1. ‘kādu kādu’ ani.

2. “naitādṛśaṃ, naitādṛśaṃ” iti jagadvilakṣaṇatvēna bhagavān bhōdhyatē.

(“iṭuvaṃṭivāḍu kāḍu, iṭuvaṃṭivāḍu kāḍu” ani - jagattulōnunna samastavastuvulavaṃṭivāḍu kāḍu,vāṭikaṃṭe vērulakṣaṇamulu galavāḍu. bhagavaṃtuḍu ani ī māṭalacē bhagavaṃtuḍu ceppabaḍu cunnāḍu).

3. “nēti nētīti vyāpōhē kriyamāṇē svayamēvā tatvajñan anātmavargāt pṛthak pṛdhak upalabhyamānaḥ puruṣaḥ ātmā anvēṣṭavyaḥ maṇiṣusūtramiva ēkaika vyatirēkēṇa vicāramadbhiḥ śuddhēnamanasā anvēṣṭavyaḥ”.

(idikādu, idikādu ani atat vastuvulanu (tat anagā brahma - atat vastuvulu anagā brahmakāni vastuvulu) vadalivēyucu - ātmagāni vastuvulanu okaṭini okaṭini vēru vērugā nirākariṃcucu, vāṭikaṃṭe vēraina puruṣuḍu (ātma) anvēṣiṃpa taginadi - kanugonavalasinadi.maṇulalō dūriyunna trāḍunu okkokka maṇini tīsivēsi cūcinaṭlu cittaśuddhi kaliginavāricē ātma vicāriṃci anvēṣiṃcataginadi. maṇulanniṭilōnu dūri unnadi okaṭē trāḍu ani maṇulanu okkokka dānini tīsi vēsinanē teliyanagunu).

4. “sarvāsu upaniṣatsu jñēyaṃ brahma”nēti nēti”, ‘asthūlaṃ aniṇuṃ’ ityādi viśēṣa pratiṣēdēnaiva nirdiśyatē na idaṃ tat iti vācaḥ agōcaratvāt”.

(upaniṣattulanniṃṭilōnu jñēya brahma (nirguṇa nirākāra parabrahma) ’ idikādu, idikādu ’ ani modalagu viśēṣaṇamulu lēnivāḍuganē nirdēśiṃpabaḍinadi. parabrahma agōcaramainavāḍu kanuka (kaṃṭiki kanabaḍadu, manasulō ūhiṃcuṭaku vīlukānidi kanuka) gōcaramaina vastuvulu okkokkaṭini ceppucu, okkokkaṭini ’ idi kādu, idikādu ’ ani niṣēdhiṃcaḍamainadi. aṭlu jagattulōnivastuvulananniṃṭinī niṣēdhiṃcagā migilinadi parabrahmayē. parabrahmanu ī prakāramugā telusukonavalenu).

5. “sakalāgamaiḥ sakalaiḥ vēdaiḥ ‘nēti nēti’ itisarva niṣēdhiṃpa thitvēna yā bhōdhyatē sā bhavanēśvarī”

(āgamamulanniṃṭilōnu, vēdamulanniṃṭilōnu ’ idikādu, idikādu ’ ani yēparamātma ceppabaḍucunnadō āmeyē bhavanēśvarīdēvi).

6. ‘idaṃ na idaṃ na’ iti sarva dṛśya niṣē dhēna ya ātmā upa diṣṭaḥ sa ēṣaḥ “yasmāt tataḥ prapaṃca niṣēdhānaṃtaraṃ bhūyaḥ”nahyētasmāditi” nānyatparamasti “iti ē tasmāt nēti nētī tyādhiṣṭāt brahmaṇaḥ anyat vyatiriktaṃ nāsti, brahmaivatu paramastītyē tannirvacana vākyaṃ bravīti”.

(‘idi kādu, idi kādu’ ani ī kanupiṃcu jagattulōni samasta padārthamulanu niṣēdhiṃci migilinadiātmayani upadēśiṃcabaḍinadi). (pai prakāramu ī prapaṃcamunaṃdunu ātmakādani niṣēdhiṃci, migilinadāni kanna utkṛṣṭamainadi lēdu, adikāka ēdiyu lēdu ani ceppuṭavalana brahma kānidi lēdani, brahmamēutkṛṣṭamainadani ceppabaḍinadi).

