← Back to శ · Booklets 41–50 (digitized file 5)

శక్తి śakti

Original — తెలుగు
  1. బలము; ఉత్సాహము; ప్రభుత్వము; మంత్రము; పార్వతి; సామర్థ్యము -

  2. శిల (ఱాయి) యొక్క కఠినత్వము; అగ్ని యొక్క వేడిమి; మంచు యొక్క చల్లదనము - ఇవి వాటి వాటి యొక్క శక్తులు.

  3. పావకస్యోష్ణతే వేయ ముష్ణాం శో రవిదీధితాం |

చంద్రస్య చంద్రికే వేయం శివస్య సహజా ధృవా ||.

(అగ్నియొక్క వేడిమి, తీష్ణకిరణములుకల రవికాంతి, చంద్రుని వెన్నెలవలె శివుని సహజ శక్తి - తనతోడనే తనను వదలక యుండు శక్తి - పార్వతి)

  1. ఏ పదార్థమును ఆశ్రయించియుండి ఆ పదార్థముచేత దానిపని చేయించునది ఆ పదార్థముయొక్క శక్తి. భగవంతుని ఆశ్రయించియుండు అవిద్య భగవంతునిచేత సృష్టి చేయించుచున్నది. అందుచేత అది అతని శక్తి.

  2. మాయా ప్రకృతిః తదేవ వస్తు కదాపి స్వాతంత్త్రేణ అనవస్థితం సతి బ్రహ్మ చైతన్య మాశ్రిత్య ఏవ వర్తి మానత్వాత్ శక్తిః ఇతి చ వ్యపదిశ్యతే.

(మాయ యని చెప్పబడు ప్రకృతి స్వాతంత్ర్యము లేనిదగుటచేత బ్రహ్మయొక్క చిచ్ఛక్తిని - చైతన్య శక్తిని - ఆశ్రయించి ప్రవర్తించు నదగుటచేత అదియే శక్తియని చెప్పబడుచున్నది.)

  1. “ఐశ్వర్య వచనః శక్తిః స పరాక్రమ ఏవచ |

తత్స్వరూపా తయోర్థాత్రీ సా శక్తిః పరికీర్తితా ||” (శ్రీ దేవీ భాగవతము)

(శక్తి యనగా ఐశ్వర్యము కలిగియుండుట - అనగా ఈశ్వరత్వము - అదియే పరాక్రమము. ఆ ఈశ్వరత్వమును, లేక పరాక్రమమును ఇచ్చునది, లేక, దాని స్వరూపమైనది శక్తి).

  1. చిన్మాత్రాశ్రయ మాయా యాః శక్త్యాకారే ద్విజోత్తమాః |

అనుప్రవిష్టా యా సంవిన్నిర్వికల్పా స్వయంప్రభా |

సదాకారా సదానందా సంసారచ్ఛేదకారిణీ |

సా శివా పరమాదేవీ శివాభిన్నా శివంకరీ |

న శివేన వినా శక్తిః న శక్తిరహిత శ్వివః |

ఉమాశంకరోరైక్యం యః పశ్యతి స పశ్యతి ||“. (సూతసంహితాయాం)

(చైతన్యమాత్రుడైన పరబ్రహ్మకు ఆశ్రియమైన మాయ యొక్క శక్తి రూపముగలదిన్నీ, నిర్వికల్పము, స్యయంజ్యోతి అయినదిన్నీ, సత్తు ఆకారము గలదిన్నీ, సదానందమైనదిన్నీ, సంసారమును నశింపచేయునదిన్నీ అయిన పరము (ఉత్కృష్టమైన) (పరతత్వమైన) దేవి శుభమును కలుగచేయునదిన్నీ శివా (శివుని భార్య) శివుని కంటె వేరుకాదు. శివుడు లేనిదే శివశక్తి లేదు; శక్తితో కూడి ఉండని (శక్తిలేని) శివుడు ఉండడు, శివుడు, శక్తి (పార్వతీ పరమేశ్వరులు) ఒకటే. వారిద్దరు వేరు కాదు - పరమేశ్వరుని శక్తియే పార్వతి.

  1. యస్య యస్య పదార్థస్య యాయా శక్తిరుదా హృతా |

సా సా పరమేశ్వరీదేవీ స శర్వో మహేశ్వరః ||“. (వాయువీయ సంహిత)

(ఏ పదార్థమునకు, వస్తువునకు, ఏ శక్తి కలదని చెప్పుచున్నారో ఆ శక్తులన్నియు సర్వేశ్వరి, దేవి, సర్వేశ్వరుని భార్య, సర్వేశ్వరిఉని శక్తి. ఆ శక్తికలవాడు సర్వేశ్వరుడు - శివుడు. శివునికి శివుని శక్తికిని భేదములేదు, రెండు వేరుకాదు - అగ్నియొక్క వేడిమి అగ్ని శక్తియే అయినట్లు, అగ్నికంటె వేరుకానట్లు.)

  1. “దేవాత్మ శక్తిం స్వగుణైర్నిగుడాం” (శ్వేతాశ్వతరోపనిషత్)

(తన గుణములను కనబడనీయక గూఢముగా నుంచుకొని పరమాత్మను ఆశ్రయించుకొని యుండు పరమాత్ముని శక్తి).

“ఇతి సా పరమాత్మా న శ్శక్తి రేవ, తథాపి సా స స్వంతంత్రా యథా దీప సత్వే తత్ప్రకాశసత్వం, దీపాభావేతు తత్సకాశా అభావ ఏవ ఖలు - తస్మాత్ సా శక్తి ర స్వతంత్రాపి దీపస్య రూపైవ న బ్రహ్మేతరా, అద్వితీయా చ తర్క నిర్ణయేపి”.

(దీపమున్నపుడే దీపము యొక్క కాంతి - ప్రకాశము, వెలుగు - దీపము లేనియడల దాని యొక్క శక్తి స్వతంత్రమైనదికాదు, దీపము లేకున్న ప్రకా శించునది కాదు - అయినను అది దీపముయొక్క స్వరూపమే. అట్లే శక్తి అనునది పరమాత్మయొక్క శక్తియే అయినను స్వతంత్రమైనదికాదు, పరమాత్మ కంటె వేరైనది కాదు - అందుచేత పరమాత్మ తర్కము ప్రకారము అద్వితీయుడు - తనుకాని రెండవ వస్తువులేనివాడు).

  1. “యత్సత్వే యత్సత్వం యద భావే తద భావః, తద్ద్వ యమపి ఏక ఇత్వేవ, తథా తద్బ్రహ్మైక్యమేవ మాయయా చ అనేకథా దృశ్యమానత్వే ఏక ఏవేతి నిర్ణీతం తస్వైవ పరమాత్మనశ్సక్తిరేవ అవ్యక్తమితి మూల ప్రకృతిరితి మాయా ఇత్యనేకథా శ్రూయతే”.

(ఏది యున్నచో ఏది యుండునో, ఏది లేనిచో ఏది ఉండదో ఆ రెండును ఒకటే. ఆ ప్రకారముగానే పరబ్రహ్మ కూడా మాయవలన అనేక ప్రకారముగా కనబడుచున్నను ఒకటేయని నిర్ణయించబడినది. అట్టి పరమాత్మయొక్క శక్తియే అవ్యక్తమని, మూల ప్రకృతియని, అవిద్యయని, మాయయని అనేకవిధములుగా చెప్పబడుచున్నది)

  1. వినాతు శక్తిం నకేనా పి కారణేన కిమపి కార్యం జన్యతే.

(శక్తి లేక, ఏ ఇతర కారణముచేతనైనను - ఏ సాధనముచేత నైనను - ఏ పనియును జరగదు)

  1. “నైవస్త్రీ, న పుమానేష న చైవాయం న పుంసకః |

యద్యచ్ఛరీరమాగత్తే తేన తేన చ లక్ష్యతే ||“. (శ్వేతాశ్వతరోపనిషత్)

(పరబ్రహ్మ స్త్రీ కాదు పురుషుడు కాదు, నపున్సకుడు కాదు, నామరూపములు లేనిది, అయినను పరబ్రహ్మ ఏ శరీరములో - ఏ వస్తువులో ప్రవేశించునో ఆ నామరూపములతోనే తెలియచేయబడును)

  1. సామ్యావస్థ మాయా శబల బ్రహ్మరూపిణీ దేవీ - “ఘటః” ఇత్యే తత్పద శ్రవణ మాత్రేణ సకల కలశ రూపస్య అర్థస్య జ్ఞానం సర్వేషాం భవతు -” ఇతీశ్వరేచ్ఛైవ న్యాయశాస్త్రే శక్తి రిత్యుచ్యతే. సర్వ పదార్థానాం తత్తదర్థ బోధ జననానుకూలం త్తత్తత్పద నిష్టం సామర్థ్య మేవ తత్తత్పదస్య శక్తిరితి జ్ఞేయం - “యథా వహ్నేః స్వ సంబద్ధ పదార్థ దాహ జనన సామర్థ్యరూపా శక్తిరస్తి, తథా శ్రోతుః శ్రవణేంద్రియ సం యుక్త శబ్దస్య స్వ సంబంధార్థ జ్ఞాన జనన సామర్థ్య రూపా శక్తిరస్తి అగ్నౌ దాహక శక్తివత్, జలేసే చకత్వ దాహ శాంతికరత్వం చూర్ణపిండీ కారకత్వం ఇత్యాది సామర్థ్య మస్తి. తత్సామర్థ్యమేవ శక్తిరిత్యుచ్యతే. ఏవం సర్వపదార్థేషు స్వస్వకార్యజననానుకూల సామర్థ్యమస్తి తత్సామర్థ్యమేవ శక్తిః ఇతి శ్రుతి సిద్ధాంతః.”

(శక్తి యనగా సత్వరజస్తమోగుణములు సమానముగా గల శబల బ్రహ్మ రూపిణి అయిన దేవి. ఘటము(కుండ) అనుమాట వినినంతనే అన్ని విధములయిన ఘటరూపములను జ్ఞానము అందఱికి కలుగును. ఇట్లు భగవంతుని ఇచ్ఛయే - ఇచ్ఛామాత్రమే శక్తియని న్యాయ శాస్త్రములో చెప్పబడినది. ఫదార్థము లన్నింటికి వాటి వాటి పదముల అర్థము తెలియచేయు ఆయా పదములలో నుండు సామర్థ్యమే ఆయా మాటలయొక్క శక్తి యని తెలియవలసినది. అగ్నికి దానిని తాకిన పదార్థమును దహించు శక్తి కలిగియున్నట్లే శ్రవణేంద్రియమునకు - చెవికి - కూడా తనను తాకిన శబ్దమును తెలుసుకొను సామర్థ్యమగు శక్తి కలదు. అగ్నికి దహించు సక్తివలె నీటికి చల్లదనము చేయు శక్తి, దాహమును శమింపచేయు శక్తి, చూర్ణమును - పిండిని - ముద్దగా చేయు సామర్థ్యము కలదు. అట్టి సామర్థ్యమే శక్తి యని చెప్పబడుచున్నది. ఈ ప్రకారముగానే పదార్థములన్నింటియందు వాటి వాటి కార్యములను చేయకలుగు సామర్థ్యము కలదు - అట్టి సామర్థ్యమే శక్తి యని శ్రుతిలో సిద్ధాంతము చేయబడినది).,

  1. “పావకస్యోష్ణ తేవేయ ముష్ణాం శోరివ దీధి తః |

చంద్రస్య చంద్రికే వేయం శివస్య సహజా ధ్రువా |

శక్తి స్సాక్షాన్మహా దేవీ మహాదేవ స్స శక్తిమాన్ |

తయోర్విభూతి లేశోవై సర్వ మేతచ్చరా చరం |

- - - యథా శివస్తథా దేవీ యథా దేవీ తదా శివః |

నాన యోరంతరం విద్యాచ్చంద్ర చంద్రిక యోరివ |

చంద్రో న ఖలు భాత్యేష యథా చంద్రికయా వినా |

న భాతి విద్యమానోపి తథా శక్త్యా వినా శివః |

ఏవం పరస్పరాపేక్షా శక్తి శక్తిమతోః స్థితిః |

న శివేన వినాశక్తిర్న శక్త్యాచ వినా శివః |

ఆద్యా సైకా పరాశక్తిః చిన్మయీ శివ సంశ్రయా |

యా మాహు రఖిలే శస్య తైస్తైరనుగుణై ర్గుణైః |

సమాన ధర్మణీ చైవ శివస్య పరమాత్మనః |

సై హై కాపిచ చిద్రూపా శక్తి ః ప్రసవ ధర్మిణీ |

విభజ్య బహుథా విశ్వం విధదాతి శివేచ్ఛయా |

సా మూల ప్రకృతిర్మాయా త్రిగుణాచ త్రిథా భవేత్ |

శివాద్యవని పర్యంతం యయా తత మిదం జగత్ ||“. (వాయువ్య సంహితాయాం)

