(శాండిల్యోపనిషత్)
(యమ నియమముల నభ్యసించి, అన్ని విధముల సంగమును వదలి, సత్యమందు, ధర్మమునందు రతి గలవాడై, కోపమును జయించి, గురువునకు శుశ్రూష చేయుటయందు రతి గలిగినవాడై, తలిదండ్రులకు విధేయుడై, తన ఆశ్రమమునకు చెప్పబడిన సదాచార విద్వత్ శిక్ష పొందినవాడై, పండ్లు దుంపలు, నీరు లభించు తపోవనమును పొంది, వేదఘోషతో కూడి రమ్యమైన ప్రదేశమందు, స్వధర్మమందు నిరతులైన బ్రహ్మజ్ఞానులుగల పండ్లు, దుంపలు, పుష్పములు, నీరు సమృద్ధిగానుండు ప్రదేశమందు, దేవాయాతనమందు, నది ఒడ్డున, పట్టణమందుకాని పల్లెయందుకాని శోభనమైన మఠము, మిక్కిలి యెత్తుగకాని, మిక్కిలి వెడల్పుగగాని కాక, అల్పమైన ద్వారము, ఆవుపేడతో అలికి, అన్ని విధములైన రక్షణ కలదానినిగచేసి అచ్చట ఉపనిషత్తుల శ్రవణము చేయుచు యోగమునారంభించవలెను).
మరుజ్జయో యస్య సిద్ధ స్సేవ యేత్ తద్గురుం సదా |
గురువక్త్ర ప్రసాదేన కుర్యాత్ ప్రాణజయం బుధః |
వితస్తి ప్రమితం దైర్ఘ్యం చతురంగుల విస్తృతం |
మృదులం ధవళం ప్రోక్తం వేష్టనాం భర లక్షణం |
నిరుధ్యమారుతం గాఢం శక్తిచాలన యుక్తితః |
అష్టథా కుండలేభూతాం ఋజ్వీం కుర్యాత్తు కుండలీం |
పాయోరాకుంచినం కుర్యాత్ కుండలీం చాలయేత్తదా |
మృత్యువక్త్రగతస్యాపి తస్య మృత్యుభయం కుతః |
ఏ తదేవపరం గుహ్యం కథితస్తు మయాతవ |
వజ్రాసనగతో నిత్యం ఊర్వ్యాకుంచనమభ్యసేత్c|
వాయునా జ్వలితో వహ్నిః కుండలీమనిశిం దహేత్ |
సంతప్తా సాగ్నినా జీవశక్తి స్త్రైలోక్యమోహినీ |
ప్రవిశేచ్చంద్ర ఖండేతు సుషుమ్నా వదనాంతరే |
వాయునా వహ్నినా సార్థం బ్రహ్మగ్రంధిః భినత్తి సా |
విష్ణు గ్రంధిం తతో భిత్వా రుద్ర గ్రంధేచ తిష్టతి |
తతస్తు కుభకైర్గాఢం పూరయిత్వా పునఃపునః |
అధ్యాభ్యాసే త్ సూర్య భేద ముజ్జయీంచాపి శీతలీం |
భస్త్రాంచ సహితోనామ స్యాచ్చతుష్టయ కుంభకః |
బంధత్రయేణ సం యుక్తః కేవలప్రాప్తికారకః |
అధ్యాసలక్షణా, సమ్యక్ కథయామి సమానతః |
ఏకాకినా సముపగమ్య వివక్తదేశం ప్రాణాదిరూపం అమృతం పరమార్థ తత్వం |
లఘ్వాశినా ధృతిమితా పరిభావితవ్యం సంసారరోగ హరమౌషధ మద్వితీయం |
సూర్యానాడ్యా సమాకృష్య వాయుమభ్యాస యోగినా |
విధివత్కుంభకం కృత్వా రేచయేత్ శీతరశ్మినా |
ఉదరే బహు రోగఘ్నం క్రిమిదోషం నిహంతిచ |
ముహుర్ముహురిదం కార్యం సూర్యభేద ముదాహృతం |
నాడీభ్యాం వాయు మాకృష్య కుండల్యాః పార్శ్వయైః క్షిపేత్ |
ధారయే దుదరే పశ్చాత్ రేచయే దిడయా సుధీః |
కంఠే కపాధి దోషఘ్నం శరీరాగ్ని వివర్థనం |
గచ్ఛతః తిష్టతః కార్యముజ్జాయాఖ్యం తు కుంభకం |
ముఖేన వాయుం సం గృహ్య ఘ్రాణ రంధ్రేచ రేచయేత్ |
శీతలీకరణం చేదం హంతి పిత్తం క్షుదాం తుషం |
స్తనయో రథభస్త్రేవాలోకారస్య వేగతః |
రేచయేత్ వాయుం ఆశ్రమం దేహగంధియా |
యధాశ్రమో భవేద్దేహే తథా సూర్యేణ పూరయేత్ |
కంఠ సంకోచనం కృత్వా పునశ్చం ద్రేణ రేచయేత్ ||“. (యోగశిఖోపనిషత్)
(యోగాభ్యాసము యొక్క లక్షణము ఇప్పుడు చెప్పుచున్నాను. ఘురువు నాశ్రయించి సేవించి యతని ప్రసాదమువలన - దయవలన - ప్రాణవాయువును తన స్వాధీనములోనికి తెచ్చుకోవలెను - - - శక్తి చాలన యుక్తివలన ఎనిమిది విధములుగ నున్న కుండలిని తిన్నగా వంకరలేకనుండునట్లు చేయవలెను - తర్వాత వాయువును లోపలికి లాగియుంఛి కుండలిని చలింప చేయవలెను - ఇట్లు చేసిన మృత్యుముఖమందున్న వానికైనను మృత్యుభయము లేదు - ఎల్లపుడు వజ్రాసనములో నుండి వాయువును మీదకు లాగియుంచుట అభ్యాసము చేసుకో వలెను - ఈ వాయువువలన జ్వలింపచేసిన అగ్ని కుండలిని అనిశము (ఎల్లపుడు) దహింపచేయును. ఇట్లు మూడులోకములను దహింపచేయు ఆ అగ్నిచేత దహింపబడినదై జీవశక్తి చంద్రవంకవలెనుండు సుషుమ్నయొక్క ముఖములో ప్రవేశించును. అది వాయువుతోటి అగ్నితోను కలిసినదై బ్రహ్మగ్రంధినిభేదించును - (నాడుల ముడిని విప్పివేయును. తర్వాత విష్ణుగ్రంధిని భేదించి రుద్రగ్రంధిలో నిలుచును - తర్వాత కుంభకము చేయుటవలన దానిని మరలమరల నింప వలయును - ఇట్లు అభ్యాసము చేసుకొని ఉజ్జయినీ బంధము (ఉడ్యాణబంధము) భేదించవలెను - ఎవరును లేని ప్రదేశమందు, మితాహారముతోనుండి ప్రాణాయామము చేయవలెను - సంసారమను రోగమును హరించివేయును - వాయువును లోపలికి పీల్చి కుంభకముచేసి శీతనాడిచే దానిని రేచింపవలయును - ఇట్లు చేసిన కడుపులోనున్న రోగములను పోగొట్టి, క్రిమి దోషమును లేకుండచేయును. మాటిమాటికి ఇట్లు చేయుట సూర్యనాడి భేదమని చెప్పబడినది. నాడులతో వాయువును లాగి కుండలియొక్క పార్శ్వమందుంచవలెను - తర్వాత కడుపులో నుంచికొని ఇడానాడితో దానిని రేచింపవలెను. ఇట్లు చేసిన కంఠమందుండు కఫము మొదలగు దోషములు నివారించును, శరీరములోనున్న అగ్నిని వృద్ధి పొందునట్లు చేయును - ముఖముతో వాయువును పీల్చి ముక్కుతో వదలివేయును - ఇట్లుచేసిన చల్లదనము కలుగును - దీనివలన పైత్యము, ఆకలి, అప్పిక లేకుండును - సూర్యనాడిద్వారా వాయువును పూరించి చంద్రనాడిద్వారా రేచింపవలయును)
యధాగ్నిర్దారుమధ్యస్థో నోత్తిష్టేన్మధనం వినా |
వినాచాభ్యాస యోగేన జ్ఞానదీపస్తథా నష - ||
(కట్టెలోనుండు అగ్నిని మధించినగాని పైకిరాదు - అట్లే అభ్యాస యోగముచేత గాక జ్ఞానము అను దీపము జ్వలింపదు).
ఏకాకీ యత చిత్తాత్మా నిరాశీర పరిగ్రహః |
శుచౌదేశే ప్రతిష్టాప్య స్థిరమాసనమాత్మనః |
నాత్యుచ్ఛ్రితం నాతినీచం చేలాజిన కుశోత్తరం |
తత్తైకాగ్రం మనః కృత్వా యత చిత్తేంద్రియ క్రియః |
ఉపవిశ్వాసనే యుంజ్యాత్ యోగమాత్మవిశుద్ధయే |
సమం కాయ శిరోగ్రీవం ధారయన్న చలం స్థిరః |
సంప్రేక్ష నాసికాగ్రం స్వం దిశశ్చానవలోకయన్ |
ప్రశాంతాత్మా విగతభీద్బ్రహ్మచారివ్రతే స్థితః |
మనః సం యమ్య మచ్చిత్తో యుక్త ఆసీత మత్పరః |
యుం జన్నేవం సదాత్మానం యోగీ నియతమానసః |
శాంతిం నిర్వాణపరమాం మత్సంస్థాన మధిగచ్ఛతి |
నాత్యశ్నతస్తు యోగో అస్తి న చైకాంతమనశ్నతః |
న చాతి స్వప్నశీలస్య జాగ్రతో నైవ చార్జున |
యుక్తాహారవిహారస్య యుక్త చేష్టస్య కర్మసు |
యుక్త స్వప్నావభోధస్య యోగో భవతి దుఃఖహా |
యదా వినియతం చిత్త ఆత్మన్యేవావతిష్టతే |
నిస్పృహః సర్వకామేభ్యో యుక్త ఇత్యుచ్యతే తదా |
యథా దీపో నివాతస్థో నేంగతే సోపమా స్మృతా |
యోగినో యతచిత్తస్య యుంజతో యోగమాత్మనః |
యత్రో పరమతే చిత్తం నిరుద్ధం యోగసేవయా |
యత్ర చైవాత్మనాత్మానం పశ్యన్నాత్మని తుష్యతి |
సుఖమాత్యంతికం యత్తద్భుద్ధిగ్రాహ్య మతీంద్రియం |
వేత్తి యత్ర న చైవాయం స్థితశ్చలతి తత్వతః |
యం లబ్ధ్వా చాపరం లాభం మన్యతే నాధికం తతః |
యస్మిన్ స్థితోన దుఃఖేన గురుణా విచాల్యతే |
తం విద్యాద్దుఃఖసం యోగవియోగం యోగసంజ్ఞితం |
స నిశ్చయేన యోక్తవ్యో యోగో(అ)నిర్వణ్ణ చేతసా |
సంకల్ప ప్రభవాన్ కామాన్ త్యక్త్వా సర్వానశేషతః |
మనసైవేంద్రియగ్రామం వినియమ్య సమంతతః |
శనైశ్శనైరుపరమేద్భుద్యా ధృతిగృహీతయా |
ఆత్మసంస్థం మనః కృత్వా న కించిదపి చింతయేత్ |
యతో యతో నిశ్చరతి మనశ్చంచలమస్థిరం |
తతస్తతో నియమ్యెత దాత్మన్యేవ వశం నయేత్ |
ప్రశాంతమనసః హ్యేనం యోగినం సుఖముత్తమం |
ఉపైతి శాంతరజసం బ్రహ్మభూతమకల్మషం |
యుం జన్నేవం సదాత్మానం విగతకల్మషః |
సుఖేన బ్రహ్మసంస్పర్శమత్యంతం సుఖమశ్నుతే |
సర్వభూతస్థమాత్మానాం సర్వభూతాని చాత్మని |
ఈక్షతే యోగయుక్తాత్మా సర్వత్ర సమదర్శనః |
సర్వ భూతస్థితం యో మాం భజత్యేకత్వమాస్థితః |
సర్వధా వర్తమానోపి స యోగీ మయి వర్తతే |
ఆత్మౌపమ్యేన సర్వత్ర సమం పశ్యతి యోర్జున |
సుఖం వా యది వా దుఃఖం స యోగీ పరమో మతః |
- - - అసంశయం మహాబాహో మనో దుర్నిగ్రహం చలం |
అభ్యాసేన చ కౌంతేయ వైరాగ్యేణ చ గృహ్యతే |
అం సం యతాత్మనా యోగో దుష్ప్రాప ఇతిమే మతిః ||
వశ్యాత్మనా యతతా శక్యో (అ)వస్తు ముపాయతః ||". (శ్రీమద్భగవద్గీత - 6 - 10 to 32, 35,36, 40 to 45)
శృత్వా వేదాంత వాక్యేభ్యో మత్వా సదుపవత్తిభిః |
ఆత్మతత్వం తతస్తస్మిన్ నిధిధ్యాసన తత్పరః |
చిత్తం సమాహితం కుర్వాన్నిత్యమేకాంత దేశగః |
త్యక్త్వా విక్షేపకారి త్వా త్సమస్తం మమతాస్పదం |
సం యతౌ చిత్తదేహే చ యేన సోత్యంత నిశ్చలః |
పరవైరాగ్య దార్ఢ్యేన నిరాశీర్వత తృష్ణకః |
చిత్త విక్షేపకత్యాగీ యోగీ త్యక్త పరిగ్రహః ||
ఆసనాహార నియమానాహే దానీం జగద్గురుః |
స్వభావతః సంస్కారా ద్వా శుద్ధే దేశే స్థిరం బుధః |
ప్రతిష్టాప్యాననం స్వస్యనాత్యుచ్ఛం నాతి నీచకం |
కేశీం బృశీం సమాస్తీర్య మృదు జన్మ కుశోపరి |
చర్మోపరి మృదు స్వచ్ఛం వస్త్ర మాస్తీర్య యోగిరాట్ |
ఉపవిశ్వాసనే తస్మిన్ మనః సం యమ్య సర్వతః |
కృత్వైకాగ్రం సచిత్తానామింద్రియాణాం చ వృత్తయః |
సమ్యగుపరతా యస్య స సమాధిం సమభ్యసేత్ |
నిర్విక్షేపతయా బ్రహ్మసాక్షాత్కారైక సిద్ధయే |
న శయానో నవాతిష్టన్నుపవిశ్యేతి శబ్దతః |
ఉక్త్వాసనం యోగసిద్ధ్యై దేహధారణముచ్యతే |
సమం కృత్వా శిరోగ్రీవాం కాయమధ్యం సునిశ్చలం |
మూలాధారాత్సమారభ్య మూర్థాంతం ధారయన్ స్థిరం |
సుదృఢ ప్రయత్నతో భూత్వా నిష్కంపో యోగతత్పరః |
లయ విక్షేప శాంత్యర్థం నాసుకాగ్రమవేక్ష్యచ |
కృత్యేవ దర్శనా సమ్యగివ శబ్దస్య లోవనాత్ |
నాసా సంప్రేక్షణం నాత్ర వివక్షితమితీశుతః |
దిగ్వీక్షణ మకుర్వం శ్చ యోగశ్చ ప్రతిబంధకం |
ఏవం భూత స్స ఆసీత్యేత్యురేణాన్వయో మతః ||.
"రాగాదు దోష శూన్యత్వాత్ శాంతాత్మా ధ్యానవర్జితః |
యుక్తా యుక్తత్వ సందేహః కర్మత్యాగే భయం స్మృతం |
తచ్ఛూన్యో నిర్భయో భూత్వా య ద్వా సర్వ భయోఙ్ఘితః |
బ్రహ్మచర్యం వినాచిత్తం దూషితం స్త్రీక్షణాదిభిః |
నిశ్చలం న ప్రతీచిస్యాద్బ్రహ్మచర్య మతశ్చరేత్ |
నారాయణే పరాం భక్తిం వినా బ్రహ్మాద్వయే మనః |
స క్షమం నిశ్చలం స్థాతుం భక్తిః కార్యా తతో హరౌ |
ఏతద్ధ్విధి నిధా యాహ బ్రహ్మచారీతిమాధవః |
గురు శుశ్రూణం భిక్షా బ్రహ్మచర్య మధాపరం |
యద్యద్వ్రతం భవేద్బ్రహ్మ చారిణస్తత్ర చ స్థితం |
మనో నిర్విషయం కృత్వా వాసుదేవే మయీశ్వరే |
ప్రత్యక్చైతన్య సద్రూపేచిత్తం యస్య సమన్మనాః |
అహమేవ పరానంద రూపత్వేన పరః ప్రియః |
సర్వస్మాజ్జీవ పర్యంతాత్ పురుషార్థః సమత్పరః |
ఏవం చిత్తనిరోధేన బ్రహ్మాకారాకృతా యదా |
చిత్తవృత్తిః స ఆసీత న వృత్తుష్టేత్స్వయం తతః |".
"ఏవం పూర్వోక్తరీత్యాహి యోగాభ్యాసపరో మునిః |
వైరాగ్యాభ్యాస యోగేన మనః కుర్వస్సమాహితం |
అభ్యాసాతి శయేనైవ నిరుద్ధం యేనమానసం |
వృత్తిరూపా వికారావా నిరుద్ధా యేన మనసాః |
స వృత్యుపరితం శాంతిం నిర్వాణ పరమాం తథా |
తత్వబోధ సముత్పత్తి ద్వారేణాజ్ఞానమాంతరం |
సకార్య మపచాధ్యాశుముక్తి పర్యవ సాయినీం |
మత్స్యరూప పరానందరూపాం నిష్ఠాం సముశ్నతే ||".
(ఉపనిషద్వాక్యములద్వారా ఆత్మతత్వమును - భగవత్తత్వమును - విని, దానిని మననము చేసుకొని, దానియందు నిధిధ్యాసనము కుదుర్చుకొని, ఎవరులేనిచోట - ఏ విధమైన అడ్డురానిచోట - ఒక్కడు ఉండి, చిత్తమును సమాహితము చేసుకొనవలెను - ‘ఇది నాది’ అను మమకారము చిత్తమును చంచలింపచేయునది కనుక అన్నింటియందును మమకారము వదలి, చిత్తమును, శరీరమును సం యతమొనరించి - తన వశములో నుంచుకొని, అందువలన మిక్కిలి నిశ్చలుడై - ఏ విధముగానైనను చంచలము లేనివాడై - అన్నింటియందును ధృఢమైన వైరాగ్యము కలిగియుండి, అందుచేత దేనియందును తృష్ణ (ఆశ) లేనివాడై, దేనినైనను పరిగ్రహింపకుండవలెను.)