7. sadādi śabdaiḥ brahma na ucyatē. sarvōhi śabdaḥ artha prakāśanāya prayuktaḥ; śrūyamāṇaśca śrutibhiḥjāti kriyā guṇa saṃbaṃdha dvārēṇa saṃgati grahaṇa savyapēkṣaḥ arthaṃ pratrāyati, na anyathā adṛṣṭatvāttat yathā ‘gauḥ’, ‘aśvaḥ’ itivā jātitaḥ; “pācakaḥ” “pāṭhakaḥ” itinā kriyātaḥ; śuklaḥ; kṛṣṇaḥ; iti vā guṇataḥ; ‘dhanī’ ‘gōmān’ iti vā saṃbaṃdhitaḥ. natubrahma jātimat taḥ na sadādiśabda vācyaṃ nāpi guṇavat yēna guṇa śabdēna ucyatē; nirguṇatvāt; nāpikriyaśabda vācyaṃ niṣkriyatvāt. na ca saṃbaṃdhī ēkatvāt. ēkatvāt advayatvāt aviṣayatvāt. ātmatvācca na kēnā cit śabdēna ucyatē iti yuktaṃ - “yatōvācō nivartaṃtē” ityādi śruti bhiśca – (śrīśaṃkaraḥ)

sat cit ānaṃdamu anu modalagu śabdamula cēta - padamula cēta parabrahma (teliyunaṭlu) ceppabaḍuṭalēdu. iṭuvaṃṭi śabdamulanniyu arthamunu spuriṃpacēyuṭaku upayōgiṃcabaḍinavi.śrutulalōjāti kriyā guṇa saṃbaṃdhamuladvārā arthamagunaṭlu padamulu vāḍuka cēyabaḍucunnavi. iṭlugākaiṃkokarītigā brahmaguṟiṃci ceppuṭaku vīlulēdu - vākkunakugāni, manassunakugāni gōcaramukānidaguṭacēta. adi yeṭlaṃṭē - ‘āvu’, ‘gurramu’ ani jātinibaṭṭinnī; pācakuḍu, pāṭhakuḍu anicēyu panini baṭṭinnī, tellanidī, nallanidī ani guṇamunu baṭṭinnī; dhanavaṃtuḍu, pāḍigalavāḍu anisaṃbaṃdhamu baṭṭinnī; konni ceppuṭaku vīlagunu. kāni, parabrahmaku āvu, gurramu vale jātilēdu.aṃducēta sattanigāni, cittanigāni ānaṃdamanigāni ceppuṭaku vīlukānivāḍu - tellanivāḍu, nallanivāḍu ani guṇamucēta ceppuṭaku vīlukānivāḍu - nirguṇuḍu aguṭavalana. pāṭhakuḍu modalaguvārivale kriyalu cēyuvāḍukāḍu - niṣkriyuḍaguṭavalana. dhanasaṃpadatōgāni, gōsaṃpadatō gāni,iṭuvaṃṭi itaramainavāṭitōgāni saṃbaṃdhamulēnivāḍu - okkaḍē yaguṭavalananu, tanakanna itaramēmiyulēnivāḍunnū (reṃḍava vastuvu lēnivāḍunnū) aguṭacēta; viśēṣamulu lēnivāḍaguṭacēta nirviśēṣuḍu, ātmayaguṭavalananu ē śabdamucētanu, (ēmāṭacētanu) ceppuṭaku alavikānivāḍu. aṃducēta sṛṣṭilōnunna ē vastuvunainanu pōliyunnāḍani ceppuṭaku vīlukānaṃdunaivanniyu brahma kāvu, kāvu ani ceppabaḍinavi. vākkutō ceppuṭaku alavikānivāḍu, ē vidhamugāceppinanu atanini sarigā ceppinaṭlukādu ani śruti ceppucunnadi).

