1. saṃskāravaśādēva puṇyaṃ pāpaṃ vā rōcatē | atō abhiruci liṃgāt puṇyāpuṇya sanskārō anumēyaḥ. sa ēva svabhāvaḥ, prakṛti rvāsanā iti gīyatē.

(saṃskāramunu baṭṭi puṇyapāpamulu cēyuṭa jarugucuṃḍunu. aṃducēta maniṣiyokka abhirucini baṭṭi puṇyāpuṇya saṃskāramu anumāniṃpabaḍunu - adiyē svabhāvamu, prakṛti, lēka vāsana yani ceppabaḍucunnadi).

2. vāsanaina sadā rājan, svarūpaṃ viddhi cētasaḥ |

citta śabdastu paryāyō vāsanā yā udāhṛtaḥ ||.

(vāsana anagā cittamuyokka svarūpamu - cittamu anu māṭaku vāsana yanu padamu paryāyapadamu - cittamannanu, ahaṃkāramannanu buddhiyannanu, manassu annanu vāsanayē, vērukādu).

3. kāraṇaśarīramu.

4. abuddhi pūrvaka pravṛtti hētuḥ saṃskāra viśēṣō vāsanā - sāca ajñāna vāsanā, karmavāsanā, prakṛti saṃbaṃdhivāsanā ca iti triprakārā.

(buddhipūrvakamugā kāka cēyu panulalō prērēpaṇa kaluguṭaku kāraṇamaina saṃskāra viśēṣamu - adi ajñānavāsana, karmavāsanā, prakṛtiki saṃbaṃdhiṃcina vāsanā yani mūdu vidhamulu)

5. lōkavāsanā, dēhavāsana, śāstravāsana ani vāsana mūḍu vidhamulu).

6. yathā padārthaśaktīnāṃ saṃbhuktānāmivāṃbarē | vasatyastamitānyēha vāsanēti tadhōcyatē ||. (yōgavāśiṣṭamu - 90 - 24)

(anubhaviṃcina padārthamuyokka sūkṣma śaktulu galigi bhāvanā rūpamuna ākāśamuvale sūkṣmamai sūkṣma cēṣṭā sahitamai yuṃḍunapuḍu ā caitanyamē vāsanayani ceppabaḍunu.)

7. manassulō ēdaina panicēyuṭaku prōdbalamu cēsi ā panini cēyiṃcunadi vāsana.

8. “dhṛḍha bhāvanayā tyaktvā pūrvāpara vicāraṇaṃ |

yathā dānaṃ padārthasya vāsanā sā prakīrtitā ||“.

(muṃduvenukala nālōciṃcaka dṛḍhamaina bhāvanatō ē dainā padārthamunu cēsina adi vāsana yanabaḍunu).

9. viṣayamulaṃdu manassunaku kalugu saṃskāramu vāsana. viṣayamulayaḍala manassunaku kalugu saṃkalpamulu manassunaṃṭi yuṃḍi eppaṭikini viḍicipōkuṃḍanuṃḍunu - iviyē vāsanalu - iviyē dēśakālānuguṇamuga panulanu cēyiṃcu cuṃḍunu. viṣayamulanēkamulaguṭacēta vāsanalu kūḍa anēkamulu - pāpapuṇyakarmalaku mūlamu, bījamu vāsana. idiyē svabhāvamu. kriyalē jananamaraṇarūpamaina saṃsāramunaku kāraṇamu - kriyalaku mūlamu saṃkalpamu - adiyē vāsana, aṃducēta saṃsāramunakadiyē mūlamu.

10. “vāsanā ēva saṃsāraḥ iti sarvā vimuṃcatāḥ |

tattyāgō vāsanā tyāgāt sthitiravya yadhā tathā ||“. (aṣṭāvakragīta - 9 - 8)

(vāsanayē saṃsāramu - aṃducēta vāsanalanu vadalivēyumu. vāsanalanu vadalivēsina avyayasthiti kalugunu.)

11. “baṃdhōhi vāsanā baṃdhō, mōkṣassyādvāsanā kṣayaḥ |

vāsanāstvaṃ parityajya mōkṣārthitvamapi tyajaḥ ||“. (yōgavāśiṣṭamu - )

(vāsana baṃdhamu - vāsanākṣayamē mōkṣamu).

aṃducēta vāsanalanu vadalivēyumu - vāsanalanu vadalivēsi mōkṣamaṃdu kōrikanu kūḍa vadalivēyumu -)

12. “kṣīṇāyāṃ vāsanāyāṃ taṃ cētōgalati satvaraṃ |

kṣīṇāyāṃ śītasaṃtatyāṃ brahmān himakaṇō yathā ||“. (yōgavāśiṣṭamu - 3 - 9)

(śītakālamu ayipōyinanē maṃcu tuṃparulu pōvunaṭlu vāsanalu kṣīṇiṃcagā manassu layamai pōvunu)

13. “ayaṃ vāsana yā dēhōdhriyatē bhūta paṃjaraḥ |

tananāṃtarni viṣṭēna muktā gha staṃtunā yathā ||“.

