(తల్లి కడుపులో ప్రవేశించుట, పుట్టుట, పెరిగి పెరిగి ముసలి యగుట, చనిపోవుట. ఇవి కలది సంసారము).
ఇహ సంసారే - - - ||“. (భజగోవిందం)
(పుట్టుట, చనిపోవుట, మరల పుట్టుట, మరల చనిపోవుట ఇట్లు మరల మరల జరుగునదే సంసారము)
(పుట్టుట, చనిపోవుట - ఇవి మరల మరల, ఒకదానితర్వాత నొకటి కలుగుచుండుటయే లక్షణముగా గలది సంసారము)
(పుట్టుట, చనిపోవుట అనునవి తరగకుండ ఒకదాని తర్వాత నొకటి ఆగని ప్రవాహ రూపముగా వచ్చుచుండుట)
(అనాదికాలము నుండి వచ్చుచున్న జన్మల పరంపర, ఒక జన్మ తర్వాత ఇంకొక జన్మ, దాని తర్వాతనింకొక జన్మ - ఇట్లు జన్మలు ఒకదాని తర్వాత నింకొకటి తప్పక వచ్చుట).
సంసారమను పదము ‘శృ’ అను సంస్కృత పదము (ధాతువు = root word) నుండి కలిగినది. (శృ; సర్ to move) “సమ్యక్ సరతి ఇతి సంసారః” బాగుగా నడచునది, క్రమ పద్దతిని నడచునది. ఒక ధర్మము ప్రకారము - కర్మ, దాని ఫలము - ప్రకారము జీవులు చేసిన కర్మలకు ప్రతిఫలముగా వాటికి తగిన జన్మలు, వాటిలోని కష్టసుఖములు కలిగించునది - కంటికి కనబడని ధర్మము - (cause and effecxt) - చేసిన కర్మఫలముననుభవించుటకు తగిన జన్మ కలిగించునది. అపూర్వము - కారణము కానరాకుండ ఫలమునిచ్చునది - అను న్యాయము (Natural Law. without being outwardly known).
పుత్ర కళత్రాది ధారావాహి రూపా సంసృతిః -
(భార్యా, బిడ్డలు మొదలగునవి కలిగి ధారావాహికముగా నడచునది సంసారము)
(భార్య మొదలగువారిని పోషించుట అను వ్యాసంగరూపమైనది సంసారము).
(భార్య, తల్లి, కొడుకులు, కుమార్తెలు మొదలగు వారికల కుటుంబముతో గల సంబంధము)
(బాల్యము, యౌవనము, మొదలగు అవస్థల అనుభవరూపమైన సంసారమను కపటనాటకము).
(కష్ట సుఖముల అనుభవము అను భోగము మొదలగువాటి రూపముగల కపటనాటకము).
“తనదియని అభిమానింపబడిన పుత్ర కళత్ర ధన గృహ క్షేత్రాదు సంపద”.
శరీర సంబంధానుబంధ సుఖ దుఃఖ సముదాయః -
(శరీరమునకు సంబంధించిన అనుబంధ సుఖదుఃఖముల సముదాయము)
(బాగుగా నడచునది - విషయములను అనుభవింప చేయునది).
(సంసారము జననమరణరూపము అని చెప్పబడినది. జననమరణములు జీవులు చేయు కర్మలకనుగుణమగు ఫలములే. ఏయే కర్మలకు ఏయే జన్మలు - ఎటువంటి జన్మలు, కేవలము సుఖానుభవము కలుగు జన్మలా? కేవలము కష్టములే అనుభవించు జన్మలా? కష్టసుఖముల మిశ్రమమా? ఏది కలుగునో ముందుగా తెలియదు. ఈ కర్మలవలన ఈ జన్మ కలిగినదని తెలుసుకొనుట కష్టము –
“గహనా కర్మణో గతిః” (శ్రీమద్భగవద్గీత - 4 - 17)
కర్మగతి - కర్మ ఎప్పుడు ఎక్కడ ఏ విధమైన ఫలముననుభవింపచేయునో అను విషయము - తెలియదు - ఇది ప్రకృతికి సంబంధించిన అతి సూక్ష్మమైన ధర్మము - (Fine material law -) “అపూర్వము” అను ధర్మము - ఈ ధర్మమునకు తిరుగులేదు. అందుచేత నీ జననమరనములు అందలి కష్టసుఖములు ఈ అపూర్వమను ధర్మముననుసరించియే కలుగుచున్నందున జనన మరణరూపమైన సంసారము ఒక క్రమ పద్ధతిని - ధర్మ పద్ధతిని ‘సమ్యక్’ బాగుగా నడచుచున్నది - అంతేగాని కారనములేక, ఇష్టమువచ్చినట్లు జరుగుచున్నది కాదు - అందుచేత “సమ్యక్ సరతి” (బాగుగా, ప్రకృతి ధర్మములననుసరించియే నడచునది, నడిపించునది - కనుక సంసారమని చెప్పబడినది. ఈ ప్రకృతి ధర్మము ఆధినిక శాస్త్రజ్ఞులు కూడ అంగీకరించిరి, - (Every action has a reaction) - (ప్రతి కర్మకు ఫలము కలుగునది_ అని చెప్పిరి).
(పురుషుడు ఇందులోబడి తిరుగుచుండవాడు - జననమరణములను పరంపరగా అనుభవించువాడు)
(ప్రకృతి మొదలగు వాటివలన - ప్రకృతియొక్క కార్యములు మొదలగువాటివలన శరీరము కలవాడై జనన మరణములను, కష్టసుఖములను అనుభవించువాడు)
(సత్వము, రజస్సు, తమస్సు అను ప్రకృతి గుణములు మూడు కలుగచేసినదే సంసారము).
(సంసారము కర్మఫలమే లక్షణముగా గలది; సత్వరజస్తమోగుణాత్మకము, అవిద్యచేత కల్పించబడినది, కారణము కలది; అనర్థము)
(సంసారమనగా అవిద్య; అజ్ఞానము - ప్రకృతి)
(సత్వరజస్తమములను మూడు గుణములు కర్మ - మూడు గుణములవలన కలుగునది. దీనికి కారణము కామము).
సంసారసాగరం దుఃఖం పచ్యంతే యత్ర జంతవః ||.
(జన్మించుట దుఃఖము - ముసలితనము, మృత్యువు దుఃఖము - ఇవి మరల కలుగుట - అనగా జన్మ జరామరనములు, మరల మరల కలుగుటయే సంసారము - ఇది అడ్డులేని సముద్రమువలె అంతము లేనిది. అందుచేత అన్నింటికంటె దుఃఖతమము - దీనిలో పడి మునుగుచు తేలుచు ప్రాణులు బాధపడుచుందురు)
(జాగ్రదవస్థ మొదలు మోక్షము వరకు గల సంసారము జీవుని కల్పితము - తాను చేసిన కర్మలవలన జీవునకు కలిగినదే).
“చిత్తంబెంతకాలంబు విషయాసక్తంబగు నంత తడవు సంసార చక్రంబునందు సంచరించు”. (శ్రీమదాంధ్రమహాభాగవతము - 5 - 17)
పుణ్య పాప నిబంధనా చిత్సం సర్గ ప్రయుక్త నామరూప భాక్త్వమేవ హి సంసారః -
(పుణ్య పాప కర్మలచేత బంధింపబడిన అచిత్సంసర్గముతో కూడిన నామ రూపానుభవమే సంసారము).
ప్రౌఢ వారాగ్య మాశ్రిత్య వీత తృష్ణః సుఖీభవ ||. (అష్టావక్రగీతి - 10 -3)
(తృష్ణ - అత్యంత ఆశ, కామము ఎక్కడ ఉండునో అక్కడే, అదే సంసారము అని తెలుసుకొనుము. దృఢమైన వైరాగ్యము నవలంభించి తృష్ణలేనివాడవై సుఖముగ నుండుము).
(పూర్వ జన్మలలో చేసిన కర్మలే సూక్ష్మరూపములో వాసనలుగా మారి, జీవుని అంటియుండి, తర్వాత జన్మలను కలిగించి సుఖ దుఃఖములను, మరల మరల జన్మించుటను కలుగచేయును - అందుచేత కర్మవాసనలే సంసారము అని చెప్పబడినవి).
(జననమరణరూపమైన సంసారము - ప్రవాహరూపముగా, ఒకటి తర్వాత నొకటిగా - వచ్చుచు పోవుచుండును - రాత్రి తర్వాత పగలు, పగలు తర్వాత రాత్రి వచ్చుచు పోవుచుండునట్లు ఎడతెగని ప్రవాహరూపముగా జననమరణములు జరుగుచుండు - ఏదియు నిశ్చయముగా నుండదు - ధర్మము ఒక్కటే - భగవంతుడొక్కడే ఎల్లకాలమందుండువాడు).
- - -
కల యోనులందెల్ల గర్భాద్యవస్థలు బురుషుండు దేహియై పుట్టుచుండు
దన్నెఱుంగడు, కర్మ తంత్రుడై కడపట ముట్టడు భవశతములకైన
ఆ. - - -
జగతి పుట్టి పుట్టి చచ్చి చచ్చి
పొరలనేల? మనకు పుట్టని చావని
త్రోవ వెదకికొనుట దొడ్డబుద్ధి“. (శ్రీమదాంధ్రమహాభాగవతము - 7 - 6 - 214)
(సంసారమనగా సంవరణము, సంవృతి, అవిద్య. దాని వలన దానివంటివి - అవిద్యా కార్యములు - అన్నియు పుట్టుచున్నవి. భూత భవిష్వద్వర్తమాన కాలములందు కనబడని అవిద్యా కార్యమగుటవలన అవిద్యా కార్యము శాశ్వతముకాదు - జననమరణ లక్షణములుగల ఈ సంసారము అవిద్యా దృష్టికలవారికి సత్యమైనదివలెనే కనబడును - “బ్రహ్మ అసత్ కాదు, సన్మాత్రమే; అది కానిది అసత్” అని శ్రుతి చెప్పుచున్నందువలన పరమార్థ సద్భావములో అంతయు బ్రహ్మమే).
