1. vasudēvasya apatyaṃ pumān vāsudēvaḥ -

(vasudēvuni kumāruḍu - vāsudēvuḍu - śrīkṛṣṇuḍu)

2. jagadrakṣaṇārthaṃ vasudēvasutatvēna avatīrṇaḥ -

(jagattunu rakṣiṃcuṭaku vasudēvuni kumāruḍai avatariṃcinavāḍu)

3. vasuṣu aṣṭāsu dīvyati iti vasudēvaḥ, naṃdō vāsudēvaḥ

(aṣṭa vasuvulalō prakāśiṃcuvāḍu vasudēvuḍu, vāni naṃduḍu - kumāruḍu - vāsudēvuḍu).

4. vasudēva sutaḥ - vasudēva śabditaṃ śuddhaṃ satvaṃ, tatraprakāśamānaḥ vāsudēvaḥ -

(vasudēva śabdamunaku arthamu śuddha satvamu. śuddha satvamutō prakāśiṃcuvāḍu.)

5. “vasudēvunaku nokkeḍa janmiṃcina kataṃbuna vāsudēvuṃḍayye”. (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 10 - pū.bhā. - 288)

6. “sarvatrāsau vasatyātmarūpēṇa viśvaṃbharitvāt iti vāsuḥ; vāsuścāsau dēvaśca vāsudēvaḥ” -

(viśvaṃbharuḍu prapaṃcamunu bhariṃcuvāḍu - aguṭavalana, ātmarūpamulō anniṃṭiyaṃdu nivasiṃcuvāḍu - uṃḍuvāḍu - kanuka vāsuvu - vāsuvu + dēvuḍu ayinavāḍu vāsudēvuḍu - anniṃṭilōnu ātma rūpaṃbuna nuṃḍu dēvuḍu.)

7. vasaṃti bhūtāni yasmin iti vāsaḥ, dīpyati iti dēvaḥ, vāsuścāsau dēvaśca vāsudēvaḥ.

(bhūtamulanniyu nitaniyaṃduṃḍunu - viśvarūpuḍu kanuka - vāsuḍu prakāśiṃcuvāḍu. kanuka dēvuḍu ī reṃḍunu kalisi vāsudēvuḍu).

8. sarvatrāsau samastaṃca vasatyatrētivai yataḥ |

tataḥ sa vāsudēvēti vidvadbhiḥ pari paṭhyatē ||. (viṣṇupurāṇamu)

(anniṃṭilōnu bhagavaṃtuḍuṃḍuṭacētanu, itanilō samastamuṃḍutacētanu bhagavaṃtuḍu paṃḍitulacēta vāsudēvuḍani ceppabaḍucunnāḍu).

9. sarvaṃ jagadātmani vāsayati, sarva bhūtēṣu vasati iti vāsuḥ; sūrya iva dīptimān iti dēvaḥ, vāsuścāsau dēvaścēti vāsudēvaḥ -

(samastamaina jagattunu tanalōnuṃcuvāḍu, samasta bhūtamulaṃdu nuṃḍuvāḍu, sūryunivale prakāśiṃcuvāḍu, kanuka vāsudēvuḍu).

10. sarvāṇi tatrabhūtāni vasaṃti paramātmani |

bhūtēṣuca sa sarvātmā vāsudēvastataḥ smṛtaḥ ||” (śrīviṣṇupurāṇamu)

(paramātmayaṃdu samasta bhūtamulu nivasiṃci yunnavi. bhūtamulaṃdu atanu anniṃṭiki ātmagā nivasiṃciyunnāḍu - aṃducēta vāsudēvuḍani ceppabaḍucunnāḍu.)

11. vasanivāsē ityasmāt dhātōḥ vasatyasau sarvatra iti vāsuḥ; dīpyatē, prakāśatē iti dēvaḥ sa cā sau, sa ca iti vāsudēvaḥ.

(vasa anu dhātuvunaku nivasiṃcuṭa yani yarthamu. aṃducēta anniṃṭiyaṃdu nivasiṃci yuṃḍuvāḍu kanuka vāsuvu - prakāśiṃcuvāḍu kanuka dēvuḍu - ī reṃḍu kalisi anniṃṭiyaṃdunu nivasiṃciyuṃḍu dēvuḍu kanuka vāsuḍēvuḍu).

12. “vasa dhātuvu, divi dhātuvu

posagina vasudēva saṃpra bhūtyarthamulaṃ

desaguṭa jagannivāsābhyāsa naraśiyu

vāsudēvuḍaṃduru ninnun ||“. (harivaṃśamu)

13. “sarvaprāṇi hṛdāvāsaṃ vāsudēvaṃ”. (śrī vēṃkaṭēśvaramahatmyamu - 6 - 18)

(samasta prāṇula hṛdayamaṃdu nivasiṃcuvāḍu)

14. “aṃtaścarati bhūtēṣu guhāyāṃ viśvamūrtiṣu”. (maṃtrapuṣpamu)

(bhūtamulalō guhavale (aṃdulō ēmunnadō evariki teliyakūḍani sthānamu vale) nuṃḍu sthānamaina hṛdayamaṃdu nivasiṃciyuṃḍuvāḍu)

15. “sarva bhūtādhivāsaśca vāsudēvaḥ-”.

