1. prāṇavāyunu nirōdhiṃcuṭa.

2. rēcaka pūraka kuṃbhaka lakṣaṇāḥ prāṇanigrahōpāyāḥ prāṇāyāmāḥ

(rēcakamu, pūrakamu, kuṃbhakamu anu lakṣaṇamulu gala prāṇa nigrahaṇōpāyamulu - prāṇamunu tanavaśamulōnuṃcukonuṭaku upāyamulu - prāṇāyāmamulu).

3. phrāṇāpāna samāna yōgaḥ prāṇāyāmaḥ bhavati.

(prāṇavāyuvu, apānavāyuvu, samamugā kaliyuṭa prāṇāyāmamu)

4. śvāsa praśvāsala gati nirōdhamu - nāsika mukhamula yaṃdu saṃcariṃceḍu vāyuvunu maṃtra pūrvakamugā nirōdhiṃcuṭa.

5. “ślō||. cittādi sarvabhāvēṣu brahma tvēnaiva bhāvanāt |

nirōdhiḥ sarvavṛttīnāṃ prāṇāyāmaḥ sa ucyatē ||“.

(cittamunaṃdu dāniki saṃbaṃdhiṃcina sarvabhāvamulaṃdu aṃtayu brahmamē yani nammi, samasta vṛttulanu - manōvṛttulanu, iṃdriyavṛttulanu - nirōdhiṃcuṭa prāṇāyāmamu).

6. “tasminsati śvāsa praśvāsayōrgati vicchēdaḥ prāṇāyāmaḥ” (pataṃjali yōgasūtramulu - 2 - 49)

(sthiramaina, sukhamaina āsanamulōnuṃḍi śvāsa praśvāsagatulanu nirōdhiṃcuṭa).

7. “padmāsanaṃ vīrāsanaṃ bhadrāsanaṃ ityādi āsanaṃ tasmin sati niśvāsa praśvāsayōḥ gati vicchēdaḥ prāṇāyāmaḥ. satyāsanē bāhyasya vāyōrācamanaṃ niśvāsaḥ. kōṣṭastha vāyōḥ nissāraṇaṃ praśvāsaḥ, tayōrgati vicchēdaḥ ubhayā bhāvaḥ prāṇāyāmaḥ -”.

(padmāsanamu, vīrāsanamu, bhadrāsanamu modalagu āsanamulalō ēdō okaṭi vēsukoni niśvāsa praśvāsamulagatini - ūpiri lōniki pīlcuṭa, paiki vadaluṭa prāṇagatini nirōdhiṃcuṭa prāṇāyāmamu - āsanamulōnuṃḍi painunna vāyuvunu lōpaliki pīlcuṭa niśvāsamu. śarīramulōnunna vāyuvunu paiki vadaluṭa praśvāsamu. ī reṃḍiṃṭigatini āpucēyuṭa - jaragakuṃḍa cēyuṭa - prāṇāyāmamu).

7. 1. “savyā hṛtyā sa praṇavaṃ gāyatrīṃ śirasāsaha |

triṃ parē dāyata prāṇaḥ prāṇāyāmassa ucyatē ||“. (amṛtanādōpaniṣattu)

(ōṃkāramutō kalipina gāyatrīmaṃtramunu śirōmaṃtramutō japiṃcucu mūḍu paryāyamulu prāṇamunu pīlcavalenu. idi prāṇāyāmamu).

(prāṇāyāmamu cēyunapuḍu ōṃkāramunu saptavyāhṛtulatō nuccariṃcucu lōpaliki gālini pīlcavalenu - ōṃkāramulatō gāyatri śirassunu (āpōjyōti rasōmṛtaṃ) uccariṃcunaṃtakālamu gālini pīlcavalenu).

8. “pradhamaṃ nāḍī śōdhanaṃ kartavyaṃ, tataḥ prāṇāyāmē adhikāraṃ. dakṣiṇa nāsikā puṭamaṃguḷyāvaṣṭabhyanāmēna vāyuṃ pūrayēt yadhā śakti tataḥ anaṃtaraṃ utsṛjya ēvaṃ dakṣiṇēna puṭēna samutsṛjēt, savyamapi dhārayēt. punardakṣiṇēna pūrayitvā savyēna samutsṛjēt”.

