1. sarvabhūtēṣu samadṛṣṭissan -

(samasta bhūtamulaṃdu samānamaina dṛṣṭi - abhimānamu kalavāḍu).

2. śatṛ mitrādīn samaṃ paśyatāṃ -

(śatruvulanu, mitrulanu samamugā cūcuvāḍu).

3. vāsudēva ssarvamiti yaḥ paśyati saḥ -

(ī prapaṃcamaṃtayu - aṃdulōnunna vastuvulanniyu - ē vidhamaina tēḍā unnanu - vāsudēvuḍugā vāṭini cūcuvāḍu).

4. yō sarvatra samabhāvēna māṃ - bhagavaṃtaṃ - sasyati saḥ -

(aṃtaṭanu, anniṃṭilōnu bhagavaṃtuḍu samamugānē - okē rītiga - nunnāḍu ani cūcuvāḍu - talacuvāḍu).

5. samaṃ acchinnaṃ īśvaraṃ paśyaṃti -

(īśvaruḍu - bhagavaṃtuḍu - acchinnuḍugā, okkokka dānilō okkokkaḍugā - lēḍu - (anniṃṭilō nunna vāḍu okkaḍē) ani talacuvāḍu).

6. “paramēśvara svarūpā ṇāṃ sarvatra sāmyadarśanaṃ, samadarśanaṃ aparōkṣa jñāna sādhanaṃ” (śrī ānaṃdatīrthamuni)

(paramēśvaruni rūpamulanniṃṭiyaṃdunu sāmyamu - cūcuṭa samadarśanamu).

7. sarvēṣu brahmādi sthāvarāṃtēṣu viṣamnēṣu sarva bhūtēṣu samaṃ nirviśaṣaṃ brahmātmaikatva viṣayaṃ darśanaṃ jñānaṃ yasyasaḥ sarvatra samadarśanaḥ.

(caturmukhabrahma modalu sthāvaramulavaṟaku gala heccu takkuvalugā nuṃḍu samasta bhūtamulaṃdu nirviśēṣabrahma okaṭē ātmagā nunnāḍu - anu jñānamu kalavāḍu -)

8. “mānuṣa paśūttama madhyamādhamēṣu piṃḍēṣu ātmōpādiṣu satsu api anupahitaṃ sarvatra aviśēṣatvāt samaṃ brahmaiva praviṣṭaṃ paṃḍitāḥ paśyaṃti, natu ātmānamēva brahmātmakaṃ paśyaṃti ityarthaḥ –”

(ātmaku upādhulayina mānuṣa paśu śarīramulaṃdu, uttama, madhyama, adhama śarīramulaṃdu, anniṃṭiyaṃdu nirviśēṣamaguṭavalana parabrahma samamugānē pravēśiṃci yunnāḍani paṃḍitulu telusukonedaru - eruguduru - vāru tamalōnunna ātmayē paramātmayani telusukonedaru).

9. “sukhē duḥkhyē sarē nāryāṃ saṃpatsu ca vipatsuca |

viśēṣō naiva dhīrasya sarvatra samadarśanaḥ ||“. (aṣṭāvakragīta - 17 - 15)

(sukhamaṃdu, duḥkhamaṃdu, puruṣunaṃdu, strīyaṃdu, saṃpadalōnu, āpattulalōnu viśēṣamu - tēḍāku kāraṇamu samadarśanuḍu cūḍaḍu).

10. “tanayaṃdu nikhila bhūtamulaṃdu noka bhaṃgi samahitatvaṃbuna jaruguvāḍu”. (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 11 -)

11. “sva śarīrē, (a)nyadēhēṣu samaṃ niścityataṃ dṛḍhaṃ |

adha dhīrā na jāyaṃtē hyacyūtāśca bhavaṃtuhi ||“. (sūtasaṃhitāyāṃ)

“yē nāmaprājñā svakīya śarīrē dēhāṃtarēṣu sōpādiṣu ghaṭa śarāvādi ṣu caṃdrasya rūpavat sāmyē nāvasthitaṃ sacchidānaṃdākhaṃḍaikarasaṃ brahmātma tatvaṃ śravaṇamananādi bhiḥ sākṣātkṛtya dhīrāḥ dhairyavaṃtō dṛḍha niścayāḥ saṃsāra bhaya rahitāḥ vartaṃtē, tē punarēta ddēha patanānaṃtaraṃ na jāyaṃtē, vidyayā sakala saṃsāra vidhāna bhūtā vidyāyāḥ samūla kāṣaṃ ki tatvāt, na kēvalaṃ sarva śarīrēṣvava samaḥ, apitu sarva taṃtrēṣvapi sama ēvātmā pratipādyatē”.

