1. viṣṇuvu, paramātma, yati, haṃsamaṃtramu -

2. haṃti, sarvadā gacchati iti haṃsaḥ; ādityaḥ; sūryuḍu; eḍategani gamanamu galavāḍu).

3. “haṃti gaccati sarva śarīrēṣu itivā haṃsaḥ” (śrīśaṃkaraḥ)

(aṃdaṟi śarīramulaṃdu nuṃḍuvāḍu, saṃcariṃcuvāḍu).

4. haṃti, gacchatīti haṃsaḥ, avidyā tatkāryaṃ vināśayatītivā haṃsaḥ.

(saṃcāramu cēyuvāḍu, lēka, avidya (ajñānamu lēka saṃsāramu), dāni kāryamulanu naśiṃpacēyuvādu)

“haṃti avidyādi baṃdhakāraṇaṃ iti haṃsaḥ”

(avidya modalagu baṃdhamunaku kāraṇamaina vāṭini naśiṃpa cēyuvāḍu).

5. haṃti svānāṃ klēśamiti haṃsaḥ -

(tanavāri klēśamulanu - bādhalanu - naśiṃpa cēyuvāḍu).

6. paramātma; yōgi - “haṃsō vihaṃgamē (a)pisyāt paramātmani yōgini” (iti viśvaḥ).

(haṃsa yanagā paramātma, pakṣi, yōgi yani arthamu - ani viśvanighnaṭuvu ceppucunnadi).

7. jīvaḥ; paramahaṃsaḥ; brahma.

(jīvuḍu; paramahaṃsuḍu anu yōgi - parabrahma)

8. haṃti gacchati iti saṃsāra kāṃtāra paryaṭana śīlatayā haṃsa śabdavācyō jīvaḥ - bhramati.

(haṃsa anagā saṃcariṃcuvāḍu kanuka saṃsāramanu aḍavilō saṃcariṃcu svabhāvamu galavāḍu ani ceppuṭacēta jīvuḍu ani arthamu).

9. haṃsa maṃtrārtha dhyāna paraḥ -

(haṃsa maṃtrārthamunu dhyāniṃcu niṣṭha galavāḍu).

10. “ahaṃ saḥ iti tādātmya bhāvinaḥ saṃsāra bhayaṃ haṃtīti haṃsaḥ” (śrīśaṃkaraḥ)

(ahaṃ = nēnu; saḥ - ataninē; nēnē paramātmanu; (ahaṃ brahmasmi) ani paramātmatō tādātmyabhāvamu galavāri saṃsāra bhayamunu naśiṃpacēyuvāḍu).

11. vivēkī; sārāsāra vivēka caturaḥ; jñānī; ruddhaḥ -

(maṃci, ceḍḍa yanu vivakamu galavāḍu; sārāsāramula vivēkamunaṃdu caturuḍu, samarthuḍu;brahmajñānamu kalavāḍu; śuddhuḍu; - kalmaṣamu lēnivāḍu).

12. “svatatva jñānēna svātiriktakalanāṃ haṃtīti haṃsaḥ; sa ēva asmi ityanu saṃdhānaṃ haṃsa yōgaḥ”

(bhagavattattvajñānamu kaligiyuṃḍuṭacēta (tānu evarō - tānē paramātma yanu jñānamu kaligi yuṃḍuṭacēta) parabrahma kāni daṃtaṭinī naśiṃpa cēyuvāḍu - aṭṭi paramātma nēnē ayitini ani anusaṃdhānamu cēyuṭayē haṃsa yōgamu).

13. svāti rikta kalanā sarvasvaṃ hatvā svamātramavaśiṣyatē iti haṃsaḥ -

(paramātma kānidāninaṃtaṭini naśiṃpacēsi tānokkaḍē migiliyuṃḍuvāḍu).

14. “jāgradādyabhimānaṃ kramēṇagatvā, hitvā, jñāna vijñānābhyāṃ sarvaṃ, hatvā turīyaṃ gacchati; samyak jñānēna tadapi hatvā turīyātītaṃ svamātra tayā gacchatīti, vā, haṃsaḥ; paramātmā”.

(jāgradavastha, svapnāvastha, suṣuptyavastha anu mūḍu avasthala abhimānamu poṃdi, vāṭini viḍicipeṭṭi jñāna vijñānamulacēta anniṃṭinī naśiṃpacēsi, turīyāvasthanu poṃdunu. samyak jñānamucēta ā turīyamunu kūḍa naśiṃpacēsi, turīyamunakatītamaina ātma mātramugā nuṃḍuvāḍu haṃsuḍu - paramātma).

15. “haṃ” śabdēna tatpadārthaḥ; ‘sa’ śabdēna tvaṃ padārthaḥ tayōḥ vyatihārōccāraṇaṃ ‘asi’ padārthaṃ.

