← Back to స · Booklets 51–60 (digitized file 6)

సంసారము saṃsāramu

Original — తెలుగు
  1. గర్భ జన్మ జరా మరణ రూపం సంసారం.

(తల్లి కడుపులో ప్రవేశించుట, పుట్టుట, పెరిగి పెరిగి ముసలి యగుట, చనిపోవుట. ఇవి కలది సంసారము).

  1. “పునరపి జననం, పునరపి మరణం పునరపి జననీ జఠరే శయనం |

ఇహ సంసారే - - - ||“. (భజగోవిందం)

(పుట్టుట, చనిపోవుట, మరల పుట్టుట, మరల చనిపోవుట ఇట్లు మరల మరల జరుగునదే సంసారము)

  1. జననమరణ లక్షణం -

(పుట్టుట, చనిపోవుట - ఇవి మరల మరల, ఒకదానితర్వాత నొకటి కలుగుచుండుటయే లక్షణముగా గలది సంసారము)

  1. జనన మరణాది ప్రవాహరూపం - జని, మృతి లక్షణం.

(పుట్టుట, చనిపోవుట అనునవి తరగకుండ ఒకదాని తర్వాత నొకటి ఆగని ప్రవాహ రూపముగా వచ్చుచుండుట)

  1. అనాది భవపరంపరా.

(అనాదికాలము నుండి వచ్చుచున్న జన్మల పరంపర, ఒక జన్మ తర్వాత ఇంకొక జన్మ, దాని తర్వాతనింకొక జన్మ - ఇట్లు జన్మలు ఒకదాని తర్వాత నింకొకటి తప్పక వచ్చుట).

  1. సంసారమను పదము ‘శృ’ అను సంస్కృత పదము (ధాతువు = root word) నుండి కలిగినది. (శృ; సర్ to move) “సమ్యక్ సరతి ఇతి సంసారః” బాగుగా నడచునది, క్రమ పద్దతిని నడచునది. ఒక ధర్మము ప్రకారము - కర్మ, దాని ఫలము - ప్రకారము జీవులు చేసిన కర్మలకు ప్రతిఫలముగా వాటికి తగిన జన్మలు, వాటిలోని కష్టసుఖములు కలిగించునది - కంటికి కనబడని ధర్మము - (cause and effecxt) - చేసిన కర్మఫలముననుభవించుటకు తగిన జన్మ కలిగించునది. అపూర్వము - కారణము కానరాకుండ ఫలమునిచ్చునది - అను న్యాయము (Natural Law. without being outwardly known).

  2. పుత్ర కళత్రాది ధారావాహి రూపా సంసృతిః -

(భార్యా, బిడ్డలు మొదలగునవి కలిగి ధారావాహికముగా నడచునది సంసారము)

  1. కళత్రాది పోషణ వ్యాసంగరూపం -

(భార్య మొదలగువారిని పోషించుట అను వ్యాసంగరూపమైనది సంసారము).

  1. దంపతి మాతృ, పుత్ర స్వ స్వ దుహిత్రాది కుటుంబ సంబంధం.

(భార్య, తల్లి, కొడుకులు, కుమార్తెలు మొదలగు వారికల కుటుంబముతో గల సంబంధము)

  1. “మనుజసమూహంబు ధన దార పుత్ర క్షేత్రాభిమానంబులను తిమి, నక్ర, ఘష, భుజంగంబుల నతి భయంకరంబగు సంసార సముద్రంబునం బడి మునుగుచుండు”. (కులశేఖరమహీపాల చరిత్ర - 2 -
  2. “బాల యౌవనాద్యవస్థానిభవ రూప సంసార కపటనాటకం”

(బాల్యము, యౌవనము, మొదలగు అవస్థల అనుభవరూపమైన సంసారమను కపటనాటకము).

  1. భోగాది రూపం జగత్.

(కష్ట సుఖముల అనుభవము అను భోగము మొదలగువాటి రూపముగల కపటనాటకము).

  1. “తనదియని అభిమానింపబడిన పుత్ర కళత్ర ధన గృహ క్షేత్రాదు సంపద”.

  2. శరీర సంబంధానుబంధ సుఖ దుఃఖ సముదాయః -

(శరీరమునకు సంబంధించిన అనుబంధ సుఖదుఃఖముల సముదాయము)

  1. సమ్యక్ సరతీతి సంసారః - విషయాన్ అనుధావతి ఇతి సంసారః - సంసరతీతి సరతీతి సంసారః -

(బాగుగా నడచునది - విషయములను అనుభవింప చేయునది).

(సంసారము జననమరణరూపము అని చెప్పబడినది. జననమరణములు జీవులు చేయు కర్మలకనుగుణమగు ఫలములే. ఏయే కర్మలకు ఏయే జన్మలు - ఎటువంటి జన్మలు, కేవలము సుఖానుభవము కలుగు జన్మలా? కేవలము కష్టములే అనుభవించు జన్మలా? కష్టసుఖముల మిశ్రమమా? ఏది కలుగునో ముందుగా తెలియదు. ఈ కర్మలవలన ఈ జన్మ కలిగినదని తెలుసుకొనుట కష్టము –

“గహనా కర్మణో గతిః” (శ్రీమద్భగవద్గీత - 4 - 17)

కర్మగతి - కర్మ ఎప్పుడు ఎక్కడ ఏ విధమైన ఫలముననుభవింపచేయునో అను విషయము - తెలియదు - ఇది ప్రకృతికి సంబంధించిన అతి సూక్ష్మమైన ధర్మము - (Fine material law -) “అపూర్వము” అను ధర్మము - ఈ ధర్మమునకు తిరుగులేదు. అందుచేత నీ జననమరనములు అందలి కష్టసుఖములు ఈ అపూర్వమను ధర్మముననుసరించియే కలుగుచున్నందున జనన మరణరూపమైన సంసారము ఒక క్రమ పద్ధతిని - ధర్మ పద్ధతిని ‘సమ్యక్’ బాగుగా నడచుచున్నది - అంతేగాని కారనములేక, ఇష్టమువచ్చినట్లు జరుగుచున్నది కాదు - అందుచేత “సమ్యక్ సరతి” (బాగుగా, ప్రకృతి ధర్మములననుసరించియే నడచునది, నడిపించునది - కనుక సంసారమని చెప్పబడినది. ఈ ప్రకృతి ధర్మము ఆధినిక శాస్త్రజ్ఞులు కూడ అంగీకరించిరి, - (Every action has a reaction) - (ప్రతి కర్మకు ఫలము కలుగునది_ అని చెప్పిరి).

  1. సంసరతి పురుషః అస్మిన్ ఇతి.

(పురుషుడు ఇందులోబడి తిరుగుచుండవాడు - జననమరణములను పరంపరగా అనుభవించువాడు)

  1. “సంసరతి అనేన ఇతి సంసారః, ప్రకృత్యాదికం క్షేత్రం” (శ్రీజయతీర్థముని)

(ప్రకృతి మొదలగు వాటివలన - ప్రకృతియొక్క కార్యములు మొదలగువాటివలన శరీరము కలవాడై జనన మరణములను, కష్టసుఖములను అనుభవించువాడు)

  1. త్రయాణాం గుణానాం ప్రకాశ స్వరూపం సంసారం

(సత్వము, రజస్సు, తమస్సు అను ప్రకృతి గుణములు మూడు కలుగచేసినదే సంసారము).

  1. సర్వః సంసారః క్రియాకారక ఫల లక్షణః, సత్వరజస్తమో గుణాత్మకః; అవిద్యా పరికల్పితః; సమూలః అనర్థః -

(సంసారము కర్మఫలమే లక్షణముగా గలది; సత్వరజస్తమోగుణాత్మకము, అవిద్యచేత కల్పించబడినది, కారణము కలది; అనర్థము)

  1. అవిద్యా

(సంసారమనగా అవిద్య; అజ్ఞానము - ప్రకృతి)

  1. “గుణానాం కర్మ సంసార స్త్రయాణాం కామ మూలకః ||”. (గీతాభావప్రకాశము - 2- 474)

(సత్వరజస్తమములను మూడు గుణములు కర్మ - మూడు గుణములవలన కలుగునది. దీనికి కారణము కామము).

  1. జన్మ దుఃఖం జరా దుఃఖం దుఃఖం మృత్యుః పునః |

సంసారసాగరం దుఃఖం పచ్యంతే యత్ర జంతవః ||.