(samasta bhūtamulaṃdu adhiṣṭiṃciyuṃḍuvāḍu kanuka vāsudēvuḍu).

16. “sarva bhūtānāmāśrayaḥ” ” jagatāṃ nivāsa bhūtaḥ”

(samasta bhūtamulaku āśrayamainavāḍu - nivasiṃcu cōṭu aguvāḍu).

(jagattulanniṃṭiki nivāsamainavāḍu - sṛṣṭiki pūrvamu bhūtamulanniyu sūkṣmarūpamulō bhagavaṃtunilōnē yuṃḍenu - sthitikālamulō kūḍa, avanniyu sthūlarūpamulō nunna atanilōnē atani viśvarūpamulōnē - dāramutō gruccabaḍina maṇulavale - yuṃḍunu)

17. “mayā tata midaṃ sarvaṃ jagadavyaktamūrtinā | matsthāni (mat sthāni) sarvabhūtāni - - ||”. (śrīmadbhagavadgīta - 11 - 15)

(dēvā nī viśvaśarīramaṃdu dēvatulanu, samastamaina bhūtamulanu cūcucunnānu).

mayā tatamidaṃ sarvaṃ jagadavyaktamūrtinā |

(ī jagattaṃtayu iṃdriyamulaku gōcaruḍukānaṭṭi - kaṃṭiki kanabaḍaka, manasulō ūhiṃcuṭaku vīlukāka yuṃḍu rūpamugala nā cēta vyāpiṃcabaḍi yunnadi. samasta bhūtamulu puṭṭuṭaku nēnē mūla kāraṇamaguṭacēta avanniyu - kāryavastuvulanniyu - kāraṇa vastuvulaina nā yaṃdu sūkṣmarūpamulō nunnavi.)

18. “ka. nālōni jīvakōṭulu

vālāyamu nīku gānavaccunipuḍu, nī

vālōkiṃpumu, dāru vi

lōlahutāśanuni karaṇi, lōkastutyā”. (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 3 - 9 - 319)

19. cittādhiṣṭhātā.

(cittamunadhiṣṭiṃci yuṃḍuvāḍu)

20. “mahadātmakaṃ cittaṃ satvaguṇaṃ śāṃtaṃ, bhagavataḥ upalabdhisthānaṃ cittaṃ vāsudēvā khyaṃ - adhibhūtarūpēṇa tasyaiva mahāniti saṃjñā; adhyātmarūpēṇa cittamiti; upāsyarūpēṇa vāsudēvaḥ iti; adhihṭhātutasya kṣētrajñaḥ -”.

(satvaguṇamu, śāṃtaguṇamu gala cittamē mahattu (mahattatvamu). vāsudēvuḍu anu pēra bhagavaṃtuḍuṃḍu sthānamu. cittamunaku adhibhūtamu mahattatvamu - ādhyātma viṣayamulō cittamani adiyē ceppabaḍunu. dāni adhiṣṭhāna dēvata kṣētrajñuḍu)

21. “dravyaṃ karmaca kālaśca svabhāvō jīva ēvaca |

vāsudēvāt paraṃ, brahmān, natvanyō (a)rthōsti tatvataḥ ||“. (śrīmadbhāgavataṃ - 2 - 5 - 14)

(dravyaṃ = mahābhūtāni, upādāna rūpāṇi; karma = janmanimittaṃ, kālaḥ tat kṣōbhakaḥ; svabhāvaḥ = tatpariṇama hētuḥ).

“dēhaṃbunaku dravyaṃbulaina mahābhūtaṃbulunu, janma nimittamulaina karmaṃbulunu, karma kṣōbhakaṃbaina kālaṃbunu, kāla pariṇāma hētuvaina svabhāvaṃbunu, bhōktayaina jīvuṃḍunu vāsudēvuṃḍugā neṟuṃgumu”. (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 2 - 5 - 84)

22. “vasati, vāsayati, ācchādayati vā sarvamiti vāsuḥ, dīvyati. krīḍati. vijigīṣati, ācchādayati vyavaharati, dyōtatē, sūyatē, gaccha tītivā dēvaḥ”

(anniṃṭilōnu nivasiṃciyuṃḍi vāṭini ācchādiṃcuṭacēta – āvariṃci yuṃḍuṭacēta, kappi yuṃḍuṭacēta vāsuvu; prakāśiṃcuvāḍu, krīḍiṃcu vāḍu, ācchādiṃcuvāḍu, vyavahariṃcuvāḍu, caitanyamu kaligiṃcu vāḍaguṭacēta dēvuḍu; kanuka - ī reṃḍu lakṣaṇamulu kalisi tanayaṃduṃḍuṭacēta vāsudēvuḍāyenu).

23. “ācchādayati sarvaṃ vāsayati vasati ca iti sarvatra vāsudēvaḥ”

(anniṃṭini tanayaṃduṃcukoni ācchādiṃcuvāḍu - anniṃṭilōnuṃḍunadi.)

