యాగము -
"యజ్ దేవపూజా, సంగతి కరణ దానేషు"
('యజ్ఞము' అనుమాత 'యజ్' అను ధాతువునుండి పిట్టినది. ఆ మాటకు అర్థము ఆహుతి చేసి దేవతులను పూజించుట, సంతోష పెట్టుట, సమస్త కర్మలను విధి ననుసరించి ఆయా వర్ణములవారు అర్పణ రూపముగా చేయుట).
(భగవంతుని ఆరాధించుట, దేవతులను ఆరాధించుటకు సంబంధించిన ధర్మము).
(దేవతులను ఉద్దేశించి ద్రవ్యమునర్పించుట).
స్మార్తః కర్మ (స్మృతిలో చెప్పబడిన కర్మ).
“రాజసూయే, వాజిపేయే, గోమేధే నరమేథకే |
అశ్వమేథే లాంగలేచ, విష్ణు యజ్ఞే యసస్కరే |
ధనదే, భూమిదే, పూర్తే, ఫలదే, గజమేథకే |
లోహయజ్ఞే, స్వర్ణయజ్ఞే అధతామ్రకే |
శివయజ్ఞే రుద్రయజ్ఞే, శక్రయజ్ఞేన బంధుకే |
వృష్టౌ వరుణయాగేచ, కందకే వైరి వర్థనే |
శుచియజ్ఞే, ధర్మయజ్ఞే అధర్వేచ, పాపమోచనే |
బ్రహ్మణీ కర్మ యాగేచ యోని యోగేచ భద్రకే ||". (దేవీ భాగవతం)
"అగ్నిష్టోమము, అతిరాత్రము, అశ్వమేథము, చాతుర్మాస్యము, బ్రహ్మయజ్ఞము, పుత్రకామేష్టి, రాజసూయము మొదలగునవి".
"యజ్ఞః శ్రౌతః, అగ్నిహోత్రాదిః స్మార్తశ్చదేవ యజ్ఞాదిః" (శ్రీశంకరః)
(యజ్ఞము శ్రౌతమని, స్మార్తమని రెండువిధములు - అగ్నిహోత్రము మొదలగునవి శ్రౌతము, దేవయజ్ఞము మొదలగునవి స్మార్తము).
(సత్వగుణము, రజోగుణము, తామసగుణము అను త్రిగుణముల ననుసరించి యజ్ఞము మూడు విధములు - సాత్వికయజ్ఞము, రాజసయజ్ఞము, తామసయజ్ఞము).
“అఫలా కాంక్షిభిర్యజ్ఞో విధిదృష్టో య ఇజ్యతే |
యష్టవ్యమేవేతి మనః సమాధాయ సాత్వికః |
అభిసంధాయతు ఫలం దంభార్థమపి చైవ యత్ |
ఇజ్యతే, భరతశ్రేష్ట, తం యజ్ఞం విద్ధి రాజసం |
విధిహీనమ సృష్టాన్నం మంత్రహీనమదక్షిణం |
శ్రద్ధా విరహితం యజ్ఞం తామసం పరిచక్షతే ||". (శ్రీమద్భగవద్గీత - 17 - 11, 12, 13)
(ఫలము కోరక, విధిప్రకారము - శాస్త్రములో చెప్పిన ప్రకారము ఈ యజ్ఞము చేయవలసినదేయని మనస్సును సమాధానపఱచుకొని చేయు యజ్ఞము సాత్విక యజ్ఞము. ఫలము కోరి, దంభముకొఱకు (డాబు కొఱకు) చేయు యజ్ఞము రాజసయజ్ఞము. శ్రద్ధ లేక, మంత్రము లేక, దక్షిణ లేక చేయు యజ్ఞము తామసయజ్ఞము).
"పంచ సూనాకృతం పాపం పంచయజ్ఞై ర్వపోహతి |
బ్రహ్మ దేవ మనుష్యాణాం పిత్రూణాం భూతసంజ్ఞినాం |
యజాస్సంతి జపో, హోమో, దానం చ తర్పనం బలిః |
అనుష్టేయాని కర్మాణ్యధి కృతైర్జనైః ||". (గీతాభావప్రకాశము - 3 - 87 to 89) (చూడుము - 'పంచయజ్ఞములు')
యజ్ఞములు విధి, జప, ఉపాంశు, మానసములు అని నాలుగు విధములు. వేదములలో విధింపబడిన కర్మ విధి యజ్ఞము - పైకి వినబదకుండునట్లు మంత్రము నుచ్చరించుట జపయజ్ఞము - ఇతరులకు వినబడునట్లు చేయునది ఉపాంసువు. మనసులో చేయు జ్ఞానయజ్ఞము మానసయజ్ఞము.
"వాసుదేవపరాః మఖాః" (శ్రీమద్భాగవతం - 1 -2 - 28)
"వ. - - - వేదయాగ, యోగక్రియా, జ్ఞాన, తపోగతి ధర్మంబులు వాసుదేవపరంబులు". (శ్రీమదాంధ్రమహాభాగవతము - 1 - 2 - 24)
(శ్రుతిలో చెప్పబడిన యాగము క్రతవనబడును. స్మృతులలో చెప్పబడిన యాగము యజ్ఞమనబడును. ఈ రెండువిధములగు యజ్ఞములు నేనే (భగవంతుడే) విష్ణువే. అందుచేతనే "యజ్ఞో వైవిష్ణుః" (తైత్తిరీయోపనిషత్ -1 - 7 - 4)
(యజ్ఞము విష్ణువే - విష్ణువు యజ్ఞరూపుడు) అని చెప్పబడినది.
"శ్రౌతో(అ)ధ్వరో(అ)గ్నిష్టోమాదిః క్రతుః |
స్మార్తస్తు యజ్ఞకః |
ప్రసిద్ధో వైశ్యో దేనాదిర్మహా యజ్ఞతయా స్మృతౌ ||". (గీతాభావప్రకాశము - 9 - 115, 116)
శ్రుతులలో చెప్పబడిన అగ్నిష్టోమాది యాగములు యజ్ఞని చెప్పబడుచున్నవి. స్మృతులలో చెప్పబడిన యాగములు యజ్ఞమని చెప్పబడినవి. ప్రసిద్ధమైన వైశ్వే దేవాదికములు మహాయజ్ఞము).
యత్కర్మక్రియతే తస్మాత్ప్రవృత్తో(అ)న్యత్రకర్మణి ||". (గీతాభావప్రకాసము - 3 - 65,66)
(యజ్ఞము విష్ణువని శ్రుతిలో చెప్పబడినది - అనగా, భగవంతుని ఆరాధించు కర్మ అంతయు యజ్ఞమే యగును).
(సమస్త యజ్ఞరూపములు తానే యగుటవలన. "యజ్ఞః" అనగా విష్ణువే - యజ్ఞరూపములోనుండి అందులో ఆహుతి చేయబడినవాటిని ఆయా దేవతలకు నిచ్చి సంతోషపెట్టువాడు - భగవంతుడు సంతోషించిన అందరూ సంతోషించెదరు - చెట్టు మొదలను నీరు పోసిన చెత్తు అంటటికి నీరు పోసినట్లే యగును.)
"క. మొదల జలమిడిన భూజము
తుది నడుమను జల్లదనము దొరకును మాడ్కిన్
మొదలను హరికి మ్రొక్కిన
ముదమందుదు మెల్ల వేల్పుమూకలు నేమున్". (శ్రీమదాంధ్రమహాభాగవతము - 8 - 5 - 156)
"బ్రహ్మార్పణం బ్రహ్మ హవిర్భ్రహ్మగ్నౌ బ్రహ్మణా హుతం |
బ్రహ్మైవ తేన గంతవ్యం బ్రహ్మ కర్మ సమాధినా ||" (శ్రీమద్భగవద్గీత - 4 - 24)
- ఈ శ్లోకమునకు వ్యాఖ్యానము ఈ క్రిందవిధముగా నున్నది: -
(బ్రహ్మజ్ఞాని యగువాడు అగ్నియందు హవిస్సును అర్పించుట బ్రహ్మకంటె వ్యతిరేకముకాదు అని తెలిసికొనియుండుటచేత అది - ఆపని, అట్లు అర్పించుట బ్రహ్మమేయని యనుకొనును. ముత్యపుచిప్పను చూచి అది వెండికాదు అని తెలుసుకొనినట్లే - ఏది వెండియో అది ముత్యపుచిప్పకాదు అని తెలుసుకొనినట్లే, బ్రహ్మజ్ఞానికి హవిస్సుకూడా బ్రహ్మమే యని బుద్ధి కలిగియుండును - యజ్ఞకర్తయగువాడు కూడా బ్రహ్మమే. అట్లు యజ్ఞకర్త అయిన బ్రహ్మ బ్రహ్మమే అయిన అగ్నియందు హోమము చేయు క్రియకూడా బ్రహ్మమే. ఇట్లు యజ్ఞము చేయుటవలన కలుగు ఫలము కూడ (గతి, గంతవ్యము, మోక్షము) బ్రహ్మమే - ఇట్లు చేసిన యజ్ఞకర్మ బ్రహ్మమే. ఆ కర్మయను సమాధిలోనుండుటవలన పొందునది (మోక్షము) బ్రహ్మమే. ఈ ప్రకారముగా లోకసంగ్రహముకొఱకు చేయుకర్మ అంతయు పరమార్థ దృష్టిలో బ్రహ్మమే యను బుద్ధితో చేయుటచేత ఆ కర్మ బ్రహ్మమే యగును).
దేవతోద్దేశతో ద్రవ్యత్యాగో యాగ ఉదాహృతః |
తదేవత్యజ్య మానస్య ద్రవ్యస్యాగ్నౌ యథావిధి |
ప్రక్షేపాద్ధోమ ఇత్యుక్తస్తత్రోద్దేశ్యాస్తి దేవతా |
సంప్రదానం హవిశ్శబ్దవాచ్యం ద్రవ్యం యదసి తత్ |
సాక్షాద్ధాత్వర్థ కర్మాస్తి తత్ఫలం తు స్వరాదికం |
భావనా కర్మయస్మాత్ తద్దవ్యం విహితం భవేత్ |
ఏవం జుహ్వాదికరణం ప్రక్షేవే(అ)త్యంత సాధకం |
భాసకత్వేన మంత్రాదికరణం ద్వివిధం తథా |
త్యాగ ప్రక్షేప భేదేన క్రియా ద్వివిధేరితా |
త్యాగే యజమానః కర్తా ప్రక్షేపో (అ)ధ్వర్యు కర్తృకః |
ప్రక్షేపాదికరణం స్యాదగ్నిః స్వర్గాదికం ఫలం |
తదేవ మఖిలం యజ్ఞక్రియా కారక వస్తుయత్ |
బ్రహ్మజ్ఞానేన తత్రైవాధ్యస్తం రజ్జౌ స్రగాదివత్ |
బ్రహ్మజ్ఞానేన బాధేతు భాసమాన మపి స్ఫుటం |
కల్పతే నైవ బంధాయ యధా స్వాప్నం ప్రజాగరే |
బ్రహ్మ దృష్టిరియం సర్వయజ్ఞ రూప తయాధునా |
స్తూయతే హరిణా సమ్యకోదృష్టివార్థ్యాయ తద్విదాం |".
"అర్పణం చార్స్యతే(అ)నేన జుహ్వాది కరణం హి యత్ |
అర్ప్యతే(అ)స్మా ఇతి ప్రోక్తం సంప్రదానంచ దేవతా |
అర్ప్యతే(అ)స్మిం స్తు దేశేధ్యాధారో(అ)దికరణం తథా |
బ్రహ్మణ్యారోపితత్వా త్సర్వం బ్రహ్మైవ నే తరత్ |
కల్పితస్య పృధిక్సత్తాధిష్ఠానా నాస్తి సర్వథా |
త్యాగాది క్రియాకర్మ హవిర్బ్రహ్మైవ వస్తుసత్ |
యత్ర ప్రక్షిప్యతే(అ)గ్నౌ తత్సోపి బ్రహ్మైవ కేవలం |
త్యజ్యతే క్షిప్యతే యేన సకర్తా బ్రహ్మ చిన్మయం |
త్యాగప్రక్షేపరూపా యా క్రియా బ్రహ్మైవ తద్ధృతం |
హుతేన తేన గంతవ్యం ఫలం బ్రహ్మ స్వర్గాదితత్ |
కర్మణ్యనేన రూపేణ సమాధిర్యిస్య ధీమతః |
తేన బ్రహ్మవిదా బ్రహ్మ గంతవ్యం చిత్సుఖా ద్వయం ||". (గీతాభావప్రకాశము - 4 - 155 to 169)
(ఏదేని యొక దేవతనుద్దేశించి ద్రవ్యమును - నేయివంటి దానిని - త్యాగము చేయుట యాగము - అట్లు త్యాగము చేయు ద్రవ్యమును శాస్త్రప్రకారము అగ్నిలో వేయుట హోమమనబడును. అట్లు అగ్నిలో హోమము చేయబడు ద్రవ్యము హవిస్సు.)
ఈ యజ్ఞము చేయువాడు యజమాని - దాని కర్త. యజ్ఞము చేయించువాడు అధ్వర్యుడు. దీనికి ఫలము స్వర్గము. ఈ యజ్ఞము చేయుటకు సంబంధించిన కర్మ యావత్తు బ్రహ్మజ్ఞానము లేకపోవుటవల్ల, త్రాడు చీకటిలో పూలమాల యనుకొనినట్లు అధ్యస్తము - త్రాడును చూచి పూలమాల యనుకొనుట భ్రాంతి. ఆ ప్రకారముగానే సర్వమూ బ్రహ్మమే అయినప్పటికీ ఈ యజ్ఞముతో సంబంధించిన క్రియ యంతయూ భ్రాంతియే. రజ్జువు అను జ్ఞానము కలిగిన తర్వాత అది పూలమాల యను జ్ఞానము తొలగిపోవును. ఆ ప్రకారముగానే అంతయు బ్రహ్మమే అను జ్ఞానము కలిగిన తర్వాత యజ్ఞక్రియ యంతయు భ్రాంతియే యగును - స్వప్నమందు కనబడినది మెలకువ వచ్చినతర్వాత లేనట్లు యీ యజ్ఞకర్మ బంధము కలిగించనేరదు - అందుచేత ఈ యజ్ఞకర్మలోని అన్ని భాగములు బ్రహ్మమేయను దృష్టి నుంచుకోవలెను -).
(అగ్నిద్వారా దేవతకు అర్పించబడుట అర్పణము - ఎవరికి అర్పించుచున్నారో అది దేవత - ఈ యజ్ఞ క్రియలో అన్నియు బ్రహ్మమే. ద్రవ్యత్యాగము - హోమము, అగ్ని, యజమాని, అధ్వర్యుడు. దీనివలన పొందదగిన స్వర్గాది ఫలము బ్రహ్మమే. ఈ కర్మయే ఒక సమాధి - బ్రహ్మసమాధి.)
