1. sthira cittaḥ (sthiramaina manassu galavāḍu)

2. ēkāgra cittaḥ.

(okēdāniyaṃdu - bhagavaṃtuni okkaniyaṃdē manassunu nilpinavāḍu).

3. abhiyuktaḥ; avahitaḥ; samāhitaḥ.

(ātmatō kūḍiyunnavāḍu).

4. yōgayuktaḥ (yōgamaṃduṃḍuvāḍu).

5. ātmānubhavāya arhaḥ (śrīmān rāmānujaḥ)

(ātmānubhavamunaku arhuḍainavāḍu).

6. yōgī (yōgi).

7. mōkṣāya arhaḥ (śrīmān rāmānujaḥ)

(mōkṣamunaku arhuḍainavāḍu).

8. “īśvarāya karmāṇi karōmi, na mamaphalāya ityēvaṃ samāhitaḥ” (śrīśaṃkaraḥ)

(īśvarunikoṟaku karmalanu cēyucunnānu, nāku phalamu kāvalenanikādu - ani iṭṭi samāhitamaina manassu kalavāḍu)

9. yōga saṃpūrṇaḥ

(yōgamu saṃpūrti cēsukoninavāḍu)

10. yōgaphalabhāk

(yōgaphalamunanubhaviṃcuvāḍu).

11. “ātmanaḥ kūṭasthatva, asaṃgatva, aṃtarbahirpūrṇatvādi darśanarūpa prajñayā yuktaḥ”.

(ātma kūṭasthamu, asaṃgi, lōpala paina anniṃṭilōnu pūrtigā niṃḍiyuṃḍunadi - ī modalagu lakṣaṇamulu galadigā ātmanu darśiṃcu prajña (jñānamu, śakti kaligiyuṃḍuvāḍu).

12. “yathā viniyataṃ citta ātmanyēvāvatiṣṭatē |

nispṛhassarva kāmēbhyō yukta ityucyatē tadā ||” (śrīmadbhagavadgīta - 6 - 18)

“yadā viniyataṃ viśēṣēṇa niyataṃ saṃ yataṃ ēkāgratāmāpannaṃ cittaṃ, hitvā bāhyārthaciṃtāṃ ātmanyēvāva tiṣṭatē, svātmani sthitiṃ labhatē ityarthaḥ, sarvakarmēbhyaḥ niḥspṛhaḥ, nispṛhaḥ sarvakarmēbhyaḥ nirgatā dṛṣādṛṣṭa viṣayēbhyaḥ spṛhātṛṣṇā yasya yōginaḥ, saḥ yuktaḥ, samāhitaḥ ityucyatē tadā”. (śrīśaṃkaraḥ)

(cittamu saṃ yutamai ēkāgratanu eppuḍu poṃdunō bāhyārthamulanu viḍici ātmalōnē (tana ātmalōnē) sthiti kaligi eppuḍuṃḍunō, dṛṣṭādṛṣṭamulaina (kanabaḍunavi kanabaḍanivi ayina) viṣayamulanuṃḍi tṛṣṇa eppuḍu maraliṃpabaḍunō, appuḍu aṭuvaṃṭi yōgiyuktuḍu, lēka, samāhituḍu ani ceppabaḍunu).

“yadā prayōjana viṣayaṃ cittaṃ ātmanyēva viniyataṃ, viśēṣēṇa niyataṃ, niratiśayaprayōjanatayā tatraiva niyataṃ niścalaṃ avatiṣṭatē, sarva karmēbhyaḥ nispruhassan yuktaḥ ucyatē, yōgāryaḥ ityarthaḥ” (śrīmān rāmānujaḥ)

(prayōjana viṣayamaina cittamu eppuḍu ātmayaṃdē adiyē niratiśaya prayōjanamani - dānini miṃcina prayōjanamu lēdani - dāniyaṃdē niścalamugā nuṃḍunō, sarvakarmalaṃdunu niḥspṛhakaligi yuṃḍunō, appuḍu aṭṭivāḍu yōgamunakarhuḍu ani ceppabaḍunu).