(modaṭa nāḍī śuddhi cēsukonavalenu. ā tarvātanē prāṇāyāmamu naku adhikāri yagunu. nāḍī śuddhi kalavāḍē prāṇāyāmamu cēya narhuḍu. mukku kuḍi raṃdhramunu boṭanavrēlutō mūsi eḍama raṃdhramutō vāyuvunu śakti koladi lōniki pīlcavalenu - taruvāta kuḍi raṃdhramulōnuṃḍi paiki viḍicipeṭṭavalenu - taruvāta kuḍi raṃdhramutō vāyuvunu pīlci eḍama raṃdhramuguṃḍā paiki vadalivēyavalenu).

9. āsanāni samabhyasya vāṃcitāni yadhāvidhi |

prāṇāyāmaṃ tatō gārgi jitāsana gatō(a)bhyasēt |

mṛdvāsanē kuśān samyak āstīryājina mēvaca |

laṃbōdaraṃ ca saṃ pūjya phalamōdaka bhakṣaṇaiḥ |

tadāsanē sukhāsīnaḥ savyēnyasyētaraṃkaṃ |

samagrīva śirāssamyak samhṛtāsyassu niścalaḥ |

prāṅmukhōdaṃ ṅmukhōvāpi nāsāgranyasta lōcanaḥ |

ati bhukta mabhuktaṃ ca varjayitvā prayatnataḥ |

nāḍī saṃśōdhanaṃ kuryāt uktamārgēṇa yatnataḥ |

vṛthā klēśō bhavēttasya tacchōdanaya kurvataḥ |

nāsāgrē śaśabhṛdbījaṃ caṃdrāva vitāsitaṃ |

sapta masyatu vargasya caturthaṃ biṃdu saṃ yutaṃ |

viśvamadhyastha mālōkya nāsāgrē cakṣuṣī ubhē |

iḍayā pūra yēt vāyuṃ bāhyaṃ dvādaśamātra kaiḥ |

tatōgniṃ pūrvavat dhyāyēt sphurajvālāvalīyutaṃ |

ruṣaṣṭaṃ (rēphaṃ ca) biṃdu saṃ yuktaṃ śikhimaṃḍala saṃsthitaṃ |

dhyāyēdvā rēcayēt vāyuṃ maṃdā piṃgaḷāyā punaḥpunaḥ |

piṃgaḷāyā pūrya ghrāṇaṃ dakṣitaḥ sudhīḥ |

tadvadvi rēcayē dvāyu miḍayātu śanaiḥ śanaiḥ |.

(tanakiṣṭamaina āsanamulanu vidhiprakāramabhyasiṃci āsana jayamu poṃdina tarvāta - okē āsanamaṃdu eṃtakālamainanu kūrcunuṭaku alavāṭu paḍina tarvātanē - prāṇāyāmamu nabhyasiṃcavalenu - phalamulatōnu uṃḍrāḷḷatōnu pūjiṃcavalenu. tarvāta āsanamulō kūrcuni, śirassu, meḍa ōkēlāguna nilipi, kadalakayuṃḍi, nāsāgramunu cūcucu, āhāramunu amitamugā sēviṃcaka, aṭlani tinaka yuṃḍaka alavāṭu cēsukōvalenu. iṭlu cēsina nāḍulu śuddhiyagunu. nāḍulu śuddhigānicō vāni prayatnamu vyarthamē. iḍānāḍitō vāyuvunu panneṃḍumātrala kālamu pūriṃcavalenu. tarvāta piṃgaḷanāḍitō vāyuvunu rēciṃcavalenu. ī prakāramugā iṭunuṃḍi aṭu, aṭunuṃḍi iṭu cēyucuṃḍavalenu).