(mutyamulu vāṭilōna gruccabaḍina dāramuvalana dhariṃpabaḍinaṭlu paṃcabhūtamayamaina śarīramu anu paṃjaramu vāsanavalana nilabaḍiyunnadi.)

14. “aśēṣēṇa parityāgō vāsanānāṃ ya uttamaḥ |

mōkṣa ityucyatē, brahmān, sa ēva vimala kramaḥ ||“. (yōgavāśiṣṭamu - 3 - 8)

(vāsanalanniṃṭini vadalivēyuṭayē mōkṣamu.)

15. “prāktanaṃ vāsanajālaṃ niyō jayati māṃ yadhā |

munē, tadhaiva tiṣṭhāmi kṛpaṇaṃ kiṃ karōmyahaṃ ||“.

(“gaḍacina janmalalō kaligina vāsanalu - puṇyapāparūpamulaina karmalavalana alavaḍina saṃskāramu - nannu eṭlu eṭṭipanulalō niyamiṃcunō aṭlē cēyucunnānu. vēru vidhamugā nēnēmi cēyagalanu?” ani śrīrāmunu vacanamu

“ata ēvahi, hērāma, śrēyaḥ prāpnōti śāśvataṃ |

svaprayatnōpanākēna pauruṣēṇaiva nānyathā |

dvividhō vāsanā vyūha rabhaścaiva śubhaścatē |

prāktanōvidyatē, rāma, dvayō kētarō dhavā ||“.

(śrīrāmuni praśnaku samādhānamu ī kriṃda vidhamugā nunnadi : -

svaprayatnamu lēka, pauruṣamu - puruṣaprayatnamu - cēsi śāśvatamaina śrēyassunu poṃdanagunu.

“tasmādvāsana yā baddhaṃ muktaṃ nirvāsanaṃ manaḥ |

samyagālōkanātsatyā vāsanā pravilīyatē |

vāsanā vilayāt cētaḥ śamamāyāti dīsavat ||”

(aṃducēta vasana valana baṃdhamu kalugunu. vāsanalu vadalipōyina mukti kalugunu - paramātmadhyānamuvalana vāsana layamai pōvunu - vāsana labhiyiṃcina dīpamuvale śamamu kalugunu - śāṃti kalugunu).

16. “yathā vāyuḥ srakcaṃdana kastūrikādi āśrayāt tat sthānāt sūkṣmāvayavaiḥ saha gaṃdhān gṛhītvā anyatra saṃ yāti, tathā iṃdriyāṇāṃ īśvaraḥ yaccarīraṃ avāpnōti, yasmāt śarīrāt utkrāmati tatra ētāni iṃdriyāṇi bhūta sūkṣmai ssaha gṛhītvā saṃ yāti”. (śrīmān rāmānujaḥ)

(pūvula daṃḍalu, maṃcigaṃdhamu - caṃdanamu - kastūri modalagu vāsana dravyamulanuṃḍi vāṭi vāṭi pradēśamulanuṃḍi vāṭivāṭi vāsananu sūkṣmāvayamulatō saha tīsukoni vāyuvu itara pradēśamulaku ā vāsananu tīsukoni pōvunaṭlu jīvuḍu ē śarīramunuṃḍi vīḍi pōvunō ā śarīramunaku saṃbaṃdhiṃcina sūkṣma paṃcabhūtamulanu, sūkṣmēṃdriyamulatō kūḍa iṃkoka śarīramunaku tīsukoni pōvunu. vāṭitōnē vāsanalanu kūḍa tīsukoni pōvunu -).