(జన్మించుట దుఃఖము - ముసలితనము, మృత్యువు దుఃఖము - ఇవి మరల కలుగుట - అనగా జన్మ జరామరనములు, మరల మరల కలుగుటయే సంసారము - ఇది అడ్డులేని సముద్రమువలె అంతము లేనిది. అందుచేత అన్నింటికంటె దుఃఖతమము - దీనిలో పడి మునుగుచు తేలుచు ప్రాణులు బాధపడుచుందురు)

  1. “జాగ్రదాది విమోక్షాంత స్సంసారో జీవ కల్పితః.” (మహోపనిషత్)

(జాగ్రదవస్థ మొదలు మోక్షము వరకు గల సంసారము జీవుని కల్పితము - తాను చేసిన కర్మలవలన జీవునకు కలిగినదే).

  1. “చిత్తంబెంతకాలంబు విషయాసక్తంబగు నంత తడవు సంసార చక్రంబునందు సంచరించు”. (శ్రీమదాంధ్రమహాభాగవతము - 5 - 17)

  2. పుణ్య పాప నిబంధనా చిత్సం సర్గ ప్రయుక్త నామరూప భాక్త్వమేవ హి సంసారః -

(పుణ్య పాప కర్మలచేత బంధింపబడిన అచిత్సంసర్గముతో కూడిన నామ రూపానుభవమే సంసారము).

  1. యత్ర యత్ర భవేత్తృష్ణా సంసారం విద్ధి తత్రవై |

ప్రౌఢ వారాగ్య మాశ్రిత్య వీత తృష్ణః సుఖీభవ ||. (అష్టావక్రగీతి - 10 -3)

(తృష్ణ - అత్యంత ఆశ, కామము ఎక్కడ ఉండునో అక్కడే, అదే సంసారము అని తెలుసుకొనుము. దృఢమైన వైరాగ్యము నవలంభించి తృష్ణలేనివాడవై సుఖముగ నుండుము).

  1. “వాసనా ఏవ సంసారః” (యోగవాశిష్ఠము)

(పూర్వ జన్మలలో చేసిన కర్మలే సూక్ష్మరూపములో వాసనలుగా మారి, జీవుని అంటియుండి, తర్వాత జన్మలను కలిగించి సుఖ దుఃఖములను, మరల మరల జన్మించుటను కలుగచేయును - అందుచేత కర్మవాసనలే సంసారము అని చెప్పబడినవి).

  1. చలాచలే చ సంసారే ధర్మ ఏకోహి నిశ్చలః.

(జననమరణరూపమైన సంసారము - ప్రవాహరూపముగా, ఒకటి తర్వాత నొకటిగా - వచ్చుచు పోవుచుండును - రాత్రి తర్వాత పగలు, పగలు తర్వాత రాత్రి వచ్చుచు పోవుచుండునట్లు ఎడతెగని ప్రవాహరూపముగా జననమరణములు జరుగుచుండు - ఏదియు నిశ్చయముగా నుండదు - ధర్మము ఒక్కటే - భగవంతుడొక్కడే ఎల్లకాలమందుండువాడు).

  1. “సీ. - - -

- - -

కల యోనులందెల్ల గర్భాద్యవస్థలు బురుషుండు దేహియై పుట్టుచుండు

దన్నెఱుంగడు, కర్మ తంత్రుడై కడపట ముట్టడు భవశతములకైన

ఆ. - - -

జగతి పుట్టి పుట్టి చచ్చి చచ్చి

పొరలనేల? మనకు పుట్టని చావని

త్రోవ వెదకికొనుట దొడ్డబుద్ధి“. (శ్రీమదాంధ్రమహాభాగవతము - 7 - 6 - 214)

  1. సంసరణం సంసృతిః అవిద్యా తయా తద్ దృశాం సర్వం జాయతే. కాలత్రయేపి అవిద్యమానా అవిద్యా కార్యత్వాత్ తత్కార్యం శాస్వతం నాస్త్యేవ. ఏవం ఉత్పత్తి వినాశలక్షణం సంసారో (అ)యమ విద్యాదృష్టీనాం సత్యం భవతి. “బ్రహమ మాత్ర మసన్నహి”, “సన్మాత మసదన్యత్ ఇతి శ్రుత్యనురోధేన పరమాత్మ సద్భావేన తు సర్వమజమేవ”.

(సంసారమనగా సంవరణము, సంవృతి, అవిద్య. దాని వలన దానివంటివి - అవిద్యా కార్యములు - అన్నియు పుట్టుచున్నవి. భూత భవిష్వద్వర్తమాన కాలములందు కనబడని అవిద్యా కార్యమగుటవలన అవిద్యా కార్యము శాశ్వతముకాదు - జననమరణ లక్షణములుగల ఈ సంసారము అవిద్యా దృష్టికలవారికి సత్యమైనదివలెనే కనబడును - “బ్రహ్మ అసత్ కాదు, సన్మాత్రమే; అది కానిది అసత్” అని శ్రుతి చెప్పుచున్నందువలన పరమార్థ సద్భావములో అంతయు బ్రహ్మమే).

  1. “కుత్సితానేక జన్మాభ్యస్తాత్యంతోత్కృష్ట వివిధ విచిత్రానంత దుష్కర్మవాసనా జాల విశేషః దేహాత్మా వివేకో న జాయతే తస్మాదేవ దృఢతర దేహాత్మభ్రమో భవతి ‘అహమజ్ఞః’, కించిజ్ఞో(అ)హం; అహం జీవః, అహమత్యంత దుఃఖాకరో, అహమనాది సంసారీ ఇతి భ్రమవాసనా బలాత్ సంసార ఏవ ప్రవృత్తిః - తన్నివృత్యుపాయః కదాపి న విద్యతే. మిథా భూతాన్ స్వప్నతుల్యాన్ విషయభోగాననుభూయ వివిధాన్ అసంఖ్యాన్ అతి దుర్లభాన్ మనోరథాన్ అనవరతమా శాస్యమానః అత్యప్తః సదా పరిధావతి. వివిధ విచిత్ర స్థూల సూక్ష్మోత్కృష్ట నికృష్టానంత దేహాన్ పరిగృహ్య తత్తదేహ విహిత వివిధ విచిత్రానేక శుభాశుభ ప్రారబ్ద కర్మాణి అనుభూయ, తత్తత్కర్మఫల వాసనా జాల వాసితాంతః కరణానాం పునః పునః తత్తత్కర్మఫల విషయ ప్రవృత్తిరేవ జాయతే, సంసార నివృత్తిమార్గే ప్రవృత్తిరపి న జాయతే తస్మాత్ తస్మాత్ అనిష్టమేవ ఇష్టమివ భాతి, ఇష్టమేవ అనిష్టమివ భాతి - అనాది సంసార విపరీత భ్రమాత్. తస్మాత్ సర్వేషాం జీవానాం ఇష్టవిషయే బుద్ధిః సుఖ బుద్ధిర్దుఃఖ బుద్ధిర్భవతి. పరమార్థ తస్తు అబాధిత బ్రహ్మ సుఖవిషయే ప్రవృత్తిరేవ న జాయతే, తత్స్వరూపజ్ఞానా భావాత్ - కధం బందిః కధం మోక్షః ఇతి విచారాభావాత్ చ; తత్కథమితి? - అజ్ఞాన ప్రాబల్యాత్;కస్మాదజ్ఞాన ప్రాబల్యమితి? - భక్తిజ్ఞానా వైరాగ్య వాసనా (అ)భావాచ్చ తద భావః కథమితి? అత్యంతాంతఃకరణ మాలిన్య విశేషాత్”.