“క. యజ్ఞాంగి, యజ్ఞఫలదుడు
యజ్ఞేశుడు యజ్ఞకర్తయగు భగవంతున్
యజ్ఞపురుషుగా మానస
యజ్ఞముగావించితిం దదర్పణ బుద్దిన్". (శ్రీమదాంధ్రమహాభాగవతము - 2 - 6 - 95)
యజ్ఞాత్ భవతి పర్జన్యో యజ్ఞః కర్మ సముద్భవః |
కర్మ బ్ర్హమద్భవం విద్ధి, బ్రహ్మాక్షర సముద్భవం |
తస్మాత్సర్వగతం బ్రహ్మ నిత్యయజ్ఞే ప్రతిష్టితం ||". (శ్రీమద్భగవద్గీత - 3 - 15, 16)
"శుక్రశోణిత రూపేణ హ్యన్నాత్పరిణ తాత్కిల |
శరీరాణి ప్రజాయంతే వృష్టేరన్నస్య జన్మచ |
యజ్ఞాద్ధర్మాదపూర్వాఖ్యా జ్జాయతే వృష్టి రర్కతః |
అగ్నౌ ప్రాప్తాహుతిః సమ్యగాదిత్య ముపతిష్టతే |
ఆదిత్యాజ్జాయతే వృష్టిర్వృష్టేరన్నం తతః ప్రజాః |
సూక్ష్మో ధర్మః స యజ్ఞాఖ్య ఋత్విగేదేశ్చ కర్మణః |
అపూర్వాఖ్యస్య యజ్ఞస్య విహితం కర్మకారణం |
వేద ప్రమాణకం కర్మా పూర్వస్యోత్పాదకం భవేత్ |
నతు పాషాండ సంసిద్ధం ధర్మస్యోత్పాదకం భవేత్ |
నను పాషాండ శాస్త్రాత్కిం వైలక్షణ్యం శ్రుతేర్యతః |
శ్రుతి ప్రమా ప్రమాణకో ధర్మో నాన్యోస్తీతి నాన్యోస్తీతి శ్రుణూత్తరం |
ఆవిర్భావోపి వేదస్య వ్యాక్షరాత్పరమాత్మనః |
తథా చా పౌరుషేయత్వాన్నిరస్తాఖిల సంశయాః |
అర్థేహ్యతీంద్రియే వేదః ప్రమాణం స్వత ఏవ సః |
నతు ప్రమాది మాయాది దోషవద్రచితం హితత్ |
పాషాండవాక్యం ప్రామాణ్యజనకం స్యాద తీంద్రియే |
తస్మా త్సాక్షాత్పర్బ్రహ్మహేతుత్వాత్ సర్వభాసకం |
అవినాశి చ వేదాఖ్యం బ్రహ్మయజ్ఞే ప్రతిష్టితం |
అతోప్యతీంద్రియో ధర్మో అనుష్టేయో వేద బోధితః |
త్యక్తా ప భోధితం పాషాండ బోధితం సర్వదా జనైః ||". (గీతాభావప్రకాశము - 3 - 91 to 100)
(అన్నమువలన భూతములు - ప్రాణికోటులు - పుట్టుచున్నవి. అన్నము (ప్రాణికోట్లు తిను సస్యములు మొదలగు అహారము) వర్షము కురియుటవలన కలుగుచున్నది. యజ్ఞము చేయుటవలన వర్షము కురియుచున్నది.(యజ్ఞము అను కర్మవలన కలుగుచున్నది. కర్మ (యజ్ఞము చేయుట యను కర్మ) వేదములో విధిప్రకారము చేయబడుచున్నది. వేదము పరబ్రహ్మవలన కలిగినది - ("శాస్త్రయోనిత్వాత్").అందుచేత పైన చెప్పబడినవన్నియు, ఒకదానికొకటి కారణమై యుండుటవలనను, అన్నింటికి మొదటి కారణము - మూలకారణము - పరబ్రహ్మ అయి యుండుటవలనను, కారణవస్తువుయొక్క అంశ కార్యవస్తువులలో నుండుటవలనను, మూలకారణమైన పరబ్రహ్మ కార్యవస్తువులన్నింటిలోను ప్రతిష్టించియున్నాడు. దీనిని బట్టి పరబ్రహ్మ యజ్ఞములోను, దాని యంగములన్నింటిలోను, ప్రతిష్టించియున్నాడు).
(ప్రాణి కోటి - జీవులు - తినునదంతయు అన్నమే - "అత్తి ఇత్ అన్నం" - తినునది కనుక అన్నము అని చెప్పబడినది. అట్లు ప్రాణికోటి తినునది శుక్రశోణితములుగా - (రక్తమాంసములుగా) మారుటవలన అది శరీరములుగా మారుచున్నది. అన్నము తినుటవలన ఒక జీవిలోనుండి ఇంకొక జీవి పుట్టుచున్నది. ఆ అన్నము - సస్యము - వర్షమువలన కలుగుచున్నది. అపూర్వమను పేరుగల (చెప్పబడు) ధర్మము యజ్ఞమువలన సూర్యునిద్వారా వర్షరూపములో కలుగుచున్నది - అగ్నిలో ఆహుతి చేయబడినది సూర్యుని పొందును. ఆ సూర్యునివలన వర్షము కలుగును, వర్షమువలన అన్నము - సస్యము - కలుగును, అన్నమువలన ప్రజలు, (ప్రాణులు) కలుగుచున్నారు - అని శ్రుతి చెప్పుచున్నది. ఈ యజ్ఞమను కర్మ ఋత్విక్కులు మొదలగువారు చేయుకర్మ చాలా సూక్ష్మమైన ధర్మము కలది(సూక్ష్మమైన ధర్మము ననుసరించి జరుగునది). (fine, subtle natural law) (not expressing itself outwardly). అపూర్వము అనగా, దానికి పూర్వము - కారణము - కనబడదు, తెలియబడదు - యజ్ఞకార్యములో అగ్నిలో ఆహుతి చేయబడినది సూర్యుని పొందుటయు - (సూర్య కిరణములలో కలియుటయు), సూర్యుడు వర్షము కురిపించుటయు ఎట్లు కలుగుచున్నదో, దానికి కారణమేమిటో తెలుసుకొనుట సాధారణులకు అలవికానిది. అందుచేత అపూర్వము అను ప్రకృతి పరిణామవృత్తి కలుగుచున్నది. ఇట్లు అపూర్వమని చెప్పబడు యజ్ఞము చేయుటవలన కలుగు ఫలము వేదములో చెప్పబడినది. వేదములో చెప్పబడిన కర్మయే యిట్టి అపూర్వఫలమును పుట్టించగలదు. దీనికి ప్రమాణము వేదమే. పాషాండధర్మము ఇట్టి అపూర్వ విషయమును కలుగచేయలేదు. ఇదియే వేదమునకును పాషాండుల శాస్త్రమునకును గల భేదము - వేదములో చెప్పిన దానికి వేదమే ప్రమాణము. ఎందుచేతననగా వేదము అక్షరుడైన (నాశములేని, శాశ్వతుడైన) పరమాత్మనుండి పుట్టినది. అంతేకాని ఒక సామాన్య పురుషుడు చేసిన గ్రంధము కాదు. అందుచేతనే వేదము అపౌరుషేయము అని చెప్పబడినది; అందువలన ఏ విషయమైన సంశయములకు అవకాశము లేనిది. ఇంద్రియములకు అతీతమైన (దొరకని) విషయములగుఱించి వేదమే ప్రమాణము - ప్రమాదము, (తప్పు), మాయామర్మముగల పాషాండశాస్త్రము ఇటువంటి విషయములో ప్రమాణము కాదు. అందుచేత వేదమునకు సాక్షాత్పరమాత్మయే కారణమగుటచేత వేదము అన్నింటిని ప్రకాశింపచేయునది. (తథ్యముగా తెలియచేయునది). అందుచేత బ్రహ్మవలె నాశము లేని వేదములో చెప్పబడు బ్రహ్మ యజ్ఞమందు ప్రతిష్టింపబడియున్నాడు - అని శ్రీమద్భగవద్గీతలో చెప్పబడినది. అందుచేత అతీంద్రియమైన ధర్మమును (ఇంద్రియములకు గోచరముకాని విషయమును) వేదములో చెప్పబడినదానిని అనుష్టించవలెను -).
యజ్ఞమొనర్చినచో అగ్ని ప్రజ్వలింపచేయబడును - అగ్నిశిఖలవలన ధూమము జనించును - ఆ ధూమము (అగ్నిచాష్టము) ఊర్ధ్వభాగమునకు పోయి వాయుసహితమగును - ఈ వాయువు ఆకాశమునగల వృష్టిజకణ సమూహమును నిర్దోషముగా చేయును. అగ్నిలో ఘృతము మొదలగునవి మహాద్రవ్యములు కస్తూరి మొదలగు సుగంధద్రవ్యములు హోమము చేబడగా నవి దగ్ధములై సూర్యకిరణశక్తివలన ధూమము చాష్టాకారమున ఆకాశస్థితవాయువుతో సంక్రమించి దానిని సుగంధయుక్తముగా చేయును - పదార్థము యొక్క జలియాంశనామము బాష్పము - ఏది శుష్కభగమో యది పృధివియొక్క అంశము - ఈ రెండు పరస్పర సం యుక్తములై ధూమాకారమున పరిణమించును - ఏ ఆకాశమునందీ ధూమము మేఘరూపమున బరిణముంచునో యా యాకాశమండలమునుండి వర్షము కురియును. ఏది పదార్థరూపముననుండునో యది భాష్పరూపమున సూర్యభాగమునకు బోయి భూపృష్టమున వర్షరూపమున బడుచున్నది. యజ్ఞములయందు ప్రజ్వలితాగ్ని సం యోగమువలన పృధ్వి నిమ్నభాగముత్తప్తము కాగా జలకణసమూహము ఊర్ధ్వభాగమునకుపోయి వృష్టిని కలుగచేయును.
పూజ, హోమము మొదలగునవి ద్రవ్యయజ్ఞములు, నోములు, వ్రతములు, ఉపవాసములు మొదలగునవి తపోయజ్ఞములు; ప్రాణాయామముతో చేయు పతంజలి చెప్పిన యజ్ఞము యోగయజ్ఞము; సంకీర్తన, పారాయణ, స్తోత్రములు మున్నగునవి స్వాధ్యాయ యజ్ఞములు, జ్ఞానయజ్ఞము, "అధ్యాపనం బ్రహ్మయజ్ఞః, పితృయజ్ఞస్తు తర్పణం| హెమో దైవో (దేవయజ్ఞము), బలిర్భౌతో (భూతయజ్ఞము), సృయజ్ఞో (అతిధిపూజనం)".
"మ. క్రతువుల్, ధర్మము, మంత్ర తంత్ర ధనముల్, కాలంబు, దేశంబు, దే
వతయున్, వహ్నులు, మేదినీసురులు నెవ్వాడట్టి సర్వేశు డీ
క్షిత రక్షింప జనించినాడు - - -". (శ్రీమదాంధ్రమహాభాగవతము - 10 - పూ.భా. - 877)
(యజ్ఞభోక్త యగుటవలన శ్రీవిష్ణువు "యజ్ఞః" అని చెప్పబడుచున్నాడు) - (యజ్ఞములో వేసిన హవిస్సు మొదలగువాటిని భుజించువాడు).
(నీవే యజ్ఞము - నీవే వషట్కారము, నీవే ఇంద్రుడవు - -).
యజ్ఞములు అనేక విధములు శ్రీమద్భగవద్గీతలో చెప్పబడినవి : -
బ్రహ్మాగ్నావపరే యజ్ఞం యజ్ఞే నైవోప జుహ్వతి". (శ్రీమద్భగవద్గీత - 4 - 25)
(కొందఱు కర్మయోగులు ఇంద్రుడు మొదలగు దేవతలకు సంబంధించిన ఉపాసనా కర్మలు చేయుదురు - వారి అవియే యజ్ఞమని ఆ దేవతలే యజ్ఞమని భావించి చేయుదురు - ("యజ్ఞో వైవిష్ణుః" అని కాదు)
"సత్యం జ్ఞానమనంతం బ్రహ్మ" (తైత్తిరీయోపనిషత్ - 2 - 1)
"విజ్ఞానమానందం బ్రహ్మ" (బృహదారణ్యకోపనిషత్ - 3 - 9 -28)
"యాత్సాక్షాదపరోక్షా ద్బ్రహ్మ |
య అత్మా సర్వాంతరః" (బృహదారణ్యకోపనిషత్ - 3 - 4 - 1)
ఇత్యాది వచనోక్తమ శనాయాది సర్వ సంసార ధర్మ వర్జితం,"నేతి నేతి" (బృహదారణ్యకోపనిషత్ - 4 - 4 - 22)
ఇతినిరస్రాశేష విశేషం బ్రహ్మ శబ్దేనోచ్యతే. బ్రహ్మచ తదగ్నిశ్చ సహోమాదికరణ వివక్షయా బ్రహ్మాగ్నిః తస్మిన్ బ్రహ్మాగ్నావపరే(అ)న్యే బ్రహ్మవిదో యజ్ఞం యజ్ఞశబ్దవాచ్య అత్మా(ఆ)త్మ నామసు యజ్ఞశబ్దస్య పాఠాత్త మాత్మానం యజ్ఞం పరవార్థతః. పరమేవ బ్రహ్మ సంతం బుద్ధ్యాద్యుపాధి సం యుక్త మధ్యస్త సర్వోపాధి, ధర్మకమాహుతిరూపం యజ్ఞేనైవాత్మనైవోక్త లక్షణేనోప జుహ్వతి ప్రక్షిపంతి||. (శ్రీశంకరః)
(సత్యము, జ్ఞానము, అనంతము - బ్రహ్మ - బ్రహ్మనిత్యుడు, చైతన్యమాత్రుడు, ఏ విధముగానైనను అంతము లేనివాడు - అనిన్నీ; "బ్రహ్మ విజ్ఞానము ఆనందము" - సర్వజ్ఞత్వము, అత్యంత నిరతిశయనేఖ్యము అగువాడు బ్రహ్మ - అనిన్నీ; సాక్షాత్తుగాను, అపరోక్షముగానుండువాడు, అన్నింటిలోనుండువాడు బ్రహ్మ - అనిన్నీ; సృష్టిలోని వస్తువులన్నింటికంటె విలక్షణము కలవాడు - (సృష్టిలోని లక్షణములేవియు లేనివాడు), అనిన్నీ శ్రుతిలో పరబ్రహ్మ లక్షణములు చెప్పబడియున్నవి. ఇట్టి నిర్విశేష, నిర్గుణ, నిరాకార పరబ్రహ్మమందు అగ్ని యను భావముంచి దానిలో తమ ఆత్మను (తమ ఆత్మయే పరమార్థ దృష్టిలో పరమాత్మ, పరబ్రహ్మ - "అయమాత్మా బ్రహ్మా" - యను జ్ఞానము మఱచి, కొందఱు ఆహుతి చేయుదురు-). (శ్రీశంకరః)
"సత్యం జ్ఞానమనంతం యన్నిర్విశేషం నిరంజనం |
తత్పదార్థః పరబ్రహ్మ తదేవాగ్నిర్హుతా శ్రయః |
తస్మిన్నగ్నౌ చిదాత్మానం త్వం పదార్థం ముముక్షువః |
వస్తుతో బ్రహ్మనంతం తం యజ్ఞం బుద్ధ్యాది సం యుతం |
ఆహుతీ రూపమధ్యస్తం బ్రహ్మత్వేనైవ జుహ్వతి |
సర్వోపాధి పరిత్యాగాద్బ్రహ్మాత్మైక్య మఖండితం |.
