బ్రహ్మ పదమునకు అనేకార్థములున్నవి: -
(బ్రహ్మ అనుమాట అనుటచేత బ్రాహ్మణజాతి చెప్పబడినది) - (బ్రాహ్మణజాతికి చెందినవాడు, బ్రాహ్మణుడు)
(బ్రాహ్మణజాతియందు, జీవునియందు కమలాసనుడైన చతుర్ముఖబ్రహ్మయందు బ్రహ్మయను పదము వాడబడుచున్నది).
(బ్రహ్మ అనగా వేదమనిన్నీ, లోకమనిన్నీ, బ్రాహ్మణజాతికి చెందిన బ్రాహ్మణుడనిన్నీ,జీవుడనిన్నీ, చతుర్ముఖబ్రహ్మ అనిన్నీ అర్థమగునట్లు ఈ బ్రహ్మ శబ్దము వాడబడుచున్నది).
బ్రహ్మ అనుమాట నిర్గుణ నిరాకార పరబ్రహ్మ, చతుర్ముఖ బ్రహ్మ, ఆత్మ పరమాత్మ, భగవంతుడు, వేదము, ఋత్విక్కు, విరాట్పురుషుడు, తపము, అను అర్థములో వాడబడుచున్నది.
"యస్యాంభసి శయానస్య యోగనిద్రా వితన్యతః |
నాభి హృదం బుజాదాసీద్బ్రహ్మవిశ్వసృజాంపతిః ". (శ్రీమద్భాగవతం - 1 - 3 -)
"అప్పరమేశునాభి కమలంబు వలన సృష్టికర్తలలోన శ్రేష్టుండైన బ్రహ్మ యుదయించె". (శ్రీమదాంధ్రమహాభాగవతము - 1 - 3 - 26)
(బ్రహ్మయని, పరమాత్మయని, భగవంతుడని ఒక్కడే చెప్పబడుచున్నాడు).
("తత్వవిదులు జ్ఞానంబనుపేర నద్వయంబైన యది తత్వంబని యెఱుంగుదురు - ఆ తత్వంబు నౌపనిషధులచేత బ్రహ్మమనియు, హైరణ్యగర్భులచేత బరమాత్మయనియు, సాత్వితులచేత, భగవంతుడ్శనియు బలుకంబడు").
(శ్రీమదాంధ్రమహాభాగవతము - 1 - 2 - 21)
(శ్రీమాన్ రామానుజః)
(స్వభావముచేత సమస్త దోషములు లేనటువంటిన్నీ లెక్కకుమించిన కల్యాణగుణములు కలిగినటువంటిన్నీ పురుషోత్తముడే బ్రహ్మయను మాటచేత చెప్పబడుచున్నాడు).
(అతనే బ్రహ్మ, అతనే శివుడు, అతనే విష్ణువు, అతనే అక్షరుడు - నశింపనివాడు; నిత్యుడు, అతనే పరముడు, అతనే స్వరాట్టు -).
(నీవే విష్ణువు, నీవే శివుడవు, నీవే చతుర్ముఖబ్రహ్మ, నీవే ప్రజాపతివి).
బౌద్ధా బుద్ధ ఇతిప్రమాణ పటవః, కర్తేతి నైయాయికాః |
అర్హ నిత్యధజైన శాసనరతాః కర్మేతి మీమాంసకాః |
సోయం న విదదాతువాంచిత ఫలం శ్రీరామ చంద్రోహరిః".
(శైవులు ఎవనిని శివుడని ఉపాసింతురో, వేదాంతులు బ్రహ్మయని, బైద్ధులు బుద్ధుడని, నైయాయికులు కర్త అని, జైనిలు అర్హాన్ అని, మీమాంసకులు కర్మయని, ఉపాసించెదరో అట్టివాడగు శ్రీరామచంద్రుడు మా కోరిన ఫలములను ఇచ్చుగాక).
బరతత్వంబనంగ పరమపదమనగను, నీ
శ్వరుడన గృష్ణుడన జగ
ద్భరితుడు నారాయణుండు దా వెలుగొందున్". (శ్రీమదాంధ్రమహాభాగవతము - 11 - 3 - 51)
"దండకం. కొందఱీవాత్మ యంచున్ - - - మఱిన్నీవు నారాయాణాఖ్యుండనంచున్, శివాభ్యుండవంచున్ మఱిన్ పెక్కు మార్గంబులన్ నిన్ను నగ్గింతురు". (శ్రీమదాంధ్రమహాభాగవతము - 10 - 40 - 1232)
"వేదస్తత్వం తపోబ్రహ్మ, విప్రః ప్రజాపతిః" -
(బ్రహ్మ అను పదమునకు వేదమని, తత్వమని తపస్సు అని, బ్రహ్మయని, బ్రాహ్మణుడని కూడ అర్థమగుచున్నట్లు వాడుక).
బ్రహ్మ అను మాటకు ఈ క్రిందవిధముగా నిర్వచనము చేయబడినది - (ఉత్పత్యర్థము చెప్పబడినది) -
(బ్రహ్మ యనుమాట 'బృహి' అను ధాతువునిండి (root word) పుట్టినది. దానికి అర్థము వృద్ధి - వృద్ధి పొందునది, వృద్ధిపొందించునది, కనుక బ్రహ్మ అని చెప్పబడినది. బ్రహ్మ మొదట తానొక్కడయ్యు సృష్టిలోని అన్ని వస్తువులుగా తానే వృద్ధి పొందెను. ఒక చిన్న పాపలో తానుండి దానిని పెద్దదిగా వృద్ధి పొందునట్లు చేయువాడు, ఒక చిన్న మొక్కలో తానుండి దానిని పెద్దవృక్షముగానగునట్లు వృద్ధిపొందించుచున్నాడు - ఒక చెట్టులో తానుండి, దానిలో అనేక విత్తనములు గలదిగా వృద్ధి పొందించి, ఆ విత్తనములలో తానుండి అవి అనేక వృక్షములుగా వృద్ధి పొందునట్లు చేయుచున్నాడు. అందుచేత బ్రహ్మ యని చెప్పబడుచున్నాడు).
(పెద్దది, గొప్పది యగుటవలనను, దానిలో నున్నను దానిని పెద్దదిగా వృద్ధి పొందునట్లు చేయునది కనుక బ్రహ్మ).
(తాను వృద్ధి పొందునది, ఇతర వస్తువులను వృద్ధి పొందింపచేయునది కనుక బ్రహ్మయని చెప్పబడినది).
(అధర్వ శిరస్సులో - పరబ్రహ్మయని ఎందుచేత చెప్పబడుచున్నాడో? అను ప్రశ్నకు సమాధానముగా - పరమును, అపరమును పరాయణమును వృద్ధి పొందించుచున్నాడు కనుక పరబ్రహ్మయని చెప్పబడుచున్నాడు - 'బృహతి' యనుట ఛాందసము. 'బృంహతి' అనుటయే శుద్ధము), (అంతటను, అన్నింటిలోను తానుండి వాటిని వృద్ధి పొందునట్లు చేయువాడుకనుక బ్రహ్మయని చెప్పబడుచున్నాడు - వృద్ధి పొందించుట, వృద్ధి పొందుట రెండు విధములు: - రూపములచేత, గుణములచేత - ఈ ప్రకారము వృద్ధి పొందువాడు, వృద్ధి పొందించువాడు కనుక పరమేశ్వరుడు బ్రహ్మయని చెప్పబడుచున్నాడు - హద్దు, ఆపు లేకుండునట్లు వృద్ధిపొందువాడు, వృద్ధి పొందించువాడు).
(బ్రహ్మ యను మాటకు వృద్ధి పొందుట అని అర్థము - వృద్ధి పొందుట యనగా అపరిమితమైన - మితిలేని, అడ్డులేని - పరిమితముకాని - మహత్వము కలిగియుండుట. ఈ విషయమై ఏవిధమైన సంకోచము - సందేహము - లేకుండుటయే శ్రుతిలో 'అనంతుడు'
(ఏ విధముగాను అంతములేనివాడు) - అని అనంతపదము ప్రయోగించ బడినది - "నిరవధిక మహత్వం చాంతమత్వాది దోషవత్వే సర్వజ్ఞత్వాది గుణహీనత్వేచ న సంభవతి లోకే గుణహీనదోషవతో రల్పత్వ ప్రసిద్ధేః. అతో 'బృంహణాత్ బ్రహ్మ' ఇత్యుతోత్యా ప్రతీయతే" (భాష్యరత్నప్రభా).(బ్రహ్మసూత్ర భాష్యే - 1 - 1 -1)
(నిరవధికమహత్వమనునది అంతము పొందుట మొదలగు దోషములు గల వాటియందు సర్వజ్ఞత్వము మొదలగు గుణములు లేనివాటియందు కలుగనేరదు - ఎందుచేతననగా లోకములో గుణము లేకున్న అల్పుడేయని ప్రసిద్ధియున్నదికదా ! అందుచేత "బృహణాత్ బ్రహ్మ" - పెద్దది, గొప్పది అయినందువలన మహత్వము గలది, అనంతము, సర్వజ్ఞత్వము గలది యగుటవలన బ్రహ్మయని చెప్పబడినది).
"బృంహణము వలన బ్రహ్మ" అనగా వృద్ధిపొందు స్వభావము కలవాడు (వృద్ధి పొందు శక్తి స్వభావముకలవాడు). కనుక బ్రహ్మ యని చెప్పబడెను - ఈ ప్రకారము వ్యుత్పత్యర్థము చెప్పుట చేత దేశమువలనకాని, కాలము వలనకాని, వస్తువువలనకాని పరిచ్ఛేదము - పరిమితి - లేనివాడు. అందువలననే నిత్యుడు - (ఎల్లకాలములందు ఉండు వాడు) (చూడుము - 'త్రివిధ పరిచ్ఛేదము').. ఒక చోట నుండి ఇంకొక చోట లేకుండుట దేశపరిచ్ఛేదము. ఒక కాలమందుండి ఇంకొక కాలమందు లేకుండుట కాల పరిచ్ఛేదము. ఒక వస్తువులోనుండి ఇంకొక వస్తువులో లేకుండుట వస్తు పరిచ్ఛేదము - ఈ మూడు విధములైన పరిచ్ఛేదము బ్రహ్మకు లేదు - అన్ని చోట్లను, అన్ని వస్తువులలోను, అన్ని కాలములందుండువాడు బ్రహ్మ 'నిత్ర్యుడు, శుద్ధ బుద్ధ ముక్త స్వరూపం బ్రహ్మ’ అనుదానిలో నిత్యుడు అనుటకు కారణమిదియే. అవిద్యాది దోష శూన్యత్వం శుద్ధత్వం, జాడ్యరాదాత్యం బుద్ధత్వం, బంధకాలే అపి స్వతః బంధా భావాత్ ముక్తత్వం ప్రతీయతే (అవిద్య మొదలగు దోషములు లేకుండుటవలన శుద్ధుడు, జాడ్యము లేకుండుటవలన బుద్దుడు, ప్రకృతితో కలిసియున్నపుడు జీవుని కర్మలు బంధించు దశలోకూడ స్వతః బంధములేనివాడు కనుక ముక్తుడు).
(అన్నింటికంటె పెద్దదిగాను, అన్నింటికంటె గొప్పవాడుగాను, బలవంతుడుగను ఉండుటవలన బ్రహ్మ అని చెప్పబడుచున్నాడు - ప్రపంచములోనుండు వస్తువులన్నింటిలోను మహత్తత్త్వము పెద్దది - దానికన్న పెద్దవాడు దానిని సృష్టించినవాడు కనుక బ్రహ్మ -"మహతో మహీయాన్". (మహత్తత్త్వముకంటె పెద్దవాడు, ఉత్కృష్టమైనవాడు).
(నీవే బ్రహ్మ, నీవే విష్ణువు, నీవే రుద్రుడవు అని శ్రుతి చెప్పినట్లు సృష్టికర్తయగు చతుర్ముఖ బ్రహ్మరూపముగాను, స్థితికాలములో స్థితికర్తయగు విష్ణురూపముగానుసంహారకాలమందు సంహారరూపుడైన రుద్రుడుగాను - ఈ ప్రకారముగా, అంతటాఅన్ని వస్తువులలోను తానే వృద్ధి పొందియుండి యీ మూడు క్రియలు చేయువాడు కనుక బ్రహ్మ).
(అవిద్యాకార్యమైన - మాయాకార్యమైన సమస్త చరాచర జగత్తును గ్రసియించి -తనలో లయించుకొని - తనయొక్క స్వస్వరూపమైన సూక్ష్మాతి సూక్ష్మమైన అంశచేతనే తిరిగి ప్రపంచముగా వృద్ధి పొందువాడు, జగత్తుగా తానే వృద్ధిపొందువాడు).
(తనయొక్క సూక్ష్మాతి సూక్ష్మమైన ఒక్క అంశ చేతనే ఎల్లపుడూ వృద్ధిపొందువాడు. సృష్టికి పూర్వము తానొక్కడే సూక్ష్మాతి సూక్ష్మాముగా నుండి తనలోనుండి ప్రపంచమంతటిని సృష్టించి, అందులో తాను ప్రవేశించి, దానిని వృద్ధి పఱచి తానే అయినవాడు - "ఏకాంశేన స్థితో జగత్" (శ్రీమద్భగవద్గీత - 10 - 42)
(ఈ ప్రపంచములోని వస్తువులన్నియు ఒకే వస్తువునుండి పుట్టినవి యని ఆధునిక శాస్త్రజ్ఞులుకూడ నిర్ణయించిరి)
(తనకంటె వేఱయిన సమస్త వస్తువులను కప్పి పుచ్చి తన యొక్క అంశచేతనే వృద్ధి పొందువాడు కనుక బ్రహ్మ).
(తనలోనుండి పుట్టిన అవ్యక్తము - ప్రకృతి -, దానిలోనుండి ఒకదానిలోనుండి ఒకటిగా పుట్టిన - మహత్తత్త్వము, అహంకారము, పంచభూతములు అయిన ఆకాశము, వాయువు, అగ్ని, నీరు, భూమి అను తత్వముల రూపముతోను, ఇవన్నియు సూక్ష్మరూపములో కలిసియున్న బ్రహ్మాండరూపముతో, ప్రకాశించుచు, యదార్థముగా తానే వృద్ధి పొంది అవన్నియు తానే అయినట్లు తత్వజ్ఞులకు బోధపడుచున్నట్లుండి, కర్మ, జ్ఞాన, ఫలములు అగు బ్రహ్మలోకము మొదలగు రూపములుగా తానే మారి వృద్ధిపొందినవాడున్నూ, ఆత్మజ్ఞానులకు - అనగా తన నిజస్వరూపమును తెలుసుకొనిన మహనీయులకు, అద్వితీయమైనదిన్నీ, ఏ విధమైన ఉపాధులు లేనటువంటిన్నీ, శుద్ధము, శివము, శాంతము. నిర్గుణము అని చెప్పబడుచున్నను, ఏ ప్రమాణముచేతనైనను చెప్పుటకు నలవికానిది అయిన చైతన్యమేదికలదో అqదియే బ్రహ్మ).
(బ్రహ్మశబ్దముచేత నిర్దేశించబడిన ప్రకౄతియొక్క మారు రూపమైన (ప్రకృతియే యీ రూపముగా మారినది) శరీరము).
(చతుర్ముఖ బ్రహ్మ రూపముతో ఈ ప్రపంచమును సృష్టించినవాడు బ్రహ్మ - బ్రహ్మ ప్రపంచమునెట్లు సృష్టించెననగా: -
"సర్గాదౌ కేవలం శాంతా బ్రహ్మైనాస్తి మహీపతే |
ద్వితీయ కలనాభావాత్ వేధసో(అ)స్తి న కారణం" -
"సర్గాదౌ కేవలమద్వితీయం బ్రహ్మనాస్తి. తత్తు న కారణం, నిర్వికారత్వాత్, అన్యదపిజగత్కారణభూతం వస్తునాస్తి - ద్వితీయకలనా భావాత్ ద్వితీయస్య బ్రహ్మ వ్యతిరిక్తస్య వస్తునః ప్రతీత్య భావాత్ -" ఆత్మానా ఇదమేక ఏవాగ్ర ఆసీత్, నాన్యత్ కించన మిషత్ "ఇత్యాది శ్రుతేః. అతో వేధ సః కారణం నాస్తి".
(సృష్టికిముందు కేవలము బ్రహ్మ ఒక్కడే యుండెను - రెండవ వస్తువు లేనందున పరబ్రహ్మకు కారణము లేదు - పరబ్రహ్మ జన్మకు కారణమైనది లేదు - అందుచేత పరబ్రహ్మకు జన్మ లేదు - అజః = అస్య జన్మ న విద్యతే (ఇతని జన్మ తెలియదు) - అందుచేత జగత్తుకు కారణమైన వస్తువింకొకటిలేదు - మొదట - అనగా ఇప్పుడు కనబడుచున్న యీ ప్రపంచమంతయు సృష్టికి ముందు ఆత్మ యను వస్తువొకటిగనే యుండెను - సృష్టి చేయగలుగు రెండవ వస్తువు లేదు - ఆత్మ తప్ప ఇతరవస్తువేదియును లేదు అని శ్రుతి చెప్పుచున్నది. ఆ బ్రహ్మనుండి ప్రపంచము పుట్టినది కనుక దానికి అతనే కారణము, ప్రపంచమంతయు అతని రూపమే, దానిలోని రూపములన్నియు అతని రూపములే. అందుచేత ఉన్నదంతా అతనే - బ్రహ్మమే. ఇతర వస్తువులేదుకనుక బ్రహ్మ అద్వితీయుడు. అద్వయుడు. ఇట్లు చెప్పుటచేత బ్రహ్మ స్వజాతీయ, విజాతీయ, స్వగత బేదము లేనివాడు). (చూడుము - 'ఆత్మ' -).
ఈ విషయము గుఱించి ఇంకను శ్రుతివాక్యములు: _
(ఈ ప్రపంచమంతయు సృష్టికి ముందు ఒకటే అయిన బ్రహ్మగా నుండెను).
(ఈ ప్రపంచమంతయు సృష్టికిముందు ఒకటే అయిన సత్పదార్థముగా నుండెను - మఱి రెండవ పదార్థము లేదు).
((అప్పుడు) నారాయణుడొక్కడే యుండెను - బ్రహ్మ (చతుర్ముఖబ్రహ్మ) కాని, శివుడుకాని, ఆకాశముకాని, భూమికాని, నక్షత్రములుకాని, జలముకాని, అగ్నికాని, చంద్రుడుకాని, సూర్యుడుకాని, లేడు - అతను ఏకాకి - ఒక్కడే ఉండెను).
సృష్టి పూర్వమున జర్చింప నేనొకరుండగలిగి యుండుదు వీతకర్మనగుచు
సమధికస్థూల సూక్ష్మరూపములు దత్కారణప్రకృతియు దగమదంశ
ఆ. మందు లీనమైన నద్వితీయుండనై
యుందు, నాకు నన్యమొకటిలేదు
సృష్టికాలమందు సృష్టి నాశంబున
జగము మత్స్యరూపగును, వత్స". (శ్రీమదాంధ్రమహాభాగవతము - 2 - 9 - 250); (చూడుము - ' ఆత్మ ' -7 - 1)
అపరబ్రహ్మయే - సృష్టికి పూర్వము తానొక్కడే అయి యున్న ఆ పరబ్రహ్మయే యీ సృష్టి చేసెను - యీ ప్రపంచమును సృష్టించెను - ఎట్లనగా: -
(బ్రహ్మ ఒకడే సృష్టికి పూర్వమున్నందున తానే అనేకముగా అయ్యెదను అని చూచెను - కోరుకొనెను - చూచినంత మాత్రమున, కోరుకొనినంతమాత్రమున సృష్టి చేసెను).
(అతను - పరబ్రహ్మ - లోకములను సృష్టించెదనని చూచెను - సంకల్పించెను - ఈక్షణమాత్రమున సంకల్పమాత్రమున లోకములను సృష్టించెను - అందుచేతనే "సత్య కామః సత్య సంకల్పః" అని చెప్పబడెను).
(అతను లోకములను సృజించి వాటిలోనే ప్రవేశించెను - వాటిలోనున్న సమస్త వస్తువులలోను ప్రవేశించి ప్రతి వస్తువులోను అట్లు ప్రవేశించి వాటిలో ప్రతివస్తువులోను పూర్తిగా వ్యాపించి, వాటిలోనున్న ప్రతివస్తువులోనున్న ఆత్మాంశ, అనాత్మాంశ - (ప్రకృతి అంశ) తానే ఆయెను. ప్రతివస్తువులోను ప్రవేశించి దానిలోపూర్తిగా వ్యాపించియుండుటచేత 'విష్ణువు' అని చెప్పబడెను - (చూడుము – విష్ణువు-).
ప్రతివస్తువులోను ప్రవేశించి అందులోని ఆత్మాంశ, అనాత్మాంశ తానే యగుటచేత ఆ వస్తువులన్నియు తానే ఆయెను - "సర్వం సమాప్నోషి తతోపి సర్వః" ప్రపంచ ములోని వస్తువులన్నియు తానే యగుటవలన తానే ప్రపంచరూపుడు - విశ్వరూపుడు -ఆయెను "విశ్వం నారాయణం దేవం" (మంత్ర పుష్పము)
"యచ్చ కించిత్ జగత్సర్వం దృశ్యతే శ్రూయతేపివా |
అంతర్బహిశ్చ తత్సర్వం వ్యాప్యనారాయణః స్థితః ||". (మంత్ర పుష్పము)
(మనకు ఏ కొంచెము జగత్తు కనబడుచున్నదో, మనకు కనబడకపోయినను ఇతరులు చెప్పగా ఇనకను ఉన్నదని చెప్పబడుచున్నదో - ఇదిగాక ఎవరికి తెలియక ఇంకెంత యున్నదో ఆ జగత్తు అంతటిలోను లోపల పైన పూర్తిగా నారాయణుడున్నాడు).
(తైత్తిరీయోపనిషత్)
(దేనిలోనుండి యీ ప్రపంచములోని భూతములన్నియు పుట్టుచున్నవో, దేనిలో లయమగుచున్నవో అది బ్రహ్మయని తెలుసుకొనుము).
ఈ విషయము బ్రహ్మసూత్రములలో నిట్లు చెప్పబడినది: -
(ఈ ప్రపంచమునకు జన్మ మొదలగునవి ఎవని వలన కలుగుచున్నవో అది బ్రహ్మ అని బ్రహ్మసూత్రముయొక్క అర్థము).
(జన్మ మొదలగునవి యనగా సృష్టి స్థితి లయములు - ఇవి చేయువాడు బ్రహ్మ. నామరూపములు కలిగినటువంటిన్నీ, కర్త భోక్తలతో కూడియున్నదిన్నీ, దేశకాలములు కారణముగా గల క్రియాఫలములకు ఆశ్రయమైనదిన్నీ, మనసులో చింతించ నలవికాని. రచనా రూపముగలదిన్నీ - ఏది యెందువలన నెట్లు జరుగు చున్నదో తెలియరానిదిన్నీ అయిన యీ జగత్తు యొక్క సృష్టి స్థితి లయములు, సర్వజ్ఞుడు, సర్వశక్తిమంతుడు అగు ఎవనివలన కలుగుచున్నవో అట్టివాడు బ్రహ్మ). యాస్కముని చెప్పిన ప్రకారము సృష్టిలోని ప్రతివస్తువు ' పుట్టుచున్నది ' అను మొదలగు ఆరు మార్పులు చెందుచుండును. సృష్టిస్థితిలయములు అను మూడుమార్పులలోను - అవస్థలలోను - మిగిలిన మార్పులు అంతర్గతమై యుండుటచేత నీమూడే చెప్పబడినవికాని మిగిలినవి కూడా చెప్పబడినట్లే. అందుచేత నీ మూడు మార్పులే కాక యాస్కముని చెప్పిన ఆరుమార్పులు ప్రపంచమునకు - ప్రపంచములోని ప్రతివస్తువునకు - దేనివలన కలుగుచున్నదో అదియే బ్రహ్మ (cf. Shakespear's seven stages of man) (షడ్భావవికారములు)
("తస్మాత్ జాయతే ఇతి తజ్జం, తస్మిన్ లీయతే ఇతి తల్లంచ, తస్మినానితి చేష్టత ఇతి తదనం - తజ్జంచ, తల్లంచ, తదనం తేతి తజ్జలాన్, సర్వమిదం జగద్బ్రహ్మైవ, తద్వివర్తత్వాత్ ఇత్యర్థః - శాంతః - రగాది రహితః").
(ఇదంతా బ్రహ్మమే - అనగా ఈ కనబడునది, కనబడనిది అయిన ప్రపంచమంతయుబ్రహ్మమే. ఎందుచేతననగా తత్ = దానినుండి (ఆ బ్రహ్మనుండి); జ - పుట్టినది; ల = ఆ బ్రహ్మమందు లయమగుచున్నది 'అన్ ఇతి' = ఆ పరబ్రహ్మమందు చలించుచున్నది. ఆ పరబ్రహ్మ వలననే వృద్ధి పొందుచున్నది - చలనము కలిగియున్నది. బ్రహ్మనుండి పుట్టి, బ్రహ్మవలన చలించుచు, బ్రహ్మలోనే లీనమగుచున్నదున ప్రపంచమంతయు బ్రహ్మ స్వరూపమే, బ్రహ్మ కంటె వేరైనదికాదు. అందుచేత ఇదంతా బ్రహ్మమే యని - శాంతమైన మనస్సుగల వాడై - రాగద్వేషములు లేనివాడై బ్రహ్మను ఉపాసించవలెను).
"యస్మాత్ సర్వమిదం వికారజాతం బ్రహ్మైవ తజ్జత్వాత్తల్లత్వాత్ తదనత్వాచ్చ, న చ సర్వ స్యైకాత్మకత్వే రాగాదయః సంభవంతి తస్మాచ్ఛాంత ఉపాసీత -" (శ్రీశంకరః - బ్రహ్మసూత్రభాష్యే - 1 - 2 - 1)
(ప్రకృతియొక్క వికారమైన ఈ ప్రపంచమంతయు బ్రహ్మనుండి పుట్టి, బ్రహ్మవలన పెరిగి, బ్రహ్మలో లయము పొందుటవలన బ్రహ్మయే -)
"సర్వం ఖిల్విదం బ్రహ్మ" ఇత్యుచ్యతే తదధీన సత్తా ప్రవౄత్తి మత్వాత్, నతు సర్వస్వరూపతః (మధ్వాచార్యః)
(సృష్త్టి అంతటిలోను - సృష్టిలోనున్న ప్రతి వస్తువులోను తనయొక్క సత్తానుంచి వాటిచే ప్రవృత్తి మార్గములోనడిపించువాడు - అంతే కాని, అన్నీ తనరూపమగుటవలనకాదు).
(శ్రీమదాంధ్రమహాభాగవతము - 2 - 10 - 268)
(శ్రీమదాంధ్రమహాభాగవతము -)
అధశ్చోర్ధ్వంచ ప్రవృతం ప్రవృతం బ్రహ్మైవేదం విశ్వమిదం వరిష్టం. (ముండకోపనిషత్ - 7 - 25)
(ఈ ప్రపంచమంతయు బ్రహ్మమే - మనముందున్నది, పశ్చిమముననున్నది, దక్షిణముననున్నది, ఉత్తరమున నున్నది, క్రిందనున్నది, మీదనున్నది, అంతా బ్రహ్మమే).
(ఒక్కడే దేవతుల నామము ధరించినవాడు - సన్మాత్రుడైన ఒక్కడినే విప్రులు - జ్ఞానులు - అనేక విధములుగా చెప్పుచున్నారు).