10. “ślō||. prāṇāyāma iti prōktō rēcapūraka kuṃbhakaiḥ |

varṇa trayātmakāḥ prōktāḥ rēca pūraka kuṃbhakāḥ |

sa ēṣa praṇavaḥ prōktaḥ prāṇāyāmastu tanmayaḥ |

iḍayā vāyu mākṛṣya pūrayitvōdara sthitaṃ |

śanai ṣṣōḍaśabhirmātraiḥ akāraṃ tatra saṃsmarēt |

pūritaṃ dhārayat paścāt cātuṣṣaṣṭā tu mātrāyā |

ukāramūrti matrāpi saṃsmaran praṇavaṃ japēt |

yāvadvā śakyatē tāvat dhārayē jjapavatparaḥ |

pūritaṃ rēcayēt paścāt makārēṇānilaṃ budhaḥ |

śanaiḥ piṃgaḷayātatra dvātriṃśanmātrayā punaḥ |

prāṇāyāmō bhavadēṣaḥ tataścaivaṃ samabhyasēt |

punaḥ piṃgaḷayā pūryamātraiḥ ṣōḍaśabhistathā |

akāramūrti mātrāpi smapādēkāgra mānasaḥ |

dhārayēt pūritaṃ vidvān - praṇavaṃ saṃjapan vaśī |

ukāramūrtiṃ saṃdhyāyan catuṣṭaṣṭyā ta mātrayā |

makāraṃ tu smaran paścāt rēcayē diḍayā nilaṃ |

ēvamēva punaḥ kuryāt iḍayā pūrva buddhimān |

ēvaṃ samabhyāsannityaṃ prāṇāyāmaṃ munīśvara |

- - - prasvēda janakō yastu prāṇāyāmēṣu sō(a)thamaḥ |

kaṃpanaṃ madhyamaṃ vidyāt uttānaṃ cōttamaṃ viduḥ ||“. - (darśanōpaniṣat)

(rēcaka pūraka kuṃbhakamulu cēyuṭa prāṇāyāmamani ceppabaḍinadi. rēcaka pūraka kuṃbhakamulu ōṃkāramulōni ‘a, u, ma’ anu mūḍakṣaramulu - prāṇāyāmamu ōṃkāramayamu. vāyuvunu iḍānāḍicē nākarṣiṃci padiyāru ōṃkāramātralakālamu lōpala pūriṃci ōṃkāramulōni ‘a’ kāramunu smariṃcavalenu. pūriṃcabaḍina (lōniki ākarṣiṃcabaḍina) vāyuvunu catuṣṣaṣṭi mātralakālamu lōna dhariṃci yuṃci ‘u’ kāramūrtini smariṃcucu praṇavamunu japiṃcavalenu. aṭlu vāyuvunu śakti koladi lōpala dhariṃcavalenu. aṭlu pūriṃcina vāyuvunu piṃgaḷanāḍi dvārā dvātriṃśanmātrala kālamu makāramunu smariṃcucu melligā rēciṃcavalenu - paiki vadalivēyavalenu. idiyē prāṇāyāmamu - ī prakāramu dīnini abhyāsamu cēyavalayunu. tirigi piṃgaḷanāḍi dvārā paivāyuvunu padiyāru mātralakālamu akāramūrtini smariṃcucu lōniki pīlcavalenu - ī prakāramu pūriṃcina vāyuvunu praṇavamunu japiṃcucu ‘u’ kāramūrtini dhyāniṃcucu catuṣṣaṣṭi mātralakālamu lōna dhariṃci yuṃcavalenu. tarvāta ‘ma’ kāramūrtini dhyāniṃcucu iḍānāḍi dvārā vāyuvunu paiki vadalivēya valenu.- rēciṃcavalenu - ī prakāramugā iḍānāḍi dvārā marala vāyuvunu pūriṃca valenu. ī prakāramugā iḍānāḍi dvārā vāyuvu pīlci niyatakālamulō staṃbhiṃciyuṃci piṃgaḷanāḍi dvārā paiki vadalucū cēyuṭa - aṭunuṃḍi iṭu - iṭunuṃḍi aṭu ellapuḍu cēyuṭa abhyāsamu cēsukōvalayunu. iṭlu ī prāṇāyāmamu nabhyāsamu cēsukonuṭalō cemaṭa paṭṭuṭa iṭlu ī prāṇāyāmamu nabhyāsamu cēsukonuṭalō cemaṭa paṭṭuṭakaligina yaḍala adi adhamamaniyu, kaṃpanamu kaligina yaḍala adi madhyamamaniyu, paiki lēpa kaligina yaḍala adi uttama prāṇāyāmamaniyu teliyavalenu).

