1. dēhamu.

2. śīryatē iti śarīraṃ

(śidhilamaipōvunadi, naśiṃcipōvunadi kanuka śarīramani ceppabaḍucunnadi)

3. svajñānataḥ kālatōvā śaryatē śarīraṃ

(tana nijasthitini - tānu paramātma aṃśayani, telisinaṃtanē, lēka kālakramamucē śidhilamagunadi kanuka śarīramani ceppabaḍinadi)

4. “yasmāt cētana śālī prāṇāpa gamataḥ. (acētanaḥ bhavatītyarthaḥ) tasmāt taccharīrama bhavat”.

(śīryatē iti śarīraṃ = śidhilamaipōvunadi kanuka śarīramani ceppabaḍinadi.) yatprāṇāpagamē viśaraṇa bhāvamā padyatē tasmāt śarīrasya śarīratvaṃ”

(caitanyamu galadi prāṇamupōgā acētanamu - cētanamu lēnidi - agucunnaṃduna dānini śarīramaṃduru - adi śarīramainadi. prāṇamu pōyinanē śidhilamagunu - (śidhilavasthanu poṃducunnadi) kanuka śarīramainadi - śidhilamagunadi yani ceppabaḍinadi).

5. “pratikṣaṇaṃ śīryamānatvāt śarīraṃ iti vyapadēśaḥ; dēhaḥ iti tasyaiva vyapadēśaḥ - lōma, tvak sirāmāṃsāsthi majjānāṃ ṣaṇṇāṃ samudāyaḥ, staṃbādivat pratyakṣēṇa upalabhyamānatvāt sthūla dēhaḥ ityucyatē”

(kṣaṇakṣaṇamu śidhilamaipōvunadi kanuka śarīramani ceppabaḍinadi. dīninē dēhamu (dahiṃpabaḍunadi) ani kūḍa ceppaḍamainadi. lōmamulu, tvak (carmamu), sirālu, māṃsamu, asthi (yamukalu), majja anu āriṃṭi samudāyamu - ī āru kaliyuṭavalana kaliginadi. staṃbamuvale pratyakṣamugā kaṃṭiki kanabaḍucunnadi kanuka sthūladēhamani ceppabaḍucunnadi).

6. “idaṃ śarīraṃ ślathasaṃdhi jarjaraṃ |

patatyavaśyaṃ pariṇāma pēśalaṃ |” (śrīrāmakarṇāmṛtaṃ - 4 - 43)

(ī śarīramu śidhilamagu saṃdhulu galadi. tappakuṃḍā eppuḍō okappuḍu śidhilamai paḍipōvunadē.)

1. “aṃtavaṃta imē dēhaḥ, nityasyōktāḥ śarīriṇaḥ ||” (śrīmadbhagavadgīta - 2 - 18)

(nityuḍaina śarīriyokka (jīvuniyokka) ī dēhamulu aṃtamu poṃdavalasinavē – naśiṃci pōvalasinavē).

“vāsāṃsijīrṇāni yathāvihāya navāni gṛhṇāti narō(a)parāṇi |

tathā śarīrāṇi vihāya jīrṇānyanyāni saṃ yāti navāni dēhī ||“. (śrīmadbhagavadgīta - 2 - 22)

(naruḍu cinigipōyina baṭṭalanu viḍicipeṭṭi kotta baṭṭalanu kaṭṭukonunaṭlu jīvuḍu (dēhi) - (dēhamu galavāḍu) jīrṇiṃcina - śidhilamaina - śarīramunu vadali kotta śarīramulanu poṃdunu - śidhilamagunadi kanuka śarīramu ani ceppabaḍinadi). śidhilamaina śarīramunu viḍucuṭayē maraṇamu, mariyoka śarīramunu poṃduṭayē jananamu -)

7. “anityāni śarīrāṇi vibhavō naiva śāśvataḥ |”

(śarīramulu nityamulukāvu, ellakālamuṃḍunavikāvu - aṭlē vaibhavamulu kūḍa śāśvatamulu kāvu)

8. “asthirēṇa sthiraṃ karma sādhanayēnnahi - - - |

yatprātaḥ saṃskṛtāṃ cānnaṃ sāyaṃtaśca vinaśyati |

tadīya rasa saṃpuṣṭē kāyē kā nāma nityatā ||“. (padmapurāṇamu)

(sthiramugā nuṃḍani vastuvu cēta sthiramaina pani cēyalēru. prodduṭa vaṃḍina annamu sāyaṃkālamunaku rasahīnamagunu - naśiṃcunu -, kābaṭṭi annamu sthiramugā nuṃḍanidi. sthiramugā nuṃḍani yaṭṭi annamutō pōṣiṃpabaḍina śarīramu sthiramugā nuṃḍunani yeṭlu bhāviṃcagalamu ?).