"సవరుణః సాయమగ్నిర్భవతి, సమిత్రో భవతి, ప్రాతరుద్యన్ సవితా భూత్వాఅంతరిక్షేణ యాతి, స ఇంద్రో భూత్వా తపతిమధ్యతోదివం" - (అధర్వణి)
(సాయంకాలమతడు వరుణుడు, అగ్ని అగుచున్నాడు. ప్రాతఃకాలముకాగానే మిత్రుడు(సూర్యుడు) అగుచున్నాడు - సవితయై అంతరిక్షమునుండి వెళ్ళుచున్నాడు - అతడింద్రుడై మధ్యనుండి ఆకాశము తపింప చేయుచున్నాడు).
"సథాతా, సవిథాతా, సవాయర్నభ ఉచ్ఛ్రితం, సో(అ)ర్యమా, సవరుణ, సరుద్రః, స మహాదేవః, సో (అ)గ్నిః, స ఉ సూర్యః, స ఉ ఏవ మహా యమః".
(ఈ ప్రకారముగా అధిష్టాన భేదముచేత (ఉపాధి భేదము చేత) నామభేదమును, ధర్మభేదమును కలుగుచున్నది. అట్లు అయినను ఆయా దేవతాపరముగ చేయునదంతయు ఆ పరబ్రహ్మ యొక్క శక్తి ఆ దేవతా రూపములలో ఉండుటచేతనే చేయబడుచున్నది. అధిష్టాన భేదముచేతనే పరబ్రహ్మ వేఱు వేఱు దేవతా రూపములుగా కనబడుచున్నాడు - ఇట్లే - "ఓం తత్ బ్రహ్మ, ఓం తద్వాయుః ఓం తదాత్మా, ఓం తత్సత్యం, ఓం తత్సర్వం ఓం తత్పురోన్నమః"; - "స బ్రహ్మ స శివస్స హరిస్సేంద్రస్సో క్షరః పరమస్వరాట్".
(శ్రీమదాంధ్రమహాభాగవతము - 5 - 2 - 163)
"యచ్చ కించిత్ జగత్సర్వం దృశ్యతే శ్రూయతేపివా |
అంతర్బహిశ్చ తత్సర్వం వ్యాప్య నారాయణస్థితః " (చూడుము - 4 - 3)
"లవణపిండో (అ)oతర్బహిశ్చ రసాంతర శూన్యః, సర్వో లవణైక రసః ఆత్మా ఇత్యర్థః".
(ఉప్పుగడ్డ యెట్లు లోపల పైన ఉప్పు రసముకలదియేకాని ఇతర రసము లేనిదైనట్లేపరబ్రహ్మ లోపల పైన పూర్తిగా ఒకే రసము - చైతన్య రసము - కలవాడు, చైతన్యమే రూపమైనవాడు, చైతన్య ఘనము, చిద్ఘనము).
యధాగ్నిః కాష్టేషు స్వానారికేషు స్వ దాహ్యేషు చ వ్యాప్యవర్తతే, తిలేషు తైలమివ చ, తథా స్వాజ్ఞదృష్టి ప్రసక్తి సర్వేషు బ్రహ్మాదిస్తం చాంత దేహేషు సత్సు తదారో పాస్త వాదాది కరణ జీవేశ ప్రత్యత్పర రూపేణ వ్యాప్య వర్తతే).
(తనచేత దహించబడు కాష్టములోపలనే వ్యాపించి అగ్ని యుండునట్లునూ, తిలలో (నువ్వులలో) తైలము (నూనె) యున్నట్లును, ఆ ప్రకారమే - తన ఆజ్ఞప్రకారమే - తన శక్తి వాటిలో కలిగియున్నందుననే - మీదను చతుర్ముఖ బ్రహ్మ మొదలు క్రిందను స్తంబమువఱకును గల సమస్త శరీరములందు నీవొక్కడివే ప్రత్యగాత్మరూపములోవ్యాపించియున్నావు).
"కాష్టగత జ్యోతి కైవడి నిఖిల భూతములందు నొకడవై తనరు వీవు" (శ్రీమదాంధ్ర మహాభాగవతము - 10 - ఉ.భా.1181)
(తల వెండ్రుకను నిలువుగా రెండు పాయలుగా చేసి, ఒకపాయను మరల రెండు పాయలుగా చేసి, ఇట్లు చేయగా చేయగా ఆ తలవెండ్రుకలో ఒక కోటి భాగమంత సూక్ష్మమైన వాడు పరబ్రహ్మ, సుఖాత్మకము - అని ప్రణవము చెప్పుచున్నది - 'అణోరణీయాన్' సృష్టిలోని వస్తువులన్నింటిలోను అతిసూక్ష్మమైనది పరమాణువు - దానికంటె సూక్ష్మమైనది పరబ్రహ్మ - అట్లు సూక్ష్మాతిసూక్ష్మమైనది కనుకనే పరబ్రహ్మ అన్ని వస్తువులలోను ప్రవేశించి వాటిలో పూర్తిగా వ్యాపించియున్నాడు - పరబ్రహ్మ వ్యాపించియుండని వస్తువు పరమాణువంతదైనను లేదు. "హరిమయము గాని ద్రవ్యము పరమాణువు లేదు, వంశపావన, వింటే"
(శ్రీమదాంధ్రమహాభాగవతము - 2 - 1 - 17)
"పృధివ్యాద్యక్తాం తాని పూర్వ పూర్వాపేక్షయా | ఉత్తరోత్తరాణి సూక్ష్మతరాణి పృధివ్యాద్య వ్యక్తాంతగత సూక్ష్మదపి పరమేశ్వర తత్వం అతి సూక్ష్మం".
(పృధివి మొదలు అవ్యక్తము వఱకు గలవాటిలో ముందు చెప్పిన దానికంటె తర్వాతది కంటె సూక్ష్మము. ఇట్లు ఈ సూక్ష్మ వస్తువులన్నింటికంటె - అవ్యక్తముకంటె పరమేశ్వరుని తత్వము - పరబ్రహ్మ తత్వము - అతి సూక్ష్మము, మిక్కిలి సూక్ష్మము)
(ఇంత సూక్ష్మమైనది కనుక అన్నింటిలోను - ఎంత సూక్ష్మమైనవాటిలోనైనను - పరబ్రహ్మ ప్రవేశించియున్నాడు - ప్రకృతి వస్తువులలో అతి సూక్ష్మమైన వస్తువు పరమాణువు - (ATOM = ultimate particle of matter).
(ఓకడే అయి సమస్తభూతములందు అంతరాత్మగానున్నాడు, కర్మలకధ్యక్షుడు -కర్మఫలముల నిచ్చువాడు -, సర్వభూతాదివాసుడు - సమస్త భూతములందు అధివసించి యుండువాడు -, భూతములలోనుండువాడు కనుక అవి పనిచేయు కర్మలకు సాక్షి అయినవాడు, చైతన్యము - చేతనత్వము, శక్తి - (Energy) కలిగించువాడు,కేవలుడు (ప్రకృతితోగాని, దాని వికారములతో గాని కలియక యుండుటచేత శుద్ధ చైతన్యరూపుడు, (చిన్మాత్రుడు) అయినవాడు, సత్వరజస్తమోగుణములు లేనివాడు (త్రిగుణములకు అతీతుడు), నిర్గుణుడైన పరబ్రహ్మ ఒక్కడే. అతను ఎన్ని రూపములు ధరించినను ఎన్ని నామములు ఎందఱు పెట్టినను (నామరూపములెన్ని కలిగినను) ఆ పరబ్రహ్మ ఒక్కడే).
(సమస్త భూతములందు అంతరాత్మగానుండి అన్నింటినీ తనవశములో నుంచుకొనిఒకడే అయిన పరబ్రహ్మ తన ఒకే రూపమును అనేకరూపములుగా - అనేక ప్రకారములుగా చేయుచున్నాడు).
పరబ్రహ్మ నిరాకారుడు - అందుచేత కంటికి కనబడడు, మనసులో అలోచించుటకు వీలుకానివాడు - కాని వేదములు, వేదాంతములు అతను ఎటువంటివాడో వర్ణించ్చున్నవి. వాటివలన బ్రహ్మజ్ఞానము మనకు కలుగుచున్నది. ఇతర విధముల తెలియబడనివాడు - వేదాంతములు - ఉపనిషత్తులు బ్రహ్మగుఱించి ఎట్లు చెప్పుచున్నవనగా:-
(బ్రహ్మ యొక్క సర్వజ్ఞత్వము, సర్వ శక్తిమత్వము, ప్రపంచమునకు సృష్టి స్థితి లయల కారణత్వము వేదాంత శాస్త్రమువల్లనే - ఉపనిషత్తులవలననే - తెలియ బడుచున్నది. వేదాంతములలో బ్రహ్మవిషయము తాత్పర్యముతో విశదీకరింపబడినది. అందుచేత ఉపనిషత్తులు నిత్యము, శుద్ధము అయిన పరబ్రహ్మ పరములు - బ్రహ్మమే అందులోని విషయముగా గలవి.
("సర్వ వేదానాం య అంత ఉక్తన్యా యైః తాత్పర్య నిర్ణయః తేన ప్రత్యేతవ్యం బ్రహ్మ").
(వేదములన్నింటికి అంతమందు - వేదాంతములలో, ఉపనిషత్తులలో చెప్పబడిన నిర్ణయము ప్రకారము (సిద్ధాంతము ప్రకారము) అవగాహన చేసుకోవలసిన విషయము బ్రహ్మ, అనగా, ఉపనిషత్తులు బ్రహ్మ గుఱించి బోధచేయునవి. బ్రహ్మను ఉపనిషత్తులద్వారానే తెలుసుకోగలము. అట్లు వేదములద్వారా తప్ప ఇతర రీత్యా తెలియబడనివాడు బ్రహ్మ).
(ఉపనిషత్తులలో చెప్పబడిన పురుషుడు గుఱించి, ఉపనిషత్తులచేతనే తెలియబడు పరబ్రహ్మ గుఱించి చెప్పమని అడుగు చున్నాను అని శ్రుతి చెప్పుచున్నది. పురుషుడనగా పరబ్రహ్మ (పురమందు శయనించువాడు) ఇతర ప్రమాణములచేతతెలియబడనివాడు).
(శ్రీమద్భగవద్గీత -15 - 15)
(వేదములనింటిచేతనే తెలియబడువాడను - వేదములన్నియు నన్నే తెలియచేయుచున్నవి).
(ప్రపంచమును - అందులోనున్న సమస్త వస్తువులను తినువాడు - గ్రసియించువాడు - సృష్టించిన ప్రతివస్తువును తానే సంహరించువాడు) -
(చూడుము - 'ఆత్మ' - 5 - (1) (e))
శాస్త్రస్య యోనిత్వాత్ శాస్త్ర యోనిః కారణం ప్రమాణం అస్య బ్రహ్మణః యథావత్ స్వరూపావ గమే.
(శాస్త్రము, అనగా ఋగ్వేదము మొదలగునవి, ఎవనినుండి పుట్టినవో అతను బ్రహ్మ. అతని స్వస్వరూపమును తెలియచేయునది కనుక వేదమే ప్రమాణముగా గలవాడు బ్రహ్మ. "శాస్త్రం ఋగ్వేదాది యోనిః ప్రమాణం యస్య తత్తథోక్తం, తస్య భావం తత్వం, తస్మాత్ వేదైక ప్రమాణ కత్వాత్ తదేక గమ్యత్వం" (బ్రహ్మ తత్వ ప్రకాశికా)
(పరబ్రహ్మ యొక్క తత్వమును తెలుసుకొనుటకు వేదమే - శాస్త్రమే - ప్రమాణము అందుచేత వేదముచేతనే తెలియబడువాడు బ్రహ్మ)
"మహతః ఋగ్వేదారేః శాస్త్రస్య అనేక విద్యాస్థానోప బృందాతస్య ప్రదీపవత్ సర్వార్థవ జ్యోతినః సర్వజ్ఞ కల్పస్య యోనిః కారణం బ్రహ్మ - - - అనేక శాఖా భిన్నస్య దేవ తిర్యఙ్మనుష్య వర్ణాశ్రమాది ప్రవిభాగ హేతోః ఋగ్వేదాద్యాఖ్యస్య సర్వజ్ఞానాకారస్య అప్రయత్నేనైవ లీలన్యాయేన పురుషని శ్వాసవత్ మహతో భూతాద్యోనేః సంభవః -" అస్య మహతో భూతస్య నిఃశ్వసిత మేవైద్యమృగ్వేదో యజుర్వేద స్సామవేదః "ఇత్యాది శ్రుతేః - తస్య మహతో భూతస్య నిరతిశయ సర్వజ్ఞత్వం సర్వ శక్తిమత్వం చ, అధవా యధోక్తం ఋగ్వేదాది శాస్త్రం యోనిః కరణం ప్రమాణః అన్యబ్రహ్మణః యధావ త్స్వరూపావగమే శాస్త్రా దేవ ప్రమాత్ జగతో జన్మాది కారణం బ్రహ్మాధి గమ్యతే" (శ్రీశంకరః - బ్రహ్మసూత్ర భాష్యే)
నహీ దృశస్య శాస్త్రస్య ఋగ్వేదాది లక్షణస్య సర్వజ్ఞ గుణాన్వితస్య సర్వజ్ఞాత్ అన్యతః సంభవ్ఫో అస్తి (శ్రీశంకరః)
(అనేక విద్యావిషయములను ప్రదీపమువలె తెలియతగు అన్ని విషయములను బృహద్రూపములో బోధించు గొప్ప శాస్త్రమైన ఋగ్వేదము మొదలగు వాటికి కారణమైనవాడు, సంకల్ప మాత్రముచే సృష్టి చేయ గలిగినవాడు బ్రహ్మ. దేవ తిర్యఙ్మనుష్యత్వములు వర్ణాశ్రమముల ప్రవిభాగములు అను అనేక శాఖలు గలిగి ఋగ్వేదము అను మొదలగు పేర్లు గలిగినది సర్వజ్ఞత్వమే ఆకారముగాగల మహాభూతము అగు బ్రహ్మ యొక్క నిఃశ్వాసమువలననే ప్రయత్నముచేయకనే లీలామాత్రముగా బ్రహ్మ యను యోని నుండి పుట్టినది, అందుచేత ఆ ఋగ్వేదాది శాస్త్రములకు కారణమైనవాడు బ్రహ్మ - మహాభూతమైన బ్రహ్మ యొక్క నిఃశ్వాసమే ఈ ఋగ్వేదము, యజుర్వేదము, సామవేదము అని శ్రుతి చెప్పుచున్నది. ఆ మహాభూతము యొక్క ఇతరులెవ్వరికిని లేని సర్వజ్ఞత్వము, సర్వ శక్తిమత్వము ఈ శాస్త్రమునకు కారణము - ఈ శాస్త్రమువలననే జగత్తు యొక్క జన్మ మొదలగువాటికి బ్రహ్మ కారణమని తెలియవచ్చుచున్నది. ఋగ్వేదము మొదలగు లక్షణములు గల యిటువంటి శాస్త్రము సర్వజ్ఞగుణములుగల ఆ సర్వజ్ఞుడగు బ్రహ్మకంటె ఇతరునివలన కలుగుట సంభవముకాదు).
"అస్త మహతో భూతస్య నిఃశ్వసి తమే వైతత్ యత్ ఋగ్వేదో యజుర్వేదస్సామవేదో అధర్వాంగిరస ఇతి హాసః పురానం విద్యా ఉపనిషధస్సూత్రాణి". (బృహదారణ్యకోపనిషత్ - 2 - 4 - 10)
(ఈ ఋగ్వేదము, యజుర్వేదము, సామవేదము, అధర్వణవేదము, ఇతిహాసములు, పురాణములు, ఉపనిషత్తులు ఆ మహాభూతమైన బ్రహ్మ యొక్క నిఃశ్వాసమే).
అత్ర సత్యాదీని, విశేషణాని లక్షణార్థప్రథానాని, న విశేషణ ప్రధాన్యాన్యేవ సమాన జాతీయేభ్య ఏవ వివర్తకాని విశేషణాని - యధా నీలముత్పలమితి - లక్షణం తు సర్వతో వ్యావర్తకం, యథా అవకాశాదత్ర ఆకాశమితి. అత్ర సత్యాది శబ్దాః న పరస్పరం సం బధ్యతే పరార్థత్వాత్ అతః ఏకైకో విశేషణ శబ్దః పరస్పర నిరపేక్షో బ్రహ్మ శబ్దేన సం బధ్యతే - సత్యం బ్రహ్మ, జ్ఞానం బ్రహ్మ, అనంతం బ్రహ్మేతి. అత్ర బ్రహ్మణో అనన్య శేషతయా వేద్యత్వ ప్రతిపాదనాత్ ఆనానంద రూపస్య తధా త్యానుపపత్తేర్నిరతిశయ సుఖాత్మత్వమసి తస్య సిద్ధ్యతి. - - - జ్ఞాన శబ్దః జ్ఞప్తి స్వరూపం బ్రహ్మ లక్ష యిత్వా జడత్వం నిషేధతి).
(బ్రహ్మ సత్యము, జ్ఞానము, అనంతము అని చెప్పబడుచున్నది. ఇచ్చట సత్యము జ్ఞానము, అనంతము అనునవి విశేషణములుగా వాడిన పదములు - బ్రహ్మ లక్షణమును చెప్పుటే ప్రథానమైన ఉద్దేశముతో చెప్పబడినది, బ్రహ్మ ఎటువంటి లక్షణములు గలవాడో అని వ్సిషయమును చెప్పుటకే వాడబడినవి. అంతేగాని బ్రహ్మకు - విశేషణములు అను ఉద్దేశము ప్రథానముగా నుంచుకొని చెప్పబడినవి కావు. ఇటువంటి లక్షణములు గలది ఇంకొకటి - ఈ బ్రహ్మతో సమానజాతికి సంబంధించినది ఇంకొకటిలేదు (సజాతీయ రహితము) అని చెప్పుటకు ఉద్దేశించి వాడిన విశేషణములు. 'నీలోత్పలము' (నల్లకలువ) అని చెప్పినట్లు - లక్షణమనునది అన్ని విధముల వర్తించును - అవకాశమున్నది కనుక ఇది ఆకాశము - అని చెప్పినట్లు - ఇక్కడ సత్యం, జ్ఞానం, అనంతం అనునవి ఒకదానితో ఇంకొక దానికి సంబంధము లేనివి. అందుచేత ఈ మూడింటిలో ఒక్కొక్క విశేషణపదము ఒకదానితో ఇంకొక దానికి సంబంధము లేక బ్రహ్మ అను పదమునకే సంబంధించియున్నవి - సత్యం బ్రహ్మ, జ్ఞానం బ్రహ్మ, అనంతం బ్రహ్మ - (బ్రహ్మ సత్యము, బ్రహ్మ జ్ఞానము, బ్రహ్మ అనంతము అని అన్వయించుకోవలెను. ప్రళయకాలమందు బ్రహ్మకాక ఇతర వస్తువేదియు లేకుండుటచేత ప్రళయములో బ్రహ్మ ఒక్కడే మిగిలియుండుటచేత, ఆనందరూపము ఇంకొకటి, బ్రహ్మ అత్యంత సుఖ స్వరూపుడు అగుటచేతను - మోక్షరూపుడగుటచేతను బ్రహ్మ సత్యమని చెప్పబడినది. జ్ఞానమనగా జ్ఞప్తి. అందుచేత బ్రహ్మజ్ఞానము అని చెప్పుటచేత బ్రహ్మ జ్ఞప్తి స్వరూపమని చెప్పుచు జడముకాదని చెప్పుట.
"జ్ఞప్తిరూపమపి జ్ఞానం శుద్ధమేవ స్వతస్సదా", అశుద్ధిర్జడరూపేహి దృష్ట్వా సర్వాజనైరపి.
(జ్ఞానము జ్ఞప్తి రూపము, స్వతః శుద్ధము; శుద్ధము కానిది జడము - అని అందఱకు తెలిసిదే - జ్ఞానరూపుడగు బ్రహ్మ - చైతన్యరూపుడగు బ్రహ్మ - జడములో ప్రవేశించినందువలన ఆ జడమునకు (ప్రకృతికి) జ్ఞానము (చైతన్యము) కలుగుచున్నది.
అందుచేత బ్రహ్మ జడముకాదు, జ్ఞానమాత్రము - చైతన్య మాత్రము అని చెప్పుటకు " జ్ఞానం పరబ్రహ్మ " అని చెప్పబడినది.
(చూడుము - 'సత్యం జ్ఞానమనంతం బ్రహ్మ’).
(బ్రహ్మము అసద్రూపము కాదను సందేహము పోగొట్టుటకు 'సత్' అను పదమును, జడము అను సందేహము పోగొట్టుటకు 'చిత్' అను పదమును సద్వితీయమను పదమునకు దుఃఖరూపమను సందేహము పోగొట్టుటకు 'ఆనంద' మను పదమును వాడబడినవి. అందుచేత బ్రహ్మ సచ్చిదానందము - త్రికాలా భాద్యము 'స' కారము ఆనందఘనము (మోక్షస్వరూపము). అందుచేతనే "విజ్ఞానమానందం బ్రహ్మ", 'ఆనందో బ్రహ్మ', "ప్రజ్ఞానమానందం బ్రహ్మ" అని "ఆనందోబ్రహ్మ" శ్రుతి చెప్పుచున్నది - (తైత్తిరీయోపనిషత్ - 3 - 6 -)
"సచ్చిదానంద నిత్య పరిపూర్ణుడు" ఈ శబ్దము యందు లక్షితమైనదే పరబ్రహ్మ - బ్రహ్మమందు ఈ పంచపదప్రయోగం యెలాగంటే - పర్వతాలయందున్నూ సదంశం ఉన్నది గనుక తన్నిరసనార్థమై చిత్పదప్రయోగం -సచ్చిత్పదాలున్నూ సూర్యాగ్నులకు కలిగియున్నవి కనుక ఆనందపదప్రయోగము. సచ్చిదానందములున్నూ హరిబ్రహ్మదులయందు కలవు గనుక తన్నిరసనార్థమై నిత్యపదప్రయోగము, సచ్చిదానంద నిత్యత్వమున్నూ, బ్రహ్మమైన ప్రాదేశిక శంకా నిరసనార్థము పూర్ణపదప్రయోగముఈ సచ్చిదానంద నిత్యపరిపూర్ణ గుణాలవల్ల బ్రహ్మము గుణి ఆయెగదా అంటే "ప్రకృష్టః ప్రకాశశ్శచంద్రః" అనే మర్యాదయందు స్వరూపలక్షణాలేకాని గుణగుణిభావంకాదు. (బ్రహ్మవిద్యా సుధార్ణవము - 2)
"ఆదాయదేకం బ్రహ్మ తదేవ సత్వం రజస్తమః ఇతి త్రివృత్ప్రధానం ప్రవదంతి.తతః క్రియా శక్త్యా సూత్రం. జ్ఞానశక్త్యా మహాన్ ఇతి తదేవ స్రవదంతి. తతః అహం ఇతి జీవం జీవోపాధిం అహంకారం చ తదేవ ప్రవదంతి. తతశ్చ జ్ఞానక్రియార్థ ఫలరూపతయా జ్ఞానశబ్దేన తత్తద్దేవతాః క్రియాః ఇంద్రియాణి, అర్థాః విషయాః ఫలం తత్ప్రకాసః సుఖాదివా, తద్రూపతయా బ్రహ్మైవ భాతి, నహి సర్వ స్వరూపేణ స్వతో భాసమానస్య బ్రహ్మణః స్వసిద్ధౌ ప్రమాణాపేక్షా ఇతి భావః".
(మొట్టమొదటలో ఒకటే అయిన బ్రహ్మను సత్వరజస్తమములను మూడింటిగా చెప్పుచున్నారు, దానినే తర్వాత క్రియాశక్తి వలన సూత్రమని జ్ఞానశక్తి చేత మహత్ అని చెప్పుచున్నారు - తర్వాత దానినే జీవుడని, జీవుని ఉపాధియని, అహంకారమని చెప్పుచున్నారు. అటు తర్వాత జ్ఞానక్రియార్థఫల రూపములవలన (జ్ఞానశబ్దము వలన ఆయా దేవతలు, క్రియలైన ఇంద్రియములు, అర్థములైన విషయములు, ఫలము లైన ప్రకాశము, సుఖము మొదలగునవి) జ్ఞానరూపములే కనుకను బ్రహ్మమని చెప్పుచున్నారు. స్వయముగా ప్రకాశించుచున్న బ్రహ్మ వీటి అన్నింటి రూపములతో ప్రకాశించుట అతనికి ప్రమాణములుకావు.
(మనస్సు చేతనే - శాస్త్రముచేతను, గురూపదేశము చేతను సంస్కరింపబడిన మనస్సు చేతనే - పరబ్రహ్మ స్వరూపము తెలుసుకొనుటకు వీలగును. ఇట్లు తెలుసుకొనిన తర్వాత భేద బుద్ధి యుండదు - బ్రహ్మ వేఱు ప్రపంచమువేఱు అను బుద్ధి ఉండదు - అంతా పరబ్రహ్మమే అను జ్ఞానము కలుగును. అట్లుకాక ఎవడు ఈ సృష్టిలో పరబ్రహ్మకంటె ఇతర వస్తువులనేకములున్నవి - ప్రపంచము బ్రహ్మ రూపముకాదు - అని తలచునో అట్టివాడు (బ్రహ్మజ్ఞానము లేనందునవలన) జన్మ పరంపరలను పొందును -).
"య దేవ హిత దముత్ర, యదముత్ర తదన్విహ మృత్యోస్స మృత్యు మాప్నోతి య ఇహ నానేవ పశ్యతి ఇతి జీవ ప్రాజ్ఞ భేద దృష్టి మపవదతి".
"ఇహ దేహే యచ్చైతన్యం తదేవ వా ముత్ర సూర్యాదౌ, ఏవ మఖందైకరసే బ్రహ్మణి యో నానేవ పశ్యతి సభేద దర్శి, మరణాన్మరణం ప్రాప్నోతి; సంసారభయాన్న ముచ్యతే ఇత్యర్థః".
(ఈ లోకములో దేహములో ఏ చైతన్యమున్నదో - ఏ చైతన్య శక్తి యున్నదో - అదే పరలోకమందు సూర్యుడు మొదలగు వాటిలో నున్నది. అఖండైకరసమై పరబ్రహ్మలో ఆ చైతన్యమే యున్నది - పరబ్రహ్మ ఆ చైతన్య రసరూపుడు - 'చిత్ ఘనం'. దీనికి భేదమున్నదనుకునుట మిధ్య. ఎవడు ఈ మిధ్యాభేదము కలిగియుండునో వాడు భేద దర్శీ - ఒక జన్మ తర్వాత నింకొక జన్మ పొందును - సంసారమువలన కలుగు భయమువలన విడివడడు).
(సృష్టిలోని ప్రతి వస్తువు బ్రహ్మలోనుండి పుట్టి బ్రహ్మ వలన పెరిగి బ్రహ్మలోనే లయమగుటచేత ఆ వస్తువులన్నియు బ్రహ్మ రూపములే, వాటి అన్నింటిలోనున్న తత్వము ఒక్కటే - బ్రహ్మ తత్వము. ప్రతి వస్తువులోను పరబ్రహ్మ అంశ. ప్రకృతి అంశ, ప్రకృతి అంశకలిసియున్నది కనుక, ఈ రెండు అంశలు కూడ భగవంతుని శక్తులే కనుక అన్నింటిలో నున్న తత్వము ఓకటే. అందుచేత పరబ్రహ్మ అఖండైకరసము).
