1. dharmamu anumāṭa ‘dhṛ, dhar’ anu dhātuvu nuṃḍi vaccinadi (puṭṭinadi) (root word). dhariṃcuṭa yani dīni yarthamu - ē vastuvainanu gaṭṭigā paṭṭukoni vadalanidi dharmamu - oka vastuvu nilciyuṃḍuṭaku kāraṇamainadi. ī sṛṣṭilōni samasta vastuvulu ēdō oka dānimīda ādhārapaḍiyunnavi, adiyē dāni dharmamu - tanamīda ādhārapaḍiyuṃḍudānini dhariṃcunadi dharmamu, dāni śīlamu, dāni guṇamu. agniki vēḍimi dharmamu, kālcuṭa dharmamu - agnini viḍici vēḍimi yuṃḍadu. okkokka vastuvunaku okkokkaṭi dharmamu - mānavulakukūḍa vārinaḍavaḍikaku dharmamunnadi - adiyē mānava dharmamu.

2. “dhāraya tīti dharmaḥ, sarvādhiṣṭhānaṃ paramātmā”

(dhariṃcunadi dharmamu; anniṃṭiki adhisṭhānamainadi dharmamu - bhagavaṃtuḍu ī prapaṃcamunu sṛṣṭiṃci pōṣiṃcuvāḍu. kanuka atanē dīni naṃtanu dhariṃcuvāḍu, kanuka dharmamanagā paramātma).

3. “dhāraṇārtharma mityāhuḥ dharmōdhārayatē prajāḥ |

yat syāt dhāraṇa saṃ yuktaṃ sadharma iti niścayaḥ |”

(dhariṃcunadi kanuka dharmamani ceppabaḍinadi. ī lōkamu dharmamucē dhariṃpabaḍinadi - dharmamunanusariṃci - bhagavacchaktulavalananē (natural laws) -naḍucucunnadi. bhagavaṃtuni śaktiyē prākṛta niyamamulugā vartiṃci prapaṃcamunu naḍupucunnadi - dhariṃcagala śakti galadi dharmamu).

4. ” sarvabhūtānāṃ dhāraṇāt dharmaḥ, dharmairādhyatē iti vā dharmaḥ-” (śrīśaṃkaraḥ)

(samasta bhūtamulanu dhariṃcunadi kanuka dharmamani ceppabaḍinadi. dhāraṇāśakti galigi yuṃḍuṭacēta pūjiṃpabaḍuvāḍu - bhagavaṃtuḍu).

5. “śruti smṛtibhyāṃ uditaṃ yat sadharmaḥ pravartitaḥ |

anyaśāstrēṇa yaḥ prōktō dharmā bhāsassa ucyatē ||“. (dēvī bhāgavataṃ)

(śrutulalōnu, smṛtulalōnu ēdi ceppabaḍinadō adiyē dharmamu - itara śāstramulalō ceppabaḍinadi dharmabhāsamu - dharmamuvale kanabaḍunadi, kāni dharmamu kānidi -).

“ityuktvā śrōtasya smārtasya ca kartavya karmāṇi”

(pai prakāramu ceppuṭavalana śrōtriyulu, smārtulu cēyavalasina karmalu ani teliyavaccucunnadi),

6. “śruti smṛti cōditāni, vēdādyayana yajñadāna tapaḥ prabhṛtīni svavarṇāśrama dharma bhūtāni karmāṇi”.

(śrutulalōnu, smṛtulalōnu ceppabaḍina vēdapaṭhanamu, yajñamu, dānamu, tapassu modalagunavi, tanaku saṃbaṃdhiṃcina, varṇāśramamulaku saṃbaṃdhiṃcina, karmalu). (jaimini)

7. śrutiḥ smṛtiḥ sadācāraḥ svasyaca priyamātmanaḥ |

ē taccaturvidhaṃ sākṣāddharmasya lakṣaṇaṃ ||“. (manuḥ)

(śrutulu, smṛtulu, sadācāramu, ātmaku priyamainadi - ī nālugu dharmalakṣaṇamulu).

8. “ka. vēdapraṇihitamēyanu

mōdaṃbuga dharmamayyemunnu, tadanyaṃ

bēdiyagunadi yadharmaṃ

bādiyu hari rūpu vēdamani vinukatanan”. (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 6 - 1 - 84)

9. “śruti pramāṇakō dharmō nānyōstīti śruṇūttaraṃ |

āvibhāvōpi vēdasya hyakṣarātparamātmānaḥ |

tadācā pauruṣēyatvā nnirastākhila saṃśayaḥ |

ardēhyatīṃdriyē vēdaḥ pramāṇaṃ svata ēvanaḥ |

natu pramāda māyādi dōṣa vadracitaṃ hi tat |

tasmāt sākṣātparabrahma hētutvāt sarva bhāsakaṃ |

avināśi ca vēdākhyaṃ brahma yajñē pratiṣṭhitaṃ |

atōpyatīṃdriyō hi dharmō anuṣṭhēyō vēdabōdhitaḥ |

tyaktvāpa bōdhitaṃ pāṣaṃḍōditaṃ sarvadhā janaiḥ ||“. (gītābhāvaprakāśamu - 3 - 96 to 100)

(akṣaruḍaina paramātmanuṃḍi vēdamu puṭṭinadi. aṃducēta vēdamu apauruṣēyamu - oka puruṣamātruḍu cēsinadikādu. aṃduvalana ēvidhamaina saṃśayamu lēnidi. iṃdriya śaktiki miṃcina dharmamunaku vēdamu svayamuganē pramāṇamu - vēdamulō ceppabaḍiyuṃḍuṭayē ā dharmamunaku pramāṇamu. pramādamulu, māyalu modalagu dōṣamulacē ceppabaḍiyunna pāṣāṃḍula vākyamu iṃdriyamulakatītamaina dharmamaṃdu pramāṇamu kānēradu. aṃducēta parabrahmamē kāraṇamaguṭavalla samastamunu vellaḍi cēyunadi, nāśamulēnidi - anagā, sarvakālamulaṃdu pramāṇamē ani nirdhāraṇa cēyabaḍinadi - ayina vēdamu anu brahmayajñamaṃdu (karmayaṃdu) pratiṣṭhiṃpabaḍinadi. aṃduvalla iṃdriya śaktiki gōcaramukāni dharmamu vēdamunaṃdu bōdhiṃpabaḍina dharmamu anuṣṭhiṃpataginadi. apārthamunu, adharmamunu bōdhiṃcu pāṣāṃḍulu bōdhiṃcunadi ellapuḍu viḍici peṭṭavalasinadē).

