక్షాద్ధర్మస్య లక్షణం ||“. (మనుః)

(శ్రుతులు, స్మృతులు, సదాచారము, ఆత్మకు ప్రియమైనది - ఈ నాలుగు ధర్మలక్షణములు).

  1. “క. వేదప్రణిహితమేయను

మోదంబుగ ధర్మమయ్యెమున్ను, తదన్యం

బేదియగునది యధర్మం

బాదియు హరి రూపు వేదమని వినుకతనన్“. (శ్రీమదాంధ్రమహాభాగవతము - 6 - 1 - 84)

  1. “శ్రుతి ప్రమాణకో ధర్మో నాన్యోస్తీతి శ్రుణూత్తరం |

ఆవిభావోపి వేదస్య హ్యక్షరాత్పరమాత్మానః |

తదాచా పౌరుషేయత్వా న్నిరస్తాఖిల సంశయః |

అర్దేహ్యతీంద్రియే వేదః ప్రమాణం స్వత ఏవనః |

నతు ప్రమాద మాయాది దోష వద్రచితం హి తత్ |

తస్మాత్ సాక్షాత్పరబ్రహ్మ హేతుత్వాత్ సర్వ భాసకం |

అవినాశి చ వేదాఖ్యం బ్రహ్మ యజ్ఞే ప్రతిష్ఠితం |

అతోప్యతీంద్రియో హి ధర్మో అనుష్ఠేయో వేదబోధితః |

త్యక్త్వాప బోధితం పాషండోదితం సర్వధా జనైః ||“. (గీతాభావప్రకాశము - 3 - 96 to 100)

(అక్షరుడైన పరమాత్మనుండి వేదము పుట్టినది. అందుచేత వేదము అపౌరుషేయము - ఒక పురుషమాత్రుడు చేసినదికాదు. అందువలన ఏవిధమైన సంశయము లేనిది. ఇంద్రియ శక్తికి మించిన ధర్మమునకు వేదము స్వయముగనే ప్రమాణము - వేదములో చెప్పబడియుండుటయే ఆ ధర్మమునకు ప్రమాణము. ప్రమాదములు, మాయలు మొదలగు దోషములచే చెప్పబడియున్న పాషాండుల వాక్యము ఇంద్రియములకతీతమైన ధర్మమందు ప్రమాణము కానేరదు. అందుచేత పరబ్రహ్మమే కారణమగుటవల్ల సమస్తమును వెల్లడి చేయునది, నాశములేనిది - అనగా, సర్వకాలములందు ప్రమాణమే అని నిర్ధారణ చేయబడినది - అయిన వేదము అను బ్రహ్మయజ్ఞమందు (కర్మయందు) ప్రతిష్ఠింపబడినది. అందువల్ల ఇంద్రియ శక్తికి గోచరముకాని ధర్మము వేదమునందు బోధింపబడిన ధర్మము అనుష్ఠింపతగినది. అపార్థమును, అధర్మమును బోధించు పాషాండులు బోధించునది ఎల్లపుడు విడిచి పెట్టవలసినదే).

  1. “ప్రతిపాద్యం పరం బ్రహ్మ భారతే వేద సంగ్రహే |

తత్ జ్ఞానసాధనం ధర్మః ప్రతిపాద్యోమునేర్మతః |

దైవీ సంపదుపాదేయా పాండవానాం జనాజ్జయైః |

ఆసురీ సంపదాహేయా ధార్తరాష్ట్ర పరాజయాత్ |

యతో ధర్మస్తతో కృష్ణోయతః కౄష్ణః తతో జయః |

ఇత్యేవం రూపకేణార్ధో భారతే మునినేరితః |” (గీతాభావప్రకాశము - 1 - 105 to 108)

(వేదములోని విషయమును సంగ్రహముగా చెప్పునట్టి భారతమునందు పరబ్రహ్మ ప్రతిపాదించబడినది. ఆ పరబ్రహ్మకు సాధనము ధర్మము. ఈ విషయము ఈ క్రిందచెప్పబడిన విధముగా నిరూపింపబడినది - దైవీ సంపద కలిగియుండుటవలన పాండవులకు విజయము కలిగినది. కావున దైవీ సంపద స్వీకరించతగినది. ఆసురీసంపదకలిగియుండుటచేత కౌరవులకు అపజయము కలిగినది. కావున ఆసురీసంపద పరిత్యజించవలసినది.ధర్మమేపక్షమున నున్నదో ఆ పక్షముననే కృష్ణుడుండును, కృష్ణుడేపక్షమున నుండునో ఆ పక్షముననే జయముండును - జయము కలుగును. ఈ అర్ధమును వ్యాసముని భారతములో ఒక రూపకముగా నిరూపించెను).

  1. “సృష్టేః పూర్వం పరబ్రహ్మ నారాయణ పదాభిదం |

ఆసీత్ - - |

ససృష్ట్వేదం జగత్సర్వం చికీర్షుస్తస్య చ స్థితిం |

ససర్జ బ్రహ్మరూపేణ మరీచ్యాదీన్ ప్రజాపతీన్ |

ప్రవృత్తి లక్షణం ధర్మం గ్రాహయం మాస తన్మునీన్ |

స సంసార స్థితేర్హేతు ధర్మః స్వర్గాది సాధనం |

నివృత్తి లక్షణం ధర్మం సనకాదీన కల్మషాన్ |

సృష్ట్వా తాన్ గ్రాహయా మాస మోక్షహేతుం స వైదికం |

గృహీతో ద్వివిధో ధర్మా మునిభిస్తత్వ దర్శిభిః |

ప్రవర్తితో యథా శాస్త్రం లోకేస్మిన్నధి కారిషు |

కృతాదిషు యుగేష్వేష ధరమః సద్భిః ప్రవర్తితః |

క్షీణప్రాయో అభవల్లోకే కాలేనా చింత్య వర్త్మినా |

కామాదీనాంచ బాహుల్యా ద్వైచిత్ర్యాత్కర్మణాం తథా |

హీయమానే క్షితౌ ధర్మే వర్తమానేహ్య ధర్మకే |

ధర్మగోప్తా మహావిష్ణురాది కర్తా మహేశ్వరః |

నహి పాలయిషుర్థర్మం క్షితావవతారహి |

స్వాం మాయాం వైష్ణవీం శక్తిం వశీకృత్య గుణాత్మకాం |

అజో(అ)వ్యయో(అ)క్రియో నిత్యః శుద్ధో బుద్ధః నచేశ్వరః |

అనంతకల్యాణగుణో మంగళానాం పరో (అ)వధిః |

స్వేచ్ఛయా సంబ భూసాద్యో దేవక్యాం వసుదేవతః |

నిహత్యాసుర పక్షీయాన్ ధర్మ శత్రూననేకథా |

ధర్మప్రవర్తితో లోకే స్వమూర్త్యాద్భుత రూపయా|

“సధర్మో ద్వివిధో పీహ వర్థమానోయథా భవేత్ |

సంప్రదాయ ముఖే నైవ తథా కార్యం మయాధునా |”

ఇతి సంచిత్య గోవిందో నిమిత్తీ కృత్య చార్జునం |

సంగ్రామే అవసరం లబ్ధ్వాద్వివిధం ధర్మమీశ్వరః |

తస్మాదుపది దేశాస్య ఉత్తమయాధి కారిణీ |

ధర్మో అనుష్టీయ మానశ్చ గృహీతః సన్గుణాధికైః |

స్వయమేవహి కాలేన ప్రచయం ప్రగమిష్యతి |

ఇత్యతో(అ)ర్జునముద్ధిశ్య ధర్మం సంప్రోక్తవాన్ హరిః ||“. (గీతాభావప్రకాశము - 1 - 5, 7 to 20)

(నారాయణుడను పేరుగల పరబ్రహ్మ సృష్టికి పూర్వము ఉండెడివాడు. అతను ఈ జగత్తు అంతను సృష్టించి దానికి స్థితి కల్పించడానికి, కొన్ని నాళ్ళు ఉండునట్లు చేయుటకు - ఆ స్థితికాలం లో దానిని పోషించుటకు బ్రహ్మరూపముచేత మరీచి మొదలగు ప్రజాపతులను సృష్టించెను. సంసారమునకు కారణమైనటువంటిన్నీ, స్వర్గము మొదలగు వాటికి సాధనమైనటువంటిన్నీ ప్రవృత్తి లక్షణముగల ధర్మమును వారిచే స్వీకరింప చేసెను. వేదములో చెప్పబడినటువంటిన్నీ మోక్షమునకు హేతువైనటువంటిన్నీ నివృత్తిలక్షణమైన ధర్మమును సనక సనందన, సనత్కుమార సనత్సు జాతులను మునులను సృష్టించి వారిచే స్వీకరింప చేసెను. ఈ ప్రకారముగా వారుస్వీకరించిన యీ రెండువిధములగు ధర్మములను మునులు గ్రహించి వారి వారి శిష్యులకు శాస్త్రములో చెప్పిన ప్రకారముగా చెప్పుచూ వచ్చుటచేత పరంపరగా లోకములో ప్రచారమయి ధర్మము ప్రవర్తింప చేయబడినది. కృతయుగము మొదలగు యుగములలో ఈధర్మము సత్పురుషులచేత ప్రవర్తింపబడినది. చింతించుటకు అలవికాని కాలక్రమముచేత కామాదులు బలిసిపోవుటచేతను, కర్మల వైచిత్ర్యముచేత ఈ ధర్మము క్షీణించుచూ వచ్చుచుండుట చేతను, అధర్మము వృద్ధిపొందుచుండుటవలననూ, ఆదికర్త అయిన - అనగా ఈ ధర్మమును మొట్టమొదట సృష్టించిన శ్రీమహావిష్ణువు - ధరమ్మును పాలించుటకు - తిరిగి పునరుద్ధరించుటకు భూమిమీద అవతరించెను. విష్ణువుయొక్క శక్తియే అయిన మాయను త్రిగుణాత్మకమైన మాయను తనవశములోనుంచుకొని, జన్మలేనివాడయ్యును, క్షీణించనివాడయ్యును త్రికాలములందుండు వాడయ్యును శుద్ధుడు, బుద్ధుడు, అనంతకళ్యాణగుణములు కలవాడయ్యును, సర్వమంగళములకు అవధి అయినవాడు, సృష్టికి మూలకారణమైనటువంటివాడు అగు శ్రీమహావిష్ణువు - శ్రీమన్నారాయణుడు - తన ఇష్ట ప్రకారము వసుదేవునికి దేవకియందు కృష్ణుడను పేరుతో కుమారుడై పుట్టి, ధర్మమును ప్రవర్తింపచేయుటకు శత్రువులైన అసురులను - అసురసంపత్తి గలవారిని అనేకప్రకారముగా చంపి, అద్భుతమైన తన ఆకారముతో - శ్రీకృష్ణావతారముతో - ధర్మమును ప్రవర్తింపచేసెను - ఎట్లనగా -” ఈ రెండు విధములగు ధర్మములను భూమిమీద సంప్రదాయమూలముగా ఏ ప్రకారముగా వృద్ధిపొందగలవో ఆ ప్రకారముగా ఇప్పుడు నేనుచేయుదును” అని ఆలోచించి భారత యుద్ధము అను అవసరము కుదరగానే యుద్ధ భూమియందు ఉత్తమాధికారియైన అర్జునుని నిమిత్తమాత్రునిగా చేసి అతనికి బోధించినట్టి మిషచే లోకులందఱికి తెలియునట్లుగా శ్రీకృష్ణభగవానుడు ఈ ధర్మమును గీతారూపముగా - భగవద్గీత అను పేరుగల దానినిగా ఉపదేశించెను. ఈ ప్రకారముగాచేసిన యడల ధర్మము దానంతట అదియే లోకములో ప్రచారమయి వృద్ధిపొంది వ్యాపించగలదను ఉద్దేశముతో భగవంతుడట్లు చేసెను).