9. “śukla śōṇita rūpēṇa hyannātpariṇa tātkila |

śarīrāṇi prajāyaṃtē - - - ||” (gītābhāvaprakāśamu -3 - 91)

(śukla śōṇitamulugā mārina nnamu valana śarīramulu puṭṭucunnavi).

10. “uriśca pṛṣṭaśca karauca pādau, jaṃghōpi cō rūdaraṃ śiraśca |

rōmāṇi māṃsaṃ rudhirāsthi majjā | ētaccharīraṃ jala budbudōpamaṃ ||“.

(vakṣasthalamu, pṛṣṭamu, cētulu, kāḷḷu, pikkalu, toḍalu, kaḍupu, śirassu, rōmamulu, māṃsamu, rudhiramu (raktamu), asthi (yamukalu), majjā ivanniyu kalisi śarīramagucunnadi).

11. “paṃcātmakaṃgā kaligina strī puruṣulu madhūrāmla tikta kaṭu kaṣāyamulanē ṣaḍrasālavalla ṣaḍāśrayamainaṭuvaṃṭi bhakṣya, bhōjya, lēhya cōṣyalanē caturvidha bhōjya vastuvulanu bhujiṃcina strī puruṣulaku viṣaya vaicitryaṃ valla ā yannarasamē sapta divasālaku rētassāyenu -” “annādrasaḥ, rā sā ccōṇitaṃ, śōṇitāt māṃsaḥ, māṃsāt mēdhaḥ, mēdhasa snāyuḥ, snāyubhyō asthīni, astibhyō majjā, majjāyāḥ śuklaḥ” iti. ī yarthamaṃdu śruti - “rētassēva prāṇaṃ dadhāti”. (brahmavidyāsudhārṇavamu - 2)

(nālugu vidhamulugā nuṃḍi āru vidhamula rasamulugala āhāramu tinina strī puruṣula saṃ yōgamu valana ā tinina annarasamē ēḍu rōjulalō rētassugā mārunu. adi eṭlaṃṭē - annamunuṃḍi rasamu, rasamunuṃḍi raktamu, raktamunuṃḍi māṃsamu, māṃsamunuṃḍi mēthassu, mēthassunuṃḍi snāyuvu, snāyuvulanuṃḍi asthi, asthivalana majjā, majjavalana śuklamu - ī rītigā tinina annamu mārunu. śuklamē rētassu. ī rētassē prāṇamunu dhariṃciyuṃḍunadi - ī rētassulōnē sūkṣmarūpamulō prāṇamuṃḍunu. idiyē muṃdu kābōyē jīvuni śarīramu, aṃdulō nimiḍiyuṃḍu prāṇamanunadē jīvuḍu, lēka, prāṇi, puruṣuḍu)

12. “yasmāt kālāt garbhādānaṃ bhavati, tasmāt tadabhivarthanaṃ yasmiṃśca kālē tadabhivardhana samāptiḥ rajō vīrya sthita paramāṇubhiḥ tatpūrtirbhavati. sarvāṃgāṃgi vyavahāraśca spaṣṭō bhavati. tadānīṃ sīmaṃtōnnayana saṃskāraḥ sa ca jīvāgamana kāla kāryō bhavati. śarīra nirmāṇānaṃtaramēva hi jīvābhi nivēśanamiti sarvatrōktaṃ bhavati. śarīra nirmāṇaṃ hi rajō vīryāṇubhiḥ jñēyaṃ bhavati.” (praṇava vādamu)

(garbhādānamu eppuḍu jarugunō appaṭinuṃḍi śiśuvu vṛddhi poṃdunu. ī vṛddhipoṃduṭa pūrtikāgānē rajōvīryamaṃduṃḍu paramāṇuvulacēta adi pūrtiyagunu, appuḍu aṃgamulanniyu ērpaḍunu, spaṣṭamagunu. appuḍu sīmaṃtōtsavamu cēyabaḍunu. appuḍu ā śarīramulōniki jīvuḍu pravēśiṃcukālamagunu - (lōna caitanyamu kaligi yuṃḍuṭa teliyabaḍucuṃḍunu - śarīranirmāṇamaina tarvātanē jīvuḍu aṃdulō pravēśiṃcunanuṭa aṃdaṟi abhiprāyamai yunnadi. śarīranirmāṇamu rajō vīryāṇuvulacēta kalugunani teliyavalayunu)

(bhagavadaṃśa prati vastuvulōnunnappaṭikī, puruṣuni vīryamu rētassulō bhagavadanśa sūkṣmāti sūkṣmarū pamulōnuṃḍi strīgarbhamaṃdu pravēśiṃcinanu avayava nirūpaṇagala śarīranirmāṇamu aguvaraku jīvamunnaṭlu kanabaḍadu - jīva caitanyamunaku anukūlamagu vastuvugā (śarīramugā - upādhigā) ā śarīramuṃḍinappuḍē dāniki talli kaḍupulō caitanyamu kalugunu - “cētanatvaṃbu galadēni jīvuḍaṃḍru”. ā caitanyamu bahiraṃgamugā tōcinapuḍu ā śarīramulō paramātma (jīvarūpamulō) pravēśiṃcunu - śarīra nirmāṇamu pūrti ayina tarvāta jīvuḍaṃdu pravēśiṃcunu ani anuṭalō tātparyamidiyē)