10. “pratipādyaṃ paraṃ brahma bhāratē vēda saṃgrahē |

tat jñānasādhanaṃ dharmaḥ pratipādyōmunērmataḥ |

daivī saṃpadupādēyā pāṃḍavānāṃ janājjayaiḥ |

āsurī saṃpadāhēyā dhārtarāṣṭra parājayāt |

yatō dharmastatō kṛṣṇōyataḥ kṝṣṇaḥ tatō jayaḥ |

ityēvaṃ rūpakēṇārdhō bhāratē muninēritaḥ |” (gītābhāvaprakāśamu - 1 - 105 to 108)

(vēdamulōni viṣayamunu saṃgrahamugā ceppunaṭṭi bhāratamunaṃdu parabrahma pratipādiṃcabaḍinadi. ā parabrahmaku sādhanamu dharmamu. ī viṣayamu ī kriṃdaceppabaḍina vidhamugā nirūpiṃpabaḍinadi - daivī saṃpada kaligiyuṃḍuṭavalana pāṃḍavulaku vijayamu kaliginadi. kāvuna daivī saṃpada svīkariṃcataginadi. āsurīsaṃpadakaligiyuṃḍuṭacēta kauravulaku apajayamu kaliginadi. kāvuna āsurīsaṃpada parityajiṃcavalasinadi.dharmamēpakṣamuna nunnadō ā pakṣamunanē kṛṣṇuḍuṃḍunu, kṛṣṇuḍēpakṣamuna nuṃḍunō ā pakṣamunanē jayamuṃḍunu - jayamu kalugunu. ī ardhamunu vyāsamuni bhāratamulō oka rūpakamugā nirūpiṃcenu).

11. “sṛṣṭēḥ pūrvaṃ parabrahma nārāyaṇa padābhidaṃ |

āsīt - - |

sasṛṣṭvēdaṃ jagatsarvaṃ cikīrṣustasya ca sthitiṃ |

sasarja brahmarūpēṇa marīcyādīn prajāpatīn |

pravṛtti lakṣaṇaṃ dharmaṃ grāhayaṃ māsa tanmunīn |

sa saṃsāra sthitērhētu dharmaḥ svargādi sādhanaṃ |

nivṛtti lakṣaṇaṃ dharmaṃ sanakādīna kalmaṣān |

sṛṣṭvā tān grāhayā māsa mōkṣahētuṃ sa vaidikaṃ |

gṛhītō dvividhō dharmā munibhistatva darśibhiḥ |

pravartitō yathā śāstraṃ lōkēsminnadhi kāriṣu |

kṛtādiṣu yugēṣvēṣa dharamaḥ sadbhiḥ pravartitaḥ |

kṣīṇaprāyō abhavallōkē kālēnā ciṃtya vartminā |

kāmādīnāṃca bāhulyā dvaicitryātkarmaṇāṃ tathā |

hīyamānē kṣitau dharmē vartamānēhya dharmakē |

dharmagōptā mahāviṣṇurādi kartā mahēśvaraḥ |

nahi pālayiṣurtharmaṃ kṣitāvavatārahi |

svāṃ māyāṃ vaiṣṇavīṃ śaktiṃ vaśīkṛtya guṇātmakāṃ |

ajō(a)vyayō(a)kriyō nityaḥ śuddhō buddhaḥ nacēśvaraḥ |

anaṃtakalyāṇaguṇō maṃgaḷānāṃ parō (a)vadhiḥ |

svēcchayā saṃba bhūsādyō dēvakyāṃ vasudēvataḥ |

nihatyāsura pakṣīyān dharma śatrūnanēkathā |

dharmapravartitō lōkē svamūrtyādbhuta rūpayā|

“sadharmō dvividhō pīha varthamānōyathā bhavēt |

saṃpradāya mukhē naiva tathā kāryaṃ mayādhunā |”

iti saṃcitya gōviṃdō nimittī kṛtya cārjunaṃ |

saṃgrāmē avasaraṃ labdhvādvividhaṃ dharmamīśvaraḥ |

tasmādupadi dēśāsya uttamayādhi kāriṇī |

dharmō anuṣṭīya mānaśca gṛhītaḥ sanguṇādhikaiḥ |

svayamēvahi kālēna pracayaṃ pragamiṣyati |

ityatō(a)rjunamuddhiśya dharmaṃ saṃprōktavān hariḥ ||“. (gītābhāvaprakāśamu - 1 - 5, 7 to 20)

(nārāyaṇuḍanu pērugala parabrahma sṛṣṭiki pūrvamu uṃḍeḍivāḍu. atanu ī jagattu aṃtanu sṛṣṭiṃci dāniki sthiti kalpiṃcaḍāniki, konni nāḷḷu uṃḍunaṭlu cēyuṭaku - ā sthitikālaṃ lō dānini pōṣiṃcuṭaku brahmarūpamucēta marīci modalagu prajāpatulanu sṛṣṭiṃcenu. saṃsāramunaku kāraṇamainaṭuvaṃṭinnī, svargamu modalagu vāṭiki sādhanamainaṭuvaṃṭinnī pravṛtti lakṣaṇamugala dharmamunu vāricē svīkariṃpa cēsenu. vēdamulō ceppabaḍinaṭuvaṃṭinnī mōkṣamunaku hētuvainaṭuvaṃṭinnī nivṛttilakṣaṇamaina dharmamunu sanaka sanaṃdana, sanatkumāra sanatsu jātulanu munulanu sṛṣṭiṃci vāricē svīkariṃpa cēsenu. ī prakāramugā vārusvīkariṃcina yī reṃḍuvidhamulagu dharmamulanu munulu grahiṃci vāri vāri śiṣyulaku śāstramulō ceppina prakāramugā ceppucū vaccuṭacēta paraṃparagā lōkamulō pracāramayi dharmamu pravartiṃpa cēyabaḍinadi. kṛtayugamu modalagu yugamulalō īdharmamu satpuruṣulacēta pravartiṃpabaḍinadi. ciṃtiṃcuṭaku alavikāni kālakramamucēta kāmādulu balisipōvuṭacētanu, karmala vaicitryamucēta ī dharmamu kṣīṇiṃcucū vaccucuṃḍuṭa cētanu, adharmamu vṛddhipoṃducuṃḍuṭavalananū, ādikarta ayina - anagā ī dharmamunu moṭṭamodaṭa sṛṣṭiṃcina śrīmahāviṣṇuvu - dharammunu pāliṃcuṭaku - tirigi punaruddhariṃcuṭaku bhūmimīda avatariṃcenu. viṣṇuvuyokka śaktiyē ayina māyanu triguṇātmakamaina māyanu tanavaśamulōnuṃcukoni, janmalēnivāḍayyunu, kṣīṇiṃcanivāḍayyunu trikālamulaṃduṃḍu vāḍayyunu śuddhuḍu, buddhuḍu, anaṃtakaḷyāṇaguṇamulu kalavāḍayyunu, sarvamaṃgaḷamulaku avadhi ayinavāḍu, sṛṣṭiki mūlakāraṇamainaṭuvaṃṭivāḍu agu śrīmahāviṣṇuvu - śrīmannārāyaṇuḍu - tana iṣṭa prakāramu vasudēvuniki dēvakiyaṃdu kṛṣṇuḍanu pērutō kumāruḍai puṭṭi, dharmamunu pravartiṃpacēyuṭaku śatruvulaina asurulanu - asurasaṃpatti galavārini anēkaprakāramugā caṃpi, adbhutamaina tana ākāramutō - śrīkṛṣṇāvatāramutō - dharmamunu pravartiṃpacēsenu - eṭlanagā -” ī reṃḍu vidhamulagu dharmamulanu bhūmimīda saṃpradāyamūlamugā ē prakāramugā vṛddhipoṃdagalavō ā prakāramugā ippuḍu nēnucēyudunu” ani ālōciṃci bhārata yuddhamu anu avasaramu kudaragānē yuddha bhūmiyaṃdu uttamādhikāriyaina arjununi nimittamātrunigā cēsi ataniki bōdhiṃcinaṭṭi miṣacē lōkulaṃdaṟiki teliyunaṭlugā śrīkṛṣṇabhagavānuḍu ī dharmamunu gītārūpamugā - bhagavadgīta anu pērugala dāninigā upadēśiṃcenu. ī prakāramugācēsina yaḍala dharmamu dānaṃtaṭa adiyē lōkamulō pracāramayi vṛddhipoṃdi vyāpiṃcagaladanu uddēśamutō bhagavaṃtuḍaṭlu cēsenu).