  1. “శ్రుతి స్మృతీ ఉభేనేత్రే పురాణం హృదయం స్మృతం |

ఏతత్రయోక్త ఏవ స్యాద్ధర్మో నాన్యత్ర కుత్రచిత్ |

విరోధోయత్రతుభవే త్రయాణాంచ పరస్పరం |

శ్రుతిస్తత్ర ప్రమాణం స్యాత్ ద్వయోర్ద్దై ధే శ్రుతిర్వరా |

శ్రుతిద్వైధం భవేద్యత్ర తత్ర ధర్మావు భౌస్మృతౌ |

శ్రుతిద్వైధంతు యత్రస్యాత్ విషయం కల్ప్యతాం పౄథక్ |

పురాణేషు క్వచిచ్చైవ తంత్ర దృష్టం యధాతథం |

ధర్మం వదంతి తం ధర్మం గృహ్నీయాన్న కధంచన |

వేదావిరోధి చేత్తం త్రం తత్ప్రమాణం న సంశయః |

ప్రత్యక్ష శ్రుతిరుద్ధం యత్తత్ప్రమాణం భవేన్న చ |

సర్వధా వేద ఏవా సౌ ధర్మమార్గ ప్రకాశకః |

తేనా విరుద్ధం యత్కించిత్ తత్ప్రమాణం నచాన్యధా |

- - - తస్మాత్ సర్వ ప్రయత్నేన వేదోక్తం ధర్మమాశ్ర యేత్ |

స్మృతిః పురాణమన్యత్వా తం త్రం వా శాస్త్రమేవ - - |

తన్మూలత్వే ప్రమాణం స్యాత్ నాన్య ధా తు కదాచన |

- వేదోక్తవ ద్ధర్మం తస్మాన్ కుర్యాన్నర స్సదా ||“. (దేవీ భాగవతం)

(శ్రుతులు స్మృతులు రెండు నేత్రములు, పురాణములు హృదయము - ఈ మూడింటిలో చెప్పినదే ధర్మము. ఇతర గ్రంధములలో చెప్పినది ధర్మముకాదు. ఈ మూడింటిలో చెప్పబడిన ధర్మము విషయములో ఒకదానికొకటి విరుద్ధముగానున్న యడల శ్రుతియే ప్రమాణము. శ్రుతులలో రెండు విధములుగా చెప్పబడియున్న యడల రెండును ప్రమాణములేయని తీసుకొనవలెను. పురాణములలో కొన్ని చోట్ల తంత్ర దౄష్ట్యా ధర్మము చెప్పబడినది. వేదములో బోధించిన ధర్మమునకు విరుద్ధముగా లేనియడల త్రంత్రములో చెప్పిన దానిని గ్రహించవచ్చును. అన్ని విధముల ధర్మము విషయమై వేదమే ప్రమాణము. దానికి విరుద్ధముగా లేనివి కూడా ప్రమాణము. అందుచేత ఎంత ప్రయత్నము చేసి అయినను వేదములో చెప్పిన ధర్మమునే ఆశ్రయించవలెను. స్మృతిగాని పురాణములు గాని యితర గ్రంధములుగాని (శాస్త్రములుగాని) వేదమూలములగుటవలననే - అవి అట్లు చెప్పుటకు వేదమే అధారమగుట వలననే - అవికూడ ప్రమాణము లైనవి. ఇతర కారణములవల్ల కాదు. అందుచేత వేదములో చెప్పబడిన ధర్మమునే ఆచరించవలెను).

  1. ” పరమేశ్వరేణ శ్రుతి స్మృతి రూప చక్షుర్భ్యాం దృష్టో ధర్మః సత్యః. చక్షుషా దృష్టమేవ మనసి నిశ్చినోతి ఇతి పూఅరాణ రూప హృదయే నిశ్చితో ధర్మోపి సత్యః ఇత్యర్ధః, నను త్రయాణామపి యత్ర కుత్ర చిత్తప్త ముద్రాది విధౌ విరోధో దృశ్యతే. శ్రుతి పురాణాపేక్షయా శ్రుతిః ప్రబలే పురాణ స్మృత్యోః పరస్పరవిరోధః, పురాణాపేక్ష యా స్మృతిః వేదమూలకత్వాత్ ప్రమాణం. నను యథా స్మృతోనాం వేదమూలకత్వాత్ ప్రామాణ్యం. తథా పురాణా నామపి వేదమూలకత్వా దేవ ప్రామాణ్యం స్మృతి సమానమేవ కిం నస్యాత్. నకేవలం పురాణాని వేదమూలకాని కింతు తంత్రమూల కాన్యపి సంతి. తథాచ పురాణాపేక్షయం కేవల మూలకత్వాత్ స్మృతీనాం ఉక్తం అవ్యాహతమేవ. ననుతం త్రాణామపి సాక్షాదీశ్వర ప్రణీ తత్వాత్ ప్రామాణ్యం. తథా చ తన్మూలక పురాణా నామపి ప్రామాణ్యం కిం నస్యాత్ దేహవతా శివేన ప్రణీతస్యా గమస్య నస్వతః. ప్రామాణ్యం, కింతు వేదమూలకత్వా దేవ. తథాచ బ్రాహ్మణస్య ప్రత్యక్ష శ్రుతి విరుద్ధ తప్త ముద్రా ధారణాది ప్రతిపాదక తంత్రస్య. న ప్రామాణ్యం. కింతు, వేదావిరోధ్యం శే ఏవ ప్రామాణ్యం ఇతి భావః. తథా చ తంత్రార్ధ ప్రతిపాదక పురాణస్య ప్రత్యక్ష శ్రుతి విరోధాన్న ప్రామాణ్యం“).

(శ్రుతులు స్మృతులు అను రెండు నేత్రములతో పరమేశ్వరుడు సత్యమైనది - ఎల్లకాలములందు వర్తించునది - అయిన ధర్మమును చూచెను - నేత్రములతో చూచినదే మనసులో నిశ్చయించుకొనెను - అనగా పురాణ రూపమైనది మనస్సు. అందుచేత శ్రుతి స్మౄతులలో చెప్పబడిన ధర్మమే గాక పురాణములలో చెప్పబడిన ధర్మము కూడ సత్యమైనదే. ఈ మూడింటిలోకూడ అక్కడక్కడ కొంత విరోధము కనబడుచున్నది. శ్రుతి పురాణములలో శ్రుతి ప్రబలమైనది. స్మృతులకు పురాణములకు విరోధమున్నచోట స్మృతులు వేదముమూలముగా - ప్రమాణముగా కలవగుటచేత స్మృతులే ప్రమాణములు. స్మృతులు వేదమూలములగుటచేత అవి ప్రమాణములుగా గల పురాణములు కూడ వేదమూలములే యగుటవలన పురాణములెందుకు ప్రమాణములుకావు ? పురాణములన్నీ వేదము మూలముగాగలవి కావు. కొన్ని తంత్రములు మూలముగా గలవి యున్నవి. అందుచేత వేదమూలములైప్పటకిన్నీ కొన్ని పురాణములు పురాణములు - తంత్రములుకూడ సాక్షాదీశ్వరుని వలననే ప్రణీతములైనవి కనుక ప్రమాణములే. అందుచేత వాటికి మూలమైన పురాణములెందుకు ప్రమాణములు కాకూడదు? శరీరమును పొందిన - రూపమును పొందిన శివుని వలన చెప్పబడినది కనుక అవి స్వతంత్రప్రమాణములు కావు. వేదమూలములగుటచేతనే, వేదమూలమైనవే ప్రమాణము. శ్రుతికి విరుద్ధముగా చెప్పబడిన తప్త ముద్రధారణము మొదలగునవి చెప్పు తంత్రములు ప్రమాణములు కావు. కాని వేదములకు విరుద్ధముగా లేని తంత్రములే ప్రమాణములు. అందుచేత తంత్రములలోనివి శ్రుతికి విరోధమైనవి ప్రమాణము కాదు).

  1. ” సర్వజ్ఞాత్ సర్వ శక్తేః మత్తో మత్స్వరూపాత్ వేదః సముత్థితః తదా. తదా మమాజ్ఞానా భావత్ యన్మయోక్తం తత్సత్యమేవ ఇతి శ్రుతిర్నా ప్రమాణం. వేదాతిరిక్త శాస్త్రాణి తు అజ్ఞ పురుష బుద్ధి కల్పితాని, తతశ్చ, అజ్ఞ ప్రణీతత్వాత్ అప్రామాణాన్యేవ. ఇతి తదుక్తో ధర్మో ధర్మా భాసః; వేదోక్త ఏవతు ధర్మః- శ్రుత్యర్థ ఏవతు స్మృతిభిరుచ్యతే. తతో మూల భూత శ్రుతేః ప్రామాణాత్ తన్మూల స్మృతీనా మపి ప్రామాణ్యం అవ్యాహతమేవ).

(సర్వజ్ఞుడు - అన్నియుతెలిసినవాడు - సర్వ శక్తిమంతుడు అయిన నానుండి - భగవంతునినుండి, నాస్వరూపమునుండి - వేదము పుట్టినది. నాకు అజ్ఞానము లేకపోవుటవలన నేను చెప్పినది అప్రమాణమకాదు, అది సత్యమే - నిజమైనదే - నేను వేదములో చెప్పినది మూడుకాలములకు - ఎప్పటికిన్నీ వర్తించును. వేదాతిరిక్త శాస్త్రములు అజ్ఞాని - జ్ఞానము లేనివాని - బుద్ధి చేత కల్పితమైనవి. అజ్ఞుడు చెప్పినవి కనుక అవి అప్రమాణికములు. అందుచేత వాటిలో చెప్పబడిన ధర్మము ధర్మాభాసము - ధర్మమువలె తోచునది కాని ధర్మముకాదు. శ్రుతులలో చెప్పినదే ధర్మము -శ్రుతులలో చెప్పినదే స్మృతులు చెప్పుచున్నవి. స్మృతులు వాటికి మూలమైన వేదములోని ధర్మములే చెప్పుచున్నవి, కనుక స్మృతులు కూడ ప్రమాణములే).

  1. పరం అపరంచ తత్వం విషయం, తజ్ఞానంచ అవాంతర ప్రయోజనం, మోక్షం పరమం.

(పరతత్వము, ప్రకృతి తత్వము - ఈ రెండూ విషయమైనది ధర్మము - దానివలన కలుగు అవాంతర ప్రయోజనము జ్ఞానము - పరమ ప్రయోజనము మోక్షము).

  1. అభ్యుదయనిః శ్రేయసోత్పత్తి హేతుభూతాః చోదనా లక్షణాః ధర్మాః” (శ్రీశంకరః)

(ఈ లోకములో వృద్ధిపొందుటకు పరలోకమున సుఖము కలుగుటకు ముక్తికి ప్రోద్బలమునిచ్చి, ఈ పని చేయవలసినది, యీ పని చేయరానిది అను చోదనా లక్షణములు గలిగి వాటికి కారణమైనవి ధర్మములు).

“వర్ణాశ్రమాది లక్షణం ప్రాణినామభ్యుదయనిః శ్రేయస సాధనం” (శ్రీశంకరః)

(జీవులకు అభ్యుదయము, నిఃశ్రేయస్సు - ఇహలోకసౌఖ్యము, మోక్షము అను రెండింటికి సాధనమైన వర్ణధర్మములు, ఆశ్రమ ధర్మములు మొదలగునవి).

” శ్రుతి స్మృతి చోదితాని వేదాధ్యయన యజ్ఞ దానతపః ప్రభృతీని స్వవర్ణాశ్రమ ధర్మ భూతాని కర్మాణి చోదనా లక్షణో అర్థో ధర్మః-” (జైమిని)

  1. దేశే దేశే య ఆచారః పారంపర్య క్రమాగతః |

ఆమ్నాయై రవిరుద్ధశ్చ సధర్మః పరికీర్తితః.

(ఒక్కొక్క దేశములో శిష్టులైన వారిద్వారా పరంపరగా జరుగు ఆచారము - వేదములో చెప్పినదానికి విరుద్ధముకానిది ధర్మము అని చెప్పబడుచున్నది).

  1. ” యత్త్వాచార్యాః క్రియమాణం ప్రశంసంతి సధర్మో యద్గర్హంతే సో (అ)ధర్మః -” (ఆపస్తంబసూత్రము)

(ఆర్యులైనవారు - శ్రేష్టులు, జ్ఞానలు - ఏ పనినిమెచ్చుకొనుచున్నారో అదిధర్మము, వారుగర్హించునది అధర్మము)

  1. “ఆచారః ప్రధమో ధర్మః శ్రుత్యుక్తస్స్మార్త ఏవచ |

ఆచారః పరమో ధర్మః నృణాం కల్యాణ కారకం ||“.

(శ్రుతులలోను, స్మృతులలోను చెప్పబడిన ఆచారము ప్రథమ ధర్మము- ఆచారము నరులకు శుభములను కలుగచేయును కనుక పరమధర్మము).

  1. “తత్వ జిజ్ఞాస యనునది ధర్మ జిజ్ఞాస యగుట గొందఱు ధర్మం చే తత్వంబని పలుకుదురు”. (శ్రీమదాంధ్రమహాభాగవతము - 1 - 2 - 21)

  2. ” ధ్రియతే అనేన అధః పతన్ పురుషః ఇతి ధర్మం“.

(అధోగతికి పోవు పురుషుని మీదికి లేవనెత్తునది ధర్మము).

  1. “భగవాన్ సమీయతే జ్ఞాయతే అనేన” (భగవంతుని తెలియచేయునది ధర్మము - భగవత్తత్వము).

  2. “మనుతేహి నస్తిపాపం ఇతివా, భగవతః ప్రాప్తిసాధన భూతః’.

(పాపములను నశింప చేయునది, భగవంతుని చేరుటకు సాధనమైనది).

  1. ” వాసుదేవ పరోధర్మో” (శ్రీమద్భాగవతం)

” వేదయాగ, యోగక్రియాజ్ఞాన తపోగతి ధర్మంబులు వాసుదేవ పరంబులు” (శ్రీమదాంధ్రమహాభాగవతము -1 - 2 - 24)

  1. సర్వ ప్రపంచ ధారకః.

(సమస్త ప్రపంచమును ధరించునది - ప్రపంచమంతయు అనేకవిధములైన ధర్మములవలననే - (natural laws వలననే) నడుచుచున్నది - ఆ ధర్మమే ప్రపంచమును నడుపుచున్నది).

  1. ” అహిన్సా పరమో ధర్మః” (జీవహింస చేయకుండుటయే పరమ ధర్మము).

” అహింసా ప్రాణినాం ధర్మః ప్రకృష్ట ప్రాణి రక్షణాత్” (గీతాభావప్రకాశము - 1 - 262)

(ప్రాణులను రక్షించుట కంటె ప్రాణులను హింస చేయకుండుటయే పరమ ధర్మము).