(త్రిపాద్విభూతి మహానారాయణోపనిషత్)

(అనేకమైన కుత్సిత జన్మలలోని అనేక విధములైన, విచిత్రములు అనంతములు అయిన దుష్కర్మ వాసనల వలన ఏది దేహము, ఏది ఆత్మ యను వివేకము కలుగదు - అందువలన దేహమే యాత్మయను దృఢమైన భ్రమ కలుగును - “నేను అజ్ఞుడను, ఏదో కొంచెము తెలిసినవాడను, నేను జీవుడను, నేను అనాదికాలమునుండి - మొదటినుండియు సంసారినే, సంసారములో పడి కొట్టుకొనుచుండు వాడనే” అను భ్రమయను వాసనా బలము వలన సంసారమే ప్రవృత్తి - దాని నివృత్తికొఱకు ఏదియు ఉపాయము కనబడదు - మిధ్యలైనట్టిన్నీ, స్వప్నముతో సమానమైనటువంటిన్నీ విషయభోగములననుభవించి, అనేకవిధములైనవియు, లెక్కలేనన్నియు, మిక్కిలి దుర్లభమైనట్టియు మనోరధములను (కోరికలని) ఆశించుచు, సంతృప్తి చెందక ఎల్లపుడు బాధపడుచుండును - చిత్ర విచిత్రములైన అనేక స్థూల సూక్ష్మ, ఉత్కృష్ట, నికృష్ట దేహములనేకములను పొంది ఆయా దేహములకు విహితమైనవియు, విచిత్రమైనవియు నగు అనేక శుభా శుభ (పుణ్యపాప) ప్రారబ్దకర్మలననుభవించి ఆయా కర్మఫల వాసనలుగల అంతఃకరణము గలవారికి ఆయా కర్మఫల విషయములందే ప్రవృత్తి కలుగును; సంసారనివృత్తి మార్గమందు ప్రవృత్తి కలుగదు - అందుచేత ఇష్టములేకపోయినవైనను ఇష్టములువలెనే కనుపించును, ఇష్టమైనవి అనిష్టమైనవి వలె కనుపించును. అనాదియగు సంసార విపరీత భ్రమచే నిట్లు కనబడును - అందుచేత జీవిలందఱికి ఇష్టమైన వాటియందు బుద్ధి సుఖబుద్ధి దుఃఖబుద్ధి యగును - అనగా, పరమార్థ దృష్టిలో బ్రహ్మసుఖము (మోక్షానంద సుఖము) నందు ప్రవృత్తి కలుగదు - దాని స్వరూపజ్ఞానము లేకుండుటచేతనున్నూ, మోక్షము ఏది, బంధము ఏది అను విచారము లేనందువలననున్నూ, బలమైన అజ్ఞానము వలననున్నూ - అజ్ఞానమెందువలననగా భక్తి వైరాగ్యములు వాసన లేనివలన. ఇది అత్యంత అంతఃకరణ మాన్యము విశేషమువలన లేకుండును).

  1. “సంసార స్స్వప్న తుల్యోహి రాగద్వేషాది సంకులః |

అకాలే సత్యవద్భాతి, ప్రబుద్ధౌ అసత్యవద్భవేత్ ||“.

(రాగద్వేషములతో నిండియుండు సంసారము కలవంటిది. అకాలమందు నిజమని తోచును - తెలివి రాగానే - జ్ఞానము కలుగగానే అబద్ధమగుచున్నది).

  1. “సీ. సంసారమిది బుద్ధి సాధ్యము, గుణ కర్మ గణబద్ధ మజ్ఞాన కారణంబు

గల వంటిదింతయకాని నిక్కముగాదు సర్వార్థములు మనస్సంభవములు

- - - “. శ్రీమదాంధ్రమహాభాగవతము - 7 - 7 - 238)

  1. “జలస్య చంచలాదేవ చంచలత్వం యథా రవేః |

తథాహంకార సంబంధాత్ ఏవ సంసార ఆత్మనః |

చిత్తమూలం హి సంసారః తత్ప్రయత్నేన శోధయేత్ ||“. (వరాహోపనిషత్)

(నీరు కదలుచున్నందుననే అందులోని రవిబింబము కదలుచుండును - అట్లే అహంకారమునకు సంబంధముండుటవలననే ఆత్మకు (జీవికి) సంసారము కలుగును. సంసారమునకు మనస్సే కారణము - అందుచేత ప్రయత్నించి దానిని శుద్ధి చేసుకొనవలెను)  

  1. వ. - - - అవిద్యోపాధి జీవుండు తమోగుణయుక్తుండై ప్రాచీన కర్మంబులచేత నేర్పడిన వర్తమాన దేహంబు నేనని తలంచుచుండి నష్ట జన్మస్మృతి గలవాడై పూర్వాపరంబులనెఱుంగం జాలకుండు, మఱియు గర్మేంద్రియంబులచేత కర్మంబులం జేయుచుండి, జ్ఞానేంద్రియములచేత దమో విషయంబులైన శబ్ద స్పర్శ రూపరస గంధంబులనెఱుంగుచుండి పదియాఱవది యైన మనంబుతో గూడి పదియేడవవాదగుచుండి షోడశోపాధ్యంతర్గతుండై యొక్కరుండైన జీవుండు సర్వేంద్రియ విషయ ప్రతిసంథానంబు కొఱకు జ్ఞానేంద్రియ కర్మేంద్రియ మనో విషయంబుల బొందుచుండి షోడశ కళలు గలిగి లింగశరీరంబునం బరగి గుణత్రయకార్యంబును నిమిత్తంబున హర్ష శోక భయంబుల నిచ్చుచున్న సంసారంబు ధరియించుచుండు. (శ్రీమహాభాగవతము - 6 - 1 - 87)

    1. “సీ. జననుత! సత్వరజస్తమోగుణమయమైన ప్రాకృత కార్యమగు శరీర

గతుండయ్యు బురుషుండు గడగి ప్రాకృతములునగు సుఖ దుఃఖ మోహములవలన

గర మనురక్తుండుగాడు; వికారవిహీనుడు, త్రిగుణ రహితుడు నగుచు

బలసి, నిర్మల జలప్రతిబింబితుండైన దినకరుభంగి వర్తించునట్టి

తే. యాత్మ ప్రకృతి గుణములయందు దగులు

వడి యహంకార మూఢుడై తొడరి యేను

గణగి నిఖిలంబునకు నెల్ల గర్తనని ప్ర

సంగవశతను బ్రకృతి దోషములనొంది.

క. సురతిర్యఙ్మను జస్థా

వర రూపములగుచు గర్మవాసనచేతం

బరువైన మిశ్రయోనుల

దిరముగ జనియించి సంసృతిం గైకొని తాన్”

“క. పూని చరించుచు విషయ

ధ్యానంబున జేసి స్వాప్నికార్థాగమ సం

ధానమురీతిన సత్పధ

మానసుడగుచున్ భ్రమించు మతి లోలుండై“. (శ్రీమహాభాగవతము - 3 - 27 – 895 - 897)

  1. “అనేన జీవేన ఆత్మనా నిప్రవిశ్య నామరూపే వ్యాకరవాణి”

(జీవ రూపములో నేను ప్రవేశించి నామ రూపములు కలుగచేయుదును) అని శ్రుతి చెప్పుచున్నది. సృష్టి ప్రారంభమునుండి ప్రతి కల్పమునందును ఈ సంసారమున్నదని దీని వలన తెలియుచున్నది. “సూర్యా చంద్రమసౌ ధాతా యథా పూర్వ మ కల్పయత్” (ప్రతి కల్పమునందును పూర్వ కల్పములో వలెనే సూర్యుడు చంద్రుడు మొదలగు వాటినన్నింటిని బ్రహ్మ సృష్టి చేసెను). దీనివలన కల్పము తర్వాత కల్పము, అందులో జన్మ తర్వాత జన్మ కలుగుచునే యుండును - ఇది మొదటినుండియు నున్నది కనుకను, ఇప్పటి వరకును ప్రవాహ రూపముగా జరుగుచున్నది కనుకను ఈ సంసారము అనాది - దీనికి మొదలు లేదు.

  1. అపర విద్యా విషయః కర్త్రాది సాధన క్రియా ఫల భేదరూపః సంసారో అనాది రనంతో దుఃఖ స్వరూపత్వాత్ ధా తవ్యః - ప్రత్యేకం శరీరిబిః సామస్తేన న దీశ్రోతో వద విచ్ఛేద రూప సంబంధః.

(ఈ సంసారము అపర విద్యా విషయము, కర్త్రాది సాదన క్రియా ఫలభేద రూపము, అనాది, అనంతము, దుఃఖ స్వరూపము - నదీ ప్రవాహమువలె ఎడతెగకుండ జరుగు చుండునది).