(prājñulaguvāru upādhulayina kuṃḍa, mūkuḍulō pratibiṃbiṃcina caṃdrabiṃbamuvale vāri dēhamaṃdu, itara śarīramulaṃdu saccidānaṃdamu, akhaṃḍaikarasamu agu brahmanu - brahmatatvamunu -, śravaṇamu mananamu, modalaguvāṭicēta sākṣātkariṃcukoni, dṛḍha niścayamutō saṃsāramu valana kalugu bhayamu lēnivārai yuṃduru. aṭṭivāru ī dēhamunu nadalina tarvāta - canipōyinatarvāta - marala janmiṃcaru - vidyacēta - jñānamucēta - samasta saṃsāramunaku nidhānamaina avidya - ajñānamu - pūrtigā naśiṃpacēyabaḍuṭacēta - taṃtramulanniṃṭiyaṃdu parabrahma samamugā anniṃṭiyaṃdu unnāḍani pratipādiṃpabaḍinadi - ceppabaḍinadi).

12. “vidyā vinaya saṃpannē brāhmaṇē gavi hastini |

śuni caiva śvapākēca paṃḍitāḥ samadarśinaḥ |

ihaiva tairjitaḥ sargō yēṣāṃ sāmyē sthitaṃ manaḥ |

nirdōṣaṃ hi samaṃ brahma tasmāt brahmaṇi tē sthitāḥ ||“. (śrīmadbhagavadgīta - 5 - 18, 19)

13. 1. “sātvikē brāhmaṇē śrēṣṭē vinītē tatva darśini |

gavi saṃskāra hīnāyāṃ rājasyāṃ madhyamākṛtā |

atyaṃta tāmasē sarvādhamē hastyādikatrayē |

satyādika guṇai sta dṅaiḥ saṃskārai ratya saṃgikaṃ |

draṣṭuṃ śīlaṃ samaṃ brahma yēṣāṃ tē jñāninō budhāḥ |

sūryō gāṃgē jalē kaupē sarāyāṃ pratibiṃbitaṃ |

tadguṇai rdōṣa saṃbaṃdhaiḥ asaṃ spṛṣṭō yathā bhavēt |

tadhā brahma cidābhāsa dvārēṇa pratibiṃbitaṃ |

sōpādhi guṇadōṣābhyāṃ saṃbaṃdhaṃ yāti cidghanaṃ |

ityēvaṃ manya mānāstē sarvatra samadarśinaḥ |

nīrāgāḥ svasukhaspūrtyā jīvanmuktiṃ bhajaṃti vai ||

- - - tairjī vadbhiriti krāṃtiḥ paṃḍitaiḥ sama darśibhiḥ |

sargō dvaita prapaṃcō yaṃ bhūtēṣu viṣamē ṣvapi |

brahmaṇō varta mānasya sāmyē yēṣāṃ sthiraṃ manaḥ |

yasmāttadbrahma kūṭasthaḥ nityamē karasaḥ samaṃ |

tastāttē (a)vasthitā nityaṃ brahmaṇyēva vivaścitaḥ |

pāmarai rdōṣavatsvēṣu śvapākā viṣu yadyapi |

taddōṣai rdōṣavanmūḍhaiḥ paraṃ brahma vibhāvyatē |

tadhāpi dōṣā saṃsṛṣṭamēva brahmā sva bhāvataḥ |

tadrūpā paṃḍitā jīvanmuktā dōṣairvivarjitāḥ |

smṛstvajña gṛhastasya dōṣa mahānyathā kṛtē |

na tu brahmavidō dōṣaṃ vaktu marhati kiṃcana ||“. (gītābhāvaprakāśamu - 5 - 152 to 157)

