1. garbha janma jarā maraṇa rūpaṃ saṃsāraṃ.

(talli kaḍupulō pravēśiṃcuṭa, puṭṭuṭa, perigi perigi musali yaguṭa, canipōvuṭa. ivi kaladi saṃsāramu).

2. “punarapi jananaṃ, punarapi maraṇaṃ punarapi jananī jaṭharē śayanaṃ |

iha saṃsārē - - - ||“. (bhajagōviṃdaṃ)

(puṭṭuṭa, canipōvuṭa, marala puṭṭuṭa, marala canipōvuṭa iṭlu marala marala jarugunadē saṃsāramu)

3. jananamaraṇa lakṣaṇaṃ -

(puṭṭuṭa, canipōvuṭa - ivi marala marala, okadānitarvāta nokaṭi kalugucuṃḍuṭayē lakṣaṇamugā galadi saṃsāramu)

4. janana maraṇādi pravāharūpaṃ - jani, mṛti lakṣaṇaṃ.

(puṭṭuṭa, canipōvuṭa anunavi taragakuṃḍa okadāni tarvāta nokaṭi āgani pravāha rūpamugā vaccucuṃḍuṭa)

5. anādi bhavaparaṃparā.

(anādikālamu nuṃḍi vaccucunna janmala paraṃpara, oka janma tarvāta iṃkoka janma, dāni tarvātaniṃkoka janma - iṭlu janmalu okadāni tarvāta niṃkokaṭi tappaka vaccuṭa).

6. saṃsāramanu padamu ‘śṛ’ anu saṃskṛta padamu (dhātuvu = root word) nuṃḍi kaliginadi. (śṛ; sar to move) “samyak sarati iti saṃsāraḥ” bāgugā naḍacunadi, krama paddatini naḍacunadi. oka dharmamu prakāramu - karma, dāni phalamu - prakāramu jīvulu cēsina karmalaku pratiphalamugā vāṭiki tagina janmalu, vāṭilōni kaṣṭasukhamulu kaligiṃcunadi - kaṃṭiki kanabaḍani dharmamu - (cause and effecxt) - cēsina karmaphalamunanubhaviṃcuṭaku tagina janma kaligiṃcunadi. apūrvamu - kāraṇamu kānarākuṃḍa phalamuniccunadi - anu nyāyamu (Natural Law. without being outwardly known).

7. putra kaḷatrādi dhārāvāhi rūpā saṃsṛtiḥ -

(bhāryā, biḍḍalu modalagunavi kaligi dhārāvāhikamugā naḍacunadi saṃsāramu)

8. kaḷatrādi pōṣaṇa vyāsaṃgarūpaṃ -

(bhārya modalaguvārini pōṣiṃcuṭa anu vyāsaṃgarūpamainadi saṃsāramu).

9. daṃpati mātṛ, putra sva sva duhitrādi kuṭuṃba saṃbaṃdhaṃ.

(bhārya, talli, koḍukulu, kumārtelu modalagu vārikala kuṭuṃbamutō gala saṃbaṃdhamu)

10. “manujasamūhaṃbu dhana dāra putra kṣētrābhimānaṃbulanu timi, nakra, ghaṣa, bhujaṃgaṃbula nati bhayaṃkaraṃbagu saṃsāra samudraṃbunaṃ baḍi munugucuṃḍu”. (kulaśēkharamahīpāla caritra - 2 -
11. “bāla yauvanādyavasthānibhava rūpa saṃsāra kapaṭanāṭakaṃ”

(bālyamu, yauvanamu, modalagu avasthala anubhavarūpamaina saṃsāramanu kapaṭanāṭakamu).

12. bhōgādi rūpaṃ jagat.

(kaṣṭa sukhamula anubhavamu anu bhōgamu modalaguvāṭi rūpamugala kapaṭanāṭakamu).

13. “tanadiyani abhimāniṃpabaḍina putra kaḷatra dhana gṛha kṣētrādu saṃpada”.

14. śarīra saṃbaṃdhānubaṃdha sukha duḥkha samudāyaḥ -

(śarīramunaku saṃbaṃdhiṃcina anubaṃdha sukhaduḥkhamula samudāyamu)

15. samyak saratīti saṃsāraḥ - viṣayān anudhāvati iti saṃsāraḥ - saṃsaratīti saratīti saṃsāraḥ -

(bāgugā naḍacunadi - viṣayamulanu anubhaviṃpa cēyunadi).

(saṃsāramu jananamaraṇarūpamu ani ceppabaḍinadi. jananamaraṇamulu jīvulu cēyu karmalakanuguṇamagu phalamulē. ēyē karmalaku ēyē janmalu - eṭuvaṃṭi janmalu, kēvalamu sukhānubhavamu kalugu janmalā? kēvalamu kaṣṭamulē anubhaviṃcu janmalā? kaṣṭasukhamula miśramamā? ēdi kalugunō muṃdugā teliyadu. ī karmalavalana ī janma kaliginadani telusukonuṭa kaṣṭamu –

“gahanā karmaṇō gatiḥ” (śrīmadbhagavadgīta - 4 - 17)

karmagati - karma eppuḍu ekkaḍa ē vidhamaina phalamunanubhaviṃpacēyunō anu viṣayamu - teliyadu - idi prakṛtiki saṃbaṃdhiṃcina ati sūkṣmamaina dharmamu - (Fine material law -) “apūrvamu” anu dharmamu - ī dharmamunaku tirugulēdu. aṃducēta nī jananamaranamulu aṃdali kaṣṭasukhamulu ī apūrvamanu dharmamunanusariṃciyē kalugucunnaṃduna janana maraṇarūpamaina saṃsāramu oka krama paddhatini - dharma paddhatini ‘samyak’ bāgugā naḍacucunnadi - aṃtēgāni kāranamulēka, iṣṭamuvaccinaṭlu jarugucunnadi kādu - aṃducēta “samyak sarati” (bāgugā, prakṛti dharmamulananusariṃciyē naḍacunadi, naḍipiṃcunadi - kanuka saṃsāramani ceppabaḍinadi. ī prakṛti dharmamu ādhinika śāstrajñulu kūḍa aṃgīkariṃciri, - (Every action has a reaction) - (prati karmaku phalamu kalugunadi_ ani ceppiri).

16. saṃsarati puruṣaḥ asmin iti.

(puruṣuḍu iṃdulōbaḍi tirugucuṃḍavāḍu - jananamaraṇamulanu paraṃparagā anubhaviṃcuvāḍu)

17. “saṃsarati anēna iti saṃsāraḥ, prakṛtyādikaṃ kṣētraṃ” (śrījayatīrthamuni)

(prakṛti modalagu vāṭivalana - prakṛtiyokka kāryamulu modalaguvāṭivalana śarīramu kalavāḍai janana maraṇamulanu, kaṣṭasukhamulanu anubhaviṃcuvāḍu)

18. trayāṇāṃ guṇānāṃ prakāśa svarūpaṃ saṃsāraṃ

(satvamu, rajassu, tamassu anu prakṛti guṇamulu mūḍu kalugacēsinadē saṃsāramu).

