← Back to ప · Booklets 21–30 (digitized file 3)

ప్రకృతి prakṛti

Original — తెలుగు
  1. ప్రా ప్రథమే సృష్టేః యాసా ప్రకృతిః, సృష్టేః ఆదిభూతా ఇత్యర్థః -

(సృష్టికి ప్రథమమందు - ముందు - ఉన్నది).

  1. “శ్లో||. ప్రకృష్ట వాచకః ప్రశ్చ, కృతిశ్చ సృష్టి వాచకః |

సృష్టౌ ప్రకృష్టా యా దేవీ ప్రకృతిస్సా ప్రకీర్తితా |

గుణే సత్వే ప్రకృష్టే చ ప్రశబ్దో వర్తతే శ్రుతః |

మధ్యమే రజసి కృశ్చతి శబ్దః తమసి స్మృతః |

త్రిగుణాత్మ స్వరూపాయా సా చ శక్తి సమన్వితా |

ప్రథానా సృష్టికరణే ప్రకృతిస్తేన కథ్యతే |

ప్రథమే వర్తతే ప్రశ్చ కృతిశ్చ సృష్టి వాచకః |

సృష్టే రాదౌ చ యా దేవీ ప్రకృతిస్సా ప్రకీర్తితా ||“. (దేవీ భాగవతం)

“ప్రా పురాణా” ఇతి ధాతోః నిష్పన్నః ప్రశబ్దః. కృతి శబ్దస్య వ్యాపార సామాన్యర్థకత్వాత్ సృష్టి వ్యాపారార్థకత్వం, తథా చ ప్రా ప్రకృష్టా ముఖ్య కృతౌ సృష్టౌ యా సా ప్రకృతిః, ముఖ్యత్వేన సృష్టికర్త్రీ యా సా ప్రకృతిరిత్యర్థః. ప్రకృష్టే సత్వే గుణే ప్రశబ్దో వర్తతే. వ్యుత్పత్తిస్తు పూర్వవదేవ మధ్యమే రజసిమః ‘కృ’ శబ్దోవర్తతే,మధ్యమత్వ సా దృశ్యాత్. తమసి తమోగుణే చరమే చరమః ‘తి’ శబ్దో వర్తతే, చరమత్వాది త్వ సాదృశ్యాత్ ఇత్యర్థః - నిరతిశయావరణ విక్షేపాది శక్తి రహితా గుణత్రయ సామ్యావస్థాత్మికా సృష్టి కరణే ప్రథానా, యా సా ప్రకృతి శబ్దేన ఉచ్యతే ఇత్యర్థః - ప్రశబ్ద వ్యుత్పత్తిః పూర్వవత్. తథా చ ప్రాప్రథమా సృష్టేః యా సా ప్రకృతిః, సృష్టేరాది భూతా ఇత్యర్థః - గుణత్రయాత్మికా ఇత్యర్థః.

(1). ‘ప్ర’ అనగా ప్రకృష్టమైనది; ‘కృతి’ అనగా చేయుట - సృష్టి చేయుట - సృష్టిచేయుటలో ప్రకృష్టమైనది కనుక దేవి ప్రకృతి యని చెప్పబడు చున్నది.

(2). ‘ప్ర’అనుమాట ప్రకృష్టమైన సత్వగుణమును తెలియచేయును - ’ప్రకృతి’ యను మాటలో మధ్యనున్న - మధ్య అక్షరమైన - ‘కృ’ అనునది రజోగుణమును తెలియచేయును. ‘తి’ అను మూడవ అక్షరము తమోగుణమును తెలియచేయును. సత్వరజస్థమములను త్రిగుణములు స్వభావముగా కలిగి శక్తితో కూడియున్నది –

(3) సృష్టి చేయుటలో ప్రథానమైనది కనుక ప్రకృతి యని చెప్పబడినది

(4). ‘ప్ర’ అనగా ప్రథమమందుండునది, ‘కృతి’ అనగా సృష్టి -సృష్టికి ముందుండునది. కనుక దేవి ప్రకృతి యని చెప్పబడినది.

(5). ‘ప్రపురాణా’ అని చెప్పుటవలన ‘ప్ర’ అనగా పూర్వపుది అని అర్థము. అనగా పూర్వపుది అని అర్థము - ‘కృతి’ అనునది సామాన్య వ్యాపారమును తెలియ చేయునది - అందుచేత సృష్టివ్యాపారమును తెలియచేయునది - ముఖ్యమైన సృష్టి వ్యాపారము గలది కనుక ప్రకృతి - ముఖ్యముగాసృష్టి చేయునది.

(6). ‘ప్రకృతి’ అను మూడక్షరములు సత్వరజస్తమోగుణములు సమానముగనుండి, ఆవరణ విక్షేపములు లేక సృష్టి చేయుటయందు ప్రథానమైనది ప్రకృతి అని చెప్పబడినది).

  1. సత్వరజస్తమసా సామ్యావస్థా ప్రకృతిః

(సత్వము, రజస్సు, తమము అను మూడు గుణములు సమానముగా నుండునది ప్రకృతి).

“సత్వం రజస్తమశ్చైవ గుణాస్త్రయముదాహృతం |

సామ్యావస్థితిరేషాం ప్రకృతిః పరికీర్తితా ||“. (గీతాభావప్రకాశము - 3 - )

“మాయాసత్వ రజస్తమోగుణమ యీ మిధ్యాజ్ఞానాత్మకా పరమేశ్వరీ శక్తిః”

  1. ప్రకృతిః మాయాయాః అవస్థా విశేషత్వాత్ మాయాస్వరూపా, ఏకమేవ వస్తు ప్రథానం, ప్రకృతిః, మాయా, అవిద్యా, అజ్ఞానం, శక్తిః ఇత్యనేకశబ్దైః వ్యపదిశ్యతే. తదేవవస్తు సకలమపి కార్యజాతం స్వస్మిన్ ఉపసంహృత్య ప్రలయకాలే ఉదాసీన స్వరూపేణ వర్తమానత్వాత్ ప్రథానం ఇత్యుచ్యతే. తదేవవస్తు ప్రపంచసృష్ట్యుపాదానతా యోగ్య తమోగుణ ప్రథాన స్వరూపేణ విద్యమానత్వాత్ ప్రకృతిరిత్యా ఖ్యాయతే. దేశకాలాది సామగ్రీం వినా ఏవ ఇంద్రజాలేన దుర్ఘటానేక పదార్థోత్పాదన కాలే ఇంద్రజాలం మాయా ఇతి వ్యపదిశ్యతే. తద్వదేవ అసంగే అద్వితీయే బ్రహ్మణి దుర్ఘటేచ్ఛాద్యుత్పాతకత్వాత్ తదేవ వస్తు బ్రహ్మ స్వరూపావారకాత్వాత్ అజ్ఞానం ఇతి కీర్త్యతే. తదేవ వస్తు బ్రహ్మ విద్యా వినాశ్యత్వాత్ అవిద్యా ఇతి వర్ణ్యతే. తదేవ వస్తు కదాపి స్వాతంత్ర్యేణ అవస్థితం సత్ బ్రహ్మ చైతన్యమాశ్రిత్య ఏవవర్తమానత్వాత్ శక్తిరితి వ్యపదిశ్యతే. ఇత్థం ప్రకృత్యాదయః ప్రథానస్య అవస్థా విశేషత్వాత్ ప్రథానస్వరూపా ఏవ భవంతి. తచ్చ ప్రథానం బ్రహ్మ చైతన్యస్యశక్తిః. యథా పురుషగతా సామర్థ్యరూపా శక్తిః పురుషాత్ పృథక్ తయానాస్తి, తథా బ్రహ్మ చైతన్య గతా ప్రథానరూపా శక్తిరపి బ్రహ్మ చైతన్యాత్ వ్యతిరేకేణ నాస్తి.

(ప్రకృతి యనునది మాయయొక్క అవస్థా విశేషము - ఒకానొక అవస్థ - అగుటవలన మాయా స్వరూపమే. ఒకే వస్తువు ప్రథానమని, ప్రకృతియని, అవిద్యయని, అజ్ఞానమని, శక్తియని అనేక పేర్లతో చెప్పబడుచున్నది, ఒకే వస్తువు సమస్తమైన కార్య వస్తువుల రూపమైన ప్రపంచమును ఉపసంహరించి, (తనలోనికి లాగుకొని) ప్రళయకాలమందు ఉదాసీనునివలె నుండుటవలన, ప్రథానమని చెప్పబడినది. అదే వస్తువు ప్రపంచ సృష్టికి కావలసిన ఉపాదానత్వమునకు - కావలసిన ద్రవ్యసామగ్రి - ఉపాదానత్వమునకు కారణమగు తమోగుణము ప్రథానముగా గల రూపము కలిగియుండుటవలన ప్రకృతియని చెప్పబడుచున్నది. దేశము, కాలము మొదలగు సామగ్రితో సంబంధము లేకనే ఇంద్రజాలము చేయువాడు అనేక చిత్ర విచిత్ర వస్తువులను ప్రదర్శించినపుడు అది మాయ యని వ్యవహరింపబడుచున్నది. ఆ ప్రకారము గానే అసంగుడు, అద్వితీయుడు అయిన పరబ్రహ్మ దుర్ఘటనమైన సృష్టి మొదలగునవి ఇచ్ఛామాత్రముగ చేయునపుడు అది మాయ యని చెప్పబడు చున్నది. ఆ వస్తువే పరబ్రహ్మ స్వరూపమును ఆవరించి (కప్పిపుచ్చి) యుండుటవలన అజ్ఞానమని చెప్పబడుచున్నది.అదే వస్తువు బ్రహ్మ విద్యను (బ్రహ్మజ్ఞానమును) నశింపచేయుటవలన (నశింప చేయునపుడు) అవిద్య యనబడును. ఆ వస్తువే ఒకప్పుడు స్వతంత్రించి బ్రహ్మ చైతన్యము నాశ్రయించి యుండునపుడు శక్తి యని చెప్పబడుచున్నది. పైన చెప్పిన ప్రకారము ప్రకృతి మొదలగునవన్నియు ప్రథానము యొక్క అవస్థా విశేషములగుటవలన ప్రథానము యొక్క రూపములే యగుచున్నవి. ఆ ప్రథానము పరబ్రహ్మ చైతన్యము యొక్క శక్తి. పురుషునిలోనుండు శక్తి పురుషునికంటె వేరుకానట్లు బ్రహ్మ చైతన్యములోని ప్రథానమను శక్తి బ్రహ్మ చైతన్యము కంటె వేరు కాదు).

  1. ‘ప్ర’ ఇతి సత్వ గుణః, ‘కృ’ ఇతి రజోగుణః, ‘తి’ సత్వరజస్సహిత తమోగుణః ఉచ్యతే. తథా చ తమోగుణ ప్రథానా ప్రకృతి రితి సిద్ధ్యతి.

(ప్రకృతి యను పదములోని ‘ప్ర’ అను మొదటి అక్షరము సత్వగుణమును సూచించును; ‘కృ’ అను అక్షరము రజోగుణమును సూచించును - ‘తి’ అను అక్షరము సత్వరజోగుణములతో కలిసిన తమోగుణములతో కలిసిన తమోగుణమును సూచించును - అందుచేత తమోగుణము ప్రథానముగా గలది ప్రకృతి).

  1. “సత్వరజస్తమో లక్షణా గుణత్రయాత్మికా చ ప్రకృతిః- అనాదిరనంతవతీ తత్వజ్ఞానైక నివర్త్యా మిధ్యైవ పరికల్పితత్వాత్ అవస్తు భూతా. సా చ ద్వివిథా : - రజస్తమసి అభిభూయ విశుద్ధ సత్వా ఏకా, సామా యేత్యుచ్యతే రజస్తమోభ్యానుభి భవేన మలిన సత్వా అపరా. సా అవిద్యేచ్యుతే. తత్ర మాయా సత్వాంశే ప్రతిబింబితస్య ఏకః పరమాత్మా తమ ప్రథాన ప్రకృత్తుపాధికస్సన్ భూత భౌతిక ప్రపంచ లక్షణ భోగ్యాత్మనా వివర్తతే. తత్ర ఏక ఏవ పరమాత్మా తమః ప్రథాన ప్రకృత్యుపాధిక తయా జగదుపాదానం విశుద్ధసత్వ ప్రథాన ప్రకృత్యుపాధికతయా చ జగతో నిమిత్త మిత్యభిన్న నిమిత్తోపాదానం సచ్ఛ చ్ద్దేనోక్తః -”.

(సత్వరజస్తమములను త్రిగుణములు గలది ప్రకృతి. అది అనాది - (ఎప్పుడుప్రారంభ మైనదో తెలియదు) దానికి అంతమెప్పుడో తెలియదు - మిధ్యయని చెప్పబడుటవలన తత్వజ్ఞానము - బ్రహ్మజ్ఞానము - చేతనే నివర్తింప బడునది. కల్పించబడునది కనుక మిధ్య, అవస్తువు - అది రెండువిధములు –

(1) రజోగుణమును తమోగుణమును అణగదొక్కి శుద్ధ సత్వముగలది. అదియే మాయ యని చెప్పబడుచున్నది.

(2) రజోగుణము, తమోగుణము హెచ్చుగా నుండుట చేత మలిననత్వ గుణముగలది - కేవల శుద్ధ సత్వము కాక మిగిలిన రెండుగుణములతో కలిసియుండుటచేత మలినమైన సత్వగుణము కలది రెండవది. అదియే అవిద్య యని చెప్పబడుచున్నది. పైన చెప్పబడిన మాయ యొక్క సత్వగుణాంశమందు ప్రతిబింబించిన ఒకే పరమాత్మ తమోగుణము ప్రథానముగా గల ప్రకృతి ఉపాధిగా గలవాడై భూతములు, వాటిలోనుండి భౌతికములు గల ప్రపంచమను భోగ్యవస్తువుగా మారును. అందుచేత ఒకడే అయిన పరమాత్మ తమోగుణము ప్రథానముగా గల ప్రకృతిని ఉపాధిగా చేసుకొని జగత్తునకు ఉపాదానకారణమున్నూ, శుద్ధ సత్వ గుణము ప్రథానముగా గల ప్రకృతిని ఉపాధిగా చేసుకొని జగత్తునకు నిమిత్తకారణమున్నూ అగుచున్నాడు. ఈ ప్రకారము గా జగత్తునకు పరమాత్మ ఉపాదానకారణమున్నూ, నిమిత్త కారణమున్నూ అగుటచేత ‘సత్’ అని చెప్పబడుచున్నాడు.