11. “prāṇāyāmaḥ tataḥ kṛtvā praṇava smṛti pūrvakaṃ |

gāyatrīṃ śirasāsārthaṃ sa turyapada saṃ yutāṃ |

dakṣiṇē rēcayē dvāyuṃ vāmēna pūritōdaraṃ |

kuṃbhēna dhārayē nnityaṃ prāṇāyāmaṃ vidurbudhāḥ |

pīḍayē ddakṣiṇāṃ nāḍīṃ aṃguṣṭē tadhōttarāṃ |

kaniṣṭā nāmikābhyāṃ tu madhyamāṃ tarjanīṃ tyajēt |

rēcakaḥ pūrakaścaiva prāṇāyāmō dha kuṃbhakaḥ |

prōcyatē sarva śāstrēṣu yōgibhiryatamānasaiḥ |

rējakassṛjatē vāyuṃ pūrakaḥ pūrayē ttutaṃ |

sāmyēna saṃstha tiryastatkuṃbhakaṃ parikīrtitaḥ |

nīlōtpaladaḷa śyāmaṃ nābhi madhyē pratiṣṭitaṃ |

caturbhujaṃ mahātmānaṃ pūrakē ciṃtayēt hariṃ |

kuṃbhakētu hṛdisthānē dhyāyēttu kamalāsanaṃ |

prajā patiṃ jagannādhaṃ caturvaktraṃ pitāmahaṃ |

rēcakē śaṃkaraṃ dhyāyēt lalāṭasthaṃ mahēśvaraṃ |

śuddha sphaṭika saṃkāśaṃ nirmalaṃ pāpanāśanaṃ |

pūrakē viṣṇu sāyujyaṃ kuṃbhakē brahmaṇō gatiṃ |

rēcakēna tṛtīyaṃ tu prāpnuyāt īśvaraṃ paraṃ ||“. (ḍēvī bhāgavataṃ)

(praṇavamunu smariṃcucu prāṇāyāmamu cēyavalenu - mukku eḍama raṃdhramulōnuṃḍu nāḍu dvārā lōniki vāyuvunu pīlci kuḍināḍitō paiki vadalipeṭṭavalenu - pīlcina gālini lōpala staṃbhiṃcavalenu. idiyē prāṇāyāmamu. vāyuvunu pūriṃcunapuḍu nīlōtpaladaḷamu vale śyāmavarṇamu galavāḍunnū, nālugu bhujamulugalavāḍū ayina śrīmahāviṣṇuvunu ciṃtiṃcavalenu. kamalāsanuḍu, prajāpati hṛdayamaṃduṃḍunaṭṭi caturmukha brahmanu kuṃbhakamu cēyunapuḍu hṛdayamaṃdu dhyāniṃcavalenu - śuddhasphaṭikavale tellanainavāḍu, nirmaluḍu pāpamulanu pōgoṭṭuvāḍu, lalāṭamaṃduṃḍuvāḍu, mahēśvaruḍu ayina śivuni rēcakamaṃdu dhyāniṃcavalenu. iṭlu cēsina pūrakamuna viṣṇu sāyujyamunu, kuṃbhakamuvalana brahma sāyujyamu., rēcakamuvalana śivasāyujyamunu poṃdunu).

12. iḍayā karṣayē dvāyuṃ bāhyaṃ ṣōḍaśamātrayā |

dhārayēt pūritaṃ yōgī catuṣṣaṣṭyātu mātrayā |

suṣumnā madhyagaṃ samyak dvātriṃśanmātmayā śanaiḥ |

nāḍhyā piṃgaḷayācaiva rēcayēt yōgavittamaḥ |

prāṇāyāma mimaṃ prāhuḥ yōgaśāstra viśāradāḥ |

bhūyō bhūyaḥ kramāttasya bāhya mēvaṃ samācarēt |

mātrā vṛddhiḥ kramē caiva samyak dvādaśa ṣōḍaśa ||“. (śrī dēvī bhāgavataṃ)