( ఇటువంటి యోగికి ఆసన ఆహారనియమములు చెప్పబడినవి. ఎట్లంటే - స్వభావమువలనగాని, సంస్కారమువలనగాని శుభ్రమైన స్థలమందు స్థిరమైన ఆసనమును ప్రతిష్టింపవలెను - ఏర్పాటు చేసుకొనవలెను - ఏ ఆసనము వేసుకొనిన దీర్ఘకాలము కదలక మెదలక ఉండకలుగునో అట్టి ఆసనము స్థితమైన ఆసనము. అది మిక్కిలి ఎత్తైనదికాని, మిక్కిలి ఎత్తు తక్కువదిగాగాని ఉండరాదు. దానిపైన - అట్టి ప్రదేశముపైన దర్భలు(చీమలు మొదలగువాటివలన బాధ ఆటంకము కలుగకుండుటకు) వాటిపైన మృదువైన చర్మమును - లేడి చర్మమును - పఱచి, దానిపైన శుభ్రమైన, మెత్తనైన బట్ట పఱచవలెను. అట్టి ఆసనముమీద కూర్చుని మనోవృత్తులను, ఇంద్రియవృత్తులను నియతమొనరించి మనస్సును ఏకాగ్రముగా(ఒకేదానియందు లక్ష్యముకలదానినిగా) చేసుకొని, బ్రహ్మసాక్షాత్కారమును పొందుటయను సిద్ధి - యోగ సిద్ధికొఱము, చిత్తశుద్ధికొఱకు - యోగమును ప్రారంభించవలెను - సమాధిలోనుండుటను అభ్యాసము చేసుకొనవలెను, "అట్టి ఆసనమున కూర్చుని" అని చెప్పుటచేత యోగాభ్యాసము ఇతర విధముగా చేయకూడదు, అనగా - నిలుచునికాని, పడుకొనికాని చేయరాదు అని సూచింపబడినది).
(యోగము సిద్ధించుటకు ఆసనము గుఱించి చెప్పి శరీరము నెట్లుంచవలెనో యిప్పుడు చెప్పబడుచున్నది - శిరస్సును, కంఠమును, శరీరమును (కాళ్ళపైనుండు భాగమును) సమముగా, తిన్నగా, కదలకుండునట్లు ఉంచి, మూలాధార చక్రము మొదలు శిరస్సువఱకు నుండు శరీరభాగమును తిన్నగా కదలకుండునట్లుంచి, లయవిక్షేపములు శాంతించుటకుగాను(లేకుండుటకుగాను), ముక్కు చివరను ప్రయత్నించి చూచుచు యోగమునకు ప్రతిబంధకము (అవరోధము) కలుగకుండుటకు దిక్కులు చూడక యుండవలెను. రాగము మొదలగు దోషములు లేనందువలన శాంతిని పొందిన మనస్సు గలవాడై, ఏ విధమైన అధ్యాసయు లేనివాడై, కర్మలను చేయుటలో దేనిని చేయవలెను, దేనిని చేయకూడదు అను సందేహమువలన కలుగు భయము లేనివాడై, లేక - ఏ విధమిన భయమును లేనివాడై, బ్రహ్మచర్యమునవలంభించనిదే స్త్రీలను చూచుట మొదలగువాటివలన మనస్సు దోషము కలుగనదగుటచేత, గురు శుశ్రూష, భిక్షాటనము మొదలగునవి చేయుచు బ్రహ్మచర్యము నవలంభించి, అద్వయుడు, పరబ్రహ్మ యగు నారాయణునందు నిశ్చలమైన భక్తి లేనిదే అతని యందు స్థిరమైన మనస్సు కలుగదుకనుక అట్టి భక్తి కలిగియుండి, భగవంతుడు తప్ప యితర విషయమును మనస్సులోనుంచక(భగవంతునే మనస్సులో కలిగియున్నవాడై), భగవంతుడే పరమానందప్రదమైన మోక్షరూపుడు అందఱికి, అన్నింటికి పరమ పుషార్థమైనవాడు; అని తలచుచు యోగయుక్తుడై యుండవలెను. ఈ స్థితిని వదలకుండవలెను. పైన చెప్పిన ప్రకారము యోగభ్యాసము చేయువాడు - ముని - వైరాగ్యాభ్యాసయోగముచేత మనస్సును సమాహితము చేసుకొని, యోగాభ్యాసము తీవ్రమైనకొలది మనస్సును నిరోధించి, లేక, మనోవృత్తిరూపమైన వికారములను నిరోధించి, అజ్ఞానమును దాని కార్యమును తత్వజ్ఞానముద్వారా పోగొట్టుకొని, పరమశాంతి అయినదిన్నీ, నా రూపమే అయిన (భగవంతుని రూపమే అయిన) పరమానందమనదగు ముక్తి (అనునిష్టను) పొందును).
"యోగాభ్యాసైక నిష్ఠస్య ప్రాహాహారాది సం యమం |
భుక్తం సజ్జీర్యతి స్వస్య యదన్నం దేహ ధారణం |
తదాత్మ సం మితం జ్ఞేయం తదితి క్రమ్య లోభతః |
అధికం చాశ్నతో నాస్తి యోగో అజీర్ణాది దోషతః |
అత్యల్పాహారతోనాస్తి నాస్త్యనాహారతః స చా అధవా యోగ శాస్త్రోక్త మాహారం నైవలంఘయేత్ |
పూరయే దశసానార్థం తృతీయ ముదకేన తు |
వాయోః సంచరణార్థంతు చాతుర్ధ మవశేషయేత్ |
నిద్రయా క్రాత చిత్తస్య యోగాభ్యాసో న సంభవేత్ |
తతో నాస్త్యాతి నిద్రాలోర్యోగో నాస్త్యతి జాగ్రతః |
అన్నవిహరణం యస్య నియతం పరిమాణతః |
తథా పరిమితా చేష్టా నిద్రా జాగరణి మితే |
సర్వదుఃఖ క్షయే హేతుస్తస్య యోగో(అ)స్తి సన్మతేః |
అభియుక్తైస్తధైవోక్తం యోగినాం యోగసిద్ధయే ||
అత్రాహారార్థం కర్మ కుర్యా దనింద్యం |
కుర్యా దాహారం ప్రాణ సంధారణార్థం |
ప్రాణాః సంధార్యాస్తత్వ జిజ్ఞాసనార్థం |
తత్వం జిజ్ఞాస్యం యేన భూయోన దుఃఖం ||".
(యోగాభ్యాసము చేయువాడు అవలంభించవలసిన ఆహారము మొదలగువాటి నియమము ఇట్లు చెప్పబడినది : - ఇష్టమైనది (రుచికరమైనది) దేహమును నిలుపుకొనుటకు కావలసినంతదే అయిన అన్నము తినిన అది జీర్ణమగును - అన్నసారము శరీరమంతటకు వ్యాపించి సత్తువ కలుగచేయును - ఆశకొలది అంతకు మించునట్లుగా అన్నము తినిన అది జీర్ణముకాక రోగమును కలిగించుటచేత యోగమునకు అడ్డుపడును - యోగము కలుగకుండచేయును - అట్లే శరీరము నిలుపుటకు తగినంత ఆహారము తినకపోయినను ఆహారమును బొత్తిగా తినకపోయినను, యోగము కుదరదు; లేక యోగశాస్త్రములో చెప్పిన ఆహారము ఆహారనియమములను అతిక్రమించ కూడదు - అది ఎట్లంటే - కడుపులో సగము ఆహారముచేత నింపి, మిగిలిదానిలో సగము నీళ్ళచే నింపి మిగిలినభాగము వాయుసంచారముకొఱకు కాళీగా నుంచివేయవలెను - అట్లే అతినిద్రకాని, ఎల్లపుడు మేల్కొనియుండుటకాని యోగమునకనుకూలింపవు. అన్నము తినుటలో నింద్యముకాని కర్మ చేయవలెను. అట్లే నిద్ర, జగర్త మితముగా చేసిన - ఇది సమస్తమైన దుఃఖములను నశింపచేయును - అట్టివానికి యోగము సిద్ధించును. అందుచేత యోగసిద్ధికొఱకు యోగులకు ఈ ప్రకారము అభియుక్తులైనవారు చెప్పియున్నారు - అందుచేత - ఆహారము కొఱకు నింద్యముకానికర్మ చేయవలయును - ప్రాణమును శరీరములో ధరించియుంచుటకు ఆహారము తినవలెను - తత్వ జిజ్ఞాస కొఱకు దేహములో ప్రాణములను ధరించియుంచవలెను - తత్వజిజ్ఞాస కలవానికి దుఃఖమనునది కలుగదు).
"రజవ్యామధ్యమే యామేకుర్యాన్నిద్రాం న చాన్యథా |
వినా ప్రయోజనం చేష్టాం న కుర్యా ద్ధస్తపాదయోః |
వృథా చేష్టా వృథా కర్మ భవేన్మంద ధియాం నృణాం |
హితం మేధ్యం మితం యస్య భోజనం ప్రాణధారకం |
గురుసేవా ముఖే యస్య కర్మణ్యేవాంఘ్రి సంక్రమః |
మితనిద్రా మితావాణీ యస్య భాగవతస్య చ |
యోగస్తస్య సకార్యాస్యా జ్ఞానస్య స్యాద్వి నాశకృత్ ||“.
(రాత్రి మధ్యయామమందు నిద్రించవలెను - ఇతరవేళల నిద్రించకూడదు - ప్రయోజనములేనిదే చేతులతోగాని కాళ్ళతోగాని యే ప్రయోజనము చేయరాదు | వృధాగా ఏపని చేసినను మందబుద్ధిగలవారగుదురు. ఇష్టమైన భోజనము, మితముగా భుజించుట, అనగా శరీరములో ప్రాణమును నిలుపుటకు కావలసినంతమాత్రమే భుజించుట, మితముగా నిద్రించుట మితముగా మాటలాడుట (మితభాషిత్వము) - ఇవి యోగమునకు ఉపయోగకరములు - అజ్ఞానమును నశింపచేయునవి -).
"యస్మిన్ కాలే విశేషేణ స్వచ్ఛత్వాన్నిశ్చలం మనః |
ప్రతీచ్యేవ నిరుద్ధత్వాన్నియమేనావ తిష్టతే |
దృష్టా దృష్టాస్పదేభ్యశ్చ కామేభ్యో దోష దర్శనాత్ |
తృష్ణా వినిర్గతా యస్య పరవైరాగ్య యోగతః |
తదా సమాహితో యోగీ సిద్ధ ఇత్యుచ్యతే బుధైః ||
వాతేన రహితే దేశే స్థితోదీ పోయథా చలః |
సమాహితధియస్సోయం దృష్టాంతశ్చింతితో బుధైః |
నిరోధ భూమౌ సతతం సమాధి మను తిష్టతః |
సత్వో ద్రేకేణ యచ్చిత్తం ప్రకాశకతయా చలం |
నిశ్చలో దీప ఏతస్య దృష్టాంతో హరిణేరితః ||“.
(మనస్సు శుద్ధమై ఎప్పుడుండునో - నిశ్చలమై యుండునో - కామములు దోషయుక్తములని దృఢమైన వైరాగ్యము కుదురుటచేత తృష్ణలేనివాడై యుండువాడు యోగియని చెప్పబడును - నిశ్చలమైన మనస్సు ఎట్లుండుననగా గాలిలేనిచోట దీపము కదలకుండనుండునట్లు మనస్సుండుటయని యర్థము).
"ఏవం సామాన్యతో యోగం ప్రోచ్యేదానీం విశేషతః |
సమాధిం విస్తరేణాహ భగవాన్ యోగినాం గతిః |
పరిణామ విశేషే హి యస్మిన్నభ్యాస పాటవాత్ |
జాతే చిత్తం నిరుద్ధం సచ్ఛాంతం నిశ్నేహ దీపవత్ |
యస్మిన్శ్చ పరిణామే సత్యాత్మానం చిదద్వయం |
వేదాంత మానసం జాతవృత్యా పశ్యంశ్చిదాత్మని |
తుష్య త్యాత్మ సుఖాదన్యత్తోష హేతోరభావతః |
ఆనందః పర ఏవాత్మా భేదసంసర్గవర్జితః |
స ఏవ స్వస్వరూపేణ వ్యజ్యతే పుణ్యకర్మభిః |
యావద్యావత్తమోపైతి బుద్ధౌ ధర్మ సమాహితం |
తావత్తావధి యః స్వాస్థ్యం తావత్సుఖోన్నతిః ||
యత్రావస్థా విశేషే చిద్ఘనానంతా ద్వయం సుఖం |
విషయేంద్రియ సం యోగానభి వ్యంగ్యం ధియాచ్చయా |
సత్వమాత్ర ప్రవాహిన్యా గ్రాహ్యం చానుభవ త్యయం |
యత్రాయంచ స్థితో విద్వాన్ నాత్మ తత్వ స్వరూపతః |
నైవ ప్రచ్యవతే తంచ |
విద్యాదిత్యన్వయో మునా ||.”
"యత్రో పరమతే చిత్తమత్యారభ్య విశేషణైః |
చిత్తావస్థాన విశేషో య ఉక్తస్తం చిత్త సం యమం |
సర్వదుఃఖ విరోధిత్వా దుఃఖ సం యోగ ఘాతకం |
జానీయాద్దుఃఖ సం యోగ వియోగం సంతమప్యముం |
విపరీతనయేనైవ యోగ శబ్దా భిదేయకం |
శాస్త్రాచార్యగిరాం భావ విషయోర్థః సనిశ్చయాత్ |
సత్య ఏవేతి యోక్తవ్యో యోగో నిర్వేద శూన్యయా |
ధియేతి పునరాహేశో యోగః కార్యతయోదితః |
సేత్స్యేవేతి నిశ్చిత్య భవేస్మిన్వా భవాంతరే |
త్యక్తా నిర్వేద మత్యంత ధైర్య యుక్తేన చేతసా |
యోగోస్త్వభ్యసనీయోయం యధోక్తం సాంప్రదాయికైః |
ఉత్సేక ఉదధేర్యద్వత్కుశాగ్రే ణైక బిందునా |
మనసో నిగ్రహ స్తద్వద్భవేద పరిభేదతః |” (గీతాభావప్రకాశము - 6 - 49 to 109)
"యమభ్యాసాతి వైశద్యా ల్లబ్ధ్వా లాభం చిద ద్వయం |
తతో నైవాపరం లాభమధికం మన్యతే బుధః |
కృతకృత్య తయా ప్రాప్త ప్రాపణీయతయా తథా |
పరమాత్మ సుఖే యస్మిన్ స్థితో దుఃఖేన నో మునిః |
మహతా శస్త్రపాతాది హేతుకేనాపి చాల్యతే ||".
"యత్రో పరమతే చిత్తమిత్యారభ్య విశేషణైః |
చిత్తావస్థాన విశేషో య ఉక్తస్తం తం చిత్త సం యమం |
సర్వదుఃఖ విరోధిత్వాత్ దుఃఖ సం యోగ ఘాతకం |
జానీయాద్దుఃఖ సం యోగ వియోగం సంతమస్య ముం |
విపరీత నయే నైవ యోగశబ్దాభి దేయకం |
శాస్త్రాచార్యగిరాం భావవిషయోర్థః స నిశ్చయాత్ |
సత్య ఏవేతి యోక్తవ్యో యోగో నిర్వేద శూన్యయా |
ధియేతి పునరాహేశో యోగః కార్యతయోదితః |
సేత్స్యే హేత్యే వేతి నిశ్చిత్య భవేస్మిన్వా భవాంతరే |
త్యక్త్వా నిర్వేద మత్యంత ధైర్య యుక్తేన చేతసా |
యోగోస్త్వభ్యసనీయో యం యధోక్తం సాంప్రదాయికైః |
ఉత్సేక ఉదధేర్యద్వ త్కుశాగ్రేణైవ బిందునా |
మనసో నిగ్రహ స్తద్వద్భ వేదపరి భేదతః ||".
(యోగాభ్యాసమువలన ఇట్లు ఈ స్థితిని పొందినవాడు ఇంతకంటె - అద్వయుడైన పరబ్రహ్మకంటె - అధికమైనది లేదని తలంచును - ఎందుచేతననగా, తను పొందవలసిన ధ్యేయమును - స్థానమును - భగవత్సాక్షాత్కారమును పొందుటవలన కృతకృత్యుడై యుండును కనుక, ఇక ఇంతకంటె సుఖతరమైనది - పొందతగినది - మఱి యొకటి లేదుకనుక శస్త్రములు వాటివలన ఎట్టి బాధకలిగినను అతడు చలింపడు - పైన చెప్పిన విధముగా చిత్త సం యమము అన్ని విధములైన దుఃఖములను పోగొట్టునది, అందుచేత అది యోగమని చెప్పబడినది. శాస్త్రవచనములవలనను, ఆచార్యుల - గురువుల - బోధవలనను ఇది సత్యమని (యదార్థమని) నిశ్చయించుకొని నిర్వేదశూన్యమైన బుద్ధితో అభ్యసింపవలయును).
వశ్యాత్మనా తు యతతా శక్యో(అ)వాప్తు ముపాయతః |” (శ్రీమద్భగవద్గీత - 6 - 36)
"తాభ్యామ సం యతం యస్య మనో విక్షేప శాలినః |
చిత్తవృత్తి నిరోధాభ్యో యోగస్త స్యాతి దుర్లభః |
ప్రారబ్దకర్మప్రాబలా చ్చాంచల్యాది మతో (అ)స్యయత్ |
దుర్నిగ్రహత్వం చిత్తస్య తత్రమే సమ్మతిర్హరేః ||". ( గీతాభావప్రకాశము - 6 - 181, 182)
(చిత్తవృత్తిని నిరోధించుట యను యోగము మనస్సం యమము లేనివానికి కుదురుట చాలకష్టము. మనస్సం యమము గలవానికి అభ్యాసమువలన - ఉపాసనవలన శక్యమగును).
నానారోగో భవేత్తస్య కించిద్యోగో న సిద్ధ్యతి ||”
(మితాహారము - శరీరమును పోషించుటకు చాలినంత ఆహారము కాక, అమితముగా ఆహారము తినుచు ఎవడు యోగమును అభ్యసించుటకు ఆరంభించునో, అతనికి అనేక రోగములు వచ్చును, యోగము అనునది యే కొంచెమైనదియు అలవడదు).