(అగ్నియొక్క వేడిమి వలెనే, సూర్యుని యొక్క కాంతి వలెనే, చంద్రుని వెన్నెల వలెనే, శివునితో షజముగా నుండు శక్తియే - సాక్షాత్తు మహాదేవుని యొక్క శక్తి. ఈ శక్తి గలవాడు కనుక మహాదేవుడు శక్తిమాన్ - (శక్తిమంతుడు) - వారిద్దరి విభూతి లేశమే ఈ చరాచర రూపమంతయు, శివుడెట్లో, దేవీ అట్లే, దేవి యెట్లో శివుడట్లే. చంద్రుడు, వెన్నెల - ఈ రెండింటికీ భేదము లేనట్లు వారిద్దఱికి భేదము లేదు, వెన్నెల లేనిదే చంద్రుడు ప్రకాశింప లేనట్లు దేవి - (శక్తి) లేనిదే శివుడు ప్రకాశింపడు - శక్తి లేని శివుడు - శక్తికిన్నీ, శక్తిమంతుడు అయిన పరమశివునికి ఈ విధముగా పరంపరాపేక్ష ఉన్నది. శివుడు లేనిదే శక్తి లేదు - శల్తి లేనిదే శివుడు ఉండడు - చిన్మయమైన ఈ పరాశక్తి ఆది శక్తి, ఏకము, శివుని ఆశ్రయించి యున్నది. ఆయా చోట్ల అనుగుణములైన గుణములచేత పరమాత్ముడు అఖిలేశ్వరుడు అయిన శివుని సమాన ధర్మిణి - శివునితో సమానమైన ధర్మములు - శక్తులు మొదలగునవి - కలది యని యీ దేవి (శక్తి) గుఱించి చెప్పుదురు - ఆ శక్తి ఒకటే అయినను చిద్రూపిణి (చైతన్యమే రూపముగా గలది) (అనగా, తనలోనుండి ప్రపంచములో నుండు సమస్త వస్తువులను పుట్టించగల శక్తి కలది). అనేక విధములుగా, అనేక వస్తువులుగా, విభజించి శివుని ఆజ్ఞానుసారము విధించునది - (శివునితో కలిసియుండుటచేత అతని శక్తి తానే అయి యిండుటచేత - ఇట్లు సృష్టించ శక్తి కలిగియున్నది. ఆ శక్తియే - దేవియే - మూల ప్రకృతి, మాయ, సత్వరజస్తమములను మూడు శక్తులు గలదిగా మూడు విధములు గలదిగా యగుచున్నది. శివుడు మొదలు క్రిందను భూలోకమువఱకు గల ప్రపంచమంతటను ఈ శక్తియే బట్టలోని పొడుగు, పేకవలెవ్యాపించియున్నది.)

  1. “ద్రుహిణే సృష్టి శక్తిశ్చ హరౌ పాలన శక్తి తా |

హరే సంహార శక్తిశ్చ సూర్యే శక్తిః ప్రకాశికా |

ధరాధరణ శక్తిశ్చ శేషే కూర్మే తదైవచ |

సాద్యా శక్తిః పరిణతా సర్వస్మిన్ యా ప్రతిష్టితా |

దాహ శక్తిః తథావహ్నే సమీర ప్రేరణాత్మకా |

శివోపి శివతాం యాతి కుండలిన్యా వివర్జితా |

శక్తి హీనస్తు యః కశ్చిత్ అసమర్థః స్మృతో బుదైః |

ఏవం సర్వత్ర భూతేషు స్థావరేషు చ చరేషు చ |

బ్రహ్మాది స్తంబపర్యంతం బ్రహ్మాండే అస్మిన్ మహా తపాః |

శక్తి హీనం తు నింద్యం స్యాత్ వస్తుమాత్రం చరాచరం |

అశక్తః శత్రు విజయే గమనే భోజనే తథా |

ఏవం సర్వగతాశక్తిః సా బ్రహ్మేతి వివిచ్యతే ||

సోపాస్యా వి బుధైః సమ్యక్ విచార్యా సుధియా సదా |

విష్ణౌ చ సాత్వికీ శక్తిః తయా హీనో ప్యకర్మకృత్ |

ద్రుహిణే రాజసీ శక్తిః యయా హీనో హ్య సృష్టి కృత్ |

శివేచ తామసీ శక్తిః తయా సంహార కారకః |

ఇత్యూహ్యం మనసా సర్వం విచార్యచ పునః పునః |

శక్తిః కరోతిహి బ్రహ్మాండం సా వైపాల యతే అఖిలం |

ఇచ్ఛయా సంహారత్యేషా జగదేతచ్చరా చరం |

న విష్ణుః సహరః శక్రో న బ్రహ్మా న చ పాపకః |

న సూర్యో వరుణః శక్తిః స్వేస్వే కార్యే కథంచ న |

తయా యుక్తాః హి కుర్వంతి స్వాని కార్యాణి తే సురాః |

సైవ కారణ కార్యేషు ప్రత్య్క్షేణా వ గమ్యతే ||“.

(చతుర్ముఖబ్రహ్మ యొక్క సృష్టి చేయు శక్తి, విష్ణువుయొక్క పాలనశక్తి, శివునియొక్క సంహారశక్తి, శేషునియొక్క, కూర్మునియొక్క భూమిని భరించు (ధరించు) శక్తిన్నీ. సూర్యునిలోని ప్రకాశశక్తి - ఇవన్నియు ఆదిశక్తి పరిణామములే (మార్పులే), అన్నింటియందు నున్న శక్తి అదియే. ఇట్లే అగ్నిలోని దహించు శక్తి వాయువులోని ప్రేరేపణ శక్తి, నాగభూషణుడైన శివుడే పామును వదలి శివాశక్తి వలె ఆయెను - శక్తిలేనివాడు అసమర్థుడని పండితులు చెప్పుదురు. ఈ ప్రకారముగా బ్రహ్మాండమందు చతుర్ముఖబ్రహ్మ మొదలు స్తంబమువరకు గల సమస్తమైన చరాచర భూతములందు శక్తిలేని వస్తువు నిందింపబడుచున్నది. శత్రువును జయించుటయందు, గమనమందు, భోజనమందు శక్తి లేనివాడు నింద్యుడగుచున్నాడు. ఈ ప్రకారము అన్నింటియందు గల శక్తి పరబ్రహ్మయని చెప్పబడుచున్నది. ఆ శక్తియే పండితులు తమ జ్ఞానమువలన బాగుగా విచారించి - శోధించి - ఉపాసన చేయుచున్నారు – విష్ణువునందుండు నది సాత్విక శక్తి. ఆ శక్తి లేనిదే అతను ఏమియును చేయలేడు – చతుర్ముఖ బ్రహ్మ తనలోని రాజసీ శక్తి లేనిదే సృష్టి చేయలేడు - శివునియందు తామసీ శక్తి లేనిదే అతను సంహారము చేయలేడు - అన్ని విధముల విచారించి యిట్లు ఊహించవలెను - ఈ శక్తియే యిష్ట ప్రకారము బ్రహ్మాండమును పుట్టించుచు న్నది, సంహరించుచున్నది, పాలించుచున్నది. విష్ణువుకాని, శివుడుకాని, ఇంద్రుడుగాని, చతుర్ముఖ బ్రహ్మకాని, అగ్నికాని, సూర్యుడుగాని, వరుణుడుగాని, ఈ శక్తి తమలో లేనిదే తమ తమ కార్యములను చేయుటకు శక్తిగలవారు కారు - స్వతంత్రముగా పని చేయగలుగువారు కారు. ఆ దేవి - శక్తి - వారిలో నుండుటవలననే వారు వారి వారి కార్యములను చేయుచున్నారు. ఆ శక్తియే కారణవస్తువులందు, కార్యవస్తువులందు ప్రత్యక్షముగా - చేయు పనులవలన తెలియబడుచున్నది –

సీ. “అఖిల భూతములందు నాత్మ రూపంబున ఈశుండు హరి యుండు నెల్లప్రొద్దు

బుద్ధాది రూపంబుల గానబడును” - - - (శ్రీమదాంధ్రమహాభాగవతము - 2 - 36)

  1. “చ్చిఛక్తిః పరమేశ్వరస్య విమలం చైతన్యమేవోచ్యతే |

తస్యైవాస జడా పరా భాగవత శక్తిస్త్వ విద్యాత్మికా |

సంసర్గాచ్చ మిధస్తయో ర్భగవతశ్శ క్త్యో ర్జగ జ్జాయతే ||“. (సంక్షేప శారీరకము)

(పరమేశ్వరునియొక్క విమలమైన చిచ్ఛక్తియే (చిత్ + శక్తి) చైతన్యమని చెప్పబడుచున్నది. భగవంతునియొక్క జడమైన అపరాశక్తియే అవిద్య. భగవంతునియొక్క యీ రెండు శక్తులు కలియుటవలననే జగత్తు పుట్టుచున్నది.)

  1. “శివో మహేశ్వరో జ్ఞేయః శివా మాయేతి కథ్యతే |

పురుషః పరమేశానః ప్రకృతిః పరమేశ్వరీ |

శంకరః పురుషా స్సర్వే స్త్రియః సర్వామహేశ్వరీ |

యస్య యస్య పదార్థస్య యా యా శక్తి రుదాహృతా |

సాసా సర్వేశ్వరీ దేవీ సస శర్వో మహేశ్వరః ||“.

(శివుడు మహేశ్వరుడు, శివా మాయ యని చెప్పబడుచున్నది. పురుషుడు అనగా పరమేశ్వరుడు, పరమేశ్వరియే ప్రకృతి - పురుషులందరు శివుడే, స్త్రీలందరు పరమేశ్వరియే - ఏ ఏ పదార్థములకు ఏ యే శక్తి కలదని చెప్ప బడియున్నదో ఆ శక్తి పరమేశ్వరి, ఆ శక్తి పురుషులలోనైన మహేశ్వరుడు).

  1. “శ శబ్దో మంగళ వాచకత్వాత్ ఐశ్వర్య వచనః కృతి శబ్దస్య పృషో దరాదిత్వా దృకార లోపే ‘క్తి’ శబ్దః పరాక్రమవాచకః | సయుక్తా క్తిర్యస్యామితి వ్యుత్పత్యా శక్తి శబ్దః ప్రకృతి వాచకః.

(శక్తి అను మాటలోని ‘శ’ అను అక్షరము మంగళ వాచకము - మంగళమును తెలియచేయునది. ‘క్తి’ అనునది పరాక్రమమును తెలియచేయునది. ఇవి కలది ‘శక్తి’ అని వ్యుత్పత్యర్థము - అనగా ప్రకృతి.)

  1. “శివ శక్త్యుభయ సాధారణా చిన్మాత్రమాశ్రితా సా మాయా పునర్ద్విధా భవతి - శక్యప్రతి యోగ్య ధీన నిరూపణ విషయత్వాకారేణ తదనధీన నిరూపణ - విషయత్వాకారేణ చ. ఏవం ఉపాధి ద్వైవిధ్యాత్ ఉపధేయం చిన్మాత్రమపి ద్వేధా భిద్యతే. తత్ర శక్య | ప్రతియోగ్యధీన నిరూపణా యా మాయా సా శక్తిః | సలిల పవనాది సం యోగవశాత్ ఉచ్ఛూనావస్థస్య బీజస్య యథాంకురవస్థా. తథా తధైవ ప్రాణి కర్మపరిపాకవశాత్ ఉపచిత రూపా యా మాయా యా జగత్కార్య హేతుభూతాంకురావస్థా సా ఇత్యర్థః - శక్యప్రతి యోగ్యన ధీన నిరూపణో యో మాయా యాః ఆకారః తదుపహితం చైతన్యం శివః. జగదంకుర రూపిణ్యా శక్త్యా యదవచ్ఛిన్నం సా సం విద్రూపిణీ పరాశక్తిరుచ్యతే. అతశ్చ ఉపాధి పరిచ్చేదా దేవ ఏకస్యైవ చిన్మాత్రస్య శివ శక్త్యాత్మనా విభాగః. పరమార్థ తస్తు చిన్మాత్ర రూపతయా ఏకత్వమేవ”.

(విత్తనము నీరు, గాలి మొదలగువాటి సం యోగమువలన మొలక ఎత్తును - అట్లే ప్రాణుల కర్మ పరిపాకమువలన అవి సూక్ష్మరూపములో కలిగిన మాయ ప్రకృతి జగత్తునకు విత్తనమువలె నుండును - ఆ ప్రకృతిలో ప్రవేశించియున్న చైతన్య శక్తి అంకురము (మొలక). ఆ శక్తియే సంవిత్ రూపమైన పరాశక్తి. ఇందువలన ఉపాధి భేదమువలన ఒకడే అయిన చైతన్యమాత్రుడు శివుడు, శివశక్తి అని రెండుగా విభజింపబడినాడు. పరమార్థ దృష్టిలో చినమాత్ర రూపమును బట్టి యీ రెండునూ ఒకటే).