పశ్యంతి బ్రహ్మనిష్ఠాస్తే భేదం సమ్య ఙ్నిరస్య చ |
యజ్ఞత్వే నైవ సంపాద్య బ్రహ్మాత్మాభేద దర్శనం ||". (గీతభావప్రకాశము - 4 - 172 to -176)
(సత్యము, జ్ఞానము, అనంతము అని చెప్పబడినవన్నీ, నిర్విశేషమైనదిన్నీ, నిరంజనమైనదిన్నీ 'తత్' పదమునకు లక్ష్యార్థమైనదిన్నీ, అయిన పరబ్రహ్మయే హుతము చేయుటకు ఆశ్రయమైన అగ్ని. ఆ అగ్నియందు 'త్వం' పదార్థమునకు లక్ష్యార్థమైన జీవాత్మను (తాను పరమార్థదృష్టిలో పరబ్రహ్మయే అయినప్పటికీ) అగ్నిలో ఆహుతి చేయవలసిన దానినిగా భావించి బ్రహ్మమే యగు ఆహుతిగా కొందఱు చేయుదురు. అట్టివారు బ్రహ్మనిష్టులైనవారు (పరబ్రహ్మమందే నిష్టగలవారు) సమస్త విధములైన భేద బుద్ధి వదలి జీవబ్రహ్మల ఐక్యమును ఏ విధమైన ఉపాధి లేనిదానినిగా చూతురు).
శబ్దాదీన్విషయా నన్య ఇంద్రియాగ్నేషు జుహ్వతి ||". (శ్రీమద్భగవద్గీత - 4 - 26)
(కొందఱు శ్రోత్రము మొదలగు ఇంద్రియములను సం యమమను అగ్నియందు హోమము చేయుదురు - (ఇంద్రియములను విషయములనుండి మరల్చెదరు. మఱి కొందఱు శబ్దము మొదలగు విషయములను ఇంద్రియములనెడి అగ్నియందు హోమము చేయుదురు. (శబ్దము మొదలగు విషయములను ఇంద్రియములను అగ్నియందు - ఇంద్రియములను సం యమమందు హోమము చేయుదురు - అనగా ఇంద్రియములను సం యమమందు హోమము చేయుదురు - ఇంద్రియములను విషయములపట్ల పోనివ్వకుండ అరికట్టుట యజ్ఞముగానే చేప్పబడినది. ఇట్లు చేయుట హోమము చేయుటయే యని యట్టివారు భావింతురు.
(సం యమమనగా ధారణ, ధ్యానము, సమాధియను మూడింటిని కలిగియుండుట - "త్రయమేకత సం యమః" అని పతంజలి యోగసూత్రము).
ఆత్మ సం యమయోగాగ్నౌ జుహ్వతి జ్ఞానదీపితే". (శ్రీమద్భగవద్గీత - 4 - 27)
"సర్వాణీంద్రియ కర్మాణీంద్రియాణాం కర్మాణీంద్రియ కర్మాణి, తథాప్రా కర్మాణి - ప్రాణో వాయురాధ్యాత్మికస్తత్కర్మాణ్యానుంచన ప్రసరణాదీని, తాని చాపర ఆత్మ సం యమ యోగాగ్నా వాత్మని సం యమ ఆత్మ సం యమ స్స ఏవ యోగాగ్నిస్తస్మిన్నాత్మ సం యమ యోగాగ్నౌ జుహ్వతి, ప్రక్షిపంతి. జ్ఞానదీపితేస్నేహే నైవ ప్రదీపితే వివేక విజ్ఞానోజ్జ్వల భావమాపాదితే ప్రవిలాపయం తీత్యర్థః".
(శ్రీశంకరః)
(ఇంద్రియముల కర్మలను ప్రాణముల కర్మలను ఆ కుంచనము మొదలగువాటిని - (ప్రాణమనగా ఆధ్యాత్మకు సంబంధించిన వాయువు) - ఆత్మయందు సం యమమను యోగాగ్నియందు కొందఱు హోమము చేయుదురు - వివేకజ్ఞానములతో బ్రహ్మజ్ఞానముచే దీప్తివంతమై ఆత్మ సం యమ యోగమను అగ్నియందు వేల్చుదురు - లయము చేయుదురు - అట్టి యోగములో నుండువారు ఇంద్రియములను, ప్రాణములను వారి వశములోనుంచుకొని వాటి పనులు అవి చేయకుండ అరికట్టియుంచుదురు - ఇట్లు చేయుటయే ఒక విధమైన యోగము).
(శ్రీమద్భగవద్గీత - 4 - 28)
"ద్రవ్యయజ్ఞా స్తీర్ధేషు ద్రవ్య వినియోగం యజ్ఞ బుద్ధ్యా కుర్వంతి యేతే ద్రవ్య యజ్ఞాః. యోగయజ్ఞాః ప్రాణాయామ ప్రత్యాహారాది లక్షణో యోగ యజ్ఞాః. తధాపరే స్వాధ్యాయ జ్ఞాన యజ్ఞాశ్చ స్వాధ్యాయో యధావిధి ఋగాద్యభాసో యజ్ఞో యేషాం తే స్వాధ్యాయ యజ్ఞాః. జ్ఞానయజ్ఞా జ్ఞానం శాస్త్రార్థ పరిజ్ఞానం యజ్ఞో యేషాంతే జ్ఞాన యజ్ఞాశ్చ. యతయో యతనశీలాః సంశ్రిత వ్రతాః సమ్యక్ శ్రితాని తీక్ష్ణకృతాని వ్రతాని యేషాం తే స్రితవ్రతాః||". (శ్రీశంకరః). (శ్రీమద్భగవద్గీతా భాష్యే)
(తీర్థములు పుణ్యక్షేత్రములందు దానధర్మముల మూలముగా ద్రవ్యము వినియోగించువారు, వాపీకూప తటాకాదుల నిర్మాణము, దానము చేయుట - ఇవి యజ్ఞమను బుద్ధితో చేయుట ద్రవ్యయజ్ఞములు. మరికొందఱు తపస్సే యజ్ఞముగా చేయుట తపోయజ్ఞము - ఇంకను కొందఱు ప్రాణాయామము, ప్రత్యాహారము మొదలగు లక్షణములుగల యోగమును యజ్ఞముగా భావించి చేసెదరు. కొందఱు యధావిధిగా నాలుగు వేదములను అభ్యసించుటయే యజ్ఞమని భావించి చేయుట స్వాధ్యాయ యజ్ఞము - ఇంకను కొందఱు శాస్త్రములలోని అర్థపరిజ్ఞానమే యజ్ఞముగా భావించుట జ్ఞాన యజ్ఞము - మఱికొందఱు యతులు తీక్ష్ణముగా వంటిని పట్టిపోవునట్లు వ్రతములు యజ్ఞముగా చేయుట సంశ్రితవ్రతము.
"ద్రవ్యత్యాగో యథా శాస్త్రం యజ్ఞో యేషాంతే ఏవతే |
తవ ఏవా తికృచ్ఛ్రాదు యజ్ఞో యేషాం తపస్వినాం |
చిత్తవృత్తి నిరోధాభ్యో యజ్ఞో యేషాం సు యోగినాం |
వేదాభ్యాసో యథా శాస్త్రం యేషాం స్వాధ్యాయినాం మఖః |
శాస్త్రార్థ నిశ్చయో యేషాం న్యాయేన జ్ఞాన యాజినాం |
వ్రతాన్యతి ధృఢాన్యేవ యేషాం తే ప్రతినాం వరాః ||". (గీతాభావప్రకాశము - 4 - 187 to 189)
ప్రాణాపానగతీ రుద్ధ్యా ప్రాణాయామ పరాయణాః ||" (శ్రీమద్భగవద్గీత - 4 - 29)
"అపాన అపానవృత్తే జుహ్వతి ప్రక్షిపంతి ప్రాణం ప్రాణవృత్తిం, పూరకాఖ్యం ప్రాణాయామం కుర్వంతీత్యర్థః. ప్రాణే (అ)పానం తథా (అ)పరే జుహ్వతి, రేచకాఖ్యం ఛ ప్రాణాయామం కుర్వంతీత్యేతత్| ప్రాణాపానగతీ, ముఖనాసికాభ్యాం వాయోర్నిర్గమనం ప్రణస్య గతిః, తద్విపర్యయేణాధో గమన మపానస్య, తే ప్రాణాపానగతీ ఏతేరుద్ధ్వా నిరుధ్య ప్రాణాయామపరాయణాః ప్రాణాయామ తత్పరాః; కుంభకాఖ్యం ప్రాణాయామం కుర్వం తీత్యర్థః". (శ్రీశంకరః - శ్రీమద్భగవద్గీతాభాష్యే)
(కొందఱు అపానవృత్తియందు ప్రాణవృత్తిని హోమము చేయుదురు - ఇదియే పూరకమను ప్రాణాయామము. కొందఱు ప్రాణవృత్తియందు అపానవృత్తిని హోమము చేయుదురు - ఇదియే రేచకమనెడి ప్రాణాయామము. ప్రాణగతి (ప్రాణము సంచరించు విధము) నోటినుండి, ముక్కునుండి వాయువును విడిచిపెట్టుట. దీనికి వ్యతిరేకముగా వాయువు అధోగమనము చేయుట. అపానముయొక్క గతి. ఈ రెండు గమనములను (వాయువును లోపలికి పీల్చుట, క్రిందకు నెట్టుట) అరికట్టియుంచుట కుంభకమను ప్రాణాయామము. వీటిని చేయువారు ప్రాణాయామ పరాయణులు - ప్రాణాయామమును యజ్ఞముగా భావించి చేయువారు).
"నియతాహారాః నియతః పరిమిత ఆహారో యేషాంతే నియతాహారాస్సంతః ప్రాణాన్ వాయుభేదాన్ ప్రాణేష్వివ జుహ్వతి. యస్య యస్య వాయోర్జయః క్రియత ఇతరాన్ వాయుభేదాన్ తస్మింస్తస్మిన్ జుహ్వతి, తే తత్ర ప్రవిష్టా ఇవ భవంతి."
(శ్రీ శంకరః - శ్రీమద్భగవద్గీతాభాష్యే - 4 - 30)
(కొందఱు నియతమైన - మరిమితమై, ఇష్టమై శుభ్రముగానుండు ఆహారము గలవారు. తమ వశములో నుంచుకొనిన ప్రాణములలో, ఇంకను తనవశములోనికి తెచ్చుకొనిన ప్రాణములను హోమము చేయుదురు. ప్రాణమును అపానమందు అపానమును ప్రాణమందు హోమము చేసినట్లే).
యజ్ఞ శిష్టామృత భుజో యాంతి బ్రహ్మసనాతనం |
నాయం లోకో (అ)స్త్యయజ్ఞస్య కుతో అన్యః కురుసత్తమ ||". (శ్రీమద్భగవద్గీత - 4 - 30. 31)
("సర్వే (అ)ప్యేతే యజ్ఞవిదో యజ్ఞక్షపిత కల్మషా| యజ్ఞైర్యధోక్తైః క్షపితా నాశితః కల్మషో యేషాంతే యజ్ఞక్షపితకల్మషాః ఏవం యధోక్తాన్యజ్ఞాన్నిర్వర్త్య యజ్ఞశిష్టామృత భుజో యజ్ఞానాం శిష్టం యజ్ఞశిష్టం, యజ్ఞశిష్టం చ తదమృతంచ యజ్ఞశిష్టామృతం, తద్భుం జంత ఇతి యజ్ఞ శిష్టామృత భుజో, యధోక్తాన్ యజ్ఞాన్ కృత్వా, తచ్ఛిష్టేన కాలేన యధావిది చోదిత మన్నమమృతాఖ్యం భుంజం త ఇతి యజ్ఞ నిష్టామృత భుజోయాంతి గచ్ఛంతి బ్రహ్మ సనాతనం చిరం తనం. ముముక్షు పశ్చేత్ కాలాతిక్రమాపేక్షయేతి సామర్థ్యాత్ గమ్యతే. నాయం లోకస్సర్వప్రాణి సాధారణో(అ)ప్యస్తి యధోక్తానాం యజ్ఞానామేకో(అ)పి యజ్ఞోనాస్తి సో(అ)యజ్ఞస్తస్య కుతో(అ)న్యో విశిష్ట సాధన సాధ్యః, కురుసత్తమ||". (శ్రీశంకరః - శ్రీమద్భగవద్గీతాభాష్యే - 4 - 30, 31)
(పైన చెప్పిన యజ్ఞములను తెలిసినవారు ఆ యజ్ఞములచేత సమస్త కల్మషములను నశింప చేసుకొని, ఆ యజ్ఞములనాచరించి యజ్ఞశిష్టమై అమృతతుల్యమైన అన్నమును భుజించినవారు ముముక్షువులైనచో సనాతనమైన బ్రహ్మమును పొందుదురు (చేరుదురు). పైన చెప్పబడిన యజ్ఞములలో ఏ ఒకదానినైనను చేయనివానికి (అయజ్ఞునికి) ఇతర సాధనములవలన బ్రహ్మను పొందుట యెట్లు కలుగును - అట్టివానికి యీ లోకమే లేదు, పైలోకములతను ఎట్లు పొందును - పొందడు).
కర్మజాన్విద్ధి తాన్సర్వానేవం, జ్ఞాత్వా విమోక్ష్యసే". (శ్రీమద్భగవద్గీత - 4 - 32)
"ఏవం బహుప్రకారాస్తే వేదద్వారేణ విస్తృతాః |
యజ్ఞా అవగతాస్తాం స్త్వం యజ్ఞాన్ జానీహి సర్వకాన్ |
కాయవాఙ్మనసా మేవ కర్మభ్యోహి సముద్భవాన్ |
సత్మాత్మ జా స్య తశ్చాత్మా నిర్వ్యాపారశ్చి ద ద్వయః |
మద్వ్యాపారా న చైవైతే నిర్వాపారోహమక్షరః |
దేహేంద్రియాదయః సర్వే క్రియా ధారాశ్చలాః |
మయ్యక్రియే చిదానందే కల్పితాః ఖే యథా మలాః |
నహ్యధ్యస్తస్య దోషేణ గుణేనాస్తి మనాగపి |
లేపో అధిష్టాన చిద్ధాతోర్మ మాద్వైతస్య సర్వధా |
ఏవం జ్ఞాత్వైవ సంసార బంధనాత్త్వం విమోక్ష్యసే ||". (గీతాభావప్రకాశము - 4 - 200 to 204)
(శ్రీమద్భగవద్గీతలో అనేక విధములైన యజ్ఞములు చెప్పబడినవి. ఇవన్నియు వేదములో చెప్పబడినవి. ఈవన్నియు శరీరము, వాక్కు, మనస్సు యొక్క కర్మలని తెలుసుకొనుము - ఆత్మనుండి కలిగినవికావు. ఎందిచేతననగా ఆత్మ నిర్వాపారము, చిత్, అద్వయము. ఇవి నా (భగవంతుని) వ్యాపారములు కావు - నేను అక్షరుడను, వ్యాపారము లేనివాడను - దేహము, ఇంద్రియములు మున్నగునవన్నియు క్రియాధారములు -, జడములు, చలములు. ఆకాశమందు స్వతహాగా మలములు లేకపోయినను, కల్పితము చేయబడుచున్నవి. ఆ ప్రకారముగానే అక్రియుడు చిదానందుడు అయిన నా యందు యీ యజ్ఞములు కల్పితములు. అద్వయ పురుషుడనైన నన్ను అధ్యస్తముద్వారా యీ దోషగుణములు అంటవు).