  1. స ఏవం సంసరన్నాపాత్త దేహేంద్రియ సంఘాతం త్యజతి పునః పునరేవమేవ నదీ శ్రోతోన జ్జన్మ మరణ ప్రబంధా విచ్ఛేదేన వర్తమానః కాభిరవస్థా భిర్వర్తతే. అయమేవ అవిద్యా కామకర్మవాన్ - యజ్ఞాది కర్మకృత్వా అస్మాల్లోకాత్ ధూమాది క్రమేణ చంద్రమసం ప్రాప్యక్షీణ కర్మా వృష్ట్యాది క్రమేణ ఇమం లోకం ప్రాప్య అన్న బూతః పురుషాగ్నౌహుతః తస్మిన్ పురుషేహ వై అయం, సంసారీ రసాది క్రమేణాది తః ప్రథమం రేతో రూపేణ గర్భో భవతీతి తదాహ “యదే తత్పురుషే రేతః తేన రూపేణ” ఇతి. తచ్చ ఏతద్రేతో అన్నమ యస్య పిండస్య సర్వేభ్యః అంగేభ్యో రసాది లక్షణేభ్యః తేజః సారభూతం శరీరస్య సంభృతం పరినిష్టన్నం తత్పురుషస్య ఆత్మ భూతత్వాత్ ఆత్మా. తమాత్మానం రేతో రూపేణ గర్భీ భూతం. అత్మానం ఆత్మన్యేవ స్వశరీరే ఏవ బిభర్తి ధారయతి. తత్ రేతో యదా యస్మిన్ కాలే భార్యా ఋతుమతీ తస్యాం యోషాగ్నౌ స్త్రియాం సించ త్యుప గచ్ఛన్ అధ తదైతత్ రేత ఆత్మనో గర్భ భూతం జనయతిపితా తత్ అస్య పురుషస్య స్థానాన్నిర్గమనం రేతస్సేక కాలే రేతో రేతోరూపేణాస్య సంసారిణః ప్రథమం జన్మ ప్రథమావస్థాభివ్యక్తిః (శ్రీశంకరః)

“యో మూర్థా నం విదార్య ప్రవిశ్య స్థితః సో అయం ఇత్యుచ్యతే పురుషాగ్నౌ హుతః పురుషేణ భక్షితః ఇత్యర్థః. పురుషేవవా అయం సంసారీ ఆదితః ఇత్యర్థః. పురుషే వవా అయం సంసారీ ఆదితః ప్రథమతః స్త్రీ గర్భ ప్రవేశాత్పూర్వం గర్భో భవతి ఇతి ప్రథమన్వయః భక్షిత స్వాన్నస్య రసాది క్రమేణ రేతో రూపేణ పరిణామే సతి తత్సం శ్లిష్ట స్యాపి తధైవ రేతస్సం శ్లేషేణరేతో భావే సతి తేన రూపేణ పురుషస్య శరీరే విద్యమానః తస్య సగర్భః తదస్య సంసారిణః పుంసః కుమార రూపేణ మాతుర్గుదరాత్ యన్నిర్గమనం తత్ రేతో రూపాపేక్షయా ద్వితీయం జన్మ - ద్వితీయావస్థాభి వ్యక్తిః ||”. (శ్రీశంకరః)

(ఈ సంసారములో సంచరించువాడై జీవుడు దేహముతోను ఇంద్రియములతోను కూడిన శరీరమును విడిచిపెట్టును - అట్లు విడిచి పెట్టి యింకొక శరీరమును పొందును - నదీ ప్రవాహమువలె మరల మరల జననమరణములను తెగతెంపు లేక వర్తించుచు ఏదో అవస్థల పొందుచుండును, అవిద్యా ప్రభావమువలన కామ్య కర్మలు చేయుచుండును - యజ్ఞము మొదలగు కర్మలు చేయుచు ఈ లోకమునుండి ధూమాదిమార్గము ద్వారా చంద్రలోకమును పొంది, కర్మలు క్షీణించగా వర్షము మొదలగు వాటి ద్వారా (వర్షము, వర్షమువలన పండిన సస్యము, సస్యము భక్షించుట మొదలగు వాటి ద్వారా) ఈ లోకము ప్రవేశించి అన్నముగా మారి పురుషునిచే భుజింపబడి ఆ అన్నరసము రేతస్సుగా మారును - ఇది స్త్రీ గర్భములో ప్రవేశించకమునుపు జరిగినది. ఇది మొదటి జన్మ. ఈ విషయము శ్రుతి ఇట్లు చెప్పుచున్నది. ” ఇది పురుషునియందు రేతస్సు రూపములో మారి ” - ఈ రేతస్సు అన్నమయమైన పిండము శరీరములోని అన్ని అంగముల తేజస్సుయొక్క సారము. ఈ రేతస్సు అదియే పురుషుని ఆత్మ యగుటవలన ఆత్మ యని చెప్పబడును. అట్టి ఆత్మను రేతస్సు అను రూపముతో గర్భము ధరించిన ఆత్మను పురుషుడు తన శరీరమందు ధరించును. సంసారి అయిన ఈ పురుషుని రేతస్సు తల్లి శరీరమునుండి కుమారుని రూపములో నిర్గమించును. ఇది ఆ రేతస్సే కనుక దానికి రెండవ జన్మ, లేక, రెండవ రూపము అభివ్యక్తమగుట - కనబడుట, లేక మారుట. ఈ ప్రకారముగా జీవుడు - జీవాత్మ - ఒక శరీరము విడిచి ఇంకొక శరీరమును పొందుట - లేక, ఒక జన్మ తర్వాత ఇంకొక జన్మను పొందుట జరుగుచున్నది - ఇదియే సంసారము).

  1. “చిత్తమేవహి సంసారః తత్ప్రయత్నేన శోధయేత్ |

యచ్చిత్తస్తన్మయో భవతి గుహ్యమేవ తత్సనాతనం |

చిత్తస్య ప్రసాదేన హంతి కర్మ శుభా శుభం |

ప్రసన్నాత్మా ఆత్మని స్థిత్వా సుఖమక్షయ మశ్నుతే |

సమానక్తం యథా చిత్తం జంతోర్విషయ గోచరే |

యద్యేవం బ్రహ్మణి స్యాత్ |

తత్ కోన ముచ్యేత బంధనాత్ ||“. (మైతాయణ్యుపనిషత్)

(రాగ ద్వేషాది దోష కలుషితం చిత్తమేవ సంసారః సంసార హేతుర్యతః యతః, తస్మాత్ ప్రయత్నేన శోధయేత్, జ్ఞానాభ్యాన వైరాగ్యాది భిః రాగాది దోష నివృత్తిం సంపాద యేత్. యచ్చిత్త స్తన్మయో భవతి | యస్మిన్ వస్తుని చిత్తం యస్య స తచ్చిత్తః, తథా చ బ్రహ్మణి చేత్ చిత్తం యస్య సతన్మయో భవతి. బ్రహ్మైవ భవతీత్యర్థః - తథాచ శ్రుతిః : - “బ్రహ్మవేద బ్రహ్మైవ భవతి” ఇతి గుహ్యం రహస్యం ఏతత్ ఉపదేశనం సనాతనం చిరంతనం గురు శిష్య పరంపరయా ప్రవృత్తం. సర్వాత్మజ్ఞానే జాతే(అ)పి కథం సంసార నివృత్తిః? అనాది భవ పరంపరోపార్జిత కర్మణాం బహూనాం సంభవాత్ ఇత్యత ఆహ - “చిత్తస్య ప్రసాదేన” ఇతి. అంతఃకరణ ప్రసాద పూర్వకాత్మ సాక్షాత్కారేణ ప్రసాదో నామ రాగద్వేష నివృత్తి పూర్వక మేకాగ్రతా శుభాశుభం పుణ్య పాపాత్మకం ప్రారబ్ద వ్యతిరిక్తం కర్మహంతి నాశయతి - న కేవలం కర్మక్షయః, కింతు స్వరూపానందా భివ్యక్తిరవ్యస్తీత్యా హ ప్రసన్నాత్మా ఇతి - ప్రసన్నః ఆత్మా అంతఃకరణం యస్యసః ప్రసన్నాత్మా, ఆత్మని పరిపూర్ణే అభేదేన స్థిత్వా సచ్చిదానందం బ్రహ్మ హమేవేతి సుఖమక్షయం నిత్యం అశ్నుతే, ప్రాప్నోతి).

(చిత్తమే సంసారము, చిత్తమును ప్రయత్నించి శుద్ధి (చిత్తశుద్ధి) చేసుకొనవలెను - చిత్తము దేనియందు నిమగ్నమై యుండునో ఆ విషయము గుఱించియే నిత్యము తలంచు చుండును - ఇది సనాతనమైన - చిరకాలమునుండి వచ్చుచున్న - రహస్యము - చిత్తము ప్రసాదముగ నున్న యడల అది పుణ్యపాపములను హరించును - ప్రసన్నమైన మనస్సు కలవాడు ఆత్మయందే నిమగ్నుడైయున్నయడల అక్షయ సుఖమును - క్షీణించని సుఖమును, మోక్ష సుఖమును - పొందును. విషయములందు ఎట్లు చిత్తము మునిగియుండునో అట్లు పరమాత్మయందున్న యడల ఎవడైనను ఎందుకు ముక్తుడు కాడు - మోక్షమును పొందడు?; అట్టి వారందరూ ముక్తులగుదురని యర్థము).