(ṣōḍaśamātrayā = ṣōḍaśa praṇavōcchāraṇēna bāhyaṃ vāyuṃ ākarṣaya - catuṣṣaṣtisaṃkhya praṇavōccāraṇa paryaṃtaṃ kuṃbhakaṃ kuryāt. punaḥ dvā triṃśatpraṇavōccāraṇēna dakṣiṇa nāsā puṭēna virēcayēt ityarthaḥ. bhūyō bhūyō punaḥ punaḥ tasya iḍāpiṃgaḷā dēḥ - punaḥ iḍā piṃgaḷādēḥ punaḥ piṃgaḷēḍādēḥ kramāt bāhyaṃ vāyuḥ ēvaṃ samācarēt, gṛhṇīyāt, tyajēt ca ityarthaḥ. mātrāṇāṃ praṇavasaṃkhyānāṃ api uttarōttaraṃ vṛddhiḥ kartavyā. tathā prāṇāyāmānāmapi prathamataḥ dvādaśa, taduttaraṃ kati citkālā naṃtaraṃ, ṣōḍaśa ityēvaṃ kramēṇa vṛddhiṃ kartavyā ityarthaḥ).

(paina unna gālini iḍānāḍidvārā padiyārumātrala paryaṃtamu ākarṣiṃcavalenu - anagā, padiyāru mārlu praṇavamunuccariṃcucu, lōniki gālini pīlcavalenu - catuṣṣaṣṭi mātralanagā anni paryāyamulu praṇavamunuccāraṇa cēyunaṃtakālamu kuṃbhakamu cēyavalenu - dvātriṃśanmātralakālamu anagā anni mārlu praṇavamunu nuccariṃcu naṃtakālamu kuḍi mukku raṃdhramudvārā paiki vadalivēyavalayunu - ī prakāramugā okanāḍudvārā vāyuvunu pīlci yiṃkoka nāḍidvārā paiki vadalivēyucu, iṭunuṃḍu aṭu, aṭunuṃḍi iṭu mārcucu cēyavalayunu - mātralu, anagā praṇavamunuccariṃcusaṃkhya kramamugā vṛddhi cēyavalenu. mātralu dvādaśamātralunuṃḍi ṣōḍaśamātralavaraku ecciṃcavaccunu).

13. prāṇāyāmamu anēka vidhamulugā ceppabaḍinadi -

    1. “prāṇaśca dēhagōvāyurāyāmaḥ kuṃbhakaḥ smṛtaḥ |

sa ēva dvividhō prōktaḥ sahitaḥ kēvalassadā |

yāvatkēvala siddhisyāt tāvatsa hitamabhyasēt ||“. (yōgakuṃḍalyupaniṣat)

(prāṇamanagā dēhamulōnuṃḍu vāyuvu, āyāmamanagā dānini kuṃbhiṃci yuṃcuṭa - paṭṭi yuṃcuṭa. prāṇa + āyāmamu = prāṇāyāmamu. prāṇāyāmamu reṃḍu vidhamulu -kēvala prāṇāyāmamu, kuṃbhakamutō kūḍina prāṇāyāmamu - prāṇamu tanavaśamulō nuṃcukonagaliginaṃtavaraku kuṃbhakamutō prāṇāyāmamu nabhyasiṃcavalenu).

2. “yama niyamaṃbula vadalaka bhadrāsanādulaṃdu nokaṭi navalaṃbhiṃci prāṇābhidānaṃbagu pavanaṃbu nabhyāsaṃbuna vaśaṃbu sēyavalayu. adiye prāṇāyāmamanaṃbaḍu, naṭṭi prāṇāyāmaṃbu sabījā bījalaṃbaragu - - - aṃtasthūla rūpāvalaṃbi yagunadiya sabījaṃbu, lōpala sthūlarūpamu nāśrayiṃcunadi sabījaṃbu, sūkṣmamagu rūpamu navalaṃbhiṃcunadi abījamu”.

(āmuktamālyada - aśvā -2)

13. 3. prāṇāyāmē prathamataḥ svēdōdgamō bhavati sō adhamaḥ prāṇāyāmaḥ kaṃpana saṃ yuktō madhyamaḥ, bhūmi tyāgō bhavati yasmin prāṇāyāmē sa uttamaḥ. bhūmiṃ tyaktvā āsanamuparyēva tiṣṭati itisāṃpradāyaḥ.

(prāṇāyāmamu cēyunapuḍu modaṭa cemaṭa paṭṭunu. adi adhama prāṇāyāmamu, kaṃpamu kalugunapuḍu madhyama prāṇāyāmamu, bhūmityāgamu kalugacēyunadi uttama prāṇāyāmamani ceppabaḍunu - bhūmini vadali āsanamu mīdanē (gālilō) uṃḍuṭa bhūmityāgaprāṇā yāmamu ani sāṃpradāyamu).