19. sarvaḥ saṃsāraḥ kriyākāraka phala lakṣaṇaḥ, satvarajastamō guṇātmakaḥ; avidyā parikalpitaḥ; samūlaḥ anarthaḥ -

(saṃsāramu karmaphalamē lakṣaṇamugā galadi; satvarajastamōguṇātmakamu, avidyacēta kalpiṃcabaḍinadi, kāraṇamu kaladi; anarthamu)

20. avidyā

(saṃsāramanagā avidya; ajñānamu - prakṛti)

21. “guṇānāṃ karma saṃsāra strayāṇāṃ kāma mūlakaḥ ||”. (gītābhāvaprakāśamu - 2- 474)

(satvarajastamamulanu mūḍu guṇamulu karma - mūḍu guṇamulavalana kalugunadi. dīniki kāraṇamu kāmamu).

22. janma duḥkhaṃ jarā duḥkhaṃ duḥkhaṃ mṛtyuḥ punaḥ |

saṃsārasāgaraṃ duḥkhaṃ pacyaṃtē yatra jaṃtavaḥ ||.

(janmiṃcuṭa duḥkhamu - musalitanamu, mṛtyuvu duḥkhamu - ivi marala kaluguṭa - anagā janma jarāmaranamulu, marala marala kaluguṭayē saṃsāramu - idi aḍḍulēni samudramuvale aṃtamu lēnidi. aṃducēta anniṃṭikaṃṭe duḥkhatamamu - dīnilō paḍi munugucu tēlucu prāṇulu bādhapaḍucuṃduru)

23. “jāgradādi vimōkṣāṃta ssaṃsārō jīva kalpitaḥ.” (mahōpaniṣat)

(jāgradavastha modalu mōkṣamu varaku gala saṃsāramu jīvuni kalpitamu - tānu cēsina karmalavalana jīvunaku kaliginadē).

24. “cittaṃbeṃtakālaṃbu viṣayāsaktaṃbagu naṃta taḍavu saṃsāra cakraṃbunaṃdu saṃcariṃcu”. (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 5 - 17)

25. puṇya pāpa nibaṃdhanā citsaṃ sarga prayukta nāmarūpa bhāktvamēva hi saṃsāraḥ -

(puṇya pāpa karmalacēta baṃdhiṃpabaḍina acitsaṃsargamutō kūḍina nāma rūpānubhavamē saṃsāramu).

1. yatra yatra bhavēttṛṣṇā saṃsāraṃ viddhi tatravai |

prauḍha vārāgya māśritya vīta tṛṣṇaḥ sukhībhava ||. (aṣṭāvakragīti - 10 -3)

(tṛṣṇa - atyaṃta āśa, kāmamu ekkaḍa uṃḍunō akkaḍē, adē saṃsāramu ani telusukonumu. dṛḍhamaina vairāgyamu navalaṃbhiṃci tṛṣṇalēnivāḍavai sukhamuga nuṃḍumu).

26. “vāsanā ēva saṃsāraḥ” (yōgavāśiṣṭhamu)

(pūrva janmalalō cēsina karmalē sūkṣmarūpamulō vāsanalugā māri, jīvuni aṃṭiyuṃḍi, tarvāta janmalanu kaligiṃci sukha duḥkhamulanu, marala marala janmiṃcuṭanu kalugacēyunu - aṃducēta karmavāsanalē saṃsāramu ani ceppabaḍinavi).

27. calācalē ca saṃsārē dharma ēkōhi niścalaḥ.

(jananamaraṇarūpamaina saṃsāramu - pravāharūpamugā, okaṭi tarvāta nokaṭigā - vaccucu pōvucuṃḍunu - rātri tarvāta pagalu, pagalu tarvāta rātri vaccucu pōvucuṃḍunaṭlu eḍategani pravāharūpamugā jananamaraṇamulu jarugucuṃḍu - ēdiyu niścayamugā nuṃḍadu - dharmamu okkaṭē - bhagavaṃtuḍokkaḍē ellakālamaṃduṃḍuvāḍu).

28. “sī. - - -

- - -

kala yōnulaṃdella garbhādyavasthalu buruṣuṃḍu dēhiyai puṭṭucuṃḍu

danneṟuṃgaḍu, karma taṃtruḍai kaḍapaṭa muṭṭaḍu bhavaśatamulakaina

ā. - - -

jagati puṭṭi puṭṭi cacci cacci

poralanēla? manaku puṭṭani cāvani

trōva vedakikonuṭa doḍḍabuddhi”. (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 7 - 6 - 214)

29. saṃsaraṇaṃ saṃsṛtiḥ avidyā tayā tad dṛśāṃ sarvaṃ jāyatē. kālatrayēpi avidyamānā avidyā kāryatvāt tatkāryaṃ śāsvataṃ nāstyēva. ēvaṃ utpatti vināśalakṣaṇaṃ saṃsārō (a)yama vidyādṛṣṭīnāṃ satyaṃ bhavati. “brahama mātra masannahi”, “sanmāta masadanyat iti śrutyanurōdhēna paramātma sadbhāvēna tu sarvamajamēva”.

(saṃsāramanagā saṃvaraṇamu, saṃvṛti, avidya. dāni valana dānivaṃṭivi - avidyā kāryamulu - anniyu puṭṭucunnavi. bhūta bhaviṣvadvartamāna kālamulaṃdu kanabaḍani avidyā kāryamaguṭavalana avidyā kāryamu śāśvatamukādu - jananamaraṇa lakṣaṇamulugala ī saṃsāramu avidyā dṛṣṭikalavāriki satyamainadivalenē kanabaḍunu - “brahma asat kādu, sanmātramē; adi kānidi asat” ani śruti ceppucunnaṃduvalana paramārtha sadbhāvamulō aṃtayu brahmamē).