  1. “అంబికా సంవిద్రూపా పరాశక్తిః. నను శక్తిర్జడత్వాత్ కథం సంవిద్రూపమతి చేత్ ఉచ్యతే –” ద్వివిధా హి శక్తిః - చిచ్ఛక్తిర్జడ శక్తిశ్చేతి. తత్ర చిచ్ఛక్తిః పరశివా దభిన్నైవ, తయోః భేదస్తు భ్రాంతిః - యథా జీవ పరయోః జడశక్తిస్తు మాయా స్వాశ్రయ వ్యామోహ కారిణీ సా చ చిద్రూపే పరమాత్మని స్వరూపేణాధ్యస్తా సత్వా సత్వాభ్యామ నిర్వచనీయాసమ్యక్ జ్ఞానేన నివర్త్యాచ - తథాహి నియతకాల పరిపాకానాం హి ప్రాణి కర్మణాం మధ్యే పరిపక్వా నాముపభోగేనప్రక్షయాత్ ఇతరేషాం చా పరిపకాత్ భోగా భావేన తదర్థయాః సృష్టేరను పయోగాత్ ప్రాకృత ప్రలయే గ్రస్తవ్యస్త సమస్త ప్రపంచా మాయా స్వప్రతిష్టే నిష్కలే పరశివే వినా యావద విశిష్ట కర్మ పరిపాకం వర్తతే –

“ప్రలయే ప్రాకృతే తస్యాం చరాచరమిదం జగత్ || ఇతి”.

(శక్తి అనగా అంబిక సంవిద్రూపిణీ, పరాశక్తి అయిన పార్వతీ దేవియే - శక్తి (బలము) అనునది జడముకదా సంవిద్రూపమెట్లయినది అనిన స్మాధానము ఇట్లు చెప్పబడినది _ శక్తి రెండు విధములు - చిచ్ఛక్తి (చైతన్య శక్తి), జడ శక్తి. చిచ్ఛక్తి యనునది పరమ శివుని కంటె వేరు కానిది - పరమ శివునికి అతని చిచ్ఛకిని భేదము అనునది భ్రాంతియే - జీవుడు, పరమాత్మ అన రెండింటికి భేదము లేనట్లే - రెండు వేఱు అనుకొనుట భ్రాంతియే అయినట్లు. జడశక్తి అనునది మాయ, తను ఆశ్రయించినదానిని మోహపఱచునది. అది పరమాత్మయందు తన రూపముతో అధ్యస్తమై యుండి సత్తు అనిగాని అసత్తు అనిగాని నిర్ణయించుటకు వీలు కానిది, కాని సమ్యక్ జ్ఞానముచే - బ్రహ్మజ్ఞానముచే నివర్తించునది - తొలగిపోవునది. ఏ ప్రాణుల కర్మ పరిపక్వమై ఫలమునిచ్చి అనుభవింప చేయుట చేత క్షీణించుటవలనను, మిగిలిన ప్రాణుల కర్మ ఫలము పరిపక్వము కానందున అనుభవముకానందునను, అందు చేత అట్టివారి సృష్టివలన ఉపయోగము లేనందువలనను ప్రాకృత ప్రళయకాలమందుసమస్త ప్రపంచమును, ప్రపంచములోనుండు సమస్త వస్తువులు తనలో కలిసి యుండుట చేత ఆ మాయ (ప్రకృతి) మిగిలిన ప్రాణుల కర్మ పరిపాకము కలుగునంతవఱకు తనకు ప్రతిష్టము నిష్కలము అయిన పరమ శివునితో లేకయుండును - పరమ శివునితో - పరబ్రహ్మతో లీనము కాక యుండును - “ప్రాకృత ప్రలయమందు ఈ చరాచర జగత్తు అంతయు లీనమగును” అని చెప్పబడినది కదా).

  1. అమ్మహనీయ తేజోనిధి మొదలియవతారంబు సహస్ర శీర్షాదియుక్తంబయి ప్రకృతి ప్రవర్తకంబగు నాది పురుషరూపంబగు. అందు గాలస్వభావంబులను శక్తులుదయించె - - - “. (శ్రీమదాంధ్రమహాభాగవతము -2 - 6 - 11)

  2. “ద్వివిధం హి శక్తి రూపం - కార్యం కారణంచ. తత్ర కార్యరూపం ఆవరణ విక్షేపాదిరూపం. తత్తు శక్తిమద్రూపాత్ పృధిగేవ భాసతే -”అహమజ్ఞో, అహం సుఖీ, దుఃఖీచ” ఇత్యాద్యనుభవాత్ - అగ్నిరూపాత్ భిన్నత్వేన భాసమాన దాహస్ఫోటాది శక్తి కార్యవత్, యచ్చ కారణభూతం మహామాయారూపం న తచ్ఛక్తిమతః బ్రహ్మణః పృధిగవ భాసతే. అగ్నేర్దాహాది కార్య భిన్న దాహాది కార్యజనక శక్తి భేదేనా దర్శనాత్ స్వాత్మన్యావరణ విక్షేప భిన్నావరణ విక్షేప జనక మహామాయా శక్తేః అనుభవాచ్చ.”

(శక్తి రూపము రెండు విధములు - కార్యము, కారణము. కార్యరూపమైన శక్తి ఆవరణ శక్తి, విక్షేప శక్తి మొదలైనవి. అవి ఆ శక్తిగలదానికంటె వేఱుగా నున్నట్లు తోచుచుండును - “నేను అజ్ఞుడను (తెలివి లేనివాడను), నేను సుఖము గలవాడను, దుఃఖము గలవాడను” అనునది మన అనుభవములోనిదే కదా! అగ్నికంటె వేఱుగా కనబడు దహించి శక్తి మొదలగు దాని కార్యములవలె కారణరూపమైన శక్తి మహామాయా రూపము. ఆ మాయా శక్తిగల పరబ్రహ్మ కంటె ఆ కారణశక్తి వేఱుగా నుండదు. అగ్నియొక్క దహించు శక్తి ఆ శక్తికి కారణమైన అగ్నికంటె వేఱుకాదు. ఆవరణ విక్షేప శక్తులకు కారణమైన మహామాయ కంటె ఆవరణ విక్షేప శక్తులు వేక్షేపశక్తులు వేఱు కానట్లే).

  1. “సగుణా నిర్గుణా సాతు ద్విథా ప్రోక్తా మనీషి భిః |

సగుణా రాగి భిస్సేవ్యా నిర్గుణాతు విరాగిభిః ||.

(ఈ శక్తి సగుణా నిర్గుణా అని రెండు విధములుగా నున్నది - సగుణాదేవి (శక్తి) రాగులచేతను (కాములు చేతను), నిర్గుణాదేవి విరాగులచేతను (అన్నింటిని సన్యసించినవారి చేతను) సేవింపబడుచున్నది.)

  1. ఆ ప్రకృతి ఆవరణ విక్షేపాలని ద్వివిధమాయెను - ఈ శక్తుల వ్యామోహతయే తనకు ఇదం భావమనిపించుకొనును - “స ఏవ మాయా పరిమోహితాత్మా” అని శ్రుతి. (బ్రహ్మవిద్యాసుధార్ణవము - 1)

  2. మాయకు రెండు శక్తులు గలవు - ఆవరణశక్తి, విక్షేపశక్తి. చీకటిలో త్రాడును చూచి పాము అను భ్రాంతి కలుగుట ఆవరణశక్తి. ఆభ్రాంతివలన భయము కలుగుట, దానిని చూచి పారిపోవుట విక్షేపశక్తి. త్రాడు పాము అని భ్రాంతిపడుట అజ్ఞానము - (మాయ). పరమాత్మ ప్రతిబింబమైన జీవుడు తానే యనుకొనుట మాయయొక్క ఆవరణశక్తి. శరీరమునకు కలుగు సుఖదుఃఖములు తనవే యనుకొనుట మాయయొక్క విక్షేపశక్తి వలన).

  3. “జ్ఞానశక్తిః, క్రియాశక్తిః, అర్థశక్తిః - త్రయాణాం అహంకారాణాం తిస్రః శక్తయః - జ్ఞాన జనికా శక్తిః సాత్వకాహంకారస్య, క్రియా జనికా శక్తిః రాజసస్య, పృధివ్యాద్యర్థరూప కార్య జనికా శక్తిః తామసస్య.”

(మూడు విధములైన అహంకారమువలన పుట్టిన శక్తులు మూడు – సాత్వికాహారంబు వలన జ్ఞానశక్తి (జ్ఞానము కలుగచేయు శక్తి), రాజసాహంకారంబువలన క్రియాశక్తి, తామసాహంకారంబువలన పృధివీ మొదలగువాటిని సృష్టించు అర్థశక్తి (కార్యశక్తి) కలిగెను).

  1. ద్రవ్య జ్ఞాన క్రియాశక్తులు : -

“తామస్యా ద్రవ్య శక్తేశ్చ శబ్ద స్పర్శ సముద్భవః |

రూపం రసశ్చ గంధశ్చ తన్మాత్రాణి ప్రచక్షరే |

శబ్దైక గుణమాకాశం వాయు స్స్పర్శ గుణస్తథా |

సురూపైక గుణోగ్నిశ్చ, జలం రసగుణాత్మకం |

పృధ్వీ గంధగుణా జ్ఞేయా సూక్ష్మాణ్యేతాని నారద |

దశైతాని మిళిత్వాతు ద్రవ్య శక్తియుతానివై |

తామసాహంకార జాస్స్యాత్ సర్గః తదను వృత్తికః ||

రాజస్యాశ్చ క్రియాశక్తేః ఉత్పన్నాని శ్రుణుష్వమే |

శ్రోత్రం త్వగ్రసనా చక్షుర్ఘ్రాణం చైవ చ పంచమం |

జ్ఞానేంద్రియాణి చైతాని తథా కర్మేంద్రియాణి చ |

వాక్పాణి పాదపాయూశ్చ గుహ్యాంతరాని చ పంచవై |

ప్రాణోపానశ్చ వ్యానశ్చ సమానో దానవాయువః |

పంచదశ మిళిత్వైవ రాజస స్సర్గ ఉచ్యతే |

సాధనాని కరైతాని క్రియాశక్తి మయానిచ |

ఉపాదానం కిలై తేషాం చిదనువృత్తి రుచ్యతే ||”

“జ్ఞానశక్తి సమాయుక్తాః సాత్వికాచ్చ సముద్భవాః |

దిశో వాయుశ్చ సూర్యశ్చ వరుణశ్చాశ్వనావపి |

జ్ఞానేంద్రియాణాం పంచానాం పంచాధిష్టాన దేవతాః |

చంద్రో బ్రహ్మ తథారుద్రః క్షేత్రజ్ఞశ్చ చతుర్థకః |

ఇత్యంతః కరణాఖ్యస్య బుధ్ధ్యా దేశ్చాధి దైవతం |

చత్వార్యేవ తథా ప్రోక్తాః కిలాధిష్ఠాతృ దేవతాః |

మనసా సహ చైతాని నూనం పంచ ద శైవతు |

సాత్వికస్యచ సర్గోయం సర్గోయం సాత్వికాభ్యాః ప్రకీర్తితః ||“.

(తామసాహంకార సంబంధి ద్రవ్య జనక శక్తేః సకాశాత్ శబ్దాది గుణానాం ఉత్పత్తిః)

(తామసాహంకారము యొక్క ద్రవ్య శక్తి వలన సూక్ష్మాకారములోనున్న శబ్దము, స్పర్శము పుట్టినవి. రూపము, రసము, గంధము అనినవి తన్మాత్రలు - ఒకదానితోనొకటి కలియని స్థితిలోనున్నవి. ఆకాశమునకు శబ్దమను ఒకే గుణము, వాయువునకు స్పర్శగుణమొకటే, అగ్నికి రూపము గుణము, జలము రస గుణము గలది. భూమి గంధ గుణము కలది. ఇవన్నియు సూక్ష్మమములు - ఈ పదిన్నీ కలిసి ద్రవ్య శక్తి కలవి. ఈ తామసాహంకారము నుండియే దాని వృత్తులలో సృష్టియగుచున్నది. - జగత్తులోని వస్తువులు పుట్టుచున్నవి. రాజసాహంకారము యొక్క క్రియా శక్తివలన చెవి, నాలుక, చర్మము, కండ్లు, ముక్కు - ఈ అయిదు జ్ఞానేంద్రియములున్నూ, కర్మేంద్రియములైన వాక్కు, చేతులు, కాళ్ళు, పాయువు, గుహ్యమున్నూ, ప్రాణము, అపానము, వ్యానము, సమానము, ఉదానము అను పంచ ప్రాణములున్నూ కలిసి యీ పది అయిదున్నూ పుట్టినవి. ఇవి క్రియాశక్తి మయములు - క్రియలను చేయు శక్తి గలవి - అందుచేత క్రియాసాధనములు - సాత్వికాహంకారము యొక్క జ్ఞానశక్తివలన దిక్కులు, వాయువు, సూర్యుడు, వరుణుడు, అశ్వనీ దేవతలు కలిగి పంచ జ్ఞానేంద్రియములకు అధిష్ఠాన దైవతలైరి. బుద్ధి మొదలగు అంతఃకరణ చతుష్టయమునకు చంద్రుడు, బ్రహ్మ, రుద్రుడు, క్షేత్రజ్ఞుడు అను నలుగురు అధిష్ఠాన దేవతలైరి. మనసుతో కలిసి యీ పది అయిదున్నూ సాత్వికాహంకారము వలన కలిగినవి.)