సర్వం కర్మాఖిలం పార్థ, జ్ఞానే పరిసమాప్యతి". (శ్రీమద్భగవద్గీత - 4 - 33)
"ద్రవ్య సాధన సాధ్యాచ్చ సర్వస్మాత్ జ్ఞానవర్జితాత్ |
సంసారఫలకావ్య జ్ఞాత్ జ్ఞానయజ్ఞో (అ)ధికోత్తమః |
సమస్త వైదికం కర్మాఖిలం స్మార్తముపాసనం |
బ్రహ్మాత్మైక్యావ బోధే తత్పర్యవస్యతి |
సర్వదా ప్రతిబంధక్షమద్వారా జ్ఞాయజ్ఞస్తతో వరః ||". (గీతాభావప్రకాశము - 4 - 205 to 207)
(ద్రవ్యమను సాధనము చేత సాధించబడునవన్నియు జ్ఞానశూన్యమైనటువంటిన్నీ, సంసారమే ఫలముగా గలిగినటువంటిన్నీ యజ్ఞములన్నింటికంటెజ్ఞానయజ్ఞము శ్రేష్టమైనది, అధికమైనది, ఉత్తమమైనది. ఎందుచేతననగా, వేదములో విహితమైన కర్మ స్మృతిలో ఉపాసన మొదలగు కర్మ బ్రహ్మాత్మైక జ్ఞానములో పరిసమాప్తి యగుచున్నది. ప్రతి బంధకము లేకపోవుటచేత జ్ఞానయజ్ఞము ఉత్కృష్టమైనది).
"శ్రేయాన్ద్రవ్య మయాద్ద్రవ్య సాధన సాధ్యాత్ జ్ఞానయజ్ఞః, హే, పరంతప, ద్రయమయోహి యజ్ఞః ఫలస్యారంభకో, జ్ఞాన యజ్ఞో న ఫలారంభకో (అ)తః శ్రేయాస్ప్రశస్య తరః| కథం? యతః సర్వకర్మ సమస్త మఖిలమప్రతిబద్ధం, పార్థ. జ్ఞానే మోక్షసాధనే సర్వతస్సంప్లుతోదిక స్థానీయకే పరిసమాప్యతే - అంతర్భవతీత్యర్థః||". (శ్రీశంకరః) (శ్రీమద్భగవద్గీతాభాష్యే - 4 - 33)
(ద్రవ్యముచే సాధించబడు యజ్ఞముకంటె (ద్రవ్యమయమైన యజ్ఞముకంటె) జ్ఞానయజ్ఞము శ్రేష్టమైనది, హెచ్చుగా శ్రేయస్కరమైనది - ఎందుచేతననగా, ద్రవ్య యజ్ఞము ఫలమునిచ్చుటకారంభించును - జ్ఞానయజ్ఞము ఫలమునిచ్చుటకారంభించదు - కర్మలన్నియు జ్ఞానమందు పరిసమాప్తి పొందును. కర్మలన్నియు జ్ఞానమందంతర్భావములు).
ఉసాంశుః స్యాచ్ఛత గుణః సాహసో మానసః స్మృతః ||". (మనువు - 2 - 85)
(పైన చెప్పిన యజ్ఞములలో విధియజ్ఞముకన్న జపయజ్ఞము పదిరెట్లు విశిష్టమైనది (గొప్పది), ఉపాంశు యజ్ఞము నూరు రెట్లు విశిష్టమైనది, మానస యజ్ఞము వేయురెట్లు విశిష్టమైనది)..
తేపి మామేవ కౌంతేయ యజంత్య విధి పూర్వకం ||". (శ్రీమద్భగవద్గీత - 9 - 23)
"అన్యదేవతాన్యజంతే యే ఫలార్థం భేదదర్శనః |
ఆస్తికాస్తేపి మామేవ యజంత్య జ్ఞాన పూర్వకం |
సర్వాత్మత్వేన మామీశమజ్ఞాత్వా భేదవత్తయా |
కల్పయిత్వా చ వస్త్వాదీన్ యజం తీత్యాశయో హరేః |“. (గీతాభావప్రకాశము - 9 - 153 to 158)
(భగవంతుడు వేఱు ఇతర దేవతులు వేఱు అను భేదబుద్ధిగలవారు శాస్త్రప్రకారముగా కాకపోయినను, ఇతర దేవతలను పూజించినయడల నన్నే పూజించుచున్నారు. సర్వాత్ముడను (అన్నింటికి ఆత్మ అయినవాడను - అన్ని రూపములు నేనే అయినవాడను). ఈశ్వరుడను అయిన నన్ను అజ్ఞానమువలన (ఈ జ్ఞానము లేకపోవుటవలన వదలి వేఱు దేవతలని కల్పించి వాటిని కొలుతురు). "అహం హి సర్వయజ్ఞానాం భోక్తా చ ప్రభరేవ చ" - (అన్ని యజ్ఞములను భుజించువాడను, ప్రభువును నేనే)
(శ్రీమద్భగవద్గీత - 9 - 24)
ఇతర దేవతులను యజించువారికి, దాని ఫలమును దేవతారూపములో నేనే యిచ్చెదను).
" యే యజంతి ముఖైర్పుణ్యైర్దేవతాదీన్ పితృఊనపి |
ఆత్మానమాత్మనా నిత్యం విష్ణుమేవ యజంతి తే ||". (ఇతి హరివంశే)
(దేవతులను గుఱించికాని, పితృదేవతులనుగుఱించికాని నిత్యము ఎవరు యజ్ఞము చేసినను వారు శ్రీమహావిష్ణువు గుఱించి యజ్ఞము చేసినట్లే యగును - దేవతులందరు శ్రీమహావిష్ణువుయొక్క మూర్తులే కనుక).
అనేన ప్రసవిష్యద్వమేష వోస్త్విష్టకామధుక్ ||". (శ్రీమద్భగవద్గీత - 3 - 11)
"ప్రజాపతి గిరాప్యేనం కర్మ కర్తవ్య మాదరాత్ |
సృష్ట్వా కర్మ కలాపేన సహ వర్ణత్రయాత్మికాః |
ప్రజాః స్రష్టా స కల్పదావువా చాధికృతాన్ జనాన్ |
స్వాశ్రమోచిత ధర్మేణాభివృద్ధిం హ్యుత్తరోత్తరం |
లభద్వం యూయ మేతస్మా త్కురు ధ్వం యజ్ఞమాదరాత్ |
యుష్మాకమేవ యజ్ఞోస్తు సర్వాభీష్ట ఫలప్రదః |
యద్యప్యావశ్యకం కర్మ యజ్ఞ శబ్దేన లక్ష్యతే |
నిందితత్వా న చాత్రాస్తి ప్రస్తావః కామ్య కర్మణాం |
తదాపి ఫలసద్భావో నిత్యానామపి కర్మణాం |
ఆనుషంగిక ఏవోక్తః ఏష వోస్త్విష్ట కామధుక్ ||". (గీతాభావప్రకాశము - 3 - 68 to 72)
(సృష్టి ప్రారంభములో ప్రజాపతి కర్మ కలాపముతోపాటు మూడు వర్నముల ప్రజలను సృష్టించి, మీరు మీ ఆశ్రమధర్మములవలన వృద్ధి పొందుడు, యజ్ఞమును చేయుడు, యజ్ఞము మీరు కోరిన ఫలముల నివ్వగలదు అని చెప్పెను - యజ్ఞము అనగా ఇక్కడ నిత్యకర్మలు చేయుట).
పరస్పరం భావయంతః శ్రేయః పరమవాప్స్యుథ". (శ్రీమద్భగవద్గీత - 3 - 12)
"కామ దోగ్ధృత్వ మవ్యాహ యజ్ఞస్య భగవానితి |
యజమానతయా యూయం దేవానింద్ర ముఖాస్సదా |
తర్సలధ్వం హవిర్భాగైః యజ్ఞేనానేన శాస్త్రతః |
యుష్మాభిస్తర్పితా దేవా యుష్మాన్ వృష్ట్యాది భిర్హరైః |
సంవర్ధయం తస్సతతం సాప్స్యుధాభిమతం ఫలం |
ప్రాప్స్యంతి దేవతాస్పృప్తిం యూయం స్వర్గఫలం తథా ||". (గీతాభావప్రకాశము - 3 - 73 to 76)
(ప్రజాపతి ఇంకను ఇట్లు చెప్పెను - మీరు యజ్ఞములు చేయు యజమానులయి యజ్ఞములు చేయుచు వాటిలోని హవిర్భాగముచేత ఇంద్రుడు మొదలగు దేవతలను శాస్త్రప్రకారము తర్పణము చేయుడు. మీరు దేవతులకు ఈ రీతిగా తర్పణము చేసినయడల వారు మిమ్మును వర్షము కురిపించుట మొదలగు పనులచేత వృద్ధి పొందింపచేసెదరు - ఈ ప్రకారముగా మీరు ఆ దేవతలు ఒకరినొకరు వృద్ధి పొందింపచేయుచుండినయడల మీరు కోరిన ఫలము పొందగలరు, దేవతలు తృప్తి చెందెదరు, మీరు స్వర్గము అను ఫలమును పొందెదరు).
"ఇష్టాన్ భోగాన్ హి వో దేవా దాస్యంతే యజ్ఞ భావితాః |
తైర్దత్తా నప్రదాయైభ్యో యో భుంక్తే స్తేన ఏవ సః ||
యజ్ఞ శిష్టాశినః సంతో ముచ్యంతే సర్వకిల్బిషైః |
భుజంతే యేత్వఘం పాపా యే పచంత్యాత్మ కారణాత్ ||". (శ్రీమద్భగవద్గీత - 3-12, 13)
"న కేవలం పరతైవ ఫలం కింత్వైహికానపి |
హిరణ్యపశుధాన్యాదీన్దేవా భోగాంశ్చ వాంచితాన్ |
వితరిష్యంతి యుష్మబ్యం యజ్ఞైస్తోషితాయతః |
భోగాస్తైః ఋణవద్దత్తా భవద్భిశ్చ యతో మరైః |
తస్మాద్దేనైః ప్రదత్తాంస్తాన్భోగా నేభ్యో (అ)ద్వరేషు చ |
అసంపాద్యాహు తీర్దేవోద్దేశేనా త్మంభరిస్తుయః |
దేహ ప్రాణేంద్రియాణ్యేవ తర్పయత్యేష తస్కరః |
దేవర్ణ మనపాకృత్యదేవస్వాపహరో(అ)ధమః |” (గీతాభావప్రకాశము - 3 - 77 to 80)
(మీరు చేసిన యజ్ఞములచేత సంతోషించినవారై దేవతలు పరలోకమందు కలుగు భోగఫలమునే కాక ఇహలోకమునకు సంబంధించిన హిరణ్యము (బంగారము, లేక ధనము), పశుసంపత్తి,ధాన్యము (ధనధాన్యములు), పాడి, మొదలగు మీరు కోరిన భోగములనుకూడ మీకు యిచ్చెదరు - ఆ ప్రకారము దేవతలు మీకిచ్చిన భోగభాగ్యములు ఋణముగా ఇవ్వబడినవి. అందుచేత మీరు యజ్ఞములందు ఆహుతిచేయుట మూలముగా దేవతులకిచ్చి వారిని సంతోషపెట్టుట మూలముగా వారి ఆ ఋణము తీర్చుకొనవలెను. ఈ ప్రకారముగా దేవ ఋణము తీర్చకుండా తన కడుపు నిండుటయే చూచుకొనుచు, తనదేహమును, ప్రాణములను, ఇంద్రియములను పోషించుకొనువాడు దొంగయే - ఎందుచేతననగా అట్టివాడు దేవ ఋణము తీర్చకుండా దేవతల సొమ్మును అపహరించినవాడగును - అందుచేత అట్టివాడు అధముడు).
యే అశ్నంతి శిష్టా వేదోక్తకారిత్వే నైవతే(అ)నృణాః |
పంచసూనా నిమిత్తైశ్చ ప్రాకృతైః కిల్బిషైరపి |
నిత్యాకరణ జైస్తే(అ)తో ముచ్యంతే సర్వకిల్బిషైః |
సంత్య సం సర్గిణస్తైస్తైర్భూతైరాగామి ఖిర్మలైః ||
యేతు నైవం ప్రకుర్వంతి తా స్ప్రత్యాహాతి దూషణం |
భుజంతే పాపమేవా ఘాః వైశ్యేదేవాద్య కారిణః ||". (గీతాభావప్రకాశము - 3 - 81 to 93)
(వైశ్వే దేవాది యజ్ఞములు చేయగా మిగిలినది (యాజ్ఞావశిష్టము) అమృతము. వేదములో చెప్పిన ప్రకారము ఈ యజ్ఞము చేసిన శిష్టులు ఆయజ్ఞావశిష్టము తినుటచేత దేవఋణము తీర్చుకొనెదరు - పంచ సూనల నిమిత్తముగా చేసిన పాపములవల్లను, నిత్యకర్మ చేయలేకపోవుటచేతను కలుగు పాపములవల్ల విముక్తులగుదురు. ఇంతేకాకుండా వారు ఆగామిమలముల వలనకూడా విముక్తులగుదురు - ఈ ప్రకారము వైశ్యేదేవాది యజ్ఞములు చేసి యజ్ఞావశిష్టమును భుజించనివారు పాపులు).
"కండణీ పేషణీచున్నీ ఉదకం భీ ప్రమార్జనీ |
పంచసూనాః గృహస్థస్య తాబిః స్వర్గం న విందతి |
పంచసూనా కృతం పాపం పంచయజ్ఞైర్వ్యపోహతి |
బ్రహ్మ, దేవమనుష్యాణాం పితృఊణాం భూత సంజ్ఞినాం |
యజ్ఞాస్సంతి జపో హోమో దానంచ తర్పణం బలిః |
అనుష్టేయాణి కర్మాణి కర్మణ్యధికృతైర్జనైః ||". (గీతాభావప్రకాశము - 3 - 86 to 88)
(గృహస్థులు వారి గృహకార్యములనాచరించుటలో కొన్ని పరికరములను వాడుదురు - కత్తి, రోలు, పొయ్యి, కుండ, చీపురు - ఈవియే పంచసూనలు. వీటి వాడుటలోకొంత హింస కలుగుచుండును. ఈ పంచసూనలవలన కలిగెడు పాపములు పంచ యజ్ఞములవలన పోవును. పంచయజ్ఞములేవి యనగా - జపము చేయుటవలనను, బ్రహ్మయజ్ఞము హోమము చేయుటవలనను (దేవియజ్ఞము), మనుష్యయజ్ఞము (అతిధి, పూజ) వలనను, పితృయజ్ఞము (తర్పణమువలనను), భూతయజ్ఞము (బలిదానము) వలనను పైన చెప్పిన పంచసూనలవలన కలుగు పాపము నశించును).