13. śuklādhikyaṃvalla puruṣuṃḍu, śōṇitādhikyaṃvalla strī, śukla śōṇita samatvaṃvalla napunsakuṃḍu - adelāgaṃṭe –

“śuklādhikyē bhavētpuṃsaḥ nārī raktādhikē natu |

śuklarikta samatvēna napunsaka itīritā ||“.

duṣkṛti karma viśēṣaṃvalla aṃdhaka, badhira, mūka, kubja, sauṃdaryahīna, ṣaṃḍa modalayina avalakṣa guṇālu galavāḍagunu - “śākādyanna pariṇāma sōpādhirpidya mānatvāt” ani kaladu. asthi, snāyu majjā - ī mūḍunu taṃḍri yokka aṃśālu, carma, māṃsa riktālu - ī mūḍunnū talli aṃśālu - aṃducēta ṣaṭkēśika śarīraṃ ” anabaḍenu. (brahmavidyā sudhārṇavamu - 2)

14. “tvaṅmāṃsa rudhira snāyu mēdhō majjāsthi saṃkulaṃ |

pūrṇaṃ mūtra purīṣābhyāṃ sthūlaṃ niṃdyamidaṃ vapuḥ |

paṃcīkṛtēbhyō bhūtēbhyō stūlēbhyaḥ pūrva karmaṇā |

samutpannamidaṃ bhōgāyatanamātmanaḥ |

sarvōpi bhāhya saṃsāraḥ puruṣasya yadāśrayaṃ |

viddhi dēhamidaṃ sthūlaṃ gṛhavadgṛha mēdhinaḥ ||“. (śrīśaṃkaraḥ - vivēkacūḍāmaṇi)

(carmamu, māṃsamu, raktamu, snāyuvu, mēdassu, majjā, asthi (yamukalu) ivi anniyu kalisinadi, mūtramu tōḍanu, purīṣamu tōḍanu niṃḍiyuṃḍunadi, niṃdyamainadi, sthūlarūpamulō nuṃḍunadi - kaṃṭiki kanabaḍunadi - iṭṭidi śarīramu. paṃcīkṛtamaina sthūla paṃca bhūtamulatō pūrva janmala karma phalitamugā ātmaku (jīvātmaku) bhōgamulaku sthānamugā - pāpa puṇya phalamanubhaviṃcuṭaku sthānamugā - puṭṭinadi. gṛhamēdhiki gṛhamuvale nirmiṃpabaḍinadi.)

15. “ātmanō bhōgāyatanaṃ śarīraṃ yadavacchinnātmani bhōgō jāyatē tadbhōgāyatanaṃ”. (tarkasaṃgrahē)

(puruṣunaku - jīvātmaku bhōgāpavargamula nimittamu satvarajastamōguṇamulugala prakṛti dēhēṃdriyamuluga mārinavāṭi saṃghātamē śarīramu. paramātmayaṃdu bhōgiṃcuṭa yēdi kaladō adi bhōgāyatanamu)

16. “paṃcātmakaṃ, paṃca suvartamānaṃ, ṣaḍāśrayaṃ, ṣaḍguṇayōga yuktaṃ |

taṃ saptadhātuṃ, trimalaṃ, tri triyōniṃ, caturvidhāhāramayaṃ |

śarīraṃ bhavati. paṃcātmakamiti kasmāta? pṛdhivyaptējō vāyurākāśaṃ iti. asmin śarīrē ka pṛdhivī ? kā āpaḥ, kiṃ mējaḥ kōvāyu, kō ākāśamiti? asmin paṃcātmaka śarīrē yatkaṭhinaṃ sā pṛdhivī, yaddravaṃ tadāpō, yaduṣṇaṃ tattējō yassaṃcarati savāyuḥ, yatsuṣiraṃ tadākāśaṃ ityucyatē. tatra pṛdhivī dhāraṇē, āpaḥ piṃḍīkaraṇē, tējōrūpa darśanē, vāyurgamanē ākāśamavakāśapadānē”.