  1. “తస్యాస్తు సాత్వికీశక్తి తామసీ తథా |

మహాలక్ష్మీః సరస్వతీ మహాకాలీతి తాః త్రయః ||.

(“ఏకా పాలయిత్రీ సాత్వికీ మహాలక్ష్మీః విష్ణుశక్తిః, సర్వ ప్రపంచస్య ఆద్యా ఇయం. ద్వితీయాతు సృజతే యా రజోరూపా సత్వరూపా చ పాలనే, సంహారే తమో రూపా యా సేయం తృతీయా శక్తిః”).

(దేవీకి సాత్వికీ శక్తియని, రాజసీ శక్తియని, తామసీ శక్తియని మూడు శక్తులు గలవు. ఈ మూడు శక్తులు ఏవి యనగా, మహాలక్ష్మీ, సరస్వతి, మహాకాలి. మొదటి శక్తి సాత్వికీ శక్తి శ్రీమహాలక్ష్మి, ఈమె విష్ణుశక్తి, ప్రపంచమంతటికి ఆది - మూలము - అయినది. రెండవ శక్తి శ్రీసరస్వతి, రజోశక్తితో సృష్టి చేయును, సత్వశక్తితో పాలించును - మూడవది శ్రీకాళికాదేవి - సంహారకాలమందు - (ప్రళయకాలమందు) - తమోశక్తి కలది).

  1. “అహంకారంబు రూపాంతరంబు లొందుచు ద్రవ్య శక్తి అయిన రాజసంబును, క్రియాశక్తి అయిన తామసంబును, జ్ఞానశక్తి అయిన సాత్వికంబును ననీ మూడు విధంబులయ్యె”. (శ్రీమదాంధ్రమహాభాగవతము - 2 - 5- 86)

  2. శక్తులు మూడు విధములు : -

    1. జ్ఞాన వీర్య బలాదయః -

(జ్ఞానశక్తి, వీర్యశక్తి, బలము) అని శక్తులు మూడు విధములు.

  1. శక్తయః తిస్రః - ప్రభావో త్సాహ మంత్రజాః

(ఉత్సాహ శక్తి, ప్రభుశక్తి, మంత్రశక్తి అని శక్తులు మూడు విధములు)

“ప్రభుశక్తిం కోశదండ బలాం, మంత్రశక్తిం జ్ఞానబలాం, ఉత్సాహశక్తిం విక్రమబలాం ఇతి తిస్రో శక్తిః -”.

(ప్రభుశక్తి అనగా కోశబలము, దండబలము; (ధనము, భుజబలము, లేక సేనాబలము); మంత్రశక్తి అనగా జ్ఞానబలము -, ఉత్సాహశక్తియనగా విక్రమబలము - పరాక్రమము).

“ఉత్సాహ ప్రభుమంత్ర శక్తియుతమే ఉద్యోగము” (శ్రీమదాంధ్రమహాభాగవతము - 7 - 5 - 139)

  1. బ్రహ్మేంద్ర కాల రుద్ర రూపములు అని శక్తులు మూడు విధములు -

  2. కర్తృ, కరణ, కర్మ శక్తి త్రయం.

(కర్తృ శక్తి, కరణశక్తి, కర్మశక్తి అని శక్తులు మూడు విధములు.)

  1. శక్తులు మూడు విధములు : - సృష్టి, స్థిథి, లయములు చేయు సామర్థ్యముగల శక్తులు -

“శక్తి త్రయం సర్గాది సామర్థ్యం”-

  1. “గాయత్ర్యాది శక్తి త్రయం”. (గాయత్రి మొదలగు శక్తులు మూడు)
  1. చిచ్ఛక్తిశ్చ పరాశక్తిరాది శక్తిస్త ధైవచ |

ఇచ్ఛాజ్ఞాన క్రియారూపా శక్తియుః షడ్విథా మతా ||“.

(చిచ్ఛక్తి, - చైతన్యశక్తి - పరాశక్తి, ఆదిశక్తి, ఇచ్ఛా జ్ఞాన క్రియా శక్తులు అని శక్తులు ఆరు విధములు).

“ఛిద్ర భేదైర్యథా వాయుః, వృత్తి భేదైర్య థానలః |

స్థాన భెదైర్యధా సూర్యః తద్వచ్చేష్టా విభిద్యతే ||“.

(ఛిద్ర భేదమువలన గాలి వలె, వృత్తి భేదమువలన అగ్నివలె, స్థానభేదమువలన సూర్యుడు వలె శక్తికూడా చేష్టలను బట్టి భేదము కలది యగుచున్నది).

  1. అనిర్వాచ్యమైన మాయ ఒక్కటేషడ్విధాలై తదుపాధివల్ల బ్రహ్మమే సదాశివ, ఈశ్వర, రుద్ర, విష్ణు, విథాత ఆత్మ తత్వాలనెడి షడ్విధాలందున్నూ తోస్తుండును - జలమొక్కటే మధురామ్లాద్యుపాది వల్ల షడ్విధాలై తోచును.” (బ్రహ్మవిద్యాసుధార్ణవము - 3)

  2. విష్ణు శక్తిః పరాప్రోక్తా క్షేత్రజ్ఞాఖ్యా తథా పరా |

అవిద్యా సర్వ సంజ్ఞాన్యా తృతీయా శక్తి రిష్యతే ||.

(క్షేత్రజ్ఞుడు అను పరాశక్తి, అవిద్యా యను అపరా శక్తి, సర్వసంజ్ఞా అనునది మూడవ శక్తి. ఇవి మూడు విష్ణుని శక్తులు).

“భూమి రాపో (అ)నలో వాయుః ఖం మనో బుద్ధిరేవ చ |

అహంకార ఇతీయం మే భిన్నా ప్రకృతిరష్టథా |

అపరేయం ఇతస్త్వన్యాం ప్రకృతిం విద్ధి మే పరాం |

జీవభూతాం మహాబాహో యయేదం ధార్యతే జగత్ ||“. (శ్రీమద్భగవద్గీత - 7 - 4,5)

క్షేత్రాఖ్యాం ప్రకృతిం స్వీయాం ఉపన్యస్యతి సంగ్రహాత్ |

- - - ఇత్యేవ ముక్త రీత్యేయం సాక్షి భాస్య తయాక్షగా ||

శక్తిః పరమధర్మాఖ్యా అనిర్వచ్యా త్రిగుణాత్మక |

ప్రకారై రష్ట భిర్భేద మాగతా పారమేశ్వరీ |

అంతర్భూతో (అ)త్ర సర్వోపి జడవర్గః ప్రపంచగః |

ప్రకృతేః క్షేత్ర రూపాయాః అస్యాస్తత్వం వదన్ హరిః |

క్షేత్రజ్ఞ లక్షణాం ప్రాహ ప్రకృతిం చిద్ఘనాం పరాం |

అష్టధోక్తా నికృష్టేయం ప్రకృతిర్మలినా స్మృతా |

సంసారబంధరూపత్వత్ పదార్థత్వాత్ జడత్వ తః |

ఇతో అన్యాం ప్రకృతిం శుద్ధాం ప్రకృష్టాం చేత నాత్మికాం |

మదాత్మభూతాం జానీహి పరాం క్షేత్రజ్ఞ లక్షణాం |

యయా క్షేత్రజ్ఞ రూపిణ్యా సర్వస్యాంతః ప్రవిష్టయా |

జగజ్జడమిదం సర్వం ధార్యతే విశరావరం ||“. (గీతాభావప్రకాశము - 7 - 28; 30 to 36)

(భగవంతుని శక్తి రెండు విధములుగా నున్నది - అపరా ప్రకృతి, పరాప్రకృతి. అపరాప్రకృతి యనునది ఎనిమిది విధములుగా నున్నది - భూమి, ఉదకము, అగ్ని, వాయువు, ఆకాశము, మనస్సు, బుద్ధి, అహంకారము - ఈ అపరాప్రకృతి సత్వరజస్తమములను మూడు గుణములు గలది, - ఇటువంటిది అని నిర్వచించుటకు - నిర్ధారణగా చెప్పుటకు - వీలుకానిది. ఇది భగవంతుని శక్తియే – ప్రపంచము లోనుండు జడపదార్థమంతయు దీనిలోనే యున్నది. ఈ ప్రకృతి జడము కనుక దీని అంశ ప్రపంచములోని అన్ని వస్తువులలోను ఉన్నది కనుక జడవస్తువులన్నియు దీనిలోనివే - దీనిలోనుండి పుట్టినవే. ఇది క్షేత్రమని చెప్పబడినది - ఎందిచేతననగా దీనిలో భగవంతుని పరాప్రకృతి రూపమైన చైతన్యశక్తి ప్రవేశించుటచేత - క్షేత్రములో - భూమిలో - విత్తనము నాటినట్లు - దానిలోనుండి (భూమిలోనుండి) మొలక మొలచునట్లు ఈ ప్రపంచమంతయు పుట్టినది - దున్నిన పంటనిచ్చు భూమివలెనున్నది, కనుక క్షేత్రమని చెప్పబడినది. భగవంతునియొక్క రెండవ శక్తి పరాశక్తి, చిచ్ఛక్తి లేక చైతన్యశక్తి. అది దేనిలో ప్రవేశించిన దానిని చైతన్యవంతముగా చేయునది. కనుక చైతన్య శక్తి యని చెప్పబడినది. ప్రపంచములోని వస్తువులన్నింటిలోను గల చైతన్యము ఈ చైతన్యమే కనుక చైతన్యఘనము అని చెప్పబడినది, లేక చిద్ఘనము అని చెప్పబడినది. క్షేత్రము అయిన అపరాప్రకృతిలో ప్రవేశించి దానిని చైతన్యవంతముగా చేసి, దానిలోనుండి ప్రపంచమును - కృషీవలుడవలె - పుట్టించునది కనుక క్షేత్రజ్ఞుడు (పరాప్రకృతి రూపములో భగవంతుడు) అని చెప్పబడుచున్నది. అపరాప్రకృతి నికృష్టమైనది, మలినమైనది, (దోషములు కలది), జడమైనది, సంసారములో బంధించునది కనుక. పరాప్రకృతి శుద్ధసత్వ మయము - దోషములేక సత్వము కలది. ఇది సాక్షాత్తు పరమాత్మరూపమే అయినది. భగవంతునికి, అతని శక్తికిని భేదము లేదు. ఈ రెండును వేఱుకావు - ఒకటే - అందుచేత భగవంతుడే తన చైతన్యశక్తి (పరాప్రకృతి) రూపములో అపరాప్రకృతి అయిన ప్రకృతిలో ప్రవేశించి, దానిని చైతన్యవంతము చేసి, దానిలోనుండి ప్రపంచము - ప్రపంచములోని వస్తువులు - పుట్టునట్లు చేసెను, పుట్టిన జగత్తును పోషించుచుండును).

  1. రతి ర్భూతిః తథా బుద్ధిః మతిః కీర్తిః స్మృతిః ధృతిః |

శ్రద్ధా మేథా స్వథా స్వాహా, క్షుథా, నిద్రాదయా గతిః |

తుష్టిః పుష్టిః క్షమా లజ్జా జృంభా తంద్రాచ శక్తయః |

సంస్థితాః స్వతః పార్శ్వే మహాదేవ్యాః పృథక్ పృథక్ ||“. (దేవీభాగవతము)

(రతి, భూతి, బుద్ధి, మతి, కీర్తి, స్మృతి, ధృతి, శ్రధ్ధా, మేథా, స్వథా. స్వాహా, క్షుథా, నిద్రా, దయ, గతి, తుష్టి, పుష్టి, క్షమా, లజ్జా, జృంభా, తంద్రా - అను శక్తులు మహాదేవి యొక్క పార్శ్వమందు వేఱు వేఱుగా నుండునవి).