(రాగద్వేషములచేత కలుషితమైన చిత్తమే సంసారము - సంసారమునకు కారణము. అందుచేత ప్రయత్నించి చిత్తమును రాగద్వేషములు లేకుండునట్లు శుద్ధి చేసుకొనవలెను. జ్ఞానము అభ్యాసము, వైరాగ్యము మొదలగువాటిచేత రాగము మొదలగు వాటి వలన కలుగు దోషముల నివృత్తి చేసుకొనవలయును. ఏ విషయమునందు చిత్తము తదేక ధ్యానముతో చింతించు చుండునో అట్టి చిత్తము కలవాడు అట్టి వాడే యగును. ఆ ప్రకారముగా చిత్తము పరబ్రహ్మమందుండిన అట్టివాడు బ్రహ్మమయుడే యగును. బ్రహ్మజ్ఞాని - పరబ్రహ్మను తెలుసుకొనినవాడు - బ్రహ్మమే యగును అని దీని యర్థము - ఇట్లే శ్రుతి చెప్పుచున్నది, ఇది గురుశిష్య పరంపరగా వచ్చిన సనాతనమైన రహస్యము - ఆత్మజ్ఞానము కలిగిన మాత్రమున సంసార నివృత్తి ఎట్లగును? అనేక జన్మలలో చేసిన కర్మలవలన ఆర్జించినది కదా ఈ సంసారము ! ఎట్లు ఆత్మజ్ఞానమువలన నివృత్తి యగును? చిత్తము ప్రసాదముకాగా ఇది సాధ్యమగును - అనగా, అంతఃకరణము శుద్ధి అయినందున ఆత్మ సాక్షాత్కారము కలుగుటచేత - చిత్త ప్రసాదమనగా రాగద్వేషముల నివృత్తి చేసుకొనిన తర్వాత ఏకాగ్రత - (ఒక దానియందే నిశ్చలముగా నుండుట) కలిగియుండుట, దీనివలన ప్రారబ్దకర్మ మినహాగా ఇతర పుణ్యకర్మలు పాపకర్మలు నాశనమగును - ఒక్క కర్మలు నశించుటయేకాదు, స్వరూపానందము అభివ్యక్తమగును - అనుభవమగును, అందుచేత ‘ప్రసన్నాత్మా’ యని ఉపనిషత్తులో పైన చెప్పబడియున్నది. ప్రసన్నాత్మా అనగా ప్రసన్నమైన అంతఃకరణము కలవాడు - పరిపూర్ణుడు - సృష్టి అంతటిలోను, సృష్టిలోనుండు అన్నింటిలోను - పూర్తిగా నిండియుండువాడు - అగు ఆత్మయందు తనకు ఆత్మకు భేదములేదు, ఇద్దరు ఒకటేయని నమ్మియుండి సచ్చిదానందమగు (సత్ + చిత్ + ఆనందము అను మూడు లక్షణములుగల) పరబ్రహ్మము నేనే యని నిత్య సుఖమును పొందును).

  1. “ఆ బ్రహ్మ స్తంబపర్యతే ఘోరే దుఃఖోదదౌ ఘటీయంత్ర వదారోహావరోహ న్యాయేన అథమ మధ్యమోత్తమ సుఖ దుఃఖ మోహ విద్యుచ్చపల సంపాత దాయినీర్విచిత్ర యోనీశ్చండోత్పింజలకశ్వసన వేగాభిహతాంబోనిధి మధ్యవర్తి శుష్కాలాబువ చ్ఛుభా శుభ వ్యామిశ్ర కర్మ దాయు సమీరితః”.

(చతుర్ముఖ బ్రహ్మ మొదలుకొని పిపీలికమువరకు గల ఈ ఘోరమైన దుఃఖసముద్రమైన సంసారమందు యాతము కుండ క్రిందకు మీదకు పోవునట్లు అధమ మధ్యమ ఉత్తమ సుఖ దుఃఖములను మెరుపు తీగవలె కలుగచేయుచు విచిత్రములై అనేకములైన జన్మల పొందుచు మహాసముద్రమధ్యనున్న ఎండు సొరకాయ నీటిమీద తేలి అలలచేత నిటు నటు నెట్టబడుచున్నట్లుగా పుణ్య పాప మిశ్రమములను పుణ్యపాపములను జీవుడు పొందుచుండును).

  1. “అనాదౌ సంసారే జని మృతిమయే భ్రాంతినిబిడే |

నిమగ్నానాం పుంసాం క్వచిదపి సుఖం నాస్తి విమలం |

తపో భిర్వా దానైః క్రతుభిరపి సుఖం వేదానువచినైః |

ౠతే(అ)త్యంత ప్రేమ్ణా హరిసద సరోజేచ సుఖదౌ ||“. (గీతాభావప్రకాశము - 12 - 1)

(భ్రాంతిచే నిండియున్నదియు, జననమరణములతో నిండియున్నదిన్నీ, మొదలు లేనిదిన్నీ అయిన సంసారంలో పురుషులకు అత్యంత ప్రేమపూర్వకమైన శ్రీహరిపాదకమలములందు సుఖమును కలుగచేయు భక్తిలేని యడల తపస్సు చేసినను, దానములు చేసినను నిర్మలమైన నిష్కలమైన సుఖము కలుగదు).

  1. “సకల జన్మంబులందును ధర్మార్థాచరణ కారణంబయిన మానుష జన్మంబు దుర్లభంబు. అందు పురుషత్వంబు దుర్గుమంబు. అదియ శతవర్ష పరిమితంబైన జీవిత కాలంబున నియతంబై యుండు. అందు సగమంధకార మంధురంబయి రాత్రి రూపంబున నిద్రాది వ్యవహారంబుల నిరర్థకంబయి చను. చిక్కిన పంచాశత్వత్సరంబులందును బాల కైశోర కౌమారాది వయో విశేషంబుల వింశతి హాయనంబులు గడచు. కడమ ముప్పదియబ్దంబులు నింద్రియంబులచేత బట్టువడి దురవగాహంబయిన కామ క్రోధ మోహ మద మత్సరంబులను పాశంబులం గట్టువడి విడివడ సవర్థంబుగాక ప్రాణంబులకంటె మధురాయమాన యైన తృష్ణకు లోనై భృత్యుతస్కర వణిక్కర్మంబుల బ్రాణ హానియైన నంగీకరించి పరార్థంబుల నర్థించుచు రహస్య సంభోగ చాతుర్య సౌందర్య విశేషంబుల ధైర్యవలికాల విత్రంబులయిన కళత్రంబులను మహనీయ మంజుల మధురా లాపంబులు గలిగి వశులయిన శిశువులను, శీల వయోరూప ధన్యులగు కన్యలను, వినయ వివేక విద్యాలంకారులయిన కుమారులను, కామిత ఫలదాతలగు భ్రాతలను, మమత్వ, ప్రేమ, దైన్య జనకులయిన జననీ జనకులను, సకల సౌజన్య సింధువులయిన బంధువులను, ధన కనక వస్తు వాహన సందరంబులయిన మందిరంబులను, సుకరంబులైన పశు భృత్య నికరంబులను, వంశ పరంపరాయత్తంబులయిన విత్తంబులను వర్జింపలేక సంసారంబు నిర్జించు నుపాయంబు గానక, తంతు వర్గంబున నిర్గమద్వార శూన్యంబయిన మందిరంబుచేరి చుట్టువడి వెడలెడి పాటవంబు సాలక తగులువడు కీటకంబు చందంబున గృహస్థుండు స్వయంకృత కర్మబద్ధుండై, శిశ్నోదరాది సుఖంబుల ప్రమత్తుండై, నిజ కుటుంబ పోషణ పారవశ్యంబున విరక్తి మార్గంబు తెలియ నేరక స్వకీయ పరకీయ భిన్న భావంబున నంధకారంబునం బ్రవేశించు - - - హరి భజనంబున మోక్షంబు సిద్ధించు -”

(శ్రీమదాంధ్రమహాభాగవతము - 7 -)