30. “kutsitānēka janmābhyastātyaṃtōtkṛṣṭa vividha vicitrānaṃta duṣkarmavāsanā jāla viśēṣaḥ dēhātmā vivēkō na jāyatē tasmādēva dṛḍhatara dēhātmabhramō bhavati ‘ahamajñaḥ’, kiṃcijñō(a)haṃ; ahaṃ jīvaḥ, ahamatyaṃta duḥkhākarō, ahamanādi saṃsārī iti bhramavāsanā balāt saṃsāra ēva pravṛttiḥ - tannivṛtyupāyaḥ kadāpi na vidyatē. mithā bhūtān svapnatulyān viṣayabhōgānanubhūya vividhān asaṃkhyān ati durlabhān manōrathān anavaratamā śāsyamānaḥ atyaptaḥ sadā paridhāvati. vividha vicitra sthūla sūkṣmōtkṛṣṭa nikṛṣṭānaṃta dēhān parigṛhya tattadēha vihita vividha vicitrānēka śubhāśubha prārabda karmāṇi anubhūya, tattatkarmaphala vāsanā jāla vāsitāṃtaḥ karaṇānāṃ punaḥ punaḥ tattatkarmaphala viṣaya pravṛttirēva jāyatē, saṃsāra nivṛttimārgē pravṛttirapi na jāyatē tasmāt tasmāt aniṣṭamēva iṣṭamiva bhāti, iṣṭamēva aniṣṭamiva bhāti - anādi saṃsāra viparīta bhramāt. tasmāt sarvēṣāṃ jīvānāṃ iṣṭaviṣayē buddhiḥ sukha buddhirduḥkha buddhirbhavati. paramārtha tastu abādhita brahma sukhaviṣayē pravṛttirēva na jāyatē, tatsvarūpajñānā bhāvāt - kadhaṃ baṃdiḥ kadhaṃ mōkṣaḥ iti vicārābhāvāt ca; tatkathamiti? - ajñāna prābalyāt;kasmādajñāna prābalyamiti? - bhaktijñānā vairāgya vāsanā (a)bhāvācca tada bhāvaḥ kathamiti? atyaṃtāṃtaḥkaraṇa mālinya viśēṣāt”.

(tripādvibhūti mahānārāyaṇōpaniṣat)

(anēkamaina kutsita janmalalōni anēka vidhamulaina, vicitramulu anaṃtamulu ayina duṣkarma vāsanala valana ēdi dēhamu, ēdi ātma yanu vivēkamu kalugadu - aṃduvalana dēhamē yātmayanu dṛḍhamaina bhrama kalugunu - “nēnu ajñuḍanu, ēdō koṃcemu telisinavāḍanu, nēnu jīvuḍanu, nēnu anādikālamunuṃḍi - modaṭinuṃḍiyu saṃsārinē, saṃsāramulō paḍi koṭṭukonucuṃḍu vāḍanē” anu bhramayanu vāsanā balamu valana saṃsāramē pravṛtti - dāni nivṛttikoṟaku ēdiyu upāyamu kanabaḍadu - midhyalainaṭṭinnī, svapnamutō samānamainaṭuvaṃṭinnī viṣayabhōgamulananubhaviṃci, anēkavidhamulainaviyu, lekkalēnanniyu, mikkili durlabhamainaṭṭiyu manōradhamulanu (kōrikalani) āśiṃcucu, saṃtṛpti ceṃdaka ellapuḍu bādhapaḍucuṃḍunu - citra vicitramulaina anēka sthūla sūkṣma, utkṛṣṭa, nikṛṣṭa dēhamulanēkamulanu poṃdi āyā dēhamulaku vihitamainaviyu, vicitramainaviyu nagu anēka śubhā śubha (puṇyapāpa) prārabdakarmalananubhaviṃci āyā karmaphala vāsanalugala aṃtaḥkaraṇamu galavāriki āyā karmaphala viṣayamulaṃdē pravṛtti kalugunu; saṃsāranivṛtti mārgamaṃdu pravṛtti kalugadu - aṃducēta iṣṭamulēkapōyinavainanu iṣṭamuluvalenē kanupiṃcunu, iṣṭamainavi aniṣṭamainavi vale kanupiṃcunu. anādiyagu saṃsāra viparīta bhramacē niṭlu kanabaḍunu - aṃducēta jīvilaṃdaṟiki iṣṭamaina vāṭiyaṃdu buddhi sukhabuddhi duḥkhabuddhi yagunu - anagā, paramārtha dṛṣṭilō brahmasukhamu (mōkṣānaṃda sukhamu) naṃdu pravṛtti kalugadu - dāni svarūpajñānamu lēkuṃḍuṭacētanunnū, mōkṣamu ēdi, baṃdhamu ēdi anu vicāramu lēnaṃduvalananunnū, balamaina ajñānamu valananunnū - ajñānameṃduvalananagā bhakti vairāgyamulu vāsana lēnivalana. idi atyaṃta aṃtaḥkaraṇa mānyamu viśēṣamuvalana lēkuṃḍunu).

31. “saṃsāra ssvapna tulyōhi rāgadvēṣādi saṃkulaḥ |

akālē satyavadbhāti, prabuddhau asatyavadbhavēt ||“.

(rāgadvēṣamulatō niṃḍiyuṃḍu saṃsāramu kalavaṃṭidi. akālamaṃdu nijamani tōcunu - telivi rāgānē - jñānamu kalugagānē abaddhamagucunnadi).

32. “sī. saṃsāramidi buddhi sādhyamu, guṇa karma gaṇabaddha majñāna kāraṇaṃbu

gala vaṃṭidiṃtayakāni nikkamugādu sarvārthamulu manassaṃbhavamulu

- - - “. śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 7 - 7 - 238)

33. “jalasya caṃcalādēva caṃcalatvaṃ yathā ravēḥ |

tathāhaṃkāra saṃbaṃdhāt ēva saṃsāra ātmanaḥ |

cittamūlaṃ hi saṃsāraḥ tatprayatnēna śōdhayēt ||“. (varāhōpaniṣat)

(nīru kadalucunnaṃdunanē aṃdulōni ravibiṃbamu kadalucuṃḍunu - aṭlē ahaṃkāramunaku saṃbaṃdhamuṃḍuṭavalananē ātmaku (jīviki) saṃsāramu kalugunu. saṃsāramunaku manassē kāraṇamu - aṃducēta prayatniṃci dānini śuddhi cēsukonavalenu)  

34. va. - - - avidyōpādhi jīvuṃḍu tamōguṇayuktuṃḍai prācīna karmaṃbulacēta nērpaḍina vartamāna dēhaṃbu nēnani talaṃcucuṃḍi naṣṭa janmasmṛti galavāḍai pūrvāparaṃbulaneṟuṃgaṃ jālakuṃḍu, maṟiyu garmēṃdriyaṃbulacēta karmaṃbulaṃ jēyucuṃḍi, jñānēṃdriyamulacēta damō viṣayaṃbulaina śabda sparśa rūparasa gaṃdhaṃbulaneṟuṃgucuṃḍi padiyāṟavadi yaina manaṃbutō gūḍi padiyēḍavavādagucuṃḍi ṣōḍaśōpādhyaṃtargatuṃḍai yokkaruṃḍaina jīvuṃḍu sarvēṃdriya viṣaya pratisaṃthānaṃbu koṟaku jñānēṃdriya karmēṃdriya manō viṣayaṃbula boṃducuṃḍi ṣōḍaśa kaḷalu galigi liṃgaśarīraṃbunaṃ baragi guṇatrayakāryaṃbunu nimittaṃbuna harṣa śōka bhayaṃbula niccucunna saṃsāraṃbu dhariyiṃcucuṃḍu. (śrīmahābhāgavatamu - 6 - 1 - 87)