అభ్యాసయోగము లేక ప్రాణాయామయోగము మూడు విధములు - ప్రాకృతప్రాణాయామ యోగము, వైకృతప్రాణాయామ యోగము, కేవల కుంభకప్రాణాయామము - ఇవి మంత్రయోగము, లయయోగము, హఠయోగము అని కూడ చెప్పబడుచున్నది. ఈ యోగములనభ్యసించువారు ముందుగా యమము, నియమము, ఆసనము, ప్రాణాయామము అభ్యసుంచవలయును - ఇవి యోగాంగములు - పూర్వాంగములు - యోగాభ్యాసముప్రారంభించిన తరువాత ప్రత్యాహారము, ధ్యానము, ధారణ, సమాధి అనువాటిని అభ్యసించవలయును. ఇవి ఉత్తరాంగములు - ఈ రెండు యోగమునకు అష్టాంగములు అని చెప్పబడుచున్నవి. ఈ యోగాభ్యాసమునకు అనుకూలమగునట్లు మనస్సును, ఇంద్రియములను అంతర్ముఖముగా చేయుట ముద్ర - ముద్ర అయిదు విధములు - ఖేచరి, భూచరి, మధ్యమ, ఖణ్ముఖీ, శాంభవీ.
యే త్వక్షరమనిర్దేశ్య మవ్యక్తం పర్యుపాసతే |
సర్వత్రగమచింత్యం చ కూటస్థమచలం ధృవం |
సన్నియ మ్యేంద్రియ గ్రామం సర్వత్ర సమ బుద్ధయః |
తే ప్రాప్నువంతి మామేవ సర్వభూతహితే రతాః |
క్లేశో అధికరస్తేషామవ్యక్త చేతసాం |
అవ్యక్తా హి గతిర్దుఃఖం దేహవద్భిరవాప్యతే |
యే తు సర్వాణి కర్మాణి మయి సన్యస్య మత్పరాః |
అనన్యేనైవ యోగేన మాం ధ్యాయంత ఉపాసతే |
తేషామహం సముద్ధర్తా మృత్యుసంసారసాగరాత్ |
భవామి నచిరాత్పార్థ, మయ్యావేశిత చేతసాం |
మయ్యేవ మన ఆధత్స్వమయి బుద్ధి నివేశయ |
నివసిష్యసి మయ్యేవ అత ఊర్థ్వం న సంశయః |
అధ చిత్తం సమాధాతుం న శక్నోషి మయి స్థిరం |
అభ్యాసయోగేన తతో మామిచ్ఛాప్తుం ధనం జయ |
అభ్యాసేప్యసమర్థో (అ)సి మత్కర్మ పరమో భవ |
మదర్థమపి కర్మాణి కుర్వన్సిద్ధిమవాప్స్యసి |
అధై తదప్య శక్తోసి కర్తుం మద్యోగమాశ్రితః |
సర్వకర్మఫలత్యాగం తతః కురు యతాత్మవాన్ |
శ్రేయోహి జ్ఞానమభ్యాసాత్ జ్ఞానా ద్ధ్యానం విశిష్యతే |
ధ్యానాత్కర్మఫలత్యాగా స్త్యాగాచ్ఛాంతిరనంతరం ||. (శ్రీమద్భగవద్గీత - 12 - 3 to 12)
"అనిర్దేశ్య మశక్యం యద్వ్యపదేష్టుం గిరాక్షరం |
యతో (అ)వ్యక్తం గిరాం వృత్తి హేతు జాతి గుణోజ్ఘితం |
గుణజాతి క్రియా యోగం ద్వారీకృత్య గిరాం యతః |
ప్రవృత్తిర్నిర్విశేషేతు నాస్తి తేషామభావతః |
కుతో జాత్యాది రాహిత్యమిత్యత్రాహ రమాపతిః |
సర్వత్రగం యతోవ్యాపి సర్వకారణమద్వయం |
పరిచ్ఛిన్నస్య కార్యస్య జాత్యాదే ర్యోగ దర్శనాత్ |
అపరిచ్ఛిన్న చిద్ధాతోర్నాస్తి తద్గోగ ఇత్యతః |
అచింత్యం తన్మనోవృత్తేరప్య గోచర మక్షరం |
మాయాతత్కార్యరూపే యత్కూటే(అ)ధిష్ఠాన భావతః |
తిష్ఠం త్యాధ్యసకేనైవ సంబంధే నా వికారిచ |
కూటస్థత్వేన సర్వేషాం దోషాణాం హరణం కృతం |
అతో మాయావికారాణా మధిష్ఠానతయా చలం |
అత ఏవ ధృవం నిత్యం పరిణామ వివర్జితం |
శుద్ధమేతాదృశం బ్రహ్మ వేదాంత శ్రవణాది భిః |
ఉపాస్యార్థం యధా శాస్త్రం విషయీ కృత్య సంతతం |
తుల్య ప్రత్యయ సం తత్యా తైలధారవదాసనం |
యదస్స్యుపాసనం తేన నిధిధ్యాసన సంజ్ఞినా |
సాక్షాత్కుర్వంతి మాం ప్రత్యగభిన్నం చిద్ఘనం సుఖం |
- - - ఇంద్రియగ్రామ ముపసంహృత్య సర్వతః |
ఉక్తా శమాదిసంపత్తి రేతేన సు విపశ్చితాం |
సతి భోగాభిలాషేస్యాదింద్రియాణాం న సం యమః |
అతః సర్వత్ర భోగేషు తుల్యా యేషాం మతిస్సదా |
శిన్యాహర్ష విషాదాభ్యాం రాగద్వేషో జ్ఘి తా మతిః |
సమ్యగ్ జ్ఞానేన తద్ధేతో రజ్ఞానస్య వినాశనాత్ |
విషయేషు పురాభ్యస్త దోష దృష్టేర్బలాత్స్వయం |
అభిలాష నివృత్తేః స్యా దింద్రియాణాం సు సం యమః |
ఏతే నైవ వశీకార సంజ్ఞం వైరాగ్య మీరితం |
అత ఏవాత్మ దృష్ట్యైతే హింసాకరణ వర్జితాః |
సర్వదా సర్వభూతానాం హిత ఏవరతా బుధాః |
అభయం సర్వభూతేభ్యో మత్తఃస్వాహేతి మంత్రతః |
దత్తాయైః సర్వభూతేభ్యో ప్య భయాత్మక దక్షిణా |
ఏతేన కృత సన్యసాః స్మృతౌ సిద్ధాః ప్రకీర్తితాః |
అభయం సర్వభూతేభ్యో ప్యభయాత్మక దక్షిణా |
ఏతేన కృతసన్యాసాః స్మృతౌ సిద్ధాః ప్రకీర్తితాః |
అభయం సర్వ భూతేభ్యో దత్వా సన్యాస మాచరేత్ |
సర్వసాధన సంపన్నాః సంత ఏవం విథా జనాః |
బ్రహ్మభూతాః స్వయం సాక్షాత్కరేణ ఫల రూపిణా |
మామక్షరం పరంబ్రహ్మ శుద్ధమేవాప్ను వంతితే |
ప్రాగపి స్వాత్మ భూతామే(అ)విద్యా హాన్యాద్వయేమయి |
తిష్ఠాతీ త్యాశయో విష్ణోః శ్రీమద్భగవతో హరేః |"
"సర్వేషామపి భోగేభ్య ఆహృత్య సగుణే హరౌ |
మనః ప్రవేశే తత్కర్మ పరత్వేచ నిరంతరం |
పరశ్రద్ధాన్వి తత్వేచ తేషాం క్లేశో(అ)ధికోస్త్యపి |
పరం నిర్గుణబ్రహ్మ చింతనాసక్త చేతసాం |
ఆయాసో (అ)తిశయే నాస్తి హేతు మ త్రాహమాపతిః |
యతో అక్షరాత్మకం బ్రహ్మ గంతవ్యం తత్ఫలాత్మకం |
దుఃఖం యథా తథాచైవ కృచ్ఛ్రేణైత ద వాప్యతే |
సర్వసాధన సంపనైరపి దేహాభి మానిభిః |
అతో అక్షర ధియాం దేహాభిమాన త్యాగ హేతుకః |
వేదాంతశ్రవణాద్యైశ్చ సందేహాపన యాత్మకః |
క్లేశో (అ)ధికతరః ప్రోక్తః పూర్వాపేక్షో విపశ్చితాం |
యద్యప్యేక ఫలం తేషా ముభయేషాం తథాపి తు |
సగుణబ్రహ్మ నిష్ఠానాం సుకరోపా యతో హరేః |
పదం ప్రాప్నువతాం శ్రైష్ట్యం సం మతం తదపేక్షయా |
యథా బ్రహ్మవిదాం తత్వ సాక్షాత్కారేణ ముక్తతా |
తథా సగుణనిష్ఠానా మీశ్వరారాధానేన చ |
నిరస్త ప్రతిబంధానాం వినాచార్యోపదేశనం |
శ్రవణాదేర్వినా వృత్తి మీశ్వరానుగ్రహేణ చ |
తత్వ జ్ఞానోదయే నైవ సకార్యా జ్ఞాన భాధనాత్ |
ప్రహ్లాదాది వ దేతేషాం కైవల్యం భవతి స్వయం |
బ్రహ్మలోకగతానాం వా భోగైశ్వర్యావ సానతః |
భవేత్కైవల్య సంసిద్ధర్బ్రహ్మ విద్యాఫలం పరం ||"
"యేతు సర్వాణి కర్మాణి వాసుదేవే మయీశ్వరే |
సమర్ప్యాత్యంత మత్ప్రేమ్ణా మత్సరా స్సంత ఆదరాత్ |
నాన్యదాలంబనం యస్య భగవంతం విహాయమాం |
తేన భక్త్యాఖ్య యోగేన వాసుదేవం రమాపతిం |
మామేవ సర్వ సౌందర్య సార సర్వస్య మీశ్వరం |
చింతయంతః సదానందం విషయీ కర్తుముద్యతాః |
చిత్త వృత్యైక సంతత్యా తిష్టం త్యాంతరగే మయి |
తేషామేకాగ్రభావేన మయ్యావేశిత చేతసాం |
మిథ్యా జ్ఞానం చ తత్కార్యం మృత్యుః తద్రూపసాగరాత్ |
అనాయాసేన సర్వాద్ధ్యేశుద్ధే బ్రహ్మణి చిద్ఘనే |
సర్వబాధావగౌ తత్వజ్ఞాన దానేన సత్వరం |
అహంధారయితా, పార్థ, తస్మిన్నే కైవ జన్మని ||.”
"మయ్యేన సగుణౌ విష్ణౌ సంకల్పాధ్యాత్మకం మనః |
స్థాపయిత్వం తథా బుద్ధిం నిశ్చయైక స్వరూపిణీం |
విషయాంతరనం త్యాగాన్మామీశ మనుచింతయ |
ఏవం చింతయతస్తే యత్ఫలం స్యాచ్ఛృణు తత్స్ఫుటం |
నివత్స్యసి మయిధ్యేయే లబ్ద జ్ఞానో మదాత్మనా |
ఏ తద్దేహ లయాదూర్ధ్వం నాత్రశం కాస్తి కాచన ||.”
"ప్రతిమాదౌ హరిధ్యానాభ్యాసః స్యాత్ప్ర థమం నృణాం |
తదశక్తౌ నృభిః కార్యో ధర్మో భాగవతః సదా |
సర్వకర్మఫలత్యాగః తద శక్తౌ చ సాధనం |
అశక్తి తారతమ్యేన సాధన త్రయ ముచ్యతే |
మదుక్తరీత్యా చిత్తం చేన్నత్వం స్థావయి తుం క్షమః |
మయీశ్వరే వాసుదేవే నిశ్చలం తర్హి సర్వదా |
ఆహృత్య సర్వతో బాహ్య దేకస్మిన్నవలంబనే |
చేతనః స్థాపనం భూయో భూయో భ్యాసః స ఉచ్యతే |
తత్పూర్వక సమాధిర్యస్తేన మాం ప్రాప్తుమీశ్వరం |
యతస్వ ప్రతిమాదౌత్వం చిత్తం కురు సమాహితం ||”
"తత్రాపి యద్య శక్తోని తథా మత్ప్రీతి సాధనం |
మత్కీర్తనం మచ్ఛ్రవణం మదర్థేత్యాది కర్మయత్ |
ధర్మో భాగవతః సస్యాత్ తస్మిన్నేకరతో భవ |
ఏవం భాగవతాన్ ధర్మాన్కుర్వన్నిష్కామ చేతసా |
సత్వశుద్ధ్యాత్మ విజ్ఞానోత్పత్తి ద్వారేణ మత్పరాం |
సిద్ధం ప్రాప్యుసి సచ్ఛాంతిం బ్రహ్మభావైక లక్షణాం ||".
"విషయాక్రాంతచిత్త త్వాద్యద్య శక్తోని కర్మతత్ |
కర్త్రుం తర్వ్యఖిలం కర్మ సమర్ప్య జగదీశ్వరే |
మయి మచ్ఛరణో భూత్వా వివేకీ సం యతేంద్రియః |
సర్వకర్మ ఫలాసంగం త్యజ త్వం ముక్తి సిద్ధయే ||.”
"జ్ఞానర్థ శ్రవణాభ్యాసాత్ జ్ఞానం జ్ఞానం శ్రేష్టతరం భవేత్ |
నిష్పన్నే శ్రుతి యుక్తభ్యాం తతో జ్ఞానం విశిష్యతే |
నిధిధ్యాసన సంజ్ఞం యత్తత్వ జ్ఞానైక కారణం |
తతో ప్యజ్ఞకృతః కర్మఫలత్యాగో విశిష్యతే |
ఇత్యేవం స్తూయతే తస్మా త్సహేతోస్సం సృతేః క్షయం |
తత్ క్షణే శాంతిసిద్ధిర్నకాలాంతర మపేక్షతే |
యదా సర్వే ప్రముచ్యంతే కామా యేస్య హృది స్థితాః |
అధమర్త్యో (అ)మృతో భవత్యత్ర బ్రహ్మ సమశ్నుతే |
ప్రజహాతి యదా కామా నిత్యాదౌ చ శ్రుతౌ స్మృతౌ |
సర్వకామపరిత్యాగో మోక్షహేతు తయా మతః |
సర్వకర్మఫలత్యాగః కామత్యాగత్వ సామ్యతః |
స్తూయతే కేవలం యస్మా ద్రోచనార్థా త్వియం స్తుతిః |
- - - తదేవం దుష్కరత్వేనాక్షరోపాసనతో వరం |
సగుణోపాసనం ప్రోక్తం సుకరత్వాది హేతునా |
అశక్తి తారతమ్యానువాదేన భగవాన్ స్వయం |
విదధౌ సాధనాన్యత్ర దృష్ట్వా మందాధి కారిణః ||".
"కథం ను నామ మద్భక్తా భూత్వా మందాధికారిణః |
విశేయుః ఫలభూతాయాం విధ్యాయా మక్షరాత్మనః |
ఇత్యభిప్రాయ ఈశస్య తదుక్తం సాంప్రదాయికైః |
నిర్విశషం పరంబ్రహ్మ సాక్షాత్కర్తు మనీశ్వరాః |
యేమందాస్తే (అ)ను కంప్యంతే సవిశేష నిరూపణైః |
వసీకృతే మనస్యేషాం సగుణ బ్రహ్మ శీలనాత్ |
తదేవావిర్భవేత్సాక్షా దుపేక్ష్యోపాధి కల్పనం |
అక్షరోపాస కాస్తస్మా ద్వస్తుతో యోగ విత్తమాః ||
ప్రియోహి జ్ఞానినో (అ)త్యర్థమహం, స చ మమ ప్రియం |
ఉదారాః సర్వ ఏవైతే జ్ఞానీ త్వాత్మైవ మే మతం |
ఇత్యాదౌ జ్ఞానిప్రాశస్య మత్యంతం హరిణేరితం |
తేషామేవ త్వయా జ్ఞానం సమాసా ద్యాధి కారితాం |
సదానుసరణీయం చేత్యాశయః శ్రీహరేరయం ||".
(గీతాభావప్రకాశము - 12 - 22 to 42, 44 to 54, 63 to 68, 72 to 74, 77 to 81, 82 to 84, 85,86, 88 to 93, 95 to 103)
(పరబ్రహ్మ అవ్యక్తము, సూక్ష్మాతి సూక్ష్మమగుటచేత కనబడనిది. అందుచేత నిటువంటిది అని వ్యపదేశుంచుటకు శక్యము కానిది, వాక్కుచే చెప్పుటకు వీలుకానిది, నాశము లేనిది, అన్నింటిలోను, అన్ని చోట్లను గలది - కనుకనే వ్యాపి - (అంతటను వ్యాపించి యుండునది) - అపరిచ్ఛిన్న చైతన్యము అగుటవలన జాత్యాది విశేషములు లేనిది. మనోవృత్తిచేత ఆలోచించుటకు వీలుకానిది అగుటచేత అచింత్యము, వికారములు (మార్పులు) లేనిదగుటచేత కూటస్థము (కూటమువలె నుండునది) మాయవలన కలుగు వికారములకు అతీతమగునదికనుక అచలమైనది - చలింపనిది - కదలనిది - ధ్రువము అనిన్నీ చెప్పబడినది. ఇట్టి శుద్ధమైన నిర్గుణ పరబ్రహ్మమును ఉపనిషత్తుల శ్రవణము మొదలగువాటిచేత శాస్త్రప్రకారము ఉపాసన చేయుటకు విషయముగా చేసుకొని కొందఱు ఈ జ్ఞానయోగమునవలంభించి నన్ను - భగవంతుని సాక్షాత్కరించుకొనెదరు).
(ఇంద్రియములను వాటివాటి విషయములనుండి నివర్తించి - అనగా, శమము, దమము మొదలగు వాటినభ్యసించి - సంతోషము వచ్చినను, దుఃఖమువచ్చినను, ఒకే రీతిగా తలచి, రాగద్వేషములను వదలి, సమస్త భూతములందు హితమునే చేయు బుద్ధి కలిగియుండుటచేత - ఈ విధమగు సాధనములు గలవారై వారి యోగమునకు ఫలరూపమగు పరబ్రహ్మ సాక్షాత్కారమును పొందుదురు).