(sātvikuḍu, vinītuḍu, tatva darśi aguṭavalana śrēṣṭuḍaina brāhmaṇunaṃdunu, rājasa guṇamu kaligi ē vidhamaina saṃskāramu lēni gōvunaṃdunu, ekkuvagā tāmasa guṇamu kaligi anniṃṭikaṃṭe adhamamaina ēnugu, kukka, kukkalanu tinuvāḍu modalagu vāṭiyaṃdunu, triguṇamulu vāṭi valana kalugu saṃskāramulu lēnivāṭivalē - yī mūḍiṃṭiyaṃdunu unna brahma samamē anu dṛṣṭi gala budhulu - jñānulu, paṃḍitulu samadarśinulu. gaṃgā jalamulōnu, bāvi nīṭilōnu, jakku kuṃḍalōnu pratibiṃbiṃcinanu sūryuḍu vāṭi guṇamulaku saṃbaṃdhiṃcina dōṣamulatō saṃbaṃdhamu lēnivāḍē. ā prakāramugānē brahma cidābhāsarūpamugā upādhulalō pratibiṃbiṃcinappaṭikī āyā upādhi dōṣamula saṃbaṃdhamunu poṃdaḍu. ī prakāramugā yalucuvāru anniṃṭi yaṃdunu samadarśinulu - aṭṭivārē paṃḍitulu).

(bhūtamulanniyu vāṭi vāṭi dharma viśēṣamuvalana viṣamamugānunnanu - vēru vērugā nunnanu - vāṭi anniṃṭilō nunna brahma samānamē. upādhulu vēru vēru svabhāvamulu kaligiyunnappaṭikīvāṭilō nunna brahmalō tēḍā lēdu - eṃducētananagā - brahma eppuḍū, eṃdulōnunnanu ēkarasamē. okē mōstarugā nuṃḍuvāḍu, mārpulu poṃdanivāḍu, okē tatvamu galavāḍu. ī prakāramu evari manasu sthiramugānuṃḍunō, - anagā, ī prakāramu evari manasulō ellapuḍu abhiprāyamu kaligiyuṃḍunō - vāru ī prapaṃcamunu, svargamunu atikramiṃcinavāru, vārē paṃḍitulu, vārē samadarśinulu).

2. “uttama brāhmaṇē caṃḍāla dauvā, samaṃ brahmaiva sadrūpēṇa sphuraṇa, rūpēṇa ca, bhāsamānaṃ draṣṭuṃ śīlaṃ yēṣāṃtē samadarśinaḥ”- (nīlakaṃṭhavyākhya)

(uttamuḍaina brāhmaṇuni yaṃdu, caṃḍāluḍu modalagu vāriyaṃdunu samamugānē parabrahma sadrūpamutōnu - sphuraṇarūpamutōnu (caitanya rūpamutōnu - tānunnaṭlu sphuriṃcunaṭlugānu) prakāśiṃcucunnāḍu ani cūcu - bhāviṃcu - śīlamugalavāru samadarśinulu -)

3. “viṣamēṣu api samaṃ brahmaiva draṣṭuṃ śīlaṃ yēṣāṃtē” (śrīdharīyavyākhya)

(heccu takkuvalu galavāriyaṃdunu, bīdalaṃdunu, goppavāru koddipāṭivāru ayinanu aṃdaṟi yaṃdunu aṃdaṟi yaḍala parabrahma samānamugā nunnaṭlu cūcu svabhāvamu kalavāru samadarśinulu).

4. “brāhmaṇē anīdṛśa buddhiḥ - anya asya śuśrūṣādi nā ahaṃ puṇyāvān bhaviṣyāmi ityādi, gavi na pāvanīyaṃ ityādi, hastini arthādidaḥ, śuni na pavitratā pa kāritādi niścayaḥ; śvapākē ca pāpā pavitrādi dhiṣaṇā; ataḥ ēva paśyaṃtīti na vyavahāraṃ tīti” (abhinava guptācāryaḥ).

(brāhmaṇuniyaṃdu - nēnu anēkamaṃdiki śuśrūṣa cēsinaṃduvalana puṇyātmuḍanaitini anu abhiprāyamu lēnivāniyaṃdu - gōvunaṃdu idi pāvanamu kādu aninnī; caṃḍāluniyaṃdu vīḍu pāpi, apavitruḍu anu abhiprāyamunnu, ēnugu guṟiṃci idi dhanamu saṃpādiṃcunadikādu aniyu; kukkayaṃdu idi apavitramu aninnī - iṭuvaṃṭi viṣama buddhi;ēkuṃḍa paina ceppina vāṭi anniṃṭilōnu bhagavaṃtuḍu samamugā nunnaṃduna vāṭini samamugānē cūcu paṃḍitulu samadarśinulu).

