1. paṃḍitaḥ, budhaḥ, sarvajñaḥ, vivēkī.

(paṃḍituḍu; buddhimaṃtuḍu; sarvamunu telisinavāḍu; vivēkamu galavāḍu).

2. tajjaḥ; tat + jñaḥ - tat = bhagavaṃtuḍu; jñaḥ = telisinavāḍu - brahmajñānamu kalavāḍu).

3. yadhārdhatayā māhātmyaṃ abhijñāḥ. (yadārdhamugā māhātmyamunu telisinavāḍu).

4. “kiṃ nu mēsyādidaṃ kṛtvā, kiṃ nu mēsyādakurvataḥ |

iti saṃciṃtya manasā prājñaḥ kurvatavā navā ||“. (bhōjarāja caritramu)

(ī panicēsina nākēmagunu; idi cēyakapōyina nēmagunu - ani manasulō ciṃtiṃci cēyuṭayō mānuṭayō cēyuvāḍu).

5. “yaḥ prakṛṣṭatayā carācarasya jagatō vyavahāraṃ jānāti sa prajñ aḥ; prajñaḥ ēva prājñaḥ”.

(samasta carācara jagattuyokka vyavahāramunu - sṛṣṭi sthiti layamulanu guṟiṃci utkṛṣṭamaina jñānamukalavāḍu; sarvajñuḍu, paramēśvaruḍu).

6. bhūtē bhaviṣyati ca viṣayē jñātṛtvaṃ tathā sarvasminnapi vartamānē viṣayē jñātṛtvamasyai vēti prakarṣēṇa jānātīti prajñaḥ; prajñaḥ ēva prājñaḥ.

(jarigina viṣayamunu guṟiṃci, jarugabōvu viṣayamunu guṟiṃci, ippuḍu jarugucunna viṣayamulanniṃṭini guṟiṃci telisinavāḍu - danini utkṛṣṭamaina rītini telisinavāḍu prajñuḍu - prajñagalavāḍē prājñuḍu).

1. bhūta bhaviṣyat jñātṛtvaṃ sarvaviṣaya jñātṛtvaṃ asyaivēti prājñaḥ; suṣuptōpi bhūta pūrvagatyāprājña ucyatē. adhavā prajñaptimātra masyaivā sādhāraṇa rūpamiti prājñaḥ - itayōrviśiṣṭamapi vijñānamasti sōyaṃ prājñaḥ, tṛtīya pādaḥ (ātmanaḥ).

(śrīśaṃkaraḥ)

(jariginadi, jarugabōvunadi telisiyuṃḍuṭa samasta viṣayamulanu telisiyuṃḍuṭa kalavāḍu kanuka prājñuḍu - suṣuptilōnunnavāḍainanu bhūtamula puṭṭu pūrvamulu telisinavāḍu kanuka prājñuḍani ceppabaḍucunnāḍu. lēka, - jñānamātramē rūpamainavāḍu prājñuḍu. itarulakaṃṭe viśiṣṭamaina jñānamu kalavāḍu kanuka prājñuḍu - paramātmayokka nālugu pādamulalō mūḍavapādamu).

7. “īśvarājñayā māyōpādhiḥ avyakta samanvitō vyaṣṭi kāraṇa śarīraṃ praviśya prājñatvamagamat prājñaḥ avicchinnaḥ, pāramārthikaḥ suṣuptyabhimānī iti prājñasya nāma bhavati - (paiṃgalōpaniṣat)

(māya upādhigā galigi svaprakāśuḍu ayi avyaktamutō kūḍiyunna (paramēśvaruḍu) jīvuḍu vyaṣṭi kāraṇa śarīramunu pravēśiṃci prājñu ḍani ceppabaḍucunnāḍu - prājñuḍu avicchinnuḍu, pāramārthi kuḍu, suṣuptyabhimānī ani prājñuni pērlu. suṣupti yaṃdu jīvuniki ātmānaṃdamu, ajñānamu kalisiyuṃḍuṭavalana suṣuptyabhimānamu gala prājñuḍani ceppabaḍucunnāḍu. jīvuniki suṣuptilō dēhamu iṃdriyamulu modalaguvāṭi guṟiṃci jñāpakamu, bāhyābhyaṃtara vyavahāramulu, lēka, cēṣṭalu lēka nidralō nunnaṭluṃḍu avastha suṣuptyavastha yani ceppabaḍunu).

8. asya prājñatvaṃ aspaṣṭōpādhi tayā anati prakāśakatvāt.

(spaṣṭamukāni upādhi kaligiyuṃḍuṭa cētanu bāgā prakāśiṃcuṭaku avakāśamulēnivāḍai yuṃḍuṭacētanu jīvuḍu prājñuḍani ceppa baḍucunnāḍu).

9. vyaṣṭikāraṇa dēhābhimānī.

(vyaṣṭi kāraṇa dēhamunu abhimāniṃcuvāḍu). dānilōnunna paramātma caitanyamu.

10. pra + ajñaḥ = prājñaḥ - suṣuptikālē svaprakāśātmānaṃdatvēna saha ajñānāvṛtēḥ satvāt suṣuptyabhimānī jīvaḥ prājñaḥ iti kīrtyatē.