(బృహదారణ్యకోపనిషత్ - 5 - 5 - 2)
(అ, ఉ, మ అను మూడక్షరముల రూపమైన ఓంకారము సత్యమైనది. ఆ సత్యమే ఆదిత్యుడు (సూర్యుడు), ఆ ఆదిత్యమండలమందున్న పురుషుడే కుడికంటిలో నున్నవాడు - "యదాదిత్యగతం తేజః - - తత్తేజో విద్ధిమామకం" (శ్రీమద్భగవద్గీత - 15 - 12)
(సూర్యునిలోనుండు తేజస్సు నాదే అని తెలుసుకొనుము), ఆ తేజస్సే సృష్టిలోనున్న అన్ని వస్తువులలోను చైతన్యశక్తిగా నున్నది.
"తజస్తేజస్వి నామహం" (శ్రీమద్భగవద్గీత - 7 - 10)
(తేజస్సుగలవాటిలోనున్న తేజస్సు నేనే - పరబ్రహ్మమే).
"స్వతేజసా విశ్వమిదం తపంతం". (శ్రీమద్భగవద్గీత - 11 - 19)
"ధ్యేయస్సదా సవితృమండల మధ్యవర్తీ నారాయణః"
(సూర్యమండలమందుండి - దానిలో పూర్తిగా వ్యాపించియుండువాడు ధ్యానించతగినవాడు). "య ఏషో (అ)క్షిణి పురుషో దృశ్యతే ఏష ఆత్మేతి హానాచ, ఏతదమౄతమభయ మేతద్బ్రహ్మ -"
(కుడికంటిలో కనబడుచున్న పురుషుడు బ్రహ్మ).
(బ్రహ్మకు పురమువంటిదైన ఈ శరీరమునందు సూక్ష్మమైన తామరపువ్వు వంటి ఆకారముగల హృదయమను వేశ్మము (ఇల్లు) వంటిదైఅన హృదయాకాశము లోపలనున్నవాడు పరబ్రహ్మ వెదకతగినవాడు) (ధ్యానించతగినవాడు)
"నిరుపాధిక సత్తా యోగి నిత్యా సంకుచిత జ్ఞానైకాకారం త్రివిధ పరిచ్ఛేదరహితంచ ఇతి బ్రహ్మ స్వరూపం వివృతం -" యో వేద నిహితం గుహాయాం పరమేవ్యోమన్ "ఇతి హృదయ గుహ నిహితత్వ ప్రకారిక జ్ఞాన పనేన ఉపాసనం హిత మిత్యుక్తం".
"పరమేవ్యోమ్ని" ఇత్యప్రాకృతాకాశ శబ్దితం పరమపదముచ్యతే" "య ఏషో అంతర్హృదయాకాశస్తస్మి శేతే, సర్వస్య వశీ"
(బృహదారణకోపనిషత్ - 44 - 22)
"ఏషమే ఆత్మా అంతర్హృదయే" - ఈ గుణములు కల యీ ఆత్మ నాహృదయములోపల నున్నాడు) గ్రహించుటకు వీలగు బుద్ధి విజ్ఞానము హృదయమున నుండుటచేత పరబ్రహ్మను తెలుసుకొనుటకు హృదయము స్థానమని చెప్పబడినదేకాని యంతటి చిన్న ప్రదేశముననే యున్నాడని చెప్పుట ఉద్దేశముకాదు - అన్ని వస్తువులలోను నున్న పరబ్రహ్మ సాలగ్రామముననున్నాడని ఉపాసన చేసినట్లే, శివలింగములో శివుడున్నాడని ఉపాసన చేసినట్లే హృదయపుండరీకమున పరబ్రహ్మ ఉన్నాడని ఉపాసన చేయవలెను.
"సీ. దేవా, కొందఱు సూక్ష్మదృష్టిగలవారైన మహాత్మకులు - - -
--- ఆరణులను పేర నమరు ఋషులు
లీల సుషుమ్నానాళీ మార్గగతుడవై హృత్ప్రదేశమున జరించుచున్న
రుచి దహరాకాశరూపిగా భావింతురట్టి హృత్పద్మంబునందు వెడలి
తే. - - -
బ్రహ్మరంధ్రంబు బ్రాపించి పరమపురుష
సుమహితానందమయ పరంజ్యొతి యైన
యీశు నిను బొంది మఱి పుట్ట రవని యందు" (శ్రీమదాంధ్రమహాభాగవతము - 10 - ఉ.భా || 1214)
“ఏషమ ఆత్మా (అ)oతర్హృదయే (అ)ణీయాన్ వ్రీహేర్వా" ఇతి చ హృదయా యతనత్వమణీ యస్త్వం చారా గ్రమాత్రస్య జీవస్యావ కల్పతే. నా పరిచ్ఛిన్నస్య బ్రహ్మణః నను "జ్యాయాన్ పృధివ్యాః" ఇత్యాద్యపి న పరిచ్ఛిన్నే అవకల్పత ఇతి, అత్ర బ్రూమః" న తావదణీయస్త్వం జ్యాయస్త్వం చోభ య మేకస్మిన్నాశ్రయేతుం శక్యం విరోధాత్.
అన్యతరాశ్రయణేచ ప్రథమ శ్రుతత్వాదణీయస్త్వం యుక్తమాశ్రయితుం శక్యం జాయస్త్వంతు బ్రహ్మ భావాపేక్షయా భవిష్యతి - - - యత్సర్వేషు వేదాంతేషు ప్రసిద్ధం బ్రహ్మ శబ్దస్యాలంబనం జగత్కారణ మీహచ "సర్వం ఖిల్విదం బ్రహ్మ" ఇతి వాక్యోపక్రియే శ్రుతం తదేవ మనోమయ త్యాది ధర్మేర్విశిష్టముపదిశ్యతే ఇతి యుక్తం ".
(ఈ ఆత్మ - బ్రహ్మ - నా హృదయములోపల వ్రీహీధాన్యము కంటెను యదలుకంటెను చిన్నదిగా నున్నది అని అంత సూక్ష్మముగా నున్నది యని చెప్పుట జీవునికి సంబంధము కల్పించి చెప్పబడినది. అంతేకాని అపరిచ్ఛిన్నుడైన (దేనిలోనైనా పరిమితి లేక ఎంత చిన్నదానిలోనైన నుండువాడైన) పరబ్రహ్మ గుఱించి కాదు. (పరబ్రహ్మ అంశయే జీవుడు - రెండునూ ఒకే తత్వము. అణువంతదియని, దానికన్నా పెద్దదియని విరోధగుణములు రెండు ఒకే వస్తువునందుండుట సంభవింపదు - చీకటి వెలుతురు ఒకే చోట ఒకేసారి యుండవు - పరబ్రహ్మము అణుమాత్రమని మొదట చెప్పుటచేత ఒకదానిలో సంభవము. అణువు కంటె పెద్దదియని చెప్పుట బ్రహ్మభావమునపేక్షించి ఇతరవస్తువు గుఱించి చెప్పడమైనది. ఉపనిషత్తులన్నింటిలోను పరబ్రహ్మయే జగత్తునకు కారణమని చెప్పబడినది - "సర్వం ఖిల్విదం బ్రహ్మ" (ఈ ప్రపంచమంతయు బ్రహ్మమే అని) (“అణోరణీయాన్, మమా తో మహీయాన్” (అణువుకంటె చిన్నది, మహత్తత్వము కంటె పెద్దది - అన్నింటికంటె చిన్నదాని కంటె చిన్నది - అన్నింటికంటె పెద్దదాని కంటె పెద్దది).
"ఈశ్వరస్సర్వభూతానాం హృద్దేశౌ(అ)ర్జున తిష్టతిః" (శ్రీమద్భగవద్గీత - 18 - 61)
(సమస్త భూతములయొక్క హృదయస్థానమందు ఈశ్వరుడు - పరబ్రహ్మ - యున్నాడు).
"పద్మాకోశ ప్రతీనాశం హృదయంచాప్యధోముఖం - - -
తస్యాంతే సుభిరం సూక్ష్మం తస్మిన్ సర్వం ప్రతిష్టతం |
తస్య మధ్యే మహానగ్నిర్విశ్వార్చిర్వితోముఖం |
- - - తస్య మధ్యే వహ్నిశిఖా అణీయోర్థ్వావ్యవస్థితః |
- - - తస్యాః శిఖాయా మధ్యే పరమాత్మా వ్యవస్థితః |
స బ్రహ్మ, స శివస్స హరిస్సేంద్ర సో క్షరః పరమ స్వరాట్ ||" (మంత్ర పుష్పము)
(సమస్త భూతములకు హృదయమను స్థానము కలదు - అది పర్మకోశము వలె ప్రకాశించుచుండును. దాని లోపల సూక్ష్మమైన కలదు. అందులోనే అన్నియు ప్రతిష్టింపబడి యున్నవి. దాని మధ్యను పరమాత్మ - పరబ్రహ్మ యున్నాడు - అతనే బ్రహ్మ, అతనే శివుడు, అతనే విష్ణువు, అతనే ఇంద్రుడు, అక్షరుడు, పరముడు, స్వరాట్టు).
బ్రహ్మైవ తేన గంతవ్యం బ్రహ్మకర్మసమాధినా ||". (శ్రీమద్భగవద్గీత - 4 - 24)
"త్యాగాది క్రియా కర్మ హవిర్బ్రహ్మైవ వస్తు సత్ |
యత్ర ప్రక్షిప్యతే (అ)గ్నౌ, తత్యోపిబ్రహ్మైవ కేవలం |
త్యజ్యతే క్షిప్యతే యేన సకర్తా బ్రహ్మ చిన్మయం |
త్యాగ ప్రక్ష్యేప రూపాయా క్రియా బ్రహ్మైవ తద్ఢృతం |
హుతేనతేన గంతవ్యం ఫలం బ్రహ్మ స్వర్గాది తత్ |
కర్మణ్యనేన రూపేణ సమాధిర్యస్య ధీమతః |
తేన బ్రహ్మ విదా బ్రహ్మ గంతవ్యం చిత్సుఖా ద్వయం ||" (గీతాభావ ప్రకాశము - 4 - 167 to 170)
(యజ్ఞము చేయునపుడు చేయువారు చేయించువారు, చేయు క్రియ యంతయు బ్రహ్మమే - అన్నియు బ్రహ్మ రూపములే - త్యాగ క్రియ బ్రహ్మ, ప్రక్షేప క్రియ బ్రహ్మ, అగ్ని బ్రహ్మము,యజ్ఞము చేయు యజమానుడు బ్రహ్మ; యజ్ఞము చేయించు అధ్వర్యుడు బ్రహ్మ, యజ్ఞఫలమైన స్వర్గాదులు బ్రహ్మమే. ఈ ప్రకారముగా భావన చేసిన యజ్ఞము అను కర్మ ఒక సమాధియే - దీనిని బట్టి ప్రతి వస్తువు ప్రతి క్రియ బ్రహ్మమే - అని భావించవలెను).
(శ్రీమద్భగవద్గీత లో పరబ్రహ్మ యొక్క విభూతులు చెప్పబడినవి - 'వివిధం భవతి ఇతి విభూతిః' - తానే అనేక విధములు - అనేక రూపములుగా అగుట. అట్లు అయినరూపములన్నియు భగవంతుని రూపములే - అందుచేత సృష్టిలోనున్న రూపములన్నియు పరబ్రహ్మవే - అతను తప్ప ఇంకొక వస్తువులేదు -).
(ఛాంద్యోగ్యోపనిషత్ 6 - 1 - 4)
(ఒక మట్టి ఉండను తెలుసుకొనిన మట్టితో చేయబడిన కుండ, మూకుడు మొదలగు వస్తువులన్నియు తెలియనగును - మట్టితో చేయబడినవస్తువులన్నియు వేఱు వేఱు మార్పులు - రూపములు చెంది, వేఱు వేఱు నామములుకలిగియున్న వైనను అవన్నియు పూర్తిగా మట్టియే - నిజమునకు అవన్నియు మట్టియే. వికారము - మార్పు - చెందిన ఈ వస్తువులన్నియు అసత్యములు - మట్టి యొక్కటియే సత్యము - ఆ వికారము చెందిన వస్తువులన్నియు నశించగా - వాటి ఆకారము చెడిపోగా - కుండ లేక మూకుడు బద్దలయి పాడయిపోగా అవి మట్టియే యగును - మట్టితో చెసిన కుండ మూకుడు మొదలగువాటికి మట్టి కారణము; కుండ మూకుడు కార్యములు. కార్య వస్తువులు చెడిపోయిననుకారణవస్తువు చెడదు, కార్య వస్తువు దాని కారణ వస్తువులోనే లీనమగును - అట్లే బ్రహ్మ ప్రపంచ సృష్టికి కారణము - బ్రహ్మ సృష్టించిన ప్రపంచము ప్రళయములో దాని కారణమైన బ్రహ్మలో కలిసిపోవును - లీనమగును. అందుచేత ప్రపంచము అసత్యము. అది పుట్టుటకు కారణమైన బ్రహ్మ సత్యము, శాశ్వతము, నిత్యము. అందుచేత బ్రహ్మలోనుండిప్రపంచము పుట్టినదికనుక బ్రహ్మను తెలుసుకొనిన ప్రపంచమంతయు - దానిలోనివస్తువులన్నియు తెలియనగును -).
"యత్ జ్ఞానాత్ సర్వ విజ్ఞానం శ్రుతిషు ప్రతివాదితం మృదాద్యనేక దృష్టాంతై స్తద్బ్రహ్మేత్యవధారయ. వి జిజ్ఞాస్యతయా యచ్చ వేదాంతేషు ముముక్షుభిః సమర్థ్యతే (అ)తియత్నేన తద్బ్రహ్మేత్యవధారయ".
(దేనిని తెలుసుకొనిన అన్నియు తెలుసుకొనుట యగునో యని, మట్టిని తెలుసుకొనిన మట్టితో చేయబడినవన్నియు తెలియనగునో అను నేక దృష్టాంతములతో శ్రుతిలో బ్రహ్మ ప్రతివాదింపబడినది. దానిలో ఉపనిషత్తులలో ముముక్షువులు సమర్థించుచున్నారు -అదియే బ్రహ్మయని తెలుసుకొనుము).
"మృచ్చరావాది రూపేణ యధాభాతి స్వభావతః |
తథా స్వర్ణతయా భాతి శివస్సర్వావ భాసకః |
కటకాది విభాగేన యథా హేయ ప్రకాశతే |
తథా సర్వతయాభాతి శివస్సర్వావ భాసకః |
అంధకారః ప్రకాశశ్చ యథా ఆకాశే ప్రకాశతే |
జడా జడమిదం సర్వం తథా భాతి పరాత్మని |
వీచీ తరంగ పూర్వాస్తు యధౌ భాంతి మహాదధౌ | మహదాది విశేషాంతం జగద్భాతి తధాత్మని "
("యథా ఏకైవ మృత్తికా ఘట శరావాది నానా కార్యాత్మనా భాసతే. తథా పరశివో పి మాయోపాధివశాత్ సకల జగదాత్మనా భాసతే ఇత్యర్థః. యథా శుక్తికా స్వాధిష్టాన చైతన్యస్థ మాయా వశాదారోప్య రజతా కారేణ భాసతే. తథా పరశివోపి స్వాశ్రితమాయావశాత్సకల జగదాత్మనా భాసతే ఇత్యర్థ్జః యథా యస్మిన్నేవ నిరవయవే ఆకాశే ఉపాధివసాత్ పరికల్పిత భేదౌ విరుద్ధ స్వభావాదపి తమః ప్రకాశౌ యుగపత్ భాసతే,.తద్వదుపాధిపరికల్పిత భేదే పర శివస్వరూపే చేతనా చేతన విభాగాత్మక ప్రపంచోపి వ్యవస్థ తస్సన్ ప్రకాశతే. ఇత్యర్థః యథా ఏకస్మిన్నేవ సముద్రే వీచీ తరంగ బుద్బుదార్యాకార్య విశేషాః ప్రతీతి సమయే అదభాసం తే, ప్రసస్త త్త్రైవ లీయంతే ఏవం పరశివ స్వరూపే ((అ)పి ఆకాశాది భూత భౌతికాద్యాత్మకాః ఆకార విశేషాః స్వమాయావశాత్ భాసంతే, తధైవ తత్ర లీయంతే. చ ఇత్యర్థః").
(ఒకటే మట్టి దానితో చేయబడిన కుండ మూకుడు మొదలగు అనేక పార్యరూపములుగా మారునో, అట్లే పరమశివుడు - పరబ్రహ్మ - మాయ యను ఉపాధితో కలిసియుండుటవలన సకల జగత్తువలె రూపించుచున్నాడు - అట్లే తనలో అధిష్టించియున్న చైతన్యము మాయావశము చేత ముత్యపుచిప్ప వెండివలె కనబడును. అట్లే పరమశివుడు తాను ఆశ్రయించిన మాయచేత జగత్తుగా ప్రకాశించుచున్నాడు - కనబడుచున్నాడు. నిరవయవమగు ఒకే ఆకాశమునందు విరుద్ధ స్వభావములు గలచీకటి వెలుతురులు ఎట్లు కనుపించుచున్నవో, ఆ ప్రకారమే ఉపాధి భేదమువలన పరమశివుని స్వరూపమందు (పరబ్రహ్మమందు) చేతనములు అచేతనములు అని భేదముగల ప్రపంచము భాసించుచున్నది. ఒకటే అయిన సముద్రము నీరునుండి నురగ కెరటములు, బుడగలు అను రూపములు కలుగుచు ఆ నీటిలోనే మరల లీనమగుచున్నవి. ఇట్లే పరమ శివుని శరీరమందు ఆకాశము మొదలగు భూతములు, భౌతికములు అను ఆకార విశేషములు అతని మాయవలన కలుగుచున్నవి, అందులోనే లీనమగుచున్నవి. అందుచేత పరబ్రహ్మనుండి పుట్టి, పరబ్రహ్మలోనే లీనమగుచున్నందున అవన్నియు (ఈ ప్రపంచమంతయు) భగవంతుని రూపమే, ప్రపంచములోనున్న ప్రతివస్తువు భగవంతుని రూపమే, ఇదంతా భగవంతుడే - పరబ్రహ్మయే - "విశ్వం నారాయణం వేదం" (మంత్రపుష్పము) "విశ్వం విష్ణుర్వషట్కారో" (విష్ణు సహస్రనామములు).
("లౌకిక ప్రతీతి సిద్ధం కారణాత్ కార్యస్య అనన్యత్వం తావత్ యథా ఏక పిండార జ్ఞానాం ఘట శరావాదేనాం తస్మాత్ అనతిరిక్తి ద్రవ్యతయా తజ్ఞానేన జ్ఞాత్వా ఇత్యర్థః.అత్ర కారణాది వాదేన కారణాత్ కార్యస్య బుద్ధిశబ్దాంతరాదిభిః ద్రవ్యాంతరత్వంఆ శంశ్య లోక ప్రతీత్యైవ కారణాత్ కార్యస్య అనన్యతా ఉపపాద్యతే".)
(కుంద మొదలగు కార్య వస్తువులు పేరునకు మాత్రమే, వాటికారణమైన మట్టికంటె వేరు - వాటికి అసలు కారణమనునది మట్టియే - మట్టి మొదలగు కారణ వస్తువులేసత్యము).
(లోకములో కారణము కంటె కార్యము వేఱుకాదు అని ప్రసిద్ధి. ఒకే మట్టి ముద్దతో చేయబడిన కుండ మూకుడు మొదలగునవి ఆ మట్టిముద్దకంటె వేఱుకావు అని తెలుసుకొనినట్లే, కారణవస్తువుకంటె కార్యవస్తువు వేఱుకాదు అని చెప్పుటకే యీ ఉదాహరణ చెప్పబడినది).
(ఓం, తత్, సత్ అని మూడు విధముల బ్రహ్మయే నిర్దేశింపబడుచున్నాడు, తత్ అనగా అది - దూరముగానున్నది - ఇదం అనగా ఇది - దగ్గర్గానున్నది, మనకు దూరముగానున్నది - కనబడకుండనున్నది బ్రహ్మ - మనకు దగ్గరగానున్నది యీ ప్రపంచము - అందుచేత దగ్గరగా లేనిది, ప్రయత్నము చేసిననేగాని అందుబాటులోనుండనిది బ్రహ్మ కనుక తత్ = అది అను పదమువలన బ్రహ్మమే చెప్పబడుచున్నాడు - "ఓం తత్సత్ ఇతి నిర్దేశో బ్రహ్మణస్త్రివిధస్స్మృతః" ఇతి భగవద్వచనాత్ స్తుతి నమస్కారాదికం కర్మా సాత్వికం విగుణమపి శ్రద్ధా పూర్వకం బ్రహ్మణః అభిదాన ప్రయోగేణ సగుణం సాత్వికం సంపాదితం భవతి (శ్రీశంకరః)
(స్తుతి, నమస్కారము మున్నగు కర్మ సాత్వికము కానివి, గుణరహితమైనవి యైనను బ్రహ్మ యొక్క "ఓం, తత్, సత్" అను ఈ మూడునామములను శ్రద్ధతో స్మరించినయడల అది గుణము కలదియు, సాత్వికమైనదియు నగును).
(అందఱి హృదయములోనున్న భగవంతుడు దూరముగా ఉన్నాడని అందుచేత 'తత్' అను ప్రయోగమున్నది. ఎందుచేతననగా –
"శ్లో|| 'సదా భోగ భాజాం సుదూరే విభాతం, ముదాయోగ భాజామదూరే విభాతం |
సఘారాచిదానందకందం సదారాఘ దేశం విదేహాత్మజానందకందం ప్రపద్యే " (శ్రీరామకర్ణామృతం - 4 - 107)
"మంతత భోగాను విహార చిత్తులకు బొందన్ దూరమై భక్తిసం |
యుత యోగీంద్రులకెల్ల దాపగుచు వేద్యుండై చిదానందుడై |
క్షితి పుత్రీ హృదయ ప్రమోదకరుడై చెల్వొందు శ్రీరామునిన్ |
సతతంబున్ శరణంబు వేడెదను. మోక్ష శ్రీ సమాకాంక్షినై ||". (శ్రీరామకర్ణామృతం - 4 - 107)
(ఎల్లపుడూ భోగములందే ఆసక్తిగలవారికి - భగవద్భక్తి లేనివారికి - పరబ్రహ్మ తనలోనే ఉన్నాడను నమ్మకము లేనివారికి దూరముగా నుండువాడున్నూ, భక్తి యోగులకు - భగవంతుడున్నాడని నమ్మకముగలవారికి ఎప్పుడూ దగ్గరగానే హృదయములోనే యుండువాడు - అగు శ్రీరామచంద్ర పరబ్రహ్మను శరణు పొందుచున్నాను).
మఱియును బ్రహ్మ యనగా ఈ క్రింద విధముగా కూడ అర్థం చెప్పబడినది: -
(మహాకాశము వలె బ్రహ్మాండములలో పైన లోపల పూర్తిగా వ్యాపించియున్నట్టి పరిపూర్ణ చైతన్యము బ్రహ్మ - ఈ చైతన్యము రెండు విధములు - మాయా విశిష్ట చైతన్యముబ్రహ్మపదమునకు వాచ్యము - అనగా సృష్టిలోనున్న సమస్త వస్తువులలోనున్న చైతన్యము ప్రకృతితో కలిసియున్నది. రెండవదిశుద్ధ చైతన్యము బ్రహ్మ పదమునకు లక్ష్యము. శుద్ధ చైతన్యమనగా సృష్టికిముందు ప్రకృతితో కలియక పరబ్రహ్మ కేవలుడై ఒక్కడే అయి యుండు స్థితి).
(ఎవడు ఈ లోకమును పరలోకమును సమస్త భూతములను తాను వాటిలోనుండి నియమించువాడు - వాటిచేత వాటి వాటి వృత్తులను చేయించువాడు - అతను బ్రహ్మ).
(సత్ అనగా నిత్యుడు అని చెప్పబడు అవిద్యా శబలబ్రహ్మ). (త్రిశిఖ బ్రాహ్మాణోపనిషత్)
(చిత్ అచిత్ - ఆత్మ, అనాత్మ, చైతన్యము గలది చైతన్యము లేనిది అయిన వస్తువుల శరీరము (రూపము) తానే అయినందున తదాత్మ భూతమైనవాడు వాటితో తాదాత్మ్యమును పొందినవాడు) (అవి తానే అయినవాడు) తత్సృష్ట్వా తదేవాను ప్రావిశత్, తదను ప్రవిశ్య సచ్చత్యచ్చా భవత్ (పరబ్రహ్మ లోకములను సృష్టించి, వాటిలో తాను ప్రవేశించి సత్, త్యత్, ఆత్మ వస్తువు, అనాత్మ వస్తువు తానే ఆయెను - సృష్టిలో ఈ రెండువస్తువులే యున్నవి - ఆత్మ వస్తువు, అనాత్మ వస్తువు - ఆత్మవస్తువు అనగా పరబ్రహ్మ యొక్క చైతన్యాంశ, అనాత్మ వస్తువనగా ప్రకృతి, దాని యొక్క వికారములు - ఈ రెండు అంశలు కలిసియే ప్రతి వస్తువులోను ఉన్నవి - ఆ రెండు అంశలు తానే కనుక సృష్టిలో ప్రతివస్తువు పరబ్రహ్మరూపమే, పరబ్రహ్మమే - అట్టి వస్తువులన్నియుకలిసిన ప్రపంచము. అందుచేత పరబ్రహ్మరూపమే - పరబ్రహ్మమే).
(సత్, చిత్, సుఖము తానే అయినవాడు - సుఖమనగా ఆనందము - అందుచేత సత్, చిత్, ఆనందం (సచ్చిదానందం) బ్రహ్మ (చూడుము - 9, 10).
(బ్రహ్మ అనగా ఆత్మ - అన్నింటికి తానే అంతరాత్మగాను, వాటి శరీరముగాను తానే యుండుటచేత బ్రహ్మ -
(ఈశ్వరుడే బ్రహ్మ - బ్రహ్మ విష్ణు మహేశ్వరులను త్రిమూర్తులకంటె నధికుడు - సదాశివుడు - బ్రహ్మ మొదలగు త్రిమూర్తులు ఈశ్వరుడు కారు) (సత్వరజస్తమో గుణములను త్రిగుణములుగల జడమైన ప్రకృతితో కలియుటచేత నా త్రిగుణములు బ్రహ్మ విష్ణు మహేశ్వరులను త్రిమూర్తులుగా - సృష్టి స్థితి లయములు చేయువారుగా నైతిరి. పరబ్రహ్మ అయిన శ్రీమహావిష్ణువే త్రిమూర్తులాయెను అనిగాని పరబ్రహ్మ అయిన శివుడే త్రిమూర్తులుగానాయెను అనినను దోషములేదు). త్రిమూర్తులుగా మారినవాడే పరబ్రహ్మ.
(ఎల్లకాలములందుండువాడు, రాగాది దోషములు లేనివాడు కనుక, ప్రకృతి దోషములనంటనివాడు కనుక శుద్ధుడు, సర్వజ్ఞుడు కనుక బుద్ధుడు. మోక్షమే రూపముగాగలవాడు కనుక ముక్తుడు - కర్మ ఫలములంటనివాడు కనుక ముక్తుడు, ఇచ్ఛాజ్ఞానక్రియాశక్తులు - ఇచ్చామాత్రమున (కోరుకొనినంతనే) జగత్తును సృష్టించగలిగినవాడు, చిత్ర విచిత్రమైన సృష్టిని చేయగల జ్ఞానముగలవాడు, తాను ఏ వస్తువులోనున్న దానిచేత దాని పనులు కళలు చేయించగలిగినవాడు - ఇటువంటి వాడు బ్రహ్మ).