    1. “sī. jananuta! satvarajastamōguṇamayamaina prākṛta kāryamagu śarīra

gatuṃḍayyu buruṣuṃḍu gaḍagi prākṛtamulunagu sukha duḥkha mōhamulavalana

gara manuraktuṃḍugāḍu; vikāravihīnuḍu, triguṇa rahituḍu nagucu

balasi, nirmala jalapratibiṃbituṃḍaina dinakarubhaṃgi vartiṃcunaṭṭi

tē. yātma prakṛti guṇamulayaṃdu dagulu

vaḍi yahaṃkāra mūḍhuḍai toḍari yēnu

gaṇagi nikhilaṃbunaku nella gartanani pra

saṃgavaśatanu brakṛti dōṣamulanoṃdi.

ka. suratiryaṅmanu jasthā

vara rūpamulagucu garmavāsanacētaṃ

baruvaina miśrayōnula

diramuga janiyiṃci saṃsṛtiṃ gaikoni tān”

“ka. pūni cariṃcucu viṣaya

dhyānaṃbuna jēsi svāpnikārthāgama saṃ

dhānamurītina satpadha

mānasuḍagucun bhramiṃcu mati lōluṃḍai”. (śrīmahābhāgavatamu - 3 - 27 – 895 - 897)

35. “anēna jīvēna ātmanā nipraviśya nāmarūpē vyākaravāṇi”

(jīva rūpamulō nēnu pravēśiṃci nāma rūpamulu kalugacēyudunu) ani śruti ceppucunnadi. sṛṣṭi prāraṃbhamunuṃḍi prati kalpamunaṃdunu ī saṃsāramunnadani dīni valana teliyucunnadi. “sūryā caṃdramasau dhātā yathā pūrva ma kalpayat” (prati kalpamunaṃdunu pūrva kalpamulō valenē sūryuḍu caṃdruḍu modalagu vāṭinanniṃṭini brahma sṛṣṭi cēsenu). dīnivalana kalpamu tarvāta kalpamu, aṃdulō janma tarvāta janma kalugucunē yuṃḍunu - idi modaṭinuṃḍiyu nunnadi kanukanu, ippaṭi varakunu pravāha rūpamugā jarugucunnadi kanukanu ī saṃsāramu anādi - dīniki modalu lēdu.

36. apara vidyā viṣayaḥ kartrādi sādhana kriyā phala bhēdarūpaḥ saṃsārō anādi ranaṃtō duḥkha svarūpatvāt dhā tavyaḥ - pratyēkaṃ śarīribiḥ sāmastēna na dīśrōtō vada vicchēda rūpa saṃbaṃdhaḥ.

(ī saṃsāramu apara vidyā viṣayamu, kartrādi sādana kriyā phalabhēda rūpamu, anādi, anaṃtamu, duḥkha svarūpamu - nadī pravāhamuvale eḍategakuṃḍa jarugu cuṃḍunadi).

37. sa ēvaṃ saṃsarannāpātta dēhēṃdriya saṃghātaṃ tyajati punaḥ punarēvamēva nadī śrōtōna jjanma maraṇa prabaṃdhā vicchēdēna vartamānaḥ kābhiravasthā bhirvartatē. ayamēva avidyā kāmakarmavān - yajñādi karmakṛtvā asmāllōkāt dhūmādi kramēṇa caṃdramasaṃ prāpyakṣīṇa karmā vṛṣṭyādi kramēṇa imaṃ lōkaṃ prāpya anna būtaḥ puruṣāgnauhutaḥ tasmin puruṣēha vai ayaṃ, saṃsārī rasādi kramēṇādi taḥ prathamaṃ rētō rūpēṇa garbhō bhavatīti tadāha “yadē tatpuruṣē rētaḥ tēna rūpēṇa” iti. tacca ētadrētō annama yasya piṃḍasya sarvēbhyaḥ aṃgēbhyō rasādi lakṣaṇēbhyaḥ tējaḥ sārabhūtaṃ śarīrasya saṃbhṛtaṃ pariniṣṭannaṃ tatpuruṣasya ātma bhūtatvāt ātmā. tamātmānaṃ rētō rūpēṇa garbhī bhūtaṃ. atmānaṃ ātmanyēva svaśarīrē ēva bibharti dhārayati. tat rētō yadā yasmin kālē bhāryā ṛtumatī tasyāṃ yōṣāgnau striyāṃ siṃca tyupa gacchan adha tadaitat rēta ātmanō garbha bhūtaṃ janayatipitā tat asya puruṣasya sthānānnirgamanaṃ rētassēka kālē rētō rētōrūpēṇāsya saṃsāriṇaḥ prathamaṃ janma prathamāvasthābhivyaktiḥ (śrīśaṃkaraḥ)

“yō mūrthā naṃ vidārya praviśya sthitaḥ sō ayaṃ ityucyatē puruṣāgnau hutaḥ puruṣēṇa bhakṣitaḥ ityarthaḥ. puruṣēvavā ayaṃ saṃsārī āditaḥ ityarthaḥ. puruṣē vavā ayaṃ saṃsārī āditaḥ prathamataḥ strī garbha pravēśātpūrvaṃ garbhō bhavati iti prathamanvayaḥ bhakṣita svānnasya rasādi kramēṇa rētō rūpēṇa pariṇāmē sati tatsaṃ śliṣṭa syāpi tadhaiva rētassaṃ ślēṣēṇarētō bhāvē sati tēna rūpēṇa puruṣasya śarīrē vidyamānaḥ tasya sagarbhaḥ tadasya saṃsāriṇaḥ puṃsaḥ kumāra rūpēṇa māturgudarāt yannirgamanaṃ tat rētō rūpāpēkṣayā dvitīyaṃ janma - dvitīyāvasthābhi vyaktiḥ ||”. (śrīśaṃkaraḥ)