8. “dvēvāva brahmaṇō rūpē mūrtaṃ caivā mūrtaṃ ca”. ityu pakramya “adhāta ādēśō nēti nēti,nahyē tasmā diti nētyanyatparama stīti” śrūyatē. prakṛtaṃ pradhānaṃ ētāvattvaḥ, iyattā paricchinnaṃyat brahmaṇō rūpadvayaṃ tatprakṛtaivātvaṃ. tadēva pratiṣēdati. “nēti, nēti” ityādi śrutiḥitaśca brahmaṇō na niṣēdhaḥ hi yasmāt tataḥ prapaṃca niṣēdhānaṃtaraṃ bhūyaḥ nahyē tasmāditinānyatpara masti” iti ē tasmāt nēti nētī tyādi śāt brahmaṇaḥ anyat vyatiriktaṃ nāsti, brahmaivatu paramastītyē tannirvacana vākyaṃ bravīti. “dvēvā brahmaṇō rūpē - mūrtaṃ cā mūrtaṃ ca” (bṛhadāraṇyakōpaniṣat 2 - 3 - 1)

(brahmaku mūrtamu amūrtamu anu reṃḍu rūpamulu kalavu. ani bṛhadāraṇyakōpaniṣattulōprāraṃbhiṃci - aṃdu kaṃṭiki gōcariṃcu pṛdhivyaptējassulanu mūḍu bhūtamulu mūrtamaniyu,agōcaramulagu vāyuvyākāśamulu reṃḍunu amūrtamaniyu vibhajiṃci, reṃḍiṃṭi dharmamulanutelipi civara rūpadvayasahituḍagu brahmayokka svarūpamunu telupuṭakai “adhāta ādēśō ‘nētinēti’ (brahmadāraṇyakōpaniṣat - 2 - 3 - 6) ani ceppabaḍinadi - ‘kādu’, ‘kādu’ ani ceppabaḍinadi. iṃtarūpamu kaladiyani (iyattā paricchinnamani) ceppucunna mūrtā mūrtamulanu reṃḍiṃṭini niṣēdhiṃcucunnadi. tarvāta” nahyē tasmāt paramasti (dīnikanna utkṛṣṭamainadi paramainadi lēdu(goppadi lēdu) ani ceppabaḍinadi. anagā, paina ceppina rūpadvayamunu niṣēdhiṃci ‘nēti’, ‘nēti’ani ceppina brahmakaṃṭe atiriktamainadi kāni, itaramainadi kāni ēmiyulēdu. aṭṭi brahma iṃdriyagōcaramukādu. sthūlavastuvulaṃdaṟiki kanabaḍunu. sūkṣmadṛṣṭikalavāriki sūkṣmavastuvu kanabaḍunu.ī reṃḍiṃṭikī atītamainadi kanuka brahma ’avyaktamu’ (agōcaramu) ani ceppabaḍinadi.

9. ‘nēti’, ‘nēti’; “yatō vācō nivartaṃtē ityādi śrutibhiḥ kō addhā (sākṣāt) vēdētyādi maṃtravarṇāt kathaṃtarhi tasya sama ātmā idi vēdanaṃ bruṃhi, kēna prakārēṇa tamahaṃ sama ātmā itividyāṃ.atrākhyāyi kāmā cakṣatē - kaścitkilamanuṣyō mugdhaḥ (mūḍhaḥ) kaiściduktaṃ kaskiṃści dīparādhēsati dhik - ‘tvāṃ’ nāsi manuṣyaḥ iti samugthatayā ātmanō manuṣyatvaṃ pratyayituṃ kaṃ cidupē tyāha ‘bravītu bhagavān’ kō ha masmati. satasya mugthatāṃ jñātvā āha -”kramēṇa bōdha iṣyāmīti. sthāvarādyātma bhāva mapōhya ‘natvaṃ amanuṣyaḥ’ ityuktvā upararāma. mugdhaḥ sataṃ pratyāha” bhavān māṃ bhōdhayituṃ pravṛttaḥ tūṣṇīṃ babhūva, kiṃ na bhōdhayatīti. tādṛgēva tadbhavataḥvacanaṃ nāsya manuṣyaḥ ityuktē manuṣyatva mātmanaḥ na pratipadyatē yaḥ kathaṃ manuṣyō astītyuktē api manuṣyatva mātmanaḥ pratipadyēta tasmāt yathā śāstrōpadēśa ēvātmāva bōdha vidhiḥ.nānyaḥ nahyagnērthāhyaṃ tṛṇādanyēna kē ciddagdhuṃ śakyaṃ. ata ēva śāstraṃ ātma svarūpaṃ bōdhayituṃ pravṛttiṃ sadamanuṣyatva pratiṣēdha nēnēva ‘nēti, nētī’ ti uktvā upararāmaḥ. tathā anaṃtaraṃ abāhyamayamātmā brahma sarvānubhūrityanu śāsanaṃ” (śrīśaṃkaraḥ)