12. “śruti smṛtī ubhēnētrē purāṇaṃ hṛdayaṃ smṛtaṃ |

ētatrayōkta ēva syāddharmō nānyatra kutracit |

virōdhōyatratubhavē trayāṇāṃca parasparaṃ |

śrutistatra pramāṇaṃ syāt dvayōrddai dhē śrutirvarā |

śrutidvaidhaṃ bhavēdyatra tatra dharmāvu bhausmṛtau |

śrutidvaidhaṃtu yatrasyāt viṣayaṃ kalpyatāṃ pṝthak |

purāṇēṣu kvaciccaiva taṃtra dṛṣṭaṃ yadhātathaṃ |

dharmaṃ vadaṃti taṃ dharmaṃ gṛhnīyānna kadhaṃcana |

vēdāvirōdhi cēttaṃ traṃ tatpramāṇaṃ na saṃśayaḥ |

pratyakṣa śrutiruddhaṃ yattatpramāṇaṃ bhavēnna ca |

sarvadhā vēda ēvā sau dharmamārga prakāśakaḥ |

tēnā viruddhaṃ yatkiṃcit tatpramāṇaṃ nacānyadhā |

- - - tasmāt sarva prayatnēna vēdōktaṃ dharmamāśra yēt |

smṛtiḥ purāṇamanyatvā taṃ traṃ vā śāstramēva - - |

tanmūlatvē pramāṇaṃ syāt nānya dhā tu kadācana |

- vēdōktava ddharmaṃ tasmān kuryānnara ssadā ||“. (dēvī bhāgavataṃ)

(śrutulu smṛtulu reṃḍu nētramulu, purāṇamulu hṛdayamu - ī mūḍiṃṭilō ceppinadē dharmamu. itara graṃdhamulalō ceppinadi dharmamukādu. ī mūḍiṃṭilō ceppabaḍina dharmamu viṣayamulō okadānikokaṭi viruddhamugānunna yaḍala śrutiyē pramāṇamu. śrutulalō reṃḍu vidhamulugā ceppabaḍiyunna yaḍala reṃḍunu pramāṇamulēyani tīsukonavalenu. purāṇamulalō konni cōṭla taṃtra dṝṣṭyā dharmamu ceppabaḍinadi. vēdamulō bōdhiṃcina dharmamunaku viruddhamugā lēniyaḍala traṃtramulō ceppina dānini grahiṃcavaccunu. anni vidhamula dharmamu viṣayamai vēdamē pramāṇamu. dāniki viruddhamugā lēnivi kūḍā pramāṇamu. aṃducēta eṃta prayatnamu cēsi ayinanu vēdamulō ceppina dharmamunē āśrayiṃcavalenu. smṛtigāni purāṇamulu gāni yitara graṃdhamulugāni (śāstramulugāni) vēdamūlamulaguṭavalananē - avi aṭlu ceppuṭaku vēdamē adhāramaguṭa valananē - avikūḍa pramāṇamu lainavi. itara kāraṇamulavalla kādu. aṃducēta vēdamulō ceppabaḍina dharmamunē ācariṃcavalenu).

13. ” paramēśvarēṇa śruti smṛti rūpa cakṣurbhyāṃ dṛṣṭō dharmaḥ satyaḥ. cakṣuṣā dṛṣṭamēva manasi niścinōti iti pūarāṇa rūpa hṛdayē niścitō dharmōpi satyaḥ ityardhaḥ, nanu trayāṇāmapi yatra kutra cittapta mudrādi vidhau virōdhō dṛśyatē. śruti purāṇāpēkṣayā śrutiḥ prabalē purāṇa smṛtyōḥ parasparavirōdhaḥ, purāṇāpēkṣa yā smṛtiḥ vēdamūlakatvāt pramāṇaṃ. nanu yathā smṛtōnāṃ vēdamūlakatvāt prāmāṇyaṃ. tathā purāṇā nāmapi vēdamūlakatvā dēva prāmāṇyaṃ smṛti samānamēva kiṃ nasyāt. nakēvalaṃ purāṇāni vēdamūlakāni kiṃtu taṃtramūla kānyapi saṃti. tathāca purāṇāpēkṣayaṃ kēvala mūlakatvāt smṛtīnāṃ uktaṃ avyāhatamēva. nanutaṃ trāṇāmapi sākṣādīśvara praṇī tatvāt prāmāṇyaṃ. tathā ca tanmūlaka purāṇā nāmapi prāmāṇyaṃ kiṃ nasyāt dēhavatā śivēna praṇītasyā gamasya nasvataḥ. prāmāṇyaṃ, kiṃtu vēdamūlakatvā dēva. tathāca brāhmaṇasya pratyakṣa śruti viruddha tapta mudrā dhāraṇādi pratipādaka taṃtrasya. na prāmāṇyaṃ. kiṃtu, vēdāvirōdhyaṃ śē ēva prāmāṇyaṃ iti bhāvaḥ. tathā ca taṃtrārdha pratipādaka purāṇasya pratyakṣa śruti virōdhānna prāmāṇyaṃ”).