  1. “ఏకా శుద్ధసత్వాభిదానా సామాయా, ద్వితీయా మలిన సత్వ ప్రథానా సా అవిద్యా ఇతి మాయా అవిద్య యోః భేదః”.

(ప్రకృతి రెండు విధములు - శుద్ధసత్వ మయమైనది మాయ, మలిన సత్వ గుణము ప్రథానముగా గలది అవిద్య యని చెప్పబడుచున్నది.మాయకు, అవిద్యకు నిదియే భేదము).

  1. “యామా మనంతి మునయః ప్రకృతిం పురాణీం |

విద్యేతి యాం శ్రుతి రహస్య గిరో గృణంతి |

తామర్థపల్లలిత శంకరరూపముద్రాం |

దేవీ యనన్య శరణ శ్శరణం ప్రపద్యే ||“.

(మునులు దేనిని పూర్వమునుండి యున్న ప్రకృతి యని తెలుసుకొనుచున్నారో, వేదాంతములోని - ఉపనిషత్తులలోని రహస్య బోధనలు విద్య యని బోధించు చున్నవో అనన్య శరణమైన అర్థనారీశ్వరీ దేవిని శరణు పొందుచున్నాను).

  1. “యథా పుత్రార్థినీ జాయా పత్యా సంగతా శుక్రరూపం బీజం, తతః క్రమేణ పుత్రరూపేణ పరిణతం గర్భం చవహంతీ ప్రసవాత్ పూర్వం సంతతి లాభ నిమిత్తేన సదా ప్రసన్నా సత్వగుణ ప్రథాన గుణా ఏవ భవతి, పశ్చాత్ ప్రసవకాలే వేదనా నిమిత్తేన ప్రసన్నతాయా తిరోధానే సతి శూన్య చిత్తా తమోగుణప్రథానేవ భవతి, యథావా పూర్వం స్వేతవర్ణో మేఘో వర్షాకాలే శ్యామో భవతి, తథా సృష్టేః పూర్వం బ్రహ్మ ప్రతి రూప జగద్బీజ ధారిణీ అవిద్యోపాధికానంత జీవ సహిత ప్రపంచరూపగర్భధారిణీ శుద్ధ సత్వ ప్రథానా మాయా (ఈశ్వరస్యోపాధిః) భవతి. పశ్చాత్ సృష్ట్యారంభ కాలే సా మాయా శుద్ధ సత్వ రూప తిరోధానేన సృష్టి యోగ్య తమో గుణ ప్రథాన ప్రకృతి రూపా భవతి”.

(సంతానము కావలెనను కోరికగల స్త్రీ పతి సం యోగమువలన శుక్రరూప మగు బీజమును ధరించి, తర్వాత క్రమముగా పుత్రుడుగా మారినట్టి గర్భము ధరించి, కానుపునకు ముందురోజులలో సంతానము కలుగబోవుచున్నదను సంతోషముతో ఎల్లపుడు సత్వగుణము ప్రథానముగా గలిగియుండుటచేత ప్రసన్నురాలై సంతోషము కలిగియుండును. తర్వాత పురుటి సమయములో పడు బాధలవలన ఆ ప్రసన్నత పోయి శూన్య చిత్తయై తమోగుణముగలది యై యుండును - ముందు మేఘము తెల్లగానుండి వర్షాకాలమందు నల్లగామారును. పై ప్రకారముగానే సృష్టికి ముందు పరబ్రహ్మయొక్క ప్రతి బింబమైన జగత్తు యొక్క బీజమును ధరించినదియును, అవిద్య ఉపాధిగాగల అనంతమైన జీవులతోకూడిన ప్రపంచరూపమైన గర్భము ధరించినదియు శుద్ధ సత్వగుణము ప్రథాన ముగా గలదియు నగునది మాయ. (పరబ్రహ్మకు ఉపాధి అయినది). తర్వాత సృష్టి ప్రారంభంగు కాలమందు ఆ మాయకు శుద్ధ సత్వరూపము పోయి సృష్టికి యోగ్యమగు తమోగుణము ప్రథానముగా గలది యగు ప్రకృతి యగును).

(దీనిని బట్టి తెలియవచ్చునదేమనగా - ప్రకృతి యనునది భగవంతుని అపరాశక్తి (Matter). ఇది జడము (inert). దానిలో బహగవంతుడు తన చిచ్ఛక్త్రి (చైతన్య శక్తి - Energy) తో కలియుటవలన సృష్టిచేయుటకు - తనలోనుండి అనేక వస్తువులను ఆవిర్భవింప చేయుటకు - తగిన స్థితిలోనుండి, కాలక్రమేణ వాటిని రూపొందించు చున్నది. ఇట్లు చేయుచు సృష్టికి కారణమైనది. సృష్టిలో మొదటిలో సూక్ష్మరూపములోనున్నవస్తువులకు ఉపాదానము అయి, - జీవునకు శరీరముకావలసినట్లే - అందులకు కావలసిన సామగ్రి తనలోనుండియే కల్పించుచున్నది - గర్భములోనున్న పిండమునకు తల్లి తాను తినిన యాహారముతో శరీరమును కల్పించుచున్నది. అందుచేత ప్రకృతి ప్రపంచమునకు ఉపాదాన కారణమగుచున్నది. అట్లు ప్రకృతిలోనుండి ఆవిర్భవించిన - పుట్టిన – ప్రతివస్తువు లోను తనభాగము - (ప్రకృతి అంశ), భగవంతుని చైతన్య శక్తి యొక్క - అంశ (భగవదంశ) - ఈ రెండును కలిసియే యుండును - వీటినే ప్రకృతి పురుషులని, ఈ రెండింటి సం యోగము వలననే సృష్టి జరుగుచున్నది).

  1. “ఖిల జగదుపాదానభూతం”

(జగత్తునకు ఉపాదానమైనది - జగత్తులోని ప్రతి వస్తువు - పుట్టుటకు కావలసిన ద్రవ్యము (material) నిచ్చునది - ప్రతి వస్తువునకు రూపము నిచ్చునది - శరీరము నిచ్చునది. కుమ్మరివానికికుండలు చేయుటకు మట్టి ఎట్లు కావలయునో, స్వర్ణకారునకు ఆభరణములు చేయుటకు బంగారము కావలసినట్లే భగవంతునకు సృష్టిలోని వస్తువులను చేయుటకు ద్రవ్యము (material) కావలెను - ఆద్రవ్యమును ప్రకృతి కలుగచేయుచున్నది - తనలో భగవంతుని చైతన్య శక్తి యుండుటవలన. అందుచేత ప్రపంచమంతకును - దానిలోని ప్రతివస్తువునకు ప్రకృతి ఉపాదానకారణము - ఈ క్రియలో భగవంతుడు తన చైతన్య శక్తిని ప్రకృతికిచ్చుటవలన భగవంతుడు ప్రపంచమునకు నిమిత్తకారణమగుచున్నాడు).

  1. ఇంకను ప్రకృతి యనగా క్రిందు విధముగా కూడ చెప్పబడినది.

    1. “ప్రారంభః క్రియతే అనయా ఇతి ప్రకృతిః”.

(సృష్టి చేయుట ప్రకృతితో ప్రారంభమైనది. అందుచేత ప్రకృతియని చెప్పబడినది - ప్రపంచములోని వస్తువులను సృష్టించుటకు ఉపాదాన కారణమగు వస్తువు కావలెను - కుమ్మరివానికి మట్టివలెను - అందుచేత మొట్టమొదట ప్రకృతిని సృష్టించెను. అందుచేత - ’ ప్రథమం కృతం ’ ప్రకృతి అని చెప్పబడినది).

  1. “సకలం ఇదం జగత్ యస్మాత్ ప్రకర్షేణ క్రియతే తాదృశం సృష్ట్యుపాదాన భూతం వస్తు ప్రకృతిః ఇత్యుచ్యతే.”

(ఈ జగత్తు అంతయు దేనివలన అత్యుత్తమముగా సృష్టింపబడినదో, అట్లు చేయుటకు ఉపాదానకారణమైనదే ప్రకృతి - సృష్టి చిత్ర విచిత్రమైనది - ఇన్ని వస్తువులు అనేక రూపములతో - వాటి వాటి కర్మకు, స్వభావమునకు సరిపోయి నట్లుగా - సృష్టించినది - సృష్టి క్రమములో ఏ విధమైన అవకతవకలు లేకుండగ ప్రకృష్టముగా చేసినది కనుక ప్రకృతి).

  1. “శ్లో||. ప్రకృష్ట చాచకః”ప్రశ్చ”, “కృతిశ్చ” సృష్టివాచకః |

సృష్టౌ ప్రకృష్టా, యా దేవీ ప్రకృతిస్సా ప్రకీర్తితా ||“.

(చూడుము - ‘ప్రకృతి - 2’) (“ప్రకర్షేణ కరోతీతి ప్రకృతిః”).

  1. “బ్రహ్మణః సకాశాత్ నానావిచిత్ర జగన్నిర్మాణ సామర్థ్యా బుద్ధిరూపా బ్రహ్మ శక్తి రేవ ప్రకృతిః” (నిరాలంబోపనిషత్)

(పరబ్రహ్మతో కలిసియుండి అనేక విచిత్రములుగల జగత్తును సృష్టించుటలో సామర్థ్యముగల పరబ్రహ్మ శక్తియే ప్రకృతి).

  1. “భగవచ్ఛరీర భూతాం తమశ్శబ్దవాచ్యాం నామరూప విభాగానర్హాం” (శ్రీమాన్ రామానుజః)

(ప్రకృతి భగవంతుని శరీరమే అయినది, తమోగుణముకలది - సృష్టిలో నామరూపమూలతోనున్న సమస్త వస్తువులను తనలో సూక్ష్మరూపములో నుంచుకొని, ఆ స్థితిలో యే వస్తువేదో, దాని పేరేమిటో తెలియని స్థితిలో నుంచుకొని, కాలపరిపక్వమువలన తర్వాత అన్నింటిని సృష్టించునది - తనలోనుండి పైకి నామరూపములతో వదలునది. ప్రకృతిలో భగవంతుడు ప్రవేశించి తన చైతన్య శక్తిని దానికిచ్చి సృష్టింపచేయుచున్నాడు - అట్లు భగవంతుడు ప్రకృతిలో ప్రవేశించుటవలనను - దానిలో అతను పూర్తిగా వ్యాపించియుండుటవలనను అది అతనికి శరీరమాయెను - ఇట్లే ప్రకృతిలోనుండి పుట్టి ప్రపంచములోనున్న ప్రతి వస్తువులో భగవంతుడు తన చైతన్యశక్తితో నుండుటచేత ప్రతివస్తువు ప్రకృతి పరిణామమే కనుక అది అతనికి శరీరము - ఇట్లు ప్రపంచములోని ప్రతి వస్తువు అతని శరీరమే యగుటవలన, ఆ వస్తువులన్నియు కలిసి ప్రపంచము అగుటచేత ప్రపంచము అంతా అతని శరీరమే - అతను నివసించు పురమే - అందుచేత - పురములో నివసించువాడు కనుక భగవంతుడు పురుషుడు అని చెప్పబడుచున్నాడు) - (ఆ విధముగా ప్రకృతి భగవంతునికి శరీరము - పురము అయి యున్నది).

  1. “వైష్ణవీ మాయా త్రిగుణాత్మకా”.

(పరబ్రహ్మ అయిన శ్రీమహావిష్ణువు యొక్క మాయా శక్తియే - త్రిగుణములతో కూడిన మాయా శక్తియే ప్రకృతి.” యా మాసా మాయా ” - ఏది లేనిదో అదియే మాయ - ఏది మా = లక్ష్మీదేవియే - అదియే మాయ - అదియే ప్రకృతి).

“మాయాంతు ప్రకృతిం విద్యాత్ - మాయి నంతు మహేశ్వరం - (శ్వేతాశ్వతరోపనిషత్ - 1 - 10)

(మాయ యనగ ప్రకృతి - అమాయగలవాడు - ఆ మాయ యే అతని శక్తి అయినవాడు మహేశ్వరుడు - పరబ్రహ్మ). శివుడు పరబ్రహ్మ యను భావనలో అతని శక్తి అయిన పార్వతి మాయ - శ్రీమహావిష్ణువు పరబ్రహ్మ యను భావనలో శ్రీమహాలక్ష్మి యే మాయ. శివుని శక్తి పార్వతి - శ్రీమహావిష్ణుని శక్తి శ్రీమహాలక్ష్మి).

  1. “అవ్యక్తం కారణం యత్తన్నిత్యం సదసదాత్మకం |

ప్రథానం ప్రకృతిశ్చైవ యమాహుస్తత్వ చింతకాః ||“.

(అవ్యక్తము - సూక్ష్మాతి సూక్ష్మమైనదికనుక మానవదృష్టికి కనబడనిది -, ప్రపంచమునకు కారణమైనది (ఉపాదానకారణమైనది, నిత్యమైనది, సత్, అసత్ అను రెండునూ కలిసియున్నది, ప్రధానము - ఇదియే ప్రకృతి యని తత్వము (భగవత్తత్త్వము) తెలిసినవారు చెప్పుదురు).

“క. క్రమమున ద్రిగుణము నవ్య

క్తము, నిత్యము, సదసదాత్మకము, మఱియు బ్రధా

నము ననగా బ్రకృతి విశే

షము లదియు విశేషమనిరి సద్విదు లెలమిన్ “. (శ్రీమదాంధ్రమహాభాగవతము - 3 - 26 - 888)

  1. “అనాది కాల ప్రవృత్త వాసనా” -

(ఎప్పటినుండి వచ్చుచున్నదో తెలియని మానవ ప్రవృత్తి ఫలము).