4. sagarbha vigarbha bhēdēna prāṇāyāmaḥ dvividhaḥ.

(sagarbha prāṇāyāmu, vigarbhaprāṇāyāmamu ani prāṇāyāmamu reṃḍu vidhamulu - kuṃbhakamutō kalisinadi, kuṃbhakamu lēnidi ani reṃḍu vidhamulu (cūḍumu - 13 -1)

5. prākṛtamu, vaikṛtamu, kēvala kuṃbhakamu ani prāṇāyāmamu mūḍu vidhamulu –

(1). svabhāvasiddhamuga - aprayatnamugā - cēyunadi prākṛtamu.

(2). prayatnamu valana cēyunadi vaikṛtamu - prāṇavāyuvulanu okadānitō nokaṭi layamu cēyuṭa.

(3). balātkāramugā vāyuvunu staṃbhiṃcuṭa kēvala kuṃbhakamu -.

6. prāṇāyāmaḥ anēkavidhaḥ. tathāpi tallakṣaṇaṃ saṃgrahēṇōcyatē : -

(1) nāsikāyāḥ nāma chidrasta iḍākhya nāḍīdvārā vāyōraṃtara pūraṇaṃ kāryaṃ tadēva pūrakaṃ ityucyatē (“ahaṃ brahmasmi” iti bhāvanā pūrakaṃ)

(2) dakṣiṇa nāsikāstha piṃgaḷākhyanāḍī dvārā vāyōḥ bahiḥ nissaraṇaṃ kāryaṃ, tadēva rēcakaṃ ityucyatē (anātma prapaṃca niṣēdhō rēcakaḥ)

(3) suṣumnā dvārā vāyōrnirōdhanaṃ kāryaṃ, tadēva kuṃbhakaṃ ityucyatē. (akhaṃḍākāra vṛtyā calatā kuṃbhakaḥ) itthaṃ kriyāmāṇānāṃ pūraka rēcaka kuṃbhakānāṃ samudāyaḥ prāṇāyāmaḥ ityucyatē.

(prāṇāyāmamu anēka vidhamulugā nunnadi - ayinanu dāni lakṣaṇamu saṃgrahamugā ceppabaḍinadi : -

(1) mukkulōni eḍama raṃdhramulōnuṃḍu iḍā anu pērugala nāḍidvārā vāyuvunu lōpaliki pīlcuṭa – pūriṃcuṭa (‘nēnu ā brahmanu ayitini’) ani bhāviṃcuṭa pūrakamu.

(2). mukku yokka kuḍi raṃdhramulōnuṃḍu piṃgaḷayanu pērugalanāḍi dvārā vāyuvunu paiki vadalivēyuṭa. idi rēcakamani ceppabaḍucunnadi. (ātma kāni prapaṃcamunu niṣēdhiṃcuṭa rēcakamu

(3). suṣumnānāḍi dvārā vāyuvunu nirōdhiṃcuṭa kuṃbhakamu. ī rītiga pūraka rēcakakuṃbhakamulanu cēyucuṃḍuṭa prāṇāyāmamani ceppabaḍucunnadi).

7. prāṇāyāmaṃ uttamādi bhēdēna ṣaḍvidhaṃ - prāṇāyāmē prathamataḥ abhyasanīyē ghaṭitiprāṇa upiri āyāti sa prāṇāyāmō ati laghaḥ. punaratiśayābhyāsēna savāyaḥ ūrthvamāyāti. sa prāṇāyāmaḥ pūrvāpēkṣayā śrēṣṭaḥ - imau dvē kaniṣṭāvēna, citta vyākulitāyāḥ satvāt. punaratiśayābhyāsēna cittē sthirē bhūtē sati yaḥ prāṇāyāmō bhavati samadhmayaḥ. sōpi dvividhaḥ. sagarbhō maṃtra japa sahitaḥ; agarbhaḥ tadrahitaḥ. punaratiśayābhyāsēna cittasthirē bhūtē sati yaḥ prāṇāyāmaḥ sa uttamaḥ sōpi dvividhaḥ - sa lakṣyō alakṣyaṃ - dēvatā taddhyāna sahitō, alakṣyō dhyānarahitaḥ, prāṇāyāmaḥ varṇatrayātmakatvāt paramātma rūpa ēva.