(śrutulu smṛtulu anu reṃḍu nētramulatō paramēśvaruḍu satyamainadi - ellakālamulaṃdu vartiṃcunadi - ayina dharmamunu cūcenu - nētramulatō cūcinadē manasulō niścayiṃcukonenu - anagā purāṇa rūpamainadi manassu. aṃducēta śruti smṝtulalō ceppabaḍina dharmamē gāka purāṇamulalō ceppabaḍina dharmamu kūḍa satyamainadē. ī mūḍiṃṭilōkūḍa akkaḍakkaḍa koṃta virōdhamu kanabaḍucunnadi. śruti purāṇamulalō śruti prabalamainadi. smṛtulaku purāṇamulaku virōdhamunnacōṭa smṛtulu vēdamumūlamugā - pramāṇamugā kalavaguṭacēta smṛtulē pramāṇamulu. smṛtulu vēdamūlamulaguṭacēta avi pramāṇamulugā gala purāṇamulu kūḍa vēdamūlamulē yaguṭavalana purāṇamuleṃduku pramāṇamulukāvu ? purāṇamulannī vēdamu mūlamugāgalavi kāvu. konni taṃtramulu mūlamugā galavi yunnavi. aṃducēta vēdamūlamulaippaṭakinnī konni purāṇamulu purāṇamulu - taṃtramulukūḍa sākṣādīśvaruni valananē praṇītamulainavi kanuka pramāṇamulē. aṃducēta vāṭiki mūlamaina purāṇamuleṃduku pramāṇamulu kākūḍadu? śarīramunu poṃdina - rūpamunu poṃdina śivuni valana ceppabaḍinadi kanuka avi svataṃtrapramāṇamulu kāvu. vēdamūlamulaguṭacētanē, vēdamūlamainavē pramāṇamu. śrutiki viruddhamugā ceppabaḍina tapta mudradhāraṇamu modalagunavi ceppu taṃtramulu pramāṇamulu kāvu. kāni vēdamulaku viruddhamugā lēni taṃtramulē pramāṇamulu. aṃducēta taṃtramulalōnivi śrutiki virōdhamainavi pramāṇamu kādu).

14. ” sarvajñāt sarva śaktēḥ mattō matsvarūpāt vēdaḥ samutthitaḥ tadā. tadā mamājñānā bhāvat yanmayōktaṃ tatsatyamēva iti śrutirnā pramāṇaṃ. vēdātirikta śāstrāṇi tu ajña puruṣa buddhi kalpitāni, tataśca, ajña praṇītatvāt aprāmāṇānyēva. iti taduktō dharmō dharmā bhāsaḥ; vēdōkta ēvatu dharmaḥ- śrutyartha ēvatu smṛtibhirucyatē. tatō mūla bhūta śrutēḥ prāmāṇāt tanmūla smṛtīnā mapi prāmāṇyaṃ avyāhatamēva).

(sarvajñuḍu - anniyutelisinavāḍu - sarva śaktimaṃtuḍu ayina nānuṃḍi - bhagavaṃtuninuṃḍi, nāsvarūpamunuṃḍi - vēdamu puṭṭinadi. nāku ajñānamu lēkapōvuṭavalana nēnu ceppinadi apramāṇamakādu, adi satyamē - nijamainadē - nēnu vēdamulō ceppinadi mūḍukālamulaku - eppaṭikinnī vartiṃcunu. vēdātirikta śāstramulu ajñāni - jñānamu lēnivāni - buddhi cēta kalpitamainavi. ajñuḍu ceppinavi kanuka avi apramāṇikamulu. aṃducēta vāṭilō ceppabaḍina dharmamu dharmābhāsamu - dharmamuvale tōcunadi kāni dharmamukādu. śrutulalō ceppinadē dharmamu -śrutulalō ceppinadē smṛtulu ceppucunnavi. smṛtulu vāṭiki mūlamaina vēdamulōni dharmamulē ceppucunnavi, kanuka smṛtulu kūḍa pramāṇamulē).

15. paraṃ aparaṃca tatvaṃ viṣayaṃ, tajñānaṃca avāṃtara prayōjanaṃ, mōkṣaṃ paramaṃ.

(paratatvamu, prakṛti tatvamu - ī reṃḍū viṣayamainadi dharmamu - dānivalana kalugu avāṃtara prayōjanamu jñānamu - parama prayōjanamu mōkṣamu).

16. abhyudayaniḥ śrēyasōtpatti hētubhūtāḥ cōdanā lakṣaṇāḥ dharmāḥ” (śrīśaṃkaraḥ)

(ī lōkamulō vṛddhipoṃduṭaku paralōkamuna sukhamu kaluguṭaku muktiki prōdbalamunicci, ī pani cēyavalasinadi, yī pani cēyarānidi anu cōdanā lakṣaṇamulu galigi vāṭiki kāraṇamainavi dharmamulu).

“varṇāśramādi lakṣaṇaṃ prāṇināmabhyudayaniḥ śrēyasa sādhanaṃ” (śrīśaṃkaraḥ)

(jīvulaku abhyudayamu, niḥśrēyassu - ihalōkasaukhyamu, mōkṣamu anu reṃḍiṃṭiki sādhanamaina varṇadharmamulu, āśrama dharmamulu modalagunavi).

” śruti smṛti cōditāni vēdādhyayana yajña dānatapaḥ prabhṛtīni svavarṇāśrama dharma bhūtāni karmāṇi cōdanā lakṣaṇō arthō dharmaḥ-” (jaimini)

17. dēśē dēśē ya ācāraḥ pāraṃparya kramāgataḥ |

āmnāyai raviruddhaśca sadharmaḥ parikīrtitaḥ.

(okkokka dēśamulō śiṣṭulaina vāridvārā paraṃparagā jarugu ācāramu - vēdamulō ceppinadāniki viruddhamukānidi dharmamu ani ceppabaḍucunnadi).

18. ” yattvācāryāḥ kriyamāṇaṃ praśaṃsaṃti sadharmō yadgarhaṃtē sō (a)dharmaḥ -” (āpastaṃbasūtramu)

(āryulainavāru - śrēṣṭulu, jñānalu - ē paninimeccukonucunnārō adidharmamu, vārugarhiṃcunadi adharmamu)

19. “ācāraḥ pradhamō dharmaḥ śrutyuktassmārta ēvaca |

ācāraḥ paramō dharmaḥ nṛṇāṃ kalyāṇa kārakaṃ ||“.

(śrutulalōnu, smṛtulalōnu ceppabaḍina ācāramu prathama dharmamu- ācāramu narulaku śubhamulanu kalugacēyunu kanuka paramadharmamu).