(సృష్టిలో అన్ని వస్తువులు అతి సూక్ష్మరూపములో ఒకే పదార్థముగా కలిసియున్న రూపము తానే అయినవాడు, అట్లు సమష్టిరూపములోనున్న వస్తువులు కాలానుసారముగా - కాలము గడచిన కొలది - వేరు వేరు రూపములనొంది వేఱు వేఱు వస్తువులుగా అయినప్పటి రూపములు అన్నియు తానే అయినవాడు - ఈ సమష్టి వ్యష్టి రూపములు జనన మరణ రూపమగు సంసార ప్రవాహముగా మారినపుడు ఆ రూపములన్నింటిలోన పూర్తిగా వ్యాపించియుండువాడు పరబ్రహ్మ).
(బాగా పెద్దదిగా వృద్ధిపొందునది - వామనమూర్తివలె - అన్నింటికంటె పెద్దదైన మహత్తత్త్వముకంటె పెద్దదిగా వృద్ధి పొందునది; మూడుకాలములందుండునది, ప్రళయకాలనదు నశించకుండ మిగిలి యుండునది, సృష్టి అంతములోను సృష్టిలోని వస్తువులన్నింటిలోను, సూదిమోపినంత స్థలము మిగలకుండునట్లు - పూర్తిగా వ్యాపించియుండువాడు, అన్ని వస్తువులలోను అధిష్టించియుండువాడు, ప్రత్యకాత్మకంటె - జీవాత్మకంటె - వేఱుకానివాడు).
(ఇదంతయు అనిద్య - మాయ - అని ఆరోపించినదంతయు - ఈ సృష్తి అంతయు - పరమార్థ దృష్టిలో బ్రహ్మమే).
(ఈ సృష్టిలో ఏ కొంచెమైనదైనను సద్వస్తువుకాని, అసద్వస్తువుకాని భగవంతునికి వ్యతిరేకమైనది - భగవంతుడుకానిది - లేదు. సృష్టిలోనున్న సద్వస్తువులు అసద్వస్తువులన్నియు భగవంతుడే - సృష్టిలోని ప్రతి వస్తువులో కారణవస్తువు యొక్క అంశ, కార్య వస్తువు యొక్క అంశ అను రెండునూ కలవు. కారణవస్తువు బ్రహ్మ యొక్క చిచ్ఛక్తి, కార్య వస్తువు ప్రకృతి యొక్క పరిణామము. ఈ రెండు అంశలు ప్రతి వస్తువులోనుండుటవలననే కారణవస్తువునుండి కార్య వస్తువు పుట్టుచున్నది. ఈ రెండును భగవంతుని అంశలే కనుక, ఈ రెండు కానిది మఱొకటి లేదు కనుక భగవంతుడు కానిది ఏ వస్తువును లేదు - "ఆ హరిమయముగాని ద్రవ్యముపరమాణువు లేదు" (శ్రీమదాంధ్రమహాభాగవతము - 2 - 1 - 17)
"కారణ కార్య హేతువగు కంజదళాక్షుని కంటె అన్యులెవ్వారును లేరు" (శ్రీమదాంధ్రమహాభాగవతము - 2 - 7 - 211)
(ప్రకృతి, పురుషుడు, కాలము అను మూడు తత్వములు. కుమ్మరివాడు కుండలు చేయుటకు కావలసిన ముడిసరుకు మట్టి. అట్లే పరబ్రహ్మ సృష్టి చేయుటకు - సృష్టిలోని సమస్త వస్తువులను చేయుటకు - కావలసిన ముడిసరుకు ప్రకృతి - (ప్రకర్షేణ కృతం ఇతి ప్రకృతిః - బాగుగా పరబ్రహ్మచే చేయబడినవి (సృష్టించబడినవి) - దానితో ఏ వస్తువునైనను చేయుటకు వీలైనవి) ప్రకృతి జడము కనుక దానిలో తన చైతన్యశక్తితో ప్రవేశించి దానికి చైతన్యము కలిగించి దానిలోనుండి అనేకవస్తువులను పుట్టించువాడు పరబ్రహ్మ. అట్లు దానిలో ప్రవేశించువాడు కనుక పురుషుడని చెప్పబడుచున్నాడు. అట్లు పుట్టిన ప్రతివస్తువును కాలానుసారముగా కాలము గడచినకొలది వృద్ధి పొందింప చేయు ప్రవర్తింపచేయునది కాలము కాలరూపుడైనవాడు పరబ్రహ్మమే, ఇట్లు ప్రకృతి పురుషుడు, కాలము అను మూడు తత్వముల రూపము తానే అయినవాడు పరబ్రహ్మ) (ఈ మూడు తత్వములు కలిసి ప్రతివస్తువులోను పూర్తిగా యుండుటవలన ఆ మూడు తత్వములు తానే యగుటవలన పూర్ణుడు అని చెప్పబడుచున్నాడు).
(సర్వమును తెలిసినవాడు - చిత్ర విచిత్రమైన సృష్టి చేసినవాడు కనుక సర్వజ్ఞుడు).
(ప్రజ్ఞానమే పరబ్రహ్మ - "యత్ జ్ఞానాన్నాపరం జ్ఞానం తద్బ్రహ్మౌ త్యవ ధారయేత్".
(దేనిని గుఱించి జ్ఞానము కలిగిన దానికంటె ఉత్కృష్టమైన జ్ఞానము మఱిలేదో అదియే బ్రహ్మ యని తెలుసుకొనుము).
"యత్ జ్ఞాత్వా నాపరం జ్ఞేయం తద్బ్రహ్మేత్యవధారయేత్ |
తిర్యగూర్థ్వమధః పూర్ణం సచ్చిదానందమవ్యయం |
ఆనందం నిత్యమేకం తద్బ్రహ్మాత్యవధారయేత్ ||".
దేనిని తెలుసుకొనిన అంతకంటె మఱి తెలుసుకోవలసినది లేదో అదియే బ్రహ్మ. క్రింద, మీద, అంతటా పూర్తిగా నిండియున్నవాడు. సత్, చిత్, ఆనందరూపుడైనవాడు, నాశము లేనివాడు,. ఏ విధముగా చూచినను అంతము లేనివాడు, ఎల్లకాలమందుండువాడు, ఉన్నదంతా ఒక్క తానే అయినవాడు - అని ఇట్లు కలుగు జ్ఞానమే బ్రహ్మ).
(శ్రీమదాంధ్రమహాభాగవతము - 10 - పూ.భా.- 682)
(పరబ్రహ్మ ఆది లేనివాడు, మొదలు లేనివాడు, జన్మ లేనివాడు (అజః). అది సత్పదార్థమనికొని అసత్పదార్థమని కాని చెప్పుటకు అలవి కానిది).
(బ్రహ్మ సత్యము, నశింపనివాడు, అన్నికాలములందుండువాడు, ఉన్నదంతా అతనొక్కడే, జగత్తు అని కనుపించు ఈ ప్రపంచము మిధ్యయే (లేనిదే). జీవుడే బ్రహ్మ, ఇద్దరు ఒకే తత్వము - జీవుడు బ్రహ్మకంటె వేఱుకానివాడు) ("అహం బ్రహ్మస్మి").
త్యద్విశిష్టః స పురుషోలోకే బ్రహ్మేతి కీర్త్యతే ||".
(ఏది జగత్తునకు - దానిలోని ప్రతివస్తువునకు కారణమో, ఏది సూక్ష్మాతి సూక్ష్మమైనందువలన కంటికి కనబడదో, ఏది శాశ్వతమైనదో, ఏది సత్, అసత్ వస్తువులు - ఆత్మ, అనాత్మవస్తువులు తానే అయినవాడో, అట్టి పురుషుడని లోకమందు చెప్పబడు వాడే బ్రహ్మ).
(అక్షరమనగా అవ్యాకృతము - ప్రపంచములోనున్న వస్తువులన్నియు స్థూలరూపము దాల్చకముందు సూక్ష్మాతి సూక్ష్మమైన స్థితిలోనుండి, తర్వాత స్థూలరూపమును పొందు శక్తిగల ప్రకృతి అనేక స్థూలవస్తువులుగా వ్యాపించకముందుండు స్థితిగల ప్రకృతి. అది పరము, మిగిలిన వస్తువులకంటె ఉత్కృష్టమైనది. దానికంటె ఉత్కృష్టమైనది బ్రహ్మ. దానిలో ప్రవేశించి దానికి తన శక్తినిచ్చి స్థూలరూపముగా మారునట్లుచెయునది బ్రహ్మ. అందుచేత ప్రకృతి కంటె ఉత్కృష్టమైనది బ్రహ్మ "పరాత్పరః").—
(దేనియందు ఏ విధమైన విశేషములు లేవో, నామముగాని, రూపముగాని, జాతి గాని, గుణముగాని లేదో - అందుచేత ఇది ఇటువంటిది అని నిర్దేశించుటకు వీలు లేదో అది బ్రహ్మ - నిర్విశేషుడు).
("ఆద్రేశ్యం - అదృశ్యం జ్ఞానేంద్రియైః; అగ్రాహ్యం కర్మేంద్రియైః, గోత్రం, వంశం వర్ణో బ్రహ్మణత్వాధి జాతిః; అచక్షుశ్రోత్రం - చక్షుశ్రోత్ర శూన్యం; అపాణిపాదం = పాణి పాద శూన్యం; జ్ఞానేంద్రియ కర్మేంద్రియ వికలం; విభుం = ప్రభుం; నిత్యం = నాశరహితం; అవ్యయం అపక్షయరహితం; భూతానాం యోనిం; భూతయోనిం త తదక్షరం) యో అయమదృశ్యత్వాది గుణకో భూతయోనిం స పరమేశ్వర ఏవ.
(జ్ఞానేంద్రియములకు కనబడనివాడు (చూచుటకు వీలుకానివాడు, గ్రహించుటకు శక్యముకానివాడు, కర్మేంద్రియములకు వశముకానివాడు, నామరూపములు లేనిది, ఇంద్రియములు లేనిది - నేత్రములు, శ్రోత్రములు లేనిది, నిత్యమైనది, అన్నింటికి ప్రభువైనది, శాశ్వతముగానుండునది నాశములేనిది, కాలము లేనిది, - వ్యాపకము, సర్వ భూతములకు కారణమైనది, సూక్ష్మాతి సూక్ష్మమైనది, నాశము లేనిది, కాలము లేనిది, జాతి భేదము లేనిది, క్షీణించనిది, అపక్షయము లేనిది, అక్షరమైనది బ్రహ్మ యని బుద్ధిమంతులు - జ్ఞానులు, పండితులు - చెప్పుదురు).
(హస్తములు, పాదములు లేనప్పటికీ పనులు చేయువాడు, కండ్లు లేనప్పటికీ చూచువాడు, చెవులు లేనప్పటికీ వినువాడు).
"అచక్షుష్క మశ్రోత్ర మవాగమనః" (బృహదారణ్యకోపనిషత్ - 3 - 88)
(నేత్రము లేనివాడు, శ్రోత్రములు లేనివాడు, వాక్కు లేనివాడు, మనస్సు లేనివాడు -ఇవేవియు లేకపోయినను ఉపాధిలోనుండి దాని అవయవములకు తన శక్తినిచ్చి వాటిచేతవాటి వాటి పనులు చేయించువాడు - అవయవములున్నవానివలె వ్యవహరించువాడు, అన్నింటిలోను తానుండి అవి చేయు పనులు కనుపెట్టువాడు).
(బృహదారణ్యకోపనిషత్ - 3 - 8 - 8)
(ఓ గార్గి, ఆ బ్రహ్మ స్థూలముకాదు, సూక్ష్మముకాదు, చిన్నదికాదు, హ్రస్వముకాదు, దీర్ఘముకాదు, రక్తవర్ణము మొదలగు వర్ణములు కలదికాదు, చమురు కలదికాదు - అని బ్రహ్మవేత్తలు చెప్పుదురు).
(ఈ బ్రహ్మకు పూర్వముకాని, పరముకాని లేదు - ముందుగాని, వెనుకకాని లేదు, (జననముకాని, మరణముకాని లేదు), లోపలగాని పైనగాని ఏమియు లేదు).
(బ్రహ్మ ప్రాణములేనివాడు, మనస్సు లేనివాడు, శుద్ధ్డు - ఏ విధమైన దోషములు లేనివాడు - రాగాదులు లేనివాడు).
అనాద్యనంతం మవాతః పరం ధ్రువం నిచాయ్యతం మృత్యు ముఖాత్ప్రముచ్యతే ".
(శబ్ద స్పర్శ రూప రసగంధములు - (సూక్ష్మ పంచభూతములు) లేనివాడు, జన్మస్థితి లయములు లేనివాడు, నిత్యమైనవాడు - మహత్తత్త్వముకంటె ఉత్కృష్టమైనవాడు బ్రహ్మ - ఇట్టి బ్రహ్మను తెలుసుకొనినవాడు జనమరణ రూపమైన సంసారమునుండి విముక్తుడగును). (బ్రహ్మవిదాప్నోతి పరం)
(ఈ ఆత్మ - బ్రహ్మ - పాపములు లేనివాడు, ముసలితనము లేనివాడు, మరణము లేనివాడు, శోకము లేనివాడు, ఆకలి దప్పికలు లేనివాడు)
(సర్వ జంతూనాం ప్రసిద్ధాః ప్రాణాదయః తస్యేతి సర్వాత్మత్వోక్తిః.సర్వతశ్శృతిమత్ - సర్వతస్సర్వాసు దిక్షు శ్రుతయః శ్రోత్రాణ్యస్య ఇతి సర్వశ్శృతి మత్).
(సర్వ జంతువుల రూపములుపరబ్రహ్మవేకనుక, (విశ్వం నారాయణం) - వాటి అన్నింటిలోను అంతరాత్మగా తానే యున్నవాడుకనుక, వాటి అవయవములన్నియు తనవేకనుక, అంతట చెవులు, హస్తములు, పాదములు కండ్లు కలవాడు - అని చెప్పబడినది. “సహస్ర శీర్షా పురుషః సహస్రాక్షః సహస్రపాద్” (పురుషసూక్తము). అందుచేతనే అంతటనీ, అన్నింటినీ ఆవరించియున్నవాడు)
(ఎవడు ప్రాణముచే జీవించుటలేదో, ప్రాణమునకు ప్రాణశక్తిని - జీవింపచేయు శక్తిని, శరీరధారణ శక్తిని - కలిగించుచున్నదో, ఎవడు ప్రాణమునకు ప్రాణమో అతను బ్రహ్మ),
(అన్ని కర్మలు, అన్ని కోరికలు, అన్ని గంధములు, అన్ని రసములు తానే అయినవాడు బ్రహ్మ)
(అప్రతిహతమైన కోరిక, సంకల్పము గలవాడు. సంకల్పించినదానిని అడ్డులేకుండ చేయువాడు - సృష్టి స్థితి లయములు చేయుటలో అప్రతిహతమైన ఆలోచనశక్తి గలవాడు కనుక పరబ్రహ్మ కామము, కోరిక సత్యము, సంకల్పము కూడా సత్యమైనది - కనుక సత్యకాముడు, సత్య సంకల్పుడు)
(కంటికికనబడు స్థూలరూపముగలవాడు, సాకారబ్రహ్మ, కంటికి కనబడని సూక్ష్మాతి సూక్ష్మమైన రూపముగలవాడు నిరాకార బ్రహ్మ - ఈ రెండింటిలోపల ఆత్మగానుండువాడు పరబ్రహ్మ).
(సాటిలేని ఈశ్వరత్వము, జ్ఞానము, ప్రపంచమును సృష్టించు శక్తిగలవాడు).
బ్రహ్మ శబ్దేన; తద్బ్రహ్మ స్వప్రాకాశాత్మ రూపకం“.
(ఈ కనబడు ప్రపంచముయొక్క తత్వమే బ్రహ్మ - ఆ బ్రహ్మ స్వయముగా ప్రకాశించువాడు)
తద్వత్ప్రపంచాత్మతయా విభాతి శివో, నవిశ్వం, శివ ఏవ సత్యం”
(భ్రాంతివలన సర్పమువలెకనబడుచున్న త్రాడు ఎప్పుడూ త్రాడే, సర్పముకాదు - అట్లే, భ్రాంతివలన ప్రపంచమువలె కనబడుచున్నది శివుడే - పరబ్రహ్మమే. అది నిజముగా ప్రపంచముకాదు - నిజముగా శివుడే).
(కప్ప, విప్ప సమర్థుడైనవాడు - ఒకపనిని చేయుటకు, చేయకయుండుటకు, ఇతర విధముగా చేయుటకు సమర్థత కలవాడు).
(బ్రహ్మవిద్యాసుధార్ణవము -)
“అస్తి తావన్నిత్య శుద్ధ బుద్ధముక్త స్వభావం సర్వజ్ఞం సర్వ శక్తి సమన్వితంబ్రహ్మ”
(పరబ్రహ్మ నిత్యుడు, ఏ విధమైన దోషములు లేనివాడు, సర్వజ్ఞుడు, ఏ విధమైన బంధములు లేనివాడు, సచ్చిదానందుడు, తనుకాక రెండవ వస్తువు లేనివాడు (ఉన్నదంతా తానే అయినవాడు), సృష్టిఅంతటిలోను (సృష్టి లోనున్న అన్ని వస్తువులలోను) పూర్తిగా నిండియున్నవాడు, ఏ విధమైన ప్రమాణములచేతను తెలియబడనివాడు (ప్రమాణములకతీతుడు). జననమరణములు మొదలగునవి లేనివాడు, స్వతస్సిద్ధుడు, అనుభవము వల్లనే తెలియబడువాడు, స్వయముగా ప్రకాశించువాడు - ఇటువంటి లక్షణములుగలవాడు పరబ్రహ్మ).
మూడుకాలములకు మూలమగుచు
భేదమగుచు దుది నభేదమై యొప్పారు
బ్రహ్మ మనగ నీవ ఫాలనయన. (శ్రీమదాంధ్రమహాభాగవతము - 8 - 7 - 227)
వ. - - - జగంబుల నెవ్వండేమి వృత్తంబుల నెవ్వని చేతం బ్రేరితుండై, యే ఇంద్రియంబులంజేసి, యేమిటి కొఱకు, నెవ్వనికి సంబంధియై, యే స్థలంబునం, నే సమయంబునం, దేమిరూపంబునం దేమి రూపంబున, నేగుణంబున, నపరంబయిన జనకాది భావంబునను త్పాదించి పరంబైన బ్రహ్మాదిభావంబున రూపాంతరంబునొందించు నట్టి వివిధ ప్రకారంబులన్నియు నిత్యముక్తుండవు రక్షకుండవునైన నీవ - - - (శ్రీమదాంధ్ర మహాభాగవతము - 7 - 9 - 356)
“అధాత ఆదేశో నేతి నేతి” (బృహదారణ్యకోపనిషత్)
(సృష్టిలోనున్న సమస్త అనాత్మ వస్తువులను ఒక్కొక్కదానిని పరీక్షించి ‘ఇదికాదు, ఇదికాదు’ (ఇది పరబ్రహ్మ కాదు, ఇది పరబ్రహ్మకాదు) అని ఒక్కొక్క దానిని తోసివేయగా మిగిలియుండునదే పరబ్రహ్మ).
తః విజ్ఞాతా” ఇత్యేవం జాతీయకా పరమాత్మనో (అ)న్యమాత్మానం వారయతి ” -
(పరబ్రహ్మకంటె అన్యుడు ద్రష్టలేడు (సృష్టిలో ఎవడేమి చేయునది, ఏది జరుగుచున్నది కనిపెట్టువాడు పరబ్రహ్మ కంటె వేఱొకడు లేడు. అన్నింటిలోను అంతరాత్మగానుండి అన్నియు చేయుపనులు తానే స్వయముగా చూచువాడు కనుక అతనే అన్నింటికి ద్రష్ట - చూచువాడు, సాక్షి); అతనికంటె అన్నియు వినువాడెవ్వడును లేడు, అట్లే అలోచించువాడు, జ్ఞాని - అన్నియు తెలుసుకొనువాడు లేడు).
(ఇట్లు చెప్పుటచేత పరబ్రహ్మకు సజాతీయ వస్తువు - తనవలె నిట్టి పనులు చేయగలవాడు - మఱియొకడులేడు అని సూచించబడినది). మఱియొక ఆత్మవస్తువు - పరబ్రహ్మలేడు - అందుచేత పరబ్రహ్మ - ‘ఏకం అద్వితీయం బ్రహ్మ’).
(“యస్మిన్ లోకత్రయాత్మా విరాట్ ప్రాణైస్సర్వై స్సహ మనస్సూత్రాత్మకం ఓతం కల్పితం తదపవాదేన, తదేవాథిష్టానాత్మానం ప్రత్యగభిన్నః జ్ఞానథ. అన్య అనాత్మవాచో విముంచథ ఏషః వాగ్విమోక పూర్వకాత్మ సాక్షాత్కారో అమృతస్య మోక్షస్యాసారాపార దుర్వార సంసార వారిధేః పరపారస్య సేతురివ సేతుః ప్రాపకః”).
(మనస్సుతోను, ప్రాణములతోను భూమి; ఆకాశము, అంతరిక్షము - లోకములన్నియు కలిసిన విరాడ్రూపము - ఎవనియందు పొడుగు పేకవలె అల్లుకొని యున్నవో అవియే పరబ్రహ్మమని తెలుసుకొనుము. బట్టలోని పొడుగు పేకదారములవలె అన్నింటిని తన శక్తిచేత అల్లుకొని పట్టియుంచినవాడే పరబ్రహ్మ. ఇతరముకాదు - అని తెలుసుకొనుము.సారములేని, ఒడ్డులే సంసారమను మహా సముద్రమును దాటుటకు సేతువైనవాడు,మోక్షరూపుడు). “ఓతప్రోతసమస్తవస్తునిచయం” (శ్రీరామకర్ణామృతం - 2 - 50)
“మలు సర్వమిదం ప్రోతం సూత్రేమణిగణా ఇవ” (శ్రీమద్భగవద్గీత - 7 - 7)
బ్రహ్మ సాకారబ్రహ్మ, నిరాకార బ్రహ్మ యని రెండు విధములుగా నున్నది.
(సాకార బ్రహ్మ, నిరాకార బ్రహ్మ అని బ్రహ్మ రెండు విధములుగా చెప్పబడుచున్నాడు - “పృధివ్యప్తేజో భూతత్రయం మూర్తం, వాయ్వాకాశద్వయం అమూర్తమితి”)
(పృధివి, జలము, తేజస్సు అను మూడును మూర్తము, వాయువు, ఆకాశము అను రెండు అమూర్తము - రూపము లేనివి - పరబ్రహ్మ నిరాకారుడు -సత్వరజస్తమోగుణములు గల ప్రకృతితో (సృస్ష్టి చేయుటకొఱకు) కలియగానే రూపముకలిగెను - ఆ బ్రహ్మరూపములే బ్రహ్మ విష్ణు మహేశ్వరులు - సాకారబ్రహ్మ, నిరాకారబ్రహ్మ - లేక సగుణబ్రహ్మ నిర్గుణబ్రహ్మ.
“తే. అనిన కేశిద్వజుడు వాని కనియె – బ్రహ్మ
మాశ్రయంబు, మనంబున కదియ పరము
నపరమనంగ బొలుచు; నందపరమనగ
మూర్తము; పరమనంగన మూర్తమనఘ”. (ఆముక్తమాల్యద)
“పరబ్రహ్మము పరాపర భేదంబుల జెందియుండు. నపరమనగా రూపవత్పదార్థమనియు పరమనగా అరూపవత్తనియు)
(చూడుము - ‘సాకార బ్రహ్మ’, ‘నిరాకార బ్రహ్మ’; ‘సగుణ బ్రహ్మ’, ‘నిర్గుణ బ్రహ్మ’)
“ఆశ్రయశ్చేతసో బ్రహ్మద్విధా తచ్చ స్వరూపతా |
భూపః మూర్తం చా మూర్తించ పరం చా పరమేవచా ||“.
(రూపములేని పరబ్రహ్మకు రెండు రూపములు చెప్పబడినవి - పరమ, అపరమని; మూర్తము అమూర్తము అని).
(పరబ్రహ్మ శరీరము కలవాడా, శరీరము లేనివాడా? - ఆకారముగలవాడా, నిరాకారుడా? ఎట్లు పనిచేయుచున్నాడు? శరీరము లేనివాడైతే - శరీరము లేనివాడు కార్యము - పని చేయులేడు - మనసుతో చేసే కార్యములకు కూడ శరీరముండవలెను - మనసు ఎప్పుడూ ఉండుననిన ముక్తిని పొందినవానికి శరీరము లేనందున అట్టి కార్యము చేసినట్లు కనబడుటలేదు - శరీరముగలవాడు కాడు. అయిన అతను వ్యాపారముగలవాడా, వ్యాపారము లేనివాడా? శరీరము లేనివాడైన వ్యాపారము లేనివాడు, వ్యాపారము లేనివాడుకాదు - ముక్తాత్మవలె కార్యము చేయుచున్నాడు - అందుచేత శాస్త్ర ప్రమాణమువలననే తెలియతగినవాడు, తర్కమునకు అవకాశము లేనివాడు).
“జ్ఞేయం యత్ప్రవక్ష్యామి యతజ్ఞాత్వా (అ)మృతమశ్నతే |
అనాది మత్పరంబ్రహ్మ న సత్తన్నా సదుచ్యతే |
సర్వతః పాణిపాదం తత్సర్వతో(అ)క్షిశిరోముఖం |
సర్వతః శ్రుతిమల్లోకే సర్వమావృత్య తిష్టతి ||.
సర్వేంద్రియ గుణాభాసం సర్వేణ్ద్రియ వివర్జితం |
అసక్తం సర్వభృచ్చైవ నిర్గుణం గుణభోక్తచ |
బహిరంతశ్చ భూతానామచరం చరమేవచ |
సూక్ష్మత్వాత్తదపి జ్ఞేయం దూరస్థం చాంతికేచ తత్ |
అవిభక్తంచ భూతేషు విభక్తమివ చ స్థితం ||
భూత భర్తృచ తజ్ఞేయం గ్రసిష్ణుప్రభదిష్ణుచ |
జ్యోతిషాపమపి తజ్జ్యోతిస్తమసః పరముచ్యతే |
జ్ఞానం జ్ఞేయం జ్ఞానగమ్యం హృది సర్వస్య విష్ఠితం ||” (శ్రీమద్భగవద్గీత - 13 - 12 - to 17)
(జ్ఞేయము - జ్ఞేయబ్రహ్మ, తెలుసుకోవలసిన బ్రహ్మగుఱించి చెప్పుచున్నాను - వినుము - ఈ విషయము గుఱించి తెలుసుకొనిన మోక్షము కలుగును. పరబ్రహ్మ అనాది - ఆదిలేనివాడు, మొదలు లేనివాడు, జన్మలేనివాడు, అజుడు. అది సత్పదార్థమనిగాని, అసత్పదార్థమనిగాని, చెప్పుటకు వీలుకానిది | అది అంతటా హస్తములు, పాదములు, కండ్లు, శిరస్సు, ముఖము, చెవులు గలవాడు - సృష్టిలోని జీవరాసులన్నియు పరబ్రహ్మ రూపములేకనుక వాటి అవయవములన్నియు అతనివే - “సహస్రశీర్షా పురుషః సహస్సాక్షః సహస్రపాద్” (పురుష సూక్తము); అన్నింటిని ఆవరించియున్నది, జీవరాసులగానుండి ఇంద్రియములుగలది, ఇంద్రియములు లేనిది, (ప్రకృతితో కలియకముందు - సృష్టికి ముందు కేవలుడుగా నున్నపుడు), అన్నింటిని భరించియున్నను దేనిని అంటనిది, స్వతః సత్వరజస్తమోగుణములు లేనిది - గుణాతీతుడు, జీవుడై త్రిగుణభోక్తయైనవాడు, భూతములన్నింటిలోను లోపల, పైన పూర్తిగా వ్యాపించి నిండియుండువాడు; చరము అచరమైన వాడు; సూక్ష్మాతిసూక్ష్ముడు - ‘అణోరణీయాన్’ -అగుటవలన ఎటువంటివాడో తెలుసుకొనుటకు వీలులేనివాడు, భగవంతుడు లేడు, అని అతనియందు నమ్మకము లేనివారికి దూరముగానుండువాడు, భక్తులకు దగ్గరగానే, వారి హృదయములోనుండువాడు; ప్రపంచకమంతయు తానొకడే అయినను, అందులోని వేఱు వేఱు వస్తువులుగా తానే అయినవాడు; భూతములకు భర్త - భరించువాడు - అయినవాడు ప్రభువు, సృష్టించువాడు, సంహరించువాడు. ప్రకాశించు స్వభావముగల సూర్యుడు మొదలగువాటి ప్రకాశము - జ్యోతి, తేజస్సు, వేడిమి, శక్తి - తానే అయినవాడు. చీకటికంటె ఉత్కృష్టమైనవాడు;జ్ఞానము, జ్ఞేయము (తెలుసుకొనతగినవాడు - పరబ్రహ్మ), జ్ఞానముచేత పొందతగినవాడు (కైవల్యరూపుడు, మోక్షరూపుడు, తానే అయినవాడు - “జ్ఞానేనైవతు కైవల్యం”; అన్నింటిలోను లోపల, జీవరాసుల హృదయమందు - ఉండువాడు - అని పరబ్రహ్మ గుఱించి సంక్షిప్తముగా చెప్పబడినది).