17. “yathā vāyuḥ pavanaḥ gaṃdhān āśayāt puṣpādēḥ saṃ yāti, tathā īśvaraḥ - dēhādi saṃghāta svāmī, jīvaḥ - yaccāpi yadāpi utkrāmiti, tadā pūrvasmāt śarīrāt śarīrāṃtaraṃ avāpnōti, tadā gṛhītvā ētāni manaṣṣaṣṭāṇīṃdrīyāṇi saṃ yāti - samyak yāti, gacchati.” (śrīśaṃkaraḥ)

(gaṃdhamulanu - vāsanalanu vāṭiki āśrayamulaina puṣpamulu, caṃdanamu, kastūri modalagu vāsana dravyamulanuṃḍi vāyuvu tanatō ēṭlu tīsukoni pōvunō ā prakāramugānē īśvaruḍu - dēhamunaku nādhuḍaina jīvuḍu - eppuḍu dēninuṃḍi viḍipōvunō, appuḍu ā vīḍipōyina śarīramu (sūkṣmarūpamulō nunnavāṭini) tanatō tīsukoni pōvunu.)

(ī sthūlaśarīramukaṃṭe nadṛṣṭa guṇaṃbai yaśrutaṃbaina vastuvaguṭaṃ jēsi vyaktaṃbugāka sūkṣmaṃbai karacaraṇādulu lēka jīvuniki noṃḍokarūpamu viracitamaiyuṃḍu sūkṣmuṃḍai jīvunivalana nutkrāṃti gamanāgamanaṃbula bunarjanmaṃbu dōcu)

(śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 1 - 3 - 65)

18. “sadṛśaṃ cēṣṭatē svasyāḥ prakṛtērjñānavānala |

prakṛtiṃ yāṃti bhūtāni nigrahaḥ kiṃ kariṣyati ||“. (śrīmadbhagavadgīta - 3 - 33)

śruṇu sāgjanma saṃskārō dharmādharmaika gōcaraḥ |

vartamāna bhavē vyaktaḥ sarvatō balavāṃśca yaḥ |

prakṛtiḥ sā svakīyā yāsta syāḥ sadṛśamēva hi |

sarvōpi guṇadōṣajñaścēṣṭatē ki mumūḍhadhīḥ |

tasmātsarvē anuvartatē prāṇinaḥ prakṛtiṃ svikāṃ |

puruṣārthakṣayē hētu bhūtamapi duratyayāṃ |

rājñōvā mama vā tatra nigrahaṃ kiṃ kariṣyati |

rāgautkaṭyēna duritā nna nivārayituṃ kṣamāḥ |

mahānarakahētutvaṃ jñātvāpi vāsanā balāt |

pravartamānāḥ pāpēṣu mathājñātikramādapi |

nabhibhyatīti tātparyaṃ harērnārāyaṇasya ca ||. (gītābhāvaprakāśamu - 3 - 202 to 204)

(dharmamu, adharmamu, lēka puṇyamu, pāpamu anuvāṭi rūpamugā pariṇamiṃcu pūrvajanmamulalōni karmaphalamu, ī vartamāna janmalō - ippaṭi janmalō vyaktamagunu - kanabaḍunu, anubhavamulōniki vaccunu - idi annividhamulabramainadi. idiyē manuṣyuniki svakīyamaina prakṛti, lēka naijaguṇamu - guṇadōṣamulaneṟigina vāḍainanu ā naijaguṇamu prakāramē - tanasvabhāvamu prakāramē - pravartiṃcunu. aṭṭi viṣayamulō ēmiyu teliyani mūḍhuni saṃgati ceppanavasaramu lēdu. dīninē pūrvajanma vāsana yaṃduru. samasta jīvulu vārivāri svabhāvamunu - naijaguṇamunu, mōkṣamunu dūramugā cēyunadainanu dānini nigrahiṃpa śakti lēka dāni prakāramē pravartiṃcucunnāru).

19. “vāsanā dvividhā prōktā śuddhā ca malinā tathā |

malinā janma hētusyāt śuddhā janma vināśinī |

ajñānasukha sākārā ghanāhaṃkāra śālinī |

punarjanma karī prōktā malinā vāsanā budhaiḥ ||

punarjanmāṃkuraṃ tyaktvsaṃbhraṣṭa bījavat |

dēhārtha dīyatē jñātṛjñēyā śuddhēti cōcyatē ||“. (muktikōpaniṣat)

(vāsana reṃḍuvidhamulu - śuddha vāsanā, malina vāsana ani - malinavāsana janmamunaku kāraṇamagunu - śuddhavāsana kalugakuṃḍacēyunu. malinavāsana ajñānamu sukhamu ākāramugā galadinnī, ahaṃkāraguṇamu kaladinnī, marala janma kalugunaṭlu cēyunadi ani paṃḍitulu ceppuduru - tirigi janma kalugunaṭlu vittanamuvalenuṃḍu malina vāsananu viḍicipeṭṭi māḍipōyina vittanamu valenuṃḍumu).