5. “vidyā vēdārdha parijñānaṃ brahma vidyavā; vinayō nirahaṃkāratvaṃ, tābhyāṃ saṃpannē, brahma vidi; vinītēca brahmaṇē sātvikē, sarvōttamē, tathā gavi saṃskāra hīnāyāṃ rājasyāṃ madhyamā yāṃ, tathā hastini śuni, śvapākēca, atyaṃta tāmasē sarvādhamē api satvādi guṇaiḥ tadṅaiśca saṃskāraiḥ aspṛṣṭamēva samaṃ brahma draṣṭuṃ śīlaṃ yēṣāṃtē samadarśinaḥ - paṃḍitāḥ, jñāninaḥ - yathā gaṃgā tōyē taṭākē surāyāṃ mūtrēvā pratibiṃbitasya ādityasya na tadguṇa dōṣa saṃbaṃdhiḥ, tathā, brahmaṇaḥ api cidābhāsadvārā pratibiṃbitasya nōpādhigata guṇadōṣa saṃbaṃdhaḥ iti prati saṃdadhānāḥ sarvatra samadṛṣṭyēva rāgadvēṣa rāhityēna paramānaṃda sphūrtyā jīvanmuktiṃ anubhavaṃti ityarthaḥ” (madhusūdhanīvyākhya)

(vidya yanagā vēdārtha parijñānamu, lēka, brahmavidya, vinayamu anagā ahaṃkāramu lēkuṃḍuṭa - ī reṃḍunu galavāḍu brahmavētta; aṭṭi brahma vēttayu, sātvikuḍu (satvaguṇamu kalavāḍu) sarvōttamuḍu (aṃdaṟikanna uttamuḍu) ayina brāhmaṇunaṃdunu; brāhmaṇunivale saṃskāramu lēnidinnī, rajōguṇamu galadinnī (brāhmaṇunivale uttamamainadikāka) madhyamamainadinnī, agu gōvunaṃdu, anniṃṭilōnu adhamamanadinnī, mikkili tamōguṇamu kaladinnī ayina ēnugu, kukka, caṃḍāluḍu - ī mūḍiṃṭiyaṃdunu - saṃskāramu galavārainanu, vāṭini aṃṭanivārainanu, vāṭilō paṃḍitulu - jñānulu - parabrahma samamugā - niṣpakṣapātamugā - vaiṣamyamu lēkuṃḍunaṭlu cūcedaru - gaṃgā nadī jalamulōnu, ceruvu nīṭilōnu, kallu kuṃḍalōnu - sūryuni pratibiṃbamu kanabaḍinanu ā jalamula dōṣamu ā sūryunaku gāni, dāni pratibiṃbamunakugāni aṃṭadu. ā prakāramugānē parabrahmayokka pratibiṃbamu agu cidābhāsunaku (jīviki) tānunna upādhiki (śarīramunaku) saṃbaṃdhiṃcina guṇamulu ataniki aṃṭavu. iṭlu upādhi yē guṇamu kaladainanu, bhagavaṃtuḍu anniṃṭilōnu samamugānē yunnāḍu abi nammiyuṃḍuvāru rāgadvēṣamulu lēnivārai pamānaṃdamuvaṃṭidi yagu jīvanmuktini anubhaviṃcedaru).

6. “vidyāvinaya saṃpannē, kēvala brāhmaṇē, gō, hasti, śva, śvapacādiṣu atyaṃta viṣamākāratayā pratīya mānēṣu ātmasu sarvatra jñānaikākāratayā samaḥ iti sarvatra yō paṃḍitāḥ - ātmayā nātma vidaḥ - paśūṃti tē samadarśinaḥ”.

(śrīmān rāmānujaḥ)

(vidyā vinayamulukaliginaṭuvaṃṭi brāhmaṇuḍu, gōvu, kukka, caṃḍāluḍu - vīri śarīramulalō okadāninuṃḍi okaṭi eṃtō heccu takkuvalu kaligiyunnavi. vīṭi śarīramulalōni yī tēḍā prakṛtivalana kaliginadi - ātmavalana kādu. ātma jñānaikākāramu kaladaguṭacēta - jñānamē caitanyaśakti anu okē ākāramu kaladaguṭacēta - anni śarīramulaṃdunu okē lāguna nunnadani cūcuvāru paṃḍitulu - anagā ātmayādhātmyāmunu telusukoninavāru ātmanu yathātathamugā telusukoninavāru, ātmayokka vāstava paristhiti - tatvamu - nu telisinavāru samadarśinulu ani ceppabaḍuduru).