(prāṇāyāmamu, uttamaprāṇāyāmamani modalagu āru bhēdamulu galadi : - prāṇāyāmamu modaṭa abhyasiṃcunapuḍu prāṇavāyuvu mīdiki vaccunu. idi ati laghuvu ayina prāṇāyāmamu - aṃtakanna adhikamugā abhyāsamu cēsina yaḍala vāyuvu iṃkanu mīdiki vaccunu - idi modaṭidāni kanna śrēṣṭamu - ī reṃḍu vidhamulagu prāṇāyāmamulu kaniṣṭa prāṇāyāmamani ceppabaḍunu - iṃkanu adhikamugā nabhyāsamu cēsina yaḍala cittamu sthiramuga nuṃḍunaṭlu cēyunadi madhyama prāṇāyāmamu - madhyama prāṇāyāmamugūḍa reṃḍu vidhamulu - sagarbha prāṇāyāmamu, agarbhaprāṇāyāmamu - sagarbhamanagā maṃtramu, japamutō kūḍinadi. agarbhamanagā maṃtra japamulu lēnidi. iṃkanu bāguga nabhyasiṃcina yaḍala, cittamiṃkanu sthirapaḍina yaḍala ā prāṇāyāmamu uttama prāṇāyāmamu. adi reṃḍu vidhamulu - salakṣyamu, alakṣyamu - lakṣyadēvatanu dhyāniṃcuṭatō kūḍinadi salakṣyamu - alakṣyamanagā lakṣya dēvatādhyānamu lēnidi. prāṇāyāmamu trivarṇātmakamaina ōṃkārātmakamainaṃduvalana adi paramātma rūpamu).

paina ceppabaḍinadē ī kriṃdavidhamugā kūḍa ceppabaḍinadi : -

“sadhūmaśca vidhūmaśca sagarbhaścā syagarbhakaḥ |

lakṣyaścāpya lakṣyaśca prāṇāyāmastu ṣaḍvidhaḥ ||“.

8. “yēna tyajēt tēnapītvā dhārayēt atirōdhataḥ |

rēcayēt tatō anyēna śanai rēva na vēgataḥ ||

yathā siṃhō, gajō, vyāghrō bhavēt vaśyaḥ śanaiḥ śanaiḥ |

tadaiva sēvitō vāyuḥ, anyathā haṃti sādhakaṃ ||“.

(mukku yokka ē raṃdhramutō lōpaliki pīlcina gālini paiki vaduludurō, ā raṃdhramutōnē lōpaliki gālini pīlci lōpala dhariṃciyuṃḍavalenu -kuṃbhakamu cēyavalayunu. ā gālini reṃḍava raṃdhramutō paiki vadalavalenu. siṃhamunu, ēnugunu, peddapulini ē vidhamugā mella mellagā vaśamu cēsukonudurō, aṭlē mella mellagā gālini pai prakāramu pūraka, kuṃbhaka, rēcakamulanu mella mellagā cēyavaleyunu. toṃdaragā cēsina yaḍala aṭṭi prāṇāyāmamu sādhakuni maraṇamunaku kāraṇamagunu).

14. “yāvadvāyuḥ sthitē dēhē tāvajjīvana mucyatē |

maraṇaṃ tasya niṣkrāṃtiḥ tatō vāyuṃ nirōdhayēt ||“.

(śarīramulō vāyuvunnaṃtavaṟakē jīviṃciyuṃḍuṭa. ā vāyuvu śarīramunuṃḍi niṣkramiṃcuṭayē maraṇamu. aṃducēta jīviṃciyuṃḍuṭaku vāyuvunu nirōdhiṃcavalenu. aṭlu nirōdhiṃcuṭayē prāṇāyāmamu).

15. prāṇāyāma kṣapita manō malasya cittaṃ brahmaṇi sthitaṃ bhavati.

(prāṇāyāmamu cēyuṭavalana naśiṃcina manōmalamu galavānikimanassu parabrahma yaṃdu - (parabrahma dhyānamaṃdu) nilucunu - sthiramagunu).

16. prāṇāyāmēna nāḍayaḥ śuddhā bhavaṃti.