  1. సువర్ణమునందు సువర్ణత్వము వలె శక్తి శివునితో అవినాభావ సంబంధము గలది. శివుని శక్తి శివుని నుండి విడదీయరానిది - వేరు చేయ రానిది, వారిరువురు భార్యా భర్తలుగా - లోకమునకు తలిదండ్రులుగా – కొలువ బడుటకు కారణము లోక గ్రహణార్థమే - ” జగతః పితరౌ వందే పార్వతీ పరమేశ్వరౌ“. శివుని అర్థనారీశ్వర రూపము వీరిద్దరి అవినాభావ సంబంధము తెలియునదే - శ్రీమహా లక్ష్మి, శ్రీమహా విష్ణువు యొక్క శక్తి - విష్ణు వక్షస్థలమందు నిత్యముండునది - ఇదియు అవినాభావ సంబంధమీ - శివుడు అనగా తన శక్తి అయిన పార్వతితో కూడి యుండువాడు - అందుచేత అతనిని సాంబశివుడు (స + అంబ = సాంబ - అంబతో కూడియున్నవాడు) అని చెప్పుదురు -”కాళహస్తి పరమేశ్వర సాంబశివా మహా ప్రభో” - ” సీతా సమేతం భజే” (శ్రీరామకర్ణామృతం). శివుడు అనగా పరమాత్మ - పురుషుడు. శక్తి యనగా ప్రకృతి - ప్రకృతి పురుష సం యోగము వలననే సృష్టి జరుగుచున్నది. పురుషుని చైతన్య శక్తి ప్రకృతితో కలిసిన ప్రకృతి తనలోనుండి మఱియొక వస్తువును పుట్టించును - మఱి యొక వస్తువుగా మారును - సృష్టి చేయును - ఆధునిక శాస్త్రజ్ఞులు కూడ ఈ విషయము నిట్లు చెప్పుచున్నారు : - Creation is the result of the combination of matter (ప్రకృతి) and ENERGY (పురుషుడు).

“యావత్సంజాయతే కించిత్సత్వం స్థావరజంగమం |

క్షేత్ర క్షేత్రజ్ఞ సం యోగాత్తద్విద్ధి భరతర్షభ ||” (శ్రీమద్భ్గవద్గీత - 13 - 26)

సృష్టిలో ఎక్కడ చూచినను, ఏ వస్తువును పరీక్షించి చూచినను - (“వెదకి చూచినను”) అది ఎంత చిన్నదైనను, ఎంత పెద్దదైనను దానిలో శక్తి తత్వము, శివుని తత్వము కలిసియే యున్నది. శివ తత్వముతో కలియని శక్తి తత్వము లేదు, శక్ర్తి తత్వముతో కలియని శివతత్వము లేదు –

“హరిమయముగాని ద్రవ్యము

పరమాణువు లేదు, వంశపావన, వింటే“. (శ్రీమదాంధ్రమహాభాగవతము - 2 - 17)

Every particle of matter contains Energy or in other words there is not even the samallest particle of matter which dose not contain Energy). పరమాత్మ యొక్క శక్తియే కనుక - ఈ రెండు శక్తులు పరమార్థ దృష్టిలో ఒకటే - only one Energy pervades and permeats all things from the smallest to the biggest thing in the entire creation.

  1. “ప్రకృతి పురుష మహదహంకారంబులను చతుశ్శక్తులును కర్మేంద్రియ జ్ఞానేంద్రియ మనో మనోభూతంబులను షోడశ శక్తులును”

(శ్రీమదాంధ్రమహాభాగవతము - 2 - 9 - 238)

Transliteration
  1. balamu; utsāhamu; prabhutvamu; maṃtramu; pārvati; sāmarthyamu -

  2. śila (ṟāyi) yokka kaṭhinatvamu; agni yokka vēḍimi; maṃcu yokka calladanamu - ivi vāṭi vāṭi yokka śaktulu.

  3. pāvakasyōṣṇatē vēya muṣṇāṃ śō ravidīdhitāṃ |

caṃdrasya caṃdrikē vēyaṃ śivasya sahajā dhṛvā ||.

(agniyokka vēḍimi, tīṣṇakiraṇamulukala ravikāṃti, caṃdruni vennelavale śivuni sahaja śakti - tanatōḍanē tananu vadalaka yuṃḍu śakti - pārvati)

  1. ē padārthamunu āśrayiṃciyuṃḍi ā padārthamucēta dānipani cēyiṃcunadi ā padārthamuyokka śakti. bhagavaṃtuni āśrayiṃciyuṃḍu avidya bhagavaṃtunicēta sṛṣṭi cēyiṃcucunnadi. aṃducēta adi atani śakti.

  2. māyā prakṛtiḥ tadēva vastu kadāpi svātaṃttrēṇa anavasthitaṃ sati brahma caitanya māśritya ēva varti mānatvāt śaktiḥ iti ca vyapadiśyatē.

(māya yani ceppabaḍu prakṛti svātaṃtryamu lēnidaguṭacēta brahmayokka cicchaktini - caitanya śaktini - āśrayiṃci pravartiṃcu nadaguṭacēta adiyē śaktiyani ceppabaḍucunnadi.)

  1. “aiśvarya vacanaḥ śaktiḥ sa parākrama ēvaca |

tatsvarūpā tayōrthātrī sā śaktiḥ parikīrtitā ||” (śrī dēvī bhāgavatamu)

(śakti yanagā aiśvaryamu kaligiyuṃḍuṭa - anagā īśvaratvamu - adiyē parākramamu. ā īśvaratvamunu, lēka parākramamunu iccunadi, lēka, dāni svarūpamainadi śakti).

  1. cinmātrāśraya māyā yāḥ śaktyākārē dvijōttamāḥ |

anupraviṣṭā yā saṃvinnirvikalpā svayaṃprabhā |

sadākārā sadānaṃdā saṃsāracchēdakāriṇī |

sā śivā paramādēvī śivābhinnā śivaṃkarī |

na śivēna vinā śaktiḥ na śaktirahita śvivaḥ |

umāśaṃkarōraikyaṃ yaḥ paśyati sa paśyati ||“. (sūtasaṃhitāyāṃ)

(caitanyamātruḍaina parabrahmaku āśriyamaina māya yokka śakti rūpamugaladinnī, nirvikalpamu, syayaṃjyōti ayinadinnī, sattu ākāramu galadinnī, sadānaṃdamainadinnī, saṃsāramunu naśiṃpacēyunadinnī ayina paramu (utkṛṣṭamaina) (paratatvamaina) dēvi śubhamunu kalugacēyunadinnī śivā (śivuni bhārya) śivuni kaṃṭe vērukādu. śivuḍu lēnidē śivaśakti lēdu; śaktitō kūḍi uṃḍani (śaktilēni) śivuḍu uṃḍaḍu, śivuḍu, śakti (pārvatī paramēśvarulu) okaṭē. vāriddaru vēru kādu - paramēśvaruni śaktiyē pārvati.

  1. yasya yasya padārthasya yāyā śaktirudā hṛtā |

sā sā paramēśvarīdēvī sa śarvō mahēśvaraḥ ||“. (vāyuvīya saṃhita)

(ē padārthamunaku, vastuvunaku, ē śakti kaladani ceppucunnārō ā śaktulanniyu sarvēśvari, dēvi, sarvēśvaruni bhārya, sarvēśvariuni śakti. ā śaktikalavāḍu sarvēśvaruḍu - śivuḍu. śivuniki śivuni śaktikini bhēdamulēdu, reṃḍu vērukādu - agniyokka vēḍimi agni śaktiyē ayinaṭlu, agnikaṃṭe vērukānaṭlu.)

  1. “dēvātma śaktiṃ svaguṇairniguḍāṃ” (śvētāśvatarōpaniṣat)

(tana guṇamulanu kanabaḍanīyaka gūḍhamugā nuṃcukoni paramātmanu āśrayiṃcukoni yuṃḍu paramātmuni śakti).

“iti sā paramātmā na śśakti rēva, tathāpi sā sa svaṃtaṃtrā yathā dīpa satvē tatprakāśasatvaṃ, dīpābhāvētu tatsakāśā abhāva ēva khalu - tasmāt sā śakti ra svataṃtrāpi dīpasya rūpaiva na brahmētarā, advitīyā ca tarka nirṇayēpi”.

(dīpamunnapuḍē dīpamu yokka kāṃti - prakāśamu, velugu - dīpamu lēniyaḍala dāni yokka śakti svataṃtramainadikādu, dīpamu lēkunna prakā śiṃcunadi kādu - ayinanu adi dīpamuyokka svarūpamē. aṭlē śakti anunadi paramātmayokka śaktiyē ayinanu svataṃtramainadikādu, paramātma kaṃṭe vērainadi kādu - aṃducēta paramātma tarkamu prakāramu advitīyuḍu - tanukāni reṃḍava vastuvulēnivāḍu).

  1. “yatsatvē yatsatvaṃ yada bhāvē tada bhāvaḥ, taddva yamapi ēka itvēva, tathā tadbrahmaikyamēva māyayā ca anēkathā dṛśyamānatvē ēka ēvēti nirṇītaṃ tasvaiva paramātmanaśsaktirēva avyaktamiti mūla prakṛtiriti māyā ityanēkathā śrūyatē”.

(ēdi yunnacō ēdi yuṃḍunō, ēdi lēnicō ēdi uṃḍadō ā reṃḍunu okaṭē. ā prakāramugānē parabrahma kūḍā māyavalana anēka prakāramugā kanabaḍucunnanu okaṭēyani nirṇayiṃcabaḍinadi. aṭṭi paramātmayokka śaktiyē avyaktamani, mūla prakṛtiyani, avidyayani, māyayani anēkavidhamulugā ceppabaḍucunnadi)

  1. vinātu śaktiṃ nakēnā pi kāraṇēna kimapi kāryaṃ janyatē.

(śakti lēka, ē itara kāraṇamucētanainanu - ē sādhanamucēta nainanu - ē paniyunu jaragadu)

  1. “naivastrī, na pumānēṣa na caivāyaṃ na puṃsakaḥ |

yadyaccharīramāgattē tēna tēna ca lakṣyatē ||“. (śvētāśvatarōpaniṣat)

(parabrahma strī kādu puruṣuḍu kādu, napunsakuḍu kādu, nāmarūpamulu lēnidi, ayinanu parabrahma ē śarīramulō - ē vastuvulō pravēśiṃcunō ā nāmarūpamulatōnē teliyacēyabaḍunu)

  1. sāmyāvastha māyā śabala brahmarūpiṇī dēvī - “ghaṭaḥ” ityē tatpada śravaṇa mātrēṇa sakala kalaśa rūpasya arthasya jñānaṃ sarvēṣāṃ bhavatu -” itīśvarēcchaiva nyāyaśāstrē śakti rityucyatē. sarva padārthānāṃ tattadartha bōdha jananānukūlaṃ ttattatpada niṣṭaṃ sāmarthya mēva tattatpadasya śaktiriti jñēyaṃ - “yathā vahnēḥ sva saṃbaddha padārtha dāha janana sāmarthyarūpā śaktirasti, tathā śrōtuḥ śravaṇēṃdriya saṃ yukta śabdasya sva saṃbaṃdhārtha jñāna janana sāmarthya rūpā śaktirasti agnau dāhaka śaktivat, jalēsē cakatva dāha śāṃtikaratvaṃ cūrṇapiṃḍī kārakatvaṃ ityādi sāmarthya masti. tatsāmarthyamēva śaktirityucyatē. ēvaṃ sarvapadārthēṣu svasvakāryajananānukūla sāmarthyamasti tatsāmarthyamēva śaktiḥ iti śruti siddhāṃtaḥ.”