ధ్యేయబ్రహ్మ అనగా ధ్యానించవలసిన బ్రహ్మ - సాకార సగుణ సవిశేష బ్రహ్మ –
“ధ్యేయస్సదాసవితృమండలమధ్యవర్తీ నారాయణః సరసిజానన సన్నివిష్టః |
కేయూరవాన్, మకరకుండలవాన్ కిరీటీ, హరీ, హిరణ్మయవపుః ధృత శంఖచక్రః |
ప్రోద్యదాదిత్యవర్ణాభః సూర్యమండల మధ్యకః చక్రశంఖధిరోః కస్థః దోర్ధ్యయోః ధ్యేయ ఏవసః ||“.
(సూర్యమండల మధ్యను సంచరించువాడు, చతుర్ముఖబ్రహ్మ దగ్గరనున్నవాడు - (చతుర్ముఖబ్రహ్మ శ్రీమన్నారాయణుని నాభి సరోజమందుండువాడు కనుక), కేయూరములు, మకరములు, కుండలములు, కిరీటము, హరములు, మొదలగు ఆభరణములు గలవాడు, హిరణ్మయమైన శరీరముగలవాడు, (సృష్టిలోని సమస్త జీవులను పుట్టించ గలుగు ద్రవ్యము - శక్తికలవాడు) శంఖ చక్రములు ధరించిన వాడు, సూర్యుని కాంతివంటి కాంతి గలవాడు అయిన శ్రీమన్నారాయణుడు ఎల్లపుడు ధ్యానించతగినవాడు - ఇట్టి రూపముగల సాకారబ్రహ్మ, సవిశేష బ్రహ్మ ధ్యానించతగినవాడు).
“ఆలోఢ్య సర్వ శాస్త్రాణి విచార్యచ పునః పునః |
అయమేకం సునిష్పన్నం ధ్యేయో నారాయణస్సదా ||” –
(సమస్త శాస్త్రములు అవగాహన చేసుకొని, వాటి సారాంశము మరల మరల విచారించి - తర్జన భర్జన చేసుకొనిన తర్వాత తేలిన సారాంశమేమనగా శ్రీమన్నారాయణుడు ఎల్ల వేళలందు ధ్యానించతగినవాడు)
“ద్విరూపం హి బ్రహ్మావగమ్యతే - నామరూప వికార భేదోపాది విశిష్టం, తద్విపరీతం చ సర్వోపాధి వర్జితం”.
(శ్రీశంకరః - బ్రహ్మసూత్ర భాష్యే)
“నామరూపాత్మకో వికారః - సర్వం జగత్, తద్భేదో - హిరణ్య స్మశ్రుత్వాది విశేషంఇత్యర్థః” (భాష్యరత్న ప్రభా)
“సహస్రః విద్యా అవిద్యా విషయ భేధేన ద్విరూపతాం దర్శయంతి వేదాంత వాక్యాని” (శ్రీ శంకరః)
(“విద్యా విషయో జ్ఞేయం నిర్గుణసత్యం, అవిద్యా విషయః ఉపాస్యం సగుణం కల్పితం”).
బ్రహ్మ రెండు రూపములు గలదిగా తెలియబడుచున్నది - నామరూపములతోనున్న ప్రకృతి వికారములుగలది - రెండవది ఏవిధమైన ఉపాధి లేక మొదటిదానికి విపరీతముగా నున్నది - (నామ రూపములతో నున్న ప్రకృతి వికారమనగా, సమస్త జగత్తు - దానికి విపరీతమైనది ఏ విధమైన ఉపాధిలేనిది, హిరణ్యస్మశ్రువు అను మొదలగు విశేషములు గలది రెండవది. విద్యా, అవిద్య విషయభేదమువలన బ్రహ్మ రెండు రూపములు గలది యని ఉపనిషత్తులు చెప్పుచున్నవి - విద్యా విషయమైనది నిర్గుణ, నిరాకార చిద్విశేష జ్ఞేయ బ్రహ్మ; అవిద్య (ప్రకృతి) విషయమైనది ధ్యానిచతగినది, ఉపాసించవలసినది సగుణబ్రహ్మ, సాకారబ్రహ్మ, సవిశేష బ్రహ్మ).
(పరబ్రహ్మకు సమస్తభూతములు ఒక్కపాదమనియు, మిగిలినమూడు పాదములు ద్యులోకమున నున్నవి. “విష్టభ్యాహమిదం కృత్స్నమేకాం శేనస్థితో జగత్” (శ్రీమద్భగవద్గీత - 10 - 42)
నా యొక్క ఒకే అంశచేతనే నేను ఈ జగత్తులోనున్నాను - ఈ జగత్తంతా నా ఒకే అంశ - ఇందులోనున్నది అంతా ఒకే తత్వము - బ్రహ్మతత్వము).
“బ్రహ్మాదివాప్నోతపరం”. (జ్ఞానే నైవతు కైవల్యం)
(బ్రహ్మజ్ఞానము కలవాడు ముక్తిని పొందును) (బ్రహ్మజ్ఞానమువలననే కైవల్యము - ముక్తి).
(బ్రహ్మజ్ఞానము కలవాడు బ్రహ్మమే యగును).
brahma padamunaku anēkārthamulunnavi: -
(brahma anumāṭa anuṭacēta brāhmaṇajāti ceppabaḍinadi) - (brāhmaṇajātiki ceṃdinavāḍu, brāhmaṇuḍu)
(brāhmaṇajātiyaṃdu, jīvuniyaṃdu kamalāsanuḍaina caturmukhabrahmayaṃdu brahmayanu padamu vāḍabaḍucunnadi).
(brahma anagā vēdamaninnī, lōkamaninnī, brāhmaṇajātiki ceṃdina brāhmaṇuḍaninnī,jīvuḍaninnī, caturmukhabrahma aninnī arthamagunaṭlu ī brahma śabdamu vāḍabaḍucunnadi).
brahma anumāṭa nirguṇa nirākāra parabrahma, caturmukha brahma, ātma paramātma, bhagavaṃtuḍu, vēdamu, ṛtvikku, virāṭpuruṣuḍu, tapamu, anu arthamulō vāḍabaḍucunnadi.
"yasyāṃbhasi śayānasya yōganidrā vitanyataḥ |
nābhi hṛdaṃ bujādāsīdbrahmaviśvasṛjāṃpatiḥ ". (śrīmadbhāgavataṃ - 1 - 3 -)
"apparamēśunābhi kamalaṃbu valana sṛṣṭikartalalōna śrēṣṭuṃḍaina brahma yudayiṃce". (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 1 - 3 - 26)
(brahmayani, paramātmayani, bhagavaṃtuḍani okkaḍē ceppabaḍucunnāḍu).
("tatvavidulu jñānaṃbanupēra nadvayaṃbaina yadi tatvaṃbani yeṟuṃguduru - ā tatvaṃbu naupaniṣadhulacēta brahmamaniyu, hairaṇyagarbhulacēta baramātmayaniyu, sātvitulacēta, bhagavaṃtuḍśaniyu balukaṃbaḍu").
(śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 1 - 2 - 21)
(śrīmān rāmānujaḥ)
(svabhāvamucēta samasta dōṣamulu lēnaṭuvaṃṭinnī lekkakumiṃcina kalyāṇaguṇamulu kaliginaṭuvaṃṭinnī puruṣōttamuḍē brahmayanu māṭacēta ceppabaḍucunnāḍu).
(atanē brahma, atanē śivuḍu, atanē viṣṇuvu, atanē akṣaruḍu - naśiṃpanivāḍu; nityuḍu, atanē paramuḍu, atanē svarāṭṭu -).
(nīvē viṣṇuvu, nīvē śivuḍavu, nīvē caturmukhabrahma, nīvē prajāpativi).
bauddhā buddha itipramāṇa paṭavaḥ, kartēti naiyāyikāḥ |
arha nityadhajaina śāsanaratāḥ karmēti mīmāṃsakāḥ |
sōyaṃ na vidadātuvāṃcita phalaṃ śrīrāma caṃdrōhariḥ".
(śaivulu evanini śivuḍani upāsiṃturō, vēdāṃtulu brahmayani, baiddhulu buddhuḍani, naiyāyikulu karta ani, jainilu arhān ani, mīmāṃsakulu karmayani, upāsiṃcedarō aṭṭivāḍagu śrīrāmacaṃdruḍu mā kōrina phalamulanu iccugāka).
baratatvaṃbanaṃga paramapadamanaganu, nī
śvaruḍana gṛṣṇuḍana jaga
dbharituḍu nārāyaṇuṃḍu dā velugoṃdun". (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 11 - 3 - 51)
"daṃḍakaṃ. koṃdaṟīvātma yaṃcun - - - maṟinnīvu nārāyāṇākhyuṃḍanaṃcun, śivābhyuṃḍavaṃcun maṟin pekku mārgaṃbulan ninnu naggiṃturu". (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 10 - 40 - 1232)
"vēdastatvaṃ tapōbrahma, vipraḥ prajāpatiḥ" -
(brahma anu padamunaku vēdamani, tatvamani tapassu ani, brahmayani, brāhmaṇuḍani kūḍa arthamagucunnaṭlu vāḍuka).
brahma anu māṭaku ī kriṃdavidhamugā nirvacanamu cēyabaḍinadi - (utpatyarthamu ceppabaḍinadi) -
(brahma yanumāṭa 'bṛhi' anu dhātuvuniṃḍi (root word) puṭṭinadi. dāniki arthamu vṛddhi - vṛddhi poṃdunadi, vṛddhipoṃdiṃcunadi, kanuka brahma ani ceppabaḍinadi. brahma modaṭa tānokkaḍayyu sṛṣṭilōni anni vastuvulugā tānē vṛddhi poṃdenu. oka cinna pāpalō tānuṃḍi dānini peddadigā vṛddhi poṃdunaṭlu cēyuvāḍu, oka cinna mokkalō tānuṃḍi dānini peddavṛkṣamugānagunaṭlu vṛddhipoṃdiṃcucunnāḍu - oka ceṭṭulō tānuṃḍi, dānilō anēka vittanamulu galadigā vṛddhi poṃdiṃci, ā vittanamulalō tānuṃḍi avi anēka vṛkṣamulugā vṛddhi poṃdunaṭlu cēyucunnāḍu. aṃducēta brahma yani ceppabaḍucunnāḍu).
(peddadi, goppadi yaguṭavalananu, dānilō nunnanu dānini peddadigā vṛddhi poṃdunaṭlu cēyunadi kanuka brahma).
(tānu vṛddhi poṃdunadi, itara vastuvulanu vṛddhi poṃdiṃpacēyunadi kanuka brahmayani ceppabaḍinadi).
(adharva śirassulō - parabrahmayani eṃducēta ceppabaḍucunnāḍō? anu praśnaku samādhānamugā - paramunu, aparamunu parāyaṇamunu vṛddhi poṃdiṃcucunnāḍu kanuka parabrahmayani ceppabaḍucunnāḍu - 'bṛhati' yanuṭa chāṃdasamu. 'bṛṃhati' anuṭayē śuddhamu), (aṃtaṭanu, anniṃṭilōnu tānuṃḍi vāṭini vṛddhi poṃdunaṭlu cēyuvāḍukanuka brahmayani ceppabaḍucunnāḍu - vṛddhi poṃdiṃcuṭa, vṛddhi poṃduṭa reṃḍu vidhamulu: - rūpamulacēta, guṇamulacēta - ī prakāramu vṛddhi poṃduvāḍu, vṛddhi poṃdiṃcuvāḍu kanuka paramēśvaruḍu brahmayani ceppabaḍucunnāḍu - haddu, āpu lēkuṃḍunaṭlu vṛddhipoṃduvāḍu, vṛddhi poṃdiṃcuvāḍu).
(brahma yanu māṭaku vṛddhi poṃduṭa ani arthamu - vṛddhi poṃduṭa yanagā aparimitamaina - mitilēni, aḍḍulēni - parimitamukāni - mahatvamu kaligiyuṃḍuṭa. ī viṣayamai ēvidhamaina saṃkōcamu - saṃdēhamu - lēkuṃḍuṭayē śrutilō 'anaṃtuḍu'
(ē vidhamugānu aṃtamulēnivāḍu) - ani anaṃtapadamu prayōgiṃca baḍinadi - "niravadhika mahatvaṃ cāṃtamatvādi dōṣavatvē sarvajñatvādi guṇahīnatvēca na saṃbhavati lōkē guṇahīnadōṣavatō ralpatva prasiddhēḥ. atō 'bṛṃhaṇāt brahma' ityutōtyā pratīyatē" (bhāṣyaratnaprabhā).(brahmasūtra bhāṣyē - 1 - 1 -1)
(niravadhikamahatvamanunadi aṃtamu poṃduṭa modalagu dōṣamulu gala vāṭiyaṃdu sarvajñatvamu modalagu guṇamulu lēnivāṭiyaṃdu kaluganēradu - eṃducētananagā lōkamulō guṇamu lēkunna alpuḍēyani prasiddhiyunnadikadā ! aṃducēta "bṛhaṇāt brahma" - peddadi, goppadi ayinaṃduvalana mahatvamu galadi, anaṃtamu, sarvajñatvamu galadi yaguṭavalana brahmayani ceppabaḍinadi).
"bṛṃhaṇamu valana brahma" anagā vṛddhipoṃdu svabhāvamu kalavāḍu (vṛddhi poṃdu śakti svabhāvamukalavāḍu). kanuka brahma yani ceppabaḍenu - ī prakāramu vyutpatyarthamu ceppuṭa cēta dēśamuvalanakāni, kālamu valanakāni, vastuvuvalanakāni paricchēdamu - parimiti - lēnivāḍu. aṃduvalananē nityuḍu - (ellakālamulaṃdu uṃḍu vāḍu) (cūḍumu - 'trividha paricchēdamu').. oka cōṭa nuṃḍi iṃkoka cōṭa lēkuṃḍuṭa dēśaparicchēdamu. oka kālamaṃduṃḍi iṃkoka kālamaṃdu lēkuṃḍuṭa kāla paricchēdamu. oka vastuvulōnuṃḍi iṃkoka vastuvulō lēkuṃḍuṭa vastu paricchēdamu - ī mūḍu vidhamulaina paricchēdamu brahmaku lēdu - anni cōṭlanu, anni vastuvulalōnu, anni kālamulaṃduṃḍuvāḍu brahma 'nitryuḍu, śuddha buddha mukta svarūpaṃ brahma’ anudānilō nityuḍu anuṭaku kāraṇamidiyē. avidyādi dōṣa śūnyatvaṃ śuddhatvaṃ, jāḍyarādātyaṃ buddhatvaṃ, baṃdhakālē api svataḥ baṃdhā bhāvāt muktatvaṃ pratīyatē (avidya modalagu dōṣamulu lēkuṃḍuṭavalana śuddhuḍu, jāḍyamu lēkuṃḍuṭavalana budduḍu, prakṛtitō kalisiyunnapuḍu jīvuni karmalu baṃdhiṃcu daśalōkūḍa svataḥ baṃdhamulēnivāḍu kanuka muktuḍu).
(anniṃṭikaṃṭe peddadigānu, anniṃṭikaṃṭe goppavāḍugānu, balavaṃtuḍuganu uṃḍuṭavalana brahma ani ceppabaḍucunnāḍu - prapaṃcamulōnuṃḍu vastuvulanniṃṭilōnu mahattattvamu peddadi - dānikanna peddavāḍu dānini sṛṣṭiṃcinavāḍu kanuka brahma -"mahatō mahīyān". (mahattattvamukaṃṭe peddavāḍu, utkṛṣṭamainavāḍu).
(nīvē brahma, nīvē viṣṇuvu, nīvē rudruḍavu ani śruti ceppinaṭlu sṛṣṭikartayagu caturmukha brahmarūpamugānu, sthitikālamulō sthitikartayagu viṣṇurūpamugānusaṃhārakālamaṃdu saṃhārarūpuḍaina rudruḍugānu - ī prakāramugā, aṃtaṭāanni vastuvulalōnu tānē vṛddhi poṃdiyuṃḍi yī mūḍu kriyalu cēyuvāḍu kanuka brahma).
(avidyākāryamaina - māyākāryamaina samasta carācara jagattunu grasiyiṃci -tanalō layiṃcukoni - tanayokka svasvarūpamaina sūkṣmāti sūkṣmamaina aṃśacētanē tirigi prapaṃcamugā vṛddhi poṃduvāḍu, jagattugā tānē vṛddhipoṃduvāḍu).
(tanayokka sūkṣmāti sūkṣmamaina okka aṃśa cētanē ellapuḍū vṛddhipoṃduvāḍu. sṛṣṭiki pūrvamu tānokkaḍē sūkṣmāti sūkṣmāmugā nuṃḍi tanalōnuṃḍi prapaṃcamaṃtaṭini sṛṣṭiṃci, aṃdulō tānu pravēśiṃci, dānini vṛddhi paṟaci tānē ayinavāḍu - "ēkāṃśēna sthitō jagat" (śrīmadbhagavadgīta - 10 - 42)
(ī prapaṃcamulōni vastuvulanniyu okē vastuvunuṃḍi puṭṭinavi yani ādhunika śāstrajñulukūḍa nirṇayiṃciri)
(tanakaṃṭe vēṟayina samasta vastuvulanu kappi pucci tana yokka aṃśacētanē vṛddhi poṃduvāḍu kanuka brahma).
(tanalōnuṃḍi puṭṭina avyaktamu - prakṛti -, dānilōnuṃḍi okadānilōnuṃḍi okaṭigā puṭṭina - mahattattvamu, ahaṃkāramu, paṃcabhūtamulu ayina ākāśamu, vāyuvu, agni, nīru, bhūmi anu tatvamula rūpamutōnu, ivanniyu sūkṣmarūpamulō kalisiyunna brahmāṃḍarūpamutō, prakāśiṃcucu, yadārthamugā tānē vṛddhi poṃdi avanniyu tānē ayinaṭlu tatvajñulaku bōdhapaḍucunnaṭluṃḍi, karma, jñāna, phalamulu agu brahmalōkamu modalagu rūpamulugā tānē māri vṛddhipoṃdinavāḍunnū, ātmajñānulaku - anagā tana nijasvarūpamunu telusukonina mahanīyulaku, advitīyamainadinnī, ē vidhamaina upādhulu lēnaṭuvaṃṭinnī, śuddhamu, śivamu, śāṃtamu. nirguṇamu ani ceppabaḍucunnanu, ē pramāṇamucētanainanu ceppuṭaku nalavikānidi ayina caitanyamēdikaladō aqdiyē brahma).
(brahmaśabdamucēta nirdēśiṃcabaḍina prakṝtiyokka māru rūpamaina (prakṛtiyē yī rūpamugā mārinadi) śarīramu).
(caturmukha brahma rūpamutō ī prapaṃcamunu sṛṣṭiṃcinavāḍu brahma - brahma prapaṃcamuneṭlu sṛṣṭiṃcenanagā: -
"sargādau kēvalaṃ śāṃtā brahmaināsti mahīpatē |
dvitīya kalanābhāvāt vēdhasō(a)sti na kāraṇaṃ" -
"sargādau kēvalamadvitīyaṃ brahmanāsti. tattu na kāraṇaṃ, nirvikāratvāt, anyadapijagatkāraṇabhūtaṃ vastunāsti - dvitīyakalanā bhāvāt dvitīyasya brahma vyatiriktasya vastunaḥ pratītya bhāvāt -" ātmānā idamēka ēvāgra āsīt, nānyat kiṃcana miṣat "ityādi śrutēḥ. atō vēdha saḥ kāraṇaṃ nāsti".
(sṛṣṭikimuṃdu kēvalamu brahma okkaḍē yuṃḍenu - reṃḍava vastuvu lēnaṃduna parabrahmaku kāraṇamu lēdu - parabrahma janmaku kāraṇamainadi lēdu - aṃducēta parabrahmaku janma lēdu - ajaḥ = asya janma na vidyatē (itani janma teliyadu) - aṃducēta jagattuku kāraṇamaina vastuviṃkokaṭilēdu - modaṭa - anagā ippuḍu kanabaḍucunna yī prapaṃcamaṃtayu sṛṣṭiki muṃdu ātma yanu vastuvokaṭiganē yuṃḍenu - sṛṣṭi cēyagalugu reṃḍava vastuvu lēdu - ātma tappa itaravastuvēdiyunu lēdu ani śruti ceppucunnadi. ā brahmanuṃḍi prapaṃcamu puṭṭinadi kanuka dāniki atanē kāraṇamu, prapaṃcamaṃtayu atani rūpamē, dānilōni rūpamulanniyu atani rūpamulē. aṃducēta unnadaṃtā atanē - brahmamē. itara vastuvulēdukanuka brahma advitīyuḍu. advayuḍu. iṭlu ceppuṭacēta brahma svajātīya, vijātīya, svagata bēdamu lēnivāḍu). (cūḍumu - 'ātma' -).
ī viṣayamu guṟiṃci iṃkanu śrutivākyamulu: _
(ī prapaṃcamaṃtayu sṛṣṭiki muṃdu okaṭē ayina brahmagā nuṃḍenu).
(ī prapaṃcamaṃtayu sṛṣṭikimuṃdu okaṭē ayina satpadārthamugā nuṃḍenu - maṟi reṃḍava padārthamu lēdu).
((appuḍu) nārāyaṇuḍokkaḍē yuṃḍenu - brahma (caturmukhabrahma) kāni, śivuḍukāni, ākāśamukāni, bhūmikāni, nakṣatramulukāni, jalamukāni, agnikāni, caṃdruḍukāni, sūryuḍukāni, lēḍu - atanu ēkāki - okkaḍē uṃḍenu).
sṛṣṭi pūrvamuna jarciṃpa nēnokaruṃḍagaligi yuṃḍudu vītakarmanagucu
samadhikasthūla sūkṣmarūpamulu datkāraṇaprakṛtiyu dagamadaṃśa
ā. maṃdu līnamaina nadvitīyuṃḍanai
yuṃdu, nāku nanyamokaṭilēdu
sṛṣṭikālamaṃdu sṛṣṭi nāśaṃbuna
jagamu matsyarūpagunu, vatsa". (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 2 - 9 - 250); (cūḍumu - ' ātma ' -7 - 1)
aparabrahmayē - sṛṣṭiki pūrvamu tānokkaḍē ayi yunna ā parabrahmayē yī sṛṣṭi cēsenu - yī prapaṃcamunu sṛṣṭiṃcenu - eṭlanagā: -
(brahma okaḍē sṛṣṭiki pūrvamunnaṃduna tānē anēkamugā ayyedanu ani cūcenu - kōrukonenu - cūcinaṃta mātramuna, kōrukoninaṃtamātramuna sṛṣṭi cēsenu).
(atanu - parabrahma - lōkamulanu sṛṣṭiṃcedanani cūcenu - saṃkalpiṃcenu - īkṣaṇamātramuna saṃkalpamātramuna lōkamulanu sṛṣṭiṃcenu - aṃducētanē "satya kāmaḥ satya saṃkalpaḥ" ani ceppabaḍenu).
(atanu lōkamulanu sṛjiṃci vāṭilōnē pravēśiṃcenu - vāṭilōnunna samasta vastuvulalōnu pravēśiṃci prati vastuvulōnu aṭlu pravēśiṃci vāṭilō prativastuvulōnu pūrtigā vyāpiṃci, vāṭilōnunna prativastuvulōnunna ātmāṃśa, anātmāṃśa - (prakṛti aṃśa) tānē āyenu. prativastuvulōnu pravēśiṃci dānilōpūrtigā vyāpiṃciyuṃḍuṭacēta 'viṣṇuvu' ani ceppabaḍenu - (cūḍumu – viṣṇuvu-).
prativastuvulōnu pravēśiṃci aṃdulōni ātmāṃśa, anātmāṃśa tānē yaguṭacēta ā vastuvulanniyu tānē āyenu - "sarvaṃ samāpnōṣi tatōpi sarvaḥ" prapaṃca mulōni vastuvulanniyu tānē yaguṭavalana tānē prapaṃcarūpuḍu - viśvarūpuḍu -āyenu "viśvaṃ nārāyaṇaṃ dēvaṃ" (maṃtra puṣpamu)
"yacca kiṃcit jagatsarvaṃ dṛśyatē śrūyatēpivā |
aṃtarbahiśca tatsarvaṃ vyāpyanārāyaṇaḥ sthitaḥ ||". (maṃtra puṣpamu)
(manaku ē koṃcemu jagattu kanabaḍucunnadō, manaku kanabaḍakapōyinanu itarulu ceppagā inakanu unnadani ceppabaḍucunnadō - idigāka evariki teliyaka iṃkeṃta yunnadō ā jagattu aṃtaṭilōnu lōpala paina pūrtigā nārāyaṇuḍunnāḍu).
(taittirīyōpaniṣat)
(dēnilōnuṃḍi yī prapaṃcamulōni bhūtamulanniyu puṭṭucunnavō, dēnilō layamagucunnavō adi brahmayani telusukonumu).
ī viṣayamu brahmasūtramulalō niṭlu ceppabaḍinadi: -
(ī prapaṃcamunaku janma modalagunavi evani valana kalugucunnavō adi brahma ani brahmasūtramuyokka arthamu).
(janma modalagunavi yanagā sṛṣṭi sthiti layamulu - ivi cēyuvāḍu brahma. nāmarūpamulu kaliginaṭuvaṃṭinnī, karta bhōktalatō kūḍiyunnadinnī, dēśakālamulu kāraṇamugā gala kriyāphalamulaku āśrayamainadinnī, manasulō ciṃtiṃca nalavikāni. racanā rūpamugaladinnī - ēdi yeṃduvalana neṭlu jarugu cunnadō teliyarānidinnī ayina yī jagattu yokka sṛṣṭi sthiti layamulu, sarvajñuḍu, sarvaśaktimaṃtuḍu agu evanivalana kalugucunnavō aṭṭivāḍu brahma). yāskamuni ceppina prakāramu sṛṣṭilōni prativastuvu ' puṭṭucunnadi ' anu modalagu āru mārpulu ceṃducuṃḍunu. sṛṣṭisthitilayamulu anu mūḍumārpulalōnu - avasthalalōnu - migilina mārpulu aṃtargatamai yuṃḍuṭacēta nīmūḍē ceppabaḍinavikāni migilinavi kūḍā ceppabaḍinaṭlē. aṃducēta nī mūḍu mārpulē kāka yāskamuni ceppina ārumārpulu prapaṃcamunaku - prapaṃcamulōni prativastuvunaku - dēnivalana kalugucunnadō adiyē brahma (cf. Shakespear's seven stages of man) (ṣaḍbhāvavikāramulu)
("tasmāt jāyatē iti tajjaṃ, tasmin līyatē iti tallaṃca, tasmināniti cēṣṭata iti tadanaṃ - tajjaṃca, tallaṃca, tadanaṃ tēti tajjalān, sarvamidaṃ jagadbrahmaiva, tadvivartatvāt ityarthaḥ - śāṃtaḥ - ragādi rahitaḥ").