(సగుణబ్రహ్మను - సాకారబ్రహ్మను - ఉపాసించు యోగులు మనస్సును అన్నివిధములయిన సౌఖ్యములనుండి మరలించి, భగవంతునికి సంబంధించిన కర్మలందే ఎల్లపుడు తత్పరత్వముచెంది, గొప్ప శ్రద్ధ కలిగియుండవలెను - అందుచేత అట్టి యోగులకు - ఉపాసకులకు - కష్టముగనే యుండును. అయినను నిర్గుణ పరబ్రహ్మను - నిరాకార పరబ్రహ్మను - ఉపాసించువారు ఇంతకంటె హెచ్చు కష్టమును చెందుదురు. ఎందుచేతననగా, వారు అన్ని విధముల సాధనములు గలవారైనను దేహాభిమానమును వదలవలెను, వేదాంతశ్రవణము చేయవలెను, సందేహ నివృత్తి చేసుకొనవలెను. నిర్గుణపరబ్రహ్మోపాసకులకు సగుణబ్రహ్మోపాసకులకు ఫలము ఒకటే అయినను సగుణబ్రహ్మోపాసకుల సాధనము సుకరమైనది. బ్రహ్మవేత్తలకు (బ్రహ్మజ్ఞానులకు - జ్ఞానయోగులకు) తత్వసాక్షాత్కారముచేత ముక్తి కలుగునట్లే సగుణబ్రహ్మోపాసనచేయువారలకు భగవంతుని (సగుణ బ్రహ్మను) ఆరాధించుట ద్వారా గురూపదేశము లేకుండగనే ప్రతిబంధములన్నింటిని పోగొట్టుకొని, శ్రవణముకూడా లేకుండగనే, భగవంతుని అనుగ్రహము కలుగుటవలననే తత్వజ్ఞానము (బ్రహ్మజ్ఞానము) గలవాడై అజ్ఞానము కార్యముతో సహ విడిపోయినందున ప్రహ్లాదుడు మొదలగువారివలె కైవల్యమును పొందుదురు. బ్రహ్మలోకమునకు బ్రహ్మలోకమునకు వెళ్ళినవారు అక్కడభోగముల ననుభవించన తర్వాత బ్రహ్మజ్ఞానఫలమైన కైవల్యమును పొందుదురు).
(వాసుదేవుడు, ఈశ్వరుడు అయిన నాయందు సమస్త కర్మలను సమర్పించి, నాయందత్యంత ప్రేమ కలిగి, నాయందే తత్పరులై, నేనుగాక ఇతరమైన ఆలంబనము (ఆధారము) లేక, - ఇట్లు భక్తియోగముచేత వాసుదేవుడు, ఈశ్వరుడు, సౌందర్యగని యగు నన్ను గుఱించి చింతించుచు మనస్సులో ధ్యానమునకు నన్నే విషయముగా చేసుకొని, నాయందే ఆవేశింపబడిన ఏకాగ్రబుద్ధిగలవారలను మిథ్యాజ్ఙానము, దాని కార్యము అయిన (దానివలన కలుగు) మృత్యురూపమైన సంసారమునుండి శుద్ధబ్రహ్మము, చైతన్యఘనము అయిన నాలోనకు ఆయాసము లేకుండగనే, ఆ జన్మమునందే ఉద్దరించెదను).
(సగుణబ్రహ్మనైన - సాకారబ్రహ్మనైన - నాయందు సంకల్పములు చేయు నీ ఆధ్యాత్మకమనస్సును నిలుపుము. నిశ్చయముచేయు స్వభావముగల నీ బుద్ధిని, నేనుగాని ఇతరవిషయములను విడిచిపెట్టి, ఈశ్వరుడనైన నన్నే చింతించునట్లు చేయుము - ఇట్లు చేయుటవలన కలుగు ఫలము ఏమనగా బ్రహ్మజ్ఞానము కలవాడవగుటచేత నా రూపమును పొంది ("బ్రహ్మవిద్ బ్రహ్మైవ భవతి") ఈ దేహాపతనానంతరము (చనిపోయినతర్వాత) నీ ధ్యేయవస్తువైన నాయందే నివసించెదవు).
(పైన చెప్పబడిన సగుణబ్రహ్మధ్యానము వారివారి శక్తినిబట్టి మూడు విధములుగా చేయవచ్చును - మొదటిది - భగవంతుని ప్రతిమ (విగ్రహము) నొకదానియందు భగవంతుడను భావము కలిగియుండి దానిని ధ్యానించుట అభ్యాసము చేసుకొనవలెను - అట్లు చేయుటకు శక్తి లేనియడల భాగవత ధర్మమును - భగవద్భక్తుల ధర్మమును) అవలంభించవలెను. ఇది కూడ చేయ శక్తిలేనియడల తాను చేయు సమస్త కర్మలఫలమునందాసక్తిలేక యుండవలెను - ఈ మూడు విధములను చేయుటకు శక్తి లేనప్పుడు బాహ్య విషయములన్నింటినుండి చిత్తమును మరలించి వాసుదేవుడు, ఈశ్వరుడు అయిన నాయందు లగ్నముచేయు ప్రయత్నమును మరల మరల చేయుచుండుము. ఈ అభ్యాసయోగముచేత భగవంతుని ప్రతిమయందు (రూపమునందు) చిత్తము నిలుచునట్లు చేసుకొనుము).
(పైన చెప్పిన ప్రకారము అభ్యాసయోగము చేయలేకపోయిననాకు ప్రీతి కలిగించు పనులు, కీర్తించుట, నా కధలను వినుట నన్ను పూజించుట, మొదలగు భాగవత ధర్మములు - భగవద్భక్తులు చేయుపనులు - చేయుచు వాటియందే రతి కలిగి యుండుము. ఇట్లు నిష్కామ మనస్సుతో భాగవత ధర్మములను చేయుచుండుటవలన సత్వశుద్ధి కలిగి అందువలన ఆత్మజ్ఞానము కలుగుటద్వారా బ్రహ్మరూపమే లక్షణముగా గల పరమపదము, లేక పరమసిద్ధి, పరమశాంతియగు మోక్షమును పొందెదవు).
విషయములందు మనస్సు ఆసక్తమై యుండుటచేత భగవద్భక్తుల ధర్మములను ఆచరించలేకపోయినయడల తను చేయు కర్మలనన్నింటిని భగవంతునికి సమర్పించి ఇంద్రియములను నిగ్రహించి, కర్మఫలమందు ఆసక్తి వదలుకొని మోక్షము సిద్ధించుటకు భగవంతుని శరణు పొందుము).
(బ్రహ్మజ్ఞానమును పొందుటకు పైన చెప్పబడిన శ్రవణము అధ్యాసము మొదలగువాటికంటె జ్ఞానయోగము శ్రేష్టము. శ్రుతులవలన యుక్తివలన కలుగు ధ్యానము - ధ్యానయోగము - తత్వజ్ఞానమును కలుగచేయునది. నిధిధ్యాసమను పేరుగల యోగము మంచిది. దానికంటె అజ్ఞాని చేయు కర్మఫలత్యాగము - నిష్కామకర్మయోగము శ్రేష్టమైనది. అందుచేతనే ఎప్పుడోకాక తత్ క్షణమందే జననమరణరూపమైన సంసారము, దానికి కారణమగు కర్మలతో సహా క్షీణించి సిద్ధిని పొందును. హృదయమందుండు సమస్త కామములు (కోరికలు) ఎప్పుడు వీడిపోవునో అప్పుడే మర్త్యుడు (మృతికలవాడు, మనుజుడు) అమర్త్యుడు (మరణము లేనివాడు) అగును అనిన్నీ, మొదలగు శ్రుతిలోనివి, స్మృతిలోనివి అయిన వాక్యములు చెప్పుటవలన సమస్త కోరికలు విడుచుటచేతనే మోక్షము కలుగును. సమస్త కర్మలను త్యజించుట కామములను త్యజించుటయే). పైన చెప్పిన కారణములవలన అక్షర బ్రహ్మోపాసన కంటె సగుణ బ్రహ్మోపాసన (భక్తియోగము) సుకరమగుటవలన (సులభమగుటవలన) దానికంటె మందాధికారులకు శ్రేష్టమైనది).
(మందాధికారులైన నా భక్తులు బ్రహ్మజ్ఞానమువలన కలుగు ఫలమును - బ్రహ్మసాక్షాత్కారమును - ఎట్లు పొందగలరు అని వారి యడల కరుణించి భగవంతుడు సగుణబ్రహ్మోపాసనయను భక్తిరూపమైన యోగమును ప్రకటించెను. దీనివలన మనస్సును వశములో నుంచుకొనుటవలన బ్రహ్మసాక్షాత్కారమును పొందుదురు.)
"ఆర్తా జిజ్ఞాసు రర్థార్థీ జ్ఞానీ చ" - బాధలోనున్నవాడు, ఆత్మజ్ఞానము తెలుసుకో కోరువాడు, ప్రయోజనము కోరువాడు, జ్ఞాని - ఈ నలుగురు నా భక్తులే, కాని, వీరిలో జ్ఞాని (" బ్రహ్మవిత్ బ్రహ్మైవ భవతి" - అనుటచేత) “నా ఆత్మయే, నేనే" అని భగవంతుడు చెప్పుటచేత యథార్థముగా జ్ఞానులు (బ్రహ్మజ్ఞానము గలవారు) (జ్ఞానయోగులు) యోగవిత్తములు. అట్టివారివలన జ్ఞానము సంపాదించి నీవు దానిని ఆచరించవలెను).
మూర్థ్న్యాధాయాత్మనః ప్రాణమాస్థితో యోగధారణాం |
ఓమిత్యేకాక్షరం బ్రహ్మ వ్యాహరన్ మామనుస్మరన్ |
యః ప్రయాతిత్యజన్ దేహం స యాతి పరమాం గతిం ||. (శ్రీమద్భగవద్గీత - 8 - 12, 13)
"ప్రత్యా హృత్యేంద్రియ ద్వారాణ్యఖిలాని వీవేకతః |
సమ్యగ్సమస్త భోగేభ్యో దోషదృష్త్యా విశేషతః |
వైరాగ్యాభ్యాస యోగేన నిర్వృత్తికం మనో యథా |
భవేత్తథా సుహృద్దేశే సం యమ్యాతి ప్రయత్నతః |
క్రియాద్వారం తథా ప్రాణం సర్వతో వినిగృహ్యచ |
గురూపదిష్టమార్గేణ తథా భూమి జయక్రమాత్ |
స్థాసయిత్వా భృవోర్మధ్యే ధారణా మాత్మ గోచరాం |
సమాధి లక్షణం కర్తుం ప్రవృత్తస్తాం సమాస్థితః |
బ్రహ్మణో వాచకత్వా త్ప్రతీకత్వాత్సముచ్చరన్ |
ఓమిత్యేకాక్షరం బ్రహ్మ సర్వవ్యాపక మద్వయం |
ఓమిత్యస్యార్థమీశానం మాంచ సమ్యగనుస్మరన్ |
నాఢ్యామూర్థన్యయా దేహం త్యజన్ ధీరః ప్రయాతి యః |
నదేవ యాన మార్గేణ బ్రహ్మలోక ముపాసకః |
గత్వా భోగావసానేచ మద్రూపాంగతి ముత్తమాం |
సంప్రాప్తే ప్రతిసంచరే ||".
“స్యార్థమీశానం మాం చ సమ్యగనుస్మరన్ |
నాడ్యా మూర్థన్యయా దేహం త్యజన్ ధీరః ప్రయాతియః |
న దేవయాన మార్గేణ బ్రహ్మలోక పుపాసకః |
గత్వా భోగానసానేచ మద్రూపాంగతి ముత్తమాం |
ప్రాప్నోతి బ్రహ్మణా సార్థం సంప్రాప్తే ప్రతిసంచరే ||". (గీతాభావప్రకాశము 8 - 81 to 87)
(సమస్త భోగములు దోషములతో కూడినవి యని వివేకముతో గ్రహించి ఇంద్రియములన్నింటినీ భోగములవంక పోనియ్యక బాగుగా అరికట్టి మనస్సును వైరాగ్యాభ్యాసము అను యోగముద్వారా వృత్తులు వాటిపని చేయకుండునట్లు బాగా ప్రయత్నము చేసి హృదయమందు సం యమము చేసి, కర్మలన్నింటిని చేయు శక్తినిచ్చుటచేత వాటికి ద్వారమైన ప్రాణవాయువును ఆ ప్రకారముగానే నిగ్రహించి (స్వాధీనములోనుంచుకొని), గురూపదేశము ప్రకారము భూమి జయము పొంది, (ప్రాణాయామము బాగుగా చేయుటవలన శరీరమును తేలికగా చేసుకొని, భూమినుండి మీదకు లేచునట్లు చేయగలశక్తిని సంపాదించి), లేక, యోగాభ్యాసక్రమములో కలుగు భూమికలు ఒకదాని తర్వాత ఒకటిని అధిరోహించు శక్తిని పొంది), కనుబొమల మధ్యమందు ప్రాణవాయువుని నిలిపి, (ధారణను చేయగలిగి), ఇట్టి సమాధిలోనుండి, బ్రహ్మవాచకమైనదిన్నీ, బ్రహ్మకు ప్రతీకము (మారు) అయినదిన్నీ, ‘ఓం’ అను ఒకే అక్షరము అద్వయుడు, అన్నింటిలోను వ్యాపించియుండువాడు అయిన పరబ్రహ్మము అని నమ్మి, భావించి అట్టి పరబ్రహ్మము అయిన నన్ను (శ్రీకృష్ణభగవానుని), ఎడతెరిపి లేకుండునట్లు స్మరించుచు, శిరస్సులోనుండు బ్రహ్మనాడి ద్వారా దేహమును విడిచిపెట్టినవాడు దేవయానమార్గముగుండా, బ్రహ్మలోకమునకు వెళ్ళీ అచ్చట భోగములననుభవించినతర్వాత ఆ చతుర్ముఖ బ్రహ్మతో సహా పరబ్రహ్మరూపమైన ఉత్తమగతిని (పరమపదమును - మోక్షమును - వైకుంఠమును పొందును).
భృవోర్మధ్యే ప్రాణమావేశ్య సమ్యక్ స తం పరం పురుషముపైతి దివ్యం ||". (శ్రీమద్భగవద్గీత - 8 - 10)
"భగవద్విషయే ణాతి ప్రేమ్ణా యుక్తః సమాధినా |
సమాధి జన్య సంస్కార సమూహేన యతః |
పిమాన్ |
ఆదౌహృది వశీకృత్య తతో భూమిజయః క్రమాత్ |
సుషుమ్న యోర్థ్వగామిన్యా నాడ్యా (ఆ)చార్యోక్త మార్గతః |
స్థాపయిత్వా త్మనః ప్రాణమాజ్ఞాచక్రే సమాహితః |
బ్రహ్మరంధ్రాత్స ఉత్క్రామ్యోపాసకస్తం స్వ చింతితం |
"కవిం పురాణ" మత్యాది లక్షణం పురుషం పరం |
ద్యోతనాత్మకమీశాన మద్భుతం ప్రతిపద్యతే ||". (గీతాభావప్రకాశము - 8 - 72 to 75)
(మరణమునకు ముందు భగవంతుని స్మరించుచు, భగవంతునియందు గాఢమైన భక్తి కలిగియుండి, సమాధిలోనుండి, మొదట హృదయమందు భగవంతుని స్థిరముగా నుంచుకొని, తర్వాత ఆసనము స్థిరముచేసుకొని సహస్రార పద్మమువైపు పోవునాడి అయిన సుషుమ్నచేత గురువు చెప్పిన రీతిని ప్రాణమును ఆజ్ఞాచక్రమునందు నిలిపి, సమాహితమైన మనస్సుకలవాడై బ్రహ్మరంధ్రమునుండి ఉపాసకుడు ఉత్క్రమించి (పైకిపోయి) తన మనసులో ధ్యానించుచున్న పరమపురుషుని పొందును).
"అంతకాలంబు డదరిన బెగ్గడిలక దేహి దేహ పుత్ర కళత్రాది సందోహంబువలని మోహసాలంబు నిష్కామ కరవాలంబుననిర్మూలంబు జేసి, గేహంబు వెడలి పుణ్యతీర్థ జలావగాహంబు సేయుచు, నేకాంత శుచి ప్రదేశంబున విధివత్ప్రకారంబునం దుశాజిన చేలంబులతోడం గల్పితాసనుండై | మానసంబున నిఖిల జగత్త్పవితీకరణ సమార్థంబయి, యకారాది త్రివర్ణ కలితంబయి, బ్రహ్మ బీజంబైన, ప్రణవంబు సంస్మరించుచు, వాయువుల జయించి, విషయంబుల వెంటనంటి పాఱెడి యింద్రియంబుల బుద్ధి సారధియైన మనోనాయకంబులైన పగ్గంబుల బిగబట్టి మ్రొగ్గం దిగిచి దట్టంబులైన కర్మ ఘట్టంబుల నిట్టట్టు మెట్టెడు మనంబును శేముషీ బలంబున నిరోధించి భగవదాకారంబు తోడ బంధించి నిర్విషయంబయిన మనంబున భగవత్పదాద్యవయవయవంబుల గ్రమంబున ధ్యానంబు సేయుచు రజస్తమోగుణంబులచేత నాక్షిప్తంబును, విమూఢంబును నగు చిత్తంబు ధారణా వశంబున దద్గుణంబులవలన నయ్యెడి మలంబులం బోనడచి, నిర్మలచిత్తంబునం బరమంబైన విష్ణు పదంబునకుం జను - ధారణా నియమంబు గలుగ సుఖాత్మకంబగు విషయంబు నవలోకించు యోగికి భక్తి లక్షణంబైన యోగంబున వేగంబ మోక్షంబు సిద్ధించు" ( శ్రీమదాంధ్రమహాభాగవతము - 2 - 1 - 12)
ధ్రువుండు యమునానదిం గృతస్నానుండై నియతుండును, సమాహిత చిత్తుండునునై సర్వేశ్వరుని ధ్యానంబు సేయుచుం బ్రతి త్రిరాత్రాంతంబున కృత కషిత్థ బదరీఫల పారణుండునగుచు, దేహస్థితి ననుసరించి, యిటుల నొక్క మాసంబు హరిం బూజించి, యంతనుండు యాఱేసి దినంబుల కొక్కపరి కృతజీర్నతృణ పర్ణాహారుండగుచు, రెండవ మాసంబున విష్ణు సమారాధనంబు చేసి, యంతనుండి నవరాత్రంబుల కొకమాఱుదక భక్షణంబు సేయుచు, మూడవ మాసంబున మాధవునర్చించి, యంతనుండి ద్వాదశ దినంబుల కొకమాఱు వాయు భక్షణుండగుచు, జితశ్వాసుండై నాలవమాసంబునంపుండరీకాక్షుని భజియించి, యంతనుండి మనంబున నలయక నిరుచ్ఛ్వాసుండై యేక పదంబున నిలిచి, పరమాత్ము జింతించుచు నచేతనంబైన స్థాణువుంబోలె నైదవ మాసంబునుం జరిపె -
"సీ. సకల భూతేంద్రియాశ్రయమగు హృదయంబునందు విషయముల జెందనీక
మహదాది తత్వ సమాజమ్ములకును నాధారభూతమును బ్రధాన పూరు
షేశ్వరుడైనట్టి శాశ్వత బ్రహ్మంబు దనదైన హృదయపద్మమున నిలిపి
హరి రూపమునకంటె నన్యంబు నెఱుగక చిత్త మవ్విభునందు జేర్చియున్న
తే. కతన ముల్లోకములు సాల కంపమందె
వెండియును చేర్చి యయ్యర్భకుండు ధరణి
నొక్కపాదముబు మోపి నిల్చున్నవేళ
జేర్చి యచ్చాలు నంగుష్ట పీడ జేసి.