20. “tatva jijñāsa yanunadi dharma jijñāsa yaguṭa goṃdaṟu dharmaṃ cē tatvaṃbani palukuduru”. (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 1 - 2 - 21)

21. ” dhriyatē anēna adhaḥ patan puruṣaḥ iti dharmaṃ”.

(adhōgatiki pōvu puruṣuni mīdiki lēvanettunadi dharmamu).

22. “bhagavān samīyatē jñāyatē anēna” (bhagavaṃtuni teliyacēyunadi dharmamu - bhagavattatvamu).

23. “manutēhi nastipāpaṃ itivā, bhagavataḥ prāptisādhana bhūtaḥ’.

(pāpamulanu naśiṃpa cēyunadi, bhagavaṃtuni cēruṭaku sādhanamainadi).

24. ” vāsudēva parōdharmō” (śrīmadbhāgavataṃ)

” vēdayāga, yōgakriyājñāna tapōgati dharmaṃbulu vāsudēva paraṃbulu” (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu -1 - 2 - 24)

25. sarva prapaṃca dhārakaḥ.

(samasta prapaṃcamunu dhariṃcunadi - prapaṃcamaṃtayu anēkavidhamulaina dharmamulavalananē - (natural laws valananē) naḍucucunnadi - ā dharmamē prapaṃcamunu naḍupucunnadi).

26. ” ahinsā paramō dharmaḥ” (jīvahiṃsa cēyakuṃḍuṭayē parama dharmamu).

” ahiṃsā prāṇināṃ dharmaḥ prakṛṣṭa prāṇi rakṣaṇāt” (gītābhāvaprakāśamu - 1 - 262)

(prāṇulanu rakṣiṃcuṭa kaṃṭe prāṇulanu hiṃsa cēyakuṃḍuṭayē parama dharmamu).

27. dharmō yēna hatōhaṃti, dharmō rakṣati rakṣitaḥ” (manusmṛti)

(dharmamunu naśiṃpacēyuvānini dharmamu naśiṃpacēyunu - dharmamunu rakṣiṃcina adi(manalanu) rakṣiṃcunu).

28. “dharmōhi paramō lōkē dharmē satyaṃ pratiṣṭitaṃ |

dharma saṃśritamapyē tat viturvacanamuttamaṃ ||“. (śrīmadvālmīkirāmāyaṇaṃ - ayōdhyā kāṃḍa)

(ī lōkamunaṃdu dharmamē goppadi, eṃducētananagā dharmamaṃdu satyamu - satyarūpuḍagu bhagavaṃtuḍu pratiṣṭiṃpabaḍiyunnāḍu).

29. ” dharmē satyaṃ pratiṣṭitaṃ” (śrīmadrāmāyaṇamu - ayōdhyākāṃḍa)

(satyamanagā satyasvarūpuḍaina bhagavaṃtuḍu - aṭuvaṃṭivāḍu dharmamaṃdu pratiṣṭiṃpabaḍiyunnāḍu - bhagavaṃtuḍu dharmasvarūpuḍu).

30. “brahmaṇōpi pratiṣṭāhimamṛtasyā vyayasyaca |

śāśvatasya ca dharmasya sukhassaikāṃti kasya ca”. (śrīmadbhagavadgīta - 14 - 27)

(mṛtilēnivāḍu, avyayuḍu - vikāramulu lēnivāḍu - nityuḍu - ellakālamulaṃduṃḍuvāḍu, ēkāṃtasukhamu mōkṣamu - ayinavāḍu ayina brahmanu agunēnu - dharmamulō pratiṣṭiṃpabaḍiyunnānu - aṃducēta nēnē dharmamu - dharmarūpuḍanu).

31. “dhṛtiḥ kṣamā damō (a)stēyaṃ śācamiṃdriya nigrahaḥ |

dhīrvidyā satyamakrōdhō daśakaṃ dharma lakṣaṇaṃ ||” (manuḥ - 5 - 9)

(dhṛti, kṣama, daya, astēyamu, śaucamu, iṃdriya jayamu, buddhi (jñānamu), pratipakṣamunu nirākariṃcu śakti, vidya (ātmajñānamu), satyamu, krōdhamulēkuṃḍuṭa, - ī padi dharmamuyokka lakṣaṇamulu).

32. ” dvividhōhi vēdōktō dharmaḥ - pravṛtti lakṣaṇō nivṛtti lakṣaṇaśca. jagataḥ sthitikāraṇaṃ prāṇināṃ sākṣāda bhyudaya hēturyassa dharmō brāhmaṇā dyairvarṇibhi rāśrama bhiśca śrēyōrthibhi ranuṣṭīya mānō dīrghēṇa kālēnānuṣṭā truṇāṃ kāmōdbhavāt hīyamāna vivēka vijñāna hētukēnā dharmēṇābhi bhūyamānē dharmē pravarthamānē cā dharmē cādharmē jagatasthitaṃ paripipālayiṣussa ādikartā nārāyaṇākhyō viṣṇurbhaumasya brahmaṇō brāhmaṇatvasya hi rakṣaṇēna rakṣitassyā dvaidikō dharmasta dadhīnatvā dvarṇāśrama dharmāṇāṃ sa bhagavān - jñānaiśvarya śakti balavīrya tējōbhisyadā saṃpanna striguṇātmakāṃ vaiṣṇavīṃ svāṃ māyāṃ mūla prakṝtiṃ vaśīkṛtyā jō (a)vyayō bhūtānāmīśvarō, nitya śuddha buddha mukta svabhāvōpi sassva māyayā dēhanāniva, jāta ivaca, lōkānugrahaṃ kurvanniva lakṣyatē”. svaprayōjanā bhāvēpi bhūtānu jighṛkṣayā vaidikaṃ hi dharma dvayamarjunāya śōka mōha mahō dadhē nimagnāyōpadi dēśa, guṇādhikairhi gṛhītō (a)nuṣṭīyamānaśca dharmaḥ pracayaṃ gamiṣyatīti taṃ dharmaṃ bhagavatā yathō padiṣṭaṃ vēdavyāsa ssarvajñō bhagavān gītākhyai ssaptabhi ślōkabhirupanibabaṃdha tadaivaṃgītāśāstraṃ samasta vēdārthasāra saṃgrahabhūtaṃ durvijñē yārthaṃ” (śrīśaṃkaraḥ - gītābhāṣyē)