  1. “ప్రాగ్జన్మ కృత ధర్మాధర్మ జ్ఞానేచ్ఛాది సంస్కారో వర్తమాన జన్మని అభివ్యక్తః”. (మధుసూధనీ వ్యాఖ్యా)

(పూర్వ జన్మలలో చేసిన పుణ్యపాపములవలన కలిగిన జ్ఞానము, కోరిక మొదలగువాటి సంస్కారము - ప్రస్తుత జన్మలో అభివ్యక్తమైనది - దాని ఫలము కనబడునట్లు - అనుభవించునట్లు - చేయునది).

  1. స్వభావః - (పూర్వ జన్మలలో చేసిన కర్మలవలన కలిగిన స్వభావము (ones nature).

    1. “యద్వస్తు యదా వస్త్వంతరస్య కారణం భవతి తదా తద్వస్తు ప్రకృతిర్భవతి, యథా కార్యం భవతి తదా తద్వస్తు వికృతిర్భవతి”.

(ఒక వస్తువు ఇంకొక వస్తువునకు కారణమైనపుడు - అనగా, ఒక వస్తువులో నుండి ఇంకొక వస్తువు పుట్టినపుడు మొదటి వస్తువు కారణవస్తువు - ప్రకృతి యగును - రెండవ వస్తువు - కార్య వస్తువు - వికృతి యగును).

  1. “ప్రథానం ప్రకృతిరేవ భవతి, ప్రకృతిర్నామ ఉపాదానకారణం ప్రథానం మహత్తత్త్వస్య ఉపాదానకారణత్వాత్ ప్రకృతిర్భవతి, పంచతన్మాత్రాం పంచ భూతానాం ప్రకృత యః”.

(ప్రథానమే ప్రకృతి - ప్రకృతి యనగా ఉపాదాన కారణము - మహత్తత్త్వము ప్రథానమునుండి పుట్టినది. అందుచేత మహత్తత్త్వమునకు ప్రథానము ఉపాదానకారణము - అందుచేత అది ప్రకృతి. పంచభూతములు పంచ తన్మాత్రలనుండి పుట్టినవి కనుక వాటికి పంచతన్మాత్రలు ప్రకృతి).

  1. “ఆకాశాదీన్ ప్రకరోతీతి ప్రకృతిః”.

(ఆకాశము మొదలగువాటిని ప్రకృష్టముగా సృష్టించునదికనుక ప్రకృతియని చెప్పబడినది).

  1. “ఏతమేవ పురుషం సర్వాణి నామాన్యభి వదంతి | యథానద్యః స్యందమానాః సముద్రాయణాః సముద్రమభి విశంతి, ఏవ మేవ ఏతాని నామాని సర్వాణి పురుషం అభివిశంతి” ఇతి ప్రతిజ్ఞాదృష్టాంతాను పరోధాత్ ప్రకృతి శబ్ద వాచ్యోపి స ఏవ -“.

(నదులన్నియు సముద్రమువైపు ప్రవహించుచు సముద్రములోనే కలిసి పోవుచున్నవి. ఆ ప్రకారముగానే సమస్తమైన నామములు పురుషునే (పరబ్రహ్మనే) చెప్పుచున్నవి - అని ఇట్లు సిద్ధాంతము చేయబడిన దానిని బట్టి ప్రకృతి అని శబ్దము - పదము - వలన పురుషుడే చెప్పబడుచున్నాడు - ప్రకృతి యను పేరు భగవంతుని నామమే).

  1. “శ్లో||.ఉభయాత్మక సూచిత్వాత్ వాసుదేవః పరః పుమాన్ |

ప్రకృతిః పురుషశ్చేతి శబ్దై రేకో (అ)భిధీయతే ||“. (బ్రహ్మాండపురాణము)

(పరమపురుషుడైన వాసుదేవుడు ప్రకృతి, పురుషుడు అను నామములతో చెప్పబడుచున్నాడు - భగవంతునికి అతని శక్తికిని భేదములేదు కనుక).

  1. “మహామాయేత్య విద్యేతి నియతిర్మోనీతి చ |

ప్రకృతిర్వాసనేత్యేవం తవేచ్ఛానంత, కథ్యతే ||”

ఇతి వచనాత్ తదభిధ్యైవ ప్రకృతి శబ్దేన ఉచ్యతే.

(భగవంతుని యొక్క ఇచ్ఛా శక్తియే మహా మాయ యని, అవిద్య యని, మోహిని యని, ప్రకృతి యని వాసన యని చెప్పబడుచున్నది - “స అకామయతి” - అని చెప్పబడుటచేత ప్రకృతి భగవంతుని ఇచ్ఛాశక్తి కంటె వేరుకాదు).

  1. ఆవరణ విక్ల్షేప శక్తి భేదేన ప్రకృతిః ద్వివిథా - తత్ర ఆవరణ శక్త్యా సైవ జీవోపాధిరవిద్యా, విక్షేప శక్త్యా సైవ మాయా పరమేశ్వరీ.

(ఒకటే అయిన ప్రకృతి ఆవరణశక్తి, విక్షేపశక్తి అను రెండు శక్తులు కలిగియుండుటచేత రెండు విధములుగా చెప్పబడుచున్నది, - జీవునకుపాధియై అతనిని ఆవరించుకొని యున్నందున తన స్వస్వరూపమును తెలుసుకొన నీయక కప్పి పుచ్చునది ఆవరణ శక్తి. అందువలన అవిద్య యని చెప్పబడుచున్నది. విక్షేప శక్తి చేత మాయా పారమేశ్వరీ (పరమేశ్వరుని శక్తి) యని చెప్పబడు చున్నది. విక్షేపశక్తి యనగా సృష్టించునది, కారణ వస్తువులో తానుండి, దానిలోనుండి కార్యవస్తువును ఆవిర్భవింపచేయునది. –

“సర్వ భూతాని కౌంతేయ ప్రకృతిం యాంతి మామికాం |

కల్ప క్షయే; పునస్తాని కల్పాదౌ విసృజామ్యహం ||“. (శ్రీమద్భగవద్గీత - 9 - 7)

(కల్పాంతమందు సమస్త భూతములు నా ప్రకృతిలో చేరుచున్నవి, లీనమై పోవుచున్నవి. తిరిగి క్రొత్త కల్పము ప్రారంభములో వాటిని నేను పైకి వదలివేయుచున్నాను - విడిచిపెట్టుచున్నాను - పుట్టినట్లు చేయుచున్నాను - (క్షిప్ = విసురుట - (to throw)).

  1. “భూమిరాపో (అ)నలో వాయుః ఖం మనో బుద్ధిరేవ చ |

అహంకార ఇతీయం మే భిన్నా ప్రకృతిరష్టథా ||

అపరేయం ఇతస్త్వన్యాం ప్రకృతిం విద్ధి మే పరాం |

జీవభూతాం మహా బాహో యయేదం ధార్యతే జగత్ ||”

ఏతద్యోనీని భూతాని సర్వాణీత్యుపధారయ ||. (శ్రీమద్భగవద్గీత - 7 - 4 to 6)

(ద్వే ప్రకృతీ సూచితే - పరమేశ్వరస్య త్రిగుణాత్మకా అష్టథాభిన్నా, అపరా సంసార హేతుత్వాత్. పరాచ అన్యా జీవభూతా క్షేత్రజ్ఞలక్షణా, ఈ శ్వరాత్మకా, యాభ్యాం ప్రకృతిభ్యాం ఈశ్వరః జగదుత్పత్తిస్థితి లయ హేతుత్వం ప్రతిపద్యతే).

(అస్య విచిత్రానంత భోగ్య భోగోపకరణ భోగస్థానరూపేణ అవస్థితస్య జగతః ప్రకృతిః గంధాదిగుణక పృథివ్యప్తేజో వాయ్వాకాశాది రూపేణ మనః పృభృతీంద్రియ రూపేణ మహదంకార రూపేణ అష్టధాభిన్నా). (శ్రీరామానుజః)

(చిత్ర విచిత్రమై అనంతమైన భోగ్య వస్తువులు, భోగమునకుపకరించునవి, భోగస్థానములుగల ఈ జగత్తు యొక్క ప్రకృతి ఎనిమిది విధములుగా విభజింపబడినది : - గంధము మొదలగు గుణములుగల భూమి, నీరు, అగ్ని, వాయువు, ఆకాశము అను పంచభూతములు, మనస్సు మొదలగు ఇంద్రియములు, మహత్తత్త్వము అహంకారము అనునవి ఎనిమిది విధములు -.

“పంచ తన్మాత్రాః మనః మనసః కారణమహంకారః, బుద్ధిః (బుద్ధిః ఇతి అహంకార కారణం),మహత్తత్త్వం అహంకారః ఇతి అవిద్యా సం యుక్తం అవ్యక్తం - ఇతి ఇయం యథోక్తా ఈశ్వరీ మాయా శక్తిః ప్రకృతిః అష్టథాభిన్నా” (శ్రీశంకరః)

(పంచతన్మాత్రలు, మనస్సు, బుద్ధి, అహంకారము - అను నీ ఎనిమిది విధముల ఈశ్వరుని మాయా శక్తియైన ప్రకృతిచెప్పబడుచున్నది. మనస్సునకు కారణము అహంకారము - అహంకార కారణము బుద్ధి).

“ప్రకృతి శబ్దేన మూల ప్రకృతిరేవ ఉచ్యతే, ద్రవ్యైకత్వాత్. సా ఏవ అష్టథా అవస్థితా ఇత్యుచ్యతే - ఏషా హి పూర్వం ఏకా పశ్చాత్ అష్టదా పరికీర్తితా”. (వేదాంత దేశికః)

(ప్రకృతి యనగా మూల ప్రకృతి. ఇది ద్రవ్యరూపమున ఒక్కటే అయినను ఎనిమిది విధములుగా నున్నది - ఎనిమిది విధములుగా మారినది).

“- - ఆత్మనః సర్వరూపత్వాత్ పూర్ణత్వమవతారయన్ |

క్షేత్రాభ్యాం ప్రకృతిః స్వీయాముపన్యస్యతి సంగ్రహాత్ ||

భూమ్యాది పంచభూతాని సూక్ష్మావస్థాత్మకానిచ - - - |

ఇత్యేవ ముక్తరీత్యేయా సాక్షిభాస్యతయా క్షగా |

శక్తిః పరమ ధర్మాఖ్యా (అ)నిర్వాచ్యా త్రిగుణాత్మికా |

ప్రకారై రష్ట భిర్ఛేదమాగతా పారమేశ్వరీ |

అంతర్భూతోత్ర సర్వోపి జడవర్గః ప్రపంచకాః ||”

- - - ప్రకృతేః క్షేత్రరూపా యా అస్యాస్తత్వం వదన్ హరిః |

క్షేత్రజ్ఞ లక్షణాం ప్రాహ ప్రకృతిం చిద్ఘనాం పరాం |

అష్టధోక్తాని నికృష్టేయం ప్రకృతిర్మలినా స్మృతా |

సంసారబంధరూపత్వాత్ పరార్థత్వాత్ జడత్వతః |

ఇతో ((అ)వ్యాం ప్రకృతిం శుద్ధాం ప్రకృష్టాం చేతనాత్మకాం |

మమాత్మ భూతాం జానీహి పరాం క్ల్షేత్రజ్ఞ లక్షణాం |

యయా క్షేత్రజ్ఞ లక్షణ్యా సర్వస్యాంతః ప్రవిష్టయా |

జగజ్జాల మిదం సర్వం ధార్యతే విశరావరం ||“. (గీతాభావప్రకాశము - 7 - 27 to 36)

(క్షేత్రరూపమైన ప్రకృతి యొక్క లక్షణములు - తత్వమును - చెప్పి, క్షేత్రజ్ఞరూపము, చిద్ఘనము - చైతన్యఘనము - అయిన పరాప్రకృతి గుఱించి శ్రీ కృష్ణభగవానుడు అర్జునునితో చెప్పెను - జడమగుటవలనను, సంసారములో బంధించునదగుటవలనను, ఎనిమిది విధములుగా అపరాప్రకృతి యున్నది - మలిన ప్రకృతి అపరాప్రకృతికంటె విలక్షణమైనదిన్నీ (వేరు లక్షణ్ములుగలదిన్నీ), దీని కంటె ప్రకృష్టమైనదిన్నీ, శుధ్ధమైనదిన్నీ, చేతనాత్మకమగునదిన్నీ (అన్నింటినీ చైతన్యవంతముగా చేయునదిన్నీ), నేనే అయినదిన్నీ (నా శక్తిరూపమే అయినదిన్నీ), క్షేత్రజ్ఞ లక్షణములుగలదిన్నీ అగునది పరా ప్రకృతి. ఈ క్షేత్రజ్ఞ లక్షణములుగల పరాప్రకృతిరూపముతో నేను ఈ సృష్టిలోని ప్రతి వస్తువులోను ప్రవేశించి ప్రపంచమునంతటిని ధరించియున్నాను -

ఏతే పరావరే ప్రోక్తే క్షత్ర క్షేత్రజ్ఞ లక్షణే ప్రకృతీ యోని రస్త్యేషాం ఏతద్యోనీని తానివై ||

చరాచరాణి సర్వాణి భూతానీత్యుపధారయ ||

(క్షేత్రము, క్షేత్రజ్ఞుడు అను రెండు లక్షణములుగల పరాపర ప్రకృతులు రెండును యీ సమస్తమైన చరాచరభూతములకు యోనియై యున్నది - జన్మస్థానమై యున్నది - ఈ రెండింటివలననే సమస్త చరాచరభూతములు పుట్టుచున్నవి. ఇట్లు సృష్టి ప్రారంభములోనేకాక, అప్పటినుండి ఇప్పటివరకు, ఇకముందుకూడ నీ రెండింటి సం యోగమువలననే సృష్టి క్రమము సాగుచున్నది - అపరా ప్రకృతి ద్రవ్యము (material) నిచ్చునది, పరా ప్రకృతి దానిలోనుండి దానికి చైతన్యము కలిగించునది).