(ī saṃsāramulō saṃcariṃcuvāḍai jīvuḍu dēhamutōnu iṃdriyamulatōnu kūḍina śarīramunu viḍicipeṭṭunu - aṭlu viḍici peṭṭi yiṃkoka śarīramunu poṃdunu - nadī pravāhamuvale marala marala jananamaraṇamulanu tegateṃpu lēka vartiṃcucu ēdō avasthala poṃducuṃḍunu, avidyā prabhāvamuvalana kāmya karmalu cēyucuṃḍunu - yajñamu modalagu karmalu cēyucu ī lōkamunuṃḍi dhūmādimārgamu dvārā caṃdralōkamunu poṃdi, karmalu kṣīṇiṃcagā varṣamu modalagu vāṭi dvārā (varṣamu, varṣamuvalana paṃḍina sasyamu, sasyamu bhakṣiṃcuṭa modalagu vāṭi dvārā) ī lōkamu pravēśiṃci annamugā māri puruṣunicē bhujiṃpabaḍi ā annarasamu rētassugā mārunu - idi strī garbhamulō pravēśiṃcakamunupu jariginadi. idi modaṭi janma. ī viṣayamu śruti iṭlu ceppucunnadi. ” idi puruṣuniyaṃdu rētassu rūpamulō māri ” - ī rētassu annamayamaina piṃḍamu śarīramulōni anni aṃgamula tējassuyokka sāramu. ī rētassu adiyē puruṣuni ātma yaguṭavalana ātma yani ceppabaḍunu. aṭṭi ātmanu rētassu anu rūpamutō garbhamu dhariṃcina ātmanu puruṣuḍu tana śarīramaṃdu dhariṃcunu. saṃsāri ayina ī puruṣuni rētassu talli śarīramunuṃḍi kumāruni rūpamulō nirgamiṃcunu. idi ā rētassē kanuka dāniki reṃḍava janma, lēka, reṃḍava rūpamu abhivyaktamaguṭa - kanabaḍuṭa, lēka māruṭa. ī prakāramugā jīvuḍu - jīvātma - oka śarīramu viḍici iṃkoka śarīramunu poṃduṭa - lēka, oka janma tarvāta iṃkoka janmanu poṃduṭa jarugucunnadi - idiyē saṃsāramu).

38. “cittamēvahi saṃsāraḥ tatprayatnēna śōdhayēt |

yaccittastanmayō bhavati guhyamēva tatsanātanaṃ |

cittasya prasādēna haṃti karma śubhā śubhaṃ |

prasannātmā ātmani sthitvā sukhamakṣaya maśnutē |

samānaktaṃ yathā cittaṃ jaṃtōrviṣaya gōcarē |

yadyēvaṃ brahmaṇi syāt |

tat kōna mucyēta baṃdhanāt ||“. (maitāyaṇyupaniṣat)

(rāga dvēṣādi dōṣa kaluṣitaṃ cittamēva saṃsāraḥ saṃsāra hēturyataḥ yataḥ, tasmāt prayatnēna śōdhayēt, jñānābhyāna vairāgyādi bhiḥ rāgādi dōṣa nivṛttiṃ saṃpāda yēt. yaccitta stanmayō bhavati | yasmin vastuni cittaṃ yasya sa taccittaḥ, tathā ca brahmaṇi cēt cittaṃ yasya satanmayō bhavati. brahmaiva bhavatītyarthaḥ - tathāca śrutiḥ : - “brahmavēda brahmaiva bhavati” iti guhyaṃ rahasyaṃ ētat upadēśanaṃ sanātanaṃ ciraṃtanaṃ guru śiṣya paraṃparayā pravṛttaṃ. sarvātmajñānē jātē(a)pi kathaṃ saṃsāra nivṛttiḥ? anādi bhava paraṃparōpārjita karmaṇāṃ bahūnāṃ saṃbhavāt ityata āha - “cittasya prasādēna” iti. aṃtaḥkaraṇa prasāda pūrvakātma sākṣātkārēṇa prasādō nāma rāgadvēṣa nivṛtti pūrvaka mēkāgratā śubhāśubhaṃ puṇya pāpātmakaṃ prārabda vyatiriktaṃ karmahaṃti nāśayati - na kēvalaṃ karmakṣayaḥ, kiṃtu svarūpānaṃdā bhivyaktiravyastītyā ha prasannātmā iti - prasannaḥ ātmā aṃtaḥkaraṇaṃ yasyasaḥ prasannātmā, ātmani paripūrṇē abhēdēna sthitvā saccidānaṃdaṃ brahma hamēvēti sukhamakṣayaṃ nityaṃ aśnutē, prāpnōti).

(cittamē saṃsāramu, cittamunu prayatniṃci śuddhi (cittaśuddhi) cēsukonavalenu - cittamu dēniyaṃdu nimagnamai yuṃḍunō ā viṣayamu guṟiṃciyē nityamu talaṃcu cuṃḍunu - idi sanātanamaina - cirakālamunuṃḍi vaccucunna - rahasyamu - cittamu prasādamuga nunna yaḍala adi puṇyapāpamulanu hariṃcunu - prasannamaina manassu kalavāḍu ātmayaṃdē nimagnuḍaiyunnayaḍala akṣaya sukhamunu - kṣīṇiṃcani sukhamunu, mōkṣa sukhamunu - poṃdunu. viṣayamulaṃdu eṭlu cittamu munigiyuṃḍunō aṭlu paramātmayaṃdunna yaḍala evaḍainanu eṃduku muktuḍu kāḍu - mōkṣamunu poṃdaḍu?; aṭṭi vāraṃdarū muktulagudurani yarthamu).

(rāgadvēṣamulacēta kaluṣitamaina cittamē saṃsāramu - saṃsāramunaku kāraṇamu. aṃducēta prayatniṃci cittamunu rāgadvēṣamulu lēkuṃḍunaṭlu śuddhi cēsukonavalenu. jñānamu abhyāsamu, vairāgyamu modalaguvāṭicēta rāgamu modalagu vāṭi valana kalugu dōṣamula nivṛtti cēsukonavalayunu. ē viṣayamunaṃdu cittamu tadēka dhyānamutō ciṃtiṃcu cuṃḍunō aṭṭi cittamu kalavāḍu aṭṭi vāḍē yagunu. ā prakāramugā cittamu parabrahmamaṃduṃḍina aṭṭivāḍu brahmamayuḍē yagunu. brahmajñāni - parabrahmanu telusukoninavāḍu - brahmamē yagunu ani dīni yarthamu - iṭlē śruti ceppucunnadi, idi guruśiṣya paraṃparagā vaccina sanātanamaina rahasyamu - ātmajñānamu kaligina mātramuna saṃsāra nivṛtti eṭlagunu? anēka janmalalō cēsina karmalavalana ārjiṃcinadi kadā ī saṃsāramu ! eṭlu ātmajñānamuvalana nivṛtti yagunu? cittamu prasādamukāgā idi sādhyamagunu - anagā, aṃtaḥkaraṇamu śuddhi ayinaṃduna ātma sākṣātkāramu kaluguṭacēta - citta prasādamanagā rāgadvēṣamula nivṛtti cēsukonina tarvāta ēkāgrata - (oka dāniyaṃdē niścalamugā nuṃḍuṭa) kaligiyuṃḍuṭa, dīnivalana prārabdakarma minahāgā itara puṇyakarmalu pāpakarmalu nāśanamagunu - okka karmalu naśiṃcuṭayēkādu, svarūpānaṃdamu abhivyaktamagunu - anubhavamagunu, aṃducēta ‘prasannātmā’ yani upaniṣattulō paina ceppabaḍiyunnadi. prasannātmā anagā prasannamaina aṃtaḥkaraṇamu kalavāḍu - paripūrṇuḍu - sṛṣṭi aṃtaṭilōnu, sṛṣṭilōnuṃḍu anniṃṭilōnu - pūrtigā niṃḍiyuṃḍuvāḍu - agu ātmayaṃdu tanaku ātmaku bhēdamulēdu, iddaru okaṭēyani nammiyuṃḍi saccidānaṃdamagu (sat + cit + ānaṃdamu anu mūḍu lakṣaṇamulugala) parabrahmamu nēnē yani nitya sukhamunu poṃdunu).