యజ్ఞత్వేనైవ తత్సర్వమత్ర సంపాద్యతే(అ)ధునా ||". (గీతాభావప్రకాసము - 4 - 178)
(వేదములో శ్రేయస్సాధనమైనదంతయు యజ్ఞమనే పైన చెప్పిన సందర్భములలో చెప్పబడినది.)
"కర్మణా బధ్యతే జంతురితి స్మృత్యా ముముక్షుణా |
బంధకత్వాత్కథం కర్మకర్తవ్యమితి చే చ్ఛృణం |
యజ్ఞో విష్ణు రిత్యుక్తస్తదారాధన హేతుకా |
యత్కర్మ క్రియతే తస్మాత్ప్రవృత్తో (అ)న్యత్ర కర్మణి |
కర్మాదికార్య యం లోకః కర్మణా బధ్యతే తదా |
నేశ్వరారాధనార్థేన చద్యతే(అ)తస్తదర్థకం |
కర్మణ్యాధికృతః సంస్త్వం ఫలసంగ వివర్జితః |
సమ్యక్ శ్రద్ధాదినా కర్మ కౌంతేయ కురుశాస్త్రతః ||" (గీతాభావప్రకాశము - 3 - 64 to 67)
("కర్మణా బద్ధ్యతే జంతుః" - జన్మకల ప్రతివాడు తాను చేసిన కర్మచేత బద్ధుడగుచున్నాడు - అనగా, తాను చేసిన కర్మయొక్క ఫలమనుభవించువాడగును - అని స్మృతి చెప్పుచున్నది. అందుచేత కర్మ బంధకము - ఇట్లయినయడల కర్మను (యజ్ఞమువంటివి ?) ఎట్లాచరించవలెను? కర్మను చేయుచు బంధమునుండి తప్పుకొనుట యెట్లు? "యజ్ఞో వైవిష్ణుః" (విష్ణువే యజ్ఞము), పరమేశ్వరారాధనగా చేయు కర్మ యజ్ఞార్థకర్మ. ఇట్టి కర్మకంటెవేరైన కర్మ బంధము కలిగించును).
యష్టవ్య మేవేతి మనః సమాధాయ సాత్వికం |
అభిసంధాయ తు ఫలం దంభార్థమపి చైవ యత్ |
ఇజ్యతే, భరతశ్రేష్ట, తం యజ్ఞం విద్ధిరాజసం ||
విధిహీనయ సృష్టాన్నం మంత్రహీన మదక్షిణం |
శ్రద్ధా విరహితం యజ్ఞం తామసం పరిచక్షతే ||". (శ్రీమద్భగవద్గీత - 17 - 11, 12, 13)
బ్రాహ్మణాస్తేన వేదాశ్చయజ్ఞాశ్చ విహితాః పురా ||
తస్మాదోమిత్యుదా హృత్య యజ్ఞదాన తపః క్రియాః ||
ప్రవర్తంతే విధానోక్తాః సతతం బ్రహ్మవాదినాం ||.
- - - "అశ్రద్ధయా హుతం దత్తం తపస్తప్తం కృతం చ యత్ |
అసదిత్యుచ్యతే పార్థ న చ తత్ప్రేత్యనో ఇహ ||".
("ఓం, తత్, సత్" అని యీ మూడువిధములుగను పరబ్రహ్మ నిర్దేశింపబడుచున్నాడు. ఇందుచేత పూర్వకాలమున వేదములు, బ్రాహ్మణులు, యజ్ఞములు వీటిచేత చెప్పబడుచున్నవి. వేదవాదులయొక్క యజ్ఞము, దానము "ఓం" అని ముందు ఉచ్చరించి శాస్త్రప్రకారముగా చెప్పబడుచున్నవి. శ్రద్ధతో భగవంతుని గుఱించి చేసిన యజ్ఞము, దానము, తపస్సు "సత్ " (సత్కర్మ) అని చెప్పబడుచున్నవి).
yāgamu -
"yaj dēvapūjā, saṃgati karaṇa dānēṣu"
('yajñamu' anumāta 'yaj' anu dhātuvunuṃḍi piṭṭinadi. ā māṭaku arthamu āhuti cēsi dēvatulanu pūjiṃcuṭa, saṃtōṣa peṭṭuṭa, samasta karmalanu vidhi nanusariṃci āyā varṇamulavāru arpaṇa rūpamugā cēyuṭa).
(bhagavaṃtuni ārādhiṃcuṭa, dēvatulanu ārādhiṃcuṭaku saṃbaṃdhiṃcina dharmamu).
(dēvatulanu uddēśiṃci dravyamunarpiṃcuṭa).
smārtaḥ karma (smṛtilō ceppabaḍina karma).
“rājasūyē, vājipēyē, gōmēdhē naramēthakē |
aśvamēthē lāṃgalēca, viṣṇu yajñē yasaskarē |
dhanadē, bhūmidē, pūrtē, phaladē, gajamēthakē |
lōhayajñē, svarṇayajñē adhatāmrakē |
śivayajñē rudrayajñē, śakrayajñēna baṃdhukē |
vṛṣṭau varuṇayāgēca, kaṃdakē vairi varthanē |
śuciyajñē, dharmayajñē adharvēca, pāpamōcanē |
brahmaṇī karma yāgēca yōni yōgēca bhadrakē ||". (dēvī bhāgavataṃ)
"agniṣṭōmamu, atirātramu, aśvamēthamu, cāturmāsyamu, brahmayajñamu, putrakāmēṣṭi, rājasūyamu modalagunavi".
"yajñaḥ śrautaḥ, agnihōtrādiḥ smārtaścadēva yajñādiḥ" (śrīśaṃkaraḥ)
(yajñamu śrautamani, smārtamani reṃḍuvidhamulu - agnihōtramu modalagunavi śrautamu, dēvayajñamu modalagunavi smārtamu).
(satvaguṇamu, rajōguṇamu, tāmasaguṇamu anu triguṇamula nanusariṃci yajñamu mūḍu vidhamulu - sātvikayajñamu, rājasayajñamu, tāmasayajñamu).
“aphalā kāṃkṣibhiryajñō vidhidṛṣṭō ya ijyatē |
yaṣṭavyamēvēti manaḥ samādhāya sātvikaḥ |
abhisaṃdhāyatu phalaṃ daṃbhārthamapi caiva yat |
ijyatē, bharataśrēṣṭa, taṃ yajñaṃ viddhi rājasaṃ |
vidhihīnama sṛṣṭānnaṃ maṃtrahīnamadakṣiṇaṃ |
śraddhā virahitaṃ yajñaṃ tāmasaṃ paricakṣatē ||". (śrīmadbhagavadgīta - 17 - 11, 12, 13)
(phalamu kōraka, vidhiprakāramu - śāstramulō ceppina prakāramu ī yajñamu cēyavalasinadēyani manassunu samādhānapaṟacukoni cēyu yajñamu sātvika yajñamu. phalamu kōri, daṃbhamukoṟaku (ḍābu koṟaku) cēyu yajñamu rājasayajñamu. śraddha lēka, maṃtramu lēka, dakṣiṇa lēka cēyu yajñamu tāmasayajñamu).
"paṃca sūnākṛtaṃ pāpaṃ paṃcayajñai rvapōhati |
brahma dēva manuṣyāṇāṃ pitrūṇāṃ bhūtasaṃjñināṃ |
yajāssaṃti japō, hōmō, dānaṃ ca tarpanaṃ baliḥ |
anuṣṭēyāni karmāṇyadhi kṛtairjanaiḥ ||". (gītābhāvaprakāśamu - 3 - 87 to 89) (cūḍumu - 'paṃcayajñamulu')
yajñamulu vidhi, japa, upāṃśu, mānasamulu ani nālugu vidhamulu. vēdamulalō vidhiṃpabaḍina karma vidhi yajñamu - paiki vinabadakuṃḍunaṭlu maṃtramu nuccariṃcuṭa japayajñamu - itarulaku vinabaḍunaṭlu cēyunadi upāṃsuvu. manasulō cēyu jñānayajñamu mānasayajñamu.
"vāsudēvaparāḥ makhāḥ" (śrīmadbhāgavataṃ - 1 -2 - 28)
"va. - - - vēdayāga, yōgakriyā, jñāna, tapōgati dharmaṃbulu vāsudēvaparaṃbulu". (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 1 - 2 - 24)
(śrutilō ceppabaḍina yāgamu kratavanabaḍunu. smṛtulalō ceppabaḍina yāgamu yajñamanabaḍunu. ī reṃḍuvidhamulagu yajñamulu nēnē (bhagavaṃtuḍē) viṣṇuvē. aṃducētanē "yajñō vaiviṣṇuḥ" (taittirīyōpaniṣat -1 - 7 - 4)
(yajñamu viṣṇuvē - viṣṇuvu yajñarūpuḍu) ani ceppabaḍinadi.
"śrautō(a)dhvarō(a)gniṣṭōmādiḥ kratuḥ |
smārtastu yajñakaḥ |
prasiddhō vaiśyō dēnādirmahā yajñatayā smṛtau ||". (gītābhāvaprakāśamu - 9 - 115, 116)
śrutulalō ceppabaḍina agniṣṭōmādi yāgamulu yajñani ceppabaḍucunnavi. smṛtulalō ceppabaḍina yāgamulu yajñamani ceppabaḍinavi. prasiddhamaina vaiśvē dēvādikamulu mahāyajñamu).
yatkarmakriyatē tasmātpravṛttō(a)nyatrakarmaṇi ||". (gītābhāvaprakāsamu - 3 - 65,66)
(yajñamu viṣṇuvani śrutilō ceppabaḍinadi - anagā, bhagavaṃtuni ārādhiṃcu karma aṃtayu yajñamē yagunu).
(samasta yajñarūpamulu tānē yaguṭavalana. "yajñaḥ" anagā viṣṇuvē - yajñarūpamulōnuṃḍi aṃdulō āhuti cēyabaḍinavāṭini āyā dēvatalaku nicci saṃtōṣapeṭṭuvāḍu - bhagavaṃtuḍu saṃtōṣiṃcina aṃdarū saṃtōṣiṃcedaru - ceṭṭu modalanu nīru pōsina cettu aṃṭaṭiki nīru pōsinaṭlē yagunu.)
"ka. modala jalamiḍina bhūjamu
tudi naḍumanu jalladanamu dorakunu māḍkin
modalanu hariki mrokkina
mudamaṃdudu mella vēlpumūkalu nēmun". (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 8 - 5 - 156)
"brahmārpaṇaṃ brahma havirbhrahmagnau brahmaṇā hutaṃ |
brahmaiva tēna gaṃtavyaṃ brahma karma samādhinā ||" (śrīmadbhagavadgīta - 4 - 24)
- ī ślōkamunaku vyākhyānamu ī kriṃdavidhamugā nunnadi: -
(brahmajñāni yaguvāḍu agniyaṃdu havissunu arpiṃcuṭa brahmakaṃṭe vyatirēkamukādu ani telisikoniyuṃḍuṭacēta adi - āpani, aṭlu arpiṃcuṭa brahmamēyani yanukonunu. mutyapucippanu cūci adi veṃḍikādu ani telusukoninaṭlē - ēdi veṃḍiyō adi mutyapucippakādu ani telusukoninaṭlē, brahmajñāniki havissukūḍā brahmamē yani buddhi kaligiyuṃḍunu - yajñakartayaguvāḍu kūḍā brahmamē. aṭlu yajñakarta ayina brahma brahmamē ayina agniyaṃdu hōmamu cēyu kriyakūḍā brahmamē. iṭlu yajñamu cēyuṭavalana kalugu phalamu kūḍa (gati, gaṃtavyamu, mōkṣamu) brahmamē - iṭlu cēsina yajñakarma brahmamē. ā karmayanu samādhilōnuṃḍuṭavalana poṃdunadi (mōkṣamu) brahmamē. ī prakāramugā lōkasaṃgrahamukoṟaku cēyukarma aṃtayu paramārtha dṛṣṭilō brahmamē yanu buddhitō cēyuṭacēta ā karma brahmamē yagunu).
dēvatōddēśatō dravyatyāgō yāga udāhṛtaḥ |
tadēvatyajya mānasya dravyasyāgnau yathāvidhi |
prakṣēpāddhōma ityuktastatrōddēśyāsti dēvatā |
saṃpradānaṃ haviśśabdavācyaṃ dravyaṃ yadasi tat |
sākṣāddhātvartha karmāsti tatphalaṃ tu svarādikaṃ |
bhāvanā karmayasmāt taddavyaṃ vihitaṃ bhavēt |
ēvaṃ juhvādikaraṇaṃ prakṣēvē(a)tyaṃta sādhakaṃ |
bhāsakatvēna maṃtrādikaraṇaṃ dvividhaṃ tathā |
tyāga prakṣēpa bhēdēna kriyā dvividhēritā |
tyāgē yajamānaḥ kartā prakṣēpō (a)dhvaryu kartṛkaḥ |
prakṣēpādikaraṇaṃ syādagniḥ svargādikaṃ phalaṃ |
tadēva makhilaṃ yajñakriyā kāraka vastuyat |
brahmajñānēna tatraivādhyastaṃ rajjau sragādivat |
brahmajñānēna bādhētu bhāsamāna mapi sphuṭaṃ |
kalpatē naiva baṃdhāya yadhā svāpnaṃ prajāgarē |
brahma dṛṣṭiriyaṃ sarvayajña rūpa tayādhunā |
stūyatē hariṇā samyakōdṛṣṭivārthyāya tadvidāṃ |".
"arpaṇaṃ cārsyatē(a)nēna juhvādi karaṇaṃ hi yat |
arpyatē(a)smā iti prōktaṃ saṃpradānaṃca dēvatā |
arpyatē(a)smiṃ stu dēśēdhyādhārō(a)dikaraṇaṃ tathā |
brahmaṇyārōpitatvā tsarvaṃ brahmaiva nē tarat |
kalpitasya pṛdhiksattādhiṣṭhānā nāsti sarvathā |
tyāgādi kriyākarma havirbrahmaiva vastusat |
yatra prakṣipyatē(a)gnau tatsōpi brahmaiva kēvalaṃ |
tyajyatē kṣipyatē yēna sakartā brahma cinmayaṃ |
tyāgaprakṣēparūpā yā kriyā brahmaiva taddhṛtaṃ |
hutēna tēna gaṃtavyaṃ phalaṃ brahma svargāditat |
karmaṇyanēna rūpēṇa samādhiryisya dhīmataḥ |
tēna brahmavidā brahma gaṃtavyaṃ citsukhā dvayaṃ ||". (gītābhāvaprakāśamu - 4 - 155 to 169)
(ēdēni yoka dēvatanuddēśiṃci dravyamunu - nēyivaṃṭi dānini - tyāgamu cēyuṭa yāgamu - aṭlu tyāgamu cēyu dravyamunu śāstraprakāramu agnilō vēyuṭa hōmamanabaḍunu. aṭlu agnilō hōmamu cēyabaḍu dravyamu havissu.)