  1. “ఇచ్ఛాద్వేష సముద్భూత సుఖాదిద్వంద్వ హేతునా |

మోహేకాహం సుఖీ దుఃఖీత్యాది భ్రాంతిమయే న చ |

సమస్తాన్యపి భూతాని వివేకా యోగ్యతాం పరాం |

స్థూల దేహాద్భవే యాంతి హే భారత, పరంతప ||“. (గీతాభావప్రకాశము - 7 - 189 to 191)

(ఇచ్ఛా ద్వేషములవలన కలుగు సుఖ దుఃఖములు మొదలగు ద్వంద్వముల కారణముగా, మోహముచేత నేను సుఖముగానున్నానని, దుఃఖము పొందుచున్నానని భ్రాంతి కలుగుటచేత సమస్త భూతములు జన్మ కలిగినపుడే - స్థూలదేహమును పొందినపుడే - వివేకము లేకుండువారలగా అగుచున్నారు)

  1. “అవ్యక్తాద్వ్యక్తయః సర్వాః ప్రభవంత్యహరాగమే |

రాత్ర్యాగమే ప్రలీయంతే తత్రైవావ్యక్తసంజ్ఞికే |

భూతగ్రామః స ఏవాయం భూత్వా భూత్వా ప్రలీయతే |

రాత్ర్యాగమే (అ)వశః పార్థ ప్రభవంత్యహరాగమే ||“. (శ్రీమద్భ్గవధ్గీత - 8 - 18, 19)

“ఏవమాశు వినాశిత్వే ప్యస్య నాస్తి పరిక్షయః |

సంసార దీర్ఘరోగస్య పంచక్లేశైః పునః పునః |

జాయమానస్య తత్రైషాం సంసారే భ్రమతాం నృణాం |

అస్వాతం త్ర్యాజ్జరామృత్యు జన్మాది దుఃఖ చక్రతః |

కదాపి నాస్తి విశ్రాంతి రితి వైరాగ్య సిద్ధయే |

అకృతాభ్యాగయో దోషః కృతనాశస్తధా పరః |

స్యాద్యదాది మతీ సృష్టిర్జాయ మానా వినశ్వరా |

బంధ మోక్ష వ్యవస్థా యాః సాధకం శాస్త్ర మప్యధ |

నిష్ఫలం స్యాద్యదా సృష్టిరాది మత్యేవ సమ్మతా |

ఏత ద్దోషాపనుత్యర్థం ప్రాహైవం శ్రీరమాపతిః ||“. (గీతాభావప్రకాశము - 8 - 109 to 114)

(అవ్యక్తమను సంజ్ఞకల చతుర్ముఖబ్రహ్మయొక్క పగటివేళయందు పుట్టుచూ కొన్నివేల సంవత్సరములు గదచిన తర్వాత రాత్రివేళయందు ఆ అవ్యక్తములోనే లీనమగుచు భూతములుండును. ఈ ప్రకారముగా చెప్పుటచేత పంచక్లేశములచేత తిరిగి తిరిగి - మరల మరల - కలుగుచున్న సంసారమను దీర్ఘరోగమునకు ఆశు వినాశము చెప్పినప్పటికీ, ఎప్పటికీ తిరిగి జన్మ లేకుండునట్లు పరిక్షయము - పూర్తిగా నశించుట - చెప్పబడియుండలేదు - ఈ సంసారమందు తిరుగుచునున్న - అనగా, మరల మరల పుట్టుచు, మరా మరల చనిపోవుచునున్న - నరులకు జననమరణములు చక్రమువలె కలుగుచుండుటవలన స్వాతంత్ర్యము లేకపోవుటవలన ఒకప్పుడైనను విశ్రాంతి లేదు - తిరిగి జననము కలుగుట లేదు, తిరిగి మరణము పొందుట లేదు అను పరిస్థితి కలుగదు. అయినను దీ సంసారము ఒకప్పుడు ఆఖరికి నశించునది కాదు - దీనికి ఆది లేదు - అనాది - పుట్టుచు, లయమగుచు మరల పుట్టుచు, మరల లయమగుచు ఈ ప్రకారము అనంతముగా జరుగునుకాని దీనికి అంతము కూడ లేదు. సృష్టి - యీ సంసారము - ఆది కలదు అనిగాని, పుట్టి పూర్తిగా నశించిపోవునదనిగాని చెప్పినయడల బంధమోక్షములు కలుగును అని చెప్పిన శాస్త్రము తప్పు అగును - ఈ దోషము కలుగనేరదని చెప్పుటకే తిరిగి తిరిగి పుట్టును, తిరిగి నశించును అని చెప్పడమైనది).

  1. సంసారము పరబ్రహ్మయొక్క వివర్తము - సంసారమన్నను ప్రపంచమన్న నొక్కటియే, వివర్తమే యగుటచేత నా ప్రపంచము బ్రహ్మమునకంటె భిన్నంబుకాదు, అభిన్నంబుకాదు. త్రాటియందు భ్రాంతిచే చూడబడిన పాము ఆ త్రాటి కంటె భిన్నమా? అభిన్నమా? భిన్నమనిన త్రాటినుండి దానిని వేరు చేయగలమా? అభిన్నమనిన త్రాటి నెఱుగనపుడు గల భిన్నానుభవమునకు గతియేమి? ఇట్లు విమర్శించిన ఆ పాము త్రాటికంటె భిన్నంగా గానవచ్చుచున్నది, కాని భిన్నము కాదు - వాస్తవ స్థితిలో నది యెప్పటికిని త్రాటికంటె భిన్నంగ జనియించియుండలేదు - అనియే చెప్పవలసియున్నది. సంసారముకూడ నిట్టిదియే. కావున, దాని యునికి నంగీకరించిన ఏ దోషమును రాదు - కావున నది అనాది.

  2. “అంగనాసక్తులగు కాముకుల సంగంబు నిరయరూపంబయిన సంసారంబగు” -

  3. “ఉ. ఒక్కెడ ప్రాణులందఱు నిజోచిత కర్మము లోలి ద్రిప్పగా

నొక్కొక్క యోనులం బొడమి యొక్కొక్క త్రోవల రాక పోకలం

జిక్కులు బొందుచుం దుదలు సేరరు స్మసృతి తోడబాయరు

- - - ||“. (శ్రీమదాంధ్రమహాభాగవతము - 10 - [పూ.భా. - 159)

  1. “వ. అధర్మునకు మృష యను భార్యయందు దంభుండును మాయయను నంగనయుం బుట్టిరి. అధర్మ సంతానంబగు వారిరువురును మిధునంబైరి వారిని సంతానహీనుండగు నిరృతి గైకొనియె - వారలకు లోభుండును నికృతియను సతియునుం గలిగి మిధునంబైరి. ఆ మిధునంబునకు గ్రోధుండు హింస యను నంగనయుం బుట్టి మిధునంబైరి. ఆ మిధునమునకు ‘గలియు’ దురుక్తీ యను నంగనయు జన్మించి దాంపత్యంబు గైకొనిరి. ఆ దంపతులకు ‘భయ’ ‘మృత్యువు’లను మిధునంబు గలిగె. దాని వలన ’యాతన’ యు ‘నిరయంబు’ వీరలు సంసార హేతువగు నధర్మ తరు శాఖలయి నెగడిరి. వీరి శ్రేయస్కాముండగు జనుండీషణ్మాత్రంబు నను వర్తింప జనదు -”.

(శ్రీమదాంధ్రమహాభాగవతము - 4 - 8 - 215)

(పైన చెప్పిన రీతిని వివహములు చేయరాదు - అన్న చెల్లెలు దంపతులు కాకూడదు -).

  1. కచః కిల బృహస్పితిం పితరం సంసారో త్తరణోపాయం సృష్టవాన్. బృహస్పతిశ్చ సర్వత్యాగః సంసారోత్తరణోపాయః ఇత్యుక్తవాన్ - క చేన పునరపి పృష్ఠేన సర్వత్యాగస్వరూపం చిత్తత్యాగ ఏవ సర్వత్యాగ ఇతి ప్రత్యుక్తం బృహస్పతినా. పునరపి చిత్తం కిమితి పృష్ఠః తత్స్వరూపమాహ - బృహస్పతిః –

“చిత్త నిజమహంకారం బుద్ధిశ్చిత్త విదో జనాః |

అంతర్యో(అ)యమహంభావో జంతోస్తచ్చిత్త ముచ్యతే ||“.