39. “ā brahma staṃbaparyatē ghōrē duḥkhōdadau ghaṭīyaṃtra vadārōhāvarōha nyāyēna athama madhyamōttama sukha duḥkha mōha vidyuccapala saṃpāta dāyinīrvicitra yōnīścaṃḍōtpiṃjalakaśvasana vēgābhihatāṃbōnidhi madhyavarti śuṣkālābuva cchubhā śubha vyāmiśra karma dāyu samīritaḥ”.

(caturmukha brahma modalukoni pipīlikamuvaraku gala ī ghōramaina duḥkhasamudramaina saṃsāramaṃdu yātamu kuṃḍa kriṃdaku mīdaku pōvunaṭlu adhama madhyama uttama sukha duḥkhamulanu merupu tīgavale kalugacēyucu vicitramulai anēkamulaina janmala poṃducu mahāsamudramadhyanunna eṃḍu sorakāya nīṭimīda tēli alalacēta niṭu naṭu neṭṭabaḍucunnaṭlugā puṇya pāpa miśramamulanu puṇyapāpamulanu jīvuḍu poṃducuṃḍunu).

40. “anādau saṃsārē jani mṛtimayē bhrāṃtinibiḍē |

nimagnānāṃ puṃsāṃ kvacidapi sukhaṃ nāsti vimalaṃ |

tapō bhirvā dānaiḥ kratubhirapi sukhaṃ vēdānuvacinaiḥ |

ṝtē(a)tyaṃta prēmṇā harisada sarōjēca sukhadau ||“. (gītābhāvaprakāśamu - 12 - 1)

(bhrāṃticē niṃḍiyunnadiyu, jananamaraṇamulatō niṃḍiyunnadinnī, modalu lēnidinnī ayina saṃsāraṃlō puruṣulaku atyaṃta prēmapūrvakamaina śrīharipādakamalamulaṃdu sukhamunu kalugacēyu bhaktilēni yaḍala tapassu cēsinanu, dānamulu cēsinanu nirmalamaina niṣkalamaina sukhamu kalugadu).

41. “sakala janmaṃbulaṃdunu dharmārthācaraṇa kāraṇaṃbayina mānuṣa janmaṃbu durlabhaṃbu. aṃdu puruṣatvaṃbu durgumaṃbu. adiya śatavarṣa parimitaṃbaina jīvita kālaṃbuna niyataṃbai yuṃḍu. aṃdu sagamaṃdhakāra maṃdhuraṃbayi rātri rūpaṃbuna nidrādi vyavahāraṃbula nirarthakaṃbayi canu. cikkina paṃcāśatvatsaraṃbulaṃdunu bāla kaiśōra kaumārādi vayō viśēṣaṃbula viṃśati hāyanaṃbulu gaḍacu. kaḍama muppadiyabdaṃbulu niṃdriyaṃbulacēta baṭṭuvaḍi duravagāhaṃbayina kāma krōdha mōha mada matsaraṃbulanu pāśaṃbulaṃ gaṭṭuvaḍi viḍivaḍa savarthaṃbugāka prāṇaṃbulakaṃṭe madhurāyamāna yaina tṛṣṇaku lōnai bhṛtyutaskara vaṇikkarmaṃbula brāṇa hāniyaina naṃgīkariṃci parārthaṃbula narthiṃcucu rahasya saṃbhōga cāturya sauṃdarya viśēṣaṃbula dhairyavalikāla vitraṃbulayina kaḷatraṃbulanu mahanīya maṃjula madhurā lāpaṃbulu galigi vaśulayina śiśuvulanu, śīla vayōrūpa dhanyulagu kanyalanu, vinaya vivēka vidyālaṃkārulayina kumārulanu, kāmita phaladātalagu bhrātalanu, mamatva, prēma, dainya janakulayina jananī janakulanu, sakala saujanya siṃdhuvulayina baṃdhuvulanu, dhana kanaka vastu vāhana saṃdaraṃbulayina maṃdiraṃbulanu, sukaraṃbulaina paśu bhṛtya nikaraṃbulanu, vaṃśa paraṃparāyattaṃbulayina vittaṃbulanu varjiṃpalēka saṃsāraṃbu nirjiṃcu nupāyaṃbu gānaka, taṃtu vargaṃbuna nirgamadvāra śūnyaṃbayina maṃdiraṃbucēri cuṭṭuvaḍi veḍaleḍi pāṭavaṃbu sālaka taguluvaḍu kīṭakaṃbu caṃdaṃbuna gṛhasthuṃḍu svayaṃkṛta karmabaddhuṃḍai, śiśnōdarādi sukhaṃbula pramattuṃḍai, nija kuṭuṃba pōṣaṇa pāravaśyaṃbuna virakti mārgaṃbu teliya nēraka svakīya parakīya bhinna bhāvaṃbuna naṃdhakāraṃbunaṃ bravēśiṃcu - - - hari bhajanaṃbuna mōkṣaṃbu siddhiṃcu -”

(śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 7 -)

42. “icchādvēṣa samudbhūta sukhādidvaṃdva hētunā |

mōhēkāhaṃ sukhī duḥkhītyādi bhrāṃtimayē na ca |

samastānyapi bhūtāni vivēkā yōgyatāṃ parāṃ |

sthūla dēhādbhavē yāṃti hē bhārata, paraṃtapa ||“. (gītābhāvaprakāśamu - 7 - 189 to 191)

(icchā dvēṣamulavalana kalugu sukha duḥkhamulu modalagu dvaṃdvamula kāraṇamugā, mōhamucēta nēnu sukhamugānunnānani, duḥkhamu poṃducunnānani bhrāṃti kaluguṭacēta samasta bhūtamulu janma kaliginapuḍē - sthūladēhamunu poṃdinapuḍē - vivēkamu lēkuṃḍuvāralagā agucunnāru)