7. “vidyā vinayē saṃpannē - vidyā ca vinayaśca vidyā vinayē. upaśamaḥ tābhyāṃ saṃpannaḥ vidvān vinītaśca yō brāhmaṇaḥ, tasmin brāhmaṇē, gavi, hastini, śuni caiva śvapākēca paṃḍitāḥ samadarśinaḥ. vidyā vinaya saṃpannē uttamē saṃskāravati. brāhmaṇau, sātvikē madhyamāyāṃca rājasyāṃ gavi saṃskārahīnāyāṃ; adhamēca kēvala tāmasē hastyādau satvādi guṇaiḥ tadṅaiśca saṃsāraiḥ, tathā rājasaiḥ tathā tāmasaiśca saṃskāraiḥ atyaṃtamē masaṃspṛṣṭaṃ samaṃ ēkaṃ, avikriyaṃ tat, brahma draṣṭuṃ śīlaṃ yēṣāṃtē - paṃḍitāḥ samadarśinaḥ ||.” (śrīśaṃkaraḥ)

(vinayamu anagā upaśamamu; vidyāvinayamulugala vidvāṃsuḍaina - vinītuḍaina brāhmaṇuniyaṃdu, āvu, kukka, caṃḍāluḍu - anu mugguri yaṃdu, paṃḍitulu samadarśinulu - vidyā vinayamu gala brāhmaṇuḍu, uttamuḍu, saṃkāramu galavāḍu, satvaguṇamu kalavāḍu. saṃskāramulēka madhyamamaina rājasaguṇamu lēnidi āvu. adhamamunaku ceṃdinadi ayi kēvalamu tāmasaguṇamu kaladi ēnugu modalagunavi. vīṭi anniṃṭilōnu okaḍē yagu parabrahma ē vidhamaina mārpu lēkuṃḍa samamugānē yunnāḍani cūcu svabhāvamukalavāru samadarśinulu).

14. “sarva bhūtasthamātmānaṃ sarvabhūtāni cātmani |

īkṣitē yōgayuktātmā sarvatra samnadarśinaḥ “. (śrīmadbhagavadgīta - 6 - 29)

“ābrahma sthāvarāṃtēṣu, sarvabhūtēṣu cidghanaṃ |

svātmānamēka madvaita manunyūtaṃ prapaśyati |

tathā sarvāṇi bhūtāni brahma dīnyā tmavastuni aikyaṃgatāni yuktātmā paśyatyātmaika dṛṅmunaḥ | sākṣyēbhyō(a)nṛtaduḥ khēbhyō vivēkēna vivicyayaḥ |

sākṣiṇaṃ pratyagātmānaṃ asaṃgaṃ paripaśyati |

sākṣiṇyakhilabhūtāni kalpitānyātma māyayā |

sāthyā sirō hi saṃbaṃdhō māyayā sākṣi sākṣayōḥ |

tannirasya vivēkēna midhyā bhūtāni paśyati |

yōgē naikāgrya rūpēṇa cittaṃ yasya samāhitaṃ |

sarvatrāsti samaṃ yasya darśinaḥ brahma gōcaraṃ |

sa yōgī brahma vidbrahma paśya tyanyanna paśyati ||“. (gītābhāvaprakāśamu - 6 - 137 to 143)

(anniṃṭilōnu, aṃtaṭa nuṃḍu ātma okaṭē yani cūcu yōgi caturmukhabrahma modalu sthāvaramulavaraku gala samasta bhūtamulaṃdu advayuḍu, caitanya ghanuḍu okaḍē ayina paramātma pūrtigā vyāpiṃci yunnāḍu aninnī, caturmukhabrahma modalu samasta bhūtamulu paramātmayaṃdu aikyamagunani cūcunu - ēkāgrya dṛṣṭitō samāhitamaina manassu gala yōgi aṃtaṭanu parabrahmanu samamugācūcunu. aṭṭivāḍu samadarśinuḍu). “samaṃ sarvēṣu bhūtēṣu tiṣṭaṃtaṃ paramēśvaraṃ”

(śrīmadbhagavadgīta - 13 - 27)

(samasta bhūtamulaṃdu samamugā bhagavaṃtuḍunnāḍu)