(త్రిపాద్విభూతి మహానారాయణోపనిషత్)
(అనేకమైన కుత్సిత జన్మలలోని అనేక విధములైన, విచిత్రములు అనంతములు అయిన దుష్కర్మ వాసనల వలన ఏది దేహము, ఏది ఆత్మ యను వివేకము కలుగదు - అందువలన దేహమే యాత్మయను దృఢమైన భ్రమ కలుగును - “నేను అజ్ఞుడను, ఏదో కొంచెము తెలిసినవాడను, నేను జీవుడను, నేను అనాదికాలమునుండి - మొదటినుండియు సంసారినే, సంసారములో పడి కొట్టుకొనుచుండు వాడనే” అను భ్రమయను వాసనా బలము వలన సంసారమే ప్రవృత్తి - దాని నివృత్తికొఱకు ఏదియు ఉపాయము కనబడదు - మిధ్యలైనట్టిన్నీ, స్వప్నముతో సమానమైనటువంటిన్నీ విషయభోగములననుభవించి, అనేకవిధములైనవియు, లెక్కలేనన్నియు, మిక్కిలి దుర్లభమైనట్టియు మనోరధములను (కోరికలని) ఆశించుచు, సంతృప్తి చెందక ఎల్లపుడు బాధపడుచుండును - చిత్ర విచిత్రములైన అనేక స్థూల సూక్ష్మ, ఉత్కృష్ట, నికృష్ట దేహములనేకములను పొంది ఆయా దేహములకు విహితమైనవియు, విచిత్రమైనవియు నగు అనేక శుభా శుభ (పుణ్యపాప) ప్రారబ్దకర్మలననుభవించి ఆయా కర్మఫల వాసనలుగల అంతఃకరణము గలవారికి ఆయా కర్మఫల విషయములందే ప్రవృత్తి కలుగును; సంసారనివృత్తి మార్గమందు ప్రవృత్తి కలుగదు - అందుచేత ఇష్టములేకపోయినవైనను ఇష్టములువలెనే కనుపించును, ఇష్టమైనవి అనిష్టమైనవి వలె కనుపించును. అనాదియగు సంసార విపరీత భ్రమచే నిట్లు కనబడును - అందుచేత జీవిలందఱికి ఇష్టమైన వాటియందు బుద్ధి సుఖబుద్ధి దుఃఖబుద్ధి యగును - అనగా, పరమార్థ దృష్టిలో బ్రహ్మసుఖము (మోక్షానంద సుఖము) నందు ప్రవృత్తి కలుగదు - దాని స్వరూపజ్ఞానము లేకుండుటచేతనున్నూ, మోక్షము ఏది, బంధము ఏది అను విచారము లేనందువలననున్నూ, బలమైన అజ్ఞానము వలననున్నూ - అజ్ఞానమెందువలననగా భక్తి వైరాగ్యములు వాసన లేనివలన. ఇది అత్యంత అంతఃకరణ మాన్యము విశేషమువలన లేకుండును).
అకాలే సత్యవద్భాతి, ప్రబుద్ధౌ అసత్యవద్భవేత్ ||“.
(రాగద్వేషములతో నిండియుండు సంసారము కలవంటిది. అకాలమందు నిజమని తోచును - తెలివి రాగానే - జ్ఞానము కలుగగానే అబద్ధమగుచున్నది).
గల వంటిదింతయకాని నిక్కముగాదు సర్వార్థములు మనస్సంభవములు
- - - “. శ్రీమదాంధ్రమహాభాగవతము - 7 - 7 - 238)
తథాహంకార సంబంధాత్ ఏవ సంసార ఆత్మనః |
చిత్తమూలం హి సంసారః తత్ప్రయత్నేన శోధయేత్ ||“. (వరాహోపనిషత్)
(నీరు కదలుచున్నందుననే అందులోని రవిబింబము కదలుచుండును - అట్లే అహంకారమునకు సంబంధముండుటవలననే ఆత్మకు (జీవికి) సంసారము కలుగును. సంసారమునకు మనస్సే కారణము - అందుచేత ప్రయత్నించి దానిని శుద్ధి చేసుకొనవలెను)
వ. - - - అవిద్యోపాధి జీవుండు తమోగుణయుక్తుండై ప్రాచీన కర్మంబులచేత నేర్పడిన వర్తమాన దేహంబు నేనని తలంచుచుండి నష్ట జన్మస్మృతి గలవాడై పూర్వాపరంబులనెఱుంగం జాలకుండు, మఱియు గర్మేంద్రియంబులచేత కర్మంబులం జేయుచుండి, జ్ఞానేంద్రియములచేత దమో విషయంబులైన శబ్ద స్పర్శ రూపరస గంధంబులనెఱుంగుచుండి పదియాఱవది యైన మనంబుతో గూడి పదియేడవవాదగుచుండి షోడశోపాధ్యంతర్గతుండై యొక్కరుండైన జీవుండు సర్వేంద్రియ విషయ ప్రతిసంథానంబు కొఱకు జ్ఞానేంద్రియ కర్మేంద్రియ మనో విషయంబుల బొందుచుండి షోడశ కళలు గలిగి లింగశరీరంబునం బరగి గుణత్రయకార్యంబును నిమిత్తంబున హర్ష శోక భయంబుల నిచ్చుచున్న సంసారంబు ధరియించుచుండు. (శ్రీమహాభాగవతము - 6 - 1 - 87)
గతుండయ్యు బురుషుండు గడగి ప్రాకృతములునగు సుఖ దుఃఖ మోహములవలన
గర మనురక్తుండుగాడు; వికారవిహీనుడు, త్రిగుణ రహితుడు నగుచు
బలసి, నిర్మల జలప్రతిబింబితుండైన దినకరుభంగి వర్తించునట్టి
తే. యాత్మ ప్రకృతి గుణములయందు దగులు
వడి యహంకార మూఢుడై తొడరి యేను
గణగి నిఖిలంబునకు నెల్ల గర్తనని ప్ర
సంగవశతను బ్రకృతి దోషములనొంది.
క. సురతిర్యఙ్మను జస్థా
వర రూపములగుచు గర్మవాసనచేతం
బరువైన మిశ్రయోనుల
దిరముగ జనియించి సంసృతిం గైకొని తాన్”
“క. పూని చరించుచు విషయ
ధ్యానంబున జేసి స్వాప్నికార్థాగమ సం
ధానమురీతిన సత్పధ
మానసుడగుచున్ భ్రమించు మతి లోలుండై“. (శ్రీమహాభాగవతము - 3 - 27 – 895 - 897)
(జీవ రూపములో నేను ప్రవేశించి నామ రూపములు కలుగచేయుదును) అని శ్రుతి చెప్పుచున్నది. సృష్టి ప్రారంభమునుండి ప్రతి కల్పమునందును ఈ సంసారమున్నదని దీని వలన తెలియుచున్నది. “సూర్యా చంద్రమసౌ ధాతా యథా పూర్వ మ కల్పయత్” (ప్రతి కల్పమునందును పూర్వ కల్పములో వలెనే సూర్యుడు చంద్రుడు మొదలగు వాటినన్నింటిని బ్రహ్మ సృష్టి చేసెను). దీనివలన కల్పము తర్వాత కల్పము, అందులో జన్మ తర్వాత జన్మ కలుగుచునే యుండును - ఇది మొదటినుండియు నున్నది కనుకను, ఇప్పటి వరకును ప్రవాహ రూపముగా జరుగుచున్నది కనుకను ఈ సంసారము అనాది - దీనికి మొదలు లేదు.
(ఈ సంసారము అపర విద్యా విషయము, కర్త్రాది సాదన క్రియా ఫలభేద రూపము, అనాది, అనంతము, దుఃఖ స్వరూపము - నదీ ప్రవాహమువలె ఎడతెగకుండ జరుగు చుండునది).