తే. వసుమతీ తల మర్థము గంగ జొచ్చె
భూరి మద దుర్నివారణ వారణేంద్ర
మెడను గుడి నొరగగ నడుగడునకును
జలనమొందెను జలనిదిగలము వోలె.
చ. అతడు ననన్య దృష్టిని చరాచర దేహి శరీర ధరాణా
స్థితి గల యీశునందు దన జీవితమున్ ఘటియింపజేసియే
కతగన దన్నిరోధమున గైకొని కంపమునొందె నీశ్వరుం
డతడు చలింప నజ్జగములన్నియు జంచలమయ్యె, భూవరా". (శ్రీమదాంధ్రమహాభాగవతము - 4 - 8 - 270 to 273)
దాగతి చిత్తేంద్రియముల దర్పము లడగున్
రాగద్వేషాదులు చను
బాగుగనాత్మకు సుఖానుభవముం గలుగున్".
"చ. వనరుచు నేమియుం దినినవానికి మిక్కిలి వెక్కసంబుగా
దిని వెలగబోయువానికిని, దీఱని నిద్దుర యెల్లప్రొద్దు చై
కొనబడియుండు వానికిని, గొంకొక రేపగలొక్కరీతి మే
ల్కొని వసియించు వానికి నగోచరము ల్వరయోగ మార్గముల్.” ( శ్రీసీతారామాంజనేయ సంవాదము - 1 - 98; 100)
(శ్రీమదాంధ్రమహాభాగవతము - 1 - 13 - 291)
(śāṃḍilyōpaniṣat)
(yama niyamamula nabhyasiṃci, anni vidhamula saṃgamunu vadali, satyamaṃdu, dharmamunaṃdu rati galavāḍai, kōpamunu jayiṃci, guruvunaku śuśrūṣa cēyuṭayaṃdu rati galiginavāḍai, talidaṃḍrulaku vidhēyuḍai, tana āśramamunaku ceppabaḍina sadācāra vidvat śikṣa poṃdinavāḍai, paṃḍlu duṃpalu, nīru labhiṃcu tapōvanamunu poṃdi, vēdaghōṣatō kūḍi ramyamaina pradēśamaṃdu, svadharmamaṃdu niratulaina brahmajñānulugala paṃḍlu, duṃpalu, puṣpamulu, nīru samṛddhigānuṃḍu pradēśamaṃdu, dēvāyātanamaṃdu, nadi oḍḍuna, paṭṭaṇamaṃdukāni palleyaṃdukāni śōbhanamaina maṭhamu, mikkili yettugakāni, mikkili veḍalpugagāni kāka, alpamaina dvāramu, āvupēḍatō aliki, anni vidhamulaina rakṣaṇa kaladāninigacēsi accaṭa upaniṣattula śravaṇamu cēyucu yōgamunāraṃbhiṃcavalenu).
marujjayō yasya siddha ssēva yēt tadguruṃ sadā |
guruvaktra prasādēna kuryāt prāṇajayaṃ budhaḥ |
vitasti pramitaṃ dairghyaṃ caturaṃgula vistṛtaṃ |
mṛdulaṃ dhavaḷaṃ prōktaṃ vēṣṭanāṃ bhara lakṣaṇaṃ |
nirudhyamārutaṃ gāḍhaṃ śakticālana yuktitaḥ |
aṣṭathā kuṃḍalēbhūtāṃ ṛjvīṃ kuryāttu kuṃḍalīṃ |
pāyōrākuṃcinaṃ kuryāt kuṃḍalīṃ cālayēttadā |
mṛtyuvaktragatasyāpi tasya mṛtyubhayaṃ kutaḥ |
ē tadēvaparaṃ guhyaṃ kathitastu mayātava |
vajrāsanagatō nityaṃ ūrvyākuṃcanamabhyasētc|
vāyunā jvalitō vahniḥ kuṃḍalīmaniśiṃ dahēt |
saṃtaptā sāgninā jīvaśakti strailōkyamōhinī |
praviśēccaṃdra khaṃḍētu suṣumnā vadanāṃtarē |
vāyunā vahninā sārthaṃ brahmagraṃdhiḥ bhinatti sā |
viṣṇu graṃdhiṃ tatō bhitvā rudra graṃdhēca tiṣṭati |
tatastu kubhakairgāḍhaṃ pūrayitvā punaḥpunaḥ |
adhyābhyāsē t sūrya bhēda mujjayīṃcāpi śītalīṃ |
bhastrāṃca sahitōnāma syāccatuṣṭaya kuṃbhakaḥ |
baṃdhatrayēṇa saṃ yuktaḥ kēvalaprāptikārakaḥ |
adhyāsalakṣaṇā, samyak kathayāmi samānataḥ |
ēkākinā samupagamya vivaktadēśaṃ prāṇādirūpaṃ amṛtaṃ paramārtha tatvaṃ |
laghvāśinā dhṛtimitā paribhāvitavyaṃ saṃsārarōga haramauṣadha madvitīyaṃ |
sūryānāḍyā samākṛṣya vāyumabhyāsa yōginā |
vidhivatkuṃbhakaṃ kṛtvā rēcayēt śītaraśminā |
udarē bahu rōgaghnaṃ krimidōṣaṃ nihaṃtica |
muhurmuhuridaṃ kāryaṃ sūryabhēda mudāhṛtaṃ |
nāḍībhyāṃ vāyu mākṛṣya kuṃḍalyāḥ pārśvayaiḥ kṣipēt |
dhārayē dudarē paścāt rēcayē diḍayā sudhīḥ |
kaṃṭhē kapādhi dōṣaghnaṃ śarīrāgni vivarthanaṃ |
gacchataḥ tiṣṭataḥ kāryamujjāyākhyaṃ tu kuṃbhakaṃ |
mukhēna vāyuṃ saṃ gṛhya ghrāṇa raṃdhrēca rēcayēt |
śītalīkaraṇaṃ cēdaṃ haṃti pittaṃ kṣudāṃ tuṣaṃ |
stanayō rathabhastrēvālōkārasya vēgataḥ |
rēcayēt vāyuṃ āśramaṃ dēhagaṃdhiyā |
yadhāśramō bhavēddēhē tathā sūryēṇa pūrayēt |
kaṃṭha saṃkōcanaṃ kṛtvā punaścaṃ drēṇa rēcayēt ||“. (yōgaśikhōpaniṣat)
(yōgābhyāsamu yokka lakṣaṇamu ippuḍu ceppucunnānu. ghuruvu nāśrayiṃci sēviṃci yatani prasādamuvalana - dayavalana - prāṇavāyuvunu tana svādhīnamulōniki teccukōvalenu - - - śakti cālana yuktivalana enimidi vidhamuluga nunna kuṃḍalini tinnagā vaṃkaralēkanuṃḍunaṭlu cēyavalenu - tarvāta vāyuvunu lōpaliki lāgiyuṃchi kuṃḍalini caliṃpa cēyavalenu - iṭlu cēsina mṛtyumukhamaṃdunna vānikainanu mṛtyubhayamu lēdu - ellapuḍu vajrāsanamulō nuṃḍi vāyuvunu mīdaku lāgiyuṃcuṭa abhyāsamu cēsukō valenu - ī vāyuvuvalana jvaliṃpacēsina agni kuṃḍalini aniśamu (ellapuḍu) dahiṃpacēyunu. iṭlu mūḍulōkamulanu dahiṃpacēyu ā agnicēta dahiṃpabaḍinadai jīvaśakti caṃdravaṃkavalenuṃḍu suṣumnayokka mukhamulō pravēśiṃcunu. adi vāyuvutōṭi agnitōnu kalisinadai brahmagraṃdhinibhēdiṃcunu - (nāḍula muḍini vippivēyunu. tarvāta viṣṇugraṃdhini bhēdiṃci rudragraṃdhilō nilucunu - tarvāta kuṃbhakamu cēyuṭavalana dānini maralamarala niṃpa valayunu - iṭlu abhyāsamu cēsukoni ujjayinī baṃdhamu (uḍyāṇabaṃdhamu) bhēdiṃcavalenu - evarunu lēni pradēśamaṃdu, mitāhāramutōnuṃḍi prāṇāyāmamu cēyavalenu - saṃsāramanu rōgamunu hariṃcivēyunu - vāyuvunu lōpaliki pīlci kuṃbhakamucēsi śītanāḍicē dānini rēciṃpavalayunu - iṭlu cēsina kaḍupulōnunna rōgamulanu pōgoṭṭi, krimi dōṣamunu lēkuṃḍacēyunu. māṭimāṭiki iṭlu cēyuṭa sūryanāḍi bhēdamani ceppabaḍinadi. nāḍulatō vāyuvunu lāgi kuṃḍaliyokka pārśvamaṃduṃcavalenu - tarvāta kaḍupulō nuṃcikoni iḍānāḍitō dānini rēciṃpavalenu. iṭlu cēsina kaṃṭhamaṃduṃḍu kaphamu modalagu dōṣamulu nivāriṃcunu, śarīramulōnunna agnini vṛddhi poṃdunaṭlu cēyunu - mukhamutō vāyuvunu pīlci mukkutō vadalivēyunu - iṭlucēsina calladanamu kalugunu - dīnivalana paityamu, ākali, appika lēkuṃḍunu - sūryanāḍidvārā vāyuvunu pūriṃci caṃdranāḍidvārā rēciṃpavalayunu)
yadhāgnirdārumadhyasthō nōttiṣṭēnmadhanaṃ vinā |
vinācābhyāsa yōgēna jñānadīpastathā naṣa - ||
(kaṭṭelōnuṃḍu agnini madhiṃcinagāni paikirādu - aṭlē abhyāsa yōgamucēta gāka jñānamu anu dīpamu jvaliṃpadu).
ēkākī yata cittātmā nirāśīra parigrahaḥ |
śucaudēśē pratiṣṭāpya sthiramāsanamātmanaḥ |
nātyucchritaṃ nātinīcaṃ cēlājina kuśōttaraṃ |
tattaikāgraṃ manaḥ kṛtvā yata cittēṃdriya kriyaḥ |
upaviśvāsanē yuṃjyāt yōgamātmaviśuddhayē |
samaṃ kāya śirōgrīvaṃ dhārayanna calaṃ sthiraḥ |
saṃprēkṣa nāsikāgraṃ svaṃ diśaścānavalōkayan |
praśāṃtātmā vigatabhīdbrahmacārivratē sthitaḥ |
manaḥ saṃ yamya maccittō yukta āsīta matparaḥ |
yuṃ jannēvaṃ sadātmānaṃ yōgī niyatamānasaḥ |
śāṃtiṃ nirvāṇaparamāṃ matsaṃsthāna madhigacchati |
nātyaśnatastu yōgō asti na caikāṃtamanaśnataḥ |
na cāti svapnaśīlasya jāgratō naiva cārjuna |
yuktāhāravihārasya yukta cēṣṭasya karmasu |
yukta svapnāvabhōdhasya yōgō bhavati duḥkhahā |
yadā viniyataṃ citta ātmanyēvāvatiṣṭatē |
nispṛhaḥ sarvakāmēbhyō yukta ityucyatē tadā |
yathā dīpō nivātasthō nēṃgatē sōpamā smṛtā |
yōginō yatacittasya yuṃjatō yōgamātmanaḥ |
yatrō paramatē cittaṃ niruddhaṃ yōgasēvayā |
yatra caivātmanātmānaṃ paśyannātmani tuṣyati |
sukhamātyaṃtikaṃ yattadbhuddhigrāhya matīṃdriyaṃ |
vētti yatra na caivāyaṃ sthitaścalati tatvataḥ |
yaṃ labdhvā cāparaṃ lābhaṃ manyatē nādhikaṃ tataḥ |
yasmin sthitōna duḥkhēna guruṇā vicālyatē |
taṃ vidyādduḥkhasaṃ yōgaviyōgaṃ yōgasaṃjñitaṃ |
sa niścayēna yōktavyō yōgō(a)nirvaṇṇa cētasā |
saṃkalpa prabhavān kāmān tyaktvā sarvānaśēṣataḥ |
manasaivēṃdriyagrāmaṃ viniyamya samaṃtataḥ |
śanaiśśanairuparamēdbhudyā dhṛtigṛhītayā |
ātmasaṃsthaṃ manaḥ kṛtvā na kiṃcidapi ciṃtayēt |
yatō yatō niścarati manaścaṃcalamasthiraṃ |
tatastatō niyamyeta dātmanyēva vaśaṃ nayēt |
praśāṃtamanasaḥ hyēnaṃ yōginaṃ sukhamuttamaṃ |
upaiti śāṃtarajasaṃ brahmabhūtamakalmaṣaṃ |
yuṃ jannēvaṃ sadātmānaṃ vigatakalmaṣaḥ |
sukhēna brahmasaṃsparśamatyaṃtaṃ sukhamaśnutē |
sarvabhūtasthamātmānāṃ sarvabhūtāni cātmani |
īkṣatē yōgayuktātmā sarvatra samadarśanaḥ |
sarva bhūtasthitaṃ yō māṃ bhajatyēkatvamāsthitaḥ |
sarvadhā vartamānōpi sa yōgī mayi vartatē |
ātmaupamyēna sarvatra samaṃ paśyati yōrjuna |
sukhaṃ vā yadi vā duḥkhaṃ sa yōgī paramō mataḥ |
- - - asaṃśayaṃ mahābāhō manō durnigrahaṃ calaṃ |
abhyāsēna ca kauṃtēya vairāgyēṇa ca gṛhyatē |
aṃ saṃ yatātmanā yōgō duṣprāpa itimē matiḥ ||
vaśyātmanā yatatā śakyō (a)vastu mupāyataḥ ||". (śrīmadbhagavadgīta - 6 - 10 to 32, 35,36, 40 to 45)
śṛtvā vēdāṃta vākyēbhyō matvā sadupavattibhiḥ |
ātmatatvaṃ tatastasmin nidhidhyāsana tatparaḥ |
cittaṃ samāhitaṃ kurvānnityamēkāṃta dēśagaḥ |
tyaktvā vikṣēpakāri tvā tsamastaṃ mamatāspadaṃ |
saṃ yatau cittadēhē ca yēna sōtyaṃta niścalaḥ |
paravairāgya dārḍhyēna nirāśīrvata tṛṣṇakaḥ |
citta vikṣēpakatyāgī yōgī tyakta parigrahaḥ ||
āsanāhāra niyamānāhē dānīṃ jagadguruḥ |
svabhāvataḥ saṃskārā dvā śuddhē dēśē sthiraṃ budhaḥ |
pratiṣṭāpyānanaṃ svasyanātyucchaṃ nāti nīcakaṃ |
kēśīṃ bṛśīṃ samāstīrya mṛdu janma kuśōpari |
carmōpari mṛdu svacchaṃ vastra māstīrya yōgirāṭ |
upaviśvāsanē tasmin manaḥ saṃ yamya sarvataḥ |
kṛtvaikāgraṃ sacittānāmiṃdriyāṇāṃ ca vṛttayaḥ |
samyaguparatā yasya sa samādhiṃ samabhyasēt |
nirvikṣēpatayā brahmasākṣātkāraika siddhayē |
na śayānō navātiṣṭannupaviśyēti śabdataḥ |
uktvāsanaṃ yōgasiddhyai dēhadhāraṇamucyatē |
samaṃ kṛtvā śirōgrīvāṃ kāyamadhyaṃ suniścalaṃ |
mūlādhārātsamārabhya mūrthāṃtaṃ dhārayan sthiraṃ |
sudṛḍha prayatnatō bhūtvā niṣkaṃpō yōgatatparaḥ |
laya vikṣēpa śāṃtyarthaṃ nāsukāgramavēkṣyaca |
kṛtyēva darśanā samyagiva śabdasya lōvanāt |
nāsā saṃprēkṣaṇaṃ nātra vivakṣitamitīśutaḥ |
digvīkṣaṇa makurvaṃ śca yōgaśca pratibaṃdhakaṃ |
ēvaṃ bhūta ssa āsītyētyurēṇānvayō mataḥ ||.
"rāgādu dōṣa śūnyatvāt śāṃtātmā dhyānavarjitaḥ |
yuktā yuktatva saṃdēhaḥ karmatyāgē bhayaṃ smṛtaṃ |
tacchūnyō nirbhayō bhūtvā ya dvā sarva bhayōṅghitaḥ |
brahmacaryaṃ vinācittaṃ dūṣitaṃ strīkṣaṇādibhiḥ |
niścalaṃ na pratīcisyādbrahmacarya mataścarēt |
nārāyaṇē parāṃ bhaktiṃ vinā brahmādvayē manaḥ |
sa kṣamaṃ niścalaṃ sthātuṃ bhaktiḥ kāryā tatō harau |
ētaddhvidhi nidhā yāha brahmacārītimādhavaḥ |
guru śuśrūṇaṃ bhikṣā brahmacarya madhāparaṃ |
yadyadvrataṃ bhavēdbrahma cāriṇastatra ca sthitaṃ |
manō nirviṣayaṃ kṛtvā vāsudēvē mayīśvarē |
pratyakcaitanya sadrūpēcittaṃ yasya samanmanāḥ |
ahamēva parānaṃda rūpatvēna paraḥ priyaḥ |
sarvasmājjīva paryaṃtāt puruṣārthaḥ samatparaḥ |
ēvaṃ cittanirōdhēna brahmākārākṛtā yadā |
cittavṛttiḥ sa āsīta na vṛttuṣṭētsvayaṃ tataḥ |".