24. “chādayāmi jagatsarvaṃ, bhūtvā sūrya ināṃśubhiḥ| sarva bhūtādhi vāsaśca vāsudēvastatōsmyahaṃ” (iti mōkṣadharmē) -

(jagattunaṃtaṭanu sūryakiraṇamulavale āvariṃciyuṃḍuṭacētanu, sarva bhūtamulaṃduṃḍuṭacētanu nēnu vāsudēvuḍanaitini, - nannu vāsu dēvuḍaṃduru).

25. “jagadācchādayati māyayā iti vāsuḥ, sa ēva dēvaḥ iti vāsudēvaḥ” (śrīśaṃkaraḥ)

(māyacēta jagattunu vyāpiṃci kappi puccuvāḍu kanuka vāsuḥ - aṭṭi dēvuḍu vāsudēvuḍu).

26. vānā tsūtēḥ dēvanāt vāsudēvaḥ, vāsāddyutēḥ chādanāt krīḍayāca| balādvasutvāddhātṛtō vartanā cca taṃ vāsudēvaṃ pravadaṃti vēdāḥ.

(vānāt = jñānādhikyamuvalananu, dēvanāt = prakāśamu galavāḍaguṭacētanu, sūtēḥ = sṛṣṭi cēyuṭavalananu, vāsudēvuḍu. vāsāt = anniṃṭiyaṃdunu nivasiṃciyuṃḍuṭacētanu, dyutēḥ = prakāśamu kaligiyuṃḍuṭacētanu, chādanāt = anniṃṭini āvariṃci yuṃḍuṭacētanu, vāsudēvuḍu, krīḍiṃciyuṃḍuvāḍu, - va = balamu, asu = prāṇamu - ī reṃḍunū tānē ayi yuṃḍuvāḍu)

27. “na ca kṛṣṇāvatārē vasudēvasya putratvāt vāsudēvaḥ, sa ca svakīyēna vāstavēna parabrahma rūpēṇa vyāpitvāt vāsudēvaḥ”.

(śrīkṛṣṇāvatāramaṃdu vasudēvuni kumāruḍu aguṭavalananē vāsudēvuḍani ceppabaḍiyuṃḍuṭa kādu. tanayokka vāstavamaina parabrahmarūpamutō vāsiṃci (vasiṃci) yuṃḍuṭacēta vāsudēvuḍani ceppabaḍucunnāḍu).

28. “vṛṣṇīṇāṃ vāsudēvōsmi”. (śrīmadbhagavadgīta - 10 - 37)

(vṛṣṇi vaṃśīyulalō - yādavulalō - vāsudēvuḍanuvāḍanu nēnu - vṛṣṇivaṃśamulō puṭṭinavāḍanu kanuka vārṣṇēyuḍani kūḍa ceppabaḍucunnāḍu - avatāramūrtiyaguṭacēta vārṣṇēyulaṃdarilōnu bhagavadaṃśa saṃbhūtuḍainavāḍu).

29. “śarīra vācaka śabdaṃbulaku śarīra paryaṃta dhāvanaṃbu galadu, kāvuna jagaccharīruṃḍagu puruṣōttamuṃḍu sakala śabda vācyuṃḍagu, nainanu viṣṇu, nārāyaṇa vāsudēvādi divya nāmaṃbulatani yaṃdu mukhya vṛttiṃ bravartiṃcuṭaṃ jēsi tadātmakaṃbayina maṃtraṃbulu prapannula kavaśyānu saṃdhānaṃbulani vēda vādaṃbula vinaṃbaḍu”. (kulaśēkharamahīpālacaritra)

30. “vasubhiḥ puṇyaiḥ dīpyatē prakāśatē iti vā”

(puṇyamulacēta prakāśiṃcuvāḍu)

31. “nirupādhikaṃbaina vāsudēva brahmaṃbunaṃduṃ galise” (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 1 - 9 - 190)

(vāsudēvuḍanagā ē vidhamaina upādhi lēka, kēvaluḍu ayi yuṃḍu paramātma sṛṣṭi aṃtaṭilōnu prakṛtitō, lēka prakṛtiyokka pariṇāmamulatō kāni paramātma kalisiyunnāḍu. aṭlu dēnitōnu kalisiyuṃḍaka śuddhamaina cicchakti rūpamaina parabrahmamē vāsudēvuḍu - aṭṭi vāsudēvuḍu nirupādhikamaina - ē vidhamaina upādhitōnu kaliyanivāḍu - vāsudēva parabrahmamu - atanini kaliyuṭē kaivalyamukti -)

“ma. kalasen saṃgamulellabāsi niyatin khaṭvāṃguḍaśrāṃtamai

kaladayyun maṟi mīda lēdaneḍidai kalyāṇamai yātmalō

dalapaṃ balkagarānidai paramamai, tatvajñulūhiṃci, hṛ

jjalajātaṃbula vāsudēvuḍani saṃsthāpiṃcu nā brahmamun”. (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 9 - 9 - 257)