43. “avyaktādvyaktayaḥ sarvāḥ prabhavaṃtyaharāgamē |

rātryāgamē pralīyaṃtē tatraivāvyaktasaṃjñikē |

bhūtagrāmaḥ sa ēvāyaṃ bhūtvā bhūtvā pralīyatē |

rātryāgamē (a)vaśaḥ pārtha prabhavaṃtyaharāgamē ||“. (śrīmadbhgavadhgīta - 8 - 18, 19)

“ēvamāśu vināśitvē pyasya nāsti parikṣayaḥ |

saṃsāra dīrgharōgasya paṃcaklēśaiḥ punaḥ punaḥ |

jāyamānasya tatraiṣāṃ saṃsārē bhramatāṃ nṛṇāṃ |

asvātaṃ tryājjarāmṛtyu janmādi duḥkha cakrataḥ |

kadāpi nāsti viśrāṃti riti vairāgya siddhayē |

akṛtābhyāgayō dōṣaḥ kṛtanāśastadhā paraḥ |

syādyadādi matī sṛṣṭirjāya mānā vinaśvarā |

baṃdha mōkṣa vyavasthā yāḥ sādhakaṃ śāstra mapyadha |

niṣphalaṃ syādyadā sṛṣṭirādi matyēva sammatā |

ēta ddōṣāpanutyarthaṃ prāhaivaṃ śrīramāpatiḥ ||“. (gītābhāvaprakāśamu - 8 - 109 to 114)

(avyaktamanu saṃjñakala caturmukhabrahmayokka pagaṭivēḷayaṃdu puṭṭucū konnivēla saṃvatsaramulu gadacina tarvāta rātrivēḷayaṃdu ā avyaktamulōnē līnamagucu bhūtamuluṃḍunu. ī prakāramugā ceppuṭacēta paṃcaklēśamulacēta tirigi tirigi - marala marala - kalugucunna saṃsāramanu dīrgharōgamunaku āśu vināśamu ceppinappaṭikī, eppaṭikī tirigi janma lēkuṃḍunaṭlu parikṣayamu - pūrtigā naśiṃcuṭa - ceppabaḍiyuṃḍalēdu - ī saṃsāramaṃdu tirugucununna - anagā, marala marala puṭṭucu, marā marala canipōvucununna - narulaku jananamaraṇamulu cakramuvale kalugucuṃḍuṭavalana svātaṃtryamu lēkapōvuṭavalana okappuḍainanu viśrāṃti lēdu - tirigi jananamu kaluguṭa lēdu, tirigi maraṇamu poṃduṭa lēdu anu paristhiti kalugadu. ayinanu dī saṃsāramu okappuḍu ākhariki naśiṃcunadi kādu - dīniki ādi lēdu - anādi - puṭṭucu, layamagucu marala puṭṭucu, marala layamagucu ī prakāramu anaṃtamugā jarugunukāni dīniki aṃtamu kūḍa lēdu. sṛṣṭi - yī saṃsāramu - ādi kaladu anigāni, puṭṭi pūrtigā naśiṃcipōvunadanigāni ceppinayaḍala baṃdhamōkṣamulu kalugunu ani ceppina śāstramu tappu agunu - ī dōṣamu kaluganēradani ceppuṭakē tirigi tirigi puṭṭunu, tirigi naśiṃcunu ani ceppaḍamainadi).

44. saṃsāramu parabrahmayokka vivartamu - saṃsāramannanu prapaṃcamanna nokkaṭiyē, vivartamē yaguṭacēta nā prapaṃcamu brahmamunakaṃṭe bhinnaṃbukādu, abhinnaṃbukādu. trāṭiyaṃdu bhrāṃticē cūḍabaḍina pāmu ā trāṭi kaṃṭe bhinnamā? abhinnamā? bhinnamanina trāṭinuṃḍi dānini vēru cēyagalamā? abhinnamanina trāṭi neṟuganapuḍu gala bhinnānubhavamunaku gatiyēmi? iṭlu vimarśiṃcina ā pāmu trāṭikaṃṭe bhinnaṃgā gānavaccucunnadi, kāni bhinnamu kādu - vāstava sthitilō nadi yeppaṭikini trāṭikaṃṭe bhinnaṃga janiyiṃciyuṃḍalēdu - aniyē ceppavalasiyunnadi. saṃsāramukūḍa niṭṭidiyē. kāvuna, dāni yuniki naṃgīkariṃcina ē dōṣamunu rādu - kāvuna nadi anādi.

45. “aṃganāsaktulagu kāmukula saṃgaṃbu nirayarūpaṃbayina saṃsāraṃbagu” -

46. “u. okkeḍa prāṇulaṃdaṟu nijōcita karmamu lōli drippagā

nokkokka yōnulaṃ boḍami yokkokka trōvala rāka pōkalaṃ

jikkulu boṃducuṃ dudalu sēraru smasṛti tōḍabāyaru

- - - ||“. (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 10 - [pū.bhā. - 159)

47. “va. adharmunaku mṛṣa yanu bhāryayaṃdu daṃbhuṃḍunu māyayanu naṃganayuṃ buṭṭiri. adharma saṃtānaṃbagu vāriruvurunu midhunaṃbairi vārini saṃtānahīnuṃḍagu nirṛti gaikoniye - vāralaku lōbhuṃḍunu nikṛtiyanu satiyunuṃ galigi midhunaṃbairi. ā midhunaṃbunaku grōdhuṃḍu hiṃsa yanu naṃganayuṃ buṭṭi midhunaṃbairi. ā midhunamunaku ‘galiyu’ duruktī yanu naṃganayu janmiṃci dāṃpatyaṃbu gaikoniri. ā daṃpatulaku ‘bhaya’ ‘mṛtyuvu’lanu midhunaṃbu galige. dāni valana ’yātana’ yu ‘nirayaṃbu’ vīralu saṃsāra hētuvagu nadharma taru śākhalayi negaḍiri. vīri śrēyaskāmuṃḍagu januṃḍīṣaṇmātraṃbu nanu vartiṃpa janadu -”.

(śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 4 - 8 - 215)

(paina ceppina rītini vivahamulu cēyarādu - anna cellelu daṃpatulu kākūḍadu -).

48. kacaḥ kila bṛhaspitiṃ pitaraṃ saṃsārō ttaraṇōpāyaṃ sṛṣṭavān. bṛhaspatiśca sarvatyāgaḥ saṃsārōttaraṇōpāyaḥ ityuktavān - ka cēna punarapi pṛṣṭhēna sarvatyāgasvarūpaṃ cittatyāga ēva sarvatyāga iti pratyuktaṃ bṛhaspatinā. punarapi cittaṃ kimiti pṛṣṭhaḥ tatsvarūpamāha - bṛhaspatiḥ –

“citta nijamahaṃkāraṃ buddhiścitta vidō janāḥ |

aṃtaryō(a)yamahaṃbhāvō jaṃtōstaccitta mucyatē ||“.