(idaṃtā brahmamē - anagā ī kanabaḍunadi, kanabaḍanidi ayina prapaṃcamaṃtayubrahmamē. eṃducētananagā tat = dāninuṃḍi (ā brahmanuṃḍi); ja - puṭṭinadi; la = ā brahmamaṃdu layamagucunnadi 'an iti' = ā parabrahmamaṃdu caliṃcucunnadi. ā parabrahma valananē vṛddhi poṃducunnadi - calanamu kaligiyunnadi. brahmanuṃḍi puṭṭi, brahmavalana caliṃcucu, brahmalōnē līnamagucunnaduna prapaṃcamaṃtayu brahma svarūpamē, brahma kaṃṭe vērainadikādu. aṃducēta idaṃtā brahmamē yani - śāṃtamaina manassugala vāḍai - rāgadvēṣamulu lēnivāḍai brahmanu upāsiṃcavalenu).
"yasmāt sarvamidaṃ vikārajātaṃ brahmaiva tajjatvāttallatvāt tadanatvācca, na ca sarva syaikātmakatvē rāgādayaḥ saṃbhavaṃti tasmācchāṃta upāsīta -" (śrīśaṃkaraḥ - brahmasūtrabhāṣyē - 1 - 2 - 1)
(prakṛtiyokka vikāramaina ī prapaṃcamaṃtayu brahmanuṃḍi puṭṭi, brahmavalana perigi, brahmalō layamu poṃduṭavalana brahmayē -)
"sarvaṃ khilvidaṃ brahma" ityucyatē tadadhīna sattā pravṝtti matvāt, natu sarvasvarūpataḥ (madhvācāryaḥ)
(sṛṣtṭi aṃtaṭilōnu - sṛṣṭilōnunna prati vastuvulōnu tanayokka sattānuṃci vāṭicē pravṛtti mārgamulōnaḍipiṃcuvāḍu - aṃtē kāni, annī tanarūpamaguṭavalanakādu).
(śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 2 - 10 - 268)
(śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu -)
adhaścōrdhvaṃca pravṛtaṃ pravṛtaṃ brahmaivēdaṃ viśvamidaṃ variṣṭaṃ. (muṃḍakōpaniṣat - 7 - 25)
(ī prapaṃcamaṃtayu brahmamē - manamuṃdunnadi, paścimamunanunnadi, dakṣiṇamunanunnadi, uttaramuna nunnadi, kriṃdanunnadi, mīdanunnadi, aṃtā brahmamē).
(okkaḍē dēvatula nāmamu dhariṃcinavāḍu - sanmātruḍaina okkaḍinē viprulu - jñānulu - anēka vidhamulugā ceppucunnāru).
"savaruṇaḥ sāyamagnirbhavati, samitrō bhavati, prātarudyan savitā bhūtvāaṃtarikṣēṇa yāti, sa iṃdrō bhūtvā tapatimadhyatōdivaṃ" - (adharvaṇi)
(sāyaṃkālamataḍu varuṇuḍu, agni agucunnāḍu. prātaḥkālamukāgānē mitruḍu(sūryuḍu) agucunnāḍu - savitayai aṃtarikṣamunuṃḍi veḷḷucunnāḍu - ataḍiṃdruḍai madhyanuṃḍi ākāśamu tapiṃpa cēyucunnāḍu).
"sathātā, savithātā, savāyarnabha ucchritaṃ, sō(a)ryamā, savaruṇa, sarudraḥ, sa mahādēvaḥ, sō (a)gniḥ, sa u sūryaḥ, sa u ēva mahā yamaḥ".
(ī prakāramugā adhiṣṭāna bhēdamucēta (upādhi bhēdamu cēta) nāmabhēdamunu, dharmabhēdamunu kalugucunnadi. aṭlu ayinanu āyā dēvatāparamuga cēyunadaṃtayu ā parabrahma yokka śakti ā dēvatā rūpamulalō uṃḍuṭacētanē cēyabaḍucunnadi. adhiṣṭāna bhēdamucētanē parabrahma vēṟu vēṟu dēvatā rūpamulugā kanabaḍucunnāḍu - iṭlē - "ōṃ tat brahma, ōṃ tadvāyuḥ ōṃ tadātmā, ōṃ tatsatyaṃ, ōṃ tatsarvaṃ ōṃ tatpurōnnamaḥ"; - "sa brahma sa śivassa harissēṃdrassō kṣaraḥ paramasvarāṭ".
(śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 5 - 2 - 163)
"yacca kiṃcit jagatsarvaṃ dṛśyatē śrūyatēpivā |
aṃtarbahiśca tatsarvaṃ vyāpya nārāyaṇasthitaḥ " (cūḍumu - 4 - 3)
"lavaṇapiṃḍō (a)otarbahiśca rasāṃtara śūnyaḥ, sarvō lavaṇaika rasaḥ ātmā ityarthaḥ".
(uppugaḍḍa yeṭlu lōpala paina uppu rasamukaladiyēkāni itara rasamu lēnidainaṭlēparabrahma lōpala paina pūrtigā okē rasamu - caitanya rasamu - kalavāḍu, caitanyamē rūpamainavāḍu, caitanya ghanamu, cidghanamu).
yadhāgniḥ kāṣṭēṣu svānārikēṣu sva dāhyēṣu ca vyāpyavartatē, tilēṣu tailamiva ca, tathā svājñadṛṣṭi prasakti sarvēṣu brahmādistaṃ cāṃta dēhēṣu satsu tadārō pāsta vādādi karaṇa jīvēśa pratyatpara rūpēṇa vyāpya vartatē).
(tanacēta dahiṃcabaḍu kāṣṭamulōpalanē vyāpiṃci agni yuṃḍunaṭlunū, tilalō (nuvvulalō) tailamu (nūne) yunnaṭlunu, ā prakāramē - tana ājñaprakāramē - tana śakti vāṭilō kaligiyunnaṃdunanē - mīdanu caturmukha brahma modalu kriṃdanu staṃbamuvaṟakunu gala samasta śarīramulaṃdu nīvokkaḍivē pratyagātmarūpamulōvyāpiṃciyunnāvu).
"kāṣṭagata jyōti kaivaḍi nikhila bhūtamulaṃdu nokaḍavai tanaru vīvu" (śrīmadāṃdhra mahābhāgavatamu - 10 - u.bhā.1181)
(tala veṃḍrukanu niluvugā reṃḍu pāyalugā cēsi, okapāyanu marala reṃḍu pāyalugā cēsi, iṭlu cēyagā cēyagā ā talaveṃḍrukalō oka kōṭi bhāgamaṃta sūkṣmamaina vāḍu parabrahma, sukhātmakamu - ani praṇavamu ceppucunnadi - 'aṇōraṇīyān' sṛṣṭilōni vastuvulanniṃṭilōnu atisūkṣmamainadi paramāṇuvu - dānikaṃṭe sūkṣmamainadi parabrahma - aṭlu sūkṣmātisūkṣmamainadi kanukanē parabrahma anni vastuvulalōnu pravēśiṃci vāṭilō pūrtigā vyāpiṃciyunnāḍu - parabrahma vyāpiṃciyuṃḍani vastuvu paramāṇuvaṃtadainanu lēdu. "harimayamu gāni dravyamu paramāṇuvu lēdu, vaṃśapāvana, viṃṭē"
(śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 2 - 1 - 17)
"pṛdhivyādyaktāṃ tāni pūrva pūrvāpēkṣayā | uttarōttarāṇi sūkṣmatarāṇi pṛdhivyādya vyaktāṃtagata sūkṣmadapi paramēśvara tatvaṃ ati sūkṣmaṃ".
(pṛdhivi modalu avyaktamu vaṟaku galavāṭilō muṃdu ceppina dānikaṃṭe tarvātadi kaṃṭe sūkṣmamu. iṭlu ī sūkṣma vastuvulanniṃṭikaṃṭe - avyaktamukaṃṭe paramēśvaruni tatvamu - parabrahma tatvamu - ati sūkṣmamu, mikkili sūkṣmamu)
(iṃta sūkṣmamainadi kanuka anniṃṭilōnu - eṃta sūkṣmamainavāṭilōnainanu - parabrahma pravēśiṃciyunnāḍu - prakṛti vastuvulalō ati sūkṣmamaina vastuvu paramāṇuvu - (ATOM = ultimate particle of matter).
(ōkaḍē ayi samastabhūtamulaṃdu aṃtarātmagānunnāḍu, karmalakadhyakṣuḍu -karmaphalamula niccuvāḍu -, sarvabhūtādivāsuḍu - samasta bhūtamulaṃdu adhivasiṃci yuṃḍuvāḍu -, bhūtamulalōnuṃḍuvāḍu kanuka avi panicēyu karmalaku sākṣi ayinavāḍu, caitanyamu - cētanatvamu, śakti - (Energy) kaligiṃcuvāḍu,kēvaluḍu (prakṛtitōgāni, dāni vikāramulatō gāni kaliyaka yuṃḍuṭacēta śuddha caitanyarūpuḍu, (cinmātruḍu) ayinavāḍu, satvarajastamōguṇamulu lēnivāḍu (triguṇamulaku atītuḍu), nirguṇuḍaina parabrahma okkaḍē. atanu enni rūpamulu dhariṃcinanu enni nāmamulu eṃdaṟu peṭṭinanu (nāmarūpamulenni kaliginanu) ā parabrahma okkaḍē).
(samasta bhūtamulaṃdu aṃtarātmagānuṃḍi anniṃṭinī tanavaśamulō nuṃcukoniokaḍē ayina parabrahma tana okē rūpamunu anēkarūpamulugā - anēka prakāramulugā cēyucunnāḍu).
parabrahma nirākāruḍu - aṃducēta kaṃṭiki kanabaḍaḍu, manasulō alōciṃcuṭaku vīlukānivāḍu - kāni vēdamulu, vēdāṃtamulu atanu eṭuvaṃṭivāḍō varṇiṃccunnavi. vāṭivalana brahmajñānamu manaku kalugucunnadi. itara vidhamula teliyabaḍanivāḍu - vēdāṃtamulu - upaniṣattulu brahmaguṟiṃci eṭlu ceppucunnavanagā:-
(brahma yokka sarvajñatvamu, sarva śaktimatvamu, prapaṃcamunaku sṛṣṭi sthiti layala kāraṇatvamu vēdāṃta śāstramuvallanē - upaniṣattulavalananē - teliya baḍucunnadi. vēdāṃtamulalō brahmaviṣayamu tātparyamutō viśadīkariṃpabaḍinadi. aṃducēta upaniṣattulu nityamu, śuddhamu ayina parabrahma paramulu - brahmamē aṃdulōni viṣayamugā galavi.
("sarva vēdānāṃ ya aṃta uktanyā yaiḥ tātparya nirṇayaḥ tēna pratyētavyaṃ brahma").
(vēdamulanniṃṭiki aṃtamaṃdu - vēdāṃtamulalō, upaniṣattulalō ceppabaḍina nirṇayamu prakāramu (siddhāṃtamu prakāramu) avagāhana cēsukōvalasina viṣayamu brahma, anagā, upaniṣattulu brahma guṟiṃci bōdhacēyunavi. brahmanu upaniṣattuladvārānē telusukōgalamu. aṭlu vēdamuladvārā tappa itara rītyā teliyabaḍanivāḍu brahma).
(upaniṣattulalō ceppabaḍina puruṣuḍu guṟiṃci, upaniṣattulacētanē teliyabaḍu parabrahma guṟiṃci ceppamani aḍugu cunnānu ani śruti ceppucunnadi. puruṣuḍanagā parabrahma (puramaṃdu śayaniṃcuvāḍu) itara pramāṇamulacētateliyabaḍanivāḍu).
(śrīmadbhagavadgīta -15 - 15)
(vēdamulaniṃṭicētanē teliyabaḍuvāḍanu - vēdamulanniyu nannē teliyacēyucunnavi).
(prapaṃcamunu - aṃdulōnunna samasta vastuvulanu tinuvāḍu - grasiyiṃcuvāḍu - sṛṣṭiṃcina prativastuvunu tānē saṃhariṃcuvāḍu) -
(cūḍumu - 'ātma' - 5 - (1) (e))
śāstrasya yōnitvāt śāstra yōniḥ kāraṇaṃ pramāṇaṃ asya brahmaṇaḥ yathāvat svarūpāva gamē.
(śāstramu, anagā ṛgvēdamu modalagunavi, evaninuṃḍi puṭṭinavō atanu brahma. atani svasvarūpamunu teliyacēyunadi kanuka vēdamē pramāṇamugā galavāḍu brahma. "śāstraṃ ṛgvēdādi yōniḥ pramāṇaṃ yasya tattathōktaṃ, tasya bhāvaṃ tatvaṃ, tasmāt vēdaika pramāṇa katvāt tadēka gamyatvaṃ" (brahma tatva prakāśikā)
(parabrahma yokka tatvamunu telusukonuṭaku vēdamē - śāstramē - pramāṇamu aṃducēta vēdamucētanē teliyabaḍuvāḍu brahma)
"mahataḥ ṛgvēdārēḥ śāstrasya anēka vidyāsthānōpa bṛṃdātasya pradīpavat sarvārthava jyōtinaḥ sarvajña kalpasya yōniḥ kāraṇaṃ brahma - - - anēka śākhā bhinnasya dēva tiryaṅmanuṣya varṇāśramādi pravibhāga hētōḥ ṛgvēdādyākhyasya sarvajñānākārasya aprayatnēnaiva līlanyāyēna puruṣani śvāsavat mahatō bhūtādyōnēḥ saṃbhavaḥ -" asya mahatō bhūtasya niḥśvasita mēvaidyamṛgvēdō yajurvēda ssāmavēdaḥ "ityādi śrutēḥ - tasya mahatō bhūtasya niratiśaya sarvajñatvaṃ sarva śaktimatvaṃ ca, adhavā yadhōktaṃ ṛgvēdādi śāstraṃ yōniḥ karaṇaṃ pramāṇaḥ anyabrahmaṇaḥ yadhāva tsvarūpāvagamē śāstrā dēva pramāt jagatō janmādi kāraṇaṃ brahmādhi gamyatē" (śrīśaṃkaraḥ - brahmasūtra bhāṣyē)
nahī dṛśasya śāstrasya ṛgvēdādi lakṣaṇasya sarvajña guṇānvitasya sarvajñāt anyataḥ saṃbhavphō asti (śrīśaṃkaraḥ)
(anēka vidyāviṣayamulanu pradīpamuvale teliyatagu anni viṣayamulanu bṛhadrūpamulō bōdhiṃcu goppa śāstramaina ṛgvēdamu modalagu vāṭiki kāraṇamainavāḍu, saṃkalpa mātramucē sṛṣṭi cēya galiginavāḍu brahma. dēva tiryaṅmanuṣyatvamulu varṇāśramamula pravibhāgamulu anu anēka śākhalu galigi ṛgvēdamu anu modalagu pērlu galiginadi sarvajñatvamē ākāramugāgala mahābhūtamu agu brahma yokka niḥśvāsamuvalananē prayatnamucēyakanē līlāmātramugā brahma yanu yōni nuṃḍi puṭṭinadi, aṃducēta ā ṛgvēdādi śāstramulaku kāraṇamainavāḍu brahma - mahābhūtamaina brahma yokka niḥśvāsamē ī ṛgvēdamu, yajurvēdamu, sāmavēdamu ani śruti ceppucunnadi. ā mahābhūtamu yokka itarulevvarikini lēni sarvajñatvamu, sarva śaktimatvamu ī śāstramunaku kāraṇamu - ī śāstramuvalananē jagattu yokka janma modalaguvāṭiki brahma kāraṇamani teliyavaccucunnadi. ṛgvēdamu modalagu lakṣaṇamulu gala yiṭuvaṃṭi śāstramu sarvajñaguṇamulugala ā sarvajñuḍagu brahmakaṃṭe itarunivalana kaluguṭa saṃbhavamukādu).
"asta mahatō bhūtasya niḥśvasi tamē vaitat yat ṛgvēdō yajurvēdassāmavēdō adharvāṃgirasa iti hāsaḥ purānaṃ vidyā upaniṣadhassūtrāṇi". (bṛhadāraṇyakōpaniṣat - 2 - 4 - 10)
(ī ṛgvēdamu, yajurvēdamu, sāmavēdamu, adharvaṇavēdamu, itihāsamulu, purāṇamulu, upaniṣattulu ā mahābhūtamaina brahma yokka niḥśvāsamē).
atra satyādīni, viśēṣaṇāni lakṣaṇārthaprathānāni, na viśēṣaṇa pradhānyānyēva samāna jātīyēbhya ēva vivartakāni viśēṣaṇāni - yadhā nīlamutpalamiti - lakṣaṇaṃ tu sarvatō vyāvartakaṃ, yathā avakāśādatra ākāśamiti. atra satyādi śabdāḥ na parasparaṃ saṃ badhyatē parārthatvāt ataḥ ēkaikō viśēṣaṇa śabdaḥ paraspara nirapēkṣō brahma śabdēna saṃ badhyatē - satyaṃ brahma, jñānaṃ brahma, anaṃtaṃ brahmēti. atra brahmaṇō ananya śēṣatayā vēdyatva pratipādanāt ānānaṃda rūpasya tadhā tyānupapattērniratiśaya sukhātmatvamasi tasya siddhyati. - - - jñāna śabdaḥ jñapti svarūpaṃ brahma lakṣa yitvā jaḍatvaṃ niṣēdhati).
(brahma satyamu, jñānamu, anaṃtamu ani ceppabaḍucunnadi. iccaṭa satyamu jñānamu, anaṃtamu anunavi viśēṣaṇamulugā vāḍina padamulu - brahma lakṣaṇamunu ceppuṭē prathānamaina uddēśamutō ceppabaḍinadi, brahma eṭuvaṃṭi lakṣaṇamulu galavāḍō ani vsiṣayamunu ceppuṭakē vāḍabaḍinavi. aṃtēgāni brahmaku - viśēṣaṇamulu anu uddēśamu prathānamugā nuṃcukoni ceppabaḍinavi kāvu. iṭuvaṃṭi lakṣaṇamulu galadi iṃkokaṭi - ī brahmatō samānajātiki saṃbaṃdhiṃcinadi iṃkokaṭilēdu (sajātīya rahitamu) ani ceppuṭaku uddēśiṃci vāḍina viśēṣaṇamulu. 'nīlōtpalamu' (nallakaluva) ani ceppinaṭlu - lakṣaṇamanunadi anni vidhamula vartiṃcunu - avakāśamunnadi kanuka idi ākāśamu - ani ceppinaṭlu - ikkaḍa satyaṃ, jñānaṃ, anaṃtaṃ anunavi okadānitō iṃkoka dāniki saṃbaṃdhamu lēnivi. aṃducēta ī mūḍiṃṭilō okkokka viśēṣaṇapadamu okadānitō iṃkoka dāniki saṃbaṃdhamu lēka brahma anu padamunakē saṃbaṃdhiṃciyunnavi - satyaṃ brahma, jñānaṃ brahma, anaṃtaṃ brahma - (brahma satyamu, brahma jñānamu, brahma anaṃtamu ani anvayiṃcukōvalenu. praḷayakālamaṃdu brahmakāka itara vastuvēdiyu lēkuṃḍuṭacēta praḷayamulō brahma okkaḍē migiliyuṃḍuṭacēta, ānaṃdarūpamu iṃkokaṭi, brahma atyaṃta sukha svarūpuḍu aguṭacētanu - mōkṣarūpuḍaguṭacētanu brahma satyamani ceppabaḍinadi. jñānamanagā jñapti. aṃducēta brahmajñānamu ani ceppuṭacēta brahma jñapti svarūpamani ceppucu jaḍamukādani ceppuṭa.
"jñaptirūpamapi jñānaṃ śuddhamēva svatassadā", aśuddhirjaḍarūpēhi dṛṣṭvā sarvājanairapi.
(jñānamu jñapti rūpamu, svataḥ śuddhamu; śuddhamu kānidi jaḍamu - ani aṃdaṟaku telisidē - jñānarūpuḍagu brahma - caitanyarūpuḍagu brahma - jaḍamulō pravēśiṃcinaṃduvalana ā jaḍamunaku (prakṛtiki) jñānamu (caitanyamu) kalugucunnadi.
aṃducēta brahma jaḍamukādu, jñānamātramu - caitanya mātramu ani ceppuṭaku " jñānaṃ parabrahma " ani ceppabaḍinadi.
(cūḍumu - 'satyaṃ jñānamanaṃtaṃ brahma’).
(brahmamu asadrūpamu kādanu saṃdēhamu pōgoṭṭuṭaku 'sat' anu padamunu, jaḍamu anu saṃdēhamu pōgoṭṭuṭaku 'cit' anu padamunu sadvitīyamanu padamunaku duḥkharūpamanu saṃdēhamu pōgoṭṭuṭaku 'ānaṃda' manu padamunu vāḍabaḍinavi. aṃducēta brahma saccidānaṃdamu - trikālā bhādyamu 'sa' kāramu ānaṃdaghanamu (mōkṣasvarūpamu). aṃducētanē "vijñānamānaṃdaṃ brahma", 'ānaṃdō brahma', "prajñānamānaṃdaṃ brahma" ani "ānaṃdōbrahma" śruti ceppucunnadi - (taittirīyōpaniṣat - 3 - 6 -)
"saccidānaṃda nitya paripūrṇuḍu" ī śabdamu yaṃdu lakṣitamainadē parabrahma - brahmamaṃdu ī paṃcapadaprayōgaṃ yelāgaṃṭē - parvatālayaṃdunnū sadaṃśaṃ unnadi ganuka tannirasanārthamai citpadaprayōgaṃ -saccitpadālunnū sūryāgnulaku kaligiyunnavi kanuka ānaṃdapadaprayōgamu. saccidānaṃdamulunnū haribrahmadulayaṃdu kalavu ganuka tannirasanārthamai nityapadaprayōgamu, saccidānaṃda nityatvamunnū, brahmamaina prādēśika śaṃkā nirasanārthamu pūrṇapadaprayōgamuī saccidānaṃda nityaparipūrṇa guṇālavalla brahmamu guṇi āyegadā aṃṭē "prakṛṣṭaḥ prakāśaśśacaṃdraḥ" anē maryādayaṃdu svarūpalakṣaṇālēkāni guṇaguṇibhāvaṃkādu. (brahmavidyā sudhārṇavamu - 2)
"ādāyadēkaṃ brahma tadēva satvaṃ rajastamaḥ iti trivṛtpradhānaṃ pravadaṃti.tataḥ kriyā śaktyā sūtraṃ. jñānaśaktyā mahān iti tadēva sravadaṃti. tataḥ ahaṃ iti jīvaṃ jīvōpādhiṃ ahaṃkāraṃ ca tadēva pravadaṃti. tataśca jñānakriyārtha phalarūpatayā jñānaśabdēna tattaddēvatāḥ kriyāḥ iṃdriyāṇi, arthāḥ viṣayāḥ phalaṃ tatprakāsaḥ sukhādivā, tadrūpatayā brahmaiva bhāti, nahi sarva svarūpēṇa svatō bhāsamānasya brahmaṇaḥ svasiddhau pramāṇāpēkṣā iti bhāvaḥ".
(moṭṭamodaṭalō okaṭē ayina brahmanu satvarajastamamulanu mūḍiṃṭigā ceppucunnāru, dāninē tarvāta kriyāśakti valana sūtramani jñānaśakti cēta mahat ani ceppucunnāru - tarvāta dāninē jīvuḍani, jīvuni upādhiyani, ahaṃkāramani ceppucunnāru. aṭu tarvāta jñānakriyārthaphala rūpamulavalana (jñānaśabdamu valana āyā dēvatalu, kriyalaina iṃdriyamulu, arthamulaina viṣayamulu, phalamu laina prakāśamu, sukhamu modalagunavi) jñānarūpamulē kanukanu brahmamani ceppucunnāru. svayamugā prakāśiṃcucunna brahma vīṭi anniṃṭi rūpamulatō prakāśiṃcuṭa ataniki pramāṇamulukāvu.
(manassu cētanē - śāstramucētanu, gurūpadēśamu cētanu saṃskariṃpabaḍina manassu cētanē - parabrahma svarūpamu telusukonuṭaku vīlagunu. iṭlu telusukonina tarvāta bhēda buddhi yuṃḍadu - brahma vēṟu prapaṃcamuvēṟu anu buddhi uṃḍadu - aṃtā parabrahmamē anu jñānamu kalugunu. aṭlukāka evaḍu ī sṛṣṭilō parabrahmakaṃṭe itara vastuvulanēkamulunnavi - prapaṃcamu brahma rūpamukādu - ani talacunō aṭṭivāḍu (brahmajñānamu lēnaṃdunavalana) janma paraṃparalanu poṃdunu -).
"ya dēva hita damutra, yadamutra tadanviha mṛtyōssa mṛtyu māpnōti ya iha nānēva paśyati iti jīva prājña bhēda dṛṣṭi mapavadati".
"iha dēhē yaccaitanyaṃ tadēva vā mutra sūryādau, ēva makhaṃdaikarasē brahmaṇi yō nānēva paśyati sabhēda darśi, maraṇānmaraṇaṃ prāpnōti; saṃsārabhayānna mucyatē ityarthaḥ".
(ī lōkamulō dēhamulō ē caitanyamunnadō - ē caitanya śakti yunnadō - adē paralōkamaṃdu sūryuḍu modalagu vāṭilō nunnadi. akhaṃḍaikarasamai parabrahmalō ā caitanyamē yunnadi - parabrahma ā caitanya rasarūpuḍu - 'cit ghanaṃ'. dīniki bhēdamunnadanukunuṭa midhya. evaḍu ī midhyābhēdamu kaligiyuṃḍunō vāḍu bhēda darśī - oka janma tarvāta niṃkoka janma poṃdunu - saṃsāramuvalana kalugu bhayamuvalana viḍivaḍaḍu).
(sṛṣṭilōni prati vastuvu brahmalōnuṃḍi puṭṭi brahma valana perigi brahmalōnē layamaguṭacēta ā vastuvulanniyu brahma rūpamulē, vāṭi anniṃṭilōnunna tatvamu okkaṭē - brahma tatvamu. prati vastuvulōnu parabrahma aṃśa. prakṛti aṃśa, prakṛti aṃśakalisiyunnadi kanuka, ī reṃḍu aṃśalu kūḍa bhagavaṃtuni śaktulē kanuka anniṃṭilō nunna tatvamu ōkaṭē. aṃducēta parabrahma akhaṃḍaikarasamu).
(bṛhadāraṇyakōpaniṣat - 5 - 5 - 2)
(a, u, ma anu mūḍakṣaramula rūpamaina ōṃkāramu satyamainadi. ā satyamē ādityuḍu (sūryuḍu), ā ādityamaṃḍalamaṃdunna puruṣuḍē kuḍikaṃṭilō nunnavāḍu - "yadādityagataṃ tējaḥ - - tattējō viddhimāmakaṃ" (śrīmadbhagavadgīta - 15 - 12)
(sūryunilōnuṃḍu tējassu nādē ani telusukonumu), ā tējassē sṛṣṭilōnunna anni vastuvulalōnu caitanyaśaktigā nunnadi.