(పైన వ్రాసిన దానినిబట్టి తెలియునదేమనగా - భగవంతుడే పరాప్రకృతి, అపరాప్రకృతి అను రెండు విధములుగా నున్నాడు - ఇట్లుండి అపరాప్రకృతిలో - జడమైన ప్రకృతిలో - తన చైతన్యవంతమైన పరాప్రకృతి రూపములో తాను ప్రవేశించి అపరాప్రకృతిని చైతన్య వంతముగా చేయుచున్నాడు - అందువలన అపరాప్రకృతి అనేక రూపములుగా మారి అనేక వస్తువులను పుట్టించుచున్నది - (ఆధునిక శాస్త్రజ్ఞులు ఈ అపర ప్రకృతిని Matter అని, పరాప్రకృతి లేక భగవంతుని చైతన్యశక్తిని ENERGY అని అనుచున్నారు - Matter జడమని - inert అని, it cannot move or do anything unless activated by an external force అని చెప్పు చున్నారు. ఇంకను, Matterతో ENERGY కలియుటచేతనే సృష్టి జరుగుచున్నదని కూడ చెప్పుచున్నారు).

“యా వత్సం జాయతే కించిత్సత్త్వం స్థావర జంగమం |

క్షేత్ర, క్ల్షేత్రజ్ఞ సం యోగాత్ తద్విద్ధి భరతర్షభ” (శ్రీమద్భగవద్గీత - 13 - 26)

(సత్వముగల స్థావర జంగమములు ఈ సృష్టిలో ఎక్కడ పుట్టినను అది క్షేత్రము, క్షేత్రజ్ఞుడు (అపరాప్రకృతి - పరా ప్రకృతి-) ఈ రెండింటి యొక్క కలియకవలననే జరుగుచున్నదని తెలుసుకొనుము).

(పరా శక్తియు, అపరా శక్తియు భగవంతుడే యగుటవలన, ఆ రెండింటి కలియకవలన పుట్టిన వస్తువులన్నియును భగవంతుడే, అతని రూపములే - అందుచేత సృష్టి అంతటిలోను - సృష్టిలోని ప్రతి వస్తువులోను - భగవంతుడున్నాడు - సర్వుడు, సర్వగతుడు అని చెప్పబడుచున్నాడు. ఈ రెండు ప్రకృతులు ప్రతి పదార్థములోను - సృష్టి ప్రారంభమునుండి ఇప్పటివరకు పుట్టిన వస్తువులన్నింటి లోను ఉన్నవి. ఇట్లు అవి యుండుటవలననే యొక వస్తువులోనుండి ఇంకొక వస్తువు సృష్టించబడుచున్నది - పుట్టుచున్నది. దీనిని బట్టి ప్రపంచములోని వస్తువులన్నియు భగవంతుని రూపములే - అందుచేత అంతా భగవంతుడే, భగవంతుడు కానిది ఏదియు లేదు - ప్రతి వస్తువు యొక్క పైశరీరము అపరాప్రకృతి అంశ, దానిలోని చైతన్యము పరాప్రకృతి అంశ).

  1. “- - - యః పరాప్రకృతిః ప్రోక్తా చేతనా విష్ణు సంశ్రయా -” ఇతి స్కాందే.

(పరాప్రకృతి యనగా విష్ణుని వదలియుండక ఎల్లపుడు ఆశ్రయించియుండు - అతని చైతన్య సక్తి (చిచ్ఛక్తి) (శ్రీ మహాలక్ష్మి). సృష్టిలో ఏ చిన్న వస్తువు చూచిన దానిలో ఈ రెండు శక్తులు - అపరాప్రకృతి, పరాప్రకృతి - యున్నవి. ఈ రెండింటిలోను ఒకదానిని విడిచి ఇంకొకటి యుండదు.

  1. “ప్రకృతి చతుర్వింశతి తత్వాత్మకంబై యుండు - అది యెట్లనినం బంచమహాభూతంబులును, బంచ తన్మాత్రంబులును, జ్ఞాన కర్మాత్మ కంబులైన త్వక్చక్షుశ్రోత్రజిహ్వాఘ్రాణంబులును, వాక్పాణి పాదపాయూప స్థంబులునను దశేంద్రియంబులును, మనో బుద్ధిచిత్తాహంకారంబులను, నంతఃకరణచతుష్టయంబును నను చతుర్వింశతి తత్వాత్మకంబైన సగుణబ్రహ్మ సంస్థానంబు సెప్పితి నిటమీద గాలంబను పంచవింశ కతత్వంబు సెప్పెద.” (శ్రీమదాంధ్రమహాభాగవతము - 3 - 26 - 888)

  2. “సీ. - - - భగవంతుడు సృష్టి పూర్వంబునందు

నాత్మీయమాయ లయంబునొందిన విశ్వగర్భుడై తాన యొక్కటి వెలుంగు

- - -

తే. - - -మాయా ప్రథాన శక్తి

నతుల చిచ్ఛక్తిగలవాడు నగుచు - - -

- - -

- - - దన భువన నిర్మాణ వాంఛ

తే. బుద్ధి దోచిన యమ్మహాపురుషవరుడు

గార్య కారణరూపమై ఘనతకెక్కి

భూరి మాయాభిదాన విస్ఫురితశక్తి

వినుతికెక్కిన యట్టి యవిద్య యందు

క. పురుషాకృతి నాత్మాంశ

స్ఫురణముగల శ్డక్తి నిలిపి పురుషోత్తము డీ

శ్వరుడ భవుండజుడు నిజో

దర సంస్థిత విశ్వమపుడు దగ బుట్టించెన్ “. (శ్రీమదాంధ్రమహాభాగవతము - 3 - 5 - 198 to 200)

  1. “ప్రకృతిం పురుషం చైవ విద్ధ్యనాదీ ఉభావపి |

వికారాంశ్చ గుణాంశ్చైవ విద్ధి ప్రకృతి సంభవాన్ |

కార్యకారణ కర్తృత్వే హేతుః ప్రకృతిరుచ్యతే |

పురుషః ప్రకృతిస్థోపి హి భుంక్తే ప్రకృతిజాన్ గుణాన్ |

కారణం గుణ సంగో(అ)స్య సదసద్యోని జన్మసు ||“. (శ్రీమద్భగవద్గీత - 13 - 19 to 21)

(ప్రకృతి పురుషుడు - ఈ రెండును అనాదులు, ఆది - ప్రారంభము - లేనివారు. వారిపుట్టుటకు కారణ వస్తువు లేదు, వికారములు - ప్రకృతి వికారములు, మార్పులు, ప్రకృతి గుణములైన సత్వరజస్తమములు ప్రకృతి నుండి కలిగినవి. కార్య, కారణ, కర్తృత్వములకు ప్రకృతియే కారణము - పురుషుడు ప్రకృతితో కలిసియున్న ప్పటికీ ప్రకృతి గుణముల ననుభవించును - సదసద్యోనులందు పురుషుడు - జీవుడు - జన్మించుటకు కారణము ప్రకృతి గుణములగు సత్వరజస్తమములతో కలియుటే. ఇందువలననే జీవుడు - పురుషుడు - అనేక ఉచ్ఛ, నీచ, జన్మము లొందుట).

“సత్త్వం రజస్తమ ఇతి గుణాః ప్రకృతి సంభవాః |

నిబధ్నంతి, మహాబాహో, దేహే దేహి నమ వ్యయం ||“. (శ్రీమద్భగవద్గీత - 14 - 5)

(సత్త్వము, రజస్సు, తమము అను మూడు గుణములు ప్రకృతివలన కలుగునవి. ఇవి దేహి (దేహము కల జీవుని) అవ్యయుడైన వానిని - దేహమందు బంధించి యుంచును).

  1. “సర్వ భూతాని కౌంతేయ ప్రకృతిం యాంతి మామికాం |

కల్పక్షయే; పునస్తాని కల్పాదౌ విసృజామ్యహం |

ప్రకృతిం స్వామ వష్టభ్య విసృజామి పునః పునః |.

భూతగ్రామ మిమం కృత్స్నమవశం ప్రకృతేర్వశాత్ ||

మయాధ్యక్షేణ ప్రకృతిః సూయతే సచరాచరం |

హేతునానేన కౌంతేయ జగద్విపరివర్తతే ||“. (శ్రీమద్భగవద్గీత - 9 - 7, 8, 10)

“లయే సర్వాణి భూతాని మచ్ఛక్తిత్వేన కల్పితాం |

ప్రకృతిం యాంతి మాయాఖ్యాం, లీయంతే తత్రవై యతః |

సర్గకాలే విభాగేన పునస్తాని వ్యనజ్మహం |

- - - ప్రకృతిం స్వామనిర్వాచ్యాం మాయాం స్వస్మిన్ ప్రకల్పితాం |

స్వసత్తాస్ఫూర్తిదానేన దృఢీ కృత్యాహమీశ్వరః |

మాయా యాః ప్రకృతేః తస్యాః ప్రభావాదఖిలం జగత్ |

స్వావిద్యాది పరాధీనం ప్రమాణైః సన్నిదాపితం |

భూత భౌతిక స ఘం చ మాయావీవ పునః పునః |

వివిధం స్వప్న దృగ్వచ్చ సంకల్పేన సృజామ్యహం ||“. (గీతాభావప్రాకాశము - 9 - 52, 53, 60, 61, 62)

(నా శక్తిచేత కల్పింపబడి మాయ యను పేరుచే చెప్పబడుచున్న ప్రకృతిలో ఈ సమస్త చరాచర రూపములు ప్రళయకాలమందు లీనమగు చున్నవి. సృష్టి ప్రారంభకాలమున వాటినన్నింటినీ (భగవంతుడనగు) నేను వేరు వేరుగా తిరిగి ప్రకృతినుండి పైకి విడిచిపెట్టుచున్నాను - పుట్టినట్లు చేయుచున్నాను. నేను ప్రకృతిని అధిష్టించియుండి నా సత్తాస్ఫూర్తి వలన (చైతన్య శక్తివలన) ఆ ప్రకృతిచేత ఈ సమస్తమైన జగత్తును మాయల మారివలె నా సంకల్పమువలన మరల మరల నిట్లే సృష్టించుచున్నాను. ఇట్లు నా సంకల్ప మాత్రము చేత (“స అకామయత”) - నా ఈక్షణమాత్రమున - (“సైకృత”) - అధ్యక్షుడనైన నాచే నియమింపబడి యీ ప్రకృతి - ఒక మాయలమారి ఏనుగు మొదలగు వాటిని సృష్టించినట్లు - సృష్టించుచున్నది. నేను ప్రకృతిలో అధిష్టించియుండుటచేత - నా చైతన్యశక్తిని దానిలో నుంచుటచేత నేనే సృష్టి చేయుచున్నానను అధ్యాస కలుగుచున్నది, - కాని నేను అకర్తను).

  1. “ప్రకృతేః క్రియమాణాని గుణైః కర్మాణి సర్వశః |

అహంకార విమూఢాత్మా కర్తాహమితి మన్యతే ||” (శ్రీమద్భగవద్గీత - 3 - 27)

(ప్రకృతి యొక్క త్రిగుణములయిన సత్వరజస్తమముల వలననే సమస్త కర్మలు జరుగుచున్నవి. ఇది గ్రహించలేక అహంకారముచేత మూఢులైనవారు ఆ కర్మలు నేనే చేయుచున్నాను అని - వాటికి నేనే కర్తను అని తలచెదరు)..

  1. “సాం సిద్ధికీ ప్రకృతిః, స్వభావికీ ప్రకృతిః, సహజా ప్రకృతిః తథాపి యా కా చిత్ స్వభావం న జహాతి సా సర్వా ప్రకృతిర్విజ్ఞేయా”.

(ప్రకృతి యనగా స్వభావము, జీవునితోనే పుట్టినది - దాని స్వభావమును విడువనిది ప్రకృతి).

  1. “వ. అమ్మహనీయ తేజోనిధి మొదలి యవతారంబు సహస్ర శీర్షాది యుక్తంబయి, ప్రకృతి ప్రవర్తకంబగు నాది పురుష రూపంబగు. అందుగాల స్వభావంబులను శక్తు లుదయించె. అందు కార్యకారణ రూపంబయిన ప్రకృతి జనించె. ప్రకృతివలన మహత్తత్వంబు పుట్టె”. (శ్రీమదాంధ్రమహాభాగవతము - 2 - 6 -
  2. “సదృశం చేష్టతే స్వస్యాః ప్రకృతేర్జ్ఞానవానపి |

ప్రకృతిం యాంతి భూతాని నిగ్రహం కిం కరిష్యతి ||“. (శ్రీమద్భగవద్గీత - 3 - 33)

(జ్ఞాని అయినవాడైనను - తన ప్రకృతి ప్రకారమే - స్వభావము, నైజము ప్రకారమే చేష్టించును).

  1. “ప్రకృతి పురుష వివేకంబున మోక్షంబును, బ్రకృతి సంబంధంబున సంసారంబును గలుగును”

(శ్రీమదాంధ్రమహాభాగవతము - 3 - 26 - 900)

  1. “సీ. విమలాత్మ యీ పృధివికిని, గంధమునకు సలిలంబునకును రసంబునకును

నన్యోన్యమగునవి నాభావ సంభంధమైన సంగతి బ్రకృత్యాత్మలకును

సతతంబు నన్యోన్య సంబంధమై యుండు, బ్రకృతి దా నయాత్మ బాయుటెట్లు ?”

- - -

“వ. - - - అనిమిత్తంబైన స్వధర్మంబునను, నిర్మలాంతఃకరణంబునను, సునిశ్చితంబైన మద్భక్తియోగంబునను, సత్కథా శ్రవణ సంపాదితంబైన వైరాగ్యంబునను, దృష్ట ప్రకృతి పురుష యథాత్మ్యంబగు జ్ఞానంబునను, బలిష్టంబయి కామానభిష్వంగంబగు విరక్తివలన, దపోయుక్తంబయిన యోగంబునను, దీవ్రంబయిన చిత్తైకాగ్రతం జేసి పురుషునిదగు ప్రకృతి దందహ్యమానంబై తిరోధానంబునుం బొందు. అదియునుంగాక, యరణగతంబైన వహ్నిచే నరణి దహింపబడు చందంబున జ్ఞానంబుననుం జేసి దత్వ దర్శనంబుననుం జేసి నిరంతరంబు బలవంతంబును, దృష్ట దోషంబును నగు ప్రకృతి జీవునిచేత భుక్తభోగయై విడునంబడు.”

(శ్రీమదాంధ్రమహాభాగవతము - 3 - 27 - 913, 914)

  1. ప్రకృతిలో పరబ్రహ్మ తనచైతన్య శక్తితో ప్రవేశించినందున ప్రకృతి చైతన్యవంతమై అనేక విధములుగా (ఆకారములుగా) పరిణమించుటే (మారుటే) సృష్టి. ఇట్లు ప్రవేశించుటవలన ప్రకృతివలన కలిగిన సమస్త వస్తువులలోను ప్రకృతి అంశ, పరబ్రహ్మ అంశ కూడ ఉన్నవి. ఈ రెండు అంశలు ఒకదానికొకటి ఎడతెగక ఎల్లపుడు అన్నింటిలోను కలిసియే యుండును. దీనినే అవినాభావసంబంధమని యందురు. శ్రీమహాలక్ష్మి శ్రీమహావిష్ణువుతో అవినావసంబంధము కలిగియున్నది. అందుచేతనే విష్ణువుని వక్షస్థల మందుండునని చెప్పుదురు - ఈ ప్రకారమే పార్వతి శివుని అర్థశరీరమై యున్నది. సృష్టిలోని యే చిన్నవస్తువును చూచినను దానిలోభగవదంశయున్నది - భగవదంశ లేని వస్తువు సృష్టిలో అణుమాత్రమైనదియు లేదు –

“ఆ. హరిమయముగాని వస్తువు –

పరమాణువు లేదు వంశపావన వింటే “. (శ్రీమదాంధ్రమహాభాగవతము - 2 -1 -17)

ఆధునిక శాస్త్రజ్ఞుల ప్రకారము “every particle of matter contains ENERGY”. శివాలయములోనుండు లింగము పానవట్టము ఇందుకు నిదర్శనము - లింగము శివత్వము, పానవట్టము శక్తి (పార్వతీ దేవి) తత్వము, - ప్రకృతి తత్వము - ఈ రెండు తత్వములు విడదీయుటకు వీలులేనివనియు. సృష్టి అంటటిలోను - ప్రతి వస్తువునందు - ఈ రెండు తత్వములు విడదీయలేని స్థితిలో కలిసియున్నవనియు దీనివలన తెలియుచున్నది. శివుడనగా శక్తితో కూడిన శివుడే - సాంబుడే - ‘అంబయా సహితః’ - అంబతో కూడియున్నవాడే - అని గ్రహించవలెను).

Transliteration
  1. prā prathamē sṛṣṭēḥ yāsā prakṛtiḥ, sṛṣṭēḥ ādibhūtā ityarthaḥ -

(sṛṣṭiki prathamamaṃdu - muṃdu - unnadi).

  1. “ślō||. prakṛṣṭa vācakaḥ praśca, kṛtiśca sṛṣṭi vācakaḥ |

sṛṣṭau prakṛṣṭā yā dēvī prakṛtissā prakīrtitā |

guṇē satvē prakṛṣṭē ca praśabdō vartatē śrutaḥ |

madhyamē rajasi kṛścati śabdaḥ tamasi smṛtaḥ |

triguṇātma svarūpāyā sā ca śakti samanvitā |

prathānā sṛṣṭikaraṇē prakṛtistēna kathyatē |

prathamē vartatē praśca kṛtiśca sṛṣṭi vācakaḥ |

sṛṣṭē rādau ca yā dēvī prakṛtissā prakīrtitā ||“. (dēvī bhāgavataṃ)

“prā purāṇā” iti dhātōḥ niṣpannaḥ praśabdaḥ. kṛti śabdasya vyāpāra sāmānyarthakatvāt sṛṣṭi vyāpārārthakatvaṃ, tathā ca prā prakṛṣṭā mukhya kṛtau sṛṣṭau yā sā prakṛtiḥ, mukhyatvēna sṛṣṭikartrī yā sā prakṛtirityarthaḥ. prakṛṣṭē satvē guṇē praśabdō vartatē. vyutpattistu pūrvavadēva madhyamē rajasimaḥ ‘kṛ’ śabdōvartatē,madhyamatva sā dṛśyāt. tamasi tamōguṇē caramē caramaḥ ‘ti’ śabdō vartatē, caramatvādi tva sādṛśyāt ityarthaḥ - niratiśayāvaraṇa vikṣēpādi śakti rahitā guṇatraya sāmyāvasthātmikā sṛṣṭi karaṇē prathānā, yā sā prakṛti śabdēna ucyatē ityarthaḥ - praśabda vyutpattiḥ pūrvavat. tathā ca prāprathamā sṛṣṭēḥ yā sā prakṛtiḥ, sṛṣṭērādi bhūtā ityarthaḥ - guṇatrayātmikā ityarthaḥ.

(1). ‘pra’ anagā prakṛṣṭamainadi; ‘kṛti’ anagā cēyuṭa - sṛṣṭi cēyuṭa - sṛṣṭicēyuṭalō prakṛṣṭamainadi kanuka dēvi prakṛti yani ceppabaḍu cunnadi.

(2). ‘pra’anumāṭa prakṛṣṭamaina satvaguṇamunu teliyacēyunu - ’prakṛti’ yanu māṭalō madhyanunna - madhya akṣaramaina - ‘kṛ’ anunadi rajōguṇamunu teliyacēyunu. ‘ti’ anu mūḍava akṣaramu tamōguṇamunu teliyacēyunu. satvarajasthamamulanu triguṇamulu svabhāvamugā kaligi śaktitō kūḍiyunnadi –

(3) sṛṣṭi cēyuṭalō prathānamainadi kanuka prakṛti yani ceppabaḍinadi

(4). ‘pra’ anagā prathamamaṃduṃḍunadi, ‘kṛti’ anagā sṛṣṭi -sṛṣṭiki muṃduṃḍunadi. kanuka dēvi prakṛti yani ceppabaḍinadi.

(5). ‘prapurāṇā’ ani ceppuṭavalana ‘pra’ anagā pūrvapudi ani arthamu. anagā pūrvapudi ani arthamu - ‘kṛti’ anunadi sāmānya vyāpāramunu teliya cēyunadi - aṃducēta sṛṣṭivyāpāramunu teliyacēyunadi - mukhyamaina sṛṣṭi vyāpāramu galadi kanuka prakṛti - mukhyamugāsṛṣṭi cēyunadi.

(6). ‘prakṛti’ anu mūḍakṣaramulu satvarajastamōguṇamulu samānamuganuṃḍi, āvaraṇa vikṣēpamulu lēka sṛṣṭi cēyuṭayaṃdu prathānamainadi prakṛti ani ceppabaḍinadi).

  1. satvarajastamasā sāmyāvasthā prakṛtiḥ

(satvamu, rajassu, tamamu anu mūḍu guṇamulu samānamugā nuṃḍunadi prakṛti).

“satvaṃ rajastamaścaiva guṇāstrayamudāhṛtaṃ |

sāmyāvasthitirēṣāṃ prakṛtiḥ parikīrtitā ||“. (gītābhāvaprakāśamu - 3 - )

“māyāsatva rajastamōguṇama yī midhyājñānātmakā paramēśvarī śaktiḥ”

  1. prakṛtiḥ māyāyāḥ avasthā viśēṣatvāt māyāsvarūpā, ēkamēva vastu prathānaṃ, prakṛtiḥ, māyā, avidyā, ajñānaṃ, śaktiḥ ityanēkaśabdaiḥ vyapadiśyatē. tadēvavastu sakalamapi kāryajātaṃ svasmin upasaṃhṛtya pralayakālē udāsīna svarūpēṇa vartamānatvāt prathānaṃ ityucyatē. tadēvavastu prapaṃcasṛṣṭyupādānatā yōgya tamōguṇa prathāna svarūpēṇa vidyamānatvāt prakṛtirityā khyāyatē. dēśakālādi sāmagrīṃ vinā ēva iṃdrajālēna durghaṭānēka padārthōtpādana kālē iṃdrajālaṃ māyā iti vyapadiśyatē. tadvadēva asaṃgē advitīyē brahmaṇi durghaṭēcchādyutpātakatvāt tadēva vastu brahma svarūpāvārakātvāt ajñānaṃ iti kīrtyatē. tadēva vastu brahma vidyā vināśyatvāt avidyā iti varṇyatē. tadēva vastu kadāpi svātaṃtryēṇa avasthitaṃ sat brahma caitanyamāśritya ēvavartamānatvāt śaktiriti vyapadiśyatē. itthaṃ prakṛtyādayaḥ prathānasya avasthā viśēṣatvāt prathānasvarūpā ēva bhavaṃti. tacca prathānaṃ brahma caitanyasyaśaktiḥ. yathā puruṣagatā sāmarthyarūpā śaktiḥ puruṣāt pṛthak tayānāsti, tathā brahma caitanya gatā prathānarūpā śaktirapi brahma caitanyāt vyatirēkēṇa nāsti.

(prakṛti yanunadi māyayokka avasthā viśēṣamu - okānoka avastha - aguṭavalana māyā svarūpamē. okē vastuvu prathānamani, prakṛtiyani, avidyayani, ajñānamani, śaktiyani anēka pērlatō ceppabaḍucunnadi, okē vastuvu samastamaina kārya vastuvula rūpamaina prapaṃcamunu upasaṃhariṃci, (tanalōniki lāgukoni) praḷayakālamaṃdu udāsīnunivale nuṃḍuṭavalana, prathānamani ceppabaḍinadi. adē vastuvu prapaṃca sṛṣṭiki kāvalasina upādānatvamunaku - kāvalasina dravyasāmagri - upādānatvamunaku kāraṇamagu tamōguṇamu prathānamugā gala rūpamu kaligiyuṃḍuṭavalana prakṛtiyani ceppabaḍucunnadi. dēśamu, kālamu modalagu sāmagritō saṃbaṃdhamu lēkanē iṃdrajālamu cēyuvāḍu anēka citra vicitra vastuvulanu pradarśiṃcinapuḍu adi māya yani vyavahariṃpabaḍucunnadi. ā prakāramu gānē asaṃguḍu, advitīyuḍu ayina parabrahma durghaṭanamaina sṛṣṭi modalagunavi icchāmātramuga cēyunapuḍu adi māya yani ceppabaḍu cunnadi. ā vastuvē parabrahma svarūpamunu āvariṃci (kappipucci) yuṃḍuṭavalana ajñānamani ceppabaḍucunnadi.adē vastuvu brahma vidyanu (brahmajñānamunu) naśiṃpacēyuṭavalana (naśiṃpa cēyunapuḍu) avidya yanabaḍunu. ā vastuvē okappuḍu svataṃtriṃci brahma caitanyamu nāśrayiṃci yuṃḍunapuḍu śakti yani ceppabaḍucunnadi. paina ceppina prakāramu prakṛti modalagunavanniyu prathānamu yokka avasthā viśēṣamulaguṭavalana prathānamu yokka rūpamulē yagucunnavi. ā prathānamu parabrahma caitanyamu yokka śakti. puruṣunilōnuṃḍu śakti puruṣunikaṃṭe vērukānaṭlu brahma caitanyamulōni prathānamanu śakti brahma caitanyamu kaṃṭe vēru kādu).

  1. ‘pra’ iti satva guṇaḥ, ‘kṛ’ iti rajōguṇaḥ, ‘ti’ satvarajassahita tamōguṇaḥ ucyatē. tathā ca tamōguṇa prathānā prakṛti riti siddhyati.

(prakṛti yanu padamulōni ‘pra’ anu modaṭi akṣaramu satvaguṇamunu sūciṃcunu; ‘kṛ’ anu akṣaramu rajōguṇamunu sūciṃcunu - ‘ti’ anu akṣaramu satvarajōguṇamulatō kalisina tamōguṇamulatō kalisina tamōguṇamunu sūciṃcunu - aṃducēta tamōguṇamu prathānamugā galadi prakṛti).

  1. “satvarajastamō lakṣaṇā guṇatrayātmikā ca prakṛtiḥ- anādiranaṃtavatī tatvajñānaika nivartyā midhyaiva parikalpitatvāt avastu bhūtā. sā ca dvivithā : - rajastamasi abhibhūya viśuddha satvā ēkā, sāmā yētyucyatē rajastamōbhyānubhi bhavēna malina satvā aparā. sā avidyēcyutē. tatra māyā satvāṃśē pratibiṃbitasya ēkaḥ paramātmā tama prathāna prakṛttupādhikassan bhūta bhautika prapaṃca lakṣaṇa bhōgyātmanā vivartatē. tatra ēka ēva paramātmā tamaḥ prathāna prakṛtyupādhika tayā jagadupādānaṃ viśuddhasatva prathāna prakṛtyupādhikatayā ca jagatō nimitta mityabhinna nimittōpādānaṃ saccha cddēnōktaḥ -”.

(satvarajastamamulanu triguṇamulu galadi prakṛti. adi anādi - (eppuḍuprāraṃbha mainadō teliyadu) dāniki aṃtameppuḍō teliyadu - midhyayani ceppabaḍuṭavalana tatvajñānamu - brahmajñānamu - cētanē nivartiṃpa baḍunadi. kalpiṃcabaḍunadi kanuka midhya, avastuvu - adi reṃḍuvidhamulu –

(1) rajōguṇamunu tamōguṇamunu aṇagadokki śuddha satvamugaladi. adiyē māya yani ceppabaḍucunnadi.

(2) rajōguṇamu, tamōguṇamu heccugā nuṃḍuṭa cēta malinanatva guṇamugaladi - kēvala śuddha satvamu kāka migilina reṃḍuguṇamulatō kalisiyuṃḍuṭacēta malinamaina satvaguṇamu kaladi reṃḍavadi. adiyē avidya yani ceppabaḍucunnadi. paina ceppabaḍina māya yokka satvaguṇāṃśamaṃdu pratibiṃbiṃcina okē paramātma tamōguṇamu prathānamugā gala prakṛti upādhigā galavāḍai bhūtamulu, vāṭilōnuṃḍi bhautikamulu gala prapaṃcamanu bhōgyavastuvugā mārunu. aṃducēta okaḍē ayina paramātma tamōguṇamu prathānamugā gala prakṛtini upādhigā cēsukoni jagattunaku upādānakāraṇamunnū, śuddha satva guṇamu prathānamugā gala prakṛtini upādhigā cēsukoni jagattunaku nimittakāraṇamunnū agucunnāḍu. ī prakāramu gā jagattunaku paramātma upādānakāraṇamunnū, nimitta kāraṇamunnū aguṭacēta ‘sat’ ani ceppabaḍucunnāḍu.

  1. “ēkā śuddhasatvābhidānā sāmāyā, dvitīyā malina satva prathānā sā avidyā iti māyā avidya yōḥ bhēdaḥ”.

(prakṛti reṃḍu vidhamulu - śuddhasatva mayamainadi māya, malina satva guṇamu prathānamugā galadi avidya yani ceppabaḍucunnadi.māyaku, avidyaku nidiyē bhēdamu).

  1. “yāmā manaṃti munayaḥ prakṛtiṃ purāṇīṃ |

vidyēti yāṃ śruti rahasya girō gṛṇaṃti |

tāmarthapallalita śaṃkararūpamudrāṃ |

dēvī yananya śaraṇa śśaraṇaṃ prapadyē ||“.

(munulu dēnini pūrvamunuṃḍi yunna prakṛti yani telusukonucunnārō, vēdāṃtamulōni - upaniṣattulalōni rahasya bōdhanalu vidya yani bōdhiṃcu cunnavō ananya śaraṇamaina arthanārīśvarī dēvini śaraṇu poṃducunnānu).

  1. “yathā putrārthinī jāyā patyā saṃgatā śukrarūpaṃ bījaṃ, tataḥ kramēṇa putrarūpēṇa pariṇataṃ garbhaṃ cavahaṃtī prasavāt pūrvaṃ saṃtati lābha nimittēna sadā prasannā satvaguṇa prathāna guṇā ēva bhavati, paścāt prasavakālē vēdanā nimittēna prasannatāyā tirōdhānē sati śūnya cittā tamōguṇaprathānēva bhavati, yathāvā pūrvaṃ svētavarṇō mēghō varṣākālē śyāmō bhavati, tathā sṛṣṭēḥ pūrvaṃ brahma prati rūpa jagadbīja dhāriṇī avidyōpādhikānaṃta jīva sahita prapaṃcarūpagarbhadhāriṇī śuddha satva prathānā māyā (īśvarasyōpādhiḥ) bhavati. paścāt sṛṣṭyāraṃbha kālē sā māyā śuddha satva rūpa tirōdhānēna sṛṣṭi yōgya tamō guṇa prathāna prakṛti rūpā bhavati”.

(saṃtānamu kāvalenanu kōrikagala strī pati saṃ yōgamuvalana śukrarūpa magu bījamunu dhariṃci, tarvāta kramamugā putruḍugā mārinaṭṭi garbhamu dhariṃci, kānupunaku muṃdurōjulalō saṃtānamu kalugabōvucunnadanu saṃtōṣamutō ellapuḍu satvaguṇamu prathānamugā galigiyuṃḍuṭacēta prasannurālai saṃtōṣamu kaligiyuṃḍunu. tarvāta puruṭi samayamulō paḍu bādhalavalana ā prasannata pōyi śūnya cittayai tamōguṇamugaladi yai yuṃḍunu - muṃdu mēghamu tellagānuṃḍi varṣākālamaṃdu nallagāmārunu. pai prakāramugānē sṛṣṭiki muṃdu parabrahmayokka prati biṃbamaina jagattu yokka bījamunu dhariṃcinadiyunu, avidya upādhigāgala anaṃtamaina jīvulatōkūḍina prapaṃcarūpamaina garbhamu dhariṃcinadiyu śuddha satvaguṇamu prathāna mugā galadiyu nagunadi māya. (parabrahmaku upādhi ayinadi). tarvāta sṛṣṭi prāraṃbhaṃgu kālamaṃdu ā māyaku śuddha satvarūpamu pōyi sṛṣṭiki yōgyamagu tamōguṇamu prathānamugā galadi yagu prakṛti yagunu).

(dīnini baṭṭi teliyavaccunadēmanagā - prakṛti yanunadi bhagavaṃtuni aparāśakti (Matter). idi jaḍamu (inert). dānilō bahagavaṃtuḍu tana cicchaktri (caitanya śakti - Energy) tō kaliyuṭavalana sṛṣṭicēyuṭaku - tanalōnuṃḍi anēka vastuvulanu āvirbhaviṃpa cēyuṭaku - tagina sthitilōnuṃḍi, kālakramēṇa vāṭini rūpoṃdiṃcu cunnadi. iṭlu cēyucu sṛṣṭiki kāraṇamainadi. sṛṣṭilō modaṭilō sūkṣmarūpamulōnunnavastuvulaku upādānamu ayi, - jīvunaku śarīramukāvalasinaṭlē - aṃdulaku kāvalasina sāmagri tanalōnuṃḍiyē kalpiṃcucunnadi - garbhamulōnunna piṃḍamunaku talli tānu tinina yāhāramutō śarīramunu kalpiṃcucunnadi. aṃducēta prakṛti prapaṃcamunaku upādāna kāraṇamagucunnadi. aṭlu prakṛtilōnuṃḍi āvirbhaviṃcina - puṭṭina – prativastuvu lōnu tanabhāgamu - (prakṛti aṃśa), bhagavaṃtuni caitanya śakti yokka - aṃśa (bhagavadaṃśa) - ī reṃḍunu kalisiyē yuṃḍunu - vīṭinē prakṛti puruṣulani, ī reṃḍiṃṭi saṃ yōgamu valananē sṛṣṭi jarugucunnadi).

  1. “khila jagadupādānabhūtaṃ”

(jagattunaku upādānamainadi - jagattulōni prati vastuvu - puṭṭuṭaku kāvalasina dravyamu (material) niccunadi - prati vastuvunaku rūpamu niccunadi - śarīramu niccunadi. kummarivānikikuṃḍalu cēyuṭaku maṭṭi eṭlu kāvalayunō, svarṇakārunaku ābharaṇamulu cēyuṭaku baṃgāramu kāvalasinaṭlē bhagavaṃtunaku sṛṣṭilōni vastuvulanu cēyuṭaku dravyamu (material) kāvalenu - ādravyamunu prakṛti kalugacēyucunnadi - tanalō bhagavaṃtuni caitanya śakti yuṃḍuṭavalana. aṃducēta prapaṃcamaṃtakunu - dānilōni prativastuvunaku prakṛti upādānakāraṇamu - ī kriyalō bhagavaṃtuḍu tana caitanya śaktini prakṛtikiccuṭavalana bhagavaṃtuḍu prapaṃcamunaku nimittakāraṇamagucunnāḍu).

  1. iṃkanu prakṛti yanagā kriṃdu vidhamugā kūḍa ceppabaḍinadi.

    1. “prāraṃbhaḥ kriyatē anayā iti prakṛtiḥ”.

(sṛṣṭi cēyuṭa prakṛtitō prāraṃbhamainadi. aṃducēta prakṛtiyani ceppabaḍinadi - prapaṃcamulōni vastuvulanu sṛṣṭiṃcuṭaku upādāna kāraṇamagu vastuvu kāvalenu - kummarivāniki maṭṭivalenu - aṃducēta moṭṭamodaṭa prakṛtini sṛṣṭiṃcenu. aṃducēta - ’ prathamaṃ kṛtaṃ ’ prakṛti ani ceppabaḍinadi).

  1. “sakalaṃ idaṃ jagat yasmāt prakarṣēṇa kriyatē tādṛśaṃ sṛṣṭyupādāna bhūtaṃ vastu prakṛtiḥ ityucyatē.”

(ī jagattu aṃtayu dēnivalana atyuttamamugā sṛṣṭiṃpabaḍinadō, aṭlu cēyuṭaku upādānakāraṇamainadē prakṛti - sṛṣṭi citra vicitramainadi - inni vastuvulu anēka rūpamulatō - vāṭi vāṭi karmaku, svabhāvamunaku saripōyi naṭlugā - sṛṣṭiṃcinadi - sṛṣṭi kramamulō ē vidhamaina avakatavakalu lēkuṃḍaga prakṛṣṭamugā cēsinadi kanuka prakṛti).

  1. “ślō||. prakṛṣṭa cācakaḥ”praśca”, “kṛtiśca” sṛṣṭivācakaḥ |

sṛṣṭau prakṛṣṭā, yā dēvī prakṛtissā prakīrtitā ||“.

(cūḍumu - ‘prakṛti - 2’) (“prakarṣēṇa karōtīti prakṛtiḥ”).

  1. “brahmaṇaḥ sakāśāt nānāvicitra jagannirmāṇa sāmarthyā buddhirūpā brahma śakti rēva prakṛtiḥ” (nirālaṃbōpaniṣat)

(parabrahmatō kalisiyuṃḍi anēka vicitramulugala jagattunu sṛṣṭiṃcuṭalō sāmarthyamugala parabrahma śaktiyē prakṛti).

  1. “bhagavaccharīra bhūtāṃ tamaśśabdavācyāṃ nāmarūpa vibhāgānarhāṃ” (śrīmān rāmānujaḥ)

(prakṛti bhagavaṃtuni śarīramē ayinadi, tamōguṇamukaladi - sṛṣṭilō nāmarūpamūlatōnunna samasta vastuvulanu tanalō sūkṣmarūpamulō nuṃcukoni, ā sthitilō yē vastuvēdō, dāni pērēmiṭō teliyani sthitilō nuṃcukoni, kālaparipakvamuvalana tarvāta anniṃṭini sṛṣṭiṃcunadi - tanalōnuṃḍi paiki nāmarūpamulatō vadalunadi. prakṛtilō bhagavaṃtuḍu pravēśiṃci tana caitanya śaktini dānikicci sṛṣṭiṃpacēyucunnāḍu - aṭlu bhagavaṃtuḍu prakṛtilō pravēśiṃcuṭavalananu - dānilō atanu pūrtigā vyāpiṃciyuṃḍuṭavalananu adi ataniki śarīramāyenu - iṭlē prakṛtilōnuṃḍi puṭṭi prapaṃcamulōnunna prati vastuvulō bhagavaṃtuḍu tana caitanyaśaktitō nuṃḍuṭacēta prativastuvu prakṛti pariṇāmamē kanuka adi ataniki śarīramu - iṭlu prapaṃcamulōni prati vastuvu atani śarīramē yaguṭavalana, ā vastuvulanniyu kalisi prapaṃcamu aguṭacēta prapaṃcamu aṃtā atani śarīramē - atanu nivasiṃcu puramē - aṃducēta - puramulō nivasiṃcuvāḍu kanuka bhagavaṃtuḍu puruṣuḍu ani ceppabaḍucunnāḍu) - (ā vidhamugā prakṛti bhagavaṃtuniki śarīramu - puramu ayi yunnadi).

  1. “vaiṣṇavī māyā triguṇātmakā”.

(parabrahma ayina śrīmahāviṣṇuvu yokka māyā śaktiyē - triguṇamulatō kūḍina māyā śaktiyē prakṛti.” yā māsā māyā ” - ēdi lēnidō adiyē māya - ēdi mā = lakṣmīdēviyē - adiyē māya - adiyē prakṛti).

“māyāṃtu prakṛtiṃ vidyāt - māyi naṃtu mahēśvaraṃ - (śvētāśvatarōpaniṣat - 1 - 10)

(māya yanaga prakṛti - amāyagalavāḍu - ā māya yē atani śakti ayinavāḍu mahēśvaruḍu - parabrahma). śivuḍu parabrahma yanu bhāvanalō atani śakti ayina pārvati māya - śrīmahāviṣṇuvu parabrahma yanu bhāvanalō śrīmahālakṣmi yē māya. śivuni śakti pārvati - śrīmahāviṣṇuni śakti śrīmahālakṣmi).

  1. “avyaktaṃ kāraṇaṃ yattannityaṃ sadasadātmakaṃ |

prathānaṃ prakṛtiścaiva yamāhustatva ciṃtakāḥ ||“.

(avyaktamu - sūkṣmāti sūkṣmamainadikanuka mānavadṛṣṭiki kanabaḍanidi -, prapaṃcamunaku kāraṇamainadi (upādānakāraṇamainadi, nityamainadi, sat, asat anu reṃḍunū kalisiyunnadi, pradhānamu - idiyē prakṛti yani tatvamu (bhagavattattvamu) telisinavāru ceppuduru).

“ka. kramamuna driguṇamu navya

ktamu, nityamu, sadasadātmakamu, maṟiyu bradhā

namu nanagā brakṛti viśē

ṣamu ladiyu viśēṣamaniri sadvidu lelamin “. (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 3 - 26 - 888)

  1. “anādi kāla pravṛtta vāsanā” -

(eppaṭinuṃḍi vaccucunnadō teliyani mānava pravṛtti phalamu).

  1. “prāgjanma kṛta dharmādharma jñānēcchādi saṃskārō vartamāna janmani abhivyaktaḥ”. (madhusūdhanī vyākhyā)

(pūrva janmalalō cēsina puṇyapāpamulavalana kaligina jñānamu, kōrika modalaguvāṭi saṃskāramu - prastuta janmalō abhivyaktamainadi - dāni phalamu kanabaḍunaṭlu - anubhaviṃcunaṭlu - cēyunadi).