  1. ధర్మో యేన హతోహంతి, ధర్మో రక్షతి రక్షితః” (మనుస్మృతి)

(ధర్మమును నశింపచేయువానిని ధర్మము నశింపచేయును - ధర్మమును రక్షించిన అది(మనలను) రక్షించును).

  1. “ధర్మోహి పరమో లోకే ధర్మే సత్యం ప్రతిష్టితం |

ధర్మ సంశ్రితమప్యే తత్ వితుర్వచనముత్తమం ||“. (శ్రీమద్వాల్మీకిరామాయణం - అయోధ్యా కాండ)

(ఈ లోకమునందు ధర్మమే గొప్పది, ఎందుచేతననగా ధర్మమందు సత్యము - సత్యరూపుడగు భగవంతుడు ప్రతిష్టింపబడియున్నాడు).

  1. ” ధర్మే సత్యం ప్రతిష్టితం” (శ్రీమద్రామాయణము - అయోధ్యాకాండ)

(సత్యమనగా సత్యస్వరూపుడైన భగవంతుడు - అటువంటివాడు ధర్మమందు ప్రతిష్టింపబడియున్నాడు - భగవంతుడు ధర్మస్వరూపుడు).

  1. “బ్రహ్మణోపి ప్రతిష్టాహిమమృతస్యా వ్యయస్యచ |

శాశ్వతస్య చ ధర్మస్య సుఖస్సైకాంతి కస్య చ”. (శ్రీమద్భగవద్గీత - 14 - 27)

(మృతిలేనివాడు, అవ్యయుడు - వికారములు లేనివాడు - నిత్యుడు - ఎల్లకాలములందుండువాడు, ఏకాంతసుఖము మోక్షము - అయినవాడు అయిన బ్రహ్మను అగునేను - ధర్మములో ప్రతిష్టింపబడియున్నాను - అందుచేత నేనే ధర్మము - ధర్మరూపుడను).

  1. “ధృతిః క్షమా దమో (అ)స్తేయం శాచమింద్రియ నిగ్రహః |

ధీర్విద్యా సత్యమక్రోధో దశకం ధర్మ లక్షణం ||” (మనుః - 5 - 9)

(ధృతి, క్షమ, దయ, అస్తేయము, శౌచము, ఇంద్రియ జయము, బుద్ధి (జ్ఞానము), ప్రతిపక్షమును నిరాకరించు శక్తి, విద్య (ఆత్మజ్ఞానము), సత్యము, క్రోధములేకుండుట, - ఈ పది ధర్మముయొక్క లక్షణములు).

  1. ” ద్వివిధోహి వేదోక్తో ధర్మః - ప్రవృత్తి లక్షణో నివృత్తి లక్షణశ్చ. జగతః స్థితికారణం ప్రాణినాం సాక్షాద భ్యుదయ హేతుర్యస్స ధర్మో బ్రాహ్మణా ద్యైర్వర్ణిభి రాశ్రమ భిశ్చ శ్రేయోర్థిభి రనుష్టీయ మానో దీర్ఘేణ కాలేనానుష్టా త్రుణాం కామోద్భవాత్ హీయమాన వివేక విజ్ఞాన హేతుకేనా ధర్మేణాభి భూయమానే ధర్మే ప్రవర్థమానే చా ధర్మే చాధర్మే జగతస్థితం పరిపిపాలయిషుస్స ఆదికర్తా నారాయణాఖ్యో విష్ణుర్భౌమస్య బ్రహ్మణో బ్రాహ్మణత్వస్య హి రక్షణేన రక్షితస్స్యా ద్వైదికో ధర్మస్త దధీనత్వా ద్వర్ణాశ్రమ ధర్మాణాం స భగవాన్ - జ్ఞానైశ్వర్య శక్తి బలవీర్య తేజోభిస్యదా సంపన్న స్త్రిగుణాత్మకాం వైష్ణవీం స్వాం మాయాం మూల ప్రకౄతిం వశీకృత్యా జో (అ)వ్యయో భూతానామీశ్వరో, నిత్య శుద్ధ బుద్ధ ముక్త స్వభావోపి సస్స్వ మాయయా దేహనానివ, జాత ఇవచ, లోకానుగ్రహం కుర్వన్నివ లక్ష్యతే“. స్వప్రయోజనా భావేపి భూతాను జిఘృక్షయా వైదికం హి ధర్మ ద్వయమర్జునాయ శోక మోహ మహో దధే నిమగ్నాయోపది దేశ, గుణాధికైర్హి గృహీతో (అ)నుష్టీయమానశ్చ ధర్మః ప్రచయం గమిష్యతీతి తం ధర్మం భగవతా యథో పదిష్టం వేదవ్యాస స్సర్వజ్ఞో భగవాన్ గీతాఖ్యై స్సప్తభి శ్లోకభిరుపనిబబంధ తదైవంగీతాశాస్త్రం సమస్త వేదార్థసార సంగ్రహభూతం దుర్విజ్ఞే యార్థం” (శ్రీశంకరః - గీతాభాష్యే)

(భగవంతుడీ జగత్తును సృష్టించి దానిని పోషించుటకు - దానిని ధర్మమార్గమున నడిపించుటకు మరీచి మొదలగు ప్రజాపతులను సృష్టించి వేదములో చెప్పబడిన ప్రవృత్తి ధర్మమును వారికి ఉపదేశించెను - తర్వాత సనక సనందనాదులను సృష్టించి వారికి జ్ఞానవైరాగ్యలక్షణమైన నివౄత్తి ధర్మమును ఉపదేశించెను. వేదములో చెప్పబడిన ఈ ధర్మము ర్రెండువిధములు : - ప్రవృత్తి లక్షణము, నివౄత్తి లక్షణము గలది. జగత్తుయొక్క స్థితికి కారణమైన ఈ ధర్మము బ్రాహ్మణులచేతను వర్ణాశ్రమములను పాటించు వారిచేతను, శ్రేయస్సును కోరువారిచేతను చాలాకాలముగా అనుష్టింపబడుచువచ్చి, కామము గడిచినకొలది వివేకజ్ఞానములు తగ్గునట్లు చేయూధర్మమువలన ఈ ధర్మము మాటుమణుగుచు అధర్మము వృద్ధిపొందుచు వచ్చుచుండ జగత్తును పాలించుటకు స్థితికాలములో ధర్మమార్గమున నడుపుటకు ఆదికర్తయు, నారాయణుండు అను పేరుగల విష్ణువు బ్రాహ్మణత్వరక్షణము కొఱకు దేవకీదేవియందు వశుదేవుని అంశయందు పుట్టెను - వర్ణాశ్రమధర్మములు వేదములో చెప్పబడిన ఈ ధర్మము బ్రాహ్మణులాధీనములో నుండుటచేత వారిని రక్షించినవారిచే ఈ ధర్మము రక్షింపబడునని - వారిద్వారా లోకములో ఈ ధర్మము నిలబడునని ఇట్లుచేసెను - జ్ఞానేశ్వర్య శక్తి బలవీర్య తేజస్సులను షడ్విధములైన ఐశ్వర్యగుణములెల్లపుడు గలవాడైనను భగవంతుడు సత్వరజస్థమములను మూడుగుణములుగల వైష్ణవి యను శక్తిని (మూల ప్రకృతిని) తన వశములోనుంచుకొని అజుడు, అవ్యయుడు, భూతములకీశ్వరుడు, నిత్యుడు, బుద్ధుడు, శుద్ధుడు, ముక్తుడు అయినను తనమాయచేతను - మాయవలె ప్రవర్తించు శక్తి చేతను, దేహము గలవాడు వలె - జన్మించినవానివలె లోకానుగ్రహము చేయుచు గానబడుచున్నాడు. ఇట్లు చేయుటవలన తనకు ఎట్టి ప్రయోజనములేకున్నను, భూతములననుగ్రహించుటకు శోకమను మహాసముద్రములో మునిగియున్న అర్జునునకు ఉపదేశించెను - అర్జునునివంటి అధికారికి ఉపదేశించిన అతనిచే గ్రహింపబడి అనుష్టించిన ధర్మము లోకములో వృద్ధిపొందును, వ్యాపించును అను అభిప్రాయముతో నిట్లు చేసెను. శ్రీకృష్ణభగవానుడు అర్జునునికి ఉపదేశించిన ఈ ధర్మము సాక్షాన్నారాయణమూర్తి అయిన శ్రీ వేదవ్యాసమహర్షి సర్వజ్ఞుడగుటచేత ఏడువందల శ్లోకములలో శ్రీమద్భగవద్గీతయను పేరుగల దానినిగా రచించెను. ఈ గీతాశాస్త్రము అన్నివేదముల సారమును సంగ్రహముగా గలది - సాధారణముగా దానియర్ధము తెలుసుకొనుటకు కష్టమైనది).

  1. ధర్మో ద్వివిధః - ప్రవృత్తి లక్షణో నివృత్తి లక్షణో ఇతి తత్ర యః స్వర్గా ద్యర్థః ప్రవౄతి లక్షణః సో అపరః. యతస్తు ధర్మాన్నివృత్తి లక్షణాత్ శ్రవణా దరాది లక్షణా భక్తిర్భవతి సపరో ధర్మః - స ఏనై కాంతికం శ్రేయః ఇతి కథం భూతా ? అప్రతిహతా, విఘ్నైరస భిభూతా“.

(ధర్మము రెండు విధములు - ప్రవృత్తి లక్షణము గలది, నివృత్తి లక్షణముగలది. స్వర్గము మొదలగు వాటికొఱకు అయినదిప్రవృత్తి లక్షణముగలది. ఇది అపరధర్మము. నివృత్తి లక్షణము భక్తి లక్షణములు గలది. ఇది పరధర్మము - అడ్డులేనిది, విఘ్నములు లేనిది - ఇదియే ఉత్కృష్ట ధర్మము).

  1. యతీనాం ప్రణవో ధర్మో నిరాహారో వనౌకసాం | దానమేవ గృహస్థానాం శుశ్రూషా బ్రహ్మచారిణాం“. (శతపధశ్రుతి)

(యతుల ధర్మము - వారు విధిగాచేయవలసినవి - ప్రణవము - వానప్రస్థాశ్రమములోనున్న వారికి నిరాహారము ధర్మము. గృహస్థాశ్రమములోనుండువారికి దానమే ధర్మము. బ్రహ్మచారులకు గురు శుశ్రూషయే ధర్మము).

  1. “ద్వివిదో వైదిక ధర్మః - ప్రవృత్తి లక్షణో, నివృత్తి లక్షణశ్చ - తత్ర ఏకో జగతః స్థితికారణం, ప్రాణినాం సాక్షాత్ అభ్యుదయనిః శ్రేయ సహేతుః యః సధర్మః బ్రాహ్మణాద్యైః వర్ణిభిశ్చ శ్రేయార్ధిభిః అనుష్టీయమానో ధర్మః” (శ్రీశంకరః)

(“ప్రవృత్తి లక్షణో ధర్మః అభ్యుదయార్ధీనాం సాక్షాదభ్యుదయ హేతుః నిః శ్రేయసార్ధీనాం పరం పరయా నిః శ్రేయస హేతుః నివృత్తి లక్షణస్తు ధర్మః సాక్షాదేవ నిః శ్రేయసహేతుః ఇతి విభాగః). (శ్రీ ఆనందగిరి)

(వైదిక ధర్మము - వేదములో చేప్పబడిన ధర్మము రెండు విధములు - ప్రవృత్తి లక్షణము గలది, నివృత్తి లక్షణముగలది. ఈ రెండింటిలో ఒకటి - మొదటిది - జగత్తుయొక్క స్థితికి కారణము. ఈ ధర్మమువలననే జగత్తు నడుచుచున్నది. జీవులకు సాక్షాత్తు అభ్యుదయమునకు - వృద్ధిలోనికి వచ్చుటకు - నిః శ్రేయస్సునకు - కారణమైనది. ఇది బ్రాహ్మణులు, శ్రేయస్సును కోరువారు మొదలగువారు, పాటించునది)

(ప్రవృత్తి లక్షణము గల ధర్మము అభ్యుదయముకోరువారికి సాక్షాత్తుగా అభ్యుదయమునకు కారణమైనవి. నిః శ్రేయస్సు కోరువారికి పరంపరగా నిః శ్రేయస్సును కలుగచేయునది. నివృత్తి లక్షణధర్మము సాక్షాత్తుగా - నేరుగా - నిః శ్రేయస్సునకు కారణమైనది).

  1. రాజ్ఞి ధర్మణి ధర్మిష్టాః పాపే పాపపరాః సదా |

రాజన మనువర్తంతే యథా రాజా తథా ప్రజాః ||” (భోజరాజచరిత్రము)

(దేశమును పాలించు రాజు ధర్మమునుపాటిస్తే ప్రజలు ధర్మమును పాటించెదరు - రాజు అధర్మమును పాటిస్తే ప్రజలు పాపము చేయువారగుదురు. రాజు ఎట్లు చేసిన ప్రజలు అట్లు చేయుదురు).

  1. “ధర్మో జయతి నా ధర్మః, సత్యం జయతి నానౄతం |

క్షమా జయతి నక్రోధో, దేవో జయతి నాసురః ||“.