“యో మూర్థా నం విదార్య ప్రవిశ్య స్థితః సో అయం ఇత్యుచ్యతే పురుషాగ్నౌ హుతః పురుషేణ భక్షితః ఇత్యర్థః. పురుషేవవా అయం సంసారీ ఆదితః ఇత్యర్థః. పురుషే వవా అయం సంసారీ ఆదితః ప్రథమతః స్త్రీ గర్భ ప్రవేశాత్పూర్వం గర్భో భవతి ఇతి ప్రథమన్వయః భక్షిత స్వాన్నస్య రసాది క్రమేణ రేతో రూపేణ పరిణామే సతి తత్సం శ్లిష్ట స్యాపి తధైవ రేతస్సం శ్లేషేణరేతో భావే సతి తేన రూపేణ పురుషస్య శరీరే విద్యమానః తస్య సగర్భః తదస్య సంసారిణః పుంసః కుమార రూపేణ మాతుర్గుదరాత్ యన్నిర్గమనం తత్ రేతో రూపాపేక్షయా ద్వితీయం జన్మ - ద్వితీయావస్థాభి వ్యక్తిః ||”. (శ్రీశంకరః)
(ఈ సంసారములో సంచరించువాడై జీవుడు దేహముతోను ఇంద్రియములతోను కూడిన శరీరమును విడిచిపెట్టును - అట్లు విడిచి పెట్టి యింకొక శరీరమును పొందును - నదీ ప్రవాహమువలె మరల మరల జననమరణములను తెగతెంపు లేక వర్తించుచు ఏదో అవస్థల పొందుచుండును, అవిద్యా ప్రభావమువలన కామ్య కర్మలు చేయుచుండును - యజ్ఞము మొదలగు కర్మలు చేయుచు ఈ లోకమునుండి ధూమాదిమార్గము ద్వారా చంద్రలోకమును పొంది, కర్మలు క్షీణించగా వర్షము మొదలగు వాటి ద్వారా (వర్షము, వర్షమువలన పండిన సస్యము, సస్యము భక్షించుట మొదలగు వాటి ద్వారా) ఈ లోకము ప్రవేశించి అన్నముగా మారి పురుషునిచే భుజింపబడి ఆ అన్నరసము రేతస్సుగా మారును - ఇది స్త్రీ గర్భములో ప్రవేశించకమునుపు జరిగినది. ఇది మొదటి జన్మ. ఈ విషయము శ్రుతి ఇట్లు చెప్పుచున్నది. ” ఇది పురుషునియందు రేతస్సు రూపములో మారి ” - ఈ రేతస్సు అన్నమయమైన పిండము శరీరములోని అన్ని అంగముల తేజస్సుయొక్క సారము. ఈ రేతస్సు అదియే పురుషుని ఆత్మ యగుటవలన ఆత్మ యని చెప్పబడును. అట్టి ఆత్మను రేతస్సు అను రూపముతో గర్భము ధరించిన ఆత్మను పురుషుడు తన శరీరమందు ధరించును. సంసారి అయిన ఈ పురుషుని రేతస్సు తల్లి శరీరమునుండి కుమారుని రూపములో నిర్గమించును. ఇది ఆ రేతస్సే కనుక దానికి రెండవ జన్మ, లేక, రెండవ రూపము అభివ్యక్తమగుట - కనబడుట, లేక మారుట. ఈ ప్రకారముగా జీవుడు - జీవాత్మ - ఒక శరీరము విడిచి ఇంకొక శరీరమును పొందుట - లేక, ఒక జన్మ తర్వాత ఇంకొక జన్మను పొందుట జరుగుచున్నది - ఇదియే సంసారము).
యచ్చిత్తస్తన్మయో భవతి గుహ్యమేవ తత్సనాతనం |
చిత్తస్య ప్రసాదేన హంతి కర్మ శుభా శుభం |
ప్రసన్నాత్మా ఆత్మని స్థిత్వా సుఖమక్షయ మశ్నుతే |
సమానక్తం యథా చిత్తం జంతోర్విషయ గోచరే |
యద్యేవం బ్రహ్మణి స్యాత్ |
తత్ కోన ముచ్యేత బంధనాత్ ||“. (మైతాయణ్యుపనిషత్)
(రాగ ద్వేషాది దోష కలుషితం చిత్తమేవ సంసారః సంసార హేతుర్యతః యతః, తస్మాత్ ప్రయత్నేన శోధయేత్, జ్ఞానాభ్యాన వైరాగ్యాది భిః రాగాది దోష నివృత్తిం సంపాద యేత్. యచ్చిత్త స్తన్మయో భవతి | యస్మిన్ వస్తుని చిత్తం యస్య స తచ్చిత్తః, తథా చ బ్రహ్మణి చేత్ చిత్తం యస్య సతన్మయో భవతి. బ్రహ్మైవ భవతీత్యర్థః - తథాచ శ్రుతిః : - “బ్రహ్మవేద బ్రహ్మైవ భవతి” ఇతి గుహ్యం రహస్యం ఏతత్ ఉపదేశనం సనాతనం చిరంతనం గురు శిష్య పరంపరయా ప్రవృత్తం. సర్వాత్మజ్ఞానే జాతే(అ)పి కథం సంసార నివృత్తిః? అనాది భవ పరంపరోపార్జిత కర్మణాం బహూనాం సంభవాత్ ఇత్యత ఆహ - “చిత్తస్య ప్రసాదేన” ఇతి. అంతఃకరణ ప్రసాద పూర్వకాత్మ సాక్షాత్కారేణ ప్రసాదో నామ రాగద్వేష నివృత్తి పూర్వక మేకాగ్రతా శుభాశుభం పుణ్య పాపాత్మకం ప్రారబ్ద వ్యతిరిక్తం కర్మహంతి నాశయతి - న కేవలం కర్మక్షయః, కింతు స్వరూపానందా భివ్యక్తిరవ్యస్తీత్యా హ ప్రసన్నాత్మా ఇతి - ప్రసన్నః ఆత్మా అంతఃకరణం యస్యసః ప్రసన్నాత్మా, ఆత్మని పరిపూర్ణే అభేదేన స్థిత్వా సచ్చిదానందం బ్రహ్మ హమేవేతి సుఖమక్షయం నిత్యం అశ్నుతే, ప్రాప్నోతి).
(చిత్తమే సంసారము, చిత్తమును ప్రయత్నించి శుద్ధి (చిత్తశుద్ధి) చేసుకొనవలెను - చిత్తము దేనియందు నిమగ్నమై యుండునో ఆ విషయము గుఱించియే నిత్యము తలంచు చుండును - ఇది సనాతనమైన - చిరకాలమునుండి వచ్చుచున్న - రహస్యము - చిత్తము ప్రసాదముగ నున్న యడల అది పుణ్యపాపములను హరించును - ప్రసన్నమైన మనస్సు కలవాడు ఆత్మయందే నిమగ్నుడైయున్నయడల అక్షయ సుఖమును - క్షీణించని సుఖమును, మోక్ష సుఖమును - పొందును. విషయములందు ఎట్లు చిత్తము మునిగియుండునో అట్లు పరమాత్మయందున్న యడల ఎవడైనను ఎందుకు ముక్తుడు కాడు - మోక్షమును పొందడు?; అట్టి వారందరూ ముక్తులగుదురని యర్థము).
(రాగద్వేషములచేత కలుషితమైన చిత్తమే సంసారము - సంసారమునకు కారణము. అందుచేత ప్రయత్నించి చిత్తమును రాగద్వేషములు లేకుండునట్లు శుద్ధి చేసుకొనవలెను. జ్ఞానము అభ్యాసము, వైరాగ్యము మొదలగువాటిచేత రాగము మొదలగు వాటి వలన కలుగు దోషముల నివృత్తి చేసుకొనవలయును. ఏ విషయమునందు చిత్తము తదేక ధ్యానముతో చింతించు చుండునో అట్టి చిత్తము కలవాడు అట్టి వాడే యగును. ఆ ప్రకారముగా చిత్తము పరబ్రహ్మమందుండిన అట్టివాడు బ్రహ్మమయుడే యగును. బ్రహ్మజ్ఞాని - పరబ్రహ్మను తెలుసుకొనినవాడు - బ్రహ్మమే యగును అని దీని యర్థము - ఇట్లే శ్రుతి చెప్పుచున్నది, ఇది గురుశిష్య పరంపరగా వచ్చిన సనాతనమైన రహస్యము - ఆత్మజ్ఞానము కలిగిన మాత్రమున సంసార నివృత్తి ఎట్లగును? అనేక జన్మలలో చేసిన కర్మలవలన ఆర్జించినది కదా ఈ సంసారము ! ఎట్లు ఆత్మజ్ఞానమువలన నివృత్తి యగును? చిత్తము ప్రసాదముకాగా ఇది సాధ్యమగును - అనగా, అంతఃకరణము శుద్ధి అయినందున ఆత్మ సాక్షాత్కారము కలుగుటచేత - చిత్త ప్రసాదమనగా రాగద్వేషముల నివృత్తి చేసుకొనిన తర్వాత ఏకాగ్రత - (ఒక దానియందే నిశ్చలముగా నుండుట) కలిగియుండుట, దీనివలన ప్రారబ్దకర్మ మినహాగా ఇతర పుణ్యకర్మలు పాపకర్మలు నాశనమగును - ఒక్క కర్మలు నశించుటయేకాదు, స్వరూపానందము అభివ్యక్తమగును - అనుభవమగును, అందుచేత ‘ప్రసన్నాత్మా’ యని ఉపనిషత్తులో పైన చెప్పబడియున్నది. ప్రసన్నాత్మా అనగా ప్రసన్నమైన అంతఃకరణము కలవాడు - పరిపూర్ణుడు - సృష్టి అంతటిలోను, సృష్టిలోనుండు అన్నింటిలోను - పూర్తిగా నిండియుండువాడు - అగు ఆత్మయందు తనకు ఆత్మకు భేదములేదు, ఇద్దరు ఒకటేయని నమ్మియుండి సచ్చిదానందమగు (సత్ + చిత్ + ఆనందము అను మూడు లక్షణములుగల) పరబ్రహ్మము నేనే యని నిత్య సుఖమును పొందును).
(చతుర్ముఖ బ్రహ్మ మొదలుకొని పిపీలికమువరకు గల ఈ ఘోరమైన దుఃఖసముద్రమైన సంసారమందు యాతము కుండ క్రిందకు మీదకు పోవునట్లు అధమ మధ్యమ ఉత్తమ సుఖ దుఃఖములను మెరుపు తీగవలె కలుగచేయుచు విచిత్రములై అనేకములైన జన్మల పొందుచు మహాసముద్రమధ్యనున్న ఎండు సొరకాయ నీటిమీద తేలి అలలచేత నిటు నటు నెట్టబడుచున్నట్లుగా పుణ్య పాప మిశ్రమములను పుణ్యపాపములను జీవుడు పొందుచుండును).
నిమగ్నానాం పుంసాం క్వచిదపి సుఖం నాస్తి విమలం |
తపో భిర్వా దానైః క్రతుభిరపి సుఖం వేదానువచినైః |
ౠతే(అ)త్యంత ప్రేమ్ణా హరిసద సరోజేచ సుఖదౌ ||“. (గీతాభావప్రకాశము - 12 - 1)
(భ్రాంతిచే నిండియున్నదియు, జననమరణములతో నిండియున్నదిన్నీ, మొదలు లేనిదిన్నీ అయిన సంసారంలో పురుషులకు అత్యంత ప్రేమపూర్వకమైన శ్రీహరిపాదకమలములందు సుఖమును కలుగచేయు భక్తిలేని యడల తపస్సు చేసినను, దానములు చేసినను నిర్మలమైన నిష్కలమైన సుఖము కలుగదు).