“yāva gayamēvaṃ yadhōktaṃ ima mātmānaṃ na vēttitāvadayaṃ bāhyā nitya dṛṣṭi lakṣaṇaṃ upādhiṃ ātmatvēna upētya avidyayōpādhi dharmān ātma naḥ manya mānō brahmādistaṃba paryaṃ tēṣu dēvatiryajñiraya sthānēṣu punaḥ punarāvartamānō avidyā kāma karma vaśāt saṃ sarati” (śrīśaṃkaraḥ)

(‘kādu’, ‘kādu’ aninnī “vākkuku aṃdarānidi” aninnī “evaniki sākṣāttugā telusunu”aninnī śruti ceppucunnappuḍu ātmatō samānamainadi, dānitō pōlcataginadi, aṭlu pōlcukonuṭavalana ātma lakṣaṇamulu telusukōtaginadi ēdi? ātmanu eṭlu telusukonagalamu? dīnikisamādhānamugā oka upākhyānamu galadu - adi eṭlaṃṭē - oka mūḍhuḍu uṃḍeḍivāḍu - vāḍuokānoka aparādhamu cēyagā ” nīvu manuṣyuḍavu kāvu ani okaḍu anenu. ā mūḍhuḍu nēnumanuṣyuḍu kāniyeḍala evaḍanu ani praśniṃcenu. vāḍu vāni mūḍhatvamunu gamaniṃci ‘nīkukramamugā bōdhaparacedanu’ ani ceppenu - sthāvaramulu modalaguvāṭini cūpi nīvu vāṭivalelēvukanuka nīvu manuṣyuḍavē ani ceppi ūrakuṃḍenu - nāku jñānamu ceppuṭa prāraṃbhiṃciūrakuṃḍiri ēmi? ani ā mūḍhuḍu atanini aḍigenu. ātmamanuṣyuḍukāḍu - (na manuṣyaḥiti; na + iti = nēti) - iṭlu ‘nīvu manuṣyuḍavu kāvu’ aninaṭlē annivastuvulu ceppi okkokkaṭi brahma kādu ani ceppinaṭlagunu - śāstramulō upadēśiṃcinadē ātma bōdhavidhi - iṃkokarītigā kādu - aṭlē agnicētanē gaḍḍipōca dahiṃpabaḍunu. aṭlē śāstramu ātmasvarūpamunubōdhiṃcuṭa prāraṃbhiṃci nīvu manuṣyuḍavu kāvu ani prativastuvu ‘adi kādu, adi kādu’ (nēti, nēti) ani ceppi migilinadi ātmayani ceppi ūrukunnadi).

10. “sthūla sūkṣma kāraṇa dēha traya madhyē paṃcakōśāḥ annamaya prāṇamaya manōmaya vijñānamayānaṃda mayākhyā aṃtarbhūtāḥ bhavaṃti. tataśca dēhatraya tyāgēna paṃcakōśa tyāgēsati”brahma pucchaṃ pratiṣṭhā” iti śutyuktaṃ vastu labhyatē. tadēva brahma nēti nēti ityādi vāktaiḥsarva niṣēdhāvadhitvēna ucyatē”

(“adhāta ādēśō nēti nēti” aneḍi śrutivākyamu, dēha prāṇa, manōbuddhi ānaṃdamulaneḍi kōśamulu ayidu ātmakāvani, vīni kādhāramaina caitanyamē ātmayani pratipādiṃcucunnadi).