"tajastējasvi nāmahaṃ" (śrīmadbhagavadgīta - 7 - 10)
(tējassugalavāṭilōnunna tējassu nēnē - parabrahmamē).
"svatējasā viśvamidaṃ tapaṃtaṃ". (śrīmadbhagavadgīta - 11 - 19)
"dhyēyassadā savitṛmaṃḍala madhyavartī nārāyaṇaḥ"
(sūryamaṃḍalamaṃduṃḍi - dānilō pūrtigā vyāpiṃciyuṃḍuvāḍu dhyāniṃcataginavāḍu). "ya ēṣō (a)kṣiṇi puruṣō dṛśyatē ēṣa ātmēti hānāca, ētadamṝtamabhaya mētadbrahma -"
(kuḍikaṃṭilō kanabaḍucunna puruṣuḍu brahma).
(brahmaku puramuvaṃṭidaina ī śarīramunaṃdu sūkṣmamaina tāmarapuvvu vaṃṭi ākāramugala hṛdayamanu vēśmamu (illu) vaṃṭidaiana hṛdayākāśamu lōpalanunnavāḍu parabrahma vedakataginavāḍu) (dhyāniṃcataginavāḍu)
"nirupādhika sattā yōgi nityā saṃkucita jñānaikākāraṃ trividha paricchēdarahitaṃca iti brahma svarūpaṃ vivṛtaṃ -" yō vēda nihitaṃ guhāyāṃ paramēvyōman "iti hṛdaya guha nihitatva prakārika jñāna panēna upāsanaṃ hita mityuktaṃ".
"paramēvyōmni" ityaprākṛtākāśa śabditaṃ paramapadamucyatē" "ya ēṣō aṃtarhṛdayākāśastasmi śētē, sarvasya vaśī"
(bṛhadāraṇakōpaniṣat - 44 - 22)
"ēṣamē ātmā aṃtarhṛdayē" - ī guṇamulu kala yī ātma nāhṛdayamulōpala nunnāḍu) grahiṃcuṭaku vīlagu buddhi vijñānamu hṛdayamuna nuṃḍuṭacēta parabrahmanu telusukonuṭaku hṛdayamu sthānamani ceppabaḍinadēkāni yaṃtaṭi cinna pradēśamunanē yunnāḍani ceppuṭa uddēśamukādu - anni vastuvulalōnu nunna parabrahma sālagrāmamunanunnāḍani upāsana cēsinaṭlē, śivaliṃgamulō śivuḍunnāḍani upāsana cēsinaṭlē hṛdayapuṃḍarīkamuna parabrahma unnāḍani upāsana cēyavalenu.
"sī. dēvā, koṃdaṟu sūkṣmadṛṣṭigalavāraina mahātmakulu - - -
--- āraṇulanu pēra namaru ṛṣulu
līla suṣumnānāḷī mārgagatuḍavai hṛtpradēśamuna jariṃcucunna
ruci daharākāśarūpigā bhāviṃturaṭṭi hṛtpadmaṃbunaṃdu veḍali
tē. - - -
brahmaraṃdhraṃbu brāpiṃci paramapuruṣa
sumahitānaṃdamaya paraṃjyoti yaina
yīśu ninu boṃdi maṟi puṭṭa ravani yaṃdu" (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 10 - u.bhā || 1214)
“ēṣama ātmā (a)otarhṛdayē (a)ṇīyān vrīhērvā" iti ca hṛdayā yatanatvamaṇī yastvaṃ cārā gramātrasya jīvasyāva kalpatē. nā paricchinnasya brahmaṇaḥ nanu "jyāyān pṛdhivyāḥ" ityādyapi na paricchinnē avakalpata iti, atra brūmaḥ" na tāvadaṇīyastvaṃ jyāyastvaṃ cōbha ya mēkasminnāśrayētuṃ śakyaṃ virōdhāt.
anyatarāśrayaṇēca prathama śrutatvādaṇīyastvaṃ yuktamāśrayituṃ śakyaṃ jāyastvaṃtu brahma bhāvāpēkṣayā bhaviṣyati - - - yatsarvēṣu vēdāṃtēṣu prasiddhaṃ brahma śabdasyālaṃbanaṃ jagatkāraṇa mīhaca "sarvaṃ khilvidaṃ brahma" iti vākyōpakriyē śrutaṃ tadēva manōmaya tyādi dharmērviśiṣṭamupadiśyatē iti yuktaṃ ".
(ī ātma - brahma - nā hṛdayamulōpala vrīhīdhānyamu kaṃṭenu yadalukaṃṭenu cinnadigā nunnadi ani aṃta sūkṣmamugā nunnadi yani ceppuṭa jīvuniki saṃbaṃdhamu kalpiṃci ceppabaḍinadi. aṃtēkāni aparicchinnuḍaina (dēnilōnainā parimiti lēka eṃta cinnadānilōnaina nuṃḍuvāḍaina) parabrahma guṟiṃci kādu. (parabrahma aṃśayē jīvuḍu - reṃḍunū okē tatvamu. aṇuvaṃtadiyani, dānikannā peddadiyani virōdhaguṇamulu reṃḍu okē vastuvunaṃduṃḍuṭa saṃbhaviṃpadu - cīkaṭi veluturu okē cōṭa okēsāri yuṃḍavu - parabrahmamu aṇumātramani modaṭa ceppuṭacēta okadānilō saṃbhavamu. aṇuvu kaṃṭe peddadiyani ceppuṭa brahmabhāvamunapēkṣiṃci itaravastuvu guṟiṃci ceppaḍamainadi. upaniṣattulanniṃṭilōnu parabrahmayē jagattunaku kāraṇamani ceppabaḍinadi - "sarvaṃ khilvidaṃ brahma" (ī prapaṃcamaṃtayu brahmamē ani) (“aṇōraṇīyān, mamā tō mahīyān” (aṇuvukaṃṭe cinnadi, mahattatvamu kaṃṭe peddadi - anniṃṭikaṃṭe cinnadāni kaṃṭe cinnadi - anniṃṭikaṃṭe peddadāni kaṃṭe peddadi).
"īśvarassarvabhūtānāṃ hṛddēśau(a)rjuna tiṣṭatiḥ" (śrīmadbhagavadgīta - 18 - 61)
(samasta bhūtamulayokka hṛdayasthānamaṃdu īśvaruḍu - parabrahma - yunnāḍu).
"padmākōśa pratīnāśaṃ hṛdayaṃcāpyadhōmukhaṃ - - -
tasyāṃtē subhiraṃ sūkṣmaṃ tasmin sarvaṃ pratiṣṭataṃ |
tasya madhyē mahānagnirviśvārcirvitōmukhaṃ |
- - - tasya madhyē vahniśikhā aṇīyōrthvāvyavasthitaḥ |
- - - tasyāḥ śikhāyā madhyē paramātmā vyavasthitaḥ |
sa brahma, sa śivassa harissēṃdra sō kṣaraḥ parama svarāṭ ||" (maṃtra puṣpamu)
(samasta bhūtamulaku hṛdayamanu sthānamu kaladu - adi parmakōśamu vale prakāśiṃcucuṃḍunu. dāni lōpala sūkṣmamaina kaladu. aṃdulōnē anniyu pratiṣṭiṃpabaḍi yunnavi. dāni madhyanu paramātma - parabrahma yunnāḍu - atanē brahma, atanē śivuḍu, atanē viṣṇuvu, atanē iṃdruḍu, akṣaruḍu, paramuḍu, svarāṭṭu).
brahmaiva tēna gaṃtavyaṃ brahmakarmasamādhinā ||". (śrīmadbhagavadgīta - 4 - 24)
"tyāgādi kriyā karma havirbrahmaiva vastu sat |
yatra prakṣipyatē (a)gnau, tatyōpibrahmaiva kēvalaṃ |
tyajyatē kṣipyatē yēna sakartā brahma cinmayaṃ |
tyāga prakṣyēpa rūpāyā kriyā brahmaiva tadḍhṛtaṃ |
hutēnatēna gaṃtavyaṃ phalaṃ brahma svargādi tat |
karmaṇyanēna rūpēṇa samādhiryasya dhīmataḥ |
tēna brahma vidā brahma gaṃtavyaṃ citsukhā dvayaṃ ||" (gītābhāva prakāśamu - 4 - 167 to 170)
(yajñamu cēyunapuḍu cēyuvāru cēyiṃcuvāru, cēyu kriya yaṃtayu brahmamē - anniyu brahma rūpamulē - tyāga kriya brahma, prakṣēpa kriya brahma, agni brahmamu,yajñamu cēyu yajamānuḍu brahma; yajñamu cēyiṃcu adhvaryuḍu brahma, yajñaphalamaina svargādulu brahmamē. ī prakāramugā bhāvana cēsina yajñamu anu karma oka samādhiyē - dīnini baṭṭi prati vastuvu prati kriya brahmamē - ani bhāviṃcavalenu).
(śrīmadbhagavadgīta lō parabrahma yokka vibhūtulu ceppabaḍinavi - 'vividhaṃ bhavati iti vibhūtiḥ' - tānē anēka vidhamulu - anēka rūpamulugā aguṭa. aṭlu ayinarūpamulanniyu bhagavaṃtuni rūpamulē - aṃducēta sṛṣṭilōnunna rūpamulanniyu parabrahmavē - atanu tappa iṃkoka vastuvulēdu -).
(chāṃdyōgyōpaniṣat 6 - 1 - 4)
(oka maṭṭi uṃḍanu telusukonina maṭṭitō cēyabaḍina kuṃḍa, mūkuḍu modalagu vastuvulanniyu teliyanagunu - maṭṭitō cēyabaḍinavastuvulanniyu vēṟu vēṟu mārpulu - rūpamulu ceṃdi, vēṟu vēṟu nāmamulukaligiyunna vainanu avanniyu pūrtigā maṭṭiyē - nijamunaku avanniyu maṭṭiyē. vikāramu - mārpu - ceṃdina ī vastuvulanniyu asatyamulu - maṭṭi yokkaṭiyē satyamu - ā vikāramu ceṃdina vastuvulanniyu naśiṃcagā - vāṭi ākāramu ceḍipōgā - kuṃḍa lēka mūkuḍu baddalayi pāḍayipōgā avi maṭṭiyē yagunu - maṭṭitō cesina kuṃḍa mūkuḍu modalaguvāṭiki maṭṭi kāraṇamu; kuṃḍa mūkuḍu kāryamulu. kārya vastuvulu ceḍipōyinanukāraṇavastuvu ceḍadu, kārya vastuvu dāni kāraṇa vastuvulōnē līnamagunu - aṭlē brahma prapaṃca sṛṣṭiki kāraṇamu - brahma sṛṣṭiṃcina prapaṃcamu praḷayamulō dāni kāraṇamaina brahmalō kalisipōvunu - līnamagunu. aṃducēta prapaṃcamu asatyamu. adi puṭṭuṭaku kāraṇamaina brahma satyamu, śāśvatamu, nityamu. aṃducēta brahmalōnuṃḍiprapaṃcamu puṭṭinadikanuka brahmanu telusukonina prapaṃcamaṃtayu - dānilōnivastuvulanniyu teliyanagunu -).
"yat jñānāt sarva vijñānaṃ śrutiṣu prativāditaṃ mṛdādyanēka dṛṣṭāṃtai stadbrahmētyavadhāraya. vi jijñāsyatayā yacca vēdāṃtēṣu mumukṣubhiḥ samarthyatē (a)tiyatnēna tadbrahmētyavadhāraya".
(dēnini telusukonina anniyu telusukonuṭa yagunō yani, maṭṭini telusukonina maṭṭitō cēyabaḍinavanniyu teliyanagunō anu nēka dṛṣṭāṃtamulatō śrutilō brahma prativādiṃpabaḍinadi. dānilō upaniṣattulalō mumukṣuvulu samarthiṃcucunnāru -adiyē brahmayani telusukonumu).
"mṛccarāvādi rūpēṇa yadhābhāti svabhāvataḥ |
tathā svarṇatayā bhāti śivassarvāva bhāsakaḥ |
kaṭakādi vibhāgēna yathā hēya prakāśatē |
tathā sarvatayābhāti śivassarvāva bhāsakaḥ |
aṃdhakāraḥ prakāśaśca yathā ākāśē prakāśatē |
jaḍā jaḍamidaṃ sarvaṃ tathā bhāti parātmani |
vīcī taraṃga pūrvāstu yadhau bhāṃti mahādadhau | mahadādi viśēṣāṃtaṃ jagadbhāti tadhātmani "
("yathā ēkaiva mṛttikā ghaṭa śarāvādi nānā kāryātmanā bhāsatē. tathā paraśivō pi māyōpādhivaśāt sakala jagadātmanā bhāsatē ityarthaḥ. yathā śuktikā svādhiṣṭāna caitanyastha māyā vaśādārōpya rajatā kārēṇa bhāsatē. tathā paraśivōpi svāśritamāyāvaśātsakala jagadātmanā bhāsatē ityarthjaḥ yathā yasminnēva niravayavē ākāśē upādhivasāt parikalpita bhēdau viruddha svabhāvādapi tamaḥ prakāśau yugapat bhāsatē,.tadvadupādhiparikalpita bhēdē para śivasvarūpē cētanā cētana vibhāgātmaka prapaṃcōpi vyavastha tassan prakāśatē. ityarthaḥ yathā ēkasminnēva samudrē vīcī taraṃga budbudāryākārya viśēṣāḥ pratīti samayē adabhāsaṃ tē, prasasta ttraiva līyaṃtē ēvaṃ paraśiva svarūpē ((a)pi ākāśādi bhūta bhautikādyātmakāḥ ākāra viśēṣāḥ svamāyāvaśāt bhāsaṃtē, tadhaiva tatra līyaṃtē. ca ityarthaḥ").
(okaṭē maṭṭi dānitō cēyabaḍina kuṃḍa mūkuḍu modalagu anēka pāryarūpamulugā mārunō, aṭlē paramaśivuḍu - parabrahma - māya yanu upādhitō kalisiyuṃḍuṭavalana sakala jagattuvale rūpiṃcucunnāḍu - aṭlē tanalō adhiṣṭiṃciyunna caitanyamu māyāvaśamu cēta mutyapucippa veṃḍivale kanabaḍunu. aṭlē paramaśivuḍu tānu āśrayiṃcina māyacēta jagattugā prakāśiṃcucunnāḍu - kanabaḍucunnāḍu. niravayavamagu okē ākāśamunaṃdu viruddha svabhāvamulu galacīkaṭi veluturulu eṭlu kanupiṃcucunnavō, ā prakāramē upādhi bhēdamuvalana paramaśivuni svarūpamaṃdu (parabrahmamaṃdu) cētanamulu acētanamulu ani bhēdamugala prapaṃcamu bhāsiṃcucunnadi. okaṭē ayina samudramu nīrunuṃḍi nuraga keraṭamulu, buḍagalu anu rūpamulu kalugucu ā nīṭilōnē marala līnamagucunnavi. iṭlē parama śivuni śarīramaṃdu ākāśamu modalagu bhūtamulu, bhautikamulu anu ākāra viśēṣamulu atani māyavalana kalugucunnavi, aṃdulōnē līnamagucunnavi. aṃducēta parabrahmanuṃḍi puṭṭi, parabrahmalōnē līnamagucunnaṃduna avanniyu (ī prapaṃcamaṃtayu) bhagavaṃtuni rūpamē, prapaṃcamulōnunna prativastuvu bhagavaṃtuni rūpamē, idaṃtā bhagavaṃtuḍē - parabrahmayē - "viśvaṃ nārāyaṇaṃ vēdaṃ" (maṃtrapuṣpamu) "viśvaṃ viṣṇurvaṣaṭkārō" (viṣṇu sahasranāmamulu).
("laukika pratīti siddhaṃ kāraṇāt kāryasya ananyatvaṃ tāvat yathā ēka piṃḍāra jñānāṃ ghaṭa śarāvādēnāṃ tasmāt anatirikti dravyatayā tajñānēna jñātvā ityarthaḥ.atra kāraṇādi vādēna kāraṇāt kāryasya buddhiśabdāṃtarādibhiḥ dravyāṃtaratvaṃā śaṃśya lōka pratītyaiva kāraṇāt kāryasya ananyatā upapādyatē".)
(kuṃda modalagu kārya vastuvulu pērunaku mātramē, vāṭikāraṇamaina maṭṭikaṃṭe vēru - vāṭiki asalu kāraṇamanunadi maṭṭiyē - maṭṭi modalagu kāraṇa vastuvulēsatyamu).
(lōkamulō kāraṇamu kaṃṭe kāryamu vēṟukādu ani prasiddhi. okē maṭṭi muddatō cēyabaḍina kuṃḍa mūkuḍu modalagunavi ā maṭṭimuddakaṃṭe vēṟukāvu ani telusukoninaṭlē, kāraṇavastuvukaṃṭe kāryavastuvu vēṟukādu ani ceppuṭakē yī udāharaṇa ceppabaḍinadi).
(ōṃ, tat, sat ani mūḍu vidhamula brahmayē nirdēśiṃpabaḍucunnāḍu, tat anagā adi - dūramugānunnadi - idaṃ anagā idi - daggargānunnadi, manaku dūramugānunnadi - kanabaḍakuṃḍanunnadi brahma - manaku daggaragānunnadi yī prapaṃcamu - aṃducēta daggaragā lēnidi, prayatnamu cēsinanēgāni aṃdubāṭulōnuṃḍanidi brahma kanuka tat = adi anu padamuvalana brahmamē ceppabaḍucunnāḍu - "ōṃ tatsat iti nirdēśō brahmaṇastrividhassmṛtaḥ" iti bhagavadvacanāt stuti namaskārādikaṃ karmā sātvikaṃ viguṇamapi śraddhā pūrvakaṃ brahmaṇaḥ abhidāna prayōgēṇa saguṇaṃ sātvikaṃ saṃpāditaṃ bhavati (śrīśaṃkaraḥ)
(stuti, namaskāramu munnagu karma sātvikamu kānivi, guṇarahitamainavi yainanu brahma yokka "ōṃ, tat, sat" anu ī mūḍunāmamulanu śraddhatō smariṃcinayaḍala adi guṇamu kaladiyu, sātvikamainadiyu nagunu).
(aṃdaṟi hṛdayamulōnunna bhagavaṃtuḍu dūramugā unnāḍani aṃducēta 'tat' anu prayōgamunnadi. eṃducētananagā –
"ślō|| 'sadā bhōga bhājāṃ sudūrē vibhātaṃ, mudāyōga bhājāmadūrē vibhātaṃ |
saghārācidānaṃdakaṃdaṃ sadārāgha dēśaṃ vidēhātmajānaṃdakaṃdaṃ prapadyē " (śrīrāmakarṇāmṛtaṃ - 4 - 107)
"maṃtata bhōgānu vihāra cittulaku boṃdan dūramai bhaktisaṃ |
yuta yōgīṃdrulakella dāpagucu vēdyuṃḍai cidānaṃduḍai |
kṣiti putrī hṛdaya pramōdakaruḍai celvoṃdu śrīrāmunin |
satataṃbun śaraṇaṃbu vēḍedanu. mōkṣa śrī samākāṃkṣinai ||". (śrīrāmakarṇāmṛtaṃ - 4 - 107)
(ellapuḍū bhōgamulaṃdē āsaktigalavāriki - bhagavadbhakti lēnivāriki - parabrahma tanalōnē unnāḍanu nammakamu lēnivāriki dūramugā nuṃḍuvāḍunnū, bhakti yōgulaku - bhagavaṃtuḍunnāḍani nammakamugalavāriki eppuḍū daggaragānē hṛdayamulōnē yuṃḍuvāḍu - agu śrīrāmacaṃdra parabrahmanu śaraṇu poṃducunnānu).
maṟiyunu brahma yanagā ī kriṃda vidhamugā kūḍa arthaṃ ceppabaḍinadi: -
(mahākāśamu vale brahmāṃḍamulalō paina lōpala pūrtigā vyāpiṃciyunnaṭṭi paripūrṇa caitanyamu brahma - ī caitanyamu reṃḍu vidhamulu - māyā viśiṣṭa caitanyamubrahmapadamunaku vācyamu - anagā sṛṣṭilōnunna samasta vastuvulalōnunna caitanyamu prakṛtitō kalisiyunnadi. reṃḍavadiśuddha caitanyamu brahma padamunaku lakṣyamu. śuddha caitanyamanagā sṛṣṭikimuṃdu prakṛtitō kaliyaka parabrahma kēvaluḍai okkaḍē ayi yuṃḍu sthiti).
(evaḍu ī lōkamunu paralōkamunu samasta bhūtamulanu tānu vāṭilōnuṃḍi niyamiṃcuvāḍu - vāṭicēta vāṭi vāṭi vṛttulanu cēyiṃcuvāḍu - atanu brahma).
(sat anagā nityuḍu ani ceppabaḍu avidyā śabalabrahma). (triśikha brāhmāṇōpaniṣat)
(cit acit - ātma, anātma, caitanyamu galadi caitanyamu lēnidi ayina vastuvula śarīramu (rūpamu) tānē ayinaṃduna tadātma bhūtamainavāḍu vāṭitō tādātmyamunu poṃdinavāḍu) (avi tānē ayinavāḍu) tatsṛṣṭvā tadēvānu prāviśat, tadanu praviśya saccatyaccā bhavat (parabrahma lōkamulanu sṛṣṭiṃci, vāṭilō tānu pravēśiṃci sat, tyat, ātma vastuvu, anātma vastuvu tānē āyenu - sṛṣṭilō ī reṃḍuvastuvulē yunnavi - ātma vastuvu, anātma vastuvu - ātmavastuvu anagā parabrahma yokka caitanyāṃśa, anātma vastuvanagā prakṛti, dāni yokka vikāramulu - ī reṃḍu aṃśalu kalisiyē prati vastuvulōnu unnavi - ā reṃḍu aṃśalu tānē kanuka sṛṣṭilō prativastuvu parabrahmarūpamē, parabrahmamē - aṭṭi vastuvulanniyukalisina prapaṃcamu. aṃducēta parabrahmarūpamē - parabrahmamē).
(sat, cit, sukhamu tānē ayinavāḍu - sukhamanagā ānaṃdamu - aṃducēta sat, cit, ānaṃdaṃ (saccidānaṃdaṃ) brahma (cūḍumu - 9, 10).
(brahma anagā ātma - anniṃṭiki tānē aṃtarātmagānu, vāṭi śarīramugānu tānē yuṃḍuṭacēta brahma -
(īśvaruḍē brahma - brahma viṣṇu mahēśvarulanu trimūrtulakaṃṭe nadhikuḍu - sadāśivuḍu - brahma modalagu trimūrtulu īśvaruḍu kāru) (satvarajastamō guṇamulanu triguṇamulugala jaḍamaina prakṛtitō kaliyuṭacēta nā triguṇamulu brahma viṣṇu mahēśvarulanu trimūrtulugā - sṛṣṭi sthiti layamulu cēyuvārugā naitiri. parabrahma ayina śrīmahāviṣṇuvē trimūrtulāyenu anigāni parabrahma ayina śivuḍē trimūrtulugānāyenu aninanu dōṣamulēdu). trimūrtulugā mārinavāḍē parabrahma.
(ellakālamulaṃduṃḍuvāḍu, rāgādi dōṣamulu lēnivāḍu kanuka, prakṛti dōṣamulanaṃṭanivāḍu kanuka śuddhuḍu, sarvajñuḍu kanuka buddhuḍu. mōkṣamē rūpamugāgalavāḍu kanuka muktuḍu - karma phalamulaṃṭanivāḍu kanuka muktuḍu, icchājñānakriyāśaktulu - iccāmātramuna (kōrukoninaṃtanē) jagattunu sṛṣṭiṃcagaliginavāḍu, citra vicitramaina sṛṣṭini cēyagala jñānamugalavāḍu, tānu ē vastuvulōnunna dānicēta dāni panulu kaḷalu cēyiṃcagaliginavāḍu - iṭuvaṃṭi vāḍu brahma).
(sṛṣṭilō anni vastuvulu ati sūkṣmarūpamulō okē padārthamugā kalisiyunna rūpamu tānē ayinavāḍu, aṭlu samaṣṭirūpamulōnunna vastuvulu kālānusāramugā - kālamu gaḍacina koladi - vēru vēru rūpamulanoṃdi vēṟu vēṟu vastuvulugā ayinappaṭi rūpamulu anniyu tānē ayinavāḍu - ī samaṣṭi vyaṣṭi rūpamulu janana maraṇa rūpamagu saṃsāra pravāhamugā mārinapuḍu ā rūpamulanniṃṭilōna pūrtigā vyāpiṃciyuṃḍuvāḍu parabrahma).
(bāgā peddadigā vṛddhipoṃdunadi - vāmanamūrtivale - anniṃṭikaṃṭe peddadaina mahattattvamukaṃṭe peddadigā vṛddhi poṃdunadi; mūḍukālamulaṃduṃḍunadi, praḷayakālanadu naśiṃcakuṃḍa migili yuṃḍunadi, sṛṣṭi aṃtamulōnu sṛṣṭilōni vastuvulanniṃṭilōnu, sūdimōpinaṃta sthalamu migalakuṃḍunaṭlu - pūrtigā vyāpiṃciyuṃḍuvāḍu, anni vastuvulalōnu adhiṣṭiṃciyuṃḍuvāḍu, pratyakātmakaṃṭe - jīvātmakaṃṭe - vēṟukānivāḍu).
(idaṃtayu anidya - māya - ani ārōpiṃcinadaṃtayu - ī sṛṣti aṃtayu - paramārtha dṛṣṭilō brahmamē).
(ī sṛṣṭilō ē koṃcemainadainanu sadvastuvukāni, asadvastuvukāni bhagavaṃtuniki vyatirēkamainadi - bhagavaṃtuḍukānidi - lēdu. sṛṣṭilōnunna sadvastuvulu asadvastuvulanniyu bhagavaṃtuḍē - sṛṣṭilōni prati vastuvulō kāraṇavastuvu yokka aṃśa, kārya vastuvu yokka aṃśa anu reṃḍunū kalavu. kāraṇavastuvu brahma yokka cicchakti, kārya vastuvu prakṛti yokka pariṇāmamu. ī reṃḍu aṃśalu prati vastuvulōnuṃḍuṭavalananē kāraṇavastuvunuṃḍi kārya vastuvu puṭṭucunnadi. ī reṃḍunu bhagavaṃtuni aṃśalē kanuka, ī reṃḍu kānidi maṟokaṭi lēdu kanuka bhagavaṃtuḍu kānidi ē vastuvunu lēdu - "ā harimayamugāni dravyamuparamāṇuvu lēdu" (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 2 - 1 - 17)
"kāraṇa kārya hētuvagu kaṃjadaḷākṣuni kaṃṭe anyulevvārunu lēru" (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 2 - 7 - 211)
(prakṛti, puruṣuḍu, kālamu anu mūḍu tatvamulu. kummarivāḍu kuṃḍalu cēyuṭaku kāvalasina muḍisaruku maṭṭi. aṭlē parabrahma sṛṣṭi cēyuṭaku - sṛṣṭilōni samasta vastuvulanu cēyuṭaku - kāvalasina muḍisaruku prakṛti - (prakarṣēṇa kṛtaṃ iti prakṛtiḥ - bāgugā parabrahmacē cēyabaḍinavi (sṛṣṭiṃcabaḍinavi) - dānitō ē vastuvunainanu cēyuṭaku vīlainavi) prakṛti jaḍamu kanuka dānilō tana caitanyaśaktitō pravēśiṃci dāniki caitanyamu kaligiṃci dānilōnuṃḍi anēkavastuvulanu puṭṭiṃcuvāḍu parabrahma. aṭlu dānilō pravēśiṃcuvāḍu kanuka puruṣuḍani ceppabaḍucunnāḍu. aṭlu puṭṭina prativastuvunu kālānusāramugā kālamu gaḍacinakoladi vṛddhi poṃdiṃpa cēyu pravartiṃpacēyunadi kālamu kālarūpuḍainavāḍu parabrahmamē, iṭlu prakṛti puruṣuḍu, kālamu anu mūḍu tatvamula rūpamu tānē ayinavāḍu parabrahma) (ī mūḍu tatvamulu kalisi prativastuvulōnu pūrtigā yuṃḍuṭavalana ā mūḍu tatvamulu tānē yaguṭavalana pūrṇuḍu ani ceppabaḍucunnāḍu).