(కచుడు బృహస్పతిని సంసార తరుణోపాయముమేమిటని యడిగెను. సర్వత్యాగము - అన్నింటిని వదలివేయుట - సంసారమును తరింపచేయు నుపాయము అని బృహస్పతి చెప్పెను - కచుడు మరల ప్రశ్నింపగా సర్వత్యాగరూపమైన చిత్త త్యాగము సర్వత్యాగమని బృహస్పతి చెప్పెను - మరల చిత్తమనగా నేమిటి యని కచుడు ప్రశ్నింపగా - చిత్తమనగా అహంకారము, బుద్ధి - జీవుని లోపలనుండు అహంభావము చిత్తమని చెప్పబడుచున్నది).

  1. “సకల వేదశాస్త్ర సిద్ధాంత రహస్య జన్మ జన్మాభ్యస్తాత్యతో త్యత్కృష్ట సుకృత పరిపాకవశాత్ సద్భిః సంగో జాయతే; తస్మాత్ విధి నిషేధి వివేకో భవతి; తతః సదాచార ప్రవృత్తిర్జాయతే. సదాచారాత్ అఖిల దురతిక్షయో భవతి. తస్మాదంతః కరణం అతి విమలం భవతి, తతః సద్గురు కటాక్షం అంతఃకరణ మా కాంక్షతి, తస్మాత్ సద్గురు కటాక్ష లేశ విశేషేణ సర్వ సిద్ధయః సిద్ధంతి, సర్వబంధాః ప్రవినశ్యంతి, శ్రేయో విఘ్నాః సర్వే ప్రలయం యాంతి. సర్వాణి శ్రేయాంసి స్వయమేవ ఆయాంతి. యథా జాత్యం థిస్యరూపజ్ఞానం న విద్యతే. తదా గురూపదేశేన వినా కల్పకోటిభిః తత్వజ్ఞానం న విద్యతే తస్మాత్ సద్గురు కటాక్ష లేశ విశేషేణ అచిరాదేవ తత్వ జ్ఞానం భవతి. యదా సద్గురు కటాక్షం భవతి తదా భగవత్కథా శ్రవణ ధ్యానాదౌ శ్రద్ధా జాయతే. తస్మాత్ హృదయ స్థితానాది దుర్వాసనా గ్రంధి వినాశో భవతి. తతో హృదయ స్థితాః కామాః సర్వే వినశ్యంతి. తస్మాత్ హృదయ పుండరీక కర్ణికాయాం పరమాత్మా విర్భావో భవతి. తతో. తతో దృఢతరో వైష్ణవీ భక్తిర్జాయతే. తతో వైరాగ్యముదేతి. వైరాగ్యాత్ బుద్ధి విజ్ణానావిర్భావో భవతి. అభ్యాసాత్ తత్ జ్ఞానం క్రమేణ పరిపక్వం భవతి. పక్వ జ్ఞానాత్ జీవన్ముక్తోఈ భవతి. తతో శుభాశుభ కర్మాణి సర్వాణి సవాసనాని నశ్యంతి. తతో దృఢతర శుద్ధ సాత్వికావాసనయా భక్త్యతిశయో భవతి. భక్త్యతిశయేన నారాయణః సర్వమయః సర్వావస్థాను ప్రవిభాతి. సర్వాణి జగంతి నారాయణ మయాని ప్రవిభాంతి. నారాయణ వ్యతిరిక్తం న కించిదస్తి. ఇత్యేత ద్భుద్యా విహరత్యుపాసకః సర్వత్ర” (త్రిపాద్విభూతి మహానారాయణోపనిషత్)

(సకల వేదాంత శాస్త్ర సిద్ధాంత రహస్యములను అనేక జన్మలలో నభ్యసించుటచేతను, అందువలన ఉత్కృష్ట పుణ్యముల పరిపాక వశమున సత్పురుషుల సంగము కలుగును - దానివలన విధి నిషేధముల వివేకము కలుగును - దానివలన సదాచార ప్రవృత్తి కలుగును - సదాచారము వలన అఖిల దురతిక్షయము కలుగును, దానివలన అంతఃకరణము అతి విమలమగును, దానివలన అంతఃకరణము సద్గురు కటాక్షమును కోరును - తస్మాత్ సద్గురు కటాక్ష లేశ విశేషమువలన సిద్ధులన్నియు సిద్ధించును, అన్నివిధములైన బంధములు నశించును - శ్రేయస్సుకు కలుగు విఘ్నములన్నియు లయించును - సమస్త శ్రేయస్సులు స్వయముగనే కలుగును. జాత్యంధునకు - పుట్టుక తోడనే అంధుడగువానికి రూపజ్ఞానము లేనట్లు, గురూపదేశములేక కోటి కల్పములకైనను తత్వజ్ఞానము కలుగదు. అందుచేత సద్గురు కటాక్షము లేశ విశేషముచేత త్వరగనే తత్వజ్ఞానం కలుగును - సద్గురు కటాక్షము ఎప్పుడు కలుగునో అప్పుడే భగవంతుని గుఱించి అయిన కథలు వినుటయందు., వాటియందు ధ్యానము కలుగుటయందు మొదలగువాటియందు శ్రద్ధ కలుగును. అందుచేత హృదయమందున్న అనాది దుర్వాసనా గ్రంధి నశించును - ఆ తర్వాత హృదయమందున్న కామములన్నియు నశించును. ఆ తర్వాత హృదయ పుండరీక కర్ణికలో పరమాత్మ ఆవిర్భవించును. దానివల్ల దృఢతరమైన వైష్ణవ భక్తి కలుగును, దానివలన వైరాగ్యము కలుగును. వైరాగ్యమువలన బుద్ధి విజ్ఞానము ఆవిర్భవించును - అభ్యాసమువలన ఆ జ్ఞానము క్రమముగా పరిపక్వమగును. జ్ఞానము పరిపక్వము కాగానే జీవన్ముక్తుడగును. అటు తర్వాత శుభాశుభకర్మలన్నియు, వాసనలతో కూడ నశించును. దాని తర్వాత - దాని వలన దృఢతరమైన శుద్ధ సాత్విక వాసన వలనభక్తి అతిశయించును - భక్తి అతిశయించిన సర్వమయుడైన నారాయణుడు అన్ని అవస్థలందును ప్రకాశించును. సమస్తమైన జగత్తులోని వస్తువులన్నియు నారాయణమయము - నారాయణునిచేత పూర్తిగా నిండియున్నట్లు కాననగును - నారాయణుడు కానిది ఏ కొంచెమైనను లేదు - అని యిట్టి బుద్ధి కలిగియుండినవాడై ఉపాసకుడు అంతట, అన్నిచోట్ల విహరించును).

  1. “కృష్ణ కృష్ణ మహాబాహో భక్తానామభయంకర |

త్వమేకో దహ్యమానా నామ మపవర్గో(అ)సి సంసృతేః ||“. (శ్రీమద్భగవద్గీత - 7 - 22)

(కృష్ణా, మహానుభావా, భక్తులకు అభయమిచ్చువాడా! సంసారములో పడి దహించుకొని పోవుచున్నవారికి నీవు ఒక్కడివే మోక్షదాయకుడవు)

Transliteration
  1. garbha janma jarā maraṇa rūpaṃ saṃsāraṃ.

(talli kaḍupulō pravēśiṃcuṭa, puṭṭuṭa, perigi perigi musali yaguṭa, canipōvuṭa. ivi kaladi saṃsāramu).

  1. “punarapi jananaṃ, punarapi maraṇaṃ punarapi jananī jaṭharē śayanaṃ |

iha saṃsārē - - - ||“. (bhajagōviṃdaṃ)

(puṭṭuṭa, canipōvuṭa, marala puṭṭuṭa, marala canipōvuṭa iṭlu marala marala jarugunadē saṃsāramu)

  1. jananamaraṇa lakṣaṇaṃ -

(puṭṭuṭa, canipōvuṭa - ivi marala marala, okadānitarvāta nokaṭi kalugucuṃḍuṭayē lakṣaṇamugā galadi saṃsāramu)

  1. janana maraṇādi pravāharūpaṃ - jani, mṛti lakṣaṇaṃ.

(puṭṭuṭa, canipōvuṭa anunavi taragakuṃḍa okadāni tarvāta nokaṭi āgani pravāha rūpamugā vaccucuṃḍuṭa)

  1. anādi bhavaparaṃparā.

(anādikālamu nuṃḍi vaccucunna janmala paraṃpara, oka janma tarvāta iṃkoka janma, dāni tarvātaniṃkoka janma - iṭlu janmalu okadāni tarvāta niṃkokaṭi tappaka vaccuṭa).