"ēvaṃ pūrvōktarītyāhi yōgābhyāsaparō muniḥ |
vairāgyābhyāsa yōgēna manaḥ kurvassamāhitaṃ |
abhyāsāti śayēnaiva niruddhaṃ yēnamānasaṃ |
vṛttirūpā vikārāvā niruddhā yēna manasāḥ |
sa vṛtyuparitaṃ śāṃtiṃ nirvāṇa paramāṃ tathā |
tatvabōdha samutpatti dvārēṇājñānamāṃtaraṃ |
sakārya mapacādhyāśumukti paryava sāyinīṃ |
matsyarūpa parānaṃdarūpāṃ niṣṭhāṃ samuśnatē ||".
(upaniṣadvākyamuladvārā ātmatatvamunu - bhagavattatvamunu - vini, dānini mananamu cēsukoni, dāniyaṃdu nidhidhyāsanamu kudurcukoni, evarulēnicōṭa - ē vidhamaina aḍḍurānicōṭa - okkaḍu uṃḍi, cittamunu samāhitamu cēsukonavalenu - ‘idi nādi’ anu mamakāramu cittamunu caṃcaliṃpacēyunadi kanuka anniṃṭiyaṃdunu mamakāramu vadali, cittamunu, śarīramunu saṃ yatamonariṃci - tana vaśamulō nuṃcukoni, aṃduvalana mikkili niścaluḍai - ē vidhamugānainanu caṃcalamu lēnivāḍai - anniṃṭiyaṃdunu dhṛḍhamaina vairāgyamu kaligiyuṃḍi, aṃducēta dēniyaṃdunu tṛṣṇa (āśa) lēnivāḍai, dēninainanu parigrahiṃpakuṃḍavalenu.)
( iṭuvaṃṭi yōgiki āsana āhāraniyamamulu ceppabaḍinavi. eṭlaṃṭē - svabhāvamuvalanagāni, saṃskāramuvalanagāni śubhramaina sthalamaṃdu sthiramaina āsanamunu pratiṣṭiṃpavalenu - ērpāṭu cēsukonavalenu - ē āsanamu vēsukonina dīrghakālamu kadalaka medalaka uṃḍakalugunō aṭṭi āsanamu sthitamaina āsanamu. adi mikkili ettainadikāni, mikkili ettu takkuvadigāgāni uṃḍarādu. dānipaina - aṭṭi pradēśamupaina darbhalu(cīmalu modalaguvāṭivalana bādha āṭaṃkamu kalugakuṃḍuṭaku) vāṭipaina mṛduvaina carmamunu - lēḍi carmamunu - paṟaci, dānipaina śubhramaina, mettanaina baṭṭa paṟacavalenu. aṭṭi āsanamumīda kūrcuni manōvṛttulanu, iṃdriyavṛttulanu niyatamonariṃci manassunu ēkāgramugā(okēdāniyaṃdu lakṣyamukaladāninigā) cēsukoni, brahmasākṣātkāramunu poṃduṭayanu siddhi - yōga siddhikoṟamu, cittaśuddhikoṟaku - yōgamunu prāraṃbhiṃcavalenu - samādhilōnuṃḍuṭanu abhyāsamu cēsukonavalenu, "aṭṭi āsanamuna kūrcuni" ani ceppuṭacēta yōgābhyāsamu itara vidhamugā cēyakūḍadu, anagā - nilucunikāni, paḍukonikāni cēyarādu ani sūciṃpabaḍinadi).
(yōgamu siddhiṃcuṭaku āsanamu guṟiṃci ceppi śarīramu neṭluṃcavalenō yippuḍu ceppabaḍucunnadi - śirassunu, kaṃṭhamunu, śarīramunu (kāḷḷapainuṃḍu bhāgamunu) samamugā, tinnagā, kadalakuṃḍunaṭlu uṃci, mūlādhāra cakramu modalu śirassuvaṟaku nuṃḍu śarīrabhāgamunu tinnagā kadalakuṃḍunaṭluṃci, layavikṣēpamulu śāṃtiṃcuṭakugānu(lēkuṃḍuṭakugānu), mukku civaranu prayatniṃci cūcucu yōgamunaku pratibaṃdhakamu (avarōdhamu) kalugakuṃḍuṭaku dikkulu cūḍaka yuṃḍavalenu. rāgamu modalagu dōṣamulu lēnaṃduvalana śāṃtini poṃdina manassu galavāḍai, ē vidhamaina adhyāsayu lēnivāḍai, karmalanu cēyuṭalō dēnini cēyavalenu, dēnini cēyakūḍadu anu saṃdēhamuvalana kalugu bhayamu lēnivāḍai, lēka - ē vidhamina bhayamunu lēnivāḍai, brahmacaryamunavalaṃbhiṃcanidē strīlanu cūcuṭa modalaguvāṭivalana manassu dōṣamu kaluganadaguṭacēta, guru śuśrūṣa, bhikṣāṭanamu modalagunavi cēyucu brahmacaryamu navalaṃbhiṃci, advayuḍu, parabrahma yagu nārāyaṇunaṃdu niścalamaina bhakti lēnidē atani yaṃdu sthiramaina manassu kalugadukanuka aṭṭi bhakti kaligiyuṃḍi, bhagavaṃtuḍu tappa yitara viṣayamunu manassulōnuṃcaka(bhagavaṃtunē manassulō kaligiyunnavāḍai), bhagavaṃtuḍē paramānaṃdapradamaina mōkṣarūpuḍu aṃdaṟiki, anniṃṭiki parama puṣārthamainavāḍu; ani talacucu yōgayuktuḍai yuṃḍavalenu. ī sthitini vadalakuṃḍavalenu. paina ceppina prakāramu yōgabhyāsamu cēyuvāḍu - muni - vairāgyābhyāsayōgamucēta manassunu samāhitamu cēsukoni, yōgābhyāsamu tīvramainakoladi manassunu nirōdhiṃci, lēka, manōvṛttirūpamaina vikāramulanu nirōdhiṃci, ajñānamunu dāni kāryamunu tatvajñānamudvārā pōgoṭṭukoni, paramaśāṃti ayinadinnī, nā rūpamē ayina (bhagavaṃtuni rūpamē ayina) paramānaṃdamanadagu mukti (anuniṣṭanu) poṃdunu).
"yōgābhyāsaika niṣṭhasya prāhāhārādi saṃ yamaṃ |
bhuktaṃ sajjīryati svasya yadannaṃ dēha dhāraṇaṃ |
tadātma saṃ mitaṃ jñēyaṃ taditi kramya lōbhataḥ |
adhikaṃ cāśnatō nāsti yōgō ajīrṇādi dōṣataḥ |
atyalpāhāratōnāsti nāstyanāhārataḥ sa cā adhavā yōga śāstrōkta māhāraṃ naivalaṃghayēt |
pūrayē daśasānārthaṃ tṛtīya mudakēna tu |
vāyōḥ saṃcaraṇārthaṃtu cāturdha mavaśēṣayēt |
nidrayā krāta cittasya yōgābhyāsō na saṃbhavēt |
tatō nāstyāti nidrālōryōgō nāstyati jāgrataḥ |
annaviharaṇaṃ yasya niyataṃ parimāṇataḥ |
tathā parimitā cēṣṭā nidrā jāgaraṇi mitē |
sarvaduḥkha kṣayē hētustasya yōgō(a)sti sanmatēḥ |
abhiyuktaistadhaivōktaṃ yōgināṃ yōgasiddhayē ||
atrāhārārthaṃ karma kuryā daniṃdyaṃ |
kuryā dāhāraṃ prāṇa saṃdhāraṇārthaṃ |
prāṇāḥ saṃdhāryāstatva jijñāsanārthaṃ |
tatvaṃ jijñāsyaṃ yēna bhūyōna duḥkhaṃ ||".
(yōgābhyāsamu cēyuvāḍu avalaṃbhiṃcavalasina āhāramu modalaguvāṭi niyamamu iṭlu ceppabaḍinadi : - iṣṭamainadi (rucikaramainadi) dēhamunu nilupukonuṭaku kāvalasinaṃtadē ayina annamu tinina adi jīrṇamagunu - annasāramu śarīramaṃtaṭaku vyāpiṃci sattuva kalugacēyunu - āśakoladi aṃtaku miṃcunaṭlugā annamu tinina adi jīrṇamukāka rōgamunu kaligiṃcuṭacēta yōgamunaku aḍḍupaḍunu - yōgamu kalugakuṃḍacēyunu - aṭlē śarīramu nilupuṭaku taginaṃta āhāramu tinakapōyinanu āhāramunu bottigā tinakapōyinanu, yōgamu kudaradu; lēka yōgaśāstramulō ceppina āhāramu āhāraniyamamulanu atikramiṃca kūḍadu - adi eṭlaṃṭē - kaḍupulō sagamu āhāramucēta niṃpi, migilidānilō sagamu nīḷḷacē niṃpi migilinabhāgamu vāyusaṃcāramukoṟaku kāḷīgā nuṃcivēyavalenu - aṭlē atinidrakāni, ellapuḍu mēlkoniyuṃḍuṭakāni yōgamunakanukūliṃpavu. annamu tinuṭalō niṃdyamukāni karma cēyavalenu. aṭlē nidra, jagarta mitamugā cēsina - idi samastamaina duḥkhamulanu naśiṃpacēyunu - aṭṭivāniki yōgamu siddhiṃcunu. aṃducēta yōgasiddhikoṟaku yōgulaku ī prakāramu abhiyuktulainavāru ceppiyunnāru - aṃducēta - āhāramu koṟaku niṃdyamukānikarma cēyavalayunu - prāṇamunu śarīramulō dhariṃciyuṃcuṭaku āhāramu tinavalenu - tatva jijñāsa koṟaku dēhamulō prāṇamulanu dhariṃciyuṃcavalenu - tatvajijñāsa kalavāniki duḥkhamanunadi kalugadu).
"rajavyāmadhyamē yāmēkuryānnidrāṃ na cānyathā |
vinā prayōjanaṃ cēṣṭāṃ na kuryā ddhastapādayōḥ |
vṛthā cēṣṭā vṛthā karma bhavēnmaṃda dhiyāṃ nṛṇāṃ |
hitaṃ mēdhyaṃ mitaṃ yasya bhōjanaṃ prāṇadhārakaṃ |
gurusēvā mukhē yasya karmaṇyēvāṃghri saṃkramaḥ |
mitanidrā mitāvāṇī yasya bhāgavatasya ca |
yōgastasya sakāryāsyā jñānasya syādvi nāśakṛt ||“.
(rātri madhyayāmamaṃdu nidriṃcavalenu - itaravēḷala nidriṃcakūḍadu - prayōjanamulēnidē cētulatōgāni kāḷḷatōgāni yē prayōjanamu cēyarādu | vṛdhāgā ēpani cēsinanu maṃdabuddhigalavāraguduru. iṣṭamaina bhōjanamu, mitamugā bhujiṃcuṭa, anagā śarīramulō prāṇamunu nilupuṭaku kāvalasinaṃtamātramē bhujiṃcuṭa, mitamugā nidriṃcuṭa mitamugā māṭalāḍuṭa (mitabhāṣitvamu) - ivi yōgamunaku upayōgakaramulu - ajñānamunu naśiṃpacēyunavi -).
"yasmin kālē viśēṣēṇa svacchatvānniścalaṃ manaḥ |
pratīcyēva niruddhatvānniyamēnāva tiṣṭatē |
dṛṣṭā dṛṣṭāspadēbhyaśca kāmēbhyō dōṣa darśanāt |
tṛṣṇā vinirgatā yasya paravairāgya yōgataḥ |
tadā samāhitō yōgī siddha ityucyatē budhaiḥ ||
vātēna rahitē dēśē sthitōdī pōyathā calaḥ |
samāhitadhiyassōyaṃ dṛṣṭāṃtaściṃtitō budhaiḥ |
nirōdha bhūmau satataṃ samādhi manu tiṣṭataḥ |
satvō drēkēṇa yaccittaṃ prakāśakatayā calaṃ |
niścalō dīpa ētasya dṛṣṭāṃtō hariṇēritaḥ ||“.
(manassu śuddhamai eppuḍuṃḍunō - niścalamai yuṃḍunō - kāmamulu dōṣayuktamulani dṛḍhamaina vairāgyamu kuduruṭacēta tṛṣṇalēnivāḍai yuṃḍuvāḍu yōgiyani ceppabaḍunu - niścalamaina manassu eṭluṃḍunanagā gālilēnicōṭa dīpamu kadalakuṃḍanuṃḍunaṭlu manassuṃḍuṭayani yarthamu).
"ēvaṃ sāmānyatō yōgaṃ prōcyēdānīṃ viśēṣataḥ |
samādhiṃ vistarēṇāha bhagavān yōgināṃ gatiḥ |
pariṇāma viśēṣē hi yasminnabhyāsa pāṭavāt |
jātē cittaṃ niruddhaṃ sacchāṃtaṃ niśnēha dīpavat |
yasminśca pariṇāmē satyātmānaṃ cidadvayaṃ |
vēdāṃta mānasaṃ jātavṛtyā paśyaṃścidātmani |
tuṣya tyātma sukhādanyattōṣa hētōrabhāvataḥ |
ānaṃdaḥ para ēvātmā bhēdasaṃsargavarjitaḥ |
sa ēva svasvarūpēṇa vyajyatē puṇyakarmabhiḥ |
yāvadyāvattamōpaiti buddhau dharma samāhitaṃ |
tāvattāvadhi yaḥ svāsthyaṃ tāvatsukhōnnatiḥ ||
yatrāvasthā viśēṣē cidghanānaṃtā dvayaṃ sukhaṃ |
viṣayēṃdriya saṃ yōgānabhi vyaṃgyaṃ dhiyāccayā |
satvamātra pravāhinyā grāhyaṃ cānubhava tyayaṃ |
yatrāyaṃca sthitō vidvān nātma tatva svarūpataḥ |
naiva pracyavatē taṃca |
vidyādityanvayō munā ||.”
"yatrō paramatē cittamatyārabhya viśēṣaṇaiḥ |
cittāvasthāna viśēṣō ya uktastaṃ citta saṃ yamaṃ |
sarvaduḥkha virōdhitvā duḥkha saṃ yōga ghātakaṃ |
jānīyādduḥkha saṃ yōga viyōgaṃ saṃtamapyamuṃ |
viparītanayēnaiva yōga śabdā bhidēyakaṃ |
śāstrācāryagirāṃ bhāva viṣayōrthaḥ saniścayāt |
satya ēvēti yōktavyō yōgō nirvēda śūnyayā |
dhiyēti punarāhēśō yōgaḥ kāryatayōditaḥ |
sētsyēvēti niścitya bhavēsminvā bhavāṃtarē |
tyaktā nirvēda matyaṃta dhairya yuktēna cētasā |
yōgōstvabhyasanīyōyaṃ yadhōktaṃ sāṃpradāyikaiḥ |
utsēka udadhēryadvatkuśāgrē ṇaika biṃdunā |
manasō nigraha stadvadbhavēda paribhēdataḥ |” (gītābhāvaprakāśamu - 6 - 49 to 109)
"yamabhyāsāti vaiśadyā llabdhvā lābhaṃ cida dvayaṃ |
tatō naivāparaṃ lābhamadhikaṃ manyatē budhaḥ |
kṛtakṛtya tayā prāpta prāpaṇīyatayā tathā |
paramātma sukhē yasmin sthitō duḥkhēna nō muniḥ |
mahatā śastrapātādi hētukēnāpi cālyatē ||".
"yatrō paramatē cittamityārabhya viśēṣaṇaiḥ |
cittāvasthāna viśēṣō ya uktastaṃ taṃ citta saṃ yamaṃ |
sarvaduḥkha virōdhitvāt duḥkha saṃ yōga ghātakaṃ |
jānīyādduḥkha saṃ yōga viyōgaṃ saṃtamasya muṃ |
viparīta nayē naiva yōgaśabdābhi dēyakaṃ |
śāstrācāryagirāṃ bhāvaviṣayōrthaḥ sa niścayāt |
satya ēvēti yōktavyō yōgō nirvēda śūnyayā |
dhiyēti punarāhēśō yōgaḥ kāryatayōditaḥ |
sētsyē hētyē vēti niścitya bhavēsminvā bhavāṃtarē |
tyaktvā nirvēda matyaṃta dhairya yuktēna cētasā |
yōgōstvabhyasanīyō yaṃ yadhōktaṃ sāṃpradāyikaiḥ |
utsēka udadhēryadva tkuśāgrēṇaiva biṃdunā |
manasō nigraha stadvadbha vēdapari bhēdataḥ ||".