“yasminkālē viśēṣēṇa svacchatvā niścalaṃ manaḥ pratīcyēva niruddhatvānniyamēnāva tiṣṭatē |

dṛṣṭā dṛṣṭāspadēbhyaśca kāmēbhyō dōṣadarśanāt |

tṛṣṇā vinirgatā yasya para vairāgya yōgataḥ tadā samāhitō yōgī siddhaḥ ityucyatē budaiḥ ||“.

(gītābhāvaprakāśamu - 6 - 86 to 88)

(eppuḍu cittaśuddhi kaligiyuṃḍuṭacēta manassu niścalamai yuṃḍunō, nirōdhiṃpabaḍiyuṃḍunō anagā tana vasamulō nuṃḍunō dṛṣṭā dṛṣṭamulaku āspadamai kāmamulaṃduṃḍu dōṣamulanu telusukonuṭavalana, goppa vairāgyamu kaluguṭacēta kāmamulanu vadalukoni samāhituḍaina yōgi yuktuḍani ceppabaḍucunnāḍu, lēka, siddhuḍu, siddhini poṃdinavāḍagu cunnāḍu).

13. “kāyēna manasā buddhyā kēvalairiṃdriyairapi |

yōginaḥ karma kurvaṃti saṃgatyaktvā ātmaśuddhayē ||

yuktaḥ karmaphalaṃ tyaktvā śāṃtimāpnōti naiṣṭikīṃ |

ayuktaḥ kāmakārēṇa phalē saktō nibaddhyatē ||“. (śrīmadbhagavagīta - 5 - 11,12.)

“kartṛtvādhyāsa sāmyēpi kaścittēnaiva karmaṇā |

mucyatē, badhyatē kaści dvaiṣamyē hēturastikaḥ |

śṛṇu īśāyaiva karmāṇi naitāni ca phalāyamē |

ityabhiprāyavān yuktaḥ tyakvā karmaphalaṃ sudhīḥ |

kurvan karmāṇimōkṣākhyāṃ śāṃtimāpnōti naiṣṭikīṃ |

śuddhirvivēka sanyāsa jñānaniṣṭhā kramēṇayā |

jātā sā naiṣṭikī śāṃtiḥ mōkṣarūpā satāmiyāt ||“. (gītābhāvaprakāśamu - 5 - 88 to 91)

(karmacēyuvāḍu okaḍu muktuḍaguṭaku kāraṇamēmiṭi? bhagavaṃtuni koṟakē ī karma cēyu cunnānu, nāku phalamukoṟaku kādu ani abhiprāyamu galavāḍu yuktuḍu. aṭuvaṃṭi buddhimaṃtuḍu karmaphalamaṃdāsakti viḍicipeṭṭi karmacēyuvāḍu mōkṣamu anu pērugala naiṣṭika śāṃtini poṃdunu - naiṣṭikaśāṃti anagā satvaśuddhi, nityānitya vastuvivēkamu, sanyāsamu, jñānaniṣṭa anunavi okadāni tarvāta nokaṭi kaligiyuṃḍuṭa).

(niṣkāmakarma yōgulu āsaktini tyajiṃci, mamatvābhimānaśūnyulai śarīramunu (snānādulavalananu), manassunu (dhyānādulavalananu) buddhini (tatva niścayamucētanu), iṃdriyamula sāhāyyamutō (śravaṇakīrtanādulanu) karmala nonarcucunnāru. karmayōgulu phalatyāgamu nonarci ātyaṃtikamagu śāṃtiki adhikārulagucunnāru).

14. “bhagavaṃtunitō, paramārthasādhanatō ātmatatvamutō, kaliyuṭa yōgamu - prāpaṃcika dṛśyajālamutō saṃgamu taggiṃcukoni, bhagavadhyānaparulai yuṃḍuvāru niścala cittulu, yuktulu anabaḍuduru”.