(శ్రీమదాంధ్రమహాభాగవతము - 7 -)
మోహేకాహం సుఖీ దుఃఖీత్యాది భ్రాంతిమయే న చ |
సమస్తాన్యపి భూతాని వివేకా యోగ్యతాం పరాం |
స్థూల దేహాద్భవే యాంతి హే భారత, పరంతప ||“. (గీతాభావప్రకాశము - 7 - 189 to 191)
(ఇచ్ఛా ద్వేషములవలన కలుగు సుఖ దుఃఖములు మొదలగు ద్వంద్వముల కారణముగా, మోహముచేత నేను సుఖముగానున్నానని, దుఃఖము పొందుచున్నానని భ్రాంతి కలుగుటచేత సమస్త భూతములు జన్మ కలిగినపుడే - స్థూలదేహమును పొందినపుడే - వివేకము లేకుండువారలగా అగుచున్నారు)
రాత్ర్యాగమే ప్రలీయంతే తత్రైవావ్యక్తసంజ్ఞికే |
భూతగ్రామః స ఏవాయం భూత్వా భూత్వా ప్రలీయతే |
రాత్ర్యాగమే (అ)వశః పార్థ ప్రభవంత్యహరాగమే ||“. (శ్రీమద్భ్గవధ్గీత - 8 - 18, 19)
“ఏవమాశు వినాశిత్వే ప్యస్య నాస్తి పరిక్షయః |
సంసార దీర్ఘరోగస్య పంచక్లేశైః పునః పునః |
జాయమానస్య తత్రైషాం సంసారే భ్రమతాం నృణాం |
అస్వాతం త్ర్యాజ్జరామృత్యు జన్మాది దుఃఖ చక్రతః |
కదాపి నాస్తి విశ్రాంతి రితి వైరాగ్య సిద్ధయే |
అకృతాభ్యాగయో దోషః కృతనాశస్తధా పరః |
స్యాద్యదాది మతీ సృష్టిర్జాయ మానా వినశ్వరా |
బంధ మోక్ష వ్యవస్థా యాః సాధకం శాస్త్ర మప్యధ |
నిష్ఫలం స్యాద్యదా సృష్టిరాది మత్యేవ సమ్మతా |
ఏత ద్దోషాపనుత్యర్థం ప్రాహైవం శ్రీరమాపతిః ||“. (గీతాభావప్రకాశము - 8 - 109 to 114)
(అవ్యక్తమను సంజ్ఞకల చతుర్ముఖబ్రహ్మయొక్క పగటివేళయందు పుట్టుచూ కొన్నివేల సంవత్సరములు గదచిన తర్వాత రాత్రివేళయందు ఆ అవ్యక్తములోనే లీనమగుచు భూతములుండును. ఈ ప్రకారముగా చెప్పుటచేత పంచక్లేశములచేత తిరిగి తిరిగి - మరల మరల - కలుగుచున్న సంసారమను దీర్ఘరోగమునకు ఆశు వినాశము చెప్పినప్పటికీ, ఎప్పటికీ తిరిగి జన్మ లేకుండునట్లు పరిక్షయము - పూర్తిగా నశించుట - చెప్పబడియుండలేదు - ఈ సంసారమందు తిరుగుచునున్న - అనగా, మరల మరల పుట్టుచు, మరా మరల చనిపోవుచునున్న - నరులకు జననమరణములు చక్రమువలె కలుగుచుండుటవలన స్వాతంత్ర్యము లేకపోవుటవలన ఒకప్పుడైనను విశ్రాంతి లేదు - తిరిగి జననము కలుగుట లేదు, తిరిగి మరణము పొందుట లేదు అను పరిస్థితి కలుగదు. అయినను దీ సంసారము ఒకప్పుడు ఆఖరికి నశించునది కాదు - దీనికి ఆది లేదు - అనాది - పుట్టుచు, లయమగుచు మరల పుట్టుచు, మరల లయమగుచు ఈ ప్రకారము అనంతముగా జరుగునుకాని దీనికి అంతము కూడ లేదు. సృష్టి - యీ సంసారము - ఆది కలదు అనిగాని, పుట్టి పూర్తిగా నశించిపోవునదనిగాని చెప్పినయడల బంధమోక్షములు కలుగును అని చెప్పిన శాస్త్రము తప్పు అగును - ఈ దోషము కలుగనేరదని చెప్పుటకే తిరిగి తిరిగి పుట్టును, తిరిగి నశించును అని చెప్పడమైనది).
సంసారము పరబ్రహ్మయొక్క వివర్తము - సంసారమన్నను ప్రపంచమన్న నొక్కటియే, వివర్తమే యగుటచేత నా ప్రపంచము బ్రహ్మమునకంటె భిన్నంబుకాదు, అభిన్నంబుకాదు. త్రాటియందు భ్రాంతిచే చూడబడిన పాము ఆ త్రాటి కంటె భిన్నమా? అభిన్నమా? భిన్నమనిన త్రాటినుండి దానిని వేరు చేయగలమా? అభిన్నమనిన త్రాటి నెఱుగనపుడు గల భిన్నానుభవమునకు గతియేమి? ఇట్లు విమర్శించిన ఆ పాము త్రాటికంటె భిన్నంగా గానవచ్చుచున్నది, కాని భిన్నము కాదు - వాస్తవ స్థితిలో నది యెప్పటికిని త్రాటికంటె భిన్నంగ జనియించియుండలేదు - అనియే చెప్పవలసియున్నది. సంసారముకూడ నిట్టిదియే. కావున, దాని యునికి నంగీకరించిన ఏ దోషమును రాదు - కావున నది అనాది.
“అంగనాసక్తులగు కాముకుల సంగంబు నిరయరూపంబయిన సంసారంబగు” -
“ఉ. ఒక్కెడ ప్రాణులందఱు నిజోచిత కర్మము లోలి ద్రిప్పగా
నొక్కొక్క యోనులం బొడమి యొక్కొక్క త్రోవల రాక పోకలం
జిక్కులు బొందుచుం దుదలు సేరరు స్మసృతి తోడబాయరు
- - - ||“. (శ్రీమదాంధ్రమహాభాగవతము - 10 - [పూ.భా. - 159)
(శ్రీమదాంధ్రమహాభాగవతము - 4 - 8 - 215)
(పైన చెప్పిన రీతిని వివహములు చేయరాదు - అన్న చెల్లెలు దంపతులు కాకూడదు -).
“చిత్త నిజమహంకారం బుద్ధిశ్చిత్త విదో జనాః |
అంతర్యో(అ)యమహంభావో జంతోస్తచ్చిత్త ముచ్యతే ||“.
(కచుడు బృహస్పతిని సంసార తరుణోపాయముమేమిటని యడిగెను. సర్వత్యాగము - అన్నింటిని వదలివేయుట - సంసారమును తరింపచేయు నుపాయము అని బృహస్పతి చెప్పెను - కచుడు మరల ప్రశ్నింపగా సర్వత్యాగరూపమైన చిత్త త్యాగము సర్వత్యాగమని బృహస్పతి చెప్పెను - మరల చిత్తమనగా నేమిటి యని కచుడు ప్రశ్నింపగా - చిత్తమనగా అహంకారము, బుద్ధి - జీవుని లోపలనుండు అహంభావము చిత్తమని చెప్పబడుచున్నది).
(సకల వేదాంత శాస్త్ర సిద్ధాంత రహస్యములను అనేక జన్మలలో నభ్యసించుటచేతను, అందువలన ఉత్కృష్ట పుణ్యముల పరిపాక వశమున సత్పురుషుల సంగము కలుగును - దానివలన విధి నిషేధముల వివేకము కలుగును - దానివలన సదాచార ప్రవృత్తి కలుగును - సదాచారము వలన అఖిల దురతిక్షయము కలుగును, దానివలన అంతఃకరణము అతి విమలమగును, దానివలన అంతఃకరణము సద్గురు కటాక్షమును కోరును - తస్మాత్ సద్గురు కటాక్ష లేశ విశేషమువలన సిద్ధులన్నియు సిద్ధించును, అన్నివిధములైన బంధములు నశించును - శ్రేయస్సుకు కలుగు విఘ్నములన్నియు లయించును - సమస్త శ్రేయస్సులు స్వయముగనే కలుగును. జాత్యంధునకు - పుట్టుక తోడనే అంధుడగువానికి రూపజ్ఞానము లేనట్లు, గురూపదేశములేక కోటి కల్పములకైనను తత్వజ్ఞానము కలుగదు. అందుచేత సద్గురు కటాక్షము లేశ విశేషముచేత త్వరగనే తత్వజ్ఞానం కలుగును - సద్గురు కటాక్షము ఎప్పుడు కలుగునో అప్పుడే భగవంతుని గుఱించి అయిన కథలు వినుటయందు., వాటియందు ధ్యానము కలుగుటయందు మొదలగువాటియందు శ్రద్ధ కలుగును. అందుచేత హృదయమందున్న అనాది దుర్వాసనా గ్రంధి నశించును - ఆ తర్వాత హృదయమందున్న కామములన్నియు నశించును. ఆ తర్వాత హృదయ పుండరీక కర్ణికలో పరమాత్మ ఆవిర్భవించును. దానివల్ల దృఢతరమైన వైష్ణవ భక్తి కలుగును, దానివలన వైరాగ్యము కలుగును. వైరాగ్యమువలన బుద్ధి విజ్ఞానము ఆవిర్భవించును - అభ్యాసమువలన ఆ జ్ఞానము క్రమముగా పరిపక్వమగును. జ్ఞానము పరిపక్వము కాగానే జీవన్ముక్తుడగును. అటు తర్వాత శుభాశుభకర్మలన్నియు, వాసనలతో కూడ నశించును. దాని తర్వాత - దాని వలన దృఢతరమైన శుద్ధ సాత్విక వాసన వలనభక్తి అతిశయించును - భక్తి అతిశయించిన సర్వమయుడైన నారాయణుడు అన్ని అవస్థలందును ప్రకాశించును. సమస్తమైన జగత్తులోని వస్తువులన్నియు నారాయణమయము - నారాయణునిచేత పూర్తిగా నిండియున్నట్లు కాననగును - నారాయణుడు కానిది ఏ కొంచెమైనను లేదు - అని యిట్టి బుద్ధి కలిగియుండినవాడై ఉపాసకుడు అంతట, అన్నిచోట్ల విహరించును).