(kacuḍu bṛhaspatini saṃsāra taruṇōpāyamumēmiṭani yaḍigenu. sarvatyāgamu - anniṃṭini vadalivēyuṭa - saṃsāramunu tariṃpacēyu nupāyamu ani bṛhaspati ceppenu - kacuḍu marala praśniṃpagā sarvatyāgarūpamaina citta tyāgamu sarvatyāgamani bṛhaspati ceppenu - marala cittamanagā nēmiṭi yani kacuḍu praśniṃpagā - cittamanagā ahaṃkāramu, buddhi - jīvuni lōpalanuṃḍu ahaṃbhāvamu cittamani ceppabaḍucunnadi).

49. “sakala vēdaśāstra siddhāṃta rahasya janma janmābhyastātyatō tyatkṛṣṭa sukṛta paripākavaśāt sadbhiḥ saṃgō jāyatē; tasmāt vidhi niṣēdhi vivēkō bhavati; tataḥ sadācāra pravṛttirjāyatē. sadācārāt akhila duratikṣayō bhavati. tasmādaṃtaḥ karaṇaṃ ati vimalaṃ bhavati, tataḥ sadguru kaṭākṣaṃ aṃtaḥkaraṇa mā kāṃkṣati, tasmāt sadguru kaṭākṣa lēśa viśēṣēṇa sarva siddhayaḥ siddhaṃti, sarvabaṃdhāḥ pravinaśyaṃti, śrēyō vighnāḥ sarvē pralayaṃ yāṃti. sarvāṇi śrēyāṃsi svayamēva āyāṃti. yathā jātyaṃ thisyarūpajñānaṃ na vidyatē. tadā gurūpadēśēna vinā kalpakōṭibhiḥ tatvajñānaṃ na vidyatē tasmāt sadguru kaṭākṣa lēśa viśēṣēṇa acirādēva tatva jñānaṃ bhavati. yadā sadguru kaṭākṣaṃ bhavati tadā bhagavatkathā śravaṇa dhyānādau śraddhā jāyatē. tasmāt hṛdaya sthitānādi durvāsanā graṃdhi vināśō bhavati. tatō hṛdaya sthitāḥ kāmāḥ sarvē vinaśyaṃti. tasmāt hṛdaya puṃḍarīka karṇikāyāṃ paramātmā virbhāvō bhavati. tatō. tatō dṛḍhatarō vaiṣṇavī bhaktirjāyatē. tatō vairāgyamudēti. vairāgyāt buddhi vijṇānāvirbhāvō bhavati. abhyāsāt tat jñānaṃ kramēṇa paripakvaṃ bhavati. pakva jñānāt jīvanmuktōī bhavati. tatō śubhāśubha karmāṇi sarvāṇi savāsanāni naśyaṃti. tatō dṛḍhatara śuddha sātvikāvāsanayā bhaktyatiśayō bhavati. bhaktyatiśayēna nārāyaṇaḥ sarvamayaḥ sarvāvasthānu pravibhāti. sarvāṇi jagaṃti nārāyaṇa mayāni pravibhāṃti. nārāyaṇa vyatiriktaṃ na kiṃcidasti. ityēta dbhudyā viharatyupāsakaḥ sarvatra” (tripādvibhūti mahānārāyaṇōpaniṣat)

(sakala vēdāṃta śāstra siddhāṃta rahasyamulanu anēka janmalalō nabhyasiṃcuṭacētanu, aṃduvalana utkṛṣṭa puṇyamula paripāka vaśamuna satpuruṣula saṃgamu kalugunu - dānivalana vidhi niṣēdhamula vivēkamu kalugunu - dānivalana sadācāra pravṛtti kalugunu - sadācāramu valana akhila duratikṣayamu kalugunu, dānivalana aṃtaḥkaraṇamu ati vimalamagunu, dānivalana aṃtaḥkaraṇamu sadguru kaṭākṣamunu kōrunu - tasmāt sadguru kaṭākṣa lēśa viśēṣamuvalana siddhulanniyu siddhiṃcunu, annividhamulaina baṃdhamulu naśiṃcunu - śrēyassuku kalugu vighnamulanniyu layiṃcunu - samasta śrēyassulu svayamuganē kalugunu. jātyaṃdhunaku - puṭṭuka tōḍanē aṃdhuḍaguvāniki rūpajñānamu lēnaṭlu, gurūpadēśamulēka kōṭi kalpamulakainanu tatvajñānamu kalugadu. aṃducēta sadguru kaṭākṣamu lēśa viśēṣamucēta tvaraganē tatvajñānaṃ kalugunu - sadguru kaṭākṣamu eppuḍu kalugunō appuḍē bhagavaṃtuni guṟiṃci ayina kathalu vinuṭayaṃdu., vāṭiyaṃdu dhyānamu kaluguṭayaṃdu modalaguvāṭiyaṃdu śraddha kalugunu. aṃducēta hṛdayamaṃdunna anādi durvāsanā graṃdhi naśiṃcunu - ā tarvāta hṛdayamaṃdunna kāmamulanniyu naśiṃcunu. ā tarvāta hṛdaya puṃḍarīka karṇikalō paramātma āvirbhaviṃcunu. dānivalla dṛḍhataramaina vaiṣṇava bhakti kalugunu, dānivalana vairāgyamu kalugunu. vairāgyamuvalana buddhi vijñānamu āvirbhaviṃcunu - abhyāsamuvalana ā jñānamu kramamugā paripakvamagunu. jñānamu paripakvamu kāgānē jīvanmuktuḍagunu. aṭu tarvāta śubhāśubhakarmalanniyu, vāsanalatō kūḍa naśiṃcunu. dāni tarvāta - dāni valana dṛḍhataramaina śuddha sātvika vāsana valanabhakti atiśayiṃcunu - bhakti atiśayiṃcina sarvamayuḍaina nārāyaṇuḍu anni avasthalaṃdunu prakāśiṃcunu. samastamaina jagattulōni vastuvulanniyu nārāyaṇamayamu - nārāyaṇunicēta pūrtigā niṃḍiyunnaṭlu kānanagunu - nārāyaṇuḍu kānidi ē koṃcemainanu lēdu - ani yiṭṭi buddhi kaligiyuṃḍinavāḍai upāsakuḍu aṃtaṭa, annicōṭla vihariṃcunu).

50. “kṛṣṇa kṛṣṇa mahābāhō bhaktānāmabhayaṃkara |

tvamēkō dahyamānā nāma mapavargō(a)si saṃsṛtēḥ ||“. (śrīmadbhagavadgīta - 7 - 22)

(kṛṣṇā, mahānubhāvā, bhaktulaku abhayamiccuvāḍā! saṃsāramulō paḍi dahiṃcukoni pōvucunnavāriki nīvu okkaḍivē mōkṣadāyakuḍavu)