15. “naiva kuṃcitkarōmīti yuktō manyēta tatvavit |

paśyan, śṛṇvan, spṛśan, jighran. aśnan, gacchan svapan śvasan |

pralavan viśṛjan, gṛhṇṇan, unmiṣan nimiṣannapi |

iṃdriyāṇīṃdriyārthēṣu vartaṃtē iti thārayan ||“. (śrīmadbhagavadgīta - 5 - 8, 9)

“dhīśuddhyā yuktayēvādau bhūtvā tatva vidēva saḥ |

kriyamāṇānu cēṣṭāsu nakarōmīti manyatē |

jñāna karmēṃdriyaiḥ karmadaśabhiḥ tadyadhā yadhaṃ |

karmanna kurvatā buddhyā paśyatyātmāna makriyaṃ |

śvasan prāṇaiḥ svapannaṃtaḥ karaṇēna munistathā |

unmiṣannimiṣannēvaṃ nāga kūrmādi paṃcakaiḥ |

ētāni svaviṣayē vartaṃtē natvahaṃ tviti |

dhāra yassarvavyāpārēṣvātmānamakriyaṃ vidan |

kurvanna lipyatē cātō yuktamēvēritaṃ vacaḥ ||“. (gītābhāvaprakāśamu - 5 - 77 to 81)

(cittaśuddhikalavāḍu tatvaviduḍu - anni tatvamula yadārthamunu telisinavāḍagunu. aṭṭivāḍu ē panicēsinanu nēnu cēyuṭalēdanē bhāviṃcunu - cūcuṭa, vinuṭa, tākuṭa, āghrāṇamu cēyuṭa, tinuṭa, naḍacuṭa, nidrapōvuṭa, ūpiri tīyuṭa, malamu viḍucuṭa, māṭalāḍuṭa modalagunavi āyā iṃdriyamulu, manassu modalaguvāṭi karmalu - ā iṃdriyamulē vāṭi karmalaṃdu pani cēyucunnavi. ā panulanu cēyunadi nēnu kānu ani bhāviṃcunu. ē vyāpāramulōnu ātmaku kartṛtvamulēdani bhāviṃcunu).

16. “śaknōtīhavai śōḍhuṃ prāk śarīravimōkṣaṇāt |

kāmakrōdhō dbhavaṃ vēgaṃ sa yuktaḥ sa sukhī naraḥ ||“. (śrīmadbhagavadgīta - 5 - 23)

“svānu kūlēṣu bhōgēṣu dṛśyamanēṣvanēkathā |

smaryamāṇēṣuvā śrūyamāṇēṣyāmuṣmikēṣu yaḥ |

śōbhanatva guṇādhyōsō gardō ratyātmakaḥ sa ca |

kāmastṛṣṇādi paryāyaḥ |

sarvānartha karō nṛṇāṃ |

ātmanaḥ pratikūlēṣu duḥkhahētuṣu vastuṣu |

dṛśyamāṇēṣu vā śrūyamāṇēṣu svāṃta gēhēṣu ca |

tāvaddōṣānu saṃthānā bhāsā prajvalanātmakaḥ |

dvēṣō manyuḥ sa cakrōthaḥ tajjō vēgasta yōrdvayōḥ |

yācāstutkaṭā vasthālōkavēda virōdhinī |

mārgē pravṛtti hētutvā dvēgō vadyārayō yathā |

nadyāvē gōpi varṣā su prābralyāllōkavēdayōḥ |

virōdhinyapya nicchaṃtaṃ nirayēpātaya pātayatyadhaḥ |

citta prakṣōbha rūpaṃtaṃ staṃbhasvēdādi liṃgakaṃ |

ā mṛtyōrjātamātraṃ yadi haivapatanātpurā |

taddōṣa darśanābhyāna jātavairāgya cētasā |

mōghī kartuṃ samardōsti sayōgī susukhī naraḥ |

puruṣārthaika niṣṭatvā tsa ēva puruṣaḥ sukhī |

anyastvāhāra nidrā vipaśunirmaika tatparaḥ |

narākāraḥ paśuḥ jñēyaḥ puruṣārtha parāṅmukhaḥ ||“. (gītābhāvaprakāśamu - 5 - 193 to 203)