(prāṇāyāmamu cēyuṭavalana nāḍulu śuddhi yagunu - aṃduvalana ārōgyamu bāguga nuṃḍunu).

17. prāṇamu anagā pāṇavāyuvu, āyāmamanagā āpuṭa - aṃducēta prāṇāyāmamanagā gālini sthaṃbiṃcuṭa. ākāśamulōnuṃḍu vāyuvu sūryakiraṇamulalō nuṃḍu śaktini (Energy) kaligi yuṃḍunu. ā prāṇavāyuvu mana śarīramulōniki mukkuraṃdhramula dvārā ūpiritittulalōniki pravēśiṃci raktamunu śubhrapaṟaci raktamunu (manamu tinina āhāramunu) śarīramaṃtaṭakunu prasariṃpacēyu śaktini kalugacēyunu. ākāśamulōni śaktivaṃtamaina yī prāṇavāyuvunu manameṃtamaṭṭuku śarīramulōniki tīsukonagalamō, dānini baṭṭi mana śarīrārōgyamuṃḍunu - manalanu jīviṃpa cēyunu. aṃducētanē dānini (ā vāyuvunu) prāṇavāyuvani ceppiyunnāru. kāni ī prāṇāyāmamu śāstramulō ceppina prakāramu oka guruvunuṃḍi nērcukōvalenu - iṭlu cēyuṭalō gālini pīlcuṭa (pūrakamu), pīlcina gālini koṃtakālamu lōna staṃbhiṃci yuṃcuṭa (kuṃbhakamu), taruvāta dānini paiki vadali vēyuṭa anu kriyalu cēyavalenu - kuṃbhakamu cēyunapuḍu modaṭa koṃta takkuva kālamu gālini staṃbhiṃciyuṃcavalenu - kramēṇa mellimelligā kuṃbhakamu cēyu kālamu hecciṃcavalenu. appuḍu gāli manavaśamulō nuṃḍunu - toṃdarapaḍi modaṭanē (prāraṃbhamulōnē) kuṃbhaka kālamu heccucēsina pramādamu saṃbhaviṃcunu - eṃtakālamu kuṃbhakamu cēyavalayunanunadi abhyāsamunu baṭṭi anubhamunu baṭṭi nirṇayiṃcukōvalenu - vāyuvunu melligā lōpaliki pīlci kuṃbhakamu cēyaka, melligā paiki vadalavalenu - vīlayinaṃta heccu gālini kramēṇa lōniki pīlcuṭa alavāṭu cēsukōvalenu - iṭlu cēyuṭavalana gālitō pāṭu gālilōni prāṇa śaktini māmūlugā kanna heccugā śarīramu lōniki tīsukonuṭa yagunu - iṃdulō gālini lōniki pīlcuṭa, paiki vadaluṭa atimellagā cēyuṭa abhyāsamu cēsukonavalenu - ī rītigā cēyunapuḍu kuṃbhakamu lēdu kanuka dāni valana kalugu pramādamunakavakāśamu lēdu - ī rītigā cēyuṭalō kūḍa toṃdarapaḍi āraṃbhamulōnē heccu gālini lōpaliki tīsukonakūḍadu - anubhavamunu baṭṭi lōpaliki pīlcukālamu kramēṇa hecciṃcavaccunu).

(mukkulōni kuḍiraṃdhramudvārā pīlcinagāli vēḍimi kalugacēyunaniyu, eḍamaraṃdhramudvārā pīlcinagāli calladanamu kalugacēyunaniyu - ī reṃḍiṃṭi gāli pīlcuṭacē samadhātuvu agunaniyu ceppuduru - śaityamu cēyunapuḍu paidāninavalaṃbhiṃci cūcina dāni yadārthamu teliyanagunu).

18. “pōkanmānadu prāṇameṃta tanuvun pōṣiṃci rakṣiṃcinan”. (eṃta prayatniṃcinanu śarīramu tanalōnunna prāṇavāyuvunu tanalō nuṃcukoni pōṣiṃcukonu śaktilēni avasthalōnunnapuḍu prāṇavāyuvu śarīramunu viḍici pōvunu. ā vāyuvulō aṃtargatamugānunna prāṇakaśakti kūḍā dānitōnē pōvunu - adē maraṇamu).