(śakti yanagā satvarajastamōguṇamulu samānamugā gala śabala brahma rūpiṇi ayina dēvi. ghaṭamu(kuṃḍa) anumāṭa vininaṃtanē anni vidhamulayina ghaṭarūpamulanu jñānamu aṃdaṟiki kalugunu. iṭlu bhagavaṃtuni icchayē - icchāmātramē śaktiyani nyāya śāstramulō ceppabaḍinadi. phadārthamu lanniṃṭiki vāṭi vāṭi padamula arthamu teliyacēyu āyā padamulalō nuṃḍu sāmarthyamē āyā māṭalayokka śakti yani teliyavalasinadi. agniki dānini tākina padārthamunu dahiṃcu śakti kaligiyunnaṭlē śravaṇēṃdriyamunaku - ceviki - kūḍā tananu tākina śabdamunu telusukonu sāmarthyamagu śakti kaladu. agniki dahiṃcu saktivale nīṭiki calladanamu cēyu śakti, dāhamunu śamiṃpacēyu śakti, cūrṇamunu - piṃḍini - muddagā cēyu sāmarthyamu kaladu. aṭṭi sāmarthyamē śakti yani ceppabaḍucunnadi. ī prakāramugānē padārthamulanniṃṭiyaṃdu vāṭi vāṭi kāryamulanu cēyakalugu sāmarthyamu kaladu - aṭṭi sāmarthyamē śakti yani śrutilō siddhāṃtamu cēyabaḍinadi).,

  1. “pāvakasyōṣṇa tēvēya muṣṇāṃ śōriva dīdhi taḥ |

caṃdrasya caṃdrikē vēyaṃ śivasya sahajā dhruvā |

śakti ssākṣānmahā dēvī mahādēva ssa śaktimān |

tayōrvibhūti lēśōvai sarva mētaccarā caraṃ |

- - - yathā śivastathā dēvī yathā dēvī tadā śivaḥ |

nāna yōraṃtaraṃ vidyāccaṃdra caṃdrika yōriva |

caṃdrō na khalu bhātyēṣa yathā caṃdrikayā vinā |

na bhāti vidyamānōpi tathā śaktyā vinā śivaḥ |

ēvaṃ parasparāpēkṣā śakti śaktimatōḥ sthitiḥ |

na śivēna vināśaktirna śaktyāca vinā śivaḥ |

ādyā saikā parāśaktiḥ cinmayī śiva saṃśrayā |

yā māhu rakhilē śasya taistairanuguṇai rguṇaiḥ |

samāna dharmaṇī caiva śivasya paramātmanaḥ |

sai hai kāpica cidrūpā śakti ḥ prasava dharmiṇī |

vibhajya bahuthā viśvaṃ vidhadāti śivēcchayā |

sā mūla prakṛtirmāyā triguṇāca trithā bhavēt |

śivādyavani paryaṃtaṃ yayā tata midaṃ jagat ||“. (vāyuvya saṃhitāyāṃ)

(agniyokka vēḍimi valenē, sūryuni yokka kāṃti valenē, caṃdruni vennela valenē, śivunitō ṣajamugā nuṃḍu śaktiyē - sākṣāttu mahādēvuni yokka śakti. ī śakti galavāḍu kanuka mahādēvuḍu śaktimān - (śaktimaṃtuḍu) - vāriddari vibhūti lēśamē ī carācara rūpamaṃtayu, śivuḍeṭlō, dēvī aṭlē, dēvi yeṭlō śivuḍaṭlē. caṃdruḍu, vennela - ī reṃḍiṃṭikī bhēdamu lēnaṭlu vāriddaṟiki bhēdamu lēdu, vennela lēnidē caṃdruḍu prakāśiṃpa lēnaṭlu dēvi - (śakti) lēnidē śivuḍu prakāśiṃpaḍu - śakti lēni śivuḍu - śaktikinnī, śaktimaṃtuḍu ayina paramaśivuniki ī vidhamugā paraṃparāpēkṣa unnadi. śivuḍu lēnidē śakti lēdu - śalti lēnidē śivuḍu uṃḍaḍu - cinmayamaina ī parāśakti ādi śakti, ēkamu, śivuni āśrayiṃci yunnadi. āyā cōṭla anuguṇamulaina guṇamulacēta paramātmuḍu akhilēśvaruḍu ayina śivuni samāna dharmiṇi - śivunitō samānamaina dharmamulu - śaktulu modalagunavi - kaladi yani yī dēvi (śakti) guṟiṃci ceppuduru - ā śakti okaṭē ayinanu cidrūpiṇi (caitanyamē rūpamugā galadi) (anagā, tanalōnuṃḍi prapaṃcamulō nuṃḍu samasta vastuvulanu puṭṭiṃcagala śakti kaladi). anēka vidhamulugā, anēka vastuvulugā, vibhajiṃci śivuni ājñānusāramu vidhiṃcunadi - (śivunitō kalisiyuṃḍuṭacēta atani śakti tānē ayi yiṃḍuṭacēta - iṭlu sṛṣṭiṃca śakti kaligiyunnadi. ā śaktiyē - dēviyē - mūla prakṛti, māya, satvarajastamamulanu mūḍu śaktulu galadigā mūḍu vidhamulu galadigā yagucunnadi. śivuḍu modalu kriṃdanu bhūlōkamuvaṟaku gala prapaṃcamaṃtaṭanu ī śaktiyē baṭṭalōni poḍugu, pēkavalevyāpiṃciyunnadi.)

  1. “druhiṇē sṛṣṭi śaktiśca harau pālana śakti tā |

harē saṃhāra śaktiśca sūryē śaktiḥ prakāśikā |

dharādharaṇa śaktiśca śēṣē kūrmē tadaivaca |

sādyā śaktiḥ pariṇatā sarvasmin yā pratiṣṭitā |

dāha śaktiḥ tathāvahnē samīra prēraṇātmakā |

śivōpi śivatāṃ yāti kuṃḍalinyā vivarjitā |

śakti hīnastu yaḥ kaścit asamarthaḥ smṛtō budaiḥ |

ēvaṃ sarvatra bhūtēṣu sthāvarēṣu ca carēṣu ca |

brahmādi staṃbaparyaṃtaṃ brahmāṃḍē asmin mahā tapāḥ |

śakti hīnaṃ tu niṃdyaṃ syāt vastumātraṃ carācaraṃ |

aśaktaḥ śatru vijayē gamanē bhōjanē tathā |

ēvaṃ sarvagatāśaktiḥ sā brahmēti vivicyatē ||

sōpāsyā vi budhaiḥ samyak vicāryā sudhiyā sadā |

viṣṇau ca sātvikī śaktiḥ tayā hīnō pyakarmakṛt |

druhiṇē rājasī śaktiḥ yayā hīnō hya sṛṣṭi kṛt |

śivēca tāmasī śaktiḥ tayā saṃhāra kārakaḥ |

ityūhyaṃ manasā sarvaṃ vicāryaca punaḥ punaḥ |

śaktiḥ karōtihi brahmāṃḍaṃ sā vaipāla yatē akhilaṃ |

icchayā saṃhāratyēṣā jagadētaccarā caraṃ |

na viṣṇuḥ saharaḥ śakrō na brahmā na ca pāpakaḥ |

na sūryō varuṇaḥ śaktiḥ svēsvē kāryē kathaṃca na |

tayā yuktāḥ hi kurvaṃti svāni kāryāṇi tē surāḥ |

saiva kāraṇa kāryēṣu pratykṣēṇā va gamyatē ||“.

(caturmukhabrahma yokka sṛṣṭi cēyu śakti, viṣṇuvuyokka pālanaśakti, śivuniyokka saṃhāraśakti, śēṣuniyokka, kūrmuniyokka bhūmini bhariṃcu (dhariṃcu) śaktinnī. sūryunilōni prakāśaśakti - ivanniyu ādiśakti pariṇāmamulē (mārpulē), anniṃṭiyaṃdu nunna śakti adiyē. iṭlē agnilōni dahiṃcu śakti vāyuvulōni prērēpaṇa śakti, nāgabhūṣaṇuḍaina śivuḍē pāmunu vadali śivāśakti vale āyenu - śaktilēnivāḍu asamarthuḍani paṃḍitulu ceppuduru. ī prakāramugā brahmāṃḍamaṃdu caturmukhabrahma modalu staṃbamuvaraku gala samastamaina carācara bhūtamulaṃdu śaktilēni vastuvu niṃdiṃpabaḍucunnadi. śatruvunu jayiṃcuṭayaṃdu, gamanamaṃdu, bhōjanamaṃdu śakti lēnivāḍu niṃdyuḍagucunnāḍu. ī prakāramu anniṃṭiyaṃdu gala śakti parabrahmayani ceppabaḍucunnadi. ā śaktiyē paṃḍitulu tama jñānamuvalana bāgugā vicāriṃci - śōdhiṃci - upāsana cēyucunnāru – viṣṇuvunaṃduṃḍu nadi sātvika śakti. ā śakti lēnidē atanu ēmiyunu cēyalēḍu – caturmukha brahma tanalōni rājasī śakti lēnidē sṛṣṭi cēyalēḍu - śivuniyaṃdu tāmasī śakti lēnidē atanu saṃhāramu cēyalēḍu - anni vidhamula vicāriṃci yiṭlu ūhiṃcavalenu - ī śaktiyē yiṣṭa prakāramu brahmāṃḍamunu puṭṭiṃcucu nnadi, saṃhariṃcucunnadi, pāliṃcucunnadi. viṣṇuvukāni, śivuḍukāni, iṃdruḍugāni, caturmukha brahmakāni, agnikāni, sūryuḍugāni, varuṇuḍugāni, ī śakti tamalō lēnidē tama tama kāryamulanu cēyuṭaku śaktigalavāru kāru - svataṃtramugā pani cēyagaluguvāru kāru. ā dēvi - śakti - vārilō nuṃḍuṭavalananē vāru vāri vāri kāryamulanu cēyucunnāru. ā śaktiyē kāraṇavastuvulaṃdu, kāryavastuvulaṃdu pratyakṣamugā - cēyu panulavalana teliyabaḍucunnadi –

sī. “akhila bhūtamulaṃdu nātma rūpaṃbuna īśuṃḍu hari yuṃḍu nellaproddu

buddhādi rūpaṃbula gānabaḍunu” - - - (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 2 - 36)

  1. “ccichaktiḥ paramēśvarasya vimalaṃ caitanyamēvōcyatē |

tasyaivāsa jaḍā parā bhāgavata śaktistva vidyātmikā |

saṃsargācca midhastayō rbhagavataśśa ktyō rjaga jjāyatē ||“. (saṃkṣēpa śārīrakamu)

(paramēśvaruniyokka vimalamaina cicchaktiyē (cit + śakti) caitanyamani ceppabaḍucunnadi. bhagavaṃtuniyokka jaḍamaina aparāśaktiyē avidya. bhagavaṃtuniyokka yī reṃḍu śaktulu kaliyuṭavalananē jagattu puṭṭucunnadi.)

  1. “śivō mahēśvarō jñēyaḥ śivā māyēti kathyatē |

puruṣaḥ paramēśānaḥ prakṛtiḥ paramēśvarī |

śaṃkaraḥ puruṣā ssarvē striyaḥ sarvāmahēśvarī |

yasya yasya padārthasya yā yā śakti rudāhṛtā |

sāsā sarvēśvarī dēvī sasa śarvō mahēśvaraḥ ||“.

(śivuḍu mahēśvaruḍu, śivā māya yani ceppabaḍucunnadi. puruṣuḍu anagā paramēśvaruḍu, paramēśvariyē prakṛti - puruṣulaṃdaru śivuḍē, strīlaṃdaru paramēśvariyē - ē ē padārthamulaku ē yē śakti kaladani ceppa baḍiyunnadō ā śakti paramēśvari, ā śakti puruṣulalōnaina mahēśvaruḍu).

  1. “śa śabdō maṃgaḷa vācakatvāt aiśvarya vacanaḥ kṛti śabdasya pṛṣō darāditvā dṛkāra lōpē ‘kti’ śabdaḥ parākramavācakaḥ | sayuktā ktiryasyāmiti vyutpatyā śakti śabdaḥ prakṛti vācakaḥ.

(śakti anu māṭalōni ‘śa’ anu akṣaramu maṃgaḷa vācakamu - maṃgaḷamunu teliyacēyunadi. ‘kti’ anunadi parākramamunu teliyacēyunadi. ivi kaladi ‘śakti’ ani vyutpatyarthamu - anagā prakṛti.)

  1. “śiva śaktyubhaya sādhāraṇā cinmātramāśritā sā māyā punardvidhā bhavati - śakyaprati yōgya dhīna nirūpaṇa viṣayatvākārēṇa tadanadhīna nirūpaṇa - viṣayatvākārēṇa ca. ēvaṃ upādhi dvaividhyāt upadhēyaṃ cinmātramapi dvēdhā bhidyatē. tatra śakya | pratiyōgyadhīna nirūpaṇā yā māyā sā śaktiḥ | salila pavanādi saṃ yōgavaśāt ucchūnāvasthasya bījasya yathāṃkuravasthā. tathā tadhaiva prāṇi karmaparipākavaśāt upacita rūpā yā māyā yā jagatkārya hētubhūtāṃkurāvasthā sā ityarthaḥ - śakyaprati yōgyana dhīna nirūpaṇō yō māyā yāḥ ākāraḥ tadupahitaṃ caitanyaṃ śivaḥ. jagadaṃkura rūpiṇyā śaktyā yadavacchinnaṃ sā saṃ vidrūpiṇī parāśaktirucyatē. ataśca upādhi pariccēdā dēva ēkasyaiva cinmātrasya śiva śaktyātmanā vibhāgaḥ. paramārtha tastu cinmātra rūpatayā ēkatvamēva”.

(vittanamu nīru, gāli modalaguvāṭi saṃ yōgamuvalana molaka ettunu - aṭlē prāṇula karma paripākamuvalana avi sūkṣmarūpamulō kaligina māya prakṛti jagattunaku vittanamuvale nuṃḍunu - ā prakṛtilō pravēśiṃciyunna caitanya śakti aṃkuramu (molaka). ā śaktiyē saṃvit rūpamaina parāśakti. iṃduvalana upādhi bhēdamuvalana okaḍē ayina caitanyamātruḍu śivuḍu, śivaśakti ani reṃḍugā vibhajiṃpabaḍināḍu. paramārtha dṛṣṭilō cinamātra rūpamunu baṭṭi yī reṃḍunū okaṭē).