(bhagavaṃtuḍī jagattunu sṛṣṭiṃci dānini pōṣiṃcuṭaku - dānini dharmamārgamuna naḍipiṃcuṭaku marīci modalagu prajāpatulanu sṛṣṭiṃci vēdamulō ceppabaḍina pravṛtti dharmamunu vāriki upadēśiṃcenu - tarvāta sanaka sanaṃdanādulanu sṛṣṭiṃci vāriki jñānavairāgyalakṣaṇamaina nivṝtti dharmamunu upadēśiṃcenu. vēdamulō ceppabaḍina ī dharmamu rreṃḍuvidhamulu : - pravṛtti lakṣaṇamu, nivṝtti lakṣaṇamu galadi. jagattuyokka sthitiki kāraṇamaina ī dharmamu brāhmaṇulacētanu varṇāśramamulanu pāṭiṃcu vāricētanu, śrēyassunu kōruvāricētanu cālākālamugā anuṣṭiṃpabaḍucuvacci, kāmamu gaḍicinakoladi vivēkajñānamulu taggunaṭlu cēyūdharmamuvalana ī dharmamu māṭumaṇugucu adharmamu vṛddhipoṃducu vaccucuṃḍa jagattunu pāliṃcuṭaku sthitikālamulō dharmamārgamuna naḍupuṭaku ādikartayu, nārāyaṇuṃḍu anu pērugala viṣṇuvu brāhmaṇatvarakṣaṇamu koṟaku dēvakīdēviyaṃdu vaśudēvuni aṃśayaṃdu puṭṭenu - varṇāśramadharmamulu vēdamulō ceppabaḍina ī dharmamu brāhmaṇulādhīnamulō nuṃḍuṭacēta vārini rakṣiṃcinavāricē ī dharmamu rakṣiṃpabaḍunani - vāridvārā lōkamulō ī dharmamu nilabaḍunani iṭlucēsenu - jñānēśvarya śakti balavīrya tējassulanu ṣaḍvidhamulaina aiśvaryaguṇamulellapuḍu galavāḍainanu bhagavaṃtuḍu satvarajasthamamulanu mūḍuguṇamulugala vaiṣṇavi yanu śaktini (mūla prakṛtini) tana vaśamulōnuṃcukoni ajuḍu, avyayuḍu, bhūtamulakīśvaruḍu, nityuḍu, buddhuḍu, śuddhuḍu, muktuḍu ayinanu tanamāyacētanu - māyavale pravartiṃcu śakti cētanu, dēhamu galavāḍu vale - janmiṃcinavānivale lōkānugrahamu cēyucu gānabaḍucunnāḍu. iṭlu cēyuṭavalana tanaku eṭṭi prayōjanamulēkunnanu, bhūtamulananugrahiṃcuṭaku śōkamanu mahāsamudramulō munigiyunna arjununaku upadēśiṃcenu - arjununivaṃṭi adhikāriki upadēśiṃcina atanicē grahiṃpabaḍi anuṣṭiṃcina dharmamu lōkamulō vṛddhipoṃdunu, vyāpiṃcunu anu abhiprāyamutō niṭlu cēsenu. śrīkṛṣṇabhagavānuḍu arjununiki upadēśiṃcina ī dharmamu sākṣānnārāyaṇamūrti ayina śrī vēdavyāsamaharṣi sarvajñuḍaguṭacēta ēḍuvaṃdala ślōkamulalō śrīmadbhagavadgītayanu pērugala dāninigā raciṃcenu. ī gītāśāstramu annivēdamula sāramunu saṃgrahamugā galadi - sādhāraṇamugā dāniyardhamu telusukonuṭaku kaṣṭamainadi).

33. dharmō dvividhaḥ - pravṛtti lakṣaṇō nivṛtti lakṣaṇō iti tatra yaḥ svargā dyarthaḥ pravṝti lakṣaṇaḥ sō aparaḥ. yatastu dharmānnivṛtti lakṣaṇāt śravaṇā darādi lakṣaṇā bhaktirbhavati saparō dharmaḥ - sa ēnai kāṃtikaṃ śrēyaḥ iti kathaṃ bhūtā ? apratihatā, vighnairasa bhibhūtā”.

(dharmamu reṃḍu vidhamulu - pravṛtti lakṣaṇamu galadi, nivṛtti lakṣaṇamugaladi. svargamu modalagu vāṭikoṟaku ayinadipravṛtti lakṣaṇamugaladi. idi aparadharmamu. nivṛtti lakṣaṇamu bhakti lakṣaṇamulu galadi. idi paradharmamu - aḍḍulēnidi, vighnamulu lēnidi - idiyē utkṛṣṭa dharmamu).

34. yatīnāṃ praṇavō dharmō nirāhārō vanaukasāṃ | dānamēva gṛhasthānāṃ śuśrūṣā brahmacāriṇāṃ”. (śatapadhaśruti)

(yatula dharmamu - vāru vidhigācēyavalasinavi - praṇavamu - vānaprasthāśramamulōnunna vāriki nirāhāramu dharmamu. gṛhasthāśramamulōnuṃḍuvāriki dānamē dharmamu. brahmacārulaku guru śuśrūṣayē dharmamu).

35. “dvividō vaidika dharmaḥ - pravṛtti lakṣaṇō, nivṛtti lakṣaṇaśca - tatra ēkō jagataḥ sthitikāraṇaṃ, prāṇināṃ sākṣāt abhyudayaniḥ śrēya sahētuḥ yaḥ sadharmaḥ brāhmaṇādyaiḥ varṇibhiśca śrēyārdhibhiḥ anuṣṭīyamānō dharmaḥ” (śrīśaṃkaraḥ)

(“pravṛtti lakṣaṇō dharmaḥ abhyudayārdhīnāṃ sākṣādabhyudaya hētuḥ niḥ śrēyasārdhīnāṃ paraṃ parayā niḥ śrēyasa hētuḥ nivṛtti lakṣaṇastu dharmaḥ sākṣādēva niḥ śrēyasahētuḥ iti vibhāgaḥ). (śrī ānaṃdagiri)

(vaidika dharmamu - vēdamulō cēppabaḍina dharmamu reṃḍu vidhamulu - pravṛtti lakṣaṇamu galadi, nivṛtti lakṣaṇamugaladi. ī reṃḍiṃṭilō okaṭi - modaṭidi - jagattuyokka sthitiki kāraṇamu. ī dharmamuvalananē jagattu naḍucucunnadi. jīvulaku sākṣāttu abhyudayamunaku - vṛddhilōniki vaccuṭaku - niḥ śrēyassunaku - kāraṇamainadi. idi brāhmaṇulu, śrēyassunu kōruvāru modalaguvāru, pāṭiṃcunadi)

(pravṛtti lakṣaṇamu gala dharmamu abhyudayamukōruvāriki sākṣāttugā abhyudayamunaku kāraṇamainavi. niḥ śrēyassu kōruvāriki paraṃparagā niḥ śrēyassunu kalugacēyunadi. nivṛtti lakṣaṇadharmamu sākṣāttugā - nērugā - niḥ śrēyassunaku kāraṇamainadi).