  1. saṃsāramanu padamu ‘śṛ’ anu saṃskṛta padamu (dhātuvu = root word) nuṃḍi kaliginadi. (śṛ; sar to move) “samyak sarati iti saṃsāraḥ” bāgugā naḍacunadi, krama paddatini naḍacunadi. oka dharmamu prakāramu - karma, dāni phalamu - prakāramu jīvulu cēsina karmalaku pratiphalamugā vāṭiki tagina janmalu, vāṭilōni kaṣṭasukhamulu kaligiṃcunadi - kaṃṭiki kanabaḍani dharmamu - (cause and effecxt) - cēsina karmaphalamunanubhaviṃcuṭaku tagina janma kaligiṃcunadi. apūrvamu - kāraṇamu kānarākuṃḍa phalamuniccunadi - anu nyāyamu (Natural Law. without being outwardly known).

  2. putra kaḷatrādi dhārāvāhi rūpā saṃsṛtiḥ -

(bhāryā, biḍḍalu modalagunavi kaligi dhārāvāhikamugā naḍacunadi saṃsāramu)

  1. kaḷatrādi pōṣaṇa vyāsaṃgarūpaṃ -

(bhārya modalaguvārini pōṣiṃcuṭa anu vyāsaṃgarūpamainadi saṃsāramu).

  1. daṃpati mātṛ, putra sva sva duhitrādi kuṭuṃba saṃbaṃdhaṃ.

(bhārya, talli, koḍukulu, kumārtelu modalagu vārikala kuṭuṃbamutō gala saṃbaṃdhamu)

  1. “manujasamūhaṃbu dhana dāra putra kṣētrābhimānaṃbulanu timi, nakra, ghaṣa, bhujaṃgaṃbula nati bhayaṃkaraṃbagu saṃsāra samudraṃbunaṃ baḍi munugucuṃḍu”. (kulaśēkharamahīpāla caritra - 2 -
  2. “bāla yauvanādyavasthānibhava rūpa saṃsāra kapaṭanāṭakaṃ”

(bālyamu, yauvanamu, modalagu avasthala anubhavarūpamaina saṃsāramanu kapaṭanāṭakamu).

  1. bhōgādi rūpaṃ jagat.

(kaṣṭa sukhamula anubhavamu anu bhōgamu modalaguvāṭi rūpamugala kapaṭanāṭakamu).

  1. “tanadiyani abhimāniṃpabaḍina putra kaḷatra dhana gṛha kṣētrādu saṃpada”.

  2. śarīra saṃbaṃdhānubaṃdha sukha duḥkha samudāyaḥ -

(śarīramunaku saṃbaṃdhiṃcina anubaṃdha sukhaduḥkhamula samudāyamu)

  1. samyak saratīti saṃsāraḥ - viṣayān anudhāvati iti saṃsāraḥ - saṃsaratīti saratīti saṃsāraḥ -

(bāgugā naḍacunadi - viṣayamulanu anubhaviṃpa cēyunadi).

(saṃsāramu jananamaraṇarūpamu ani ceppabaḍinadi. jananamaraṇamulu jīvulu cēyu karmalakanuguṇamagu phalamulē. ēyē karmalaku ēyē janmalu - eṭuvaṃṭi janmalu, kēvalamu sukhānubhavamu kalugu janmalā? kēvalamu kaṣṭamulē anubhaviṃcu janmalā? kaṣṭasukhamula miśramamā? ēdi kalugunō muṃdugā teliyadu. ī karmalavalana ī janma kaliginadani telusukonuṭa kaṣṭamu –

“gahanā karmaṇō gatiḥ” (śrīmadbhagavadgīta - 4 - 17)

karmagati - karma eppuḍu ekkaḍa ē vidhamaina phalamunanubhaviṃpacēyunō anu viṣayamu - teliyadu - idi prakṛtiki saṃbaṃdhiṃcina ati sūkṣmamaina dharmamu - (Fine material law -) “apūrvamu” anu dharmamu - ī dharmamunaku tirugulēdu. aṃducēta nī jananamaranamulu aṃdali kaṣṭasukhamulu ī apūrvamanu dharmamunanusariṃciyē kalugucunnaṃduna janana maraṇarūpamaina saṃsāramu oka krama paddhatini - dharma paddhatini ‘samyak’ bāgugā naḍacucunnadi - aṃtēgāni kāranamulēka, iṣṭamuvaccinaṭlu jarugucunnadi kādu - aṃducēta “samyak sarati” (bāgugā, prakṛti dharmamulananusariṃciyē naḍacunadi, naḍipiṃcunadi - kanuka saṃsāramani ceppabaḍinadi. ī prakṛti dharmamu ādhinika śāstrajñulu kūḍa aṃgīkariṃciri, - (Every action has a reaction) - (prati karmaku phalamu kalugunadi_ ani ceppiri).

  1. saṃsarati puruṣaḥ asmin iti.

(puruṣuḍu iṃdulōbaḍi tirugucuṃḍavāḍu - jananamaraṇamulanu paraṃparagā anubhaviṃcuvāḍu)

  1. “saṃsarati anēna iti saṃsāraḥ, prakṛtyādikaṃ kṣētraṃ” (śrījayatīrthamuni)

(prakṛti modalagu vāṭivalana - prakṛtiyokka kāryamulu modalaguvāṭivalana śarīramu kalavāḍai janana maraṇamulanu, kaṣṭasukhamulanu anubhaviṃcuvāḍu)

  1. trayāṇāṃ guṇānāṃ prakāśa svarūpaṃ saṃsāraṃ

(satvamu, rajassu, tamassu anu prakṛti guṇamulu mūḍu kalugacēsinadē saṃsāramu).

  1. sarvaḥ saṃsāraḥ kriyākāraka phala lakṣaṇaḥ, satvarajastamō guṇātmakaḥ; avidyā parikalpitaḥ; samūlaḥ anarthaḥ -

(saṃsāramu karmaphalamē lakṣaṇamugā galadi; satvarajastamōguṇātmakamu, avidyacēta kalpiṃcabaḍinadi, kāraṇamu kaladi; anarthamu)

  1. avidyā

(saṃsāramanagā avidya; ajñānamu - prakṛti)

  1. “guṇānāṃ karma saṃsāra strayāṇāṃ kāma mūlakaḥ ||”. (gītābhāvaprakāśamu - 2- 474)

(satvarajastamamulanu mūḍu guṇamulu karma - mūḍu guṇamulavalana kalugunadi. dīniki kāraṇamu kāmamu).

  1. janma duḥkhaṃ jarā duḥkhaṃ duḥkhaṃ mṛtyuḥ punaḥ |

saṃsārasāgaraṃ duḥkhaṃ pacyaṃtē yatra jaṃtavaḥ ||.

(janmiṃcuṭa duḥkhamu - musalitanamu, mṛtyuvu duḥkhamu - ivi marala kaluguṭa - anagā janma jarāmaranamulu, marala marala kaluguṭayē saṃsāramu - idi aḍḍulēni samudramuvale aṃtamu lēnidi. aṃducēta anniṃṭikaṃṭe duḥkhatamamu - dīnilō paḍi munugucu tēlucu prāṇulu bādhapaḍucuṃduru)

  1. “jāgradādi vimōkṣāṃta ssaṃsārō jīva kalpitaḥ.” (mahōpaniṣat)

(jāgradavastha modalu mōkṣamu varaku gala saṃsāramu jīvuni kalpitamu - tānu cēsina karmalavalana jīvunaku kaliginadē).

  1. “cittaṃbeṃtakālaṃbu viṣayāsaktaṃbagu naṃta taḍavu saṃsāra cakraṃbunaṃdu saṃcariṃcu”. (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 5 - 17)

  2. puṇya pāpa nibaṃdhanā citsaṃ sarga prayukta nāmarūpa bhāktvamēva hi saṃsāraḥ -

(puṇya pāpa karmalacēta baṃdhiṃpabaḍina acitsaṃsargamutō kūḍina nāma rūpānubhavamē saṃsāramu).

  1. yatra yatra bhavēttṛṣṇā saṃsāraṃ viddhi tatravai |

prauḍha vārāgya māśritya vīta tṛṣṇaḥ sukhībhava ||. (aṣṭāvakragīti - 10 -3)

(tṛṣṇa - atyaṃta āśa, kāmamu ekkaḍa uṃḍunō akkaḍē, adē saṃsāramu ani telusukonumu. dṛḍhamaina vairāgyamