1. ōṃ; ōṃkāramu.

2. ēkākṣaraṃ (‘ōṃ’ anu okē akṣaramu galadi).

3. tārakaṃ

(tariṃpa cēyunadi. ‘ōṃ’ ani ucchāraṇa cēyuṭavalana saṃsāramanu mahāsamudramunu dāṭiṃcunadi - jananamaraṇamulu lēkuṃḍa cēyunadi).

4. śabda brahmaṃ -

(śabda rūpamaina parabrahmamu - ōṃkāramu parabrahmamē yani upāsiṃcavalenu - aṃducēta dānini ucchariṃcuṭavalana kalugu śabdamu brahmamē kanuka adi śabdabrahma - śabdarūpa brahmamu).

5. prāṇān sarvān paramātmani praṇāmayati, ityē tasmāt praṇavaḥ, caturthāvasthiti iti sarvadēva vēdayōniḥ, sarva vācya vastu praṇavātmakaṃ- (atharva śikhōpaniṣat)

(samasta prāṇamulanu paramātmayaṃdu cērcunadi, paramātmatō aikyamu cēyunadi). - dīnini ucchariṃcuṭavalana mukti niccunadi - tārakamu. kanuka praṇavamani ceppabaḍinadi. akāramu, ukāramu, makāramu, arthamātra anu nālugu pādamulu kaladi. idi dēvatulaṃdaṟaku, vēdamulaku yōni (puṭṭucōṭu). sṛṣṭilō śabdamutō nuccariṃcabaḍu samasta vastuvulu praṇavātmakamē - praṇavamē.

6. sarvaprāṇān paramātmani praṇāyayati, prakarṣēṇa namanaṃ aikyaṃ gamayati, ityētasmāt hētōḥ praṇava ucyatē.

(samasta prāṇamulanu paramātmayaṃdu utkṝṣṭamaina rītigā aikyamu cēyunadi. ī kāraṇamuvalana praṇavamu ani ceppabaḍucunnadi).

7. praṇātīti praṇavaḥ, praṇamyatē itivā praṇavaḥ (śrīśaṃkaraḥ)

(‘ōṃ’ ani ucchariṃcucu namaskāramu cēyuṭa - namaskariṃpabaḍuvāḍu - paramātma).

8. “praṇamaṃtī ha yaṃ dēvāḥ, tasmāt praṇama ucyatē” iti sanatkumāra vacanāt.

(dēvatulacē namaskariṃpabaḍucuṃḍuvāḍu - aṃducēta praṇavamani ceppabaḍucunnāḍu - ani sanatkumāruḍu ceppenu).

9. “praṇavō nāma paramātmanaḥ vācakaḥ, ōṃkāraḥ - tada bhēthōpacārēṇa ayaṃ praṇavaḥ” (śrīśaṃkaraḥ)

(praṇavamu paramātma vācakamu - paramātmanu ceppu śabdamu - māṭa) ōṃkāramu paramātmatō bhēdamu lēnidi kanuka paramātmayē, paramātma vācakamani ceppabaḍinadi).

10. “tasya vācakaḥ praṇavaḥ”. (pataṃjali yōgasūtramulu - 1 - 27)

(ā parabrahmanu ceppunadi praṇavamu kanuka adi parabrahma vācakamu).

11. “yaḥ ōṃkāraḥ sa praṇavō, yaḥ praṇavaḥ na sarva vyāpī”. iti śrutiḥ

(ōṃkāramē praṇavamu, praṇavamē anniṃṭilōnu vyāpiṃciyunnadi - ani śruti ceppucunnadi).

12. “yasmā duccāryamāṇa ēva ṛgya jussāmādharvāṃ giri naśca yajñē brahma ca brāhmaṇībhyaḥ praṇayamati tasmāducyatē praṇavaḥ”

(adharvaśikhōpaniṣat)

“yajñē ṛgādi vēda catuṣṭayaṃ brahma brāhmaṇēbhyaḥ praṇāma yati vēda ṛtvignirvartya yajñasya niṣkāmadhiyā citta śuddhiprāpyajñānadvārā brāhmaṇya padapramāṇa hētutvāt -”.

(yajñamu cēyunapuḍu ṛgvēdamu, yajurvēdamu, sāmavēdamu, adharvaṇavēdamu cadivedaru - adi brahmamē - dānini brāhmaṇulu namaskariṃcuduru - aṭlu adi brahmayē yani buddhitō niṣkāmamugā cēyuṭavalana citta śuddhi kaligi jñānamu dvārā brahmapadamunu poṃduduru - aṃducēta praṇavamu).

13. “akārō bhagavān brahma apyukāraḥ syāt hariḥ svayaṃ |

makārō bhagavān rudrō apyartha mātrā mahēśvarī ||

uttarōttara bhāvē nāpyuttamatvaṃ smṛtaṃ budhaiḥ |

ataḥ sarṣēṣu śāstrēṣu dēvī sarvōttamā smṛtā ||“. (dēvī bhāgavataṃ)

(akāramu, ukāramu, makāramu kalisi ‘ōṃ’ ayinadi - ōṃkāramulōni ‘a’ kāramu brahma, ukāraṃ viṣṇuvu, makāramu rudruḍu - arthamātra (visarga) mahēśvari. ōṃkāramē praṇavamu - muṃdu ceppina dāni kaṃṭe taruvāta, taruvāta ceppinadi okadānikaṃṭe okaṭi uttamamainadi ani budhulu ceppeduru - aṃducēta ākharuna ceppabaḍina dēvi ā trimūrtulakaṃṭe uttamamainadi ani anni śāstramulalōnu ceppabaḍinadi).

14. praṇavēhi catvārō bhāgāḥ akārōkāramakārārthamātrā rūpāḥ dēhē api catvārō bhāgāḥ, catuṣpadbrahma rūpāḥ - tē ca brahma, viṣṇu, rudra parabrahma padavācyāḥ, tāpinīyādiṣu prasiddhāḥ, tatra akārō brahmavācakaḥ, ukārō viṣṇuvācakaḥ, makārō rudra vācakaḥ arthamātrā cidrūpa śrīdēvi vācakā ityarthaḥ. ē tēṣāṃ caturthāṃ bhāgānāṃ uttarōttara bhāvēna brahmāpēkṣayā viṣṇuḥ uttamaḥ, tadapēkṣayā rudraḥ, tadapēkṣayā cidrūpā saṃvit bhagavatī uttamā ”

(praṇavamu nālugu bhāgamulu galadi - akāra, ukāra, makāramulu, arthamātra. brahma dēhamulō kūḍa nālugu bhāgamulunnavi. avi brahma, viṣṇuvu, rudruḍu, parabrahma ani tāpanīyōpaniṣattu modalagu vāṭilōceppabaḍiyunnavi. paina ceppabaḍina nālugu bhāgamulalō muṃdu ceppabaḍinadānikaṃṭe tarvātaceppabaḍinadi - anagā brahmakaṃṭe viṣṇuvu, viṣṇuvukaṃṭe rudruḍu, atanikaṃṭe caitanyarūpiṇiyagu bhagavati uttamōttamamu -

15. parāparē vibhāgēna praṇavastu dvidhāmataḥ |

paraḥ parataraṃ brahma prajñānaṃdādi lakṣaṇaṃ |

prakarṣēṇa nīvaṃ yasmāt parabrahma svabhāvataḥ ||“. (sūtasaṃhitāyāṃ)

“satyajñānaṃdaikarasaṃ, māyā tatkāryau saṃspṛṣṭaṃ yat parama śivasya rūpaṃ sa paraḥ praṇavaḥ. kasmāt? yasmāt paraśiva svarūpaṃ kāraṇāṃtaramanapēkṣya prakarṣēṇa navaṃ. aśēṣa vikriyārahitaṃ kūṭastha nityaṃ sat paramānaṃda prakāśanāt yathāvidhi svarūpaṃ praṇava śabdābhidhēyaṃ ityarthaḥ”.

“aparaḥ praṇavassakṣāt śabdarūpassu nirmalaḥ |

prakarṣēṇa navatvasya hētutvāt praṇavassmṛtaḥ |

parama praṇavaprāpti hētutvāt praṇavō(a)thavā ||.

“anēna maṃtrēṇa yadhōkta paraśi svarūpaṃ svātmatayā viduṣaḥ puṃsō abhinavaprāpti hētutvāt prakarṣēṇanavō navō bhavatyanēnēti vyutpatyā praṇavaḥ; yadvā yaḥ prāguktaṃ praṇavaḥ paramaḥ tadvācakatvēna tatprāptyupāyatvāt śabdātmakasyāsya praṇavābhi dhēyatē ||” - (praṇavamu paramani, aparamani reṃḍu vidhamulu - “satyajñānānaṃdaṃ brahma” ani ceppabaḍinaṭlu jñānānaṃda lakṣaṇamulu galadi parapraṇavamu - atyutkṛṣṭamainadi - eṃducētananagā - adi satyajñānānaṃdamulē anu okē rasamu - tatvamu, rūpamu - kaladi, māyatōgāni, dāni kāryamulatōgāni kūḍanidi - adiyē paraśivasvarūpamu - tanukāni itara kāraṇamu napēkṣiṃcakuṃḍunadi. ellapuḍu navamu - krottagānē - yuṃḍunadi, ē vidhamaina mārpulu ceṃdanidi, kūṭamuvale sthiramugā nuṃḍunadi, satpadārthamainadi – mūḍu kālamulaṃduṃḍunadi, paramānaṃdamaina mōkṣamu ayinadi - iṭlu śivuni yokka yadhāvidha svarūpamu - yadhārthasvarūpamu - svasvarūpamu - iṭṭidi praṇavamani ceppabaḍinadi - aparapraṇavamanunadi sākṣāt śabrarūpamu, nirmalamainadi - navamu aguṭacēta praṇavamaniceppabaḍucunnadi - lēka parama praṇavamu prāptiṃcuṭaku kāraṇamainadaguṭacēta praṇavamu ani ceppabaḍucunnadi).

16. “akārō viṣṇu ruddhiṣṭaḥ ukārastu mahēśvaraḥ makārastu smṛtō brahma praṇavastu trayātmakaḥ ||”.

(praṇavamulōni - ōṃkāramulōni - akāramu viṣṇuvunu nirdēśiṃcunu, ukāramu mahēśvaru nirdē śiṃcunu, ‘ma’ kāramu brahmanu nirdēśiṃcunu - ī prakāramu praṇavamu trayātmakamu - trimūrtula nirdēśiṃcunu - “akārādi trivarṇakalitaṃbai brahma bījaṃbaina praṇavaṃbu - - -” (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 2 - 1 - 12)

17. “ōṃ kāra śabdassarvārtha vācakaḥ parikīrtitaḥ |

prayōgādēva sarvatra sarvārthaśśiva ēvahi |

tasmācchidasya pūrṇasya praṇavō vācakaḥ smṛtaḥ |

vācya vācaka bhāvasya lakṣya lakṣaṇa tāpi ca |

anyōnyatāpi nāstyēva paramārtha nirūpaṇē ||“. (sūtasaṃhitāyāṃ)

(ōṃkāra śabdamu sarvārthamulaku vācakakamu - anniṃṭini ‘ōṃ’ ani ceppuṭavalana anniyu śivuni nāma mulē. prapaṃcamaṃtaṭanu pūrtigā niṃḍiyunnaṃduna śivuni vācakamu praṇavamu - paramārthamunu nirūpiṃcu viṣayamulō idi lakṣyamani, idi lakṣaṇamani, idi vācyamani, idi vācakamani bēdhamuṃḍadu - vācyamaina śivuḍu ataniki vācakamaina praṇavamu okaṭē).

18. ōmityēkākṣarē maṃtrē sthitassarvagataśśivaḥ |

(anniṃṭilōnunna śivuḍu ‘ōṃ’ anu okē akṣaramutō kūḍina maṃtramaṃdunnāḍu).

19. śivō vā praṇavō hyēṣa praṇavōvā śivaḥ smṛtaḥ |

vācyā vācakayōrbhēdō nātyaṃtaṃ vidyatē yataḥ ||“. (vāyavīya saṃhita)

(śivuḍē praṇavamu, praṇavamē śivuḍu. śivuḍu vācyamu, praṇavamu atani vācakamu - vācyamunaku vācakamunaku atyaṃta bhēdamulēdu kanuka).

1. brahmaṇaḥ praṇavaṃ kuryāt ādāvaṃtēca sarvadā |

iti mānava smaraṇāt vēdādyaṃtē ca pratiṣṭitaḥ svaraḥ praṇaḥ praṇavaḥ. tasya prakṛtiḥ ‘a’ kāraḥ - samasta śabda mūlatvāt akārasya

(śrīraṃgarāmā nujaḥ)

(vēdamu caduvunapuḍu, modaṭa, civaranu ’ ōṃ ’ anu praṇavamu nuccariṃcavalenu - ani manuvu ceppiyuṃḍuṭacēta aṭlu cēyabaḍucunnadi. dānivalana modaṭa puṭṭina śabdamu akāramu; akāramu anni śabdamulaku mūlamu).