ī yajñamu cēyuvāḍu yajamāni - dāni karta. yajñamu cēyiṃcuvāḍu adhvaryuḍu. dīniki phalamu svargamu. ī yajñamu cēyuṭaku saṃbaṃdhiṃcina karma yāvattu brahmajñānamu lēkapōvuṭavalla, trāḍu cīkaṭilō pūlamāla yanukoninaṭlu adhyastamu - trāḍunu cūci pūlamāla yanukonuṭa bhrāṃti. ā prakāramugānē sarvamū brahmamē ayinappaṭikī ī yajñamutō saṃbaṃdhiṃcina kriya yaṃtayū bhrāṃtiyē. rajjuvu anu jñānamu kaligina tarvāta adi pūlamāla yanu jñānamu tolagipōvunu. ā prakāramugānē aṃtayu brahmamē anu jñānamu kaligina tarvāta yajñakriya yaṃtayu bhrāṃtiyē yagunu - svapnamaṃdu kanabaḍinadi melakuva vaccinatarvāta lēnaṭlu yī yajñakarma baṃdhamu kaligiṃcanēradu - aṃducēta ī yajñakarmalōni anni bhāgamulu brahmamēyanu dṛṣṭi nuṃcukōvalenu -).
(agnidvārā dēvataku arpiṃcabaḍuṭa arpaṇamu - evariki arpiṃcucunnārō adi dēvata - ī yajña kriyalō anniyu brahmamē. dravyatyāgamu - hōmamu, agni, yajamāni, adhvaryuḍu. dīnivalana poṃdadagina svargādi phalamu brahmamē. ī karmayē oka samādhi - brahmasamādhi.)
“ka. yajñāṃgi, yajñaphaladuḍu
yajñēśuḍu yajñakartayagu bhagavaṃtun
yajñapuruṣugā mānasa
yajñamugāviṃcitiṃ dadarpaṇa buddin". (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 2 - 6 - 95)
yajñāt bhavati parjanyō yajñaḥ karma samudbhavaḥ |
karma brhamadbhavaṃ viddhi, brahmākṣara samudbhavaṃ |
tasmātsarvagataṃ brahma nityayajñē pratiṣṭitaṃ ||". (śrīmadbhagavadgīta - 3 - 15, 16)
"śukraśōṇita rūpēṇa hyannātpariṇa tātkila |
śarīrāṇi prajāyaṃtē vṛṣṭērannasya janmaca |
yajñāddharmādapūrvākhyā jjāyatē vṛṣṭi rarkataḥ |
agnau prāptāhutiḥ samyagāditya mupatiṣṭatē |
ādityājjāyatē vṛṣṭirvṛṣṭērannaṃ tataḥ prajāḥ |
sūkṣmō dharmaḥ sa yajñākhya ṛtvigēdēśca karmaṇaḥ |
apūrvākhyasya yajñasya vihitaṃ karmakāraṇaṃ |
vēda pramāṇakaṃ karmā pūrvasyōtpādakaṃ bhavēt |
natu pāṣāṃḍa saṃsiddhaṃ dharmasyōtpādakaṃ bhavēt |
nanu pāṣāṃḍa śāstrātkiṃ vailakṣaṇyaṃ śrutēryataḥ |
śruti pramā pramāṇakō dharmō nānyōstīti nānyōstīti śruṇūttaraṃ |
āvirbhāvōpi vēdasya vyākṣarātparamātmanaḥ |
tathā cā pauruṣēyatvānnirastākhila saṃśayāḥ |
arthēhyatīṃdriyē vēdaḥ pramāṇaṃ svata ēva saḥ |
natu pramādi māyādi dōṣavadracitaṃ hitat |
pāṣāṃḍavākyaṃ prāmāṇyajanakaṃ syāda tīṃdriyē |
tasmā tsākṣātparbrahmahētutvāt sarvabhāsakaṃ |
avināśi ca vēdākhyaṃ brahmayajñē pratiṣṭitaṃ |
atōpyatīṃdriyō dharmō anuṣṭēyō vēda bōdhitaḥ |
tyaktā pa bhōdhitaṃ pāṣāṃḍa bōdhitaṃ sarvadā janaiḥ ||". (gītābhāvaprakāśamu - 3 - 91 to 100)
(annamuvalana bhūtamulu - prāṇikōṭulu - puṭṭucunnavi. annamu (prāṇikōṭlu tinu sasyamulu modalagu ahāramu) varṣamu kuriyuṭavalana kalugucunnadi. yajñamu cēyuṭavalana varṣamu kuriyucunnadi.(yajñamu anu karmavalana kalugucunnadi. karma (yajñamu cēyuṭa yanu karma) vēdamulō vidhiprakāramu cēyabaḍucunnadi. vēdamu parabrahmavalana kaliginadi - ("śāstrayōnitvāt").aṃducēta paina ceppabaḍinavanniyu, okadānikokaṭi kāraṇamai yuṃḍuṭavalananu, anniṃṭiki modaṭi kāraṇamu - mūlakāraṇamu - parabrahma ayi yuṃḍuṭavalananu, kāraṇavastuvuyokka aṃśa kāryavastuvulalō nuṃḍuṭavalananu, mūlakāraṇamaina parabrahma kāryavastuvulanniṃṭilōnu pratiṣṭiṃciyunnāḍu. dīnini baṭṭi parabrahma yajñamulōnu, dāni yaṃgamulanniṃṭilōnu, pratiṣṭiṃciyunnāḍu).
(prāṇi kōṭi - jīvulu - tinunadaṃtayu annamē - "atti it annaṃ" - tinunadi kanuka annamu ani ceppabaḍinadi. aṭlu prāṇikōṭi tinunadi śukraśōṇitamulugā - (raktamāṃsamulugā) māruṭavalana adi śarīramulugā mārucunnadi. annamu tinuṭavalana oka jīvilōnuṃḍi iṃkoka jīvi puṭṭucunnadi. ā annamu - sasyamu - varṣamuvalana kalugucunnadi. apūrvamanu pērugala (ceppabaḍu) dharmamu yajñamuvalana sūryunidvārā varṣarūpamulō kalugucunnadi - agnilō āhuti cēyabaḍinadi sūryuni poṃdunu. ā sūryunivalana varṣamu kalugunu, varṣamuvalana annamu - sasyamu - kalugunu, annamuvalana prajalu, (prāṇulu) kalugucunnāru - ani śruti ceppucunnadi. ī yajñamanu karma ṛtvikkulu modalaguvāru cēyukarma cālā sūkṣmamaina dharmamu kaladi(sūkṣmamaina dharmamu nanusariṃci jarugunadi). (fine, subtle natural law) (not expressing itself outwardly). apūrvamu anagā, dāniki pūrvamu - kāraṇamu - kanabaḍadu, teliyabaḍadu - yajñakāryamulō agnilō āhuti cēyabaḍinadi sūryuni poṃduṭayu - (sūrya kiraṇamulalō kaliyuṭayu), sūryuḍu varṣamu kuripiṃcuṭayu eṭlu kalugucunnadō, dāniki kāraṇamēmiṭō telusukonuṭa sādhāraṇulaku alavikānidi. aṃducēta apūrvamu anu prakṛti pariṇāmavṛtti kalugucunnadi. iṭlu apūrvamani ceppabaḍu yajñamu cēyuṭavalana kalugu phalamu vēdamulō ceppabaḍinadi. vēdamulō ceppabaḍina karmayē yiṭṭi apūrvaphalamunu puṭṭiṃcagaladu. dīniki pramāṇamu vēdamē. pāṣāṃḍadharmamu iṭṭi apūrva viṣayamunu kalugacēyalēdu. idiyē vēdamunakunu pāṣāṃḍula śāstramunakunu gala bhēdamu - vēdamulō ceppina dāniki vēdamē pramāṇamu. eṃducētananagā vēdamu akṣaruḍaina (nāśamulēni, śāśvatuḍaina) paramātmanuṃḍi puṭṭinadi. aṃtēkāni oka sāmānya puruṣuḍu cēsina graṃdhamu kādu. aṃducētanē vēdamu apauruṣēyamu ani ceppabaḍinadi; aṃduvalana ē viṣayamaina saṃśayamulaku avakāśamu lēnidi. iṃdriyamulaku atītamaina (dorakani) viṣayamulaguṟiṃci vēdamē pramāṇamu - pramādamu, (tappu), māyāmarmamugala pāṣāṃḍaśāstramu iṭuvaṃṭi viṣayamulō pramāṇamu kādu. aṃducēta vēdamunaku sākṣātparamātmayē kāraṇamaguṭacēta vēdamu anniṃṭini prakāśiṃpacēyunadi. (tathyamugā teliyacēyunadi). aṃducēta brahmavale nāśamu lēni vēdamulō ceppabaḍu brahma yajñamaṃdu pratiṣṭiṃpabaḍiyunnāḍu - ani śrīmadbhagavadgītalō ceppabaḍinadi. aṃducēta atīṃdriyamaina dharmamunu (iṃdriyamulaku gōcaramukāni viṣayamunu) vēdamulō ceppabaḍinadānini anuṣṭiṃcavalenu -).
yajñamonarcinacō agni prajvaliṃpacēyabaḍunu - agniśikhalavalana dhūmamu janiṃcunu - ā dhūmamu (agnicāṣṭamu) ūrdhvabhāgamunaku pōyi vāyusahitamagunu - ī vāyuvu ākāśamunagala vṛṣṭijakaṇa samūhamunu nirdōṣamugā cēyunu. agnilō ghṛtamu modalagunavi mahādravyamulu kastūri modalagu sugaṃdhadravyamulu hōmamu cēbaḍagā navi dagdhamulai sūryakiraṇaśaktivalana dhūmamu cāṣṭākāramuna ākāśasthitavāyuvutō saṃkramiṃci dānini sugaṃdhayuktamugā cēyunu - padārthamu yokka jaliyāṃśanāmamu bāṣpamu - ēdi śuṣkabhagamō yadi pṛdhiviyokka aṃśamu - ī reṃḍu paraspara saṃ yuktamulai dhūmākāramuna pariṇamiṃcunu - ē ākāśamunaṃdī dhūmamu mēgharūpamuna bariṇamuṃcunō yā yākāśamaṃḍalamunuṃḍi varṣamu kuriyunu. ēdi padārtharūpamunanuṃḍunō yadi bhāṣparūpamuna sūryabhāgamunaku bōyi bhūpṛṣṭamuna varṣarūpamuna baḍucunnadi. yajñamulayaṃdu prajvalitāgni saṃ yōgamuvalana pṛdhvi nimnabhāgamuttaptamu kāgā jalakaṇasamūhamu ūrdhvabhāgamunakupōyi vṛṣṭini kalugacēyunu.
pūja, hōmamu modalagunavi dravyayajñamulu, nōmulu, vratamulu, upavāsamulu modalagunavi tapōyajñamulu; prāṇāyāmamutō cēyu pataṃjali ceppina yajñamu yōgayajñamu; saṃkīrtana, pārāyaṇa, stōtramulu munnagunavi svādhyāya yajñamulu, jñānayajñamu, "adhyāpanaṃ brahmayajñaḥ, pitṛyajñastu tarpaṇaṃ| hemō daivō (dēvayajñamu), balirbhautō (bhūtayajñamu), sṛyajñō (atidhipūjanaṃ)".
"ma. kratuvul, dharmamu, maṃtra taṃtra dhanamul, kālaṃbu, dēśaṃbu, dē
vatayun, vahnulu, mēdinīsurulu nevvāḍaṭṭi sarvēśu ḍī
kṣita rakṣiṃpa janiṃcināḍu - - -". (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 10 - pū.bhā. - 877)
(yajñabhōkta yaguṭavalana śrīviṣṇuvu "yajñaḥ" ani ceppabaḍucunnāḍu) - (yajñamulō vēsina havissu modalaguvāṭini bhujiṃcuvāḍu).
(nīvē yajñamu - nīvē vaṣaṭkāramu, nīvē iṃdruḍavu - -).
yajñamulu anēka vidhamulu śrīmadbhagavadgītalō ceppabaḍinavi : -
brahmāgnāvaparē yajñaṃ yajñē naivōpa juhvati". (śrīmadbhagavadgīta - 4 - 25)
(koṃdaṟu karmayōgulu iṃdruḍu modalagu dēvatalaku saṃbaṃdhiṃcina upāsanā karmalu cēyuduru - vāri aviyē yajñamani ā dēvatalē yajñamani bhāviṃci cēyuduru - ("yajñō vaiviṣṇuḥ" ani kādu)
"satyaṃ jñānamanaṃtaṃ brahma" (taittirīyōpaniṣat - 2 - 1)
"vijñānamānaṃdaṃ brahma" (bṛhadāraṇyakōpaniṣat - 3 - 9 -28)
"yātsākṣādaparōkṣā dbrahma |
ya atmā sarvāṃtaraḥ" (bṛhadāraṇyakōpaniṣat - 3 - 4 - 1)
ityādi vacanōktama śanāyādi sarva saṃsāra dharma varjitaṃ,"nēti nēti" (bṛhadāraṇyakōpaniṣat - 4 - 4 - 22)
itinirasrāśēṣa viśēṣaṃ brahma śabdēnōcyatē. brahmaca tadagniśca sahōmādikaraṇa vivakṣayā brahmāgniḥ tasmin brahmāgnāvaparē(a)nyē brahmavidō yajñaṃ yajñaśabdavācya atmā(ā)tma nāmasu yajñaśabdasya pāṭhātta mātmānaṃ yajñaṃ paravārthataḥ. paramēva brahma saṃtaṃ buddhyādyupādhi saṃ yukta madhyasta sarvōpādhi, dharmakamāhutirūpaṃ yajñēnaivātmanaivōkta lakṣaṇēnōpa juhvati prakṣipaṃti||. (śrīśaṃkaraḥ)
(satyamu, jñānamu, anaṃtamu - brahma - brahmanityuḍu, caitanyamātruḍu, ē vidhamugānainanu aṃtamu lēnivāḍu - aninnī; "brahma vijñānamu ānaṃdamu" - sarvajñatvamu, atyaṃta niratiśayanēkhyamu aguvāḍu brahma - aninnī; sākṣāttugānu, aparōkṣamugānuṃḍuvāḍu, anniṃṭilōnuṃḍuvāḍu brahma - aninnī; sṛṣṭilōni vastuvulanniṃṭikaṃṭe vilakṣaṇamu kalavāḍu - (sṛṣṭilōni lakṣaṇamulēviyu lēnivāḍu), aninnī śrutilō parabrahma lakṣaṇamulu ceppabaḍiyunnavi. iṭṭi nirviśēṣa, nirguṇa, nirākāra parabrahmamaṃdu agni yanu bhāvamuṃci dānilō tama ātmanu (tama ātmayē paramārtha dṛṣṭilō paramātma, parabrahma - "ayamātmā brahmā" - yanu jñānamu maṟaci, koṃdaṟu āhuti cēyuduru-). (śrīśaṃkaraḥ)
"satyaṃ jñānamanaṃtaṃ yannirviśēṣaṃ niraṃjanaṃ |
tatpadārthaḥ parabrahma tadēvāgnirhutā śrayaḥ |
tasminnagnau cidātmānaṃ tvaṃ padārthaṃ mumukṣuvaḥ |
vastutō brahmanaṃtaṃ taṃ yajñaṃ buddhyādi saṃ yutaṃ |
āhutī rūpamadhyastaṃ brahmatvēnaiva juhvati |
sarvōpādhi parityāgādbrahmātmaikya makhaṃḍitaṃ |.
paśyaṃti brahmaniṣṭhāstē bhēdaṃ samya ṅnirasya ca |
yajñatvē naiva saṃpādya brahmātmābhēda darśanaṃ ||". (gītabhāvaprakāśamu - 4 - 172 to -176)
(satyamu, jñānamu, anaṃtamu ani ceppabaḍinavannī, nirviśēṣamainadinnī, niraṃjanamainadinnī 'tat' padamunaku lakṣyārthamainadinnī, ayina parabrahmayē hutamu cēyuṭaku āśrayamaina agni. ā agniyaṃdu 'tvaṃ' padārthamunaku lakṣyārthamaina jīvātmanu (tānu paramārthadṛṣṭilō parabrahmayē ayinappaṭikī) agnilō āhuti cēyavalasina dāninigā bhāviṃci brahmamē yagu āhutigā koṃdaṟu cēyuduru. aṭṭivāru brahmaniṣṭulainavāru (parabrahmamaṃdē niṣṭagalavāru) samasta vidhamulaina bhēda buddhi vadali jīvabrahmala aikyamunu ē vidhamaina upādhi lēnidāninigā cūturu).