(haṃsa anu māṭalōni ‘haṃ’ anumāta “tatvamasi” anu mahāvākyamulōni (tat + tvaṃ + asi) tat anu māṭaku arthamu - (‘tat’ anu māṭaku badulugā nunnadi) tat anagā parabrahma - ‘ōṃ tat sat’ anu mūḍu padamūlacētanu bhagavaṃtuḍē nirdēśiṃpabaḍucunnāḍu ani (śrīmadbhagavadgīta - 17 – 23) lō “haṃsaḥ” anu vākyamulōni “saḥ” anu māṭa paina ceppina mahāvākyamulōni ‘tvaṃ’ (nīvu) anu māṭaku arthamu agunu. ‘haṃsa’ anu reṃḍu akṣaramulu vyatirēkamugā (muṃdudi venukanu, vanukadi muṃdugānu) uccariṃcina adi ā mahāvākyamulōni ‘asi’ (ayitivi - ayi yunnāvu) ani dāniki arthamu. ahaṃ saḥ; ahaṃsō - sō(a)haṃ = atanē nēnu).

16. “hakāraḥ paramēśasyāt tatpadaṃ cēti niścitaṃ |

sakāraḥ khēcarē prōktastvaṃ padaṃ cēti niścitaṃ |

sakārō sakārōdhyāyatē jaṃtuḥ hakārō hi bhavade ddhṛvaṃ ||“.

(‘haṃsa’ anu māṭalōni ‘ha’ kāramu paramēśvaruḍu - adiyē “tatvamasi” yanu mahāvākyamu (tat + tvaṃ + asi) lōni tatpadamunakarthamu. ā ‘haṃsa’ yanu padamulōni ‘sa’ anu māṭaku mahāvākyamulōni tvaṃ padamunakarthamu. ‘sa’ kāramunu dhyāniṃcu jīvuḍu ‘ha’ kāramē yagunu - jīvuḍu (jīvātma) paramātmayē yagunu - muktini poṃdunu).

(‘ha’ kāramu parabrahma svarūpamu; ‘sa’ kāramu mūla prakṛti lēka dēvi. ī raṃḍu akṣaramulaku madhya nuṃḍu biduvu (o = sunna; anusvāramu) (‘haṃsa’ lōni madhya biṃduvu prakṛti puruṣula tādātmyasaṃbaṃdhamu - parabrahmayē prakṛtitō kalisinaṃduna ‘haṃsa’ yanagā parabrahmamē).

17. “sakārēṇa bahiryāti hakārēṇa viśētpunaḥ |

prānastatra sa ēvāhaṃ haṃsaḥ ityanu ciṃtayēt ||”

“apānē juhṛti prāṇaṃ prāṇē apānaṃ tathā |

ityanēna pūraka rēcakayōḥ āvartamānayōḥ haṃsaḥ ‘sōhaṃ’ ityanu lōmataḥ pratilōmataśca abhivyajyamānāena ajapā maṃtrēṇa tatva padārdhaikyaṃ vyatihārēṇa bhāvayaṃti”.

(‘sa’ anu akṣaramu palikinapuḍu vāyuvu śarīramulōnuṃḍi paiki vaccunu. ‘hā’ anu akṣaramu paliki napuḍu marala śarīramulōniki pravēśiṃcunu. ā reṃḍakṣaramulu kalisi (saḥ + haṃ) “sōhaṃ” aninnī aṭunuṃḍi iṭi akṣaramulanu mārci palikina “haṃ saḥ” ani yagucunnadi. ī prāṇavāyuvu saṃcāramē ‘haṃsa’ yani bhāviṃcavalenu).

(apānavāyuvulō prāṇavāyuvunu, prāṇavāyuvulō apāna vāyuvunu hōmamu cēyuduru. ī prakāramugā prānavāyuvunu rēciṃcuṭa (paiki vadalivēyuṭa), pūriṃcuṭa (śarīramulōniki pīlcuṭa yanunavi ‘haṃ’ ‘saḥ’ anu akṣaramulanu, aṭunuṃḍi iṭu, iṭunuṃḍi aṭu kalipina ‘haṃsaḥ’ aninnī, ‘sōhaṃ’ (saḥ + ahaṃ) aninnī yagucunnavi, iviyē “tat tvaṃ” anu padamaunaku arthamagucunnavi. (tat = ā parabarahma; ‘tvaṃ’ - nīvē) anu paramārthamu vēdāṃtasāramu - mahāvākyārthamu - agucunnavi).