(kanabaḍucunnaṭuvaṃṭinnī, smariṃcucunnaṭuvaṃṭinnī, vinabaḍu cunnaṭuvaṃṭinnī, paralōkamunaku saṃbaṃdhiṃcinavinnī ayina anēka rakamula bhōgamulaṃdu śōbhanamu kalugunanna abhiprāyamu kaluguṭavalana vāṭini anubhaviṃcavalenanna abhilāṣayē kāmamu. dīnikē maṟiyoka pēru tṛṣṇa. idi narulaku sarvānarthamulanu kalugacēyunadi. ā prakāramugānē kanabaḍucunnaṭuvaṃṭinnī, vinabaḍucunnaṭuvaṃṭinnī, tanaku pratikūlamugā nunnaṭuvaṃṭinnī, duḥkhamunaku kāraṇamainaṭuvaṃṭinnī vastuvulaṃdu kalugunadi dvēṣamu - dīninē manyuvu, krōdhamu ani aṃduru. ī kāmakrōdha mulu reṃḍiṃṭivalana atyutkaṭamaina vēgamu (jōru) (aḍḍulēni pravāhamu vaṃṭidi) lōkamunaku vēdamunakunu virōdhamainadi. varṣākālamunaṃdu nadula pravā hamu yokka vēgamu mānavunakiṣṭamulēkapōyinanu, oka pāḍu gōtilōniki paḍavēyunu - ā prakāramugānē yī kāmakrōdhamulavēgamu (jōru ayina pravartana) lōkamunaku vēdamunaku virōdhi ayina bhōgamulanu sarakamanu pāḍu gōtilō paḍavēyunu - ī vēgamu citta prakṣōbhamunu kaligiṃcunu. maraṇamu paryaṃtamu ī prakāramu pani cēyucuṃḍunu - ī vēgamanu maraṇamunaku muṃduganē arikaṭṭavalenu - dānivalana kalugu dōṣamulanu telusukoni vairāgyamupoṃdi dānini vyarthamonariṃpa kaliginavāḍu yōgi, yuktuḍu. aṭuvaṃṭi naruḍē sukhi. paramapuruṣārthamanu okē dāniyaṃdu niṣṭa kaligiyuṃḍuṭacēta aṭṭivāḍē puruṣuḍu, sukhi. aṭlukānivāḍu, paramapuruṣārthamaṃdu parāṅmukhuḍainavāḍini - āhāramu, nidra modalagu paśu dharmamulaṃdē niṣṭa kaligiyunnavāḍini, vāṭiyaṃdu tatparuḍainavāḍini, naruni ākāramutōnunnanu paśuvu anē telusukonavalenu).

17. karmaṇya karma yaḥ paśyēt akarmaṇi ca karma yaḥ sabuddhimān manuṣyēṣu sayuktaḥ kṛtsna karmakṛt ||.

(śrīmadbhagavadgīta - 4 - 18)