(garbhōpaniṣat)

(ī śarīramu paṃcabhūtātmakamu - paṃcabhūtamulakaliyikacē kaliginadi. adi yeṭlanagā - pacṇabhūtamulu anagā, pṛdhivi (bhūmi), appu (nīru), tējassu (agni), vāyuvu (gāli), ākāśamu - ī śarīramulō ēdi bhūmi, ēdi nīru, ēdi agni, ēdi gāli, ēdi ākāśamu anagā - samādhānamiṭlu ceppabaḍinadi - ī śarīramulō ēdi ēdi kaṭhinamainadō adi bhūmi aṃśa, ēdi dravarūpamugā nunnadō - nīruvale pārunadi - adi nīru aṃśa, yēdi vēḍimi kaligiyunnadō adi agni, ēdi saṃcariṃcucunnadō adi gāli, ēdi goṭṭamuvale kāḷīgā nunnadō adi ākāśāṃśa - vīṭilō bhūmi dhariṃcunadi, nīru piḍaca kaṭṭunadi, agni rūpamunu kanaparcunadi, gāli gamanamu kaligiṃcunadi, ākāśamu vīṭiki avakāśamu kaligiṃcunadi).

17. “pṛdhvīmaya, āpōmaya, vāyamaya, ākāśamaya stējōmayaḥ” iti śrutēḥ -

(ī śarīramu pṛdhvīmayamu, āpōmayamu, vāyumayamu, ākāśamayamu, tajōmayamu, ī ayidu bhūtamula mayamu - ayidu bhūtamulatō niṃḍiyunnadi).

18. “vāyu vikārātmakaṃ śarīraṃ, - hṛdi, prāṇō, gudē apānassamānō nābhi saṃsthitaḥ | udānaḥ kaṃṭha dēśasthō vyāna ssarva śarīragaḥ”.

(vāyuvu yokka vikāramulu - mārpulu - galadi śarīramu - vāyu vikāramulu ayidu vidhamulugā nunnavi - hṛdayamaṃdu prāṇavāyuvu, gudamaṃdu apānavāyuvu, nābhiyaṃdu samānavāyuvu, kaṃṭhamaṃdu udānavāyuvu, śarīramaṃtaṭanu vyānavāyuvu kaladi śarīramu).

1. “idaṃ śarīramēvahi maraṇadharma, na kēvalaṃ maraṇa dharmatyamātraṃ, apitu tadvyāptaṃ ca - satata vināśaśīlaṃ ca iti yāvat -” idaṃ ca śarīrē hēyatvānu saṃthānārthaṃ uktaṃ ēvaṃ bhūtaṃ ta vidaṃ śarīraṃ karmakṛta śarīraṃ karmakṛta śarīra rāhitya lakṣaṇā mṛtatva svarūpasya ātmanaḥ bhōgādiṣṭhānaṃ karmavaśēna jīvēna bhōgārthaṃ parigṛhītaṃ” (chāṃdōgyōpaniṣat)

(ī śarīramu maraṇiṃcu dharmamu (naijamu) kaladi. kēvalamu maraṇiṃcu dharmamu kaladiyē kāka ellapuḍu maraṇiṃcu śīlamu kaladidē - anagā, puṭina daggaranuṃḍi vīlayinapuḍu maraṇiṃcu svabhāvamukaladi - eppuḍainanu maraṇiṃcunadē - ī śarīramu karmavalana kaliginadi. iṭuvaṃṭi karmavalana kaligina śarīramu lēnaṭuvaṃṭi lakṣaṇamu gala amṛtasvarūpamu (mōkṣarūpamu) gala ātmaku bhōgamunaku adhiṣṭhānamai karmaku vaśuḍaina jīvinicēta bhōgamu nimittamu grahiṃpabaḍunu).

19. “prakṛtiśca triguṇātmikā sarva kārya karaṇa viṣayā kārēṇa pariṇatā puruṣasya bhōgāpavargārtha kartavya tayā dēhēṃdriyā kārēṇa saṃhanyatē- sōyaṃ saṃghātaḥ idaṃ śarīraṃ”.

(satvarajastamōguṇamulugala prakṛti samasta kāraṇavastuvulu, kārya vastuvulu yokka ākāramu poṃdi - (ākāramugā māri) - puruṣuni yokka - (paramātma yokka - jīvuni yokka) bhōgamu mōkṣamu nimittamu dēhamu iṃdriyamulayokka ākāramu poṃducunnadi. aṭlu dēhamu iṃdriyamula saṃghātamē (kūṭamiyē) yī śarīramu)

20. “bhagavatkrīḍā parikaraṃbunu, guṇatrayānvitaṃbunu nagu prakṛtivalanaṃ buṭṭina mahattattvaṃbuna nagu nahaṃkāraṃbuvalana nayyeḍu śabdasparśādi tanmātralaṃ brabhūtaṃbulagu gaganādi bhūtaṃbula mēḷanaṃbunaṃ jēsi yī śarīraṃbulu śarīrulaku bhōgabhājanaṃbu lagucuṃḍu”. (kulaśēkhara mahīpāla caritra - 2 - 122)

21. “asti staṃbaṃ, snāyu baddhaṃ māṃsa śōṇita lēpitaṃ |

carāvanaddhaṃ durgaṃdhapātraṃ mūtra purīṣayōḥ |

jarā śōka vipākārtaṃ rōgamaṃdira māturaṃ |

dūṣpūraṃ durdharaṃ duṣṭaṃ sadōṣaṃ kṣaṇa bhaṃguraṃ |

krimi ṭiṭ bhasma saṃjñāṃtaṃ śarīramiti varṇitaṃ ||“. (padma purāṇamu - 5 - 58 to 60)