త్వమేకో దహ్యమానా నామ మపవర్గో(అ)సి సంసృతేః ||“. (శ్రీమద్భగవద్గీత - 7 - 22)
(కృష్ణా, మహానుభావా, భక్తులకు అభయమిచ్చువాడా! సంసారములో పడి దహించుకొని పోవుచున్నవారికి నీవు ఒక్కడివే మోక్షదాయకుడవు)
(talli kaḍupulō pravēśiṃcuṭa, puṭṭuṭa, perigi perigi musali yaguṭa, canipōvuṭa. ivi kaladi saṃsāramu).
iha saṃsārē - - - ||“. (bhajagōviṃdaṃ)
(puṭṭuṭa, canipōvuṭa, marala puṭṭuṭa, marala canipōvuṭa iṭlu marala marala jarugunadē saṃsāramu)
(puṭṭuṭa, canipōvuṭa - ivi marala marala, okadānitarvāta nokaṭi kalugucuṃḍuṭayē lakṣaṇamugā galadi saṃsāramu)
(puṭṭuṭa, canipōvuṭa anunavi taragakuṃḍa okadāni tarvāta nokaṭi āgani pravāha rūpamugā vaccucuṃḍuṭa)
(anādikālamu nuṃḍi vaccucunna janmala paraṃpara, oka janma tarvāta iṃkoka janma, dāni tarvātaniṃkoka janma - iṭlu janmalu okadāni tarvāta niṃkokaṭi tappaka vaccuṭa).
saṃsāramanu padamu ‘śṛ’ anu saṃskṛta padamu (dhātuvu = root word) nuṃḍi kaliginadi. (śṛ; sar to move) “samyak sarati iti saṃsāraḥ” bāgugā naḍacunadi, krama paddatini naḍacunadi. oka dharmamu prakāramu - karma, dāni phalamu - prakāramu jīvulu cēsina karmalaku pratiphalamugā vāṭiki tagina janmalu, vāṭilōni kaṣṭasukhamulu kaligiṃcunadi - kaṃṭiki kanabaḍani dharmamu - (cause and effecxt) - cēsina karmaphalamunanubhaviṃcuṭaku tagina janma kaligiṃcunadi. apūrvamu - kāraṇamu kānarākuṃḍa phalamuniccunadi - anu nyāyamu (Natural Law. without being outwardly known).
putra kaḷatrādi dhārāvāhi rūpā saṃsṛtiḥ -
(bhāryā, biḍḍalu modalagunavi kaligi dhārāvāhikamugā naḍacunadi saṃsāramu)
(bhārya modalaguvārini pōṣiṃcuṭa anu vyāsaṃgarūpamainadi saṃsāramu).
(bhārya, talli, koḍukulu, kumārtelu modalagu vārikala kuṭuṃbamutō gala saṃbaṃdhamu)
(bālyamu, yauvanamu, modalagu avasthala anubhavarūpamaina saṃsāramanu kapaṭanāṭakamu).
(kaṣṭa sukhamula anubhavamu anu bhōgamu modalaguvāṭi rūpamugala kapaṭanāṭakamu).
“tanadiyani abhimāniṃpabaḍina putra kaḷatra dhana gṛha kṣētrādu saṃpada”.
śarīra saṃbaṃdhānubaṃdha sukha duḥkha samudāyaḥ -
(śarīramunaku saṃbaṃdhiṃcina anubaṃdha sukhaduḥkhamula samudāyamu)
(bāgugā naḍacunadi - viṣayamulanu anubhaviṃpa cēyunadi).
(saṃsāramu jananamaraṇarūpamu ani ceppabaḍinadi. jananamaraṇamulu jīvulu cēyu karmalakanuguṇamagu phalamulē. ēyē karmalaku ēyē janmalu - eṭuvaṃṭi janmalu, kēvalamu sukhānubhavamu kalugu janmalā? kēvalamu kaṣṭamulē anubhaviṃcu janmalā? kaṣṭasukhamula miśramamā? ēdi kalugunō muṃdugā teliyadu. ī karmalavalana ī janma kaliginadani telusukonuṭa kaṣṭamu –
“gahanā karmaṇō gatiḥ” (śrīmadbhagavadgīta - 4 - 17)
karmagati - karma eppuḍu ekkaḍa ē vidhamaina phalamunanubhaviṃpacēyunō anu viṣayamu - teliyadu - idi prakṛtiki saṃbaṃdhiṃcina ati sūkṣmamaina dharmamu - (Fine material law -) “apūrvamu” anu dharmamu - ī dharmamunaku tirugulēdu. aṃducēta nī jananamaranamulu aṃdali kaṣṭasukhamulu ī apūrvamanu dharmamunanusariṃciyē kalugucunnaṃduna janana maraṇarūpamaina saṃsāramu oka krama paddhatini - dharma paddhatini ‘samyak’ bāgugā naḍacucunnadi - aṃtēgāni kāranamulēka, iṣṭamuvaccinaṭlu jarugucunnadi kādu - aṃducēta “samyak sarati” (bāgugā, prakṛti dharmamulananusariṃciyē naḍacunadi, naḍipiṃcunadi - kanuka saṃsāramani ceppabaḍinadi. ī prakṛti dharmamu ādhinika śāstrajñulu kūḍa aṃgīkariṃciri, - (Every action has a reaction) - (prati karmaku phalamu kalugunadi_ ani ceppiri).
(puruṣuḍu iṃdulōbaḍi tirugucuṃḍavāḍu - jananamaraṇamulanu paraṃparagā anubhaviṃcuvāḍu)
(prakṛti modalagu vāṭivalana - prakṛtiyokka kāryamulu modalaguvāṭivalana śarīramu kalavāḍai janana maraṇamulanu, kaṣṭasukhamulanu anubhaviṃcuvāḍu)
(satvamu, rajassu, tamassu anu prakṛti guṇamulu mūḍu kalugacēsinadē saṃsāramu).
(saṃsāramu karmaphalamē lakṣaṇamugā galadi; satvarajastamōguṇātmakamu, avidyacēta kalpiṃcabaḍinadi, kāraṇamu kaladi; anarthamu)
(saṃsāramanagā avidya; ajñānamu - prakṛti)
(satvarajastamamulanu mūḍu guṇamulu karma - mūḍu guṇamulavalana kalugunadi. dīniki kāraṇamu kāmamu).
saṃsārasāgaraṃ duḥkhaṃ pacyaṃtē yatra jaṃtavaḥ ||.
(janmiṃcuṭa duḥkhamu - musalitanamu, mṛtyuvu duḥkhamu - ivi marala kaluguṭa - anagā janma jarāmaranamulu, marala marala kaluguṭayē saṃsāramu - idi aḍḍulēni samudramuvale aṃtamu lēnidi. aṃducēta anniṃṭikaṃṭe duḥkhatamamu - dīnilō paḍi munugucu tēlucu prāṇulu bādhapaḍucuṃduru)
(jāgradavastha modalu mōkṣamu varaku gala saṃsāramu jīvuni kalpitamu - tānu cēsina karmalavalana jīvunaku kaliginadē).
“cittaṃbeṃtakālaṃbu viṣayāsaktaṃbagu naṃta taḍavu saṃsāra cakraṃbunaṃdu saṃcariṃcu”. (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 5 - 17)
puṇya pāpa nibaṃdhanā citsaṃ sarga prayukta nāmarūpa bhāktvamēva hi saṃsāraḥ -
(puṇya pāpa karmalacēta baṃdhiṃpabaḍina acitsaṃsargamutō kūḍina nāma rūpānubhavamē saṃsāramu).
prauḍha vārāgya māśritya vīta tṛṣṇaḥ sukhībhava ||. (aṣṭāvakragīti - 10 -3)
(tṛṣṇa - atyaṃta āśa, kāmamu ekkaḍa uṃḍunō akkaḍē, adē saṃsāramu ani telusukonumu. dṛḍhamaina vairāgyamu navalaṃbhiṃci tṛṣṇalēnivāḍavai sukhamuga nuṃḍumu).
(pūrva janmalalō cēsina karmalē sūkṣmarūpamulō vāsanalugā māri, jīvuni aṃṭiyuṃḍi, tarvāta janmalanu kaligiṃci sukha duḥkhamulanu, marala marala janmiṃcuṭanu kalugacēyunu - aṃducēta karmavāsanalē saṃsāramu ani ceppabaḍinavi).
(jananamaraṇarūpamaina saṃsāramu - pravāharūpamugā, okaṭi tarvāta nokaṭigā - vaccucu pōvucuṃḍunu - rātri tarvāta pagalu, pagalu tarvāta rātri vaccucu pōvucuṃḍunaṭlu eḍategani pravāharūpamugā jananamaraṇamulu jarugucuṃḍu - ēdiyu niścayamugā nuṃḍadu - dharmamu okkaṭē - bhagavaṃtuḍokkaḍē ellakālamaṃduṃḍuvāḍu).