“dēhēṃdriyādi vyāpārē niṣiddhē, vihitē tathā |

karmaṇi ahaṃ karōmīti. dharmādhyāsē prakalpitē |

svātmanya saṃga cidrūpē nirīhē niṣkriyē(a)marē |

paśyatma karmayō vastu dṛṣṭyā samyagvivēkataḥ |

yathā nausthēna tīrastha vṛkṣē vicalēṣvapi |

kalpitaṃ calanaṃ, tadvidaśriyē karma kalpitaṃ |

akartrātma vicārēṇa karmābhāvaṃ ca vastutaḥ |

tīrthastha vṛkṣēṣviva yaḥ paśyētyātma svarūpavit |

tathā māyāvikārēṣu sadā dēhēṃdriyādiṣu |

sva vyāpārēṣu taccūsyastūṣṇī māsē sukhaṃ tviti |

ārōpitābhimānēna vyāpārō paramābhidhē |

gacchatsva gamanaṃ yadvatkalpitaṃ nṛṣu dūragaiḥ |

tathā dēhēṃdriyādīnāṃ svavyāpāra vicāraṇāt |

yaśca karma nivṛtyākhyaṃ vyāpāraṃ paripaśyati |

udāsīnadaśā yāmapyahamāsē satā dṛśaḥ |

ēvaṃ rūpō(a)abhimānōsti karmayaścēti paśyati |

ēvaṃ bhūtassa ātmajñō budhdhimatvādi bhirguṇaiḥ |

stūyatē vāsudēvēna samyagdarśitayā muniḥ ||“. (gītābhāvaprakāśamu - 4 - 110 to 119)

(dēhamu, iṃdriyamulu modalagu vāṭicē cēyu vihita karmalu, pratiṣēdhiṃcina karmalu - vīṭini cēyunapuḍu, ” ī karma nēnu cēyucunnānu” ani tānu asaṃguḍuṃ cidrūpuḍu, niṣkriyuḍu, niṣkāmuḍu ayinanu tanayaṃdu arōpiṃcukonucunnāḍu. paḍavalō prayāṇamu cēyucunnavāniki oḍḍuna (kadalani) ceṭlu kadulucunnaṭlu kanupiṃcunu. idi kalpitamu - vivēkamuvalana ceṭlu kadalalēdu ani telusukonunu. aṭlē paramātma rūpuḍainavāḍu tānu brahmajñānamu kaligiyuṃḍuṭacēta tānu karma cēyucunnanu cēyanaṭlē bhāviṃcunu. karmanu cēyaka ūrakanē kūrucuṃḍuvāḍu nēnu ē karmanu cēyalēdanukonunu - idi kūḍa adhyāsayē. kaṃṭiki dūramugā naḍucucunna manuṣyulu dūramugā nuṃḍuṭavalana naḍucu cunnaṭlu kanabaḍaru. cālā dūramulō pōvucunna railubaṃḍigāni, sṭīmarugāni niliciyunnaṭlē anipiṃcunu - idiyunu adhyāsayē. ā prakāramugānē dēhēṃdriyamula vyāpāramulu (avi cēyu karmalu) māyā pariṇāmamulu. avi kanabaḍakuṃḍa jarugunavi. kāni vāṭini telusukoninavāḍu nēnu ē panini cēyalēdani talacunu. kāni jñāniyaguvāḍu aṭṭi akarmayaṃdu tānu panicēyucunnānanē talacunu - eṃducētananagā dēhēṃdriyādulu cēyu kanabaḍani panulalō brahma caitanyamuṃḍuṭayē vīṭiki kāraṇamani telisi nēnu karma cēyucunnānu ani bhāviṃcunu - (telusukonunu). iṭlu karmayaṃdu akarmanu, akarmayaṃdu karmanu evaḍu cūcunō ataḍu manuṣyulalō buddhimaṃtuḍu - jñāni, brahmajñānamu kalavāḍu - yuktuḍu, yōgamu neṟiginavāḍu, kṛtakṛtyuḍē - (tānu cēyavalasina panulanniyu cēsinavāḍē yagunu).