(yamukala paṃjaraṃ, snāyuvulacēta baṃdhiṃpabaḍi yuṃḍunadi, māṃsamu cētanu raktamu cētanu pūyabaḍiyuṃḍunadi, mūtramu, purīṣamu - ī reṃḍiṃṭiki cdeḍuvāsana niccu nelavu. musalitanamu, śōkamu, mudirina bādhalu kalugacēyunadi; rōgamunaku nivāsamainadi. pūriṃpa śakyamukānidi, duṣṭamainadi, dōṣamulu kaladi, nīṭi buḍagavale kṣaṇamātramuṃḍunadi, eppuḍu naśiṃcunō teliyanidi, ākharuna krimulacēta tini vēyabaḍunadi, lēka, agnicē bhasmamu (būḍida) cēyabaḍunadi - ani iṭlu śarīramu varṇiṃpabaḍinadi).

22. “digduḥ śarīramidamatra śarīrabhājāṃ |

ūrdhvaṃ kaphaṃ śravaṇanētra malaṃ prasūtē |

aṃtarbhi bharti rudhirāsthi palāsya dhastāt |

mūtra purīṣa miti pātu harērjugupsā ||“.

“atralōkē śarīrabhājāṃ dēhināṃ idaṃ adō duśśarīraṃ duṣṭaṃ kaḷēbaraṃ diṣṭaṃ kaḷēbaraṃ thik |

yasya śarīrasya ūrthvaṃ uparibhāgaṃ śirarrṇi ityarthaḥ mukhēna kaphaṃ prasūtē utpādayati śravaṇābhyāṃ karṇābhyāṃ nētrābhyāṃ ca malaṃ prasūtē - janayati. aṃtaśca yō dēhō rudhiraṃ raktaṃ ca asthi kīkanaṃca palaṃ māṃsaṃ ca tāni bibharti - dhārayati. adhaḥ tannābhēradhō bhāgē mūtraṃ purīṣaṃ ca bibharti. iti dṛṣṭvā jāyamānā harēḥ viṣṇōḥ jugupsā naḥ sarvān pātu avatu -“.

(ī lōkamaṃdu dēhadhārulainavāri śarīramu duṣṭamainadi. eṃducētananagā - śarīramulōni mīdabhāgamaina śirassulō nōṭinuṃḍi kaphamu vaccunu - cevulanuṃḍi, kannulanuṃḍu malamu kārucuṃḍunu - śarīramu lōpala bhāgamulō raktamu, yamukalu, māṃsamu uṃḍunu. ī śarīramu vīṭini dhariṃci yuṃḍunu. boḍḍu kriṃbhāgamaṃdu mūtramu, purīṣamunu (malamūtramulanu) dhariṃciyuṃḍunu. aṃducēta ī śarīramu asahyakaramainadi. ī viṣayamu telusukoni bhagavaṃtuni dayayē manalanu rakṣiṃcugāka ani bhagavaṃtuni āśrayiṃcavalenu).

23. “pūrva kalpēkṛtaṃ karma manasāyatta dēvahi |

prāṇasya sthūla dēhēṣu samāgamana kāraṇaṃ ||“.

(pūrva janmalalō manassutō saṃkalpiṃci cēsina karmayē prānamu marala sthūla śarīramulō pravēśiṃcuṭaku kāraṇamu - dīrghamugā kōrina kōrke tīrakayuṃḍuṭacēta marala janma etti tercukonavalenani gāḍhamaina kōrika avasānakālamaṃdu kaligiyuṃḍuṭacēta ā kōrika tīruṭaku anuvaina śarīramu kalugunu)

24. yasya cētanasya yaddravyaṃ sarvātmanā svārthē niyaṃtuṃ, dhārayituṃca śakyaṃ tacchēṣataiva svarūpaṃ tattasya śarīramiti śarīra lakṣaṇaṃ.

(ē dravyamu - ē vastuvu - cētanamugala ē vastuvunaku anni vidhamula tana prayōjanamunaku niyamiṃpabaḍucuṃḍunō, tanacē dhariṃpabaḍiyuṃḍunō, tana iṣṭānusāramuga upayōgiṃcukonuṭaku vīlagunō adi ā caitanyamugala vastuvunaku śarīramu ani ceppabaḍucunnadi. idi śarīramu yokka lakṣaṇamu)

25. bhūta sūkṣmaṃ avyākṛtaṃ hyavasthā viśēṣāpannaṃ śarīraṃ bhavati.”

(avyākṛtamaina sūkṣma bhūtamu avasthā viśēṣamuvalana śarīramainadi).