18. haṃsa = ha + o = sa - (hakāramu, sakāramu, anusvāramu) ‘ha’ kāramanagā prapaṃcamunaṃtakunu sṛṣṭi sthiti layamulanu cēyu parabrahma. ‘sa’ kāramanagā dēhamu iṃdriyamulu modalagu dṛśyapadārthamulu, acētanamulu modalagunavi svarūpamulugā galavi. atvarajastamamulanu triguṇamulugaladiyu, anēkavidhamulugā, anēka rūpamuligā mārunadiyunagu prakṛti, anusvāramu (o = sunna) jīva brahmalaku anādigā gala saṃbaṃdhamu - prakṛti puruṣulakugala saṃbaṃdhamu - prakṛti puruṣula saṃ yōgamuvalananē sṛṣṭi yagucunnadi. prakṛti anēka ākāramulu, nāmamulu gala vastuvulugā mārucunnadi. nāmarūpamulu lēni nirākāra nirguṇa parabrahma prakṛtitō kalisi nāma rūpamulu gala jīvuḍaināḍu - aṃducēta haṃsuḍu anagā jīvuḍu - mīdanu caturmukhabrahma modalu kriṃdanu gaḍḍipōca varaku gala samasta vastuvulaṃdu ī prakṛti parabrahmala aṃśalu niṃḍugā vyāpiṃciyunnavi.

19. “bhikṣūṇāṃ mōkṣārthināṃ kuṭīcaka, bahūdaka, haṃsa, parama haṃsaścēti catvāraḥ

--- adhahaṃsā nāma grāmaika rātraṃ, nagarē paṃcarātraṃ kṣētrē saptarātraṃ tadupari navasēt gōmūtra gōmayā vāriṇō nityaṃ cāṃdrāyaṇa parāyaṇāḥ yōgamārgē mōkṣamēva prārthayaṃtē - - -” (bhikṣukōpaniṣat)

(mōkṣamu kōru sanyāsulu nālugu vidhamulu - kuṭīcakulu, bahūdakulu, haṃsalu, paramahaṃsalu. haṃsuḍu anagā oka grāmaṃlō oka rātri, oka nagaramaṃdu ayidu rātrulaṃdu, kṣētrasthalamaṃdu ēḍu rātrulu kaṃṭe kālamuṃḍakūḍadu. gōmūtramu, gōmayāhariṇulu, cāṃdrāyaṇa vratamu cēyuvāru, yōga mārgamaṃduṃḍi mōkṣamunē kōruvāru).

20. yathā haṃsō nīraṃ kṣīraṃca pṛthaktartuṃ śaktaḥ ēvaṃ ahaṃ guṇāṃ ścētaścēta dyōtiyituṃ haṃsa rūpēṇa āgatōsmi.

(nīṭini pālanu haṃsa eṭlu vērucēyagaladō aṭlē nēnu triguṇamulanu manassunu vēṟu vēṟugā cēyuṭaku haṃsa rūpamutō vaccitini).

21. dōṣa hīnatvāt ‘haṃ’, sāratvāt ‘saḥ’ haṃ cāsau, saśca iti haṃsaḥ.

(dōṣamulēnivāḍaguṭacēta ‘haṃ’, sāramugalavāḍaguṭacēta ‘saḥ’ - ī reṃḍū kalisi “haṃsaḥ” ayinadi).

22. “haṃsō jaṭādhārī tripuṃḍrōrthva puṃḍradhārī, a saṃkṣipta madhūkarānnāśī kaupīna khaṃḍadhārī” (sanyāsōpaniṣat)

(jaṭalu dhariṃcinavāḍu, tripuṃḍramu, ūrthvapuṃḍramu dhariṃcinavāḍu, maṃḍūkaramucē saṃpādiṃcina annamu tinuvāḍu, gōcīpāta dhariṃcinavāḍu haṃsuḍu).

23. “ēka daṃḍulunu, śikhā varjamugā yajñōpavītadārulunu, śakyakamaṃḍalapāṇulanu, grāmaikarātravāsulunu, kṛcchracāṃdrāyaṇa parulunu naguvāru haṃsalu”.

24. kramēṇa jāgradā dyavasthā trayaṃ hatvā turyapadaṃ gacchatīti haṃsaḥ. vyaṣṭituryēḥ pratyagātmā, sa ēva paramaḥ sarvaōtkṛṣṭaḥ - samaṣṭyavasthā trayaṃ hatvā tatturyapadaṃ gaccatīti paramahaṃsaḥ.

(jāgratsvapna sukhaptyavasthalanu kramamugā (okadāni tarvāta nokaṭini) naśiṃpacēsi, turyupadamunu cēru vāḍu haṃsuḍu. vyaṣṭi turya padamunaku pratyagātma atanē anniṃṭikaṃṭe utkṛṣṭamainavāḍu, paramātma. samaṣṭi avasthalu mūḍunu naśiṃpa cēsukoni turyapadamunu cēruvāḍu parama haṃsuḍu).

25. “kēvala jñānā bhyāsa niṣṭuṃḍagu haṃsuṃḍunu” (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 3 - 12 - 388)

26. “haṃsō haṃsa paraṃparādi mahimādhāraṃ jaganmōhanaṃ” (śrīkṛṣṇakarṇāmṛtaṃ - 2 - 40)