  1. “aṃbikā saṃvidrūpā parāśaktiḥ. nanu śaktirjaḍatvāt kathaṃ saṃvidrūpamati cēt ucyatē –” dvividhā hi śaktiḥ - cicchaktirjaḍa śaktiścēti. tatra cicchaktiḥ paraśivā dabhinnaiva, tayōḥ bhēdastu bhrāṃtiḥ - yathā jīva parayōḥ jaḍaśaktistu māyā svāśraya vyāmōha kāriṇī sā ca cidrūpē paramātmani svarūpēṇādhyastā satvā satvābhyāma nirvacanīyāsamyak jñānēna nivartyāca - tathāhi niyatakāla paripākānāṃ hi prāṇi karmaṇāṃ madhyē paripakvā nāmupabhōgēnaprakṣayāt itarēṣāṃ cā paripakāt bhōgā bhāvēna tadarthayāḥ sṛṣṭēranu payōgāt prākṛta pralayē grastavyasta samasta prapaṃcā māyā svapratiṣṭē niṣkalē paraśivē vinā yāvada viśiṣṭa karma paripākaṃ vartatē –

“pralayē prākṛtē tasyāṃ carācaramidaṃ jagat || iti”.

(śakti anagā aṃbika saṃvidrūpiṇī, parāśakti ayina pārvatī dēviyē - śakti (balamu) anunadi jaḍamukadā saṃvidrūpameṭlayinadi anina smādhānamu iṭlu ceppabaḍinadi _ śakti reṃḍu vidhamulu - cicchakti (caitanya śakti), jaḍa śakti. cicchakti yanunadi parama śivuni kaṃṭe vēru kānidi - parama śivuniki atani cicchakini bhēdamu anunadi bhrāṃtiyē - jīvuḍu, paramātma ana reṃḍiṃṭiki bhēdamu lēnaṭlē - reṃḍu vēṟu anukonuṭa bhrāṃtiyē ayinaṭlu. jaḍaśakti anunadi māya, tanu āśrayiṃcinadānini mōhapaṟacunadi. adi paramātmayaṃdu tana rūpamutō adhyastamai yuṃḍi sattu anigāni asattu anigāni nirṇayiṃcuṭaku vīlu kānidi, kāni samyak jñānamucē - brahmajñānamucē nivartiṃcunadi - tolagipōvunadi. ē prāṇula karma paripakvamai phalamunicci anubhaviṃpa cēyuṭa cēta kṣīṇiṃcuṭavalananu, migilina prāṇula karma phalamu paripakvamu kānaṃduna anubhavamukānaṃdunanu, aṃdu cēta aṭṭivāri sṛṣṭivalana upayōgamu lēnaṃduvalananu prākṛta praḷayakālamaṃdusamasta prapaṃcamunu, prapaṃcamulōnuṃḍu samasta vastuvulu tanalō kalisi yuṃḍuṭa cēta ā māya (prakṛti) migilina prāṇula karma paripākamu kalugunaṃtavaṟaku tanaku pratiṣṭamu niṣkalamu ayina parama śivunitō lēkayuṃḍunu - parama śivunitō - parabrahmatō līnamu kāka yuṃḍunu - “prākṛta pralayamaṃdu ī carācara jagattu aṃtayu līnamagunu” ani ceppabaḍinadi kadā).

  1. ammahanīya tējōnidhi modaliyavatāraṃbu sahasra śīrṣādiyuktaṃbayi prakṛti pravartakaṃbagu nādi puruṣarūpaṃbagu. aṃdu gālasvabhāvaṃbulanu śaktuludayiṃce - - - “. (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu -2 - 6 - 11)

  2. “dvividhaṃ hi śakti rūpaṃ - kāryaṃ kāraṇaṃca. tatra kāryarūpaṃ āvaraṇa vikṣēpādirūpaṃ. tattu śaktimadrūpāt pṛdhigēva bhāsatē -”ahamajñō, ahaṃ sukhī, duḥkhīca” ityādyanubhavāt - agnirūpāt bhinnatvēna bhāsamāna dāhasphōṭādi śakti kāryavat, yacca kāraṇabhūtaṃ mahāmāyārūpaṃ na tacchaktimataḥ brahmaṇaḥ pṛdhigava bhāsatē. agnērdāhādi kārya bhinna dāhādi kāryajanaka śakti bhēdēnā darśanāt svātmanyāvaraṇa vikṣēpa bhinnāvaraṇa vikṣēpa janaka mahāmāyā śaktēḥ anubhavācca.”

(śakti rūpamu reṃḍu vidhamulu - kāryamu, kāraṇamu. kāryarūpamaina śakti āvaraṇa śakti, vikṣēpa śakti modalainavi. avi ā śaktigaladānikaṃṭe vēṟugā nunnaṭlu tōcucuṃḍunu - “nēnu ajñuḍanu (telivi lēnivāḍanu), nēnu sukhamu galavāḍanu, duḥkhamu galavāḍanu” anunadi mana anubhavamulōnidē kadā! agnikaṃṭe vēṟugā kanabaḍu dahiṃci śakti modalagu dāni kāryamulavale kāraṇarūpamaina śakti mahāmāyā rūpamu. ā māyā śaktigala parabrahma kaṃṭe ā kāraṇaśakti vēṟugā nuṃḍadu. agniyokka dahiṃcu śakti ā śaktiki kāraṇamaina agnikaṃṭe vēṟukādu. āvaraṇa vikṣēpa śaktulaku kāraṇamaina mahāmāya kaṃṭe āvaraṇa vikṣēpa śaktulu vēkṣēpaśaktulu vēṟu kānaṭlē).

  1. “saguṇā nirguṇā sātu dvithā prōktā manīṣi bhiḥ |

saguṇā rāgi bhissēvyā nirguṇātu virāgibhiḥ ||.

(ī śakti saguṇā nirguṇā ani reṃḍu vidhamulugā nunnadi - saguṇādēvi (śakti) rāgulacētanu (kāmulu cētanu), nirguṇādēvi virāgulacētanu (anniṃṭini sanyasiṃcinavāri cētanu) sēviṃpabaḍucunnadi.)

  1. ā prakṛti āvaraṇa vikṣēpālani dvividhamāyenu - ī śaktula vyāmōhatayē tanaku idaṃ bhāvamanipiṃcukonunu - “sa ēva māyā parimōhitātmā” ani śruti. (brahmavidyāsudhārṇavamu - 1)

  2. māyaku reṃḍu śaktulu galavu - āvaraṇaśakti, vikṣēpaśakti. cīkaṭilō trāḍunu cūci pāmu anu bhrāṃti kaluguṭa āvaraṇaśakti. ābhrāṃtivalana bhayamu kaluguṭa, dānini cūci pāripōvuṭa vikṣēpaśakti. trāḍu pāmu ani bhrāṃtipaḍuṭa ajñānamu - (māya). paramātma pratibiṃbamaina jīvuḍu tānē yanukonuṭa māyayokka āvaraṇaśakti. śarīramunaku kalugu sukhaduḥkhamulu tanavē yanukonuṭa māyayokka vikṣēpaśakti valana).

  3. “jñānaśaktiḥ, kriyāśaktiḥ, arthaśaktiḥ - trayāṇāṃ ahaṃkārāṇāṃ tisraḥ śaktayaḥ - jñāna janikā śaktiḥ sātvakāhaṃkārasya, kriyā janikā śaktiḥ rājasasya, pṛdhivyādyartharūpa kārya janikā śaktiḥ tāmasasya.”

(mūḍu vidhamulaina ahaṃkāramuvalana puṭṭina śaktulu mūḍu – sātvikāhāraṃbu valana jñānaśakti (jñānamu kalugacēyu śakti), rājasāhaṃkāraṃbuvalana kriyāśakti, tāmasāhaṃkāraṃbuvalana pṛdhivī modalaguvāṭini sṛṣṭiṃcu arthaśakti (kāryaśakti) kaligenu).

  1. dravya jñāna kriyāśaktulu : -

“tāmasyā dravya śaktēśca śabda sparśa samudbhavaḥ |

rūpaṃ rasaśca gaṃdhaśca tanmātrāṇi pracakṣarē |

śabdaika guṇamākāśaṃ vāyu ssparśa guṇastathā |

surūpaika guṇōgniśca, jalaṃ rasaguṇātmakaṃ |

pṛdhvī gaṃdhaguṇā jñēyā sūkṣmāṇyētāni nārada |

daśaitāni miḷitvātu dravya śaktiyutānivai |

tāmasāhaṃkāra jāssyāt sargaḥ tadanu vṛttikaḥ ||

rājasyāśca kriyāśaktēḥ utpannāni śruṇuṣvamē |

śrōtraṃ tvagrasanā cakṣurghrāṇaṃ caiva ca paṃcamaṃ |

jñānēṃdriyāṇi caitāni tathā karmēṃdriyāṇi ca |

vākpāṇi pādapāyūśca guhyāṃtarāni ca paṃcavai |

prāṇōpānaśca vyānaśca samānō dānavāyuvaḥ |

paṃcadaśa miḷitvaiva rājasa ssarga ucyatē |

sādhanāni karaitāni kriyāśakti mayānica |

upādānaṃ kilai tēṣāṃ cidanuvṛtti rucyatē ||”

“jñānaśakti samāyuktāḥ sātvikācca samudbhavāḥ |

diśō vāyuśca sūryaśca varuṇaścāśvanāvapi |

jñānēṃdriyāṇāṃ paṃcānāṃ paṃcādhiṣṭāna dēvatāḥ |

caṃdrō brahma tathārudraḥ kṣētrajñaśca caturthakaḥ |

ityaṃtaḥ karaṇākhyasya budhdhyā dēścādhi daivataṃ |

catvāryēva tathā prōktāḥ kilādhiṣṭhātṛ dēvatāḥ |

manasā saha caitāni nūnaṃ paṃca da śaivatu |

sātvikasyaca sargōyaṃ sargōyaṃ sātvikābhyāḥ prakīrtitaḥ ||“.

(tāmasāhaṃkāra saṃbaṃdhi dravya janaka śaktēḥ sakāśāt śabdādi guṇānāṃ utpattiḥ)

(tāmasāhaṃkāramu yokka dravya śakti valana sūkṣmākāramulōnunna śabdamu, sparśamu puṭṭinavi. rūpamu, rasamu, gaṃdhamu aninavi tanmātralu - okadānitōnokaṭi kaliyani sthitilōnunnavi. ākāśamunaku śabdamanu okē guṇamu, vāyuvunaku sparśaguṇamokaṭē, agniki rūpamu guṇamu, jalamu rasa guṇamu galadi. bhūmi gaṃdha guṇamu kaladi. ivanniyu sūkṣmamamulu - ī padinnī kalisi dravya śakti kalavi. ī tāmasāhaṃkāramu nuṃḍiyē dāni vṛttulalō sṛṣṭiyagucunnadi. - jagattulōni vastuvulu puṭṭucunnavi. rājasāhaṃkāramu yokka kriyā śaktivalana cevi, nāluka, carmamu, kaṃḍlu, mukku - ī ayidu jñānēṃdriyamulunnū, karmēṃdriyamulaina vākku, cētulu, kāḷḷu, pāyuvu, guhyamunnū, prāṇamu, apānamu, vyānamu, samānamu, udānamu anu paṃca prāṇamulunnū kalisi yī padi ayidunnū puṭṭinavi. ivi kriyāśakti mayamulu - kriyalanu cēyu śakti galavi - aṃducēta kriyāsādhanamulu - sātvikāhaṃkāramu yokka jñānaśaktivalana dikkulu, vāyuvu, sūryuḍu, varuṇuḍu, aśvanī dēvatalu kaligi paṃca jñānēṃdriyamulaku adhiṣṭhāna daivatalairi. buddhi modalagu aṃtaḥkaraṇa catuṣṭayamunaku caṃdruḍu, brahma, rudruḍu, kṣētrajñuḍu anu naluguru adhiṣṭhāna dēvatalairi. manasutō kalisi yī padi ayidunnū sātvikāhaṃkāramu valana kaliginavi.)

  1. “tasyāstu sātvikīśakti tāmasī tathā |

mahālakṣmīḥ sarasvatī mahākālīti tāḥ trayaḥ ||.

(“ēkā pālayitrī sātvikī mahālakṣmīḥ viṣṇuśaktiḥ, sarva prapaṃcasya ādyā iyaṃ. dvitīyātu sṛjatē yā rajōrūpā satvarūpā ca pālanē, saṃhārē tamō rūpā yā sēyaṃ tṛtīyā śaktiḥ”).

(dēvīki sātvikī śaktiyani, rājasī śaktiyani, tāmasī śaktiyani mūḍu śaktulu galavu. ī mūḍu śaktulu ēvi yanagā, mahālakṣmī, sarasvati, mahākāli. modaṭi śakti sātvikī śakti śrīmahālakṣmi, īme viṣṇuśakti, prapaṃcamaṃtaṭiki ādi - mūlamu - ayinadi. reṃḍava śakti śrīsarasvati, rajōśaktitō sṛṣṭi cēyunu, satvaśaktitō pāliṃcunu - mūḍavadi śrīkāḷikādēvi - saṃhārakālamaṃdu - (praḷayakālamaṃdu) - tamōśakti kaladi).