26. “paṃcaviṃśati tatvātmakaṃ śarīraṃ”

(iruvadi ayidu tatvamulu kalisinadi śarīramu)

27. “tēṣāṃ manuṣyādīnāṃ paṃca bhūta samavāyaḥ śarīraṃ”

(manuṣyulu modalagu vāriki paṃcabhūtamula kūṭamiyē śarīramu)

28. “avyaktaṃbu, tat kṣōbhakaṃbayina kālaṃbunu, vāsanayu nadṛṣṭaṃbu nanu kāraṇaṃbula cētaṃ buṭṭina śarīraṃbu - - -”.

(śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 4 - )

29. śīryatē iti śarīraḥ” -

(kṣīṇiṃcunadi kanuka śarīramani ceppabaḍinaḍucunnadi. śarīramu āhāramu lēka kṣīṇiṃcunu, āhāramunnanu vyādhicē kṣīṇiṃcunu, vyādhi lēkunnanu vṛddhāpyamuvalana kṣīṇiṃcunu; puṭṭina prati jīvi - prati vastuvu - naśiṃcavalasinadē - maraṇa dharmamukalavāḍu kanuka martyuḍu - (Man is mortal) (Everything in the entire creation is prone to decay and die) -(pōkanmānadu prāṇameṃta tanuvun pōṣiṃci rakṣiṃcinan).

30. “dēvōhaṃ, kanuṣyōhaṃ, sthūlōhaṃ, kṛśōhaṃ” ityātmanā bhōktā saha samānādhi karaṇyēna pratīyamānaṃ bhōktuḥ ātmanaḥ arthāṃtarabhūtasya bhōgakṣētramiti śarīra yādhātmyavidbhiḥ abhidhīyatē kṣētraṃ”.

(“nēnē vāsudēvuḍanu, nēnē manuṣyuḍanu nēnu sthūlamugānunnānu, nēnu kṛśiṃciyunnānu” - ani bhōkta ayina ātmatō samānādhikaraṇya nyāyamucēta bhōkta ayina jīvuni yokka bhōgakṣētramu - paina ceppabaḍinavi avi modalagunavi yagu anubhavamulaku kṣētramu - sthānamu - śarīramani śarīrayāthātmyavidulu (śarīratatvamunu yathārthamugā telisinavāru ceppiyunnāru).

31. “mahābhūtānyahaṃkārō buddhiravyaktamēva ca |

iṃdriyāṇi daśaikaṃ ca paṃca cēṃdriyagōcarāḥ |

iccā dvēṣaḥ sukhaṃ duḥkhaṃ saṃghātaścētanā dhṛtiḥ |

ētat kṣētraṃ samāsēna savikāramudāhṛtaṃ ||“. (śrīmadbhagavadgīta - 13 - 5,6)

(avyaktamu - prakṛti - buddhi, ahaṃkāramu, mahābhūtamulu, jñānēṃdriyamulu, karmēṃdriyamulu, viṣayamulu, iccā, dvēṣamu, sukhamu, duḥkhamu, dairyamu - vīṭi anniṃṭikūṭami (vikāramulatō kalisi) kṣētramu - śarīramu ani ceppabaḍucunnadi).

32. janmanaḥ prāk śarīrāṇi bhūtakāryāṇi sarvathā |

adṛṣṭāni, madhyē janērūrdhvaṃ mṛtēḥ purā |

upalabdāni saṃtyanyēpya dṛṣṭāni bhavaṃti ca |

yathā svapnēṃdrijā lādau pratibhāsa samāni vai |

bhūtānīha tathā jñānāt prāgūrdhvaṃ na sthitāni ca |

“ādāvaṃtēca yannāsti vartamānēpi tattathā |

“iti nyāyēna madhyēp tyattadhā |

iti nyāyēna madhyēpi na saṃtyētāni sarvaśaḥ ||“. (gītābhāvaprakāśamu - 2 - 328 to 331)

(paṃca bhūtamulakāryamulaina śarīramulu puṭṭuṭaku muṃdu adṛśyamulu - kanabaḍanivi. madhyakālamaṃdu - anagā, puṭṭinatarvāta maraṇamunaku muṃdu kanabaḍucunnavi - uṃṭunnavi. aṭu tarvāta kanabadakuṃḍunavi - kalalōnu, iṃdrajālamulōnu modaṭilō lēni vastuvulu kanabaḍi, mēlukonigā lēkapōyinnaṭlu. modaṭilōnu, ākharuna kanabaḍani vastuvu madhyanukūḍa lēnaṭlē - anu nyāyamu prakāramu śarīramulu puṭṭakamuṃdu lēvu, canipōyinatarvāta kūḍalēvu, kanuka madhyakālamaṃdu kūḍa lēnivē)

“avyaktādīni bhūtani vyaktamadhyāni bhārata |

avyakta nidhanānyē tatra kā paridēvanā ||“. (śrīmadbhagavadgīta - 2 - 28)

33. “śarīraṃbu karma mūlaṃbaguṭavalana karmaṃbulu sēya janadu” (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 5 - 1 -)

34. “atyaṃta malinaḥ kāyō navabhidra samanvitaḥ |

sravatyēvi divānaktaṃ prātasnānaṃ viśōdhanaṃ ||“.