(yōgābhyāsamuvalana iṭlu ī sthitini poṃdinavāḍu iṃtakaṃṭe - advayuḍaina parabrahmakaṃṭe - adhikamainadi lēdani talaṃcunu - eṃducētananagā, tanu poṃdavalasina dhyēyamunu - sthānamunu - bhagavatsākṣātkāramunu poṃduṭavalana kṛtakṛtyuḍai yuṃḍunu kanuka, ika iṃtakaṃṭe sukhataramainadi - poṃdataginadi - maṟi yokaṭi lēdukanuka śastramulu vāṭivalana eṭṭi bādhakaliginanu ataḍu caliṃpaḍu - paina ceppina vidhamugā citta saṃ yamamu anni vidhamulaina duḥkhamulanu pōgoṭṭunadi, aṃducēta adi yōgamani ceppabaḍinadi. śāstravacanamulavalananu, ācāryula - guruvula - bōdhavalananu idi satyamani (yadārthamani) niścayiṃcukoni nirvēdaśūnyamaina buddhitō abhyasiṃpavalayunu).
vaśyātmanā tu yatatā śakyō(a)vāptu mupāyataḥ |” (śrīmadbhagavadgīta - 6 - 36)
"tābhyāma saṃ yataṃ yasya manō vikṣēpa śālinaḥ |
cittavṛtti nirōdhābhyō yōgasta syāti durlabhaḥ |
prārabdakarmaprābalā ccāṃcalyādi matō (a)syayat |
durnigrahatvaṃ cittasya tatramē sammatirharēḥ ||". ( gītābhāvaprakāśamu - 6 - 181, 182)
(cittavṛttini nirōdhiṃcuṭa yanu yōgamu manassaṃ yamamu lēnivāniki kuduruṭa cālakaṣṭamu. manassaṃ yamamu galavāniki abhyāsamuvalana - upāsanavalana śakyamagunu).
nānārōgō bhavēttasya kiṃcidyōgō na siddhyati ||”
(mitāhāramu - śarīramunu pōṣiṃcuṭaku cālinaṃta āhāramu kāka, amitamugā āhāramu tinucu evaḍu yōgamunu abhyasiṃcuṭaku āraṃbhiṃcunō, ataniki anēka rōgamulu vaccunu, yōgamu anunadi yē koṃcemainadiyu alavaḍadu).
abhyāsayōgamu lēka prāṇāyāmayōgamu mūḍu vidhamulu - prākṛtaprāṇāyāma yōgamu, vaikṛtaprāṇāyāma yōgamu, kēvala kuṃbhakaprāṇāyāmamu - ivi maṃtrayōgamu, layayōgamu, haṭhayōgamu ani kūḍa ceppabaḍucunnadi. ī yōgamulanabhyasiṃcuvāru muṃdugā yamamu, niyamamu, āsanamu, prāṇāyāmamu abhyasuṃcavalayunu - ivi yōgāṃgamulu - pūrvāṃgamulu - yōgābhyāsamuprāraṃbhiṃcina taruvāta pratyāhāramu, dhyānamu, dhāraṇa, samādhi anuvāṭini abhyasiṃcavalayunu. ivi uttarāṃgamulu - ī reṃḍu yōgamunaku aṣṭāṃgamulu ani ceppabaḍucunnavi. ī yōgābhyāsamunaku anukūlamagunaṭlu manassunu, iṃdriyamulanu aṃtarmukhamugā cēyuṭa mudra - mudra ayidu vidhamulu - khēcari, bhūcari, madhyama, khaṇmukhī, śāṃbhavī.
yē tvakṣaramanirdēśya mavyaktaṃ paryupāsatē |
sarvatragamaciṃtyaṃ ca kūṭasthamacalaṃ dhṛvaṃ |
sanniya myēṃdriya grāmaṃ sarvatra sama buddhayaḥ |
tē prāpnuvaṃti māmēva sarvabhūtahitē ratāḥ |
klēśō adhikarastēṣāmavyakta cētasāṃ |
avyaktā hi gatirduḥkhaṃ dēhavadbhiravāpyatē |
yē tu sarvāṇi karmāṇi mayi sanyasya matparāḥ |
ananyēnaiva yōgēna māṃ dhyāyaṃta upāsatē |
tēṣāmahaṃ samuddhartā mṛtyusaṃsārasāgarāt |
bhavāmi nacirātpārtha, mayyāvēśita cētasāṃ |
mayyēva mana ādhatsvamayi buddhi nivēśaya |
nivasiṣyasi mayyēva ata ūrthvaṃ na saṃśayaḥ |
adha cittaṃ samādhātuṃ na śaknōṣi mayi sthiraṃ |
abhyāsayōgēna tatō māmicchāptuṃ dhanaṃ jaya |
abhyāsēpyasamarthō (a)si matkarma paramō bhava |
madarthamapi karmāṇi kurvansiddhimavāpsyasi |
adhai tadapya śaktōsi kartuṃ madyōgamāśritaḥ |
sarvakarmaphalatyāgaṃ tataḥ kuru yatātmavān |
śrēyōhi jñānamabhyāsāt jñānā ddhyānaṃ viśiṣyatē |
dhyānātkarmaphalatyāgā styāgācchāṃtiranaṃtaraṃ ||. (śrīmadbhagavadgīta - 12 - 3 to 12)
"anirdēśya maśakyaṃ yadvyapadēṣṭuṃ girākṣaraṃ |
yatō (a)vyaktaṃ girāṃ vṛtti hētu jāti guṇōjghitaṃ |
guṇajāti kriyā yōgaṃ dvārīkṛtya girāṃ yataḥ |
pravṛttirnirviśēṣētu nāsti tēṣāmabhāvataḥ |
kutō jātyādi rāhityamityatrāha ramāpatiḥ |
sarvatragaṃ yatōvyāpi sarvakāraṇamadvayaṃ |
paricchinnasya kāryasya jātyādē ryōga darśanāt |
aparicchinna ciddhātōrnāsti tadgōga ityataḥ |
aciṃtyaṃ tanmanōvṛttērapya gōcara makṣaraṃ |
māyātatkāryarūpē yatkūṭē(a)dhiṣṭhāna bhāvataḥ |
tiṣṭhaṃ tyādhyasakēnaiva saṃbaṃdhē nā vikārica |
kūṭasthatvēna sarvēṣāṃ dōṣāṇāṃ haraṇaṃ kṛtaṃ |
atō māyāvikārāṇā madhiṣṭhānatayā calaṃ |
ata ēva dhṛvaṃ nityaṃ pariṇāma vivarjitaṃ |
śuddhamētādṛśaṃ brahma vēdāṃta śravaṇādi bhiḥ |
upāsyārthaṃ yadhā śāstraṃ viṣayī kṛtya saṃtataṃ |
tulya pratyaya saṃ tatyā tailadhāravadāsanaṃ |
yadassyupāsanaṃ tēna nidhidhyāsana saṃjñinā |
sākṣātkurvaṃti māṃ pratyagabhinnaṃ cidghanaṃ sukhaṃ |
- - - iṃdriyagrāma mupasaṃhṛtya sarvataḥ |
uktā śamādisaṃpatti rētēna su vipaścitāṃ |
sati bhōgābhilāṣēsyādiṃdriyāṇāṃ na saṃ yamaḥ |
ataḥ sarvatra bhōgēṣu tulyā yēṣāṃ matissadā |
śinyāharṣa viṣādābhyāṃ rāgadvēṣō jghi tā matiḥ |
samyag jñānēna taddhētō rajñānasya vināśanāt |
viṣayēṣu purābhyasta dōṣa dṛṣṭērbalātsvayaṃ |
abhilāṣa nivṛttēḥ syā diṃdriyāṇāṃ su saṃ yamaḥ |
ētē naiva vaśīkāra saṃjñaṃ vairāgya mīritaṃ |
ata ēvātma dṛṣṭyaitē hiṃsākaraṇa varjitāḥ |
sarvadā sarvabhūtānāṃ hita ēvaratā budhāḥ |
abhayaṃ sarvabhūtēbhyō mattaḥsvāhēti maṃtrataḥ |
dattāyaiḥ sarvabhūtēbhyō pya bhayātmaka dakṣiṇā |
ētēna kṛta sanyasāḥ smṛtau siddhāḥ prakīrtitāḥ |
abhayaṃ sarvabhūtēbhyō pyabhayātmaka dakṣiṇā |
ētēna kṛtasanyāsāḥ smṛtau siddhāḥ prakīrtitāḥ |
abhayaṃ sarva bhūtēbhyō datvā sanyāsa mācarēt |
sarvasādhana saṃpannāḥ saṃta ēvaṃ vithā janāḥ |
brahmabhūtāḥ svayaṃ sākṣātkarēṇa phala rūpiṇā |
māmakṣaraṃ paraṃbrahma śuddhamēvāpnu vaṃtitē |
prāgapi svātma bhūtāmē(a)vidyā hānyādvayēmayi |
tiṣṭhātī tyāśayō viṣṇōḥ śrīmadbhagavatō harēḥ |"
"sarvēṣāmapi bhōgēbhya āhṛtya saguṇē harau |
manaḥ pravēśē tatkarma paratvēca niraṃtaraṃ |
paraśraddhānvi tatvēca tēṣāṃ klēśō(a)dhikōstyapi |
paraṃ nirguṇabrahma ciṃtanāsakta cētasāṃ |
āyāsō (a)tiśayē nāsti hētu ma trāhamāpatiḥ |
yatō akṣarātmakaṃ brahma gaṃtavyaṃ tatphalātmakaṃ |
duḥkhaṃ yathā tathācaiva kṛcchrēṇaita da vāpyatē |
sarvasādhana saṃpanairapi dēhābhi mānibhiḥ |
atō akṣara dhiyāṃ dēhābhimāna tyāga hētukaḥ |
vēdāṃtaśravaṇādyaiśca saṃdēhāpana yātmakaḥ |
klēśō (a)dhikataraḥ prōktaḥ pūrvāpēkṣō vipaścitāṃ |
yadyapyēka phalaṃ tēṣā mubhayēṣāṃ tathāpi tu |
saguṇabrahma niṣṭhānāṃ sukarōpā yatō harēḥ |
padaṃ prāpnuvatāṃ śraiṣṭyaṃ saṃ mataṃ tadapēkṣayā |
yathā brahmavidāṃ tatva sākṣātkārēṇa muktatā |
tathā saguṇaniṣṭhānā mīśvarārādhānēna ca |
nirasta pratibaṃdhānāṃ vinācāryōpadēśanaṃ |
śravaṇādērvinā vṛtti mīśvarānugrahēṇa ca |
tatva jñānōdayē naiva sakāryā jñāna bhādhanāt |
prahlādādi va dētēṣāṃ kaivalyaṃ bhavati svayaṃ |
brahmalōkagatānāṃ vā bhōgaiśvaryāva sānataḥ |
bhavētkaivalya saṃsiddharbrahma vidyāphalaṃ paraṃ ||"
"yētu sarvāṇi karmāṇi vāsudēvē mayīśvarē |
samarpyātyaṃta matprēmṇā matsarā ssaṃta ādarāt |
nānyadālaṃbanaṃ yasya bhagavaṃtaṃ vihāyamāṃ |
tēna bhaktyākhya yōgēna vāsudēvaṃ ramāpatiṃ |
māmēva sarva sauṃdarya sāra sarvasya mīśvaraṃ |
ciṃtayaṃtaḥ sadānaṃdaṃ viṣayī kartumudyatāḥ |
citta vṛtyaika saṃtatyā tiṣṭaṃ tyāṃtaragē mayi |
tēṣāmēkāgrabhāvēna mayyāvēśita cētasāṃ |
mithyā jñānaṃ ca tatkāryaṃ mṛtyuḥ tadrūpasāgarāt |
anāyāsēna sarvāddhyēśuddhē brahmaṇi cidghanē |
sarvabādhāvagau tatvajñāna dānēna satvaraṃ |
ahaṃdhārayitā, pārtha, tasminnē kaiva janmani ||.”
"mayyēna saguṇau viṣṇau saṃkalpādhyātmakaṃ manaḥ |
sthāpayitvaṃ tathā buddhiṃ niścayaika svarūpiṇīṃ |
viṣayāṃtaranaṃ tyāgānmāmīśa manuciṃtaya |
ēvaṃ ciṃtayatastē yatphalaṃ syācchṛṇu tatsphuṭaṃ |
nivatsyasi mayidhyēyē labda jñānō madātmanā |
ē taddēha layādūrdhvaṃ nātraśaṃ kāsti kācana ||.”
"pratimādau haridhyānābhyāsaḥ syātpra thamaṃ nṛṇāṃ |
tadaśaktau nṛbhiḥ kāryō dharmō bhāgavataḥ sadā |
sarvakarmaphalatyāgaḥ tada śaktau ca sādhanaṃ |
aśakti tāratamyēna sādhana traya mucyatē |
maduktarītyā cittaṃ cēnnatvaṃ sthāvayi tuṃ kṣamaḥ |
mayīśvarē vāsudēvē niścalaṃ tarhi sarvadā |
āhṛtya sarvatō bāhya dēkasminnavalaṃbanē |
cētanaḥ sthāpanaṃ bhūyō bhūyō bhyāsaḥ sa ucyatē |
tatpūrvaka samādhiryastēna māṃ prāptumīśvaraṃ |
yatasva pratimādautvaṃ cittaṃ kuru samāhitaṃ ||”
"tatrāpi yadya śaktōni tathā matprīti sādhanaṃ |
matkīrtanaṃ macchravaṇaṃ madarthētyādi karmayat |
dharmō bhāgavataḥ sasyāt tasminnēkaratō bhava |
ēvaṃ bhāgavatān dharmānkurvanniṣkāma cētasā |
satvaśuddhyātma vijñānōtpatti dvārēṇa matparāṃ |
siddhaṃ prāpyusi sacchāṃtiṃ brahmabhāvaika lakṣaṇāṃ ||".
"viṣayākrāṃtacitta tvādyadya śaktōni karmatat |
kartruṃ tarvyakhilaṃ karma samarpya jagadīśvarē |
mayi maccharaṇō bhūtvā vivēkī saṃ yatēṃdriyaḥ |
sarvakarma phalāsaṃgaṃ tyaja tvaṃ mukti siddhayē ||.”
"jñānartha śravaṇābhyāsāt jñānaṃ jñānaṃ śrēṣṭataraṃ bhavēt |
niṣpannē śruti yuktabhyāṃ tatō jñānaṃ viśiṣyatē |
nidhidhyāsana saṃjñaṃ yattatva jñānaika kāraṇaṃ |
tatō pyajñakṛtaḥ karmaphalatyāgō viśiṣyatē |
ityēvaṃ stūyatē tasmā tsahētōssaṃ sṛtēḥ kṣayaṃ |
tat kṣaṇē śāṃtisiddhirnakālāṃtara mapēkṣatē |
yadā sarvē pramucyaṃtē kāmā yēsya hṛdi sthitāḥ |
adhamartyō (a)mṛtō bhavatyatra brahma samaśnutē |
prajahāti yadā kāmā nityādau ca śrutau smṛtau |
sarvakāmaparityāgō mōkṣahētu tayā mataḥ |
sarvakarmaphalatyāgaḥ kāmatyāgatva sāmyataḥ |
stūyatē kēvalaṃ yasmā drōcanārthā tviyaṃ stutiḥ |
- - - tadēvaṃ duṣkaratvēnākṣarōpāsanatō varaṃ |
saguṇōpāsanaṃ prōktaṃ sukaratvādi hētunā |
aśakti tāratamyānuvādēna bhagavān svayaṃ |
vidadhau sādhanānyatra dṛṣṭvā maṃdādhi kāriṇaḥ ||".
"kathaṃ nu nāma madbhaktā bhūtvā maṃdādhikāriṇaḥ |
viśēyuḥ phalabhūtāyāṃ vidhyāyā makṣarātmanaḥ |
ityabhiprāya īśasya taduktaṃ sāṃpradāyikaiḥ |
nirviśaṣaṃ paraṃbrahma sākṣātkartu manīśvarāḥ |
yēmaṃdāstē (a)nu kaṃpyaṃtē saviśēṣa nirūpaṇaiḥ |
vasīkṛtē manasyēṣāṃ saguṇa brahma śīlanāt |
tadēvāvirbhavētsākṣā dupēkṣyōpādhi kalpanaṃ |
akṣarōpāsa kāstasmā dvastutō yōga vittamāḥ ||
priyōhi jñāninō (a)tyarthamahaṃ, sa ca mama priyaṃ |
udārāḥ sarva ēvaitē jñānī tvātmaiva mē mataṃ |
ityādau jñāniprāśasya matyaṃtaṃ hariṇēritaṃ |
tēṣāmēva tvayā jñānaṃ samāsā dyādhi kāritāṃ |
sadānusaraṇīyaṃ cētyāśayaḥ śrīharērayaṃ ||".
(gītābhāvaprakāśamu - 12 - 22 to 42, 44 to 54, 63 to 68, 72 to 74, 77 to 81, 82 to 84, 85,86, 88 to 93, 95 to 103)
(parabrahma avyaktamu, sūkṣmāti sūkṣmamaguṭacēta kanabaḍanidi. aṃducēta niṭuvaṃṭidi ani vyapadēśuṃcuṭaku śakyamu kānidi, vākkucē ceppuṭaku vīlukānidi, nāśamu lēnidi, anniṃṭilōnu, anni cōṭlanu galadi - kanukanē vyāpi - (aṃtaṭanu vyāpiṃci yuṃḍunadi) - aparicchinna caitanyamu aguṭavalana jātyādi viśēṣamulu lēnidi. manōvṛtticēta ālōciṃcuṭaku vīlukānidi aguṭacēta aciṃtyamu, vikāramulu (mārpulu) lēnidaguṭacēta kūṭasthamu (kūṭamuvale nuṃḍunadi) māyavalana kalugu vikāramulaku atītamagunadikanuka acalamainadi - caliṃpanidi - kadalanidi - dhruvamu aninnī ceppabaḍinadi. iṭṭi śuddhamaina nirguṇa parabrahmamunu upaniṣattula śravaṇamu modalaguvāṭicēta śāstraprakāramu upāsana cēyuṭaku viṣayamugā cēsukoni koṃdaṟu ī jñānayōgamunavalaṃbhiṃci nannu - bhagavaṃtuni sākṣātkariṃcukonedaru).
(iṃdriyamulanu vāṭivāṭi viṣayamulanuṃḍi nivartiṃci - anagā, śamamu, damamu modalagu vāṭinabhyasiṃci - saṃtōṣamu vaccinanu, duḥkhamuvaccinanu, okē rītigā talaci, rāgadvēṣamulanu vadali, samasta bhūtamulaṃdu hitamunē cēyu buddhi kaligiyuṃḍuṭacēta - ī vidhamagu sādhanamulu galavārai vāri yōgamunaku phalarūpamagu parabrahma sākṣātkāramunu poṃduduru).
(saguṇabrahmanu - sākārabrahmanu - upāsiṃcu yōgulu manassunu annividhamulayina saukhyamulanuṃḍi maraliṃci, bhagavaṃtuniki saṃbaṃdhiṃcina karmalaṃdē ellapuḍu tatparatvamuceṃdi, goppa śraddha kaligiyuṃḍavalenu - aṃducēta aṭṭi yōgulaku - upāsakulaku - kaṣṭamuganē yuṃḍunu. ayinanu nirguṇa parabrahmanu - nirākāra parabrahmanu - upāsiṃcuvāru iṃtakaṃṭe heccu kaṣṭamunu ceṃduduru. eṃducētananagā, vāru anni vidhamula sādhanamulu galavārainanu dēhābhimānamunu vadalavalenu, vēdāṃtaśravaṇamu cēyavalenu, saṃdēha nivṛtti cēsukonavalenu. nirguṇaparabrahmōpāsakulaku saguṇabrahmōpāsakulaku phalamu okaṭē ayinanu saguṇabrahmōpāsakula sādhanamu sukaramainadi. brahmavēttalaku (brahmajñānulaku - jñānayōgulaku) tatvasākṣātkāramucēta mukti kalugunaṭlē saguṇabrahmōpāsanacēyuvāralaku bhagavaṃtuni (saguṇa brahmanu) ārādhiṃcuṭa dvārā gurūpadēśamu lēkuṃḍaganē pratibaṃdhamulanniṃṭini pōgoṭṭukoni, śravaṇamukūḍā lēkuṃḍaganē, bhagavaṃtuni anugrahamu kaluguṭavalananē tatvajñānamu (brahmajñānamu) galavāḍai ajñānamu kāryamutō saha viḍipōyinaṃduna prahlāduḍu modalaguvārivale kaivalyamunu poṃduduru. brahmalōkamunaku brahmalōkamunaku veḷḷinavāru akkaḍabhōgamula nanubhaviṃcana tarvāta brahmajñānaphalamaina kaivalyamunu poṃduduru).