śabdādīnviṣayā nanya iṃdriyāgnēṣu juhvati ||". (śrīmadbhagavadgīta - 4 - 26)
(koṃdaṟu śrōtramu modalagu iṃdriyamulanu saṃ yamamanu agniyaṃdu hōmamu cēyuduru - (iṃdriyamulanu viṣayamulanuṃḍi maralcedaru. maṟi koṃdaṟu śabdamu modalagu viṣayamulanu iṃdriyamulaneḍi agniyaṃdu hōmamu cēyuduru. (śabdamu modalagu viṣayamulanu iṃdriyamulanu agniyaṃdu - iṃdriyamulanu saṃ yamamaṃdu hōmamu cēyuduru - anagā iṃdriyamulanu saṃ yamamaṃdu hōmamu cēyuduru - iṃdriyamulanu viṣayamulapaṭla pōnivvakuṃḍa arikaṭṭuṭa yajñamugānē cēppabaḍinadi. iṭlu cēyuṭa hōmamu cēyuṭayē yani yaṭṭivāru bhāviṃturu.
(saṃ yamamanagā dhāraṇa, dhyānamu, samādhiyanu mūḍiṃṭini kaligiyuṃḍuṭa - "trayamēkata saṃ yamaḥ" ani pataṃjali yōgasūtramu).
ātma saṃ yamayōgāgnau juhvati jñānadīpitē". (śrīmadbhagavadgīta - 4 - 27)
"sarvāṇīṃdriya karmāṇīṃdriyāṇāṃ karmāṇīṃdriya karmāṇi, tathāprā karmāṇi - prāṇō vāyurādhyātmikastatkarmāṇyānuṃcana prasaraṇādīni, tāni cāpara ātma saṃ yama yōgāgnā vātmani saṃ yama ātma saṃ yama ssa ēva yōgāgnistasminnātma saṃ yama yōgāgnau juhvati, prakṣipaṃti. jñānadīpitēsnēhē naiva pradīpitē vivēka vijñānōjjvala bhāvamāpāditē pravilāpayaṃ tītyarthaḥ".
(śrīśaṃkaraḥ)
(iṃdriyamula karmalanu prāṇamula karmalanu ā kuṃcanamu modalaguvāṭini - (prāṇamanagā ādhyātmaku saṃbaṃdhiṃcina vāyuvu) - ātmayaṃdu saṃ yamamanu yōgāgniyaṃdu koṃdaṟu hōmamu cēyuduru - vivēkajñānamulatō brahmajñānamucē dīptivaṃtamai ātma saṃ yama yōgamanu agniyaṃdu vēlcuduru - layamu cēyuduru - aṭṭi yōgamulō nuṃḍuvāru iṃdriyamulanu, prāṇamulanu vāri vaśamulōnuṃcukoni vāṭi panulu avi cēyakuṃḍa arikaṭṭiyuṃcuduru - iṭlu cēyuṭayē oka vidhamaina yōgamu).
(śrīmadbhagavadgīta - 4 - 28)
"dravyayajñā stīrdhēṣu dravya viniyōgaṃ yajña buddhyā kurvaṃti yētē dravya yajñāḥ. yōgayajñāḥ prāṇāyāma pratyāhārādi lakṣaṇō yōga yajñāḥ. tadhāparē svādhyāya jñāna yajñāśca svādhyāyō yadhāvidhi ṛgādyabhāsō yajñō yēṣāṃ tē svādhyāya yajñāḥ. jñānayajñā jñānaṃ śāstrārtha parijñānaṃ yajñō yēṣāṃtē jñāna yajñāśca. yatayō yatanaśīlāḥ saṃśrita vratāḥ samyak śritāni tīkṣṇakṛtāni vratāni yēṣāṃ tē sritavratāḥ||". (śrīśaṃkaraḥ). (śrīmadbhagavadgītā bhāṣyē)
(tīrthamulu puṇyakṣētramulaṃdu dānadharmamula mūlamugā dravyamu viniyōgiṃcuvāru, vāpīkūpa taṭākādula nirmāṇamu, dānamu cēyuṭa - ivi yajñamanu buddhitō cēyuṭa dravyayajñamulu. marikoṃdaṟu tapassē yajñamugā cēyuṭa tapōyajñamu - iṃkanu koṃdaṟu prāṇāyāmamu, pratyāhāramu modalagu lakṣaṇamulugala yōgamunu yajñamugā bhāviṃci cēsedaru. koṃdaṟu yadhāvidhigā nālugu vēdamulanu abhyasiṃcuṭayē yajñamani bhāviṃci cēyuṭa svādhyāya yajñamu - iṃkanu koṃdaṟu śāstramulalōni arthaparijñānamē yajñamugā bhāviṃcuṭa jñāna yajñamu - maṟikoṃdaṟu yatulu tīkṣṇamugā vaṃṭini paṭṭipōvunaṭlu vratamulu yajñamugā cēyuṭa saṃśritavratamu.
"dravyatyāgō yathā śāstraṃ yajñō yēṣāṃtē ēvatē |
tava ēvā tikṛcchrādu yajñō yēṣāṃ tapasvināṃ |
cittavṛtti nirōdhābhyō yajñō yēṣāṃ su yōgināṃ |
vēdābhyāsō yathā śāstraṃ yēṣāṃ svādhyāyināṃ makhaḥ |
śāstrārtha niścayō yēṣāṃ nyāyēna jñāna yājināṃ |
vratānyati dhṛḍhānyēva yēṣāṃ tē pratināṃ varāḥ ||". (gītābhāvaprakāśamu - 4 - 187 to 189)
prāṇāpānagatī ruddhyā prāṇāyāma parāyaṇāḥ ||" (śrīmadbhagavadgīta - 4 - 29)
"apāna apānavṛttē juhvati prakṣipaṃti prāṇaṃ prāṇavṛttiṃ, pūrakākhyaṃ prāṇāyāmaṃ kurvaṃtītyarthaḥ. prāṇē (a)pānaṃ tathā (a)parē juhvati, rēcakākhyaṃ cha prāṇāyāmaṃ kurvaṃtītyētat| prāṇāpānagatī, mukhanāsikābhyāṃ vāyōrnirgamanaṃ praṇasya gatiḥ, tadviparyayēṇādhō gamana mapānasya, tē prāṇāpānagatī ētēruddhvā nirudhya prāṇāyāmaparāyaṇāḥ prāṇāyāma tatparāḥ; kuṃbhakākhyaṃ prāṇāyāmaṃ kurvaṃ tītyarthaḥ". (śrīśaṃkaraḥ - śrīmadbhagavadgītābhāṣyē)
(koṃdaṟu apānavṛttiyaṃdu prāṇavṛttini hōmamu cēyuduru - idiyē pūrakamanu prāṇāyāmamu. koṃdaṟu prāṇavṛttiyaṃdu apānavṛttini hōmamu cēyuduru - idiyē rēcakamaneḍi prāṇāyāmamu. prāṇagati (prāṇamu saṃcariṃcu vidhamu) nōṭinuṃḍi, mukkunuṃḍi vāyuvunu viḍicipeṭṭuṭa. dīniki vyatirēkamugā vāyuvu adhōgamanamu cēyuṭa. apānamuyokka gati. ī reṃḍu gamanamulanu (vāyuvunu lōpaliki pīlcuṭa, kriṃdaku neṭṭuṭa) arikaṭṭiyuṃcuṭa kuṃbhakamanu prāṇāyāmamu. vīṭini cēyuvāru prāṇāyāma parāyaṇulu - prāṇāyāmamunu yajñamugā bhāviṃci cēyuvāru).
"niyatāhārāḥ niyataḥ parimita āhārō yēṣāṃtē niyatāhārāssaṃtaḥ prāṇān vāyubhēdān prāṇēṣviva juhvati. yasya yasya vāyōrjayaḥ kriyata itarān vāyubhēdān tasmiṃstasmin juhvati, tē tatra praviṣṭā iva bhavaṃti."
(śrī śaṃkaraḥ - śrīmadbhagavadgītābhāṣyē - 4 - 30)
(koṃdaṟu niyatamaina - marimitamai, iṣṭamai śubhramugānuṃḍu āhāramu galavāru. tama vaśamulō nuṃcukonina prāṇamulalō, iṃkanu tanavaśamulōniki teccukonina prāṇamulanu hōmamu cēyuduru. prāṇamunu apānamaṃdu apānamunu prāṇamaṃdu hōmamu cēsinaṭlē).
yajña śiṣṭāmṛta bhujō yāṃti brahmasanātanaṃ |
nāyaṃ lōkō (a)styayajñasya kutō anyaḥ kurusattama ||". (śrīmadbhagavadgīta - 4 - 30. 31)
("sarvē (a)pyētē yajñavidō yajñakṣapita kalmaṣā| yajñairyadhōktaiḥ kṣapitā nāśitaḥ kalmaṣō yēṣāṃtē yajñakṣapitakalmaṣāḥ ēvaṃ yadhōktānyajñānnirvartya yajñaśiṣṭāmṛta bhujō yajñānāṃ śiṣṭaṃ yajñaśiṣṭaṃ, yajñaśiṣṭaṃ ca tadamṛtaṃca yajñaśiṣṭāmṛtaṃ, tadbhuṃ jaṃta iti yajña śiṣṭāmṛta bhujō, yadhōktān yajñān kṛtvā, tacchiṣṭēna kālēna yadhāvidi cōdita mannamamṛtākhyaṃ bhuṃjaṃ ta iti yajña niṣṭāmṛta bhujōyāṃti gacchaṃti brahma sanātanaṃ ciraṃ tanaṃ. mumukṣu paścēt kālātikramāpēkṣayēti sāmarthyāt gamyatē. nāyaṃ lōkassarvaprāṇi sādhāraṇō(a)pyasti yadhōktānāṃ yajñānāmēkō(a)pi yajñōnāsti sō(a)yajñastasya kutō(a)nyō viśiṣṭa sādhana sādhyaḥ, kurusattama||". (śrīśaṃkaraḥ - śrīmadbhagavadgītābhāṣyē - 4 - 30, 31)
(paina ceppina yajñamulanu telisinavāru ā yajñamulacēta samasta kalmaṣamulanu naśiṃpa cēsukoni, ā yajñamulanācariṃci yajñaśiṣṭamai amṛtatulyamaina annamunu bhujiṃcinavāru mumukṣuvulainacō sanātanamaina brahmamunu poṃduduru (cēruduru). paina ceppabaḍina yajñamulalō ē okadāninainanu cēyanivāniki (ayajñuniki) itara sādhanamulavalana brahmanu poṃduṭa yeṭlu kalugunu - aṭṭivāniki yī lōkamē lēdu, pailōkamulatanu eṭlu poṃdunu - poṃdaḍu).
karmajānviddhi tānsarvānēvaṃ, jñātvā vimōkṣyasē". (śrīmadbhagavadgīta - 4 - 32)
"ēvaṃ bahuprakārāstē vēdadvārēṇa vistṛtāḥ |
yajñā avagatāstāṃ stvaṃ yajñān jānīhi sarvakān |
kāyavāṅmanasā mēva karmabhyōhi samudbhavān |
satmātma jā sya taścātmā nirvyāpāraści da dvayaḥ |
madvyāpārā na caivaitē nirvāpārōhamakṣaraḥ |
dēhēṃdriyādayaḥ sarvē kriyā dhārāścalāḥ |
mayyakriyē cidānaṃdē kalpitāḥ khē yathā malāḥ |
nahyadhyastasya dōṣēṇa guṇēnāsti manāgapi |
lēpō adhiṣṭāna ciddhātōrma mādvaitasya sarvadhā |
ēvaṃ jñātvaiva saṃsāra baṃdhanāttvaṃ vimōkṣyasē ||". (gītābhāvaprakāśamu - 4 - 200 to 204)
(śrīmadbhagavadgītalō anēka vidhamulaina yajñamulu ceppabaḍinavi. ivanniyu vēdamulō ceppabaḍinavi. īvanniyu śarīramu, vākku, manassu yokka karmalani telusukonumu - ātmanuṃḍi kaliginavikāvu. eṃdicētananagā ātma nirvāpāramu, cit, advayamu. ivi nā (bhagavaṃtuni) vyāpāramulu kāvu - nēnu akṣaruḍanu, vyāpāramu lēnivāḍanu - dēhamu, iṃdriyamulu munnagunavanniyu kriyādhāramulu -, jaḍamulu, calamulu. ākāśamaṃdu svatahāgā malamulu lēkapōyinanu, kalpitamu cēyabaḍucunnavi. ā prakāramugānē akriyuḍu cidānaṃduḍu ayina nā yaṃdu yī yajñamulu kalpitamulu. advaya puruṣuḍanaina nannu adhyastamudvārā yī dōṣaguṇamulu aṃṭavu).
sarvaṃ karmākhilaṃ pārtha, jñānē parisamāpyati". (śrīmadbhagavadgīta - 4 - 33)
"dravya sādhana sādhyācca sarvasmāt jñānavarjitāt |
saṃsāraphalakāvya jñāt jñānayajñō (a)dhikōttamaḥ |
samasta vaidikaṃ karmākhilaṃ smārtamupāsanaṃ |
brahmātmaikyāva bōdhē tatparyavasyati |
sarvadā pratibaṃdhakṣamadvārā jñāyajñastatō varaḥ ||". (gītābhāvaprakāśamu - 4 - 205 to 207)
(dravyamanu sādhanamu cēta sādhiṃcabaḍunavanniyu jñānaśūnyamainaṭuvaṃṭinnī, saṃsāramē phalamugā galiginaṭuvaṃṭinnī yajñamulanniṃṭikaṃṭejñānayajñamu śrēṣṭamainadi, adhikamainadi, uttamamainadi. eṃducētananagā, vēdamulō vihitamaina karma smṛtilō upāsana modalagu karma brahmātmaika jñānamulō parisamāpti yagucunnadi. prati baṃdhakamu lēkapōvuṭacēta jñānayajñamu utkṛṣṭamainadi).
