సర్వేశో భగవాన్ శంభుర్వాల్మీకిర్వేత్తి వా నవా ||” (శ్రీరామకర్ణామృతం - 3 - 89)
(ఓ రామా! నీనామ వైభవము - మహాత్మ్యము నాకు తెలియదు. సర్వేశ్వరుడు భగవంతుడు అయిన శివునికి, రామాయణము వ్రాసిన శ్రీవాల్మీకిమహామునికైనను తెలుసునో తెలియదో!).
(పదే పదే ‘రామరామ’ అని ఆ రామజపమందు రమించుచున్నాను. శ్రీమహేశ్వరునకు అందువలన దాని రుచి తెలిసియున్నను, దాని మహత్మ్యము నెఱుగలేకనున్నాడు)
(శ్రీరామునికంటె ఈతరమైనది నాకు తెలియదు - మాకు తెలిసినదంతయు రాముడె. అటువంటప్పుడు రామనామముతో సమానమైనది యున్నదని నాకెట్లు తెలుసును - తెలియదన్నమాట)
సహస్రనామ తత్తుల్యం రామనామ వరాననే.
(శ్రేష్టమైన ముఖముగల రామునియందు అదేపనిగ రమించుదును - ఎందుచేతననగా ఆ రామ అను నామము భగవంతుని ఇతర నామములు వేయి నామములతో సమానము - అంతశక్తి కలది)
యన్నామాంకిత వాక్యమాసురబలస్త్రీ గర్భవిచ్ఛేదనం |
యన్నామశ్వపచార్య బేదరహితం ముక్తి ప్రదానోజ్జ్వలం |
తన్నామా రఘురామ రమణం శ్రీరామనామామృతం ||. (శ్రీరామకర్ణామృతం - 3 - 23)
(శ్రీరామనామము పరబ్రహ్మయొక్క ఇతరనామములు వేయింటితో సమానమైనది. అనగా వేయి ఇతరనామములు శక్తి ‘రామ’ అము ఒక్క నామములో నున్నది. (చూడుము - రామానామమహత్మ్యము - 4) రామనామము వేదముతో సమానము, రామనామముతో జతపర్చినవాక్యము రాక్షసస్త్రీగర్భములను ఛేదించును - ఆ నామము వినినంతమాత్రమున రాక్షసస్త్రీల గర్భములోనున్న పిల్లలుకూడ చనిపోవుదురు. రామనామము జపించినవారు యోగ్యులు, చండాలురు అని భేదములేకుండ అందఱికి మోక్షమునిచ్చునది. అమృతతుల్యమైన ఆ రామమను నామమును నిత్యము స్మరించెదను). అంత శక్తివంతమైనది రామనామము -
వైకుంఠవాసిన స్తస్యకులమేకోత్తరం శతం | (శ్రీరామకర్ణామృతం - 1 - 100)
(శ్రీరామా అని ఒక్క పర్యాయము పలుకుటకు ఎవరికి మనస్సు కలుగునో అతని కులములోనివారు 101 కులములవారు ముక్తిని పొందుదురు - వైకుంఠమునకు పోవుదురు)
అంగ సంగి భవదంగుళిముద్రః కిం విచిత్ర మతర త్కపి రబ్ధిం ||” (శ్రీరామకర్ణామృతం - 4 - 77)
(ఓ రామా ! నీ నామమును జపించినవారు పామరులైనను - మూఢులైనను, దాని మహత్మ్యము తెలియని వారైనను - జరామరణములు ప్రవాహరూపముగా గల సంసారమను మహాసముద్రమును దాటుదురు. అటువంటిది - నీచేతి ఉంగరము - నీ శరీర తాకిడు కలిగినంతమాత్రమున - నీ శక్తిగలదైన ఉంగరమును ధరించినంతమాత్రమున (ప్రాకృత) మహా సముద్రమును దాటగలిగెను అనుటలో విచిత్రమేమున్నది.