- - -
kala yōnulaṃdella garbhādyavasthalu buruṣuṃḍu dēhiyai puṭṭucuṃḍu
danneṟuṃgaḍu, karma taṃtruḍai kaḍapaṭa muṭṭaḍu bhavaśatamulakaina
ā. - - -
jagati puṭṭi puṭṭi cacci cacci
poralanēla? manaku puṭṭani cāvani
trōva vedakikonuṭa doḍḍabuddhi”. (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 7 - 6 - 214)
(saṃsāramanagā saṃvaraṇamu, saṃvṛti, avidya. dāni valana dānivaṃṭivi - avidyā kāryamulu - anniyu puṭṭucunnavi. bhūta bhaviṣvadvartamāna kālamulaṃdu kanabaḍani avidyā kāryamaguṭavalana avidyā kāryamu śāśvatamukādu - jananamaraṇa lakṣaṇamulugala ī saṃsāramu avidyā dṛṣṭikalavāriki satyamainadivalenē kanabaḍunu - “brahma asat kādu, sanmātramē; adi kānidi asat” ani śruti ceppucunnaṃduvalana paramārtha sadbhāvamulō aṃtayu brahmamē).
(tripādvibhūti mahānārāyaṇōpaniṣat)
(anēkamaina kutsita janmalalōni anēka vidhamulaina, vicitramulu anaṃtamulu ayina duṣkarma vāsanala valana ēdi dēhamu, ēdi ātma yanu vivēkamu kalugadu - aṃduvalana dēhamē yātmayanu dṛḍhamaina bhrama kalugunu - “nēnu ajñuḍanu, ēdō koṃcemu telisinavāḍanu, nēnu jīvuḍanu, nēnu anādikālamunuṃḍi - modaṭinuṃḍiyu saṃsārinē, saṃsāramulō paḍi koṭṭukonucuṃḍu vāḍanē” anu bhramayanu vāsanā balamu valana saṃsāramē pravṛtti - dāni nivṛttikoṟaku ēdiyu upāyamu kanabaḍadu - midhyalainaṭṭinnī, svapnamutō samānamainaṭuvaṃṭinnī viṣayabhōgamulananubhaviṃci, anēkavidhamulainaviyu, lekkalēnanniyu, mikkili durlabhamainaṭṭiyu manōradhamulanu (kōrikalani) āśiṃcucu, saṃtṛpti ceṃdaka ellapuḍu bādhapaḍucuṃḍunu - citra vicitramulaina anēka sthūla sūkṣma, utkṛṣṭa, nikṛṣṭa dēhamulanēkamulanu poṃdi āyā dēhamulaku vihitamainaviyu, vicitramainaviyu nagu anēka śubhā śubha (puṇyapāpa) prārabdakarmalananubhaviṃci āyā karmaphala vāsanalugala aṃtaḥkaraṇamu galavāriki āyā karmaphala viṣayamulaṃdē pravṛtti kalugunu; saṃsāranivṛtti mārgamaṃdu pravṛtti kalugadu - aṃducēta iṣṭamulēkapōyinavainanu iṣṭamuluvalenē kanupiṃcunu, iṣṭamainavi aniṣṭamainavi vale kanupiṃcunu. anādiyagu saṃsāra viparīta bhramacē niṭlu kanabaḍunu - aṃducēta jīvilaṃdaṟiki iṣṭamaina vāṭiyaṃdu buddhi sukhabuddhi duḥkhabuddhi yagunu - anagā, paramārtha dṛṣṭilō brahmasukhamu (mōkṣānaṃda sukhamu) naṃdu pravṛtti kalugadu - dāni svarūpajñānamu lēkuṃḍuṭacētanunnū, mōkṣamu ēdi, baṃdhamu ēdi anu vicāramu lēnaṃduvalananunnū, balamaina ajñānamu valananunnū - ajñānameṃduvalananagā bhakti vairāgyamulu vāsana lēnivalana. idi atyaṃta aṃtaḥkaraṇa mānyamu viśēṣamuvalana lēkuṃḍunu).
akālē satyavadbhāti, prabuddhau asatyavadbhavēt ||“.
(rāgadvēṣamulatō niṃḍiyuṃḍu saṃsāramu kalavaṃṭidi. akālamaṃdu nijamani tōcunu - telivi rāgānē - jñānamu kalugagānē abaddhamagucunnadi).
gala vaṃṭidiṃtayakāni nikkamugādu sarvārthamulu manassaṃbhavamulu
- - - “. śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 7 - 7 - 238)
tathāhaṃkāra saṃbaṃdhāt ēva saṃsāra ātmanaḥ |
cittamūlaṃ hi saṃsāraḥ tatprayatnēna śōdhayēt ||“. (varāhōpaniṣat)
(nīru kadalucunnaṃdunanē aṃdulōni ravibiṃbamu kadalucuṃḍunu - aṭlē ahaṃkāramunaku saṃbaṃdhamuṃḍuṭavalananē ātmaku (jīviki) saṃsāramu kalugunu. saṃsāramunaku manassē kāraṇamu - aṃducēta prayatniṃci dānini śuddhi cēsukonavalenu)
va. - - - avidyōpādhi jīvuṃḍu tamōguṇayuktuṃḍai prācīna karmaṃbulacēta nērpaḍina vartamāna dēhaṃbu nēnani talaṃcucuṃḍi naṣṭa janmasmṛti galavāḍai pūrvāparaṃbulaneṟuṃgaṃ jālakuṃḍu, maṟiyu garmēṃdriyaṃbulacēta karmaṃbulaṃ jēyucuṃḍi, jñānēṃdriyamulacēta damō viṣayaṃbulaina śabda sparśa rūparasa gaṃdhaṃbulaneṟuṃgucuṃḍi padiyāṟavadi yaina manaṃbutō gūḍi padiyēḍavavādagucuṃḍi ṣōḍaśōpādhyaṃtargatuṃḍai yokkaruṃḍaina jīvuṃḍu sarvēṃdriya viṣaya pratisaṃthānaṃbu koṟaku jñānēṃdriya karmēṃdriya manō viṣayaṃbula boṃducuṃḍi ṣōḍaśa kaḷalu galigi liṃgaśarīraṃbunaṃ baragi guṇatrayakāryaṃbunu nimittaṃbuna harṣa śōka bhayaṃbula niccucunna saṃsāraṃbu dhariyiṃcucuṃḍu. (śrīmahābhāgavatamu - 6 - 1 - 87)
gatuṃḍayyu buruṣuṃḍu gaḍagi prākṛtamulunagu sukha duḥkha mōhamulavalana
gara manuraktuṃḍugāḍu; vikāravihīnuḍu, triguṇa rahituḍu nagucu
balasi, nirmala jalapratibiṃbituṃḍaina dinakarubhaṃgi vartiṃcunaṭṭi
tē. yātma prakṛti guṇamulayaṃdu dagulu
vaḍi yahaṃkāra mūḍhuḍai toḍari yēnu
gaṇagi nikhilaṃbunaku nella gartanani pra
saṃgavaśatanu brakṛti dōṣamulanoṃdi.
ka. suratiryaṅmanu jasthā
vara rūpamulagucu garmavāsanacētaṃ
baruvaina miśrayōnula
diramuga janiyiṃci saṃsṛtiṃ gaikoni tān”
“ka. pūni cariṃcucu viṣaya
dhyānaṃbuna jēsi svāpnikārthāgama saṃ
dhānamurītina satpadha
mānasuḍagucun bhramiṃcu mati lōluṃḍai”. (śrīmahābhāgavatamu - 3 - 27 – 895 - 897)
(jīva rūpamulō nēnu pravēśiṃci nāma rūpamulu kalugacēyudunu) ani śruti ceppucunnadi. sṛṣṭi prāraṃbhamunuṃḍi prati kalpamunaṃdunu ī saṃsāramunnadani dīni valana teliyucunnadi. “sūryā caṃdramasau dhātā yathā pūrva ma kalpayat” (prati kalpamunaṃdunu pūrva kalpamulō valenē sūryuḍu caṃdruḍu modalagu vāṭinanniṃṭini brahma sṛṣṭi cēsenu). dīnivalana kalpamu tarvāta kalpamu, aṃdulō janma tarvāta janma kalugucunē yuṃḍunu - idi modaṭinuṃḍiyu nunnadi kanukanu, ippaṭi varakunu pravāha rūpamugā jarugucunnadi kanukanu ī saṃsāramu anādi - dīniki modalu lēdu.
(ī saṃsāramu apara vidyā viṣayamu, kartrādi sādana kriyā phalabhēda rūpamu, anādi, anaṃtamu, duḥkha svarūpamu - nadī pravāhamuvale eḍategakuṃḍa jarugu cuṃḍunadi).