(ధర్మమే జయించును, అధర్మము జయించదు - సత్యమే జయించును, అనృతము జయించదు - క్షమ జయించును, క్రోధము జయించదు, అసురులు జయించరు -దేవీ సంపదగలవారు జయము పొందుదురు - అసుర సంపదగలవారు జయించరు -పాండవులు ధర్మప్రవర్తన గలవారుకనుక జయము నొందిరి. లోకములో సత్యమే జయించును - హరిశ్చంద్రుడు సత్యవాక్కు నిలబెట్టుకొనుటవలన జయించెను -ఓర్మియే జయించును, క్రోధము జయించదు - అంబరీషుడు ఓర్మిచే జయించెను, దూర్వాశమహర్షి క్రోధముచే- అంబరీషునిపై కోపముచే - పరాజయము ఒందెను - ధర్మప్రవర్తనవలననే అన్ని విషయములందు జయము పొంద కలుగును).

  1. “అద్వేష్టా సర్వభూతానాం మైత్రః కరుణ ఏవచ|”. ఇది మొదలు” యేతు ధర్మ్యామృతమిదం యధోక్తం వర్యుపాసతే|శ్రద్ధ ధానా మత్పరమా భక్తాస్తే(అ)తవ మేప్రియాః||“. అను శ్లోకమువరకు శ్రీమద్భగవద్గీతలో అధ్యాయము 12 లో 13 మొదలు 20 వఱకు గల శ్లోకములలో ధర్మములు చెప్పబడినవి. ఈ ధర్మములు శ్రేయోదాయకములు, ముక్తిదాయకములు. వీటిని ధర్మామృతమని శ్రీకృష్ణ భగవానుడు చెప్పెను. అమృత తత్వమైన మోక్షమునకు సాధనమని ఇట్లు చెప్పబడినది. ధర్మముతో కూడినది ధర్మ్యము, ధర్మసాధనము - దానిరూపమగు అమృతము ధర్మామృతము).

  2. ధర్మార్ధకామ మోక్షములు అని పురుషార్థములు - పురుషుడు సాధించవలసినవి - నాలుగు చెప్పబడినవి. ఆ నాలుగింటిలో ధర్మము మొదటిది. మిగిలిన మూడు పురుషార్థములు ధర్మముననుసరించియే సాధించవలెను - ధర్మమార్గముననే పొందవలెను).

  3. ధర్మమనగా ఇంకను అనేకవిధములగా చెప్పబడినవి –

    1. పుణ్యము, నీతి, న్యాయము, స్వభావము - అగ్నియొక్కస్వభావము ఉష్ణము - వేడిమి; జలము యొక్క స్వభావము శీతలత్వము - చల్లదనము.

    2. “పురుష స్వభావవిహితాన్ యథావర్ణం యథాశ్రమం |

వైరాగ్యరాగోపాధి భ్యామామ్నాతో భయ లక్షణాన్ |

దానధర్మాన్ రాజధర్మాన్ మోక్షధర్మాన్విభాగశః |

స్త్రీధర్మాన్ భగవద్ధర్మాన్ సమాస వ్యాసయోగతః |

ధర్మార్ధ కామ మోక్షాంశ్చ సహోపాయాన్య థామునే |

నానా ఖ్యానేతిహాసేషు వర్ణయామాస తత్వవిత్ ||“. (శ్రీమద్భాగవతం - 1 - 9 - 26 to 28)

పైన చెప్పిన శ్లోకార్థము ఈ క్రిందవిధముగా శ్రీమదాంధ్రమహాభాగవతములో చెప్పబడినది: -

“ధర్మనందనుండు మందాకినీ నందనువలన నరజాతి సాధారణంబులగు ధర్మంబులును, వర్ణాశ్రమ ధర్మంబులును, రాగవైరాగ్యోపాధులతో గూడిన ప్రవృత్తి నివృత్తి ధర్మంబులును, దాన ధర్మంబులును, రాజ ధర్మంబులును, స్త్రీధర్మంబులును, శమదమాదికంబులును, హరితోషణంబులగు ధర్మంబులును, ధర్మార్థకామ మోక్షంబులును, నానా విధోపాఖ్యానేతి హాసంబులును, సంక్షేప విస్తారరూపంబుల నెఱింగె”. (1 - 9 - 178)

  1. “దానధర్మాత్ పరోధర్మో భూతానాం నేహ విద్యతే|” (కూర్మపురాణము)

(భూతములకు దానమును మించిన ధర్మము లేదు).

  1. “నహింస్యా త్సర్వ భూతానీ త్యేవం ధర్మానుశాసనం”

“(ప్రాణి హింస సేయక వర్తించుట వర్తించుట కంటె మిక్కిలి ధర్మము లేదు)’ (శ్రీమదాంధ్రమహాభాగవతము - 7 - 15 - 455)

“పరహిన్సా నకర్తవ్య సర్వ శ్రేయోభిఘాతిని”

(సమస్తమైన శ్రేయస్సులను నాశము చేయు పరహింస - ఇతరులను హింసించుట - చేయకూడదు)

  1. “నహ్యతో ధర్మాచరణం కించిత్ అస్తిమహత్తరం |

యథా పితరి శుశ్రూషా తస్యహ వచనక్రియాః ||“. (శ్రీమద్వాల్మీకిరామాయణము)

(తండ్రికి శుశ్రూష చేయుట, అతని వచనము నెఱవేర్చుట కన్న ఉత్తమమైన ధర్మము లేదు).

  1. “ఆ. వారి గోరుచున్నవారికి శీతల

వారి యిడుట యెట్టివారికైన

వారితంబుగాని వలసిన ధర్మంబు - -“. (శ్రీమదాంధ్రమహాభాగవతము - 1 - 18 - 425)

  1. “ధర్మ వేది యయినవాడు దైవ ప్రాప్తంబులైన కందమూలాదికంబులచేత నిత్య నైమిత్తిక క్రియలు జేయవలయు. నిజధర్మబాధకంబైన ధర్మంబును, బరధర్మ ప్రేరితంబైన ధర్మంబును, నాభాసధర్మంబును, బాషండ ధర్మంబును గపట ధర్మంబును, ధర్మజ్ఞుండైన వాడుమానవలయు - నైసర్గిక ధర్మంబు దురిత శాంతి సమర్ధంబగు” (శ్రీమదాంధ్రమహాభాగవతము - 7 - 15 - 457)

  2. నిత్య నైమిత్తికాదయః. (నిత్యము చేయు కర్మలను, నిమిత్తముననుసరించి చేయుకర్మ మొదలగునవి).

  3. “ఎవ్వరేనిం దమ యగ్రజులు నన్నమార్గంబునం దామునుం దప్పక వర్తింతురేని నట్టివారిని విశేషధర్మంబెఱింగిన వారండ్రు|”.

(శ్రీమదాంధ్రమహాభాగవతము - 6 - 5 - 246)

  1. “బలియుర దండించుట దు| ర్బల జనరక్షణము ధర్మపద్ధతియగు టం - -”. (శ్రీమదాంధ్రమహాభాగవతము - 4 - 7 - 154)

  2. “వ. రాజులకు మృగయా వినోదంబు విహితానుష్టానంబగుచుండ నాసుర వృత్తి యెట్లయ్యెనని యంటివేని నిదిరాగప్రాప్తంబగుటను విహితంబుగాదు - వినుము -శ్రాద్ధాదులందే, ప్రఖ్యాతశ్రాద్ధ దినంబులయందే రాజైనవాడే మేధ్యంబులయిన పశువులనే వనంబునందే యధోపయుక్తంబుగానే వధియింపం జను”

(శ్రీమదాంధ్రమహాభాగవతము - 4 - 26 - 772)

  1. “తత్వ జిజ్ఞాస యనునది ధర్మ జిజ్ఞాస యగుట గొందఱు ధర్మంబే తత్వంబని పలుకుదురు -” (శ్రీమదాంధ్రమహాభాగవతము - 1 - 2 - 21)

  2. సత్కర్మ. “కృతే చ ప్రతికర్తవ్యమేష ధర్మసనాతనః” (సుందరాకాండ)

(ఉపకారము చేసినవానికి ప్రత్యుపకారము చేయుటయే సనాతన ధర్మము).

  1. యమః (యముడు - యమ ధర్మరాజు).
  1. ” ధర్మస్య తత్వం విహితం గుహాయాం” ” సూక్ష్మాగతర్హి ధర్మస్య దుర్జేయాకృతాత్మ భిః”

(ధర్మము యొక్క తత్వము అతి గూఢము, సూక్ష్మము - క్రుతాత్ములుకూడ తెలుసుకొనలేరు).

(ఉపకారము చేసినవానికిప్రత్యుపకారము చేయుటయే సనాతన ధర్మము).

  1. ” ధర్మః సఖా పరమహో పరలోక యానే“.

(పరలోకములో పోవుటలో ధర్మము గొప్ప మిత్రుడు - సహాయపడునది).

  1. “చలాచలేచ సంసారే ధర్మ ఏకోహి నిశ్చలః”.

(జననమరణ రూపమైన సంసారము చలము, అచలముగా నున్నది - కాని ధర్మము మాత్రము నిశ్చలముగా నిలిచియున్నది).

  1. “సర్వే రాజాశ్రితా ధర్మాః, రాజా ధర్మస్య ధారకః”

(ధర్మములన్నియు పాలించు రాజును ఆశ్రయించి యున్నవ్ - ధర్మమును ధరించువాడు రాజు).

  1. ’ధర్మమునకు నాలుగు పాదములు -“ధర్మస్య ప్రథమః పాదః సత్యమే తత్సుతేర్వచః| ద్వితీయస్తు సధా శౌచం, దయాపాదస్తృతీయకం| దానం పాదశ్చ తుర్థశ్చ పురాణజ్ఞాః వదంతివై|| తైర్విహీనః కథం ధర్మః తిష్టేత్ ఇహ సు సమ్మతః|” (దేవీ భాగవతం)

(ధర్మమునకు నాలుగుపాదములు - సత్యము, శౌచము, దయ, దానము అని పురాణములను తెలిసినవారు చెప్పుదురు. ఈ నాలుగు పాదములు అడుగంటిన ధర్మము భూమిమీద ఎట్లు నిలబడును).

  1. “కృత త్రేతా ద్వాపర కలియుగంబులను యుగచతుష్టయంబును గ్రమంబుగా ప్రవర్తించు. ధర్మంబునకు సత్య దయా తపో దానంబులు నాలుగు పాదంబులై నడుచు - శాంతి దాంత్యాత్మజ్ఞాన వర్ణాశ్రమాచారంబులు మొదలగునవి గలిగి ధర్మంబు మొదటి యుగంబున నాల్గు పాదంబులం బరిపూర్ణంబై ప్రవర్తిల్లు. శాంతి, దాంతి కర్మాచరణరూపంబగు ధర్మంబు మూడు పాదంబుల రెండవ యుగంబునం ప్రవర్తిల్లు - విప్రార్చనా హింసా వ్రత జపానుష్టానాది లక్షణంబులు గలిగి ధర్మంబు రెండు పాదంబుల మూడవ యుగంబునం దేజరిల్లు. మఱియు జనులు కలియుగంబున ధర్మరహితులు, నన్యాయకారులు, క్రోధ మాత్సర్యలోభమోహాది దుర్గుణ విశిష్టులు - -” (శ్రీమదాంధ్రమహాభాగవతము - 12 - 20 -)

  2. “క. దిన దినమును ధర్మంబులు

ననయము ధరనడగిపోవు నాశ్చర్యముగా

విను వర్ణచతుష్కములో నెనయగ

ధనవంతుడైన నేలు ధరిత్రిన్“. (శ్రీమదాంధ్రమహాభాగవతము - 12 - 9 -)

  1. - 45, 46 లో చెప్పిన ప్రకారము ధర్మము క్షీణించుచు, అధర్మము వృద్ధి పొందుచున్నప్పుడు శ్రీమహావిష్ణువు అవతారము లెత్తి ధర్మమునుద్ధరించును, అధర్మమును అణచును. -

“యదా యదాహి ధర్మస్య గ్లానిర్భవతి భారత |

అభ్యుత్థానమ ధర్మస్య తదాత్మానం సృజామ్యహం |

పరిత్రాణాయ సాధూనాం వినాశాయ చదుష్కృతాం |

ధర్మ సంస్థాపనాయ సంభవామి యుగే యుగే ||“. (శ్రీమద్భగవద్గీత - 4 - 7, 8)

(ధర్మము ఎప్పుడు క్షీణించిపోవునో, అధర్మము ఎప్పుడు వృద్ధిపొందునో అప్పుడు నేను - భగవంతుడు - నన్ను సృజించుకుందును - భూమిమీద అవతరించెదను - సాధువులను రక్షించుటకు, దుర్మార్గులను నశింపచేయుటకు నేను ప్రతియుగమందును ధర్మమును స్థాపించుటకు పుట్టుచుందును).

  1. “కుల క్షయే ప్రణస్యంతి కులధర్మాస్సనాతనాః |

ధర్మే నష్టేకులం కృత్స్న మధర్మో (అ)భి భవత్యుత |

అధర్మాభి భవాత్ కృష్ణ ప్రదుష్యంతి కులస్త్రియః |

స్త్రీషు దుష్టానువార్షే య జాయతే వర్ణ సంకరః ||“. (శ్రీమద్భగవద్గీత - 1 - 40, 41)

(కులము క్షీణించిన, సనాతనములైన కుల ధర్మములు క్షీణించును. ధర్మములు నశించిన కులము నశించిన అధర్మము ప్రబలును. అధర్మము ప్రబలిన కులస్త్రీలు చెడిపోవుదురు. కులస్త్రీలు చెడిపోయిన వర్ణసంకరమగును).

Transliteration
  1. dharmamu anumāṭa ‘dhṛ, dhar’ anu dhātuvu nuṃḍi vaccinadi (puṭṭinadi) (root word). dhariṃcuṭa yani dīni yarthamu - ē vastuvainanu gaṭṭigā paṭṭukoni vadalanidi dharmamu - oka vastuvu nilciyuṃḍuṭaku kāraṇamainadi. ī sṛṣṭilōni samasta vastuvulu ēdō oka dānimīda ādhārapaḍiyunnavi, adiyē dāni dharmamu - tanamīda ādhārapaḍiyuṃḍudānini dhariṃcunadi dharmamu, dāni śīlamu, dāni guṇamu. agniki vēḍimi dharmamu, kālcuṭa dharmamu - agnini viḍici vēḍimi yuṃḍadu. okkokka vastuvunaku okkokkaṭi dharmamu - mānavulakukūḍa vārinaḍavaḍikaku dharmamunnadi - adiyē mānava dharmamu.

  2. “dhāraya tīti dharmaḥ, sarvādhiṣṭhānaṃ paramātmā”

(dhariṃcunadi dharmamu; anniṃṭiki adhisṭhānamainadi dharmamu - bhagavaṃtuḍu ī prapaṃcamunu sṛṣṭiṃci pōṣiṃcuvāḍu. kanuka atanē dīni naṃtanu dhariṃcuvāḍu, kanuka dharmamanagā paramātma).

  1. “dhāraṇārtharma mityāhuḥ dharmōdhārayatē prajāḥ |

yat syāt dhāraṇa saṃ yuktaṃ sadharma iti niścayaḥ |”

(dhariṃcunadi kanuka dharmamani ceppabaḍinadi. ī lōkamu dharmamucē dhariṃpabaḍinadi - dharmamunanusariṃci - bhagavacchaktulavalananē (natural laws) -naḍucucunnadi. bhagavaṃtuni śaktiyē prākṛta niyamamulugā vartiṃci prapaṃcamunu naḍupucunnadi - dhariṃcagala śakti galadi dharmamu).

  1. ” sarvabhūtānāṃ dhāraṇāt dharmaḥ, dharmairādhyatē iti vā dharmaḥ-” (śrīśaṃkaraḥ)

(samasta bhūtamulanu dhariṃcunadi kanuka dharmamani ceppabaḍinadi. dhāraṇāśakti galigi yuṃḍuṭacēta pūjiṃpabaḍuvāḍu - bhagavaṃtuḍu).

  1. “śruti smṛtibhyāṃ uditaṃ yat sadharmaḥ pravartitaḥ |

anyaśāstrēṇa yaḥ prōktō dharmā bhāsassa ucyatē ||“. (dēvī bhāgavataṃ)

(śrutulalōnu, smṛtulalōnu ēdi ceppabaḍinadō adiyē dharmamu - itara śāstramulalō ceppabaḍinadi dharmabhāsamu - dharmamuvale kanabaḍunadi, kāni dharmamu kānidi -).

“ityuktvā śrōtasya smārtasya ca kartavya karmāṇi”

(pai prakāramu ceppuṭavalana śrōtriyulu, smārtulu cēyavalasina karmalu ani teliyavaccucunnadi),

  1. “śruti smṛti cōditāni, vēdādyayana yajñadāna tapaḥ prabhṛtīni svavarṇāśrama dharma bhūtāni karmāṇi”.

(śrutulalōnu, smṛtulalōnu ceppabaḍina vēdapaṭhanamu, yajñamu, dānamu, tapassu modalagunavi, tanaku saṃbaṃdhiṃcina, varṇāśramamulaku saṃbaṃdhiṃcina, karmalu). (jaimini)

  1. śrutiḥ smṛtiḥ sadācāraḥ svasyaca priyamātmanaḥ |

ē taccaturvidhaṃ sākṣāddharmasya lakṣaṇaṃ ||“. (manuḥ)

(śrutulu, smṛtulu, sadācāramu, ātmaku priyamainadi - ī nālugu dharmalakṣaṇamulu).

  1. “ka. vēdapraṇihitamēyanu

mōdaṃbuga dharmamayyemunnu, tadanyaṃ

bēdiyagunadi yadharmaṃ

bādiyu hari rūpu vēdamani vinukatanan”. (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 6 - 1 - 84)

  1. “śruti pramāṇakō dharmō nānyōstīti śruṇūttaraṃ |

āvibhāvōpi vēdasya hyakṣarātparamātmānaḥ |

tadācā pauruṣēyatvā nnirastākhila saṃśayaḥ |

ardēhyatīṃdriyē vēdaḥ pramāṇaṃ svata ēvanaḥ |

natu pramāda māyādi dōṣa vadracitaṃ hi tat |

tasmāt sākṣātparabrahma hētutvāt sarva bhāsakaṃ |

avināśi ca vēdākhyaṃ brahma yajñē pratiṣṭhitaṃ |

atōpyatīṃdriyō hi dharmō anuṣṭhēyō vēdabōdhitaḥ |

tyaktvāpa bōdhitaṃ pāṣaṃḍōditaṃ sarvadhā janaiḥ ||“. (gītābhāvaprakāśamu - 3 - 96 to 100)

(akṣaruḍaina paramātmanuṃḍi vēdamu puṭṭinadi. aṃducēta vēdamu apauruṣēyamu - oka puruṣamātruḍu cēsinadikādu. aṃduvalana ēvidhamaina saṃśayamu lēnidi. iṃdriya śaktiki miṃcina dharmamunaku vēdamu svayamuganē pramāṇamu - vēdamulō ceppabaḍiyuṃḍuṭayē ā dharmamunaku pramāṇamu. pramādamulu, māyalu modalagu dōṣamulacē ceppabaḍiyunna pāṣāṃḍula vākyamu iṃdriyamulakatītamaina dharmamaṃdu pramāṇamu kānēradu. aṃducēta parabrahmamē kāraṇamaguṭavalla samastamunu vellaḍi cēyunadi, nāśamulēnidi - anagā, sarvakālamulaṃdu pramāṇamē ani nirdhāraṇa cēyabaḍinadi - ayina vēdamu anu brahmayajñamaṃdu (karmayaṃdu) pratiṣṭhiṃpabaḍinadi. aṃduvalla iṃdriya śaktiki gōcaramukāni dharmamu vēdamunaṃdu bōdhiṃpabaḍina dharmamu anuṣṭhiṃpataginadi. apārthamunu, adharmamunu bōdhiṃcu pāṣāṃḍulu bōdhiṃcunadi ellapuḍu viḍici peṭṭavalasinadē).

  1. “pratipādyaṃ paraṃ brahma bhāratē vēda saṃgrahē |

tat jñānasādhanaṃ dharmaḥ pratipādyōmunērmataḥ |

daivī saṃpadupādēyā pāṃḍavānāṃ janājjayaiḥ |

āsurī saṃpadāhēyā dhārtarāṣṭra parājayāt |

yatō dharmastatō kṛṣṇōyataḥ kṝṣṇaḥ tatō jayaḥ |

ityēvaṃ rūpakēṇārdhō bhāratē muninēritaḥ |” (gītābhāvaprakāśamu - 1 - 105 to 108)

(vēdamulōni viṣayamunu saṃgrahamugā ceppunaṭṭi bhāratamunaṃdu parabrahma pratipādiṃcabaḍinadi. ā parabrahmaku sādhanamu dharmamu. ī viṣayamu ī kriṃdaceppabaḍina vidhamugā nirūpiṃpabaḍinadi - daivī saṃpada kaligiyuṃḍuṭavalana pāṃḍavulaku vijayamu kaliginadi. kāvuna daivī saṃpada svīkariṃcataginadi. āsurīsaṃpadakaligiyuṃḍuṭacēta kauravulaku apajayamu kaliginadi. kāvuna āsurīsaṃpada parityajiṃcavalasinadi.dharmamēpakṣamuna nunnadō ā pakṣamunanē kṛṣṇuḍuṃḍunu, kṛṣṇuḍēpakṣamuna nuṃḍunō ā pakṣamunanē jayamuṃḍunu - jayamu kalugunu. ī ardhamunu vyāsamuni bhāratamulō oka rūpakamugā nirūpiṃcenu).

  1. “sṛṣṭēḥ pūrvaṃ parabrahma nārāyaṇa padābhidaṃ |

āsīt - - |

sasṛṣṭvēdaṃ jagatsarvaṃ cikīrṣustasya ca sthitiṃ |

sasarja brahmarūpēṇa marīcyādīn prajāpatīn |

pravṛtti lakṣaṇaṃ dharmaṃ grāhayaṃ māsa tanmunīn |

sa saṃsāra sthitērhētu dharmaḥ svargādi sādhanaṃ |

nivṛtti lakṣaṇaṃ dharmaṃ sanakādīna kalmaṣān |

sṛṣṭvā tān grāhayā māsa mōkṣahētuṃ sa vaidikaṃ |

gṛhītō dvividhō dharmā munibhistatva darśibhiḥ |

pravartitō yathā śāstraṃ lōkēsminnadhi kāriṣu |

kṛtādiṣu yugēṣvēṣa dharamaḥ sadbhiḥ pravartitaḥ |

kṣīṇaprāyō abhavallōkē kālēnā ciṃtya vartminā |

kāmādīnāṃca bāhulyā dvaicitryātkarmaṇāṃ tathā |

hīyamānē kṣitau dharmē vartamānēhya dharmakē |

dharmagōptā mahāviṣṇurādi kartā mahēśvaraḥ |

nahi pālayiṣurtharmaṃ kṣitāvavatārahi |

svāṃ māyāṃ vaiṣṇavīṃ śaktiṃ vaśīkṛtya guṇātmakāṃ |

ajō(a)vyayō(a)kriyō nityaḥ śuddhō buddhaḥ nacēśvaraḥ |

anaṃtakalyāṇaguṇō maṃgaḷānāṃ parō (a)vadhiḥ |

svēcchayā saṃba bhūsādyō dēvakyāṃ vasudēvataḥ |

nihatyāsura pakṣīyān dharma śatrūnanēkathā |

dharmapravartitō lōkē svamūrtyādbhuta rūpayā|

“sadharmō dvividhō pīha varthamānōyathā bhavēt |

saṃpradāya mukhē naiva tathā kāryaṃ mayādhunā |”

iti saṃcitya gōviṃdō nimittī kṛtya cārjunaṃ |

saṃgrāmē avasaraṃ labdhvādvividhaṃ dharmamīśvaraḥ |

tasmādupadi dēśāsya uttamayādhi kāriṇī |

dharmō anuṣṭīya mānaśca gṛhītaḥ sanguṇādhikaiḥ |

svayamēvahi kālēna pracayaṃ pragamiṣyati |

ityatō(a)rjunamuddhiśya dharmaṃ saṃprōktavān hariḥ ||“. (gītābhāvaprakāśamu - 1 - 5, 7 to 20)

(nārāyaṇuḍanu pērugala parabrahma sṛṣṭiki pūrvamu uṃḍeḍivāḍu. atanu ī jagattu aṃtanu sṛṣṭiṃci dāniki sthiti kalpiṃcaḍāniki, konni nāḷḷu uṃḍunaṭlu cēyuṭaku - ā sthitikālaṃ lō dānini pōṣiṃcuṭaku brahmarūpamucēta marīci modalagu prajāpatulanu sṛṣṭiṃcenu. saṃsāramunaku kāraṇamainaṭuvaṃṭinnī, svargamu modalagu vāṭiki sādhanamainaṭuvaṃṭinnī pravṛtti lakṣaṇamugala dharmamunu vāricē svīkariṃpa cēsenu. vēdamulō ceppabaḍinaṭuvaṃṭinnī mōkṣamunaku hētuvainaṭuvaṃṭinnī nivṛttilakṣaṇamaina dharmamunu sanaka sanaṃdana, sanatkumāra sanatsu jātulanu munulanu sṛṣṭiṃci vāricē svīkariṃpa cēsenu. ī prakāramugā vārusvīkariṃcina yī reṃḍuvidhamulagu dharmamulanu munulu grahiṃci vāri vāri śiṣyulaku śāstramulō ceppina prakāramugā ceppucū vaccuṭacēta paraṃparagā lōkamulō pracāramayi dharmamu pravartiṃpa cēyabaḍinadi. kṛtayugamu modalagu yugamulalō īdharmamu satpuruṣulacēta pravartiṃpabaḍinadi. ciṃtiṃcuṭaku alavikāni kālakramamucēta kāmādulu balisipōvuṭacētanu, karmala vaicitryamucēta ī dharmamu kṣīṇiṃcucū vaccucuṃḍuṭa cētanu, adharmamu vṛddhipoṃducuṃḍuṭavalananū, ādikarta ayina - anagā ī dharmamunu moṭṭamodaṭa sṛṣṭiṃcina śrīmahāviṣṇuvu - dharammunu pāliṃcuṭaku - tirigi punaruddhariṃcuṭaku bhūmimīda avatariṃcenu. viṣṇuvuyokka śaktiyē ayina māyanu triguṇātmakamaina māyanu tanavaśamulōnuṃcukoni, janmalēnivāḍayyunu, kṣīṇiṃcanivāḍayyunu trikālamulaṃduṃḍu vāḍayyunu śuddhuḍu, buddhuḍu, anaṃtakaḷyāṇaguṇamulu kalavāḍayyunu, sarvamaṃgaḷamulaku avadhi ayinavāḍu, sṛṣṭiki mūlakāraṇamainaṭuvaṃṭivāḍu agu śrīmahāviṣṇuvu - śrīmannārāyaṇuḍu - tana iṣṭa prakāramu vasudēvuniki dēvakiyaṃdu kṛṣṇuḍanu pērutō kumāruḍai puṭṭi, dharmamunu pravartiṃpacēyuṭaku śatruvulaina asurulanu - asurasaṃpatti galavārini anēkaprakāramugā caṃpi, adbhutamaina tana ākāramutō - śrīkṛṣṇāvatāramutō - dharmamunu pravartiṃpacēsenu - eṭlanagā -” ī reṃḍu vidhamulagu dharmamulanu bhūmimīda saṃpradāyamūlamugā ē prakāramugā vṛddhipoṃdagalavō ā prakāramugā ippuḍu nēnucēyudunu” ani ālōciṃci bhārata yuddhamu anu avasaramu kudaragānē yuddha bhūmiyaṃdu uttamādhikāriyaina arjununi nimittamātrunigā cēsi ataniki bōdhiṃcinaṭṭi miṣacē lōkulaṃdaṟiki teliyunaṭlugā śrīkṛṣṇabhagavānuḍu ī dharmamunu gītārūpamugā - bhagavadgīta anu pērugala dāninigā upadēśiṃcenu. ī prakāramugācēsina yaḍala dharmamu dānaṃtaṭa adiyē lōkamulō pracāramayi vṛddhipoṃdi vyāpiṃcagaladanu uddēśamutō bhagavaṃtuḍaṭlu cēsenu).