(vāsudēvuḍu, īśvaruḍu ayina nāyaṃdu samasta karmalanu samarpiṃci, nāyaṃdatyaṃta prēma kaligi, nāyaṃdē tatparulai, nēnugāka itaramaina ālaṃbanamu (ādhāramu) lēka, - iṭlu bhaktiyōgamucēta vāsudēvuḍu, īśvaruḍu, sauṃdaryagani yagu nannu guṟiṃci ciṃtiṃcucu manassulō dhyānamunaku nannē viṣayamugā cēsukoni, nāyaṃdē āvēśiṃpabaḍina ēkāgrabuddhigalavāralanu mithyājṅānamu, dāni kāryamu ayina (dānivalana kalugu) mṛtyurūpamaina saṃsāramunuṃḍi śuddhabrahmamu, caitanyaghanamu ayina nālōnaku āyāsamu lēkuṃḍaganē, ā janmamunaṃdē uddariṃcedanu).
(saguṇabrahmanaina - sākārabrahmanaina - nāyaṃdu saṃkalpamulu cēyu nī ādhyātmakamanassunu nilupumu. niścayamucēyu svabhāvamugala nī buddhini, nēnugāni itaraviṣayamulanu viḍicipeṭṭi, īśvaruḍanaina nannē ciṃtiṃcunaṭlu cēyumu - iṭlu cēyuṭavalana kalugu phalamu ēmanagā brahmajñānamu kalavāḍavaguṭacēta nā rūpamunu poṃdi ("brahmavid brahmaiva bhavati") ī dēhāpatanānaṃtaramu (canipōyinatarvāta) nī dhyēyavastuvaina nāyaṃdē nivasiṃcedavu).
(paina ceppabaḍina saguṇabrahmadhyānamu vārivāri śaktinibaṭṭi mūḍu vidhamulugā cēyavaccunu - modaṭidi - bhagavaṃtuni pratima (vigrahamu) nokadāniyaṃdu bhagavaṃtuḍanu bhāvamu kaligiyuṃḍi dānini dhyāniṃcuṭa abhyāsamu cēsukonavalenu - aṭlu cēyuṭaku śakti lēniyaḍala bhāgavata dharmamunu - bhagavadbhaktula dharmamunu) avalaṃbhiṃcavalenu. idi kūḍa cēya śaktilēniyaḍala tānu cēyu samasta karmalaphalamunaṃdāsaktilēka yuṃḍavalenu - ī mūḍu vidhamulanu cēyuṭaku śakti lēnappuḍu bāhya viṣayamulanniṃṭinuṃḍi cittamunu maraliṃci vāsudēvuḍu, īśvaruḍu ayina nāyaṃdu lagnamucēyu prayatnamunu marala marala cēyucuṃḍumu. ī abhyāsayōgamucēta bhagavaṃtuni pratimayaṃdu (rūpamunaṃdu) cittamu nilucunaṭlu cēsukonumu).
(paina ceppina prakāramu abhyāsayōgamu cēyalēkapōyinanāku prīti kaligiṃcu panulu, kīrtiṃcuṭa, nā kadhalanu vinuṭa nannu pūjiṃcuṭa, modalagu bhāgavata dharmamulu - bhagavadbhaktulu cēyupanulu - cēyucu vāṭiyaṃdē rati kaligi yuṃḍumu. iṭlu niṣkāma manassutō bhāgavata dharmamulanu cēyucuṃḍuṭavalana satvaśuddhi kaligi aṃduvalana ātmajñānamu kaluguṭadvārā brahmarūpamē lakṣaṇamugā gala paramapadamu, lēka paramasiddhi, paramaśāṃtiyagu mōkṣamunu poṃdedavu).
viṣayamulaṃdu manassu āsaktamai yuṃḍuṭacēta bhagavadbhaktula dharmamulanu ācariṃcalēkapōyinayaḍala tanu cēyu karmalananniṃṭini bhagavaṃtuniki samarpiṃci iṃdriyamulanu nigrahiṃci, karmaphalamaṃdu āsakti vadalukoni mōkṣamu siddhiṃcuṭaku bhagavaṃtuni śaraṇu poṃdumu).
(brahmajñānamunu poṃduṭaku paina ceppabaḍina śravaṇamu adhyāsamu modalaguvāṭikaṃṭe jñānayōgamu śrēṣṭamu. śrutulavalana yuktivalana kalugu dhyānamu - dhyānayōgamu - tatvajñānamunu kalugacēyunadi. nidhidhyāsamanu pērugala yōgamu maṃcidi. dānikaṃṭe ajñāni cēyu karmaphalatyāgamu - niṣkāmakarmayōgamu śrēṣṭamainadi. aṃducētanē eppuḍōkāka tat kṣaṇamaṃdē jananamaraṇarūpamaina saṃsāramu, dāniki kāraṇamagu karmalatō sahā kṣīṇiṃci siddhini poṃdunu. hṛdayamaṃduṃḍu samasta kāmamulu (kōrikalu) eppuḍu vīḍipōvunō appuḍē martyuḍu (mṛtikalavāḍu, manujuḍu) amartyuḍu (maraṇamu lēnivāḍu) agunu aninnī, modalagu śrutilōnivi, smṛtilōnivi ayina vākyamulu ceppuṭavalana samasta kōrikalu viḍucuṭacētanē mōkṣamu kalugunu. samasta karmalanu tyajiṃcuṭa kāmamulanu tyajiṃcuṭayē). paina ceppina kāraṇamulavalana akṣara brahmōpāsana kaṃṭe saguṇa brahmōpāsana (bhaktiyōgamu) sukaramaguṭavalana (sulabhamaguṭavalana) dānikaṃṭe maṃdādhikārulaku śrēṣṭamainadi).
(maṃdādhikārulaina nā bhaktulu brahmajñānamuvalana kalugu phalamunu - brahmasākṣātkāramunu - eṭlu poṃdagalaru ani vāri yaḍala karuṇiṃci bhagavaṃtuḍu saguṇabrahmōpāsanayanu bhaktirūpamaina yōgamunu prakaṭiṃcenu. dīnivalana manassunu vaśamulō nuṃcukonuṭavalana brahmasākṣātkāramunu poṃduduru.)
"ārtā jijñāsu rarthārthī jñānī ca" - bādhalōnunnavāḍu, ātmajñānamu telusukō kōruvāḍu, prayōjanamu kōruvāḍu, jñāni - ī naluguru nā bhaktulē, kāni, vīrilō jñāni (" brahmavit brahmaiva bhavati" - anuṭacēta) “nā ātmayē, nēnē" ani bhagavaṃtuḍu ceppuṭacēta yathārthamugā jñānulu (brahmajñānamu galavāru) (jñānayōgulu) yōgavittamulu. aṭṭivārivalana jñānamu saṃpādiṃci nīvu dānini ācariṃcavalenu).
mūrthnyādhāyātmanaḥ prāṇamāsthitō yōgadhāraṇāṃ |
ōmityēkākṣaraṃ brahma vyāharan māmanusmaran |
yaḥ prayātityajan dēhaṃ sa yāti paramāṃ gatiṃ ||. (śrīmadbhagavadgīta - 8 - 12, 13)
"pratyā hṛtyēṃdriya dvārāṇyakhilāni vīvēkataḥ |
samyagsamasta bhōgēbhyō dōṣadṛṣtyā viśēṣataḥ |
vairāgyābhyāsa yōgēna nirvṛttikaṃ manō yathā |
bhavēttathā suhṛddēśē saṃ yamyāti prayatnataḥ |
kriyādvāraṃ tathā prāṇaṃ sarvatō vinigṛhyaca |
gurūpadiṣṭamārgēṇa tathā bhūmi jayakramāt |
sthāsayitvā bhṛvōrmadhyē dhāraṇā mātma gōcarāṃ |
samādhi lakṣaṇaṃ kartuṃ pravṛttastāṃ samāsthitaḥ |
brahmaṇō vācakatvā tpratīkatvātsamuccaran |
ōmityēkākṣaraṃ brahma sarvavyāpaka madvayaṃ |
ōmityasyārthamīśānaṃ māṃca samyaganusmaran |
nāḍhyāmūrthanyayā dēhaṃ tyajan dhīraḥ prayāti yaḥ |
nadēva yāna mārgēṇa brahmalōka mupāsakaḥ |
gatvā bhōgāvasānēca madrūpāṃgati muttamāṃ |
saṃprāptē pratisaṃcarē ||".
“syārthamīśānaṃ māṃ ca samyaganusmaran |
nāḍyā mūrthanyayā dēhaṃ tyajan dhīraḥ prayātiyaḥ |
na dēvayāna mārgēṇa brahmalōka pupāsakaḥ |
gatvā bhōgānasānēca madrūpāṃgati muttamāṃ |
prāpnōti brahmaṇā sārthaṃ saṃprāptē pratisaṃcarē ||". (gītābhāvaprakāśamu 8 - 81 to 87)
(samasta bhōgamulu dōṣamulatō kūḍinavi yani vivēkamutō grahiṃci iṃdriyamulanniṃṭinī bhōgamulavaṃka pōniyyaka bāgugā arikaṭṭi manassunu vairāgyābhyāsamu anu yōgamudvārā vṛttulu vāṭipani cēyakuṃḍunaṭlu bāgā prayatnamu cēsi hṛdayamaṃdu saṃ yamamu cēsi, karmalanniṃṭini cēyu śaktiniccuṭacēta vāṭiki dvāramaina prāṇavāyuvunu ā prakāramugānē nigrahiṃci (svādhīnamulōnuṃcukoni), gurūpadēśamu prakāramu bhūmi jayamu poṃdi, (prāṇāyāmamu bāgugā cēyuṭavalana śarīramunu tēlikagā cēsukoni, bhūminuṃḍi mīdaku lēcunaṭlu cēyagalaśaktini saṃpādiṃci), lēka, yōgābhyāsakramamulō kalugu bhūmikalu okadāni tarvāta okaṭini adhirōhiṃcu śaktini poṃdi), kanubomala madhyamaṃdu prāṇavāyuvuni nilipi, (dhāraṇanu cēyagaligi), iṭṭi samādhilōnuṃḍi, brahmavācakamainadinnī, brahmaku pratīkamu (māru) ayinadinnī, ‘ōṃ’ anu okē akṣaramu advayuḍu, anniṃṭilōnu vyāpiṃciyuṃḍuvāḍu ayina parabrahmamu ani nammi, bhāviṃci aṭṭi parabrahmamu ayina nannu (śrīkṛṣṇabhagavānuni), eḍateripi lēkuṃḍunaṭlu smariṃcucu, śirassulōnuṃḍu brahmanāḍi dvārā dēhamunu viḍicipeṭṭinavāḍu dēvayānamārgamuguṃḍā, brahmalōkamunaku veḷḷī accaṭa bhōgamulananubhaviṃcinatarvāta ā caturmukha brahmatō sahā parabrahmarūpamaina uttamagatini (paramapadamunu - mōkṣamunu - vaikuṃṭhamunu poṃdunu).
bhṛvōrmadhyē prāṇamāvēśya samyak sa taṃ paraṃ puruṣamupaiti divyaṃ ||". (śrīmadbhagavadgīta - 8 - 10)
"bhagavadviṣayē ṇāti prēmṇā yuktaḥ samādhinā |
samādhi janya saṃskāra samūhēna yataḥ |
pimān |
ādauhṛdi vaśīkṛtya tatō bhūmijayaḥ kramāt |
suṣumna yōrthvagāminyā nāḍyā (ā)cāryōkta mārgataḥ |
sthāpayitvā tmanaḥ prāṇamājñācakrē samāhitaḥ |
brahmaraṃdhrātsa utkrāmyōpāsakastaṃ sva ciṃtitaṃ |
"kaviṃ purāṇa" matyādi lakṣaṇaṃ puruṣaṃ paraṃ |
dyōtanātmakamīśāna madbhutaṃ pratipadyatē ||". (gītābhāvaprakāśamu - 8 - 72 to 75)
(maraṇamunaku muṃdu bhagavaṃtuni smariṃcucu, bhagavaṃtuniyaṃdu gāḍhamaina bhakti kaligiyuṃḍi, samādhilōnuṃḍi, modaṭa hṛdayamaṃdu bhagavaṃtuni sthiramugā nuṃcukoni, tarvāta āsanamu sthiramucēsukoni sahasrāra padmamuvaipu pōvunāḍi ayina suṣumnacēta guruvu ceppina rītini prāṇamunu ājñācakramunaṃdu nilipi, samāhitamaina manassukalavāḍai brahmaraṃdhramunuṃḍi upāsakuḍu utkramiṃci (paikipōyi) tana manasulō dhyāniṃcucunna paramapuruṣuni poṃdunu).
"aṃtakālaṃbu ḍadarina beggaḍilaka dēhi dēha putra kaḷatrādi saṃdōhaṃbuvalani mōhasālaṃbu niṣkāma karavālaṃbunanirmūlaṃbu jēsi, gēhaṃbu veḍali puṇyatīrtha jalāvagāhaṃbu sēyucu, nēkāṃta śuci pradēśaṃbuna vidhivatprakāraṃbunaṃ duśājina cēlaṃbulatōḍaṃ galpitāsanuṃḍai | mānasaṃbuna nikhila jagattpavitīkaraṇa samārthaṃbayi, yakārādi trivarṇa kalitaṃbayi, brahma bījaṃbaina, praṇavaṃbu saṃsmariṃcucu, vāyuvula jayiṃci, viṣayaṃbula veṃṭanaṃṭi pāṟeḍi yiṃdriyaṃbula buddhi sāradhiyaina manōnāyakaṃbulaina paggaṃbula bigabaṭṭi mroggaṃ digici daṭṭaṃbulaina karma ghaṭṭaṃbula niṭṭaṭṭu meṭṭeḍu manaṃbunu śēmuṣī balaṃbuna nirōdhiṃci bhagavadākāraṃbu tōḍa baṃdhiṃci nirviṣayaṃbayina manaṃbuna bhagavatpadādyavayavayavaṃbula gramaṃbuna dhyānaṃbu sēyucu rajastamōguṇaṃbulacēta nākṣiptaṃbunu, vimūḍhaṃbunu nagu cittaṃbu dhāraṇā vaśaṃbuna dadguṇaṃbulavalana nayyeḍi malaṃbulaṃ bōnaḍaci, nirmalacittaṃbunaṃ baramaṃbaina viṣṇu padaṃbunakuṃ janu - dhāraṇā niyamaṃbu galuga sukhātmakaṃbagu viṣayaṃbu navalōkiṃcu yōgiki bhakti lakṣaṇaṃbaina yōgaṃbuna vēgaṃba mōkṣaṃbu siddhiṃcu" ( śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 2 - 1 - 12)
dhruvuṃḍu yamunānadiṃ gṛtasnānuṃḍai niyatuṃḍunu, samāhita cittuṃḍununai sarvēśvaruni dhyānaṃbu sēyucuṃ brati trirātrāṃtaṃbuna kṛta kaṣittha badarīphala pāraṇuṃḍunagucu, dēhasthiti nanusariṃci, yiṭula nokka māsaṃbu hariṃ būjiṃci, yaṃtanuṃḍu yāṟēsi dinaṃbula kokkapari kṛtajīrnatṛṇa parṇāhāruṃḍagucu, reṃḍava māsaṃbuna viṣṇu samārādhanaṃbu cēsi, yaṃtanuṃḍi navarātraṃbula kokamāṟudaka bhakṣaṇaṃbu sēyucu, mūḍava māsaṃbuna mādhavunarciṃci, yaṃtanuṃḍi dvādaśa dinaṃbula kokamāṟu vāyu bhakṣaṇuṃḍagucu, jitaśvāsuṃḍai nālavamāsaṃbunaṃpuṃḍarīkākṣuni bhajiyiṃci, yaṃtanuṃḍi manaṃbuna nalayaka nirucchvāsuṃḍai yēka padaṃbuna nilici, paramātmu jiṃtiṃcucu nacētanaṃbaina sthāṇuvuṃbōle naidava māsaṃbunuṃ jaripe -
"sī. sakala bhūtēṃdriyāśrayamagu hṛdayaṃbunaṃdu viṣayamula jeṃdanīka
mahadādi tatva samājammulakunu nādhārabhūtamunu bradhāna pūru
ṣēśvaruḍainaṭṭi śāśvata brahmaṃbu danadaina hṛdayapadmamuna nilipi
hari rūpamunakaṃṭe nanyaṃbu neṟugaka citta mavvibhunaṃdu jērciyunna
tē. katana mullōkamulu sāla kaṃpamaṃde
veṃḍiyunu cērci yayyarbhakuṃḍu dharaṇi
nokkapādamubu mōpi nilcunnavēḷa
jērci yaccālu naṃguṣṭa pīḍa jēsi.
tē. vasumatī tala marthamu gaṃga jocce
bhūri mada durnivāraṇa vāraṇēṃdra
meḍanu guḍi noragaga naḍugaḍunakunu
jalanamoṃdenu jalanidigalamu vōle.
ca. ataḍu nananya dṛṣṭini carācara dēhi śarīra dharāṇā
sthiti gala yīśunaṃdu dana jīvitamun ghaṭiyiṃpajēsiyē
katagana dannirōdhamuna gaikoni kaṃpamunoṃde nīśvaruṃ
ḍataḍu caliṃpa najjagamulanniyu jaṃcalamayye, bhūvarā". (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 4 - 8 - 270 to 273)
dāgati cittēṃdriyamula darpamu laḍagun
rāgadvēṣādulu canu
bāguganātmaku sukhānubhavamuṃ galugun".
"ca. vanarucu nēmiyuṃ dininavāniki mikkili vekkasaṃbugā
dini velagabōyuvānikini, dīṟani niddura yellaproddu cai
konabaḍiyuṃḍu vānikini, goṃkoka rēpagalokkarīti mē
lkoni vasiyiṃcu vāniki nagōcaramu lvarayōga mārgamul.” ( śrīsītārāmāṃjanēya saṃvādamu - 1 - 98; 100)
(śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 1 - 13 - 291)
English translation not yet available for this entry. Let us know if you'd like to help.
Questions, corrections, or memories about the manuscript — messages go directly to the family. Your message is not shown publicly, and the family's email address stays private.