హాలాహలంవా, ప్రళయానలంవా మృత్యోర్ముఖం వా వితధీకరోతి ||“. (శ్రీరామకర్ణామృతం - 4 - 78)
(అమృతముతో సమానమైన శ్రీరామనామ మంత్రబీజమును మనసులో ప్రతిష్టచేసి నట్లుంచు కొనినట్లైన - నిత్యము ధ్యానించినట్లయిన హాలాహలముగాని, ప్రళయకాలమందలి అగ్నికాని, మృత్యువుకాని వానిని ఏమియు చేయజాలవు)
“రామేతి వర్ణద్వయమాదరేణ సదాస్మరన్ ముక్తిముపైతి జంతుః |
కలౌయుగే కల్మషమానుషాణాం అన్యత్ర ధర్మే ఖలు నాధికారః ||” (శ్రీరామకర్ణామృతం - 1 - 93)
(కలియుగమందు కల్మషమనస్సుగల మనుష్యులు ‘రామ’ అను రెండక్షరములు భక్తితో ఎల్లపుడు స్మరించుచున్నయడల వారు ముక్తిని పొందుదురు. కలియుగమునకు ఇది విశేషము - ఇతర యుగములందు యీ ధర్మము వర్తించదు).
పునః ప్రవేశ భీత్యా చ మకారస్తు కవాటవత్“. (శ్రీరామకర్ణామృతం - 1 - 100)
(‘రామ’ శబ్దము - మాట - లోని మొదటి అక్షరమగు ‘రా’ అని అనుటలో నోటినుండి పాపములన్నియు పైకి పోవును, రెండవ అక్షరమగు ‘మ’ అనునపుడు నోటినుండి పోయిన పాపములు తిరిగి నోటిద్వారా ప్రవేశించకుండ ‘మ’ కారము తలుపు వలెను - నోరు మకారము నుచ్చరించినపుడు పోయిన పాపములు తిరిగి రాకుండ అడ్డివేయును - ‘రా’ అనునప్పుడు నోరు విప్పి వేసియుండును. ‘మ’ అనునపుడు నోరు మూతబడియుండును).
తదర్థం గిరిజావేత్తి తదర్థం వేద్మ్యహం మునే ||“. (ఆధ్యాత్మరామాయణము -)
(శ్రీరామచంద్రుని మహాత్మ్యము శివునికి పూర్తిగా తెలుసును - దానిలో సగము తెలుసును పార్వతీ దేవికి, దానిలో సగము నాకు తెలుసును - అనగా, శివునికి తప్ప శ్రీరామచంద్రుని మాహత్మ్యము ఎవరికిని పూర్తిగా తెలియదు)
“రామాన్నాస్తి పరం పదం” (చూడుము - రాముడు -15)
“అహం భవన్నామ ఘృణక్ కృతార్థో వసామికాశ్యామనిశం భవాన్యా |
ముమూర్షుమాణప్య విముక్తయే (అ)హం దిశామి మంత్రం తవ రామనామ ||“. (ఆధ్యాత్మరామాయణం - 15 - 62)
(నీ నామము నేను జపించుచు కాశీలో పార్వతితో కలిసి నివసించుచున్నాను - మోక్షము కోరువారికి ముక్తి కొఱకు నేను (శ్రీరామరామ, రామ) నీ మంత్రమును ఉపదేశించు చున్నాను) (శివుడు)
మత్యంతం బహుతారకం తనుభృతా మత్యంత శోకాపహం |
సత్యానందమయం సమస్తనిగమస్తుత్యాస్పదం సంపదాం |
స్థానం శ్రీరఘురామ నామ విమలం నిత్యం స్మరన్ ముచ్యతే ||“. (శ్రీరామకర్ణామృతం - 3 - 90)
(ఏ పని చేయవలసినదో, ఏ పని చేయరానిదో అను విచక్షణలేనివారికి,హత్యలు మొదలగువాటిని చేయుచు జీవించువారికి తారమైనది - సంసారమను మహాసముద్రమును దాటించునది దేహము కలవారందఱికి గొప్ప శోకము అయిన మృత్యుభయమును పోగొట్టునది. సత్యానందమయమైనది, నిగమములచేత స్తోత్రముచేయుటకు స్థానమైనది, సంపదలకు స్థానమైనది, ఏ విధమైన దోషము లేనిది అయిన శ్రీరామనామము నిత్యము స్మరించిన ముక్తుడగును)
sarvēśō bhagavān śaṃbhurvālmīkirvētti vā navā ||” (śrīrāmakarṇāmṛtaṃ - 3 - 89)
(ō rāmā! nīnāma vaibhavamu - mahātmyamu nāku teliyadu. sarvēśvaruḍu bhagavaṃtuḍu ayina śivuniki, rāmāyaṇamu vrāsina śrīvālmīkimahāmunikainanu telusunō teliyadō!).