36. rājñi dharmaṇi dharmiṣṭāḥ pāpē pāpaparāḥ sadā |

rājana manuvartaṃtē yathā rājā tathā prajāḥ ||” (bhōjarājacaritramu)

(dēśamunu pāliṃcu rāju dharmamunupāṭistē prajalu dharmamunu pāṭiṃcedaru - rāju adharmamunu pāṭistē prajalu pāpamu cēyuvāraguduru. rāju eṭlu cēsina prajalu aṭlu cēyuduru).

37. “dharmō jayati nā dharmaḥ, satyaṃ jayati nānṝtaṃ |

kṣamā jayati nakrōdhō, dēvō jayati nāsuraḥ ||“.

(dharmamē jayiṃcunu, adharmamu jayiṃcadu - satyamē jayiṃcunu, anṛtamu jayiṃcadu - kṣama jayiṃcunu, krōdhamu jayiṃcadu, asurulu jayiṃcaru -dēvī saṃpadagalavāru jayamu poṃduduru - asura saṃpadagalavāru jayiṃcaru -pāṃḍavulu dharmapravartana galavārukanuka jayamu noṃdiri. lōkamulō satyamē jayiṃcunu - hariścaṃdruḍu satyavākku nilabeṭṭukonuṭavalana jayiṃcenu -ōrmiyē jayiṃcunu, krōdhamu jayiṃcadu - aṃbarīṣuḍu ōrmicē jayiṃcenu, dūrvāśamaharṣi krōdhamucē- aṃbarīṣunipai kōpamucē - parājayamu oṃdenu - dharmapravartanavalananē anni viṣayamulaṃdu jayamu poṃda kalugunu).

38. “advēṣṭā sarvabhūtānāṃ maitraḥ karuṇa ēvaca|”. idi modalu” yētu dharmyāmṛtamidaṃ yadhōktaṃ varyupāsatē|śraddha dhānā matparamā bhaktāstē(a)tava mēpriyāḥ||“. anu ślōkamuvaraku śrīmadbhagavadgītalō adhyāyamu 12 lō 13 modalu 20 vaṟaku gala ślōkamulalō dharmamulu ceppabaḍinavi. ī dharmamulu śrēyōdāyakamulu, muktidāyakamulu. vīṭini dharmāmṛtamani śrīkṛṣṇa bhagavānuḍu ceppenu. amṛta tatvamaina mōkṣamunaku sādhanamani iṭlu ceppabaḍinadi. dharmamutō kūḍinadi dharmyamu, dharmasādhanamu - dānirūpamagu amṛtamu dharmāmṛtamu).

39. dharmārdhakāma mōkṣamulu ani puruṣārthamulu - puruṣuḍu sādhiṃcavalasinavi - nālugu ceppabaḍinavi. ā nālugiṃṭilō dharmamu modaṭidi. migilina mūḍu puruṣārthamulu dharmamunanusariṃciyē sādhiṃcavalenu - dharmamārgamunanē poṃdavalenu).

40. dharmamanagā iṃkanu anēkavidhamulagā ceppabaḍinavi –

    1. puṇyamu, nīti, nyāyamu, svabhāvamu - agniyokkasvabhāvamu uṣṇamu - vēḍimi; jalamu yokka svabhāvamu śītalatvamu - calladanamu.

    2. “puruṣa svabhāvavihitān yathāvarṇaṃ yathāśramaṃ |

vairāgyarāgōpādhi bhyāmāmnātō bhaya lakṣaṇān |

dānadharmān rājadharmān mōkṣadharmānvibhāgaśaḥ |

strīdharmān bhagavaddharmān samāsa vyāsayōgataḥ |

dharmārdha kāma mōkṣāṃśca sahōpāyānya thāmunē |

nānā khyānētihāsēṣu varṇayāmāsa tatvavit ||“. (śrīmadbhāgavataṃ - 1 - 9 - 26 to 28)

paina ceppina ślōkārthamu ī kriṃdavidhamugā śrīmadāṃdhramahābhāgavatamulō ceppabaḍinadi: -

“dharmanaṃdanuṃḍu maṃdākinī naṃdanuvalana narajāti sādhāraṇaṃbulagu dharmaṃbulunu, varṇāśrama dharmaṃbulunu, rāgavairāgyōpādhulatō gūḍina pravṛtti nivṛtti dharmaṃbulunu, dāna dharmaṃbulunu, rāja dharmaṃbulunu, strīdharmaṃbulunu, śamadamādikaṃbulunu, haritōṣaṇaṃbulagu dharmaṃbulunu, dharmārthakāma mōkṣaṃbulunu, nānā vidhōpākhyānēti hāsaṃbulunu, saṃkṣēpa vistārarūpaṃbula neṟiṃge”. (1 - 9 - 178)

3. “dānadharmāt parōdharmō bhūtānāṃ nēha vidyatē|” (kūrmapurāṇamu)

(bhūtamulaku dānamunu miṃcina dharmamu lēdu).

4. “nahiṃsyā tsarva bhūtānī tyēvaṃ dharmānuśāsanaṃ”

“(prāṇi hiṃsa sēyaka vartiṃcuṭa vartiṃcuṭa kaṃṭe mikkili dharmamu lēdu)’ (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 7 - 15 - 455)

“parahinsā nakartavya sarva śrēyōbhighātini”

(samastamaina śrēyassulanu nāśamu cēyu parahiṃsa - itarulanu hiṃsiṃcuṭa - cēyakūḍadu)

5. “nahyatō dharmācaraṇaṃ kiṃcit astimahattaraṃ |

yathā pitari śuśrūṣā tasyaha vacanakriyāḥ ||“. (śrīmadvālmīkirāmāyaṇamu)

(taṃḍriki śuśrūṣa cēyuṭa, atani vacanamu neṟavērcuṭa kanna uttamamaina dharmamu lēdu).

6. “ā. vāri gōrucunnavāriki śītala

vāri yiḍuṭa yeṭṭivārikaina

vāritaṃbugāni valasina dharmaṃbu - -“. (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 1 - 18 - 425)

7. “dharma vēdi yayinavāḍu daiva prāptaṃbulaina kaṃdamūlādikaṃbulacēta nitya naimittika kriyalu jēyavalayu. nijadharmabādhakaṃbaina dharmaṃbunu, baradharma prēritaṃbaina dharmaṃbunu, nābhāsadharmaṃbunu, bāṣaṃḍa dharmaṃbunu gapaṭa dharmaṃbunu, dharmajñuṃḍaina vāḍumānavalayu - naisargika dharmaṃbu durita śāṃti samardhaṃbagu” (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 7 - 15 - 457)

8. nitya naimittikādayaḥ. (nityamu cēyu karmalanu, nimittamunanusariṃci cēyukarma modalagunavi).