(sarvamunu telisinavāḍu - citra vicitramaina sṛṣṭi cēsinavāḍu kanuka sarvajñuḍu).
(prajñānamē parabrahma - "yat jñānānnāparaṃ jñānaṃ tadbrahmau tyava dhārayēt".
(dēnini guṟiṃci jñānamu kaligina dānikaṃṭe utkṛṣṭamaina jñānamu maṟilēdō adiyē brahma yani telusukonumu).
"yat jñātvā nāparaṃ jñēyaṃ tadbrahmētyavadhārayēt |
tiryagūrthvamadhaḥ pūrṇaṃ saccidānaṃdamavyayaṃ |
ānaṃdaṃ nityamēkaṃ tadbrahmātyavadhārayēt ||".
dēnini telusukonina aṃtakaṃṭe maṟi telusukōvalasinadi lēdō adiyē brahma. kriṃda, mīda, aṃtaṭā pūrtigā niṃḍiyunnavāḍu. sat, cit, ānaṃdarūpuḍainavāḍu, nāśamu lēnivāḍu,. ē vidhamugā cūcinanu aṃtamu lēnivāḍu, ellakālamaṃduṃḍuvāḍu, unnadaṃtā okka tānē ayinavāḍu - ani iṭlu kalugu jñānamē brahma).
(śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 10 - pū.bhā.- 682)
(parabrahma ādi lēnivāḍu, modalu lēnivāḍu, janma lēnivāḍu (ajaḥ). adi satpadārthamanikoni asatpadārthamani kāni ceppuṭaku alavi kānidi).
(brahma satyamu, naśiṃpanivāḍu, annikālamulaṃduṃḍuvāḍu, unnadaṃtā atanokkaḍē, jagattu ani kanupiṃcu ī prapaṃcamu midhyayē (lēnidē). jīvuḍē brahma, iddaru okē tatvamu - jīvuḍu brahmakaṃṭe vēṟukānivāḍu) ("ahaṃ brahmasmi").
tyadviśiṣṭaḥ sa puruṣōlōkē brahmēti kīrtyatē ||".
(ēdi jagattunaku - dānilōni prativastuvunaku kāraṇamō, ēdi sūkṣmāti sūkṣmamainaṃduvalana kaṃṭiki kanabaḍadō, ēdi śāśvatamainadō, ēdi sat, asat vastuvulu - ātma, anātmavastuvulu tānē ayinavāḍō, aṭṭi puruṣuḍani lōkamaṃdu ceppabaḍu vāḍē brahma).
(akṣaramanagā avyākṛtamu - prapaṃcamulōnunna vastuvulanniyu sthūlarūpamu dālcakamuṃdu sūkṣmāti sūkṣmamaina sthitilōnuṃḍi, tarvāta sthūlarūpamunu poṃdu śaktigala prakṛti anēka sthūlavastuvulugā vyāpiṃcakamuṃduṃḍu sthitigala prakṛti. adi paramu, migilina vastuvulakaṃṭe utkṛṣṭamainadi. dānikaṃṭe utkṛṣṭamainadi brahma. dānilō pravēśiṃci dāniki tana śaktinicci sthūlarūpamugā mārunaṭluceyunadi brahma. aṃducēta prakṛti kaṃṭe utkṛṣṭamainadi brahma "parātparaḥ").—
(dēniyaṃdu ē vidhamaina viśēṣamulu lēvō, nāmamugāni, rūpamugāni, jāti gāni, guṇamugāni lēdō - aṃducēta idi iṭuvaṃṭidi ani nirdēśiṃcuṭaku vīlu lēdō adi brahma - nirviśēṣuḍu).
("ādrēśyaṃ - adṛśyaṃ jñānēṃdriyaiḥ; agrāhyaṃ karmēṃdriyaiḥ, gōtraṃ, vaṃśaṃ varṇō brahmaṇatvādhi jātiḥ; acakṣuśrōtraṃ - cakṣuśrōtra śūnyaṃ; apāṇipādaṃ = pāṇi pāda śūnyaṃ; jñānēṃdriya karmēṃdriya vikalaṃ; vibhuṃ = prabhuṃ; nityaṃ = nāśarahitaṃ; avyayaṃ apakṣayarahitaṃ; bhūtānāṃ yōniṃ; bhūtayōniṃ ta tadakṣaraṃ) yō ayamadṛśyatvādi guṇakō bhūtayōniṃ sa paramēśvara ēva.
(jñānēṃdriyamulaku kanabaḍanivāḍu (cūcuṭaku vīlukānivāḍu, grahiṃcuṭaku śakyamukānivāḍu, karmēṃdriyamulaku vaśamukānivāḍu, nāmarūpamulu lēnidi, iṃdriyamulu lēnidi - nētramulu, śrōtramulu lēnidi, nityamainadi, anniṃṭiki prabhuvainadi, śāśvatamugānuṃḍunadi nāśamulēnidi, kālamu lēnidi, - vyāpakamu, sarva bhūtamulaku kāraṇamainadi, sūkṣmāti sūkṣmamainadi, nāśamu lēnidi, kālamu lēnidi, jāti bhēdamu lēnidi, kṣīṇiṃcanidi, apakṣayamu lēnidi, akṣaramainadi brahma yani buddhimaṃtulu - jñānulu, paṃḍitulu - ceppuduru).
(hastamulu, pādamulu lēnappaṭikī panulu cēyuvāḍu, kaṃḍlu lēnappaṭikī cūcuvāḍu, cevulu lēnappaṭikī vinuvāḍu).
"acakṣuṣka maśrōtra mavāgamanaḥ" (bṛhadāraṇyakōpaniṣat - 3 - 88)
(nētramu lēnivāḍu, śrōtramulu lēnivāḍu, vākku lēnivāḍu, manassu lēnivāḍu -ivēviyu lēkapōyinanu upādhilōnuṃḍi dāni avayavamulaku tana śaktinicci vāṭicētavāṭi vāṭi panulu cēyiṃcuvāḍu - avayavamulunnavānivale vyavahariṃcuvāḍu, anniṃṭilōnu tānuṃḍi avi cēyu panulu kanupeṭṭuvāḍu).
(bṛhadāraṇyakōpaniṣat - 3 - 8 - 8)
(ō gārgi, ā brahma sthūlamukādu, sūkṣmamukādu, cinnadikādu, hrasvamukādu, dīrghamukādu, raktavarṇamu modalagu varṇamulu kaladikādu, camuru kaladikādu - ani brahmavēttalu ceppuduru).
(ī brahmaku pūrvamukāni, paramukāni lēdu - muṃdugāni, venukakāni lēdu, (jananamukāni, maraṇamukāni lēdu), lōpalagāni painagāni ēmiyu lēdu).
(brahma prāṇamulēnivāḍu, manassu lēnivāḍu, śuddhḍu - ē vidhamaina dōṣamulu lēnivāḍu - rāgādulu lēnivāḍu).
anādyanaṃtaṃ mavātaḥ paraṃ dhruvaṃ nicāyyataṃ mṛtyu mukhātpramucyatē ".
(śabda sparśa rūpa rasagaṃdhamulu - (sūkṣma paṃcabhūtamulu) lēnivāḍu, janmasthiti layamulu lēnivāḍu, nityamainavāḍu - mahattattvamukaṃṭe utkṛṣṭamainavāḍu brahma - iṭṭi brahmanu telusukoninavāḍu janamaraṇa rūpamaina saṃsāramunuṃḍi vimuktuḍagunu). (brahmavidāpnōti paraṃ)
(ī ātma - brahma - pāpamulu lēnivāḍu, musalitanamu lēnivāḍu, maraṇamu lēnivāḍu, śōkamu lēnivāḍu, ākali dappikalu lēnivāḍu)
(sarva jaṃtūnāṃ prasiddhāḥ prāṇādayaḥ tasyēti sarvātmatvōktiḥ.sarvataśśṛtimat - sarvatassarvāsu dikṣu śrutayaḥ śrōtrāṇyasya iti sarvaśśṛti mat).
(sarva jaṃtuvula rūpamuluparabrahmavēkanuka, (viśvaṃ nārāyaṇaṃ) - vāṭi anniṃṭilōnu aṃtarātmagā tānē yunnavāḍukanuka, vāṭi avayavamulanniyu tanavēkanuka, aṃtaṭa cevulu, hastamulu, pādamulu kaṃḍlu kalavāḍu - ani ceppabaḍinadi. “sahasra śīrṣā puruṣaḥ sahasrākṣaḥ sahasrapād” (puruṣasūktamu). aṃducētanē aṃtaṭanī, anniṃṭinī āvariṃciyunnavāḍu)
(evaḍu prāṇamucē jīviṃcuṭalēdō, prāṇamunaku prāṇaśaktini - jīviṃpacēyu śaktini, śarīradhāraṇa śaktini - kaligiṃcucunnadō, evaḍu prāṇamunaku prāṇamō atanu brahma),
(anni karmalu, anni kōrikalu, anni gaṃdhamulu, anni rasamulu tānē ayinavāḍu brahma)
(apratihatamaina kōrika, saṃkalpamu galavāḍu. saṃkalpiṃcinadānini aḍḍulēkuṃḍa cēyuvāḍu - sṛṣṭi sthiti layamulu cēyuṭalō apratihatamaina ālōcanaśakti galavāḍu kanuka parabrahma kāmamu, kōrika satyamu, saṃkalpamu kūḍā satyamainadi - kanuka satyakāmuḍu, satya saṃkalpuḍu)
(kaṃṭikikanabaḍu sthūlarūpamugalavāḍu, sākārabrahma, kaṃṭiki kanabaḍani sūkṣmāti sūkṣmamaina rūpamugalavāḍu nirākāra brahma - ī reṃḍiṃṭilōpala ātmagānuṃḍuvāḍu parabrahma).
(sāṭilēni īśvaratvamu, jñānamu, prapaṃcamunu sṛṣṭiṃcu śaktigalavāḍu).
brahma śabdēna; tadbrahma svaprākāśātma rūpakaṃ”.
(ī kanabaḍu prapaṃcamuyokka tatvamē brahma - ā brahma svayamugā prakāśiṃcuvāḍu)
tadvatprapaṃcātmatayā vibhāti śivō, naviśvaṃ, śiva ēva satyaṃ”
(bhrāṃtivalana sarpamuvalekanabaḍucunna trāḍu eppuḍū trāḍē, sarpamukādu - aṭlē, bhrāṃtivalana prapaṃcamuvale kanabaḍucunnadi śivuḍē - parabrahmamē. adi nijamugā prapaṃcamukādu - nijamugā śivuḍē).
(kappa, vippa samarthuḍainavāḍu - okapanini cēyuṭaku, cēyakayuṃḍuṭaku, itara vidhamugā cēyuṭaku samarthata kalavāḍu).
(brahmavidyāsudhārṇavamu -)
“asti tāvannitya śuddha buddhamukta svabhāvaṃ sarvajñaṃ sarva śakti samanvitaṃbrahma”
(parabrahma nityuḍu, ē vidhamaina dōṣamulu lēnivāḍu, sarvajñuḍu, ē vidhamaina baṃdhamulu lēnivāḍu, saccidānaṃduḍu, tanukāka reṃḍava vastuvu lēnivāḍu (unnadaṃtā tānē ayinavāḍu), sṛṣṭiaṃtaṭilōnu (sṛṣṭi lōnunna anni vastuvulalōnu) pūrtigā niṃḍiyunnavāḍu, ē vidhamaina pramāṇamulacētanu teliyabaḍanivāḍu (pramāṇamulakatītuḍu). jananamaraṇamulu modalagunavi lēnivāḍu, svatassiddhuḍu, anubhavamu vallanē teliyabaḍuvāḍu, svayamugā prakāśiṃcuvāḍu - iṭuvaṃṭi lakṣaṇamulugalavāḍu parabrahma).
mūḍukālamulaku mūlamagucu
bhēdamagucu dudi nabhēdamai yoppāru
brahma managa nīva phālanayana. (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 8 - 7 - 227)
va. - - - jagaṃbula nevvaṃḍēmi vṛttaṃbula nevvani cētaṃ brērituṃḍai, yē iṃdriyaṃbulaṃjēsi, yēmiṭi koṟaku, nevvaniki saṃbaṃdhiyai, yē sthalaṃbunaṃ, nē samayaṃbunaṃ, dēmirūpaṃbunaṃ dēmi rūpaṃbuna, nēguṇaṃbuna, naparaṃbayina janakādi bhāvaṃbunanu tpādiṃci paraṃbaina brahmādibhāvaṃbuna rūpāṃtaraṃbunoṃdiṃcu naṭṭi vividha prakāraṃbulanniyu nityamuktuṃḍavu rakṣakuṃḍavunaina nīva - - - (śrīmadāṃdhra mahābhāgavatamu - 7 - 9 - 356)
“adhāta ādēśō nēti nēti” (bṛhadāraṇyakōpaniṣat)
(sṛṣṭilōnunna samasta anātma vastuvulanu okkokkadānini parīkṣiṃci ‘idikādu, idikādu’ (idi parabrahma kādu, idi parabrahmakādu) ani okkokka dānini tōsivēyagā migiliyuṃḍunadē parabrahma).
taḥ vijñātā” ityēvaṃ jātīyakā paramātmanō (a)nyamātmānaṃ vārayati ” -
(parabrahmakaṃṭe anyuḍu draṣṭalēḍu (sṛṣṭilō evaḍēmi cēyunadi, ēdi jarugucunnadi kanipeṭṭuvāḍu parabrahma kaṃṭe vēṟokaḍu lēḍu. anniṃṭilōnu aṃtarātmagānuṃḍi anniyu cēyupanulu tānē svayamugā cūcuvāḍu kanuka atanē anniṃṭiki draṣṭa - cūcuvāḍu, sākṣi); atanikaṃṭe anniyu vinuvāḍevvaḍunu lēḍu, aṭlē alōciṃcuvāḍu, jñāni - anniyu telusukonuvāḍu lēḍu).
(iṭlu ceppuṭacēta parabrahmaku sajātīya vastuvu - tanavale niṭṭi panulu cēyagalavāḍu - maṟiyokaḍulēḍu ani sūciṃcabaḍinadi). maṟiyoka ātmavastuvu - parabrahmalēḍu - aṃducēta parabrahma - ‘ēkaṃ advitīyaṃ brahma’).
(“yasmin lōkatrayātmā virāṭ prāṇaissarvai ssaha manassūtrātmakaṃ ōtaṃ kalpitaṃ tadapavādēna, tadēvāthiṣṭānātmānaṃ pratyagabhinnaḥ jñānatha. anya anātmavācō vimuṃcatha ēṣaḥ vāgvimōka pūrvakātma sākṣātkārō amṛtasya mōkṣasyāsārāpāra durvāra saṃsāra vāridhēḥ parapārasya sēturiva sētuḥ prāpakaḥ”).
(manassutōnu, prāṇamulatōnu bhūmi; ākāśamu, aṃtarikṣamu - lōkamulanniyu kalisina virāḍrūpamu - evaniyaṃdu poḍugu pēkavale allukoni yunnavō aviyē parabrahmamani telusukonumu. baṭṭalōni poḍugu pēkadāramulavale anniṃṭini tana śakticēta allukoni paṭṭiyuṃcinavāḍē parabrahma. itaramukādu - ani telusukonumu.sāramulēni, oḍḍulē saṃsāramanu mahā samudramunu dāṭuṭaku sētuvainavāḍu,mōkṣarūpuḍu). “ōtaprōtasamastavastunicayaṃ” (śrīrāmakarṇāmṛtaṃ - 2 - 50)
“malu sarvamidaṃ prōtaṃ sūtrēmaṇigaṇā iva” (śrīmadbhagavadgīta - 7 - 7)
brahma sākārabrahma, nirākāra brahma yani reṃḍu vidhamulugā nunnadi.
(sākāra brahma, nirākāra brahma ani brahma reṃḍu vidhamulugā ceppabaḍucunnāḍu - “pṛdhivyaptējō bhūtatrayaṃ mūrtaṃ, vāyvākāśadvayaṃ amūrtamiti”)
(pṛdhivi, jalamu, tējassu anu mūḍunu mūrtamu, vāyuvu, ākāśamu anu reṃḍu amūrtamu - rūpamu lēnivi - parabrahma nirākāruḍu -satvarajastamōguṇamulu gala prakṛtitō (sṛsṣṭi cēyuṭakoṟaku) kaliyagānē rūpamukaligenu - ā brahmarūpamulē brahma viṣṇu mahēśvarulu - sākārabrahma, nirākārabrahma - lēka saguṇabrahma nirguṇabrahma.
“tē. anina kēśidvajuḍu vāni kaniye – brahma
māśrayaṃbu, manaṃbuna kadiya paramu
naparamanaṃga bolucu; naṃdaparamanaga
mūrtamu; paramanaṃgana mūrtamanagha”. (āmuktamālyada)
“parabrahmamu parāpara bhēdaṃbula jeṃdiyuṃḍu. naparamanagā rūpavatpadārthamaniyu paramanagā arūpavattaniyu)
(cūḍumu - ‘sākāra brahma’, ‘nirākāra brahma’; ‘saguṇa brahma’, ‘nirguṇa brahma’)
“āśrayaścētasō brahmadvidhā tacca svarūpatā |
bhūpaḥ mūrtaṃ cā mūrtiṃca paraṃ cā paramēvacā ||“.
(rūpamulēni parabrahmaku reṃḍu rūpamulu ceppabaḍinavi - parama, aparamani; mūrtamu amūrtamu ani).
(parabrahma śarīramu kalavāḍā, śarīramu lēnivāḍā? - ākāramugalavāḍā, nirākāruḍā? eṭlu panicēyucunnāḍu? śarīramu lēnivāḍaitē - śarīramu lēnivāḍu kāryamu - pani cēyulēḍu - manasutō cēsē kāryamulaku kūḍa śarīramuṃḍavalenu - manasu eppuḍū uṃḍunanina muktini poṃdinavāniki śarīramu lēnaṃduna aṭṭi kāryamu cēsinaṭlu kanabaḍuṭalēdu - śarīramugalavāḍu kāḍu. ayina atanu vyāpāramugalavāḍā, vyāpāramu lēnivāḍā? śarīramu lēnivāḍaina vyāpāramu lēnivāḍu, vyāpāramu lēnivāḍukādu - muktātmavale kāryamu cēyucunnāḍu - aṃducēta śāstra pramāṇamuvalananē teliyataginavāḍu, tarkamunaku avakāśamu lēnivāḍu).
“jñēyaṃ yatpravakṣyāmi yatajñātvā (a)mṛtamaśnatē |
anādi matparaṃbrahma na sattannā saducyatē |
sarvataḥ pāṇipādaṃ tatsarvatō(a)kṣiśirōmukhaṃ |
sarvataḥ śrutimallōkē sarvamāvṛtya tiṣṭati ||.
sarvēṃdriya guṇābhāsaṃ sarvēṇdriya vivarjitaṃ |
asaktaṃ sarvabhṛccaiva nirguṇaṃ guṇabhōktaca |
bahiraṃtaśca bhūtānāmacaraṃ caramēvaca |
sūkṣmatvāttadapi jñēyaṃ dūrasthaṃ cāṃtikēca tat |
avibhaktaṃca bhūtēṣu vibhaktamiva ca sthitaṃ ||
bhūta bhartṛca tajñēyaṃ grasiṣṇuprabhadiṣṇuca |
jyōtiṣāpamapi tajjyōtistamasaḥ paramucyatē |
jñānaṃ jñēyaṃ jñānagamyaṃ hṛdi sarvasya viṣṭhitaṃ ||” (śrīmadbhagavadgīta - 13 - 12 - to 17)
(jñēyamu - jñēyabrahma, telusukōvalasina brahmaguṟiṃci ceppucunnānu - vinumu - ī viṣayamu guṟiṃci telusukonina mōkṣamu kalugunu. parabrahma anādi - ādilēnivāḍu, modalu lēnivāḍu, janmalēnivāḍu, ajuḍu. adi satpadārthamanigāni, asatpadārthamanigāni, ceppuṭaku vīlukānidi | adi aṃtaṭā hastamulu, pādamulu, kaṃḍlu, śirassu, mukhamu, cevulu galavāḍu - sṛṣṭilōni jīvarāsulanniyu parabrahma rūpamulēkanuka vāṭi avayavamulanniyu atanivē - “sahasraśīrṣā puruṣaḥ sahassākṣaḥ sahasrapād” (puruṣa sūktamu); anniṃṭini āvariṃciyunnadi, jīvarāsulagānuṃḍi iṃdriyamulugaladi, iṃdriyamulu lēnidi, (prakṛtitō kaliyakamuṃdu - sṛṣṭiki muṃdu kēvaluḍugā nunnapuḍu), anniṃṭini bhariṃciyunnanu dēnini aṃṭanidi, svataḥ satvarajastamōguṇamulu lēnidi - guṇātītuḍu, jīvuḍai triguṇabhōktayainavāḍu, bhūtamulanniṃṭilōnu lōpala, paina pūrtigā vyāpiṃci niṃḍiyuṃḍuvāḍu; caramu acaramaina vāḍu; sūkṣmātisūkṣmuḍu - ‘aṇōraṇīyān’ -aguṭavalana eṭuvaṃṭivāḍō telusukonuṭaku vīlulēnivāḍu, bhagavaṃtuḍu lēḍu, ani ataniyaṃdu nammakamu lēnivāriki dūramugānuṃḍuvāḍu, bhaktulaku daggaragānē, vāri hṛdayamulōnuṃḍuvāḍu; prapaṃcakamaṃtayu tānokaḍē ayinanu, aṃdulōni vēṟu vēṟu vastuvulugā tānē ayinavāḍu; bhūtamulaku bharta - bhariṃcuvāḍu - ayinavāḍu prabhuvu, sṛṣṭiṃcuvāḍu, saṃhariṃcuvāḍu. prakāśiṃcu svabhāvamugala sūryuḍu modalaguvāṭi prakāśamu - jyōti, tējassu, vēḍimi, śakti - tānē ayinavāḍu. cīkaṭikaṃṭe utkṛṣṭamainavāḍu;jñānamu, jñēyamu (telusukonataginavāḍu - parabrahma), jñānamucēta poṃdataginavāḍu (kaivalyarūpuḍu, mōkṣarūpuḍu, tānē ayinavāḍu - “jñānēnaivatu kaivalyaṃ”; anniṃṭilōnu lōpala, jīvarāsula hṛdayamaṃdu - uṃḍuvāḍu - ani parabrahma guṟiṃci saṃkṣiptamugā ceppabaḍinadi).
dhyēyabrahma anagā dhyāniṃcavalasina brahma - sākāra saguṇa saviśēṣa brahma –
“dhyēyassadāsavitṛmaṃḍalamadhyavartī nārāyaṇaḥ sarasijānana sanniviṣṭaḥ |
kēyūravān, makarakuṃḍalavān kirīṭī, harī, hiraṇmayavapuḥ dhṛta śaṃkhacakraḥ |
prōdyadādityavarṇābhaḥ sūryamaṃḍala madhyakaḥ cakraśaṃkhadhirōḥ kasthaḥ dōrdhyayōḥ dhyēya ēvasaḥ ||“.
(sūryamaṃḍala madhyanu saṃcariṃcuvāḍu, caturmukhabrahma daggaranunnavāḍu - (caturmukhabrahma śrīmannārāyaṇuni nābhi sarōjamaṃduṃḍuvāḍu kanuka), kēyūramulu, makaramulu, kuṃḍalamulu, kirīṭamu, haramulu, modalagu ābharaṇamulu galavāḍu, hiraṇmayamaina śarīramugalavāḍu, (sṛṣṭilōni samasta jīvulanu puṭṭiṃca galugu dravyamu - śaktikalavāḍu) śaṃkha cakramulu dhariṃcina vāḍu, sūryuni kāṃtivaṃṭi kāṃti galavāḍu ayina śrīmannārāyaṇuḍu ellapuḍu dhyāniṃcataginavāḍu - iṭṭi rūpamugala sākārabrahma, saviśēṣa brahma dhyāniṃcataginavāḍu).
“ālōḍhya sarva śāstrāṇi vicāryaca punaḥ punaḥ |
ayamēkaṃ suniṣpannaṃ dhyēyō nārāyaṇassadā ||” –
(samasta śāstramulu avagāhana cēsukoni, vāṭi sārāṃśamu marala marala vicāriṃci - tarjana bharjana cēsukonina tarvāta tēlina sārāṃśamēmanagā śrīmannārāyaṇuḍu ella vēḷalaṃdu dhyāniṃcataginavāḍu)
“dvirūpaṃ hi brahmāvagamyatē - nāmarūpa vikāra bhēdōpādi viśiṣṭaṃ, tadviparītaṃ ca sarvōpādhi varjitaṃ”.
(śrīśaṃkaraḥ - brahmasūtra bhāṣyē)
“nāmarūpātmakō vikāraḥ - sarvaṃ jagat, tadbhēdō - hiraṇya smaśrutvādi viśēṣaṃityarthaḥ” (bhāṣyaratna prabhā)
“sahasraḥ vidyā avidyā viṣaya bhēdhēna dvirūpatāṃ darśayaṃti vēdāṃta vākyāni” (śrī śaṃkaraḥ)
(“vidyā viṣayō jñēyaṃ nirguṇasatyaṃ, avidyā viṣayaḥ upāsyaṃ saguṇaṃ kalpitaṃ”).
brahma reṃḍu rūpamulu galadigā teliyabaḍucunnadi - nāmarūpamulatōnunna prakṛti vikāramulugaladi - reṃḍavadi ēvidhamaina upādhi lēka modaṭidāniki viparītamugā nunnadi - (nāma rūpamulatō nunna prakṛti vikāramanagā, samasta jagattu - dāniki viparītamainadi ē vidhamaina upādhilēnidi, hiraṇyasmaśruvu anu modalagu viśēṣamulu galadi reṃḍavadi. vidyā, avidya viṣayabhēdamuvalana brahma reṃḍu rūpamulu galadi yani upaniṣattulu ceppucunnavi - vidyā viṣayamainadi nirguṇa, nirākāra cidviśēṣa jñēya brahma; avidya (prakṛti) viṣayamainadi dhyānicataginadi, upāsiṃcavalasinadi saguṇabrahma, sākārabrahma, saviśēṣa brahma).
(parabrahmaku samastabhūtamulu okkapādamaniyu, migilinamūḍu pādamulu dyulōkamuna nunnavi. “viṣṭabhyāhamidaṃ kṛtsnamēkāṃ śēnasthitō jagat” (śrīmadbhagavadgīta - 10 - 42)
nā yokka okē aṃśacētanē nēnu ī jagattulōnunnānu - ī jagattaṃtā nā okē aṃśa - iṃdulōnunnadi aṃtā okē tatvamu - brahmatatvamu).
“brahmādivāpnōtaparaṃ”. (jñānē naivatu kaivalyaṃ)
(brahmajñānamu kalavāḍu muktini poṃdunu) (brahmajñānamuvalananē kaivalyamu - mukti).
(brahmajñānamu kalavāḍu brahmamē yagunu).
English translation not yet available for this entry. Let us know if you'd like to help.
Questions, corrections, or memories about the manuscript — messages go directly to the family. Your message is not shown publicly, and the family's email address stays private.