(ī śarīramu cālā malinamainadi, tommidi raṃdhramulu kaladi - rātri, pagalu malinamunu sraviṃcucunē yuṃḍunu. prātaḥsnānamucē dīnini śuddhi cēyavalayunu)

35. śarīraṃ pāpa saṃbhūtaṃ pāpēnai pravarthatē |

pāpamūla midaṃ jñātvā tacchāṃtiṃ sādhayēnnaraḥ ||.

(śarīramu pāpamuvalana kaliginadi - pāpamula phalamanubhaviṃcuṭaku kaliginadi, pāpamu cētanē vṛddhi poṃducunnadi. śarīramunaku kāraṇamu pāpamani telusukini - dāni śāṃti koṟaku kṛṣi cēyavalayunu).

1. dēhamunaṃdu vāsana modalagu guṇamulu bhūmi yokka guṇamulu, caluva, cemaṭa modalagunavi nīṭi guṇamulu; tinina annamu pacanamaguṭa agnikāryamu; ūpiri tīyuṭa, vadaluṭa vāyuvu yokka kāryamulu; ī padārthamulaku avakāśamiccuṭa ākāśamu yokka kāryamu. ī vidhamugā dēhamu paṃcabhūtamayamu - paṃcabhūtamula cētanē śarīravyāpāramu jarugucunnadi. śarīramulōni nūṭiki sumāru 90 pālu nīrē - tinina āhāramu yokka rasamu nīṭi rūpamē, manamu trāgu nīṭitō kalisi palacagā nuṃḍuṭacēta śarīramaṃtaṭakunu - rakta rūpamugā prasariṃpabaḍucunnadi, raktamu, śuklamu kūḍa dravarūpamulē.

36. va. - - - dhuṣaṇa bhūṣaṇa tiraskāraṃbulu śarīraṃbunakuṃgāni paramātmaku lēvu. śarīrābhimānaṃbunaṃ jēsi daṃḍavākpāruṣyaṃbulu hiṃsayai tōcu teṟaṃguna nēnu, nāyadi yaniyeḍi vaiṣamyaṃbunu bhūtaṃbulaku śarīraṃbunaṃdu saṃbhaviṃcu - - -.

(śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 7 - 1 -13)

37. “yugayugaṃbula bhautika śarīraṃbulaku śakti sannaṃbagu”. (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 1 - 4 -
38. śarīramādyaṃ khaludharma sādhanaṃ”

(dharmārthakāma mōkṣamulanu caturvidha puruṣārthamulalō dharmamu modaṭidi. modaṭi mūḍunu nālugavadiyaina mōkṣamu koṟakē upayōgapaḍunaṭlu cūcukonavalenu - modaṭidaina dharmamu ceppinaṃduvalana migilina mūḍunu ceppinaṭlē yani bhāviṃpavalenu - ī puruṣārthamulanu sādhiṃcuṭaku sādhanamulalō modaṭidi śarīramu - śarīramu lēnidē ē paniyunu cēyalēmu).

39. “va. - - - viṣayāsaktulainavāru vyarthakarmaṃbulaṃ jēyuduru. aṭṭi duṣkarmaṃbulaṃ jēyuvāreppuḍunu bāpakarmalagucū glēśadaṃbagu dēhaṃbu noṃducuṃḍuduru - - -” (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 5 - 1 - 68)

40. “va. dāru sthitaṃbaina yanalaṃbu taddāru guṇaṃbulayina dairghyavakratvādikaṃbula nanusariṃcu caṃdaṃbuna navyaktaṃbu. tat kṣōbhakaṃbayina kālaṃbunu, vāsanayu, nadṛṣṭaṃbunanu kāraṇaṃbulacētaṃ buṭṭina śarīraṃbunaṃdu viṣayākāraṃbayina buddhi noṃdi - - - (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 4 - 22 - 584)

41. śarīramu pāṃcabhautikamu - śarīramulōni paṃcabhūtamula bhāgamulēvi yanina : -

(1).”ślō||. asthi māṃsaṃ tvacō nāḍi rōma caivatu paṃcamaṃ ||

pṛdhivī paṃca guṇā prōktā samāsāt parikīrtitāḥ”. (ivi pṛdhvi bhāgamulu)

(2). “lālāmātraṃ tathā śuklaṃ svēdaḥ śōṇitamēva ca |

āpaḥ paṃcaguṇā prōktāḥ samāsā tparikīrtitāḥ ||“. ivi jalamu guṇamulu)

(3). “kṣuthā tṛṣṇā tathā nidrā hyālasyaṃ śāṃti rēvaca |

tējaḥ paṃcaguṇaṃ prōktaṃ samāsātpari kīrtitaṃ ||“. (ivi agni bhāgamulu).