18. “jitātmanaḥ praśāṃtasya paramātmā samāhitaḥ |

śītōṣṇa sukhaduḥkhēṣu tadā mānāvamāna yōḥ |

jñāna vijñāna tṛptātmā kuṭasthō vijitēṃdriyaḥ |

yuktaḥ ityucyatē yōgī samalōṣṭāśma kāṃcanaḥ |

suhṛnmitrāryudāsīna madhyasthadvēṣya baṃdhuṣu |

sādhuṣvapi ca pāpēṣu samabuddhirviśiṣyatē ||“. (śrīmadbhagavadgīta - 6 - 7, 8, 9)

“natsu vikṣēpakēṣvēṣu śītōṣṇādiṣu yasya nu |

na jahāti samatvaṃ dhīrātma tatva samīkṣaṇāt |

jitēṃdriyasya śāṃtasya rāga dvēṣa parīkṣayāt |

samādhi viṣayastasya svaparāśō harirbhavēt |

nyānyasyētyāśayō viṣṇō stasmācchāṃ tō bhavēnmuniḥ |

śāstrōktānāṃ padārthānāṃ jñānaṃ syādaupa dēśikaṃ |

asaṃdigdha viparyāsaṃ vijñānaṃ svānubhūtitaḥ |

jātālaṃ pratyayastābhyā mātmā cittaṃ hi yasya saḥ |

sannidhānēpi bhāgānāṃ nirvikārō (a)ti dhīradhīḥ |

vyāvartitāni bhōgēbhyō yēna sarvēṃdriyāṇi saḥ |

hēyōpādhēya dhīśūnyatayā yasya samāni ca |

mṛtpāṣāṇa suvarṇāni vīta tṛṣṇō nijātmavit |

īdṛśō yukta cittatvādyōgā rūḍha itīryatē |

vinā pratyupakārēssā mupakartā suhṛt smṛtaḥ |

snēhavān mitramityuktamariḥ syādapakārakaḥ |

udāsīnō dvayōḥ puṃsōrdvēṣā dvivada mānayōḥ |

pakṣapāta vihīnatvā dubhayō rapyupēkṣakaḥ |

madhyasrhō yō hitānvēṣī dvayōrvivada mānayōḥ |

svastyāpriyō bhavēddvēṣyaḥ saṃbaṃdō baṃdhurucyatē |

ētēṣu śāstra vihita karmakāriṣu sādhuṣu |

pāpēṣu śāstramaryādāṃ samullaṃghya pravartiṣu |

cānyēṣvapi sarvēṣu samabuddhirvimucyatē |

kaḥ kiṃkarmēti dhī śūnya utkaṣṭaḥ sammatō mama ||“. (gītābhāvaprakāśamu - 6 - 36 to 38; 40 to 48)

(śītōṣṇamulaṃdu, mānāvamānamulaṃdu manōjayamu kaliginavāḍu śāṃtuḍu, śāstrajñānamunu, anubhavajñānamunu kaligiyuṃḍuṭacēta tṛptini ceṃdinavāḍu, manōjayamu, iṃdriyajayamu kalavāḍunnū, kūṭasthamuvale nilakaḍagalavāḍunnū, baṃgāramunu, maṭṭini, ṟāyini okēmādirigā cūcuvāḍunnū, yuktuḍu (yōgārūḍhuḍu) ani ceppabaḍunu – pratyupa kāramunāsiṃcaka upakāramu cēyuvāniyaṃdu, snēhituniyaṃdu, apakāramu cēyuvāniyaṃdu, vādōpavādamulu cēyucunna iddarimadhya udāsīnu ḍugā nuṃḍuvāniyaṃdunu, aṭlē vādōpavādamulu cēyucunna yiddari madhya pakṣapātamu lēka madhyasthuḍugāmuṃḍuvāniyaṃdunu, tanaku apriyuḍu - dvēṣiṃpataginavāniyaṃdunu baṃdhuvunaṃdunu, pāpulainanu, puṇyulainanu, śāstramu prakāramu naḍacuvāru, lēka śāstramunullaṃghiṃci naḍacuvāriyaṃdunu, migilina vāraṃdariyaṃdunu, samamaina - buddhi kaliginavāḍu viśēṣiṃci yuktuḍu - yōgārūḍhuḍani ceppabaḍunu).