(suṣuptikālamaṃdu svayaṃprakāśatvamunu ātmānaṃdamunu ajñānamucēta kappabaḍina satvamu kaligi yuṃḍuṭacēta suṣuptyabhimāni yaina jīvuḍu prājñuḍaniceppabaḍucunnāḍu. aṃducētanē ‘pra + ajñaḥ’ prakarṣēṇa ajñaḥ - goppa ajñāni yani ceppabaḍucunnāḍu).

11. yatra suptō na kiṃcana kāmaṃ kāma yatē, na kiṃcana svapnaṃ paśyati tatsuṣuptaṃ. tatsuṣuptasthāna ēkī bhūtaḥ prajñāna ghana ēvānaṃdamayōhyānaṃda bhuk cētō mukhaḥ prājñaḥ tṛtīya pādaḥ “. (māṃḍūkyōpaniṣat - 5).

(svapnāvasthalō ē kōrika lēkuṃḍuṭa, ē kalayu kanaka yuṃḍuṭa - idiyē suṣupti aṭuvaṃṭi svapnāvastha suṣupti. aṭṭi suṣupti sthānamutō ēkamai prajñānaghanuḍu, ānaṃdamayuḍu, ānaṃdamu nanubhaviṃcuvāḍu prājñuḍu - ātma yokka mūḍavapādamu, lēka mūḍava rūpamu).

12. “suṣuptasthānaḥ, prājñaḥ yaḥ sa ōṃkārasya makāraḥ tṛtīya mātrā” (śrīśaṃkaraḥ)

“ōṃkārasya tṛtīya mātrā ātmanaḥ tṛtīyāṃśaḥ - pādaḥ rūpaṃ vā - makāraḥ-”. (śrīkūranārāyaṇaḥ)

(suṣuptyavastha yaṃduṃḍu vāḍu prājñuḍu; a, u, ma anu mūḍu mātralu kala ‘ōṃ’ kāramulōni mūḍavamātra mūḍavapādamu).

13. prājñaḥ saṃkarṣaṇābhidhiḥ tṛtīyaḥ pādaḥ (ātmanaḥ) -” (śrīraṃgarāmānujaḥ).

(saṃkarṣaṇuḍu anu pērugala ātma yokka mūḍavapādamu prājñuḍu - modaṭi reṃḍupādamulu pradyumnuḍu, aniruddhuḍu - vāsudēvuḍē ātma).

14. prājñaḥ prakarṣēṇa na jñāpayati iti prājñaḥ. jīva svarūpātiriktaṃ bāhyaṃ svāpnaṃ vā kimapi na jñāpayatīti prājña nāmakaḥ ityarthaḥ ātmanaḥ tṛtīya pādaḥ, tṛtīyaṃ rūpaṃ “. (śrīkūranārāyaṇaḥ)

(ēmiyu jñāpakamu lēnivāḍu prājñuḍu - jīvarūpamunaku atītamainadi; bāhyamu kāni, svapnamunaku saṃbaṃdhiṃcinadikāni, koṃcemainanu teliyanivāḍu - jñāpakamunaku teccukō lēnivāḍu ātma yokka mūḍava pādamu - mūḍavarūpamu).

15. “ī sthūla sūkṣma dēha dvayānakunnū kāraṇaṃ gābaṭṭi kāraṇa śarīraṃ - - - dīniki abhimāni prājñuṃḍu ā jīvuṃḍe tamōguṇa yuktuṃḍai khēlātikāhaṃkāraṃvalla jñāna vikṛti galavāḍai ānaṃduḍai suṣuptyavastha yaṃdu kāraṇa śarīraṃtō gūḍi prājñuḍanipiṃcukonunu”. (brahmavidyāsudhārṇavamu -
16. “bahiḥ prajñō vibhurviśvō hyaṃtaḥ prajñastu taijasaḥ |

ghana prajñastathā prājñaḥ ēka ēva trithāsmṛtaḥ ||“. (gauḍapādakārikā)

“dakṣiṇākṣi mukhē niśvō manasyaṃtastu taijasaḥ |

ākāśē ca hṛdi prājña stridēha dēhē vyavasthitaḥ ||”

(ātma yokka pādamulu, lēka rūpamulu mūḍu. viśvuḍu, taijasuḍu, prājñuḍu. viśvuḍu bahiḥ prajña kalavāḍu, aṃtaḥ prajña (sūkṣmarūpamu) kalavāḍu taijasuḍu. prajñānaghanuḍu prājñuḍu ani ī mūḍu vidhamulugā okkaḍē ceppabaḍucunnāḍu. kuḍi kaṃṭi yaṃduṃḍuvāḍu viśvuḍu, manassulō nuṃḍuvāḍu taijasuḍu, hṛdayākāśamunaṃduṃḍuvāḍu prājñuḍu - ani mūḍu vidhamulugā okaḍē ceppabaḍucunnāḍu. śarīramulōnunna okaṭē caitanyamu vēṟu vēṟu jñānasādhakamulanu baṭṭi vēṟu vēṟu nāmamulatō teliyabaḍucunnāḍu).

17. “prajñānaṃ brahma”.

(prajñānamē brahma - brahma jñānasvarūpuḍu - aṃducēta brahmanu telisinavāḍu prājñuḍu).

18. prajñakalavāḍu prājñuḍu.