  1. svabhāvaḥ - (pūrva janmalalō cēsina karmalavalana kaligina svabhāvamu (ones nature).

    1. “yadvastu yadā vastvaṃtarasya kāraṇaṃ bhavati tadā tadvastu prakṛtirbhavati, yathā kāryaṃ bhavati tadā tadvastu vikṛtirbhavati”.

(oka vastuvu iṃkoka vastuvunaku kāraṇamainapuḍu - anagā, oka vastuvulō nuṃḍi iṃkoka vastuvu puṭṭinapuḍu modaṭi vastuvu kāraṇavastuvu - prakṛti yagunu - reṃḍava vastuvu - kārya vastuvu - vikṛti yagunu).

  1. “prathānaṃ prakṛtirēva bhavati, prakṛtirnāma upādānakāraṇaṃ prathānaṃ mahattattvasya upādānakāraṇatvāt prakṛtirbhavati, paṃcatanmātrāṃ paṃca bhūtānāṃ prakṛta yaḥ”.

(prathānamē prakṛti - prakṛti yanagā upādāna kāraṇamu - mahattattvamu prathānamunuṃḍi puṭṭinadi. aṃducēta mahattattvamunaku prathānamu upādānakāraṇamu - aṃducēta adi prakṛti. paṃcabhūtamulu paṃca tanmātralanuṃḍi puṭṭinavi kanuka vāṭiki paṃcatanmātralu prakṛti).

  1. “ākāśādīn prakarōtīti prakṛtiḥ”.

(ākāśamu modalaguvāṭini prakṛṣṭamugā sṛṣṭiṃcunadikanuka prakṛtiyani ceppabaḍinadi).

  1. “ētamēva puruṣaṃ sarvāṇi nāmānyabhi vadaṃti | yathānadyaḥ syaṃdamānāḥ samudrāyaṇāḥ samudramabhi viśaṃti, ēva mēva ētāni nāmāni sarvāṇi puruṣaṃ abhiviśaṃti” iti pratijñādṛṣṭāṃtānu parōdhāt prakṛti śabda vācyōpi sa ēva -“.

(nadulanniyu samudramuvaipu pravahiṃcucu samudramulōnē kalisi pōvucunnavi. ā prakāramugānē samastamaina nāmamulu puruṣunē (parabrahmanē) ceppucunnavi - ani iṭlu siddhāṃtamu cēyabaḍina dānini baṭṭi prakṛti ani śabdamu - padamu - valana puruṣuḍē ceppabaḍucunnāḍu - prakṛti yanu pēru bhagavaṃtuni nāmamē).

  1. “ślō||.ubhayātmaka sūcitvāt vāsudēvaḥ paraḥ pumān |

prakṛtiḥ puruṣaścēti śabdai rēkō (a)bhidhīyatē ||“. (brahmāṃḍapurāṇamu)

(paramapuruṣuḍaina vāsudēvuḍu prakṛti, puruṣuḍu anu nāmamulatō ceppabaḍucunnāḍu - bhagavaṃtuniki atani śaktikini bhēdamulēdu kanuka).

  1. “mahāmāyētya vidyēti niyatirmōnīti ca |

prakṛtirvāsanētyēvaṃ tavēcchānaṃta, kathyatē ||”

iti vacanāt tadabhidhyaiva prakṛti śabdēna ucyatē.

(bhagavaṃtuni yokka icchā śaktiyē mahā māya yani, avidya yani, mōhini yani, prakṛti yani vāsana yani ceppabaḍucunnadi - “sa akāmayati” - ani ceppabaḍuṭacēta prakṛti bhagavaṃtuni icchāśakti kaṃṭe vērukādu).

  1. āvaraṇa viklṣēpa śakti bhēdēna prakṛtiḥ dvivithā - tatra āvaraṇa śaktyā saiva jīvōpādhiravidyā, vikṣēpa śaktyā saiva māyā paramēśvarī.

(okaṭē ayina prakṛti āvaraṇaśakti, vikṣēpaśakti anu reṃḍu śaktulu kaligiyuṃḍuṭacēta reṃḍu vidhamulugā ceppabaḍucunnadi, - jīvunakupādhiyai atanini āvariṃcukoni yunnaṃduna tana svasvarūpamunu telusukona nīyaka kappi puccunadi āvaraṇa śakti. aṃduvalana avidya yani ceppabaḍucunnadi. vikṣēpa śakti cēta māyā pāramēśvarī (paramēśvaruni śakti) yani ceppabaḍu cunnadi. vikṣēpaśakti yanagā sṛṣṭiṃcunadi, kāraṇa vastuvulō tānuṃḍi, dānilōnuṃḍi kāryavastuvunu āvirbhaviṃpacēyunadi. –

“sarva bhūtāni kauṃtēya prakṛtiṃ yāṃti māmikāṃ |

kalpa kṣayē; punastāni kalpādau visṛjāmyahaṃ ||“. (śrīmadbhagavadgīta - 9 - 7)

(kalpāṃtamaṃdu samasta bhūtamulu nā prakṛtilō cērucunnavi, līnamai pōvucunnavi. tirigi krotta kalpamu prāraṃbhamulō vāṭini nēnu paiki vadalivēyucunnānu - viḍicipeṭṭucunnānu - puṭṭinaṭlu cēyucunnānu - (kṣip = visuruṭa - (to throw)).

  1. “bhūmirāpō (a)nalō vāyuḥ khaṃ manō buddhirēva ca |

ahaṃkāra itīyaṃ mē bhinnā prakṛtiraṣṭathā ||

aparēyaṃ itastvanyāṃ prakṛtiṃ viddhi mē parāṃ |

jīvabhūtāṃ mahā bāhō yayēdaṃ dhāryatē jagat ||”

ētadyōnīni bhūtāni sarvāṇītyupadhāraya ||. (śrīmadbhagavadgīta - 7 - 4 to 6)

(dvē prakṛtī sūcitē - paramēśvarasya triguṇātmakā aṣṭathābhinnā, aparā saṃsāra hētutvāt. parāca anyā jīvabhūtā kṣētrajñalakṣaṇā, ī śvarātmakā, yābhyāṃ prakṛtibhyāṃ īśvaraḥ jagadutpattisthiti laya hētutvaṃ pratipadyatē).

(asya vicitrānaṃta bhōgya bhōgōpakaraṇa bhōgasthānarūpēṇa avasthitasya jagataḥ prakṛtiḥ gaṃdhādiguṇaka pṛthivyaptējō vāyvākāśādi rūpēṇa manaḥ pṛbhṛtīṃdriya rūpēṇa mahadaṃkāra rūpēṇa aṣṭadhābhinnā). (śrīrāmānujaḥ)

(citra vicitramai anaṃtamaina bhōgya vastuvulu, bhōgamunakupakariṃcunavi, bhōgasthānamulugala ī jagattu yokka prakṛti enimidi vidhamulugā vibhajiṃpabaḍinadi : - gaṃdhamu modalagu guṇamulugala bhūmi, nīru, agni, vāyuvu, ākāśamu anu paṃcabhūtamulu, manassu modalagu iṃdriyamulu, mahattattvamu ahaṃkāramu anunavi enimidi vidhamulu -.

“paṃca tanmātrāḥ manaḥ manasaḥ kāraṇamahaṃkāraḥ, buddhiḥ (buddhiḥ iti ahaṃkāra kāraṇaṃ),mahattattvaṃ ahaṃkāraḥ iti avidyā saṃ yuktaṃ avyaktaṃ - iti iyaṃ yathōktā īśvarī māyā śaktiḥ prakṛtiḥ aṣṭathābhinnā” (śrīśaṃkaraḥ)

(paṃcatanmātralu, manassu, buddhi, ahaṃkāramu - anu nī enimidi vidhamula īśvaruni māyā śaktiyaina prakṛticeppabaḍucunnadi. manassunaku kāraṇamu ahaṃkāramu - ahaṃkāra kāraṇamu buddhi).

“prakṛti śabdēna mūla prakṛtirēva ucyatē, dravyaikatvāt. sā ēva aṣṭathā avasthitā ityucyatē - ēṣā hi pūrvaṃ ēkā paścāt aṣṭadā parikīrtitā”. (vēdāṃta dēśikaḥ)

(prakṛti yanagā mūla prakṛti. idi dravyarūpamuna okkaṭē ayinanu enimidi vidhamulugā nunnadi - enimidi vidhamulugā mārinadi).

“- - ātmanaḥ sarvarūpatvāt pūrṇatvamavatārayan |

kṣētrābhyāṃ prakṛtiḥ svīyāmupanyasyati saṃgrahāt ||

bhūmyādi paṃcabhūtāni sūkṣmāvasthātmakānica - - - |

ityēva muktarītyēyā sākṣibhāsyatayā kṣagā |

śaktiḥ parama dharmākhyā (a)nirvācyā triguṇātmikā |

prakārai raṣṭa bhirchēdamāgatā pāramēśvarī |

aṃtarbhūtōtra sarvōpi jaḍavargaḥ prapaṃcakāḥ ||”

- - - prakṛtēḥ kṣētrarūpā yā asyāstatvaṃ vadan hariḥ |

kṣētrajña lakṣaṇāṃ prāha prakṛtiṃ cidghanāṃ parāṃ |

aṣṭadhōktāni nikṛṣṭēyaṃ prakṛtirmalinā smṛtā |

saṃsārabaṃdharūpatvāt parārthatvāt jaḍatvataḥ |

itō ((a)vyāṃ prakṛtiṃ śuddhāṃ prakṛṣṭāṃ cētanātmakāṃ |

mamātma bhūtāṃ jānīhi parāṃ klṣētrajña lakṣaṇāṃ |

yayā kṣētrajña lakṣaṇyā sarvasyāṃtaḥ praviṣṭayā |

jagajjāla midaṃ sarvaṃ dhāryatē viśarāvaraṃ ||“. (gītābhāvaprakāśamu - 7 - 27 to 36)

(kṣētrarūpamaina prakṛti yokka lakṣaṇamulu - tatvamunu - ceppi, kṣētrajñarūpamu, cidghanamu - caitanyaghanamu - ayina parāprakṛti guṟiṃci śrī kṛṣṇabhagavānuḍu arjununitō ceppenu - jaḍamaguṭavalananu, saṃsāramulō baṃdhiṃcunadaguṭavalananu, enimidi vidhamulugā aparāprakṛti yunnadi - malina prakṛti aparāprakṛtikaṃṭe vilakṣaṇamainadinnī (vēru lakṣaṇmulugaladinnī), dīni kaṃṭe prakṛṣṭamainadinnī, śudhdhamainadinnī, cētanātmakamagunadinnī (anniṃṭinī caitanyavaṃtamugā cēyunadinnī), nēnē ayinadinnī (nā śaktirūpamē ayinadinnī), kṣētrajña lakṣaṇamulugaladinnī agunadi parā prakṛti. ī kṣētrajña lakṣaṇamulugala parāprakṛtirūpamutō nēnu ī sṛṣṭilōni prati vastuvulōnu pravēśiṃci prapaṃcamunaṃtaṭini dhariṃciyunnānu -

ētē parāvarē prōktē kṣatra kṣētrajña lakṣaṇē prakṛtī yōni rastyēṣāṃ ētadyōnīni tānivai ||

carācarāṇi sarvāṇi bhūtānītyupadhāraya ||

(kṣētramu, kṣētrajñuḍu anu reṃḍu lakṣaṇamulugala parāpara prakṛtulu reṃḍunu yī samastamaina carācarabhūtamulaku yōniyai yunnadi - janmasthānamai yunnadi - ī reṃḍiṃṭivalananē samasta carācarabhūtamulu puṭṭucunnavi. iṭlu sṛṣṭi prāraṃbhamulōnēkāka, appaṭinuṃḍi ippaṭivaraku, ikamuṃdukūḍa nī reṃḍiṃṭi saṃ yōgamuvalananē sṛṣṭi kramamu sāgucunnadi - aparā prakṛti dravyamu (material) niccunadi, parā prakṛti dānilōnuṃḍi dāniki caitanyamu kaligiṃcunadi).

(paina vrāsina dāninibaṭṭi teliyunadēmanagā - bhagavaṃtuḍē parāprakṛti, aparāprakṛti anu reṃḍu vidhamulugā nunnāḍu - iṭluṃḍi aparāprakṛtilō - jaḍamaina prakṛtilō - tana caitanyavaṃtamaina parāprakṛti rūpamulō tānu pravēśiṃci aparāprakṛtini caitanya vaṃtamugā cēyucunnāḍu - aṃduvalana aparāprakṛti anēka rūpamulugā māri anēka vastuvulanu puṭṭiṃcucunnadi - (ādhunika śāstrajñulu ī apara prakṛtini Matter ani, parāprakṛti lēka bhagavaṃtuni caitanyaśaktini ENERGY ani anucunnāru - Matter jaḍamani - inert ani, it cannot move or do anything unless activated by an external force ani ceppu cunnāru. iṃkanu, Mattertō ENERGY kaliyuṭacētanē sṛṣṭi jarugucunnadani kūḍa ceppucunnāru).

“yā vatsaṃ jāyatē kiṃcitsattvaṃ sthāvara jaṃgamaṃ |

kṣētra, klṣētrajña saṃ yōgāt tadviddhi bharatarṣabha” (śrīmadbhagavadgīta - 13 - 26)

(satvamugala sthāvara jaṃgamamulu ī sṛṣṭilō ekkaḍa puṭṭinanu adi kṣētramu, kṣētrajñuḍu (aparāprakṛti - parā prakṛti-) ī reṃḍiṃṭi yokka kaliyakavalananē jarugucunnadani telusukonumu).