(4). “dhāvanaṃ, calanaṃ, kaṃpaḥ kuṃcanaṃ ca prasāraṇaṃ |

vāyuḥ paṃcaguṇaḥ prōktaḥ samāsātpari kīrtitaḥ ||“. (ivi vāyu guṇamulu).

(5). “śabdō mēthā (a)vakāśaśca krimi śalyāni paṃca ca |

guṇāḥ ākāśajāḥ prōktāḥ samāsātpari kīrtitāḥ ||“. (ivi ākāśa bhāgamulu).

42. “ābrahma sthāvarāṃtaṃ ca sarvadā sarvajātiyaḥ |

sarva ēva jagatyasmin dviśarīrāḥ śarīriṇaḥ |

ēkaṃ manaḥ, śarīraṃ tu, kṣiprakāri sadā acalaṃ |

akiṃcatkaramanyattu śarīraṃ māṃsa nirmitaṃ ||“. (yōgāvāsiṣṭamu - 92 - 9,10)

(ī prapaṃcamuna brahmādi staṃbaparyaṃtamu gala dēhadhārulagu prāṇikōṭlu anniṃṭikī reṃḍu śarīramulu galavu - modaṭidi vēdamuga kāryamonarcunadiyu sadā sthiramai yuṃḍunadiyu nagu manassu, reṃḍavadi māṃsa nirmitamaina dēhamu)

43. śarīraṃ dvividhaṃ - yōnijama yōni jamiti”.

(śarīramu reṃḍuvidhamulu - yōnidvārā puṭṭinadi, mānavulu, paśuvulu - ayōnijamu - itaramu - sīta, draupadi, lakṣmi - ceṭlu modalagunavi)

44. śarīramulu mūḍu vidhamulu - sthūla, sūkṣma, kāraṇātmakāni trīṇi śarīrāṇi saṃti.

(śarīramulu mūḍu vidhamulu - sthūla śarīramu, sūkṣma śarīramu, kāraṇa śarīramu).

45. caturvidha śarīrāṇi - jaṭhāyuja, aṃḍaja, svēdaja, udbhijjākhyāni.

(sthūla śarīramu nālgu vidhamulu - jarāyujamulu, (māvinuṃḍi puṭṭinavi) - manujulu, paśuvulu; guḍḍulōnuṃḍi puṭṭinavi - pakṣi, pāmu modalagunavi; svēdajamulu - (camaṭavalana puṭṭinavi) nalli modalagunavi; udbhijjamulu - bhūmini bhēdiṃcukoni vaccunavi - bhūmilō pātina vittanamulanuṃḍi bhūmini bhēdiṃcukoni vaccunavi - ceṭlu modalagunavi).

46. “ataḥkālatrayē sattā yōgitvā tpratyagātmanaḥ |

nityatvēnāsya saṃsiddhaṃ vailakṣaṇyaṃ śarīritaḥ |

dēhādyupādhi bhēdēna bhēdaḥ “ahaṃ, tvaṃ, imē” tviti |

nātrasvābhāvikō bhēdōpyātmanō hariṇēritaḥ |

tvaṃ padārtha viśuddhyarthaṃ bhēdamuddiśya laukikaṃ |

ātmanō nityatō dvārā vailakṣṇyaṃ śarīrataḥ |

- - - “navirōdhō na cōtpattirnabaddhō na ca sādhikaḥ |

na mumukṣurna vaimuktaḥ ityēṣā paramārthatā ||”

ityādi ruti nirṇītā(a)dvaita tatvā vimarśanāt |

bhēdavādō(a)satā miṣṭō na sa tatra vimarśanā ||” (gītābhāva prakāśamu - 2 - 109 to112; 115 to119)

(mūḍukālamulaṃdunu sattāsphūrgti kaligiyuṃḍuṭacētanu, nityuḍaguṭa cētanu, pratyagātma śarīramukaṃṭe vērainadi anumāṭa siddhamu. ātmaku nēnu, nuvvu, idi anu bhēdamulu ā ātmayuṃḍē śarīramu modalagu upādhi bhēdamuvalana kaliginavi kāni ivi svābhāvikamaina bhēdamulukāvu. laukika vyāpāramunanusariṃci, tvaṃ padārthamunu viśadīkariṃcuṭaku ātma nityamu, śarīramukaṃṭe vērainadani ceppabaḍinadi. “virōdhamu lēdu, baddhuḍu lēḍu, sādhakuḍu lēḍu - mōkṣamu kōruvāḍu lēḍu, mōkṣamu poṃdinavāḍu lēḍu - idiyē paramārthamu, idiyē advaita tatvārthamu, ī advaita tatvārthamu ī advaita tatvamunu pariśīliṃcinavāriki bhēdamu kanabaḍadu, pariśīliṃcanivāriki bhēdamē kanabaḍunu).