(padē padē ‘rāmarāma’ ani ā rāmajapamaṃdu ramiṃcucunnānu. śrīmahēśvarunaku aṃduvalana dāni ruci telisiyunnanu, dāni mahatmyamu neṟugalēkanunnāḍu)
(śrīrāmunikaṃṭe ītaramainadi nāku teliyadu - māku telisinadaṃtayu rāmuḍe. aṭuvaṃṭappuḍu rāmanāmamutō samānamainadi yunnadani nākeṭlu telusunu - teliyadannamāṭa)
sahasranāma tattulyaṃ rāmanāma varānanē.
(śrēṣṭamaina mukhamugala rāmuniyaṃdu adēpaniga ramiṃcudunu - eṃducētananagā ā rāma anu nāmamu bhagavaṃtuni itara nāmamulu vēyi nāmamulatō samānamu - aṃtaśakti kaladi)
yannāmāṃkita vākyamāsurabalastrī garbhavicchēdanaṃ |
yannāmaśvapacārya bēdarahitaṃ mukti pradānōjjvalaṃ |
tannāmā raghurāma ramaṇaṃ śrīrāmanāmāmṛtaṃ ||. (śrīrāmakarṇāmṛtaṃ - 3 - 23)
(śrīrāmanāmamu parabrahmayokka itaranāmamulu vēyiṃṭitō samānamainadi. anagā vēyi itaranāmamulu śakti ‘rāma’ amu okka nāmamulō nunnadi. (cūḍumu - rāmānāmamahatmyamu - 4) rāmanāmamu vēdamutō samānamu, rāmanāmamutō jataparcinavākyamu rākṣasastrīgarbhamulanu chēdiṃcunu - ā nāmamu vininaṃtamātramuna rākṣasastrīla garbhamulōnunna pillalukūḍa canipōvuduru. rāmanāmamu japiṃcinavāru yōgyulu, caṃḍāluru ani bhēdamulēkuṃḍa aṃdaṟiki mōkṣamuniccunadi. amṛtatulyamaina ā rāmamanu nāmamunu nityamu smariṃcedanu). aṃta śaktivaṃtamainadi rāmanāmamu -
vaikuṃṭhavāsina stasyakulamēkōttaraṃ śataṃ | (śrīrāmakarṇāmṛtaṃ - 1 - 100)
(śrīrāmā ani okka paryāyamu palukuṭaku evariki manassu kalugunō atani kulamulōnivāru 101 kulamulavāru muktini poṃduduru - vaikuṃṭhamunaku pōvuduru)
aṃga saṃgi bhavadaṃguḷimudraḥ kiṃ vicitra matara tkapi rabdhiṃ ||” (śrīrāmakarṇāmṛtaṃ - 4 - 77)
(ō rāmā ! nī nāmamunu japiṃcinavāru pāmarulainanu - mūḍhulainanu, dāni mahatmyamu teliyani vārainanu - jarāmaraṇamulu pravāharūpamugā gala saṃsāramanu mahāsamudramunu dāṭuduru. aṭuvaṃṭidi - nīcēti uṃgaramu - nī śarīra tākiḍu kaliginaṃtamātramuna - nī śaktigaladaina uṃgaramunu dhariṃcinaṃtamātramuna (prākṛta) mahā samudramunu dāṭagaligenu anuṭalō vicitramēmunnadi.