  1. “ahaṃkāraṃbu rūpāṃtaraṃbu loṃducu dravya śakti ayina rājasaṃbunu, kriyāśakti ayina tāmasaṃbunu, jñānaśakti ayina sātvikaṃbunu nanī mūḍu vidhaṃbulayye”. (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 2 - 5- 86)

  2. śaktulu mūḍu vidhamulu : -

    1. jñāna vīrya balādayaḥ -

(jñānaśakti, vīryaśakti, balamu) ani śaktulu mūḍu vidhamulu.

  1. śaktayaḥ tisraḥ - prabhāvō tsāha maṃtrajāḥ

(utsāha śakti, prabhuśakti, maṃtraśakti ani śaktulu mūḍu vidhamulu)

“prabhuśaktiṃ kōśadaṃḍa balāṃ, maṃtraśaktiṃ jñānabalāṃ, utsāhaśaktiṃ vikramabalāṃ iti tisrō śaktiḥ -”.

(prabhuśakti anagā kōśabalamu, daṃḍabalamu; (dhanamu, bhujabalamu, lēka sēnābalamu); maṃtraśakti anagā jñānabalamu -, utsāhaśaktiyanagā vikramabalamu - parākramamu).

“utsāha prabhumaṃtra śaktiyutamē udyōgamu” (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 7 - 5 - 139)

  1. brahmēṃdra kāla rudra rūpamulu ani śaktulu mūḍu vidhamulu -

  2. kartṛ, karaṇa, karma śakti trayaṃ.

(kartṛ śakti, karaṇaśakti, karmaśakti ani śaktulu mūḍu vidhamulu.)

  1. śaktulu mūḍu vidhamulu : - sṛṣṭi, sthithi, layamulu cēyu sāmarthyamugala śaktulu -

“śakti trayaṃ sargādi sāmarthyaṃ”-

  1. “gāyatryādi śakti trayaṃ”. (gāyatri modalagu śaktulu mūḍu)
  1. cicchaktiśca parāśaktirādi śaktista dhaivaca |

icchājñāna kriyārūpā śaktiyuḥ ṣaḍvithā matā ||“.

(cicchakti, - caitanyaśakti - parāśakti, ādiśakti, icchā jñāna kriyā śaktulu ani śaktulu āru vidhamulu).

“chidra bhēdairyathā vāyuḥ, vṛtti bhēdairya thānalaḥ |

sthāna bhedairyadhā sūryaḥ tadvaccēṣṭā vibhidyatē ||“.

(chidra bhēdamuvalana gāli vale, vṛtti bhēdamuvalana agnivale, sthānabhēdamuvalana sūryuḍu vale śaktikūḍā cēṣṭalanu baṭṭi bhēdamu kaladi yagucunnadi).

  1. anirvācyamaina māya okkaṭēṣaḍvidhālai tadupādhivalla brahmamē sadāśiva, īśvara, rudra, viṣṇu, vithāta ātma tatvālaneḍi ṣaḍvidhālaṃdunnū tōstuṃḍunu - jalamokkaṭē madhurāmlādyupādi valla ṣaḍvidhālai tōcunu.” (brahmavidyāsudhārṇavamu - 3)

  2. viṣṇu śaktiḥ parāprōktā kṣētrajñākhyā tathā parā |

avidyā sarva saṃjñānyā tṛtīyā śakti riṣyatē ||.

(kṣētrajñuḍu anu parāśakti, avidyā yanu aparā śakti, sarvasaṃjñā anunadi mūḍava śakti. ivi mūḍu viṣṇuni śaktulu).

“bhūmi rāpō (a)nalō vāyuḥ khaṃ manō buddhirēva ca |

ahaṃkāra itīyaṃ mē bhinnā prakṛtiraṣṭathā |

aparēyaṃ itastvanyāṃ prakṛtiṃ viddhi mē parāṃ |

jīvabhūtāṃ mahābāhō yayēdaṃ dhāryatē jagat ||“. (śrīmadbhagavadgīta - 7 - 4,5)

kṣētrākhyāṃ prakṛtiṃ svīyāṃ upanyasyati saṃgrahāt |

- - - ityēva mukta rītyēyaṃ sākṣi bhāsya tayākṣagā ||

śaktiḥ paramadharmākhyā anirvacyā triguṇātmaka |

prakārai raṣṭa bhirbhēda māgatā pāramēśvarī |

aṃtarbhūtō (a)tra sarvōpi jaḍavargaḥ prapaṃcagaḥ |

prakṛtēḥ kṣētra rūpāyāḥ asyāstatvaṃ vadan hariḥ |

kṣētrajña lakṣaṇāṃ prāha prakṛtiṃ cidghanāṃ parāṃ |

aṣṭadhōktā nikṛṣṭēyaṃ prakṛtirmalinā smṛtā |

saṃsārabaṃdharūpatvat padārthatvāt jaḍatva taḥ |

itō anyāṃ prakṛtiṃ śuddhāṃ prakṛṣṭāṃ cēta nātmikāṃ |

madātmabhūtāṃ jānīhi parāṃ kṣētrajña lakṣaṇāṃ |

yayā kṣētrajña rūpiṇyā sarvasyāṃtaḥ praviṣṭayā |

jagajjaḍamidaṃ sarvaṃ dhāryatē viśarāvaraṃ ||“. (gītābhāvaprakāśamu - 7 - 28; 30 to 36)

(bhagavaṃtuni śakti reṃḍu vidhamulugā nunnadi - aparā prakṛti, parāprakṛti. aparāprakṛti yanunadi enimidi vidhamulugā nunnadi - bhūmi, udakamu, agni, vāyuvu, ākāśamu, manassu, buddhi, ahaṃkāramu - ī aparāprakṛti satvarajastamamulanu mūḍu guṇamulu galadi, - iṭuvaṃṭidi ani nirvaciṃcuṭaku - nirdhāraṇagā ceppuṭaku - vīlukānidi. idi bhagavaṃtuni śaktiyē – prapaṃcamu lōnuṃḍu jaḍapadārthamaṃtayu dīnilōnē yunnadi. ī prakṛti jaḍamu kanuka dīni aṃśa prapaṃcamulōni anni vastuvulalōnu unnadi kanuka jaḍavastuvulanniyu dīnilōnivē - dīnilōnuṃḍi puṭṭinavē. idi kṣētramani ceppabaḍinadi - eṃdicētananagā dīnilō bhagavaṃtuni parāprakṛti rūpamaina caitanyaśakti pravēśiṃcuṭacēta - kṣētramulō - bhūmilō - vittanamu nāṭinaṭlu - dānilōnuṃḍi (bhūmilōnuṃḍi) molaka molacunaṭlu ī prapaṃcamaṃtayu puṭṭinadi - dunnina paṃṭaniccu bhūmivalenunnadi, kanuka kṣētramani ceppabaḍinadi. bhagavaṃtuniyokka reṃḍava śakti parāśakti, cicchakti lēka caitanyaśakti. adi dēnilō pravēśiṃcina dānini caitanyavaṃtamugā cēyunadi. kanuka caitanya śakti yani ceppabaḍinadi. prapaṃcamulōni vastuvulanniṃṭilōnu gala caitanyamu ī caitanyamē kanuka caitanyaghanamu ani ceppabaḍinadi, lēka cidghanamu ani ceppabaḍinadi. kṣētramu ayina aparāprakṛtilō pravēśiṃci dānini caitanyavaṃtamugā cēsi, dānilōnuṃḍi prapaṃcamunu - kṛṣīvaluḍavale - puṭṭiṃcunadi kanuka kṣētrajñuḍu (parāprakṛti rūpamulō bhagavaṃtuḍu) ani ceppabaḍucunnadi. aparāprakṛti nikṛṣṭamainadi, malinamainadi, (dōṣamulu kaladi), jaḍamainadi, saṃsāramulō baṃdhiṃcunadi kanuka. parāprakṛti śuddhasatva mayamu - dōṣamulēka satvamu kaladi. idi sākṣāttu paramātmarūpamē ayinadi. bhagavaṃtuniki, atani śaktikini bhēdamu lēdu. ī reṃḍunu vēṟukāvu - okaṭē - aṃducēta bhagavaṃtuḍē tana caitanyaśakti (parāprakṛti) rūpamulō aparāprakṛti ayina prakṛtilō pravēśiṃci, dānini caitanyavaṃtamu cēsi, dānilōnuṃḍi prapaṃcamu - prapaṃcamulōni vastuvulu - puṭṭunaṭlu cēsenu, puṭṭina jagattunu pōṣiṃcucuṃḍunu).

  1. rati rbhūtiḥ tathā buddhiḥ matiḥ kīrtiḥ smṛtiḥ dhṛtiḥ |

śraddhā mēthā svathā svāhā, kṣuthā, nidrādayā gatiḥ |

tuṣṭiḥ puṣṭiḥ kṣamā lajjā jṛṃbhā taṃdrāca śaktayaḥ |

saṃsthitāḥ svataḥ pārśvē mahādēvyāḥ pṛthak pṛthak ||“. (dēvībhāgavatamu)

(rati, bhūti, buddhi, mati, kīrti, smṛti, dhṛti, śradhdhā, mēthā, svathā. svāhā, kṣuthā, nidrā, daya, gati, tuṣṭi, puṣṭi, kṣamā, lajjā, jṛṃbhā, taṃdrā - anu śaktulu mahādēvi yokka pārśvamaṃdu vēṟu vēṟugā nuṃḍunavi).

  1. suvarṇamunaṃdu suvarṇatvamu vale śakti śivunitō avinābhāva saṃbaṃdhamu galadi. śivuni śakti śivuni nuṃḍi viḍadīyarānidi - vēru cēya rānidi, vāriruvuru bhāryā bhartalugā - lōkamunaku talidaṃḍrulugā – koluva baḍuṭaku kāraṇamu lōka grahaṇārthamē - ” jagataḥ pitarau vaṃdē pārvatī paramēśvarau”. śivuni arthanārīśvara rūpamu vīriddari avinābhāva saṃbaṃdhamu teliyunadē - śrīmahā lakṣmi, śrīmahā viṣṇuvu yokka śakti - viṣṇu vakṣasthalamaṃdu nityamuṃḍunadi - idiyu avinābhāva saṃbaṃdhamī - śivuḍu anagā tana śakti ayina pārvatitō kūḍi yuṃḍuvāḍu - aṃducēta atanini sāṃbaśivuḍu (sa + aṃba = sāṃba - aṃbatō kūḍiyunnavāḍu) ani ceppuduru - “kāḷahasti paramēśvara sāṃbaśivā mahā prabhō” - ” sītā samētaṃ bhajē” (śrīrāmakarṇāmṛtaṃ). śivuḍu anagā paramātma - puruṣuḍu. śakti yanagā prakṛti - prakṛti puruṣa saṃ yōgamu valananē sṛṣṭi jarugucunnadi. puruṣuni caitanya śakti prakṛtitō kalisina prakṛti tanalōnuṃḍi maṟiyoka vastuvunu puṭṭiṃcunu - maṟi yoka vastuvugā mārunu - sṛṣṭi cēyunu - ādhunika śāstrajñulu kūḍa ī viṣayamu niṭlu ceppucunnāru : - Creation is the result of the combination of matter (prakṛti) and ENERGY (puruṣuḍu).

“yāvatsaṃjāyatē kiṃcitsatvaṃ sthāvarajaṃgamaṃ |

kṣētra kṣētrajña saṃ yōgāttadviddhi bharatarṣabha ||” (śrīmadbhgavadgīta - 13 - 26)

sṛṣṭilō ekkaḍa cūcinanu, ē vastuvunu parīkṣiṃci cūcinanu - (“vedaki cūcinanu”) adi eṃta cinnadainanu, eṃta peddadainanu dānilō śakti tatvamu, śivuni tatvamu kalisiyē yunnadi. śiva tatvamutō kaliyani śakti tatvamu lēdu, śakrti tatvamutō kaliyani śivatatvamu lēdu –

“harimayamugāni dravyamu

paramāṇuvu lēdu, vaṃśapāvana, viṃṭē”. (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 2 - 17)

Every particle of matter contains Energy or in other words there is not even the samallest particle of matter which dose not contain Energy). paramātma yokka śaktiyē kanuka - ī reṃḍu śaktulu paramārtha dṛṣṭilō okaṭē - only one Energy pervades and permeats all things from the smallest to the biggest thing in the entire creation.

  1. “prakṛti puruṣa mahadahaṃkāraṃbulanu catuśśaktulunu karmēṃdriya jñānēṃdriya manō manōbhūtaṃbulanu ṣōḍaśa śaktulunu”

(śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 2 - 9 - 238)

English

English translation not yet available for this entry. Let us know if you'd like to help.