20. sarvēṣāṃ vēdānāṃ bījatvādinā tēṣu praṇavaḥ prathānabhūtaḥ -

(vēdamulanniṃṭiki praṇavamu bījamaguṭavalana vāṭilō adi prathānamainadi).

21. rasō (a)hamapsu kauṃtēya - - - | praṇavaḥ sarva vēdēṣu - - - “. (śrīmadbhagavadgīta - 7 -

(nīṭilōni rasamu - sāramu - nēnē (bhagavaṃtuḍē) - ā prakāramugānē vēdamulanniṃṭilōnu praṇavamu nēnē ani śrīmadbhagavadgītalō śrīkṛṣṇabhagavānuḍu ceppenu).

22. udgīdhamu - “yaḥ praṇavaḥ sa udgīdhaḥ - ya udgīdhiḥ sa praṇavaḥ” - (praṇavamē udgīdhiḥ, udgīdhimē praṇavamu). “ṛgvēdādināṃ yaḥ praṇavaḥ sa sāmavēdināṃ udgīdhiḥ iti chcāṃdōgyē praṇavōdgīdhiyōraikyaṃ dhyānavidhirasti”

(ṛgvēdulaku ēdi praṇavamō, sāmavēdulaku adiyē udgīthamu ani chāṃdōgyōpaniṣattulō dhyānamucēyuṭalō praṇavamunaku udgīthamunaku aikyamu ceppabaḍinadi).

23. “atani (caturmukha brahma yokka) hṛdayākāśaṃbuvalanaṃ braṇavaṃbu nutpannaṃbu layye”.

(śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 3 - 12 - 388)

24. ōṃkāramu (a + u + ma) lōni akāramu paramātma vācakamu, ‘ma’ kāramu jīva vācakamu - ī reṃḍiṃṭini kalupunadi ‘u’ kāramu - praṇavamē śēṣi yagu paramātmaki śēṣa bhūtuḍu jīvuḍu.

25. “praṇavōhya paraṃbrahma praṇavaśca paraṃ smṛtaḥ |

apūrvō (a)naṃtarō (a)bhāhyō (a)na paraḥ praṇavō avyayaḥ |“.

“praṇavaṃ haśvaraṃ vidyāt sarvasya hṛdi saṃsthitaṃ |

sarva vyāpina mōkāraṃ matvā dhīrō naśōcāḥ | (gauḍapādakārikā - 24 - 29)

(praṇavamē aparaṃ brahma, praṇavamē parabrahma - parabrahmavale dāniki muṃdu - dāniki kāraṇamainadi ēdiyunu lēdu ; - dānilōna ēdiyunu lēdu - aṃtā adē - dāniki paina ēmiyu lēdu - dānikaṃṭe utkṛṣṭamainadi lēdu - adi śāśvatamainadi. anniṃṭiki ādi madhyāṃtamulu praṇavamē - anniṃṭilōnu unna īśvaruḍu praṇavamu ani telusukonavalenu).

26. sarva puruṣārthān praṇāmayati, prāpayatīti praṇavaḥ.

(samasta puruṣārthamulanu - dharmārthakāmamōkṣamulanu nālugu vidhamulaina puruṣārthamulanu - cēkūrcunadi kanuka praṇavamu).

27. “prakṛṣṭō navaḥ praṇavaḥ; puṣkalastōtra mityarthaḥ; praṇauti, prastūyatē anayā brahmēti praṇavaḥ”.

(puṣkalamaina stōtramu - dīnicē brahma sthōtramu cēyabaḍucunnāḍu gāvuna idi praṇavamu).

28. sarvaṃ dvitīya śūnyaṃ pratyagabhinnaṃ brahma praṇava vākyārthaḥ - ē tacca sarvēṣāṃ tatva masyādi mahā vākyānāṃ upalakṣaṇaṃ -

(anniyu tānē ayinaṭṭiyu, tanavaṃṭi vastuvu maṟiyokaṭi lēnidiyu, pratyak kaṃṭe vērukānidiyu naina brahma praṇavamu anu dāni vākyārthamu. idi anni mahāvākyamulaku upalakṣaṇamu).