hālāhalaṃvā, praḷayānalaṃvā mṛtyōrmukhaṃ vā vitadhīkarōti ||“. (śrīrāmakarṇāmṛtaṃ - 4 - 78)
(amṛtamutō samānamaina śrīrāmanāma maṃtrabījamunu manasulō pratiṣṭacēsi naṭluṃcu koninaṭlaina - nityamu dhyāniṃcinaṭlayina hālāhalamugāni, praḷayakālamaṃdali agnikāni, mṛtyuvukāni vānini ēmiyu cēyajālavu)
“rāmēti varṇadvayamādarēṇa sadāsmaran muktimupaiti jaṃtuḥ |
kalauyugē kalmaṣamānuṣāṇāṃ anyatra dharmē khalu nādhikāraḥ ||” (śrīrāmakarṇāmṛtaṃ - 1 - 93)
(kaliyugamaṃdu kalmaṣamanassugala manuṣyulu ‘rāma’ anu reṃḍakṣaramulu bhaktitō ellapuḍu smariṃcucunnayaḍala vāru muktini poṃduduru. kaliyugamunaku idi viśēṣamu - itara yugamulaṃdu yī dharmamu vartiṃcadu).
punaḥ pravēśa bhītyā ca makārastu kavāṭavat”. (śrīrāmakarṇāmṛtaṃ - 1 - 100)
(‘rāma’ śabdamu - māṭa - lōni modaṭi akṣaramagu ‘rā’ ani anuṭalō nōṭinuṃḍi pāpamulanniyu paiki pōvunu, reṃḍava akṣaramagu ‘ma’ anunapuḍu nōṭinuṃḍi pōyina pāpamulu tirigi nōṭidvārā pravēśiṃcakuṃḍa ‘ma’ kāramu talupu valenu - nōru makāramu nuccariṃcinapuḍu pōyina pāpamulu tirigi rākuṃḍa aḍḍivēyunu - ‘rā’ anunappuḍu nōru vippi vēsiyuṃḍunu. ‘ma’ anunapuḍu nōru mūtabaḍiyuṃḍunu).
tadarthaṃ girijāvētti tadarthaṃ vēdmyahaṃ munē ||“. (ādhyātmarāmāyaṇamu -)
(śrīrāmacaṃdruni mahātmyamu śivuniki pūrtigā telusunu - dānilō sagamu telusunu pārvatī dēviki, dānilō sagamu nāku telusunu - anagā, śivuniki tappa śrīrāmacaṃdruni māhatmyamu evarikini pūrtigā teliyadu)
“rāmānnāsti paraṃ padaṃ” (cūḍumu - rāmuḍu -15)
“ahaṃ bhavannāma ghṛṇak kṛtārthō vasāmikāśyāmaniśaṃ bhavānyā |
mumūrṣumāṇapya vimuktayē (a)haṃ diśāmi maṃtraṃ tava rāmanāma ||“. (ādhyātmarāmāyaṇaṃ - 15 - 62)
(nī nāmamu nēnu japiṃcucu kāśīlō pārvatitō kalisi nivasiṃcucunnānu - mōkṣamu kōruvāriki mukti koṟaku nēnu (śrīrāmarāma, rāma) nī maṃtramunu upadēśiṃcu cunnānu) (śivuḍu)
matyaṃtaṃ bahutārakaṃ tanubhṛtā matyaṃta śōkāpahaṃ |
satyānaṃdamayaṃ samastanigamastutyāspadaṃ saṃpadāṃ |
sthānaṃ śrīraghurāma nāma vimalaṃ nityaṃ smaran mucyatē ||“. (śrīrāmakarṇāmṛtaṃ - 3 - 90)
(ē pani cēyavalasinadō, ē pani cēyarānidō anu vicakṣaṇalēnivāriki,hatyalu modalaguvāṭini cēyucu jīviṃcuvāriki tāramainadi - saṃsāramanu mahāsamudramunu dāṭiṃcunadi dēhamu kalavāraṃdaṟiki goppa śōkamu ayina mṛtyubhayamunu pōgoṭṭunadi. satyānaṃdamayamainadi, nigamamulacēta stōtramucēyuṭaku sthānamainadi, saṃpadalaku sthānamainadi, ē vidhamaina dōṣamu lēnidi ayina śrīrāmanāmamu nityamu smariṃcina muktuḍagunu)
English translation not yet available for this entry. Let us know if you'd like to help.
Questions, corrections, or memories about the manuscript — messages go directly to the family. Your message is not shown publicly, and the family's email address stays private.