  1. “śruti smṛtī ubhēnētrē purāṇaṃ hṛdayaṃ smṛtaṃ |

ētatrayōkta ēva syāddharmō nānyatra kutracit |

virōdhōyatratubhavē trayāṇāṃca parasparaṃ |

śrutistatra pramāṇaṃ syāt dvayōrddai dhē śrutirvarā |

śrutidvaidhaṃ bhavēdyatra tatra dharmāvu bhausmṛtau |

śrutidvaidhaṃtu yatrasyāt viṣayaṃ kalpyatāṃ pṝthak |

purāṇēṣu kvaciccaiva taṃtra dṛṣṭaṃ yadhātathaṃ |

dharmaṃ vadaṃti taṃ dharmaṃ gṛhnīyānna kadhaṃcana |

vēdāvirōdhi cēttaṃ traṃ tatpramāṇaṃ na saṃśayaḥ |

pratyakṣa śrutiruddhaṃ yattatpramāṇaṃ bhavēnna ca |

sarvadhā vēda ēvā sau dharmamārga prakāśakaḥ |

tēnā viruddhaṃ yatkiṃcit tatpramāṇaṃ nacānyadhā |

- - - tasmāt sarva prayatnēna vēdōktaṃ dharmamāśra yēt |

smṛtiḥ purāṇamanyatvā taṃ traṃ vā śāstramēva - - |

tanmūlatvē pramāṇaṃ syāt nānya dhā tu kadācana |

- vēdōktava ddharmaṃ tasmān kuryānnara ssadā ||“. (dēvī bhāgavataṃ)

(śrutulu smṛtulu reṃḍu nētramulu, purāṇamulu hṛdayamu - ī mūḍiṃṭilō ceppinadē dharmamu. itara graṃdhamulalō ceppinadi dharmamukādu. ī mūḍiṃṭilō ceppabaḍina dharmamu viṣayamulō okadānikokaṭi viruddhamugānunna yaḍala śrutiyē pramāṇamu. śrutulalō reṃḍu vidhamulugā ceppabaḍiyunna yaḍala reṃḍunu pramāṇamulēyani tīsukonavalenu. purāṇamulalō konni cōṭla taṃtra dṝṣṭyā dharmamu ceppabaḍinadi. vēdamulō bōdhiṃcina dharmamunaku viruddhamugā lēniyaḍala traṃtramulō ceppina dānini grahiṃcavaccunu. anni vidhamula dharmamu viṣayamai vēdamē pramāṇamu. dāniki viruddhamugā lēnivi kūḍā pramāṇamu. aṃducēta eṃta prayatnamu cēsi ayinanu vēdamulō ceppina dharmamunē āśrayiṃcavalenu. smṛtigāni purāṇamulu gāni yitara graṃdhamulugāni (śāstramulugāni) vēdamūlamulaguṭavalananē - avi aṭlu ceppuṭaku vēdamē adhāramaguṭa valananē - avikūḍa pramāṇamu lainavi. itara kāraṇamulavalla kādu. aṃducēta vēdamulō ceppabaḍina dharmamunē ācariṃcavalenu).

  1. ” paramēśvarēṇa śruti smṛti rūpa cakṣurbhyāṃ dṛṣṭō dharmaḥ satyaḥ. cakṣuṣā dṛṣṭamēva manasi niścinōti iti pūarāṇa rūpa hṛdayē niścitō dharmōpi satyaḥ ityardhaḥ, nanu trayāṇāmapi yatra kutra cittapta mudrādi vidhau virōdhō dṛśyatē. śruti purāṇāpēkṣayā śrutiḥ prabalē purāṇa smṛtyōḥ parasparavirōdhaḥ, purāṇāpēkṣa yā smṛtiḥ vēdamūlakatvāt pramāṇaṃ. nanu yathā smṛtōnāṃ vēdamūlakatvāt prāmāṇyaṃ. tathā purāṇā nāmapi vēdamūlakatvā dēva prāmāṇyaṃ smṛti samānamēva kiṃ nasyāt. nakēvalaṃ purāṇāni vēdamūlakāni kiṃtu taṃtramūla kānyapi saṃti. tathāca purāṇāpēkṣayaṃ kēvala mūlakatvāt smṛtīnāṃ uktaṃ avyāhatamēva. nanutaṃ trāṇāmapi sākṣādīśvara praṇī tatvāt prāmāṇyaṃ. tathā ca tanmūlaka purāṇā nāmapi prāmāṇyaṃ kiṃ nasyāt dēhavatā śivēna praṇītasyā gamasya nasvataḥ. prāmāṇyaṃ, kiṃtu vēdamūlakatvā dēva. tathāca brāhmaṇasya pratyakṣa śruti viruddha tapta mudrā dhāraṇādi pratipādaka taṃtrasya. na prāmāṇyaṃ. kiṃtu, vēdāvirōdhyaṃ śē ēva prāmāṇyaṃ iti bhāvaḥ. tathā ca taṃtrārdha pratipādaka purāṇasya pratyakṣa śruti virōdhānna prāmāṇyaṃ”).

(śrutulu smṛtulu anu reṃḍu nētramulatō paramēśvaruḍu satyamainadi - ellakālamulaṃdu vartiṃcunadi - ayina dharmamunu cūcenu - nētramulatō cūcinadē manasulō niścayiṃcukonenu - anagā purāṇa rūpamainadi manassu. aṃducēta śruti smṝtulalō ceppabaḍina dharmamē gāka purāṇamulalō ceppabaḍina dharmamu kūḍa satyamainadē. ī mūḍiṃṭilōkūḍa akkaḍakkaḍa koṃta virōdhamu kanabaḍucunnadi. śruti purāṇamulalō śruti prabalamainadi. smṛtulaku purāṇamulaku virōdhamunnacōṭa smṛtulu vēdamumūlamugā - pramāṇamugā kalavaguṭacēta smṛtulē pramāṇamulu. smṛtulu vēdamūlamulaguṭacēta avi pramāṇamulugā gala purāṇamulu kūḍa vēdamūlamulē yaguṭavalana purāṇamuleṃduku pramāṇamulukāvu ? purāṇamulannī vēdamu mūlamugāgalavi kāvu. konni taṃtramulu mūlamugā galavi yunnavi. aṃducēta vēdamūlamulaippaṭakinnī konni purāṇamulu purāṇamulu - taṃtramulukūḍa sākṣādīśvaruni valananē praṇītamulainavi kanuka pramāṇamulē. aṃducēta vāṭiki mūlamaina purāṇamuleṃduku pramāṇamulu kākūḍadu? śarīramunu poṃdina - rūpamunu poṃdina śivuni valana ceppabaḍinadi kanuka avi svataṃtrapramāṇamulu kāvu. vēdamūlamulaguṭacētanē, vēdamūlamainavē pramāṇamu. śrutiki viruddhamugā ceppabaḍina tapta mudradhāraṇamu modalagunavi ceppu taṃtramulu pramāṇamulu kāvu. kāni vēdamulaku viruddhamugā lēni taṃtramulē pramāṇamulu. aṃducēta taṃtramulalōnivi śrutiki virōdhamainavi pramāṇamu kādu).

  1. ” sarvajñāt sarva śaktēḥ mattō matsvarūpāt vēdaḥ samutthitaḥ tadā. tadā mamājñānā bhāvat yanmayōktaṃ tatsatyamēva iti śrutirnā pramāṇaṃ. vēdātirikta śāstrāṇi tu ajña puruṣa buddhi kalpitāni, tataśca, ajña praṇītatvāt aprāmāṇānyēva. iti taduktō dharmō dharmā bhāsaḥ; vēdōkta ēvatu dharmaḥ- śrutyartha ēvatu smṛtibhirucyatē. tatō mūla bhūta śrutēḥ prāmāṇāt tanmūla smṛtīnā mapi prāmāṇyaṃ avyāhatamēva).

(sarvajñuḍu - anniyutelisinavāḍu - sarva śaktimaṃtuḍu ayina nānuṃḍi - bhagavaṃtuninuṃḍi, nāsvarūpamunuṃḍi - vēdamu puṭṭinadi. nāku ajñānamu lēkapōvuṭavalana nēnu ceppinadi apramāṇamakādu, adi satyamē - nijamainadē - nēnu vēdamulō ceppinadi mūḍukālamulaku - eppaṭikinnī vartiṃcunu. vēdātirikta śāstramulu ajñāni - jñānamu lēnivāni - buddhi cēta kalpitamainavi. ajñuḍu ceppinavi kanuka avi apramāṇikamulu. aṃducēta vāṭilō ceppabaḍina dharmamu dharmābhāsamu - dharmamuvale tōcunadi kāni dharmamukādu. śrutulalō ceppinadē dharmamu -śrutulalō ceppinadē smṛtulu ceppucunnavi. smṛtulu vāṭiki mūlamaina vēdamulōni dharmamulē ceppucunnavi, kanuka smṛtulu kūḍa pramāṇamulē).

  1. paraṃ aparaṃca tatvaṃ viṣayaṃ, tajñānaṃca avāṃtara prayōjanaṃ, mōkṣaṃ paramaṃ.

(paratatvamu, prakṛti tatvamu - ī reṃḍū viṣayamainadi dharmamu - dānivalana kalugu avāṃtara prayōjanamu jñānamu - parama prayōjanamu mōkṣamu).

  1. abhyudayaniḥ śrēyasōtpatti hētubhūtāḥ cōdanā lakṣaṇāḥ dharmāḥ” (śrīśaṃkaraḥ)

(ī lōkamulō vṛddhipoṃduṭaku paralōkamuna sukhamu kaluguṭaku muktiki prōdbalamunicci, ī pani cēyavalasinadi, yī pani cēyarānidi anu cōdanā lakṣaṇamulu galigi vāṭiki kāraṇamainavi dharmamulu).

“varṇāśramādi lakṣaṇaṃ prāṇināmabhyudayaniḥ śrēyasa sādhanaṃ” (śrīśaṃkaraḥ)

(jīvulaku abhyudayamu, niḥśrēyassu - ihalōkasaukhyamu, mōkṣamu anu reṃḍiṃṭiki sādhanamaina varṇadharmamulu, āśrama dharmamulu modalagunavi).

” śruti smṛti cōditāni vēdādhyayana yajña dānatapaḥ prabhṛtīni svavarṇāśrama dharma bhūtāni karmāṇi cōdanā lakṣaṇō arthō dharmaḥ-” (jaimini)

  1. dēśē dēśē ya ācāraḥ pāraṃparya kramāgataḥ |

āmnāyai raviruddhaśca sadharmaḥ parikīrtitaḥ.

(okkokka dēśamulō śiṣṭulaina vāridvārā paraṃparagā jarugu ācāramu - vēdamulō ceppinadāniki viruddhamukānidi dharmamu ani ceppabaḍucunnadi).

  1. ” yattvācāryāḥ kriyamāṇaṃ praśaṃsaṃti sadharmō yadgarhaṃtē sō (a)dharmaḥ -” (āpastaṃbasūtramu)

(āryulainavāru - śrēṣṭulu, jñānalu - ē paninimeccukonucunnārō adidharmamu, vārugarhiṃcunadi adharmamu)

  1. “ācāraḥ pradhamō dharmaḥ śrutyuktassmārta ēvaca |

ācāraḥ paramō dharmaḥ nṛṇāṃ kalyāṇa kārakaṃ ||“.

(śrutulalōnu, smṛtulalōnu ceppabaḍina ācāramu prathama dharmamu- ācāramu narulaku śubhamulanu kalugacēyunu kanuka paramadharmamu).

  1. “tatva jijñāsa yanunadi dharma jijñāsa yaguṭa goṃdaṟu dharmaṃ cē tatvaṃbani palukuduru”. (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 1 - 2 - 21)

  2. ” dhriyatē anēna adhaḥ patan puruṣaḥ iti dharmaṃ”.

(adhōgatiki pōvu puruṣuni mīdiki lēvanettunadi dharmamu).

  1. “bhagavān samīyatē jñāyatē anēna” (bhagavaṃtuni teliyacēyunadi dharmamu - bhagavattatvamu).

  2. “manutēhi nastipāpaṃ itivā, bhagavataḥ prāptisādhana bhūtaḥ’.

(pāpamulanu naśiṃpa cēyunadi, bhagavaṃtuni cēruṭaku sādhanamainadi).

  1. ” vāsudēva parōdharmō” (śrīmadbhāgavataṃ)

” vēdayāga, yōgakriyājñāna tapōgati dharmaṃbulu vāsudēva paraṃbulu” (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu -1 - 2 - 24)

  1. sarva prapaṃca dhārakaḥ.

(samasta prapaṃcamunu dhariṃcunadi - prapaṃcamaṃtayu anēkavidhamulaina dharmamulavalananē - (natural laws valananē) naḍucucunnadi - ā dharmamē prapaṃcamunu naḍupucunnadi).

  1. ” ahinsā paramō dharmaḥ” (jīvahiṃsa cēyakuṃḍuṭayē parama dharmamu).

” ahiṃsā prāṇināṃ dharmaḥ prakṛṣṭa prāṇi rakṣaṇāt” (gītābhāvaprakāśamu - 1 - 262)

(prāṇulanu rakṣiṃcuṭa kaṃṭe prāṇulanu hiṃsa cēyakuṃḍuṭayē parama dharmamu).

  1. dharmō yēna hatōhaṃti, dharmō rakṣati rakṣitaḥ” (manusmṛti)

(dharmamunu naśiṃpacēyuvānini dharmamu naśiṃpacēyunu - dharmamunu rakṣiṃcina adi(manalanu) rakṣiṃcunu).

  1. “dharmōhi paramō lōkē dharmē satyaṃ pratiṣṭitaṃ |

dharma saṃśritamapyē tat viturvacanamuttamaṃ ||“. (śrīmadvālmīkirāmāyaṇaṃ - ayōdhyā kāṃḍa)

(ī lōkamunaṃdu dharmamē goppadi, eṃducētananagā dharmamaṃdu satyamu - satyarūpuḍagu bhagavaṃtuḍu pratiṣṭiṃpabaḍiyunnāḍu).

  1. ” dharmē satyaṃ pratiṣṭitaṃ” (śrīmadrāmāyaṇamu - ayōdhyākāṃḍa)

(satyamanagā satyasvarūpuḍaina bhagavaṃtuḍu - aṭuvaṃṭivāḍu dharmamaṃdu pratiṣṭiṃpabaḍiyunnāḍu - bhagavaṃtuḍu dharmasvarūpuḍu).

  1. “brahmaṇōpi pratiṣṭāhimamṛtasyā vyayasyaca |

śāśvatasya ca dharmasya sukhassaikāṃti kasya ca”. (śrīmadbhagavadgīta - 14 - 27)

(mṛtilēnivāḍu, avyayuḍu - vikāramulu lēnivāḍu - nityuḍu - ellakālamulaṃduṃḍuvāḍu, ēkāṃtasukhamu mōkṣamu - ayinavāḍu ayina brahmanu agunēnu - dharmamulō pratiṣṭiṃpabaḍiyunnānu - aṃducēta nēnē dharmamu - dharmarūpuḍanu).

  1. “dhṛtiḥ kṣamā damō (a)stēyaṃ śācamiṃdriya nigrahaḥ |

dhīrvidyā satyamakrōdhō daśakaṃ dharma lakṣaṇaṃ ||” (manuḥ - 5 - 9)

(dhṛti, kṣama, daya, astēyamu, śaucamu, iṃdriya jayamu, buddhi (jñānamu), pratipakṣamunu nirākariṃcu śakti, vidya (ātmajñānamu), satyamu, krōdhamulēkuṃḍuṭa, - ī padi dharmamuyokka lakṣaṇamulu).

  1. ” dvividhōhi vēdōktō dharmaḥ - pravṛtti lakṣaṇō nivṛtti lakṣaṇaśca. jagataḥ sthitikāraṇaṃ prāṇināṃ sākṣāda bhyudaya hēturyassa dharmō brāhmaṇā dyairvarṇibhi rāśrama bhiśca śrēyōrthibhi ranuṣṭīya mānō dīrghēṇa kālēnānuṣṭā truṇāṃ kāmōdbhavāt hīyamāna vivēka vijñāna hētukēnā dharmēṇābhi bhūyamānē dharmē pravarthamānē cā dharmē cādharmē jagatasthitaṃ paripipālayiṣussa ādikartā nārāyaṇākhyō viṣṇurbhaumasya brahmaṇō brāhmaṇatvasya hi rakṣaṇēna rakṣitassyā dvaidikō dharmasta dadhīnatvā dvarṇāśrama dharmāṇāṃ sa bhagavān - jñānaiśvarya śakti balavīrya tējōbhisyadā saṃpanna striguṇātmakāṃ vaiṣṇavīṃ svāṃ māyāṃ mūla prakṝtiṃ vaśīkṛtyā jō (a)vyayō bhūtānāmīśvarō, nitya śuddha buddha mukta svabhāvōpi sassva māyayā dēhanāniva, jāta ivaca, lōkānugrahaṃ kurvanniva lakṣyatē”. svaprayōjanā bhāvēpi bhūtānu jighṛkṣayā vaidikaṃ hi dharma dvayamarjunāya śōka mōha mahō dadhē nimagnāyōpadi dēśa, guṇādhikairhi gṛhītō (a)nuṣṭīyamānaśca dharmaḥ pracayaṃ gamiṣyatīti taṃ dharmaṃ bhagavatā yathō padiṣṭaṃ vēdavyāsa ssarvajñō bhagavān gītākhyai ssaptabhi ślōkabhirupanibabaṃdha tadaivaṃgītāśāstraṃ samasta vēdārthasāra saṃgrahabhūtaṃ durvijñē yārthaṃ” (śrīśaṃkaraḥ - gītābhāṣyē)

(bhagavaṃtuḍī jagattunu sṛṣṭiṃci dānini pōṣiṃcuṭaku - dānini dharmamārgamuna naḍipiṃcuṭaku marīci modalagu prajāpatulanu sṛṣṭiṃci vēdamulō ceppabaḍina pravṛtti dharmamunu vāriki upadēśiṃcenu - tarvāta sanaka sanaṃdanādulanu sṛṣṭiṃci vāriki jñānavairāgyalakṣaṇamaina nivṝtti dharmamunu upadēśiṃcenu. vēdamulō ceppabaḍina ī dharmamu rreṃḍuvidhamulu : - pravṛtti lakṣaṇamu, nivṝtti lakṣaṇamu galadi. jagattuyokka sthitiki kāraṇamaina ī dharmamu brāhmaṇulacētanu varṇāśramamulanu pāṭiṃcu vāricētanu, śrēyassunu kōruvāricētanu cālākālamugā anuṣṭiṃpabaḍucuvacci, kāmamu gaḍicinakoladi vivēkajñānamulu taggunaṭlu cēyūdharmamuvalana ī dharmamu māṭumaṇugucu adharmamu vṛddhipoṃducu vaccucuṃḍa jagattunu pāliṃcuṭaku sthitikālamulō dharmamārgamuna naḍupuṭaku ādikartayu, nārāyaṇuṃḍu anu pērugala viṣṇuvu brāhmaṇatvarakṣaṇamu koṟaku dēvakīdēviyaṃdu vaśudēvuni aṃśayaṃdu puṭṭenu - varṇāśramadharmamulu vēdamulō ceppabaḍina ī dharmamu brāhmaṇulādhīnamulō nuṃḍuṭacēta vārini rakṣiṃcinavāricē ī dharmamu rakṣiṃpabaḍunani - vāridvārā lōkamulō ī dharmamu nilabaḍunani iṭlucēsenu - jñānēśvarya śakti balavīrya tējassulanu ṣaḍvidhamulaina aiśvaryaguṇamulellapuḍu galavāḍainanu bhagavaṃtuḍu satvarajasthamamulanu mūḍuguṇamulugala vaiṣṇavi yanu śaktini (mūla prakṛtini) tana vaśamulōnuṃcukoni ajuḍu, avyayuḍu, bhūtamulakīśvaruḍu, nityuḍu, buddhuḍu, śuddhuḍu, muktuḍu ayinanu tanamāyacētanu - māyavale pravartiṃcu śakti cētanu, dēhamu galavāḍu vale - janmiṃcinavānivale lōkānugrahamu cēyucu gānabaḍucunnāḍu. iṭlu cēyuṭavalana tanaku eṭṭi prayōjanamulēkunnanu, bhūtamulananugrahiṃcuṭaku śōkamanu mahāsamudramulō munigiyunna arjununaku upadēśiṃcenu - arjununivaṃṭi adhikāriki upadēśiṃcina atanicē grahiṃpabaḍi anuṣṭiṃcina dharmamu lōkamulō vṛddhipoṃdunu, vyāpiṃcunu anu abhiprāyamutō niṭlu cēsenu. śrīkṛṣṇabhagavānuḍu arjununiki upadēśiṃcina ī dharmamu sākṣānnārāyaṇamūrti ayina śrī vēdavyāsamaharṣi sarvajñuḍaguṭacēta ēḍuvaṃdala ślōkamulalō śrīmadbhagavadgītayanu pērugala dāninigā raciṃcenu. ī gītāśāstramu annivēdamula sāramunu saṃgrahamugā galadi - sādhāraṇamugā dāniyardhamu telusukonuṭaku kaṣṭamainadi).

  1. dharmō dvividhaḥ - pravṛtti lakṣaṇō nivṛtti lakṣaṇō iti tatra yaḥ svargā dyarthaḥ pravṝti lakṣaṇaḥ sō aparaḥ. yatastu dharmānnivṛtti lakṣaṇāt śravaṇā darādi lakṣaṇā bhaktirbhavati saparō dharmaḥ - sa ēnai kāṃtikaṃ śrēyaḥ iti kathaṃ bhūtā ? apratihatā, vighnairasa bhibhūtā”.

(dharmamu reṃḍu vidhamulu - pravṛtti lakṣaṇamu galadi, nivṛtti lakṣaṇamugaladi. svargamu modalagu vāṭikoṟaku ayinadipravṛtti lakṣaṇamugaladi. idi aparadharmamu. nivṛtti lakṣaṇamu bhakti lakṣaṇamulu galadi. idi paradharmamu - aḍḍulēnidi, vighnamulu lēnidi - idiyē utkṛṣṭa dharmamu).

  1. yatīnāṃ praṇavō dharmō nirāhārō vanaukasāṃ | dānamēva gṛhasthānāṃ śuśrūṣā brahmacāriṇāṃ”. (śatapadhaśruti)

(yatula dharmamu - vāru vidhigācēyavalasinavi - praṇavamu - vānaprasthāśramamulōnunna vāriki nirāhāramu dharmamu. gṛhasthāśramamulōnuṃḍuvāriki dānamē dharmamu. brahmacārulaku guru śuśrūṣayē dharmamu).

  1. “dvividō vaidika dharmaḥ - pravṛtti lakṣaṇō, nivṛtti lakṣaṇaśca - tatra ēkō jagataḥ sthitikāraṇaṃ, prāṇināṃ sākṣāt abhyudayaniḥ śrēya sahētuḥ yaḥ sadharmaḥ brāhmaṇādyaiḥ varṇibhiśca śrēyārdhibhiḥ anuṣṭīyamānō dharmaḥ” (śrīśaṃkaraḥ)

(“pravṛtti lakṣaṇō dharmaḥ abhyudayārdhīnāṃ sākṣādabhyudaya hētuḥ niḥ śrēyasārdhīnāṃ paraṃ parayā niḥ śrēyasa hētuḥ nivṛtti lakṣaṇastu dharmaḥ sākṣādēva niḥ śrēyasahētuḥ iti vibhāgaḥ). (śrī ānaṃdagiri)

(vaidika dharmamu - vēdamulō cēppabaḍina dharmamu reṃḍu vidhamulu - pravṛtti lakṣaṇamu galadi, nivṛtti lakṣaṇamugaladi. ī reṃḍiṃṭilō okaṭi - modaṭidi - jagattuyokka sthitiki kāraṇamu. ī dharmamuvalananē jagattu naḍucucunnadi. jīvulaku sākṣāttu abhyudayamunaku - vṛddhilōniki vaccuṭaku - niḥ śrēyassunaku - kāraṇamainadi. idi brāhmaṇulu, śrēyassunu kōruvāru modalaguvāru, pāṭiṃcunadi)

(pravṛtti lakṣaṇamu gala dharmamu abhyudayamukōruvāriki sākṣāttugā abhyudayamunaku kāraṇamainavi. niḥ śrēyassu kōruvāriki paraṃparagā niḥ śrēyassunu kalugacēyunadi. nivṛtti lakṣaṇadharmamu sākṣāttugā - nērugā - niḥ śrēyassunaku kāraṇamainadi).