“yō mūrthā naṃ vidārya praviśya sthitaḥ sō ayaṃ ityucyatē puruṣāgnau hutaḥ puruṣēṇa bhakṣitaḥ ityarthaḥ. puruṣēvavā ayaṃ saṃsārī āditaḥ ityarthaḥ. puruṣē vavā ayaṃ saṃsārī āditaḥ prathamataḥ strī garbha pravēśātpūrvaṃ garbhō bhavati iti prathamanvayaḥ bhakṣita svānnasya rasādi kramēṇa rētō rūpēṇa pariṇāmē sati tatsaṃ śliṣṭa syāpi tadhaiva rētassaṃ ślēṣēṇarētō bhāvē sati tēna rūpēṇa puruṣasya śarīrē vidyamānaḥ tasya sagarbhaḥ tadasya saṃsāriṇaḥ puṃsaḥ kumāra rūpēṇa māturgudarāt yannirgamanaṃ tat rētō rūpāpēkṣayā dvitīyaṃ janma - dvitīyāvasthābhi vyaktiḥ ||”. (śrīśaṃkaraḥ)
(ī saṃsāramulō saṃcariṃcuvāḍai jīvuḍu dēhamutōnu iṃdriyamulatōnu kūḍina śarīramunu viḍicipeṭṭunu - aṭlu viḍici peṭṭi yiṃkoka śarīramunu poṃdunu - nadī pravāhamuvale marala marala jananamaraṇamulanu tegateṃpu lēka vartiṃcucu ēdō avasthala poṃducuṃḍunu, avidyā prabhāvamuvalana kāmya karmalu cēyucuṃḍunu - yajñamu modalagu karmalu cēyucu ī lōkamunuṃḍi dhūmādimārgamu dvārā caṃdralōkamunu poṃdi, karmalu kṣīṇiṃcagā varṣamu modalagu vāṭi dvārā (varṣamu, varṣamuvalana paṃḍina sasyamu, sasyamu bhakṣiṃcuṭa modalagu vāṭi dvārā) ī lōkamu pravēśiṃci annamugā māri puruṣunicē bhujiṃpabaḍi ā annarasamu rētassugā mārunu - idi strī garbhamulō pravēśiṃcakamunupu jariginadi. idi modaṭi janma. ī viṣayamu śruti iṭlu ceppucunnadi. ” idi puruṣuniyaṃdu rētassu rūpamulō māri ” - ī rētassu annamayamaina piṃḍamu śarīramulōni anni aṃgamula tējassuyokka sāramu. ī rētassu adiyē puruṣuni ātma yaguṭavalana ātma yani ceppabaḍunu. aṭṭi ātmanu rētassu anu rūpamutō garbhamu dhariṃcina ātmanu puruṣuḍu tana śarīramaṃdu dhariṃcunu. saṃsāri ayina ī puruṣuni rētassu talli śarīramunuṃḍi kumāruni rūpamulō nirgamiṃcunu. idi ā rētassē kanuka dāniki reṃḍava janma, lēka, reṃḍava rūpamu abhivyaktamaguṭa - kanabaḍuṭa, lēka māruṭa. ī prakāramugā jīvuḍu - jīvātma - oka śarīramu viḍici iṃkoka śarīramunu poṃduṭa - lēka, oka janma tarvāta iṃkoka janmanu poṃduṭa jarugucunnadi - idiyē saṃsāramu).
yaccittastanmayō bhavati guhyamēva tatsanātanaṃ |
cittasya prasādēna haṃti karma śubhā śubhaṃ |
prasannātmā ātmani sthitvā sukhamakṣaya maśnutē |
samānaktaṃ yathā cittaṃ jaṃtōrviṣaya gōcarē |
yadyēvaṃ brahmaṇi syāt |
tat kōna mucyēta baṃdhanāt ||“. (maitāyaṇyupaniṣat)
(rāga dvēṣādi dōṣa kaluṣitaṃ cittamēva saṃsāraḥ saṃsāra hēturyataḥ yataḥ, tasmāt prayatnēna śōdhayēt, jñānābhyāna vairāgyādi bhiḥ rāgādi dōṣa nivṛttiṃ saṃpāda yēt. yaccitta stanmayō bhavati | yasmin vastuni cittaṃ yasya sa taccittaḥ, tathā ca brahmaṇi cēt cittaṃ yasya satanmayō bhavati. brahmaiva bhavatītyarthaḥ - tathāca śrutiḥ : - “brahmavēda brahmaiva bhavati” iti guhyaṃ rahasyaṃ ētat upadēśanaṃ sanātanaṃ ciraṃtanaṃ guru śiṣya paraṃparayā pravṛttaṃ. sarvātmajñānē jātē(a)pi kathaṃ saṃsāra nivṛttiḥ? anādi bhava paraṃparōpārjita karmaṇāṃ bahūnāṃ saṃbhavāt ityata āha - “cittasya prasādēna” iti. aṃtaḥkaraṇa prasāda pūrvakātma sākṣātkārēṇa prasādō nāma rāgadvēṣa nivṛtti pūrvaka mēkāgratā śubhāśubhaṃ puṇya pāpātmakaṃ prārabda vyatiriktaṃ karmahaṃti nāśayati - na kēvalaṃ karmakṣayaḥ, kiṃtu svarūpānaṃdā bhivyaktiravyastītyā ha prasannātmā iti - prasannaḥ ātmā aṃtaḥkaraṇaṃ yasyasaḥ prasannātmā, ātmani paripūrṇē abhēdēna sthitvā saccidānaṃdaṃ brahma hamēvēti sukhamakṣayaṃ nityaṃ aśnutē, prāpnōti).
(cittamē saṃsāramu, cittamunu prayatniṃci śuddhi (cittaśuddhi) cēsukonavalenu - cittamu dēniyaṃdu nimagnamai yuṃḍunō ā viṣayamu guṟiṃciyē nityamu talaṃcu cuṃḍunu - idi sanātanamaina - cirakālamunuṃḍi vaccucunna - rahasyamu - cittamu prasādamuga nunna yaḍala adi puṇyapāpamulanu hariṃcunu - prasannamaina manassu kalavāḍu ātmayaṃdē nimagnuḍaiyunnayaḍala akṣaya sukhamunu - kṣīṇiṃcani sukhamunu, mōkṣa sukhamunu - poṃdunu. viṣayamulaṃdu eṭlu cittamu munigiyuṃḍunō aṭlu paramātmayaṃdunna yaḍala evaḍainanu eṃduku muktuḍu kāḍu - mōkṣamunu poṃdaḍu?; aṭṭi vāraṃdarū muktulagudurani yarthamu).
(rāgadvēṣamulacēta kaluṣitamaina cittamē saṃsāramu - saṃsāramunaku kāraṇamu. aṃducēta prayatniṃci cittamunu rāgadvēṣamulu lēkuṃḍunaṭlu śuddhi cēsukonavalenu. jñānamu abhyāsamu, vairāgyamu modalaguvāṭicēta rāgamu modalagu vāṭi valana kalugu dōṣamula nivṛtti cēsukonavalayunu. ē viṣayamunaṃdu cittamu tadēka dhyānamutō ciṃtiṃcu cuṃḍunō aṭṭi cittamu kalavāḍu aṭṭi vāḍē yagunu. ā prakāramugā cittamu parabrahmamaṃduṃḍina aṭṭivāḍu brahmamayuḍē yagunu. brahmajñāni - parabrahmanu telusukoninavāḍu - brahmamē yagunu ani dīni yarthamu - iṭlē śruti ceppucunnadi, idi guruśiṣya paraṃparagā vaccina sanātanamaina rahasyamu - ātmajñānamu kaligina mātramuna saṃsāra nivṛtti eṭlagunu? anēka janmalalō cēsina karmalavalana ārjiṃcinadi kadā ī saṃsāramu ! eṭlu ātmajñānamuvalana nivṛtti yagunu? cittamu prasādamukāgā idi sādhyamagunu - anagā, aṃtaḥkaraṇamu śuddhi ayinaṃduna ātma sākṣātkāramu kaluguṭacēta - citta prasādamanagā rāgadvēṣamula nivṛtti cēsukonina tarvāta ēkāgrata - (oka dāniyaṃdē niścalamugā nuṃḍuṭa) kaligiyuṃḍuṭa, dīnivalana prārabdakarma minahāgā itara puṇyakarmalu pāpakarmalu nāśanamagunu - okka karmalu naśiṃcuṭayēkādu, svarūpānaṃdamu abhivyaktamagunu - anubhavamagunu, aṃducēta ‘prasannātmā’ yani upaniṣattulō paina ceppabaḍiyunnadi. prasannātmā anagā prasannamaina aṃtaḥkaraṇamu kalavāḍu - paripūrṇuḍu - sṛṣṭi aṃtaṭilōnu, sṛṣṭilōnuṃḍu anniṃṭilōnu - pūrtigā niṃḍiyuṃḍuvāḍu - agu ātmayaṃdu tanaku ātmaku bhēdamulēdu, iddaru okaṭēyani nammiyuṃḍi saccidānaṃdamagu (sat + cit + ānaṃdamu anu mūḍu lakṣaṇamulugala) parabrahmamu nēnē yani nitya sukhamunu poṃdunu).
(caturmukha brahma modalukoni pipīlikamuvaraku gala ī ghōramaina duḥkhasamudramaina saṃsāramaṃdu yātamu kuṃḍa kriṃdaku mīdaku pōvunaṭlu adhama madhyama uttama sukha duḥkhamulanu merupu tīgavale kalugacēyucu vicitramulai anēkamulaina janmala poṃducu mahāsamudramadhyanunna eṃḍu sorakāya nīṭimīda tēli alalacēta niṭu naṭu neṭṭabaḍucunnaṭlugā puṇya pāpa miśramamulanu puṇyapāpamulanu jīvuḍu poṃducuṃḍunu).
nimagnānāṃ puṃsāṃ kvacidapi sukhaṃ nāsti vimalaṃ |
tapō bhirvā dānaiḥ kratubhirapi sukhaṃ vēdānuvacinaiḥ |
ṝtē(a)tyaṃta prēmṇā harisada sarōjēca sukhadau ||“. (gītābhāvaprakāśamu - 12 - 1)
(bhrāṃticē niṃḍiyunnadiyu, jananamaraṇamulatō niṃḍiyunnadinnī, modalu lēnidinnī ayina saṃsāraṃlō puruṣulaku atyaṃta prēmapūrvakamaina śrīharipādakamalamulaṃdu sukhamunu kalugacēyu bhaktilēni yaḍala tapassu cēsinanu, dānamulu cēsinanu nirmalamaina niṣkalamaina sukhamu kalugadu).
(śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 7 -)
mōhēkāhaṃ sukhī duḥkhītyādi bhrāṃtimayē na ca |
samastānyapi bhūtāni vivēkā yōgyatāṃ parāṃ |
sthūla dēhādbhavē yāṃti hē bhārata, paraṃtapa ||“. (gītābhāvaprakāśamu - 7 - 189 to 191)
(icchā dvēṣamulavalana kalugu sukha duḥkhamulu modalagu dvaṃdvamula kāraṇamugā, mōhamucēta nēnu sukhamugānunnānani, duḥkhamu poṃducunnānani bhrāṃti kaluguṭacēta samasta bhūtamulu janma kaliginapuḍē - sthūladēhamunu poṃdinapuḍē - vivēkamu lēkuṃḍuvāralagā agucunnāru)
rātryāgamē pralīyaṃtē tatraivāvyaktasaṃjñikē |
bhūtagrāmaḥ sa ēvāyaṃ bhūtvā bhūtvā pralīyatē |
rātryāgamē (a)vaśaḥ pārtha prabhavaṃtyaharāgamē ||“. (śrīmadbhgavadhgīta - 8 - 18, 19)
“ēvamāśu vināśitvē pyasya nāsti parikṣayaḥ |
saṃsāra dīrgharōgasya paṃcaklēśaiḥ punaḥ punaḥ |
jāyamānasya tatraiṣāṃ saṃsārē bhramatāṃ nṛṇāṃ |
asvātaṃ tryājjarāmṛtyu janmādi duḥkha cakrataḥ |
kadāpi nāsti viśrāṃti riti vairāgya siddhayē |
akṛtābhyāgayō dōṣaḥ kṛtanāśastadhā paraḥ |
syādyadādi matī sṛṣṭirjāya mānā vinaśvarā |
baṃdha mōkṣa vyavasthā yāḥ sādhakaṃ śāstra mapyadha |
niṣphalaṃ syādyadā sṛṣṭirādi matyēva sammatā |
ēta ddōṣāpanutyarthaṃ prāhaivaṃ śrīramāpatiḥ ||“. (gītābhāvaprakāśamu - 8 - 109 to 114)
(avyaktamanu saṃjñakala caturmukhabrahmayokka pagaṭivēḷayaṃdu puṭṭucū konnivēla saṃvatsaramulu gadacina tarvāta rātrivēḷayaṃdu ā avyaktamulōnē līnamagucu bhūtamuluṃḍunu. ī prakāramugā ceppuṭacēta paṃcaklēśamulacēta tirigi tirigi - marala marala - kalugucunna saṃsāramanu dīrgharōgamunaku āśu vināśamu ceppinappaṭikī, eppaṭikī tirigi janma lēkuṃḍunaṭlu parikṣayamu - pūrtigā naśiṃcuṭa - ceppabaḍiyuṃḍalēdu - ī saṃsāramaṃdu tirugucununna - anagā, marala marala puṭṭucu, marā marala canipōvucununna - narulaku jananamaraṇamulu cakramuvale kalugucuṃḍuṭavalana svātaṃtryamu lēkapōvuṭavalana okappuḍainanu viśrāṃti lēdu - tirigi jananamu kaluguṭa lēdu, tirigi maraṇamu poṃduṭa lēdu anu paristhiti kalugadu. ayinanu dī saṃsāramu okappuḍu ākhariki naśiṃcunadi kādu - dīniki ādi lēdu - anādi - puṭṭucu, layamagucu marala puṭṭucu, marala layamagucu ī prakāramu anaṃtamugā jarugunukāni dīniki aṃtamu kūḍa lēdu. sṛṣṭi - yī saṃsāramu - ādi kaladu anigāni, puṭṭi pūrtigā naśiṃcipōvunadanigāni ceppinayaḍala baṃdhamōkṣamulu kalugunu ani ceppina śāstramu tappu agunu - ī dōṣamu kaluganēradani ceppuṭakē tirigi tirigi puṭṭunu, tirigi naśiṃcunu ani ceppaḍamainadi).
saṃsāramu parabrahmayokka vivartamu - saṃsāramannanu prapaṃcamanna nokkaṭiyē, vivartamē yaguṭacēta nā prapaṃcamu brahmamunakaṃṭe bhinnaṃbukādu, abhinnaṃbukādu. trāṭiyaṃdu bhrāṃticē cūḍabaḍina pāmu ā trāṭi kaṃṭe bhinnamā? abhinnamā? bhinnamanina trāṭinuṃḍi dānini vēru cēyagalamā? abhinnamanina trāṭi neṟuganapuḍu gala bhinnānubhavamunaku gatiyēmi? iṭlu vimarśiṃcina ā pāmu trāṭikaṃṭe bhinnaṃgā gānavaccucunnadi, kāni bhinnamu kādu - vāstava sthitilō nadi yeppaṭikini trāṭikaṃṭe bhinnaṃga janiyiṃciyuṃḍalēdu - aniyē ceppavalasiyunnadi. saṃsāramukūḍa niṭṭidiyē. kāvuna, dāni yuniki naṃgīkariṃcina ē dōṣamunu rādu - kāvuna nadi anādi.
“aṃganāsaktulagu kāmukula saṃgaṃbu nirayarūpaṃbayina saṃsāraṃbagu” -
“u. okkeḍa prāṇulaṃdaṟu nijōcita karmamu lōli drippagā
nokkokka yōnulaṃ boḍami yokkokka trōvala rāka pōkalaṃ
jikkulu boṃducuṃ dudalu sēraru smasṛti tōḍabāyaru
- - - ||“. (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 10 - [pū.bhā. - 159)
(śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 4 - 8 - 215)
(paina ceppina rītini vivahamulu cēyarādu - anna cellelu daṃpatulu kākūḍadu -).
“citta nijamahaṃkāraṃ buddhiścitta vidō janāḥ |
aṃtaryō(a)yamahaṃbhāvō jaṃtōstaccitta mucyatē ||“.
(kacuḍu bṛhaspatini saṃsāra taruṇōpāyamumēmiṭani yaḍigenu. sarvatyāgamu - anniṃṭini vadalivēyuṭa - saṃsāramunu tariṃpacēyu nupāyamu ani bṛhaspati ceppenu - kacuḍu marala praśniṃpagā sarvatyāgarūpamaina citta tyāgamu sarvatyāgamani bṛhaspati ceppenu - marala cittamanagā nēmiṭi yani kacuḍu praśniṃpagā - cittamanagā ahaṃkāramu, buddhi - jīvuni lōpalanuṃḍu ahaṃbhāvamu cittamani ceppabaḍucunnadi).
(sakala vēdāṃta śāstra siddhāṃta rahasyamulanu anēka janmalalō nabhyasiṃcuṭacētanu, aṃduvalana utkṛṣṭa puṇyamula paripāka vaśamuna satpuruṣula saṃgamu kalugunu - dānivalana vidhi niṣēdhamula vivēkamu kalugunu - dānivalana sadācāra pravṛtti kalugunu - sadācāramu valana akhila duratikṣayamu kalugunu, dānivalana aṃtaḥkaraṇamu ati vimalamagunu, dānivalana aṃtaḥkaraṇamu sadguru kaṭākṣamunu kōrunu - tasmāt sadguru kaṭākṣa lēśa viśēṣamuvalana siddhulanniyu siddhiṃcunu, annividhamulaina baṃdhamulu naśiṃcunu - śrēyassuku kalugu vighnamulanniyu layiṃcunu - samasta śrēyassulu svayamuganē kalugunu. jātyaṃdhunaku - puṭṭuka tōḍanē aṃdhuḍaguvāniki rūpajñānamu lēnaṭlu, gurūpadēśamulēka kōṭi kalpamulakainanu tatvajñānamu kalugadu. aṃducēta sadguru kaṭākṣamu lēśa viśēṣamucēta tvaraganē tatvajñānaṃ kalugunu - sadguru kaṭākṣamu eppuḍu kalugunō appuḍē bhagavaṃtuni guṟiṃci ayina kathalu vinuṭayaṃdu., vāṭiyaṃdu dhyānamu kaluguṭayaṃdu modalaguvāṭiyaṃdu śraddha kalugunu. aṃducēta hṛdayamaṃdunna anādi durvāsanā graṃdhi naśiṃcunu - ā tarvāta hṛdayamaṃdunna kāmamulanniyu naśiṃcunu. ā tarvāta hṛdaya puṃḍarīka karṇikalō paramātma āvirbhaviṃcunu. dānivalla dṛḍhataramaina vaiṣṇava bhakti kalugunu, dānivalana vairāgyamu kalugunu. vairāgyamuvalana buddhi vijñānamu āvirbhaviṃcunu - abhyāsamuvalana ā jñānamu kramamugā paripakvamagunu. jñānamu paripakvamu kāgānē jīvanmuktuḍagunu. aṭu tarvāta śubhāśubhakarmalanniyu, vāsanalatō kūḍa naśiṃcunu. dāni tarvāta - dāni valana dṛḍhataramaina śuddha sātvika vāsana valanabhakti atiśayiṃcunu - bhakti atiśayiṃcina sarvamayuḍaina nārāyaṇuḍu anni avasthalaṃdunu prakāśiṃcunu. samastamaina jagattulōni vastuvulanniyu nārāyaṇamayamu - nārāyaṇunicēta pūrtigā niṃḍiyunnaṭlu kānanagunu - nārāyaṇuḍu kānidi ē koṃcemainanu lēdu - ani yiṭṭi buddhi kaligiyuṃḍinavāḍai upāsakuḍu aṃtaṭa, annicōṭla vihariṃcunu).
tvamēkō dahyamānā nāma mapavargō(a)si saṃsṛtēḥ ||“. (śrīmadbhagavadgīta - 7 - 22)
(kṛṣṇā, mahānubhāvā, bhaktulaku abhayamiccuvāḍā! saṃsāramulō paḍi dahiṃcukoni pōvucunnavāriki nīvu okkaḍivē mōkṣadāyakuḍavu)
English translation not yet available for this entry. Let us know if you'd like to help.
Questions, corrections, or memories about the manuscript — messages go directly to the family. Your message is not shown publicly, and the family's email address stays private.