9. “evvarēniṃ dama yagrajulu nannamārgaṃbunaṃ dāmunuṃ dappaka vartiṃturēni naṭṭivārini viśēṣadharmaṃbeṟiṃgina vāraṃḍru|”.

(śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 6 - 5 - 246)

10. “baliyura daṃḍiṃcuṭa du| rbala janarakṣaṇamu dharmapaddhatiyagu ṭaṃ - -”. (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 4 - 7 - 154)

11. “va. rājulaku mṛgayā vinōdaṃbu vihitānuṣṭānaṃbagucuṃḍa nāsura vṛtti yeṭlayyenani yaṃṭivēni nidirāgaprāptaṃbaguṭanu vihitaṃbugādu - vinumu -śrāddhādulaṃdē, prakhyātaśrāddha dinaṃbulayaṃdē rājainavāḍē mēdhyaṃbulayina paśuvulanē vanaṃbunaṃdē yadhōpayuktaṃbugānē vadhiyiṃpaṃ janu”

(śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 4 - 26 - 772)

12. “tatva jijñāsa yanunadi dharma jijñāsa yaguṭa goṃdaṟu dharmaṃbē tatvaṃbani palukuduru -” (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 1 - 2 - 21)

13. satkarma. “kṛtē ca pratikartavyamēṣa dharmasanātanaḥ” (suṃdarākāṃḍa)

(upakāramu cēsinavāniki pratyupakāramu cēyuṭayē sanātana dharmamu).

14. yamaḥ (yamuḍu - yama dharmarāju).

41. ” dharmasya tatvaṃ vihitaṃ guhāyāṃ” ” sūkṣmāgatarhi dharmasya durjēyākṛtātma bhiḥ”

(dharmamu yokka tatvamu ati gūḍhamu, sūkṣmamu - krutātmulukūḍa telusukonalēru).

(upakāramu cēsinavānikipratyupakāramu cēyuṭayē sanātana dharmamu).

42. ” dharmaḥ sakhā paramahō paralōka yānē”.

(paralōkamulō pōvuṭalō dharmamu goppa mitruḍu - sahāyapaḍunadi).

43. “calācalēca saṃsārē dharma ēkōhi niścalaḥ”.

(jananamaraṇa rūpamaina saṃsāramu calamu, acalamugā nunnadi - kāni dharmamu mātramu niścalamugā niliciyunnadi).

44. “sarvē rājāśritā dharmāḥ, rājā dharmasya dhārakaḥ”

(dharmamulanniyu pāliṃcu rājunu āśrayiṃci yunnav - dharmamunu dhariṃcuvāḍu rāju).

45. ’dharmamunaku nālugu pādamulu -“dharmasya prathamaḥ pādaḥ satyamē tatsutērvacaḥ| dvitīyastu sadhā śaucaṃ, dayāpādastṛtīyakaṃ| dānaṃ pādaśca turthaśca purāṇajñāḥ vadaṃtivai|| tairvihīnaḥ kathaṃ dharmaḥ tiṣṭēt iha su sammataḥ|” (dēvī bhāgavataṃ)

(dharmamunaku nālugupādamulu - satyamu, śaucamu, daya, dānamu ani purāṇamulanu telisinavāru ceppuduru. ī nālugu pādamulu aḍugaṃṭina dharmamu bhūmimīda eṭlu nilabaḍunu).

46. “kṛta trētā dvāpara kaliyugaṃbulanu yugacatuṣṭayaṃbunu gramaṃbugā pravartiṃcu. dharmaṃbunaku satya dayā tapō dānaṃbulu nālugu pādaṃbulai naḍucu - śāṃti dāṃtyātmajñāna varṇāśramācāraṃbulu modalagunavi galigi dharmaṃbu modaṭi yugaṃbuna nālgu pādaṃbulaṃ baripūrṇaṃbai pravartillu. śāṃti, dāṃti karmācaraṇarūpaṃbagu dharmaṃbu mūḍu pādaṃbula reṃḍava yugaṃbunaṃ pravartillu - viprārcanā hiṃsā vrata japānuṣṭānādi lakṣaṇaṃbulu galigi dharmaṃbu reṃḍu pādaṃbula mūḍava yugaṃbunaṃ dējarillu. maṟiyu janulu kaliyugaṃbuna dharmarahitulu, nanyāyakārulu, krōdha mātsaryalōbhamōhādi durguṇa viśiṣṭulu - -” (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 12 - 20 -)

47. “ka. dina dinamunu dharmaṃbulu

nanayamu dharanaḍagipōvu nāścaryamugā

vinu varṇacatuṣkamulō nenayaga

dhanavaṃtuḍaina nēlu dharitrin”. (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 12 - 9 -)

48. - 45, 46 lō ceppina prakāramu dharmamu kṣīṇiṃcucu, adharmamu vṛddhi poṃducunnappuḍu śrīmahāviṣṇuvu avatāramu letti dharmamunuddhariṃcunu, adharmamunu aṇacunu. -

“yadā yadāhi dharmasya glānirbhavati bhārata |

abhyutthānama dharmasya tadātmānaṃ sṛjāmyahaṃ |

paritrāṇāya sādhūnāṃ vināśāya caduṣkṛtāṃ |

dharma saṃsthāpanāya saṃbhavāmi yugē yugē ||“. (śrīmadbhagavadgīta - 4 - 7, 8)

(dharmamu eppuḍu kṣīṇiṃcipōvunō, adharmamu eppuḍu vṛddhipoṃdunō appuḍu nēnu - bhagavaṃtuḍu - nannu sṛjiṃcukuṃdunu - bhūmimīda avatariṃcedanu - sādhuvulanu rakṣiṃcuṭaku, durmārgulanu naśiṃpacēyuṭaku nēnu pratiyugamaṃdunu dharmamunu sthāpiṃcuṭaku puṭṭucuṃdunu).

49. “kula kṣayē praṇasyaṃti kuladharmāssanātanāḥ |

dharmē naṣṭēkulaṃ kṛtsna madharmō (a)bhi bhavatyuta |

adharmābhi bhavāt kṛṣṇa praduṣyaṃti kulastriyaḥ |

strīṣu duṣṭānuvārṣē ya jāyatē varṇa saṃkaraḥ ||“. (śrīmadbhagavadgīta - 1 - 40, 41)

(kulamu kṣīṇiṃcina, sanātanamulaina kula dharmamulu kṣīṇiṃcunu. dharmamulu naśiṃcina kulamu naśiṃcina adharmamu prabalunu. adharmamu prabalina kulastrīlu ceḍipōvuduru. kulastrīlu ceḍipōyina varṇasaṃkaramagunu).