(parā śaktiyu, aparā śaktiyu bhagavaṃtuḍē yaguṭavalana, ā reṃḍiṃṭi kaliyakavalana puṭṭina vastuvulanniyunu bhagavaṃtuḍē, atani rūpamulē - aṃducēta sṛṣṭi aṃtaṭilōnu - sṛṣṭilōni prati vastuvulōnu - bhagavaṃtuḍunnāḍu - sarvuḍu, sarvagatuḍu ani ceppabaḍucunnāḍu. ī reṃḍu prakṛtulu prati padārthamulōnu - sṛṣṭi prāraṃbhamunuṃḍi ippaṭivaraku puṭṭina vastuvulanniṃṭi lōnu unnavi. iṭlu avi yuṃḍuṭavalananē yoka vastuvulōnuṃḍi iṃkoka vastuvu sṛṣṭiṃcabaḍucunnadi - puṭṭucunnadi. dīnini baṭṭi prapaṃcamulōni vastuvulanniyu bhagavaṃtuni rūpamulē - aṃducēta aṃtā bhagavaṃtuḍē, bhagavaṃtuḍu kānidi ēdiyu lēdu - prati vastuvu yokka paiśarīramu aparāprakṛti aṃśa, dānilōni caitanyamu parāprakṛti aṃśa).

  1. “- - - yaḥ parāprakṛtiḥ prōktā cētanā viṣṇu saṃśrayā -” iti skāṃdē.

(parāprakṛti yanagā viṣṇuni vadaliyuṃḍaka ellapuḍu āśrayiṃciyuṃḍu - atani caitanya sakti (cicchakti) (śrī mahālakṣmi). sṛṣṭilō ē cinna vastuvu cūcina dānilō ī reṃḍu śaktulu - aparāprakṛti, parāprakṛti - yunnavi. ī reṃḍiṃṭilōnu okadānini viḍici iṃkokaṭi yuṃḍadu.

  1. “prakṛti caturviṃśati tatvātmakaṃbai yuṃḍu - adi yeṭlaninaṃ baṃcamahābhūtaṃbulunu, baṃca tanmātraṃbulunu, jñāna karmātma kaṃbulaina tvakcakṣuśrōtrajihvāghrāṇaṃbulunu, vākpāṇi pādapāyūpa sthaṃbulunanu daśēṃdriyaṃbulunu, manō buddhicittāhaṃkāraṃbulanu, naṃtaḥkaraṇacatuṣṭayaṃbunu nanu caturviṃśati tatvātmakaṃbaina saguṇabrahma saṃsthānaṃbu seppiti niṭamīda gālaṃbanu paṃcaviṃśa katatvaṃbu seppeda.” (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 3 - 26 - 888)

  2. “sī. - - - bhagavaṃtuḍu sṛṣṭi pūrvaṃbunaṃdu

nātmīyamāya layaṃbunoṃdina viśvagarbhuḍai tāna yokkaṭi veluṃgu

- - -

tē. - - -māyā prathāna śakti

natula cicchaktigalavāḍu nagucu - - -

- - -

- - - dana bhuvana nirmāṇa vāṃcha

tē. buddhi dōcina yammahāpuruṣavaruḍu

gārya kāraṇarūpamai ghanatakekki

bhūri māyābhidāna visphuritaśakti

vinutikekkina yaṭṭi yavidya yaṃdu

ka. puruṣākṛti nātmāṃśa

sphuraṇamugala śḍakti nilipi puruṣōttamu ḍī

śvaruḍa bhavuṃḍajuḍu nijō

dara saṃsthita viśvamapuḍu daga buṭṭiṃcen “. (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 3 - 5 - 198 to 200)

  1. “prakṛtiṃ puruṣaṃ caiva viddhyanādī ubhāvapi |

vikārāṃśca guṇāṃścaiva viddhi prakṛti saṃbhavān |

kāryakāraṇa kartṛtvē hētuḥ prakṛtirucyatē |

puruṣaḥ prakṛtisthōpi hi bhuṃktē prakṛtijān guṇān |

kāraṇaṃ guṇa saṃgō(a)sya sadasadyōni janmasu ||“. (śrīmadbhagavadgīta - 13 - 19 to 21)

(prakṛti puruṣuḍu - ī reṃḍunu anādulu, ādi - prāraṃbhamu - lēnivāru. vāripuṭṭuṭaku kāraṇa vastuvu lēdu, vikāramulu - prakṛti vikāramulu, mārpulu, prakṛti guṇamulaina satvarajastamamulu prakṛti nuṃḍi kaliginavi. kārya, kāraṇa, kartṛtvamulaku prakṛtiyē kāraṇamu - puruṣuḍu prakṛtitō kalisiyunna ppaṭikī prakṛti guṇamula nanubhaviṃcunu - sadasadyōnulaṃdu puruṣuḍu - jīvuḍu - janmiṃcuṭaku kāraṇamu prakṛti guṇamulagu satvarajastamamulatō kaliyuṭē. iṃduvalananē jīvuḍu - puruṣuḍu - anēka uccha, nīca, janmamu loṃduṭa).

“sattvaṃ rajastama iti guṇāḥ prakṛti saṃbhavāḥ |

nibadhnaṃti, mahābāhō, dēhē dēhi nama vyayaṃ ||“. (śrīmadbhagavadgīta - 14 - 5)

(sattvamu, rajassu, tamamu anu mūḍu guṇamulu prakṛtivalana kalugunavi. ivi dēhi (dēhamu kala jīvuni) avyayuḍaina vānini - dēhamaṃdu baṃdhiṃci yuṃcunu).

  1. “sarva bhūtāni kauṃtēya prakṛtiṃ yāṃti māmikāṃ |

kalpakṣayē; punastāni kalpādau visṛjāmyahaṃ |

prakṛtiṃ svāma vaṣṭabhya visṛjāmi punaḥ punaḥ |.

bhūtagrāma mimaṃ kṛtsnamavaśaṃ prakṛtērvaśāt ||

mayādhyakṣēṇa prakṛtiḥ sūyatē sacarācaraṃ |

hētunānēna kauṃtēya jagadviparivartatē ||“. (śrīmadbhagavadgīta - 9 - 7, 8, 10)

“layē sarvāṇi bhūtāni macchaktitvēna kalpitāṃ |

prakṛtiṃ yāṃti māyākhyāṃ, līyaṃtē tatravai yataḥ |

sargakālē vibhāgēna punastāni vyanajmahaṃ |

- - - prakṛtiṃ svāmanirvācyāṃ māyāṃ svasmin prakalpitāṃ |

svasattāsphūrtidānēna dṛḍhī kṛtyāhamīśvaraḥ |

māyā yāḥ prakṛtēḥ tasyāḥ prabhāvādakhilaṃ jagat |

svāvidyādi parādhīnaṃ pramāṇaiḥ sannidāpitaṃ |

bhūta bhautika sa ghaṃ ca māyāvīva punaḥ punaḥ |

vividhaṃ svapna dṛgvacca saṃkalpēna sṛjāmyahaṃ ||“. (gītābhāvaprākāśamu - 9 - 52, 53, 60, 61, 62)

(nā śakticēta kalpiṃpabaḍi māya yanu pērucē ceppabaḍucunna prakṛtilō ī samasta carācara rūpamulu praḷayakālamaṃdu līnamagu cunnavi. sṛṣṭi prāraṃbhakālamuna vāṭinanniṃṭinī (bhagavaṃtuḍanagu) nēnu vēru vērugā tirigi prakṛtinuṃḍi paiki viḍicipeṭṭucunnānu - puṭṭinaṭlu cēyucunnānu. nēnu prakṛtini adhiṣṭiṃciyuṃḍi nā sattāsphūrti valana (caitanya śaktivalana) ā prakṛticēta ī samastamaina jagattunu māyala mārivale nā saṃkalpamuvalana marala marala niṭlē sṛṣṭiṃcucunnānu. iṭlu nā saṃkalpa mātramu cēta (“sa akāmayata”) - nā īkṣaṇamātramuna - (“saikṛta”) - adhyakṣuḍanaina nācē niyamiṃpabaḍi yī prakṛti - oka māyalamāri ēnugu modalagu vāṭini sṛṣṭiṃcinaṭlu - sṛṣṭiṃcucunnadi. nēnu prakṛtilō adhiṣṭiṃciyuṃḍuṭacēta - nā caitanyaśaktini dānilō nuṃcuṭacēta nēnē sṛṣṭi cēyucunnānanu adhyāsa kalugucunnadi, - kāni nēnu akartanu).

  1. “prakṛtēḥ kriyamāṇāni guṇaiḥ karmāṇi sarvaśaḥ |

ahaṃkāra vimūḍhātmā kartāhamiti manyatē ||” (śrīmadbhagavadgīta - 3 - 27)

(prakṛti yokka triguṇamulayina satvarajastamamula valananē samasta karmalu jarugucunnavi. idi grahiṃcalēka ahaṃkāramucēta mūḍhulainavāru ā karmalu nēnē cēyucunnānu ani - vāṭiki nēnē kartanu ani talacedaru)..

  1. “sāṃ siddhikī prakṛtiḥ, svabhāvikī prakṛtiḥ, sahajā prakṛtiḥ tathāpi yā kā cit svabhāvaṃ na jahāti sā sarvā prakṛtirvijñēyā”.

(prakṛti yanagā svabhāvamu, jīvunitōnē puṭṭinadi - dāni svabhāvamunu viḍuvanidi prakṛti).

  1. “va. ammahanīya tējōnidhi modali yavatāraṃbu sahasra śīrṣādi yuktaṃbayi, prakṛti pravartakaṃbagu nādi puruṣa rūpaṃbagu. aṃdugāla svabhāvaṃbulanu śaktu ludayiṃce. aṃdu kāryakāraṇa rūpaṃbayina prakṛti janiṃce. prakṛtivalana mahattatvaṃbu puṭṭe”. (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 2 - 6 -
  2. “sadṛśaṃ cēṣṭatē svasyāḥ prakṛtērjñānavānapi |

prakṛtiṃ yāṃti bhūtāni nigrahaṃ kiṃ kariṣyati ||“. (śrīmadbhagavadgīta - 3 - 33)

(jñāni ayinavāḍainanu - tana prakṛti prakāramē - svabhāvamu, naijamu prakāramē cēṣṭiṃcunu).

  1. “prakṛti puruṣa vivēkaṃbuna mōkṣaṃbunu, brakṛti saṃbaṃdhaṃbuna saṃsāraṃbunu galugunu”

(śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 3 - 26 - 900)

  1. “sī. vimalātma yī pṛdhivikini, gaṃdhamunaku salilaṃbunakunu rasaṃbunakunu

nanyōnyamagunavi nābhāva saṃbhaṃdhamaina saṃgati brakṛtyātmalakunu

satataṃbu nanyōnya saṃbaṃdhamai yuṃḍu, brakṛti dā nayātma bāyuṭeṭlu ?”

- - -

“va. - - - animittaṃbaina svadharmaṃbunanu, nirmalāṃtaḥkaraṇaṃbunanu, suniścitaṃbaina madbhaktiyōgaṃbunanu, satkathā śravaṇa saṃpāditaṃbaina vairāgyaṃbunanu, dṛṣṭa prakṛti puruṣa yathātmyaṃbagu jñānaṃbunanu, baliṣṭaṃbayi kāmānabhiṣvaṃgaṃbagu viraktivalana, dapōyuktaṃbayina yōgaṃbunanu, dīvraṃbayina cittaikāgrataṃ jēsi puruṣunidagu prakṛti daṃdahyamānaṃbai tirōdhānaṃbunuṃ boṃdu. adiyunuṃgāka, yaraṇagataṃbaina vahnicē naraṇi dahiṃpabaḍu caṃdaṃbuna jñānaṃbunanuṃ jēsi datva darśanaṃbunanuṃ jēsi niraṃtaraṃbu balavaṃtaṃbunu, dṛṣṭa dōṣaṃbunu nagu prakṛti jīvunicēta bhuktabhōgayai viḍunaṃbaḍu.”

(śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 3 - 27 - 913, 914)

  1. prakṛtilō parabrahma tanacaitanya śaktitō pravēśiṃcinaṃduna prakṛti caitanyavaṃtamai anēka vidhamulugā (ākāramulugā) pariṇamiṃcuṭē (māruṭē) sṛṣṭi. iṭlu pravēśiṃcuṭavalana prakṛtivalana kaligina samasta vastuvulalōnu prakṛti aṃśa, parabrahma aṃśa kūḍa unnavi. ī reṃḍu aṃśalu okadānikokaṭi eḍategaka ellapuḍu anniṃṭilōnu kalisiyē yuṃḍunu. dīninē avinābhāvasaṃbaṃdhamani yaṃduru. śrīmahālakṣmi śrīmahāviṣṇuvutō avināvasaṃbaṃdhamu kaligiyunnadi. aṃducētanē viṣṇuvuni vakṣasthala maṃduṃḍunani ceppuduru - ī prakāramē pārvati śivuni arthaśarīramai yunnadi. sṛṣṭilōni yē cinnavastuvunu cūcinanu dānilōbhagavadaṃśayunnadi - bhagavadaṃśa lēni vastuvu sṛṣṭilō aṇumātramainadiyu lēdu –

“ā. harimayamugāni vastuvu –

paramāṇuvu lēdu vaṃśapāvana viṃṭē “. (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 2 -1 -17)

ādhunika śāstrajñula prakāramu “every particle of matter contains ENERGY”. śivālayamulōnuṃḍu liṃgamu pānavaṭṭamu iṃduku nidarśanamu - liṃgamu śivatvamu, pānavaṭṭamu śakti (pārvatī dēvi) tatvamu, - prakṛti tatvamu - ī reṃḍu tatvamulu viḍadīyuṭaku vīlulēnivaniyu. sṛṣṭi aṃṭaṭilōnu - prati vastuvunaṃdu - ī reṃḍu tatvamulu viḍadīyalēni sthitilō kalisiyunnavaniyu dīnivalana teliyucunnadi. śivuḍanagā śaktitō kūḍina śivuḍē - sāṃbuḍē - ‘aṃbayā sahitaḥ’ - aṃbatō kūḍiyunnavāḍē - ani grahiṃcavalenu).

English

English translation not yet available for this entry. Let us know if you'd like to help.