  1. rājñi dharmaṇi dharmiṣṭāḥ pāpē pāpaparāḥ sadā |

rājana manuvartaṃtē yathā rājā tathā prajāḥ ||” (bhōjarājacaritramu)

(dēśamunu pāliṃcu rāju dharmamunupāṭistē prajalu dharmamunu pāṭiṃcedaru - rāju adharmamunu pāṭistē prajalu pāpamu cēyuvāraguduru. rāju eṭlu cēsina prajalu aṭlu cēyuduru).

  1. “dharmō jayati nā dharmaḥ, satyaṃ jayati nānṝtaṃ |

kṣamā jayati nakrōdhō, dēvō jayati nāsuraḥ ||“.

(dharmamē jayiṃcunu, adharmamu jayiṃcadu - satyamē jayiṃcunu, anṛtamu jayiṃcadu - kṣama jayiṃcunu, krōdhamu jayiṃcadu, asurulu jayiṃcaru -dēvī saṃpadagalavāru jayamu poṃduduru - asura saṃpadagalavāru jayiṃcaru -pāṃḍavulu dharmapravartana galavārukanuka jayamu noṃdiri. lōkamulō satyamē jayiṃcunu - hariścaṃdruḍu satyavākku nilabeṭṭukonuṭavalana jayiṃcenu -ōrmiyē jayiṃcunu, krōdhamu jayiṃcadu - aṃbarīṣuḍu ōrmicē jayiṃcenu, dūrvāśamaharṣi krōdhamucē- aṃbarīṣunipai kōpamucē - parājayamu oṃdenu - dharmapravartanavalananē anni viṣayamulaṃdu jayamu poṃda kalugunu).

  1. “advēṣṭā sarvabhūtānāṃ maitraḥ karuṇa ēvaca|”. idi modalu” yētu dharmyāmṛtamidaṃ yadhōktaṃ varyupāsatē|śraddha dhānā matparamā bhaktāstē(a)tava mēpriyāḥ||“. anu ślōkamuvaraku śrīmadbhagavadgītalō adhyāyamu 12 lō 13 modalu 20 vaṟaku gala ślōkamulalō dharmamulu ceppabaḍinavi. ī dharmamulu śrēyōdāyakamulu, muktidāyakamulu. vīṭini dharmāmṛtamani śrīkṛṣṇa bhagavānuḍu ceppenu. amṛta tatvamaina mōkṣamunaku sādhanamani iṭlu ceppabaḍinadi. dharmamutō kūḍinadi dharmyamu, dharmasādhanamu - dānirūpamagu amṛtamu dharmāmṛtamu).

  2. dharmārdhakāma mōkṣamulu ani puruṣārthamulu - puruṣuḍu sādhiṃcavalasinavi - nālugu ceppabaḍinavi. ā nālugiṃṭilō dharmamu modaṭidi. migilina mūḍu puruṣārthamulu dharmamunanusariṃciyē sādhiṃcavalenu - dharmamārgamunanē poṃdavalenu).

  3. dharmamanagā iṃkanu anēkavidhamulagā ceppabaḍinavi –

    1. puṇyamu, nīti, nyāyamu, svabhāvamu - agniyokkasvabhāvamu uṣṇamu - vēḍimi; jalamu yokka svabhāvamu śītalatvamu - calladanamu.

    2. “puruṣa svabhāvavihitān yathāvarṇaṃ yathāśramaṃ |

vairāgyarāgōpādhi bhyāmāmnātō bhaya lakṣaṇān |

dānadharmān rājadharmān mōkṣadharmānvibhāgaśaḥ |

strīdharmān bhagavaddharmān samāsa vyāsayōgataḥ |

dharmārdha kāma mōkṣāṃśca sahōpāyānya thāmunē |

nānā khyānētihāsēṣu varṇayāmāsa tatvavit ||“. (śrīmadbhāgavataṃ - 1 - 9 - 26 to 28)

paina ceppina ślōkārthamu ī kriṃdavidhamugā śrīmadāṃdhramahābhāgavatamulō ceppabaḍinadi: -

“dharmanaṃdanuṃḍu maṃdākinī naṃdanuvalana narajāti sādhāraṇaṃbulagu dharmaṃbulunu, varṇāśrama dharmaṃbulunu, rāgavairāgyōpādhulatō gūḍina pravṛtti nivṛtti dharmaṃbulunu, dāna dharmaṃbulunu, rāja dharmaṃbulunu, strīdharmaṃbulunu, śamadamādikaṃbulunu, haritōṣaṇaṃbulagu dharmaṃbulunu, dharmārthakāma mōkṣaṃbulunu, nānā vidhōpākhyānēti hāsaṃbulunu, saṃkṣēpa vistārarūpaṃbula neṟiṃge”. (1 - 9 - 178)

  1. “dānadharmāt parōdharmō bhūtānāṃ nēha vidyatē|” (kūrmapurāṇamu)

(bhūtamulaku dānamunu miṃcina dharmamu lēdu).

  1. “nahiṃsyā tsarva bhūtānī tyēvaṃ dharmānuśāsanaṃ”

“(prāṇi hiṃsa sēyaka vartiṃcuṭa vartiṃcuṭa kaṃṭe mikkili dharmamu lēdu)’ (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 7 - 15 - 455)

“parahinsā nakartavya sarva śrēyōbhighātini”

(samastamaina śrēyassulanu nāśamu cēyu parahiṃsa - itarulanu hiṃsiṃcuṭa - cēyakūḍadu)

  1. “nahyatō dharmācaraṇaṃ kiṃcit astimahattaraṃ |

yathā pitari śuśrūṣā tasyaha vacanakriyāḥ ||“. (śrīmadvālmīkirāmāyaṇamu)

(taṃḍriki śuśrūṣa cēyuṭa, atani vacanamu neṟavērcuṭa kanna uttamamaina dharmamu lēdu).

  1. “ā. vāri gōrucunnavāriki śītala

vāri yiḍuṭa yeṭṭivārikaina

vāritaṃbugāni valasina dharmaṃbu - -“. (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 1 - 18 - 425)

  1. “dharma vēdi yayinavāḍu daiva prāptaṃbulaina kaṃdamūlādikaṃbulacēta nitya naimittika kriyalu jēyavalayu. nijadharmabādhakaṃbaina dharmaṃbunu, baradharma prēritaṃbaina dharmaṃbunu, nābhāsadharmaṃbunu, bāṣaṃḍa dharmaṃbunu gapaṭa dharmaṃbunu, dharmajñuṃḍaina vāḍumānavalayu - naisargika dharmaṃbu durita śāṃti samardhaṃbagu” (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 7 - 15 - 457)

  2. nitya naimittikādayaḥ. (nityamu cēyu karmalanu, nimittamunanusariṃci cēyukarma modalagunavi).

  3. “evvarēniṃ dama yagrajulu nannamārgaṃbunaṃ dāmunuṃ dappaka vartiṃturēni naṭṭivārini viśēṣadharmaṃbeṟiṃgina vāraṃḍru|”.

(śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 6 - 5 - 246)

  1. “baliyura daṃḍiṃcuṭa du| rbala janarakṣaṇamu dharmapaddhatiyagu ṭaṃ - -”. (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 4 - 7 - 154)

  2. “va. rājulaku mṛgayā vinōdaṃbu vihitānuṣṭānaṃbagucuṃḍa nāsura vṛtti yeṭlayyenani yaṃṭivēni nidirāgaprāptaṃbaguṭanu vihitaṃbugādu - vinumu -śrāddhādulaṃdē, prakhyātaśrāddha dinaṃbulayaṃdē rājainavāḍē mēdhyaṃbulayina paśuvulanē vanaṃbunaṃdē yadhōpayuktaṃbugānē vadhiyiṃpaṃ janu”

(śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 4 - 26 - 772)

  1. “tatva jijñāsa yanunadi dharma jijñāsa yaguṭa goṃdaṟu dharmaṃbē tatvaṃbani palukuduru -” (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 1 - 2 - 21)

  2. satkarma. “kṛtē ca pratikartavyamēṣa dharmasanātanaḥ” (suṃdarākāṃḍa)

(upakāramu cēsinavāniki pratyupakāramu cēyuṭayē sanātana dharmamu).

  1. yamaḥ (yamuḍu - yama dharmarāju).
  1. ” dharmasya tatvaṃ vihitaṃ guhāyāṃ” ” sūkṣmāgatarhi dharmasya durjēyākṛtātma bhiḥ”

(dharmamu yokka tatvamu ati gūḍhamu, sūkṣmamu - krutātmulukūḍa telusukonalēru).

(upakāramu cēsinavānikipratyupakāramu cēyuṭayē sanātana dharmamu).

  1. ” dharmaḥ sakhā paramahō paralōka yānē”.

(paralōkamulō pōvuṭalō dharmamu goppa mitruḍu - sahāyapaḍunadi).

  1. “calācalēca saṃsārē dharma ēkōhi niścalaḥ”.

(jananamaraṇa rūpamaina saṃsāramu calamu, acalamugā nunnadi - kāni dharmamu mātramu niścalamugā niliciyunnadi).

  1. “sarvē rājāśritā dharmāḥ, rājā dharmasya dhārakaḥ”

(dharmamulanniyu pāliṃcu rājunu āśrayiṃci yunnav - dharmamunu dhariṃcuvāḍu rāju).

  1. ’dharmamunaku nālugu pādamulu -“dharmasya prathamaḥ pādaḥ satyamē tatsutērvacaḥ| dvitīyastu sadhā śaucaṃ, dayāpādastṛtīyakaṃ| dānaṃ pādaśca turthaśca purāṇajñāḥ vadaṃtivai|| tairvihīnaḥ kathaṃ dharmaḥ tiṣṭēt iha su sammataḥ|” (dēvī bhāgavataṃ)

(dharmamunaku nālugupādamulu - satyamu, śaucamu, daya, dānamu ani purāṇamulanu telisinavāru ceppuduru. ī nālugu pādamulu aḍugaṃṭina dharmamu bhūmimīda eṭlu nilabaḍunu).

  1. “kṛta trētā dvāpara kaliyugaṃbulanu yugacatuṣṭayaṃbunu gramaṃbugā pravartiṃcu. dharmaṃbunaku satya dayā tapō dānaṃbulu nālugu pādaṃbulai naḍucu - śāṃti dāṃtyātmajñāna varṇāśramācāraṃbulu modalagunavi galigi dharmaṃbu modaṭi yugaṃbuna nālgu pādaṃbulaṃ baripūrṇaṃbai pravartillu. śāṃti, dāṃti karmācaraṇarūpaṃbagu dharmaṃbu mūḍu pādaṃbula reṃḍava yugaṃbunaṃ pravartillu - viprārcanā hiṃsā vrata japānuṣṭānādi lakṣaṇaṃbulu galigi dharmaṃbu reṃḍu pādaṃbula mūḍava yugaṃbunaṃ dējarillu. maṟiyu janulu kaliyugaṃbuna dharmarahitulu, nanyāyakārulu, krōdha mātsaryalōbhamōhādi durguṇa viśiṣṭulu - -” (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 12 - 20 -)

  2. “ka. dina dinamunu dharmaṃbulu

nanayamu dharanaḍagipōvu nāścaryamugā

vinu varṇacatuṣkamulō nenayaga

dhanavaṃtuḍaina nēlu dharitrin”. (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 12 - 9 -)

  1. - 45, 46 lō ceppina prakāramu dharmamu kṣīṇiṃcucu, adharmamu vṛddhi poṃducunnappuḍu śrīmahāviṣṇuvu avatāramu letti dharmamunuddhariṃcunu, adharmamunu aṇacunu. -

“yadā yadāhi dharmasya glānirbhavati bhārata |

abhyutthānama dharmasya tadātmānaṃ sṛjāmyahaṃ |

paritrāṇāya sādhūnāṃ vināśāya caduṣkṛtāṃ |

dharma saṃsthāpanāya saṃbhavāmi yugē yugē ||“. (śrīmadbhagavadgīta - 4 - 7, 8)

(dharmamu eppuḍu kṣīṇiṃcipōvunō, adharmamu eppuḍu vṛddhipoṃdunō appuḍu nēnu - bhagavaṃtuḍu - nannu sṛjiṃcukuṃdunu - bhūmimīda avatariṃcedanu - sādhuvulanu rakṣiṃcuṭaku, durmārgulanu naśiṃpacēyuṭaku nēnu pratiyugamaṃdunu dharmamunu sthāpiṃcuṭaku puṭṭucuṃdunu).

  1. “kula kṣayē praṇasyaṃti kuladharmāssanātanāḥ |

dharmē naṣṭēkulaṃ kṛtsna madharmō (a)bhi bhavatyuta |

adharmābhi bhavāt kṛṣṇa praduṣyaṃti kulastriyaḥ |

strīṣu duṣṭānuvārṣē ya jāyatē varṇa saṃkaraḥ ||“. (śrīmadbhagavadgīta - 1 - 40, 41)

(kulamu kṣīṇiṃcina, sanātanamulaina kula dharmamulu kṣīṇiṃcunu. dharmamulu naśiṃcina kulamu naśiṃcina adharmamu prabalunu. adharmamu prabalina kulastrīlu ceḍipōvuduru. kulastrīlu ceḍipōyina varṇasaṃkaramagunu).

English

English translation not yet available for this entry. Let us know if you'd like to help.