"śrēyāndravya mayāddravya sādhana sādhyāt jñānayajñaḥ, hē, paraṃtapa, drayamayōhi yajñaḥ phalasyāraṃbhakō, jñāna yajñō na phalāraṃbhakō (a)taḥ śrēyāspraśasya taraḥ| kathaṃ? yataḥ sarvakarma samasta makhilamapratibaddhaṃ, pārtha. jñānē mōkṣasādhanē sarvatassaṃplutōdika sthānīyakē parisamāpyatē - aṃtarbhavatītyarthaḥ||". (śrīśaṃkaraḥ) (śrīmadbhagavadgītābhāṣyē - 4 - 33)
(dravyamucē sādhiṃcabaḍu yajñamukaṃṭe (dravyamayamaina yajñamukaṃṭe) jñānayajñamu śrēṣṭamainadi, heccugā śrēyaskaramainadi - eṃducētananagā, dravya yajñamu phalamuniccuṭakāraṃbhiṃcunu - jñānayajñamu phalamuniccuṭakāraṃbhiṃcadu - karmalanniyu jñānamaṃdu parisamāpti poṃdunu. karmalanniyu jñānamaṃdaṃtarbhāvamulu).
usāṃśuḥ syācchata guṇaḥ sāhasō mānasaḥ smṛtaḥ ||". (manuvu - 2 - 85)
(paina ceppina yajñamulalō vidhiyajñamukanna japayajñamu padireṭlu viśiṣṭamainadi (goppadi), upāṃśu yajñamu nūru reṭlu viśiṣṭamainadi, mānasa yajñamu vēyureṭlu viśiṣṭamainadi)..
tēpi māmēva kauṃtēya yajaṃtya vidhi pūrvakaṃ ||". (śrīmadbhagavadgīta - 9 - 23)
"anyadēvatānyajaṃtē yē phalārthaṃ bhēdadarśanaḥ |
āstikāstēpi māmēva yajaṃtya jñāna pūrvakaṃ |
sarvātmatvēna māmīśamajñātvā bhēdavattayā |
kalpayitvā ca vastvādīn yajaṃ tītyāśayō harēḥ |“. (gītābhāvaprakāśamu - 9 - 153 to 158)
(bhagavaṃtuḍu vēṟu itara dēvatulu vēṟu anu bhēdabuddhigalavāru śāstraprakāramugā kākapōyinanu, itara dēvatalanu pūjiṃcinayaḍala nannē pūjiṃcucunnāru. sarvātmuḍanu (anniṃṭiki ātma ayinavāḍanu - anni rūpamulu nēnē ayinavāḍanu). īśvaruḍanu ayina nannu ajñānamuvalana (ī jñānamu lēkapōvuṭavalana vadali vēṟu dēvatalani kalpiṃci vāṭini koluturu). "ahaṃ hi sarvayajñānāṃ bhōktā ca prabharēva ca" - (anni yajñamulanu bhujiṃcuvāḍanu, prabhuvunu nēnē)
(śrīmadbhagavadgīta - 9 - 24)
itara dēvatulanu yajiṃcuvāriki, dāni phalamunu dēvatārūpamulō nēnē yiccedanu).
" yē yajaṃti mukhairpuṇyairdēvatādīn pitṛūnapi |
ātmānamātmanā nityaṃ viṣṇumēva yajaṃti tē ||". (iti harivaṃśē)
(dēvatulanu guṟiṃcikāni, pitṛdēvatulanuguṟiṃcikāni nityamu evaru yajñamu cēsinanu vāru śrīmahāviṣṇuvu guṟiṃci yajñamu cēsinaṭlē yagunu - dēvatulaṃdaru śrīmahāviṣṇuvuyokka mūrtulē kanuka).
anēna prasaviṣyadvamēṣa vōstviṣṭakāmadhuk ||". (śrīmadbhagavadgīta - 3 - 11)
"prajāpati girāpyēnaṃ karma kartavya mādarāt |
sṛṣṭvā karma kalāpēna saha varṇatrayātmikāḥ |
prajāḥ sraṣṭā sa kalpadāvuvā cādhikṛtān janān |
svāśramōcita dharmēṇābhivṛddhiṃ hyuttarōttaraṃ |
labhadvaṃ yūya mētasmā tkuru dhvaṃ yajñamādarāt |
yuṣmākamēva yajñōstu sarvābhīṣṭa phalapradaḥ |
yadyapyāvaśyakaṃ karma yajña śabdēna lakṣyatē |
niṃditatvā na cātrāsti prastāvaḥ kāmya karmaṇāṃ |
tadāpi phalasadbhāvō nityānāmapi karmaṇāṃ |
ānuṣaṃgika ēvōktaḥ ēṣa vōstviṣṭa kāmadhuk ||". (gītābhāvaprakāśamu - 3 - 68 to 72)
(sṛṣṭi prāraṃbhamulō prajāpati karma kalāpamutōpāṭu mūḍu varnamula prajalanu sṛṣṭiṃci, mīru mī āśramadharmamulavalana vṛddhi poṃduḍu, yajñamunu cēyuḍu, yajñamu mīru kōrina phalamula nivvagaladu ani ceppenu - yajñamu anagā ikkaḍa nityakarmalu cēyuṭa).
parasparaṃ bhāvayaṃtaḥ śrēyaḥ paramavāpsyutha". (śrīmadbhagavadgīta - 3 - 12)
"kāma dōgdhṛtva mavyāha yajñasya bhagavāniti |
yajamānatayā yūyaṃ dēvāniṃdra mukhāssadā |
tarsaladhvaṃ havirbhāgaiḥ yajñēnānēna śāstrataḥ |
yuṣmābhistarpitā dēvā yuṣmān vṛṣṭyādi bhirharaiḥ |
saṃvardhayaṃ tassatataṃ sāpsyudhābhimataṃ phalaṃ |
prāpsyaṃti dēvatāspṛptiṃ yūyaṃ svargaphalaṃ tathā ||". (gītābhāvaprakāśamu - 3 - 73 to 76)
(prajāpati iṃkanu iṭlu ceppenu - mīru yajñamulu cēyu yajamānulayi yajñamulu cēyucu vāṭilōni havirbhāgamucēta iṃdruḍu modalagu dēvatalanu śāstraprakāramu tarpaṇamu cēyuḍu. mīru dēvatulaku ī rītigā tarpaṇamu cēsinayaḍala vāru mimmunu varṣamu kuripiṃcuṭa modalagu panulacēta vṛddhi poṃdiṃpacēsedaru - ī prakāramugā mīru ā dēvatalu okarinokaru vṛddhi poṃdiṃpacēyucuṃḍinayaḍala mīru kōrina phalamu poṃdagalaru, dēvatalu tṛpti ceṃdedaru, mīru svargamu anu phalamunu poṃdedaru).
"iṣṭān bhōgān hi vō dēvā dāsyaṃtē yajña bhāvitāḥ |
tairdattā napradāyaibhyō yō bhuṃktē stēna ēva saḥ ||
yajña śiṣṭāśinaḥ saṃtō mucyaṃtē sarvakilbiṣaiḥ |
bhujaṃtē yētvaghaṃ pāpā yē pacaṃtyātma kāraṇāt ||". (śrīmadbhagavadgīta - 3-12, 13)
"na kēvalaṃ parataiva phalaṃ kiṃtvaihikānapi |
hiraṇyapaśudhānyādīndēvā bhōgāṃśca vāṃcitān |
vitariṣyaṃti yuṣmabyaṃ yajñaistōṣitāyataḥ |
bhōgāstaiḥ ṛṇavaddattā bhavadbhiśca yatō maraiḥ |
tasmāddēnaiḥ pradattāṃstānbhōgā nēbhyō (a)dvarēṣu ca |
asaṃpādyāhu tīrdēvōddēśēnā tmaṃbharistuyaḥ |
dēha prāṇēṃdriyāṇyēva tarpayatyēṣa taskaraḥ |
dēvarṇa manapākṛtyadēvasvāpaharō(a)dhamaḥ |” (gītābhāvaprakāśamu - 3 - 77 to 80)
(mīru cēsina yajñamulacēta saṃtōṣiṃcinavārai dēvatalu paralōkamaṃdu kalugu bhōgaphalamunē kāka ihalōkamunaku saṃbaṃdhiṃcina hiraṇyamu (baṃgāramu, lēka dhanamu), paśusaṃpatti,dhānyamu (dhanadhānyamulu), pāḍi, modalagu mīru kōrina bhōgamulanukūḍa mīku yiccedaru - ā prakāramu dēvatalu mīkiccina bhōgabhāgyamulu ṛṇamugā ivvabaḍinavi. aṃducēta mīru yajñamulaṃdu āhuticēyuṭa mūlamugā dēvatulakicci vārini saṃtōṣapeṭṭuṭa mūlamugā vāri ā ṛṇamu tīrcukonavalenu. ī prakāramugā dēva ṛṇamu tīrcakuṃḍā tana kaḍupu niṃḍuṭayē cūcukonucu, tanadēhamunu, prāṇamulanu, iṃdriyamulanu pōṣiṃcukonuvāḍu doṃgayē - eṃducētananagā aṭṭivāḍu dēva ṛṇamu tīrcakuṃḍā dēvatala sommunu apahariṃcinavāḍagunu - aṃducēta aṭṭivāḍu adhamuḍu).
yē aśnaṃti śiṣṭā vēdōktakāritvē naivatē(a)nṛṇāḥ |
paṃcasūnā nimittaiśca prākṛtaiḥ kilbiṣairapi |
nityākaraṇa jaistē(a)tō mucyaṃtē sarvakilbiṣaiḥ |
saṃtya saṃ sargiṇastaistairbhūtairāgāmi khirmalaiḥ ||
yētu naivaṃ prakurvaṃti tā spratyāhāti dūṣaṇaṃ |
bhujaṃtē pāpamēvā ghāḥ vaiśyēdēvādya kāriṇaḥ ||". (gītābhāvaprakāśamu - 3 - 81 to 93)
(vaiśvē dēvādi yajñamulu cēyagā migilinadi (yājñāvaśiṣṭamu) amṛtamu. vēdamulō ceppina prakāramu ī yajñamu cēsina śiṣṭulu āyajñāvaśiṣṭamu tinuṭacēta dēvaṛṇamu tīrcukonedaru - paṃca sūnala nimittamugā cēsina pāpamulavallanu, nityakarma cēyalēkapōvuṭacētanu kalugu pāpamulavalla vimuktulaguduru. iṃtēkākuṃḍā vāru āgāmimalamula valanakūḍā vimuktulaguduru - ī prakāramu vaiśyēdēvādi yajñamulu cēsi yajñāvaśiṣṭamunu bhujiṃcanivāru pāpulu).
"kaṃḍaṇī pēṣaṇīcunnī udakaṃ bhī pramārjanī |
paṃcasūnāḥ gṛhasthasya tābiḥ svargaṃ na viṃdati |
paṃcasūnā kṛtaṃ pāpaṃ paṃcayajñairvyapōhati |
brahma, dēvamanuṣyāṇāṃ pitṛūṇāṃ bhūta saṃjñināṃ |
yajñāssaṃti japō hōmō dānaṃca tarpaṇaṃ baliḥ |
anuṣṭēyāṇi karmāṇi karmaṇyadhikṛtairjanaiḥ ||". (gītābhāvaprakāśamu - 3 - 86 to 88)
(gṛhasthulu vāri gṛhakāryamulanācariṃcuṭalō konni parikaramulanu vāḍuduru - katti, rōlu, poyyi, kuṃḍa, cīpuru - īviyē paṃcasūnalu. vīṭi vāḍuṭalōkoṃta hiṃsa kalugucuṃḍunu. ī paṃcasūnalavalana kaligeḍu pāpamulu paṃca yajñamulavalana pōvunu. paṃcayajñamulēvi yanagā - japamu cēyuṭavalananu, brahmayajñamu hōmamu cēyuṭavalananu (dēviyajñamu), manuṣyayajñamu (atidhi, pūja) valananu, pitṛyajñamu (tarpaṇamuvalananu), bhūtayajñamu (balidānamu) valananu paina ceppina paṃcasūnalavalana kalugu pāpamu naśiṃcunu).
yajñatvēnaiva tatsarvamatra saṃpādyatē(a)dhunā ||". (gītābhāvaprakāsamu - 4 - 178)
(vēdamulō śrēyassādhanamainadaṃtayu yajñamanē paina ceppina saṃdarbhamulalō ceppabaḍinadi.)
"karmaṇā badhyatē jaṃturiti smṛtyā mumukṣuṇā |
baṃdhakatvātkathaṃ karmakartavyamiti cē cchṛṇaṃ |
yajñō viṣṇu rityuktastadārādhana hētukā |
yatkarma kriyatē tasmātpravṛttō (a)nyatra karmaṇi |
karmādikārya yaṃ lōkaḥ karmaṇā badhyatē tadā |
nēśvarārādhanārthēna cadyatē(a)tastadarthakaṃ |
karmaṇyādhikṛtaḥ saṃstvaṃ phalasaṃga vivarjitaḥ |
samyak śraddhādinā karma kauṃtēya kuruśāstrataḥ ||" (gītābhāvaprakāśamu - 3 - 64 to 67)
("karmaṇā baddhyatē jaṃtuḥ" - janmakala prativāḍu tānu cēsina karmacēta baddhuḍagucunnāḍu - anagā, tānu cēsina karmayokka phalamanubhaviṃcuvāḍagunu - ani smṛti ceppucunnadi. aṃducēta karma baṃdhakamu - iṭlayinayaḍala karmanu (yajñamuvaṃṭivi ?) eṭlācariṃcavalenu? karmanu cēyucu baṃdhamunuṃḍi tappukonuṭa yeṭlu? "yajñō vaiviṣṇuḥ" (viṣṇuvē yajñamu), paramēśvarārādhanagā cēyu karma yajñārthakarma. iṭṭi karmakaṃṭevēraina karma baṃdhamu kaligiṃcunu).
yaṣṭavya mēvēti manaḥ samādhāya sātvikaṃ |
abhisaṃdhāya tu phalaṃ daṃbhārthamapi caiva yat |
ijyatē, bharataśrēṣṭa, taṃ yajñaṃ viddhirājasaṃ ||
vidhihīnaya sṛṣṭānnaṃ maṃtrahīna madakṣiṇaṃ |
śraddhā virahitaṃ yajñaṃ tāmasaṃ paricakṣatē ||". (śrīmadbhagavadgīta - 17 - 11, 12, 13)
brāhmaṇāstēna vēdāścayajñāśca vihitāḥ purā ||
tasmādōmityudā hṛtya yajñadāna tapaḥ kriyāḥ ||
pravartaṃtē vidhānōktāḥ satataṃ brahmavādināṃ ||.
- - - "aśraddhayā hutaṃ dattaṃ tapastaptaṃ kṛtaṃ ca yat |
asadityucyatē pārtha na ca tatprētyanō iha ||".
("ōṃ, tat, sat" ani yī mūḍuvidhamuluganu parabrahma nirdēśiṃpabaḍucunnāḍu. iṃducēta pūrvakālamuna vēdamulu, brāhmaṇulu, yajñamulu vīṭicēta ceppabaḍucunnavi. vēdavādulayokka yajñamu, dānamu "ōṃ" ani muṃdu uccariṃci śāstraprakāramugā ceppabaḍucunnavi. śraddhatō bhagavaṃtuni guṟiṃci cēsina yajñamu, dānamu, tapassu "sat " (satkarma) ani ceppabaḍucunnavi).
English translation not yet available for this entry. Let us know if you'd like to help.
Questions, corrections, or memories about the manuscript — messages go directly to the family. Your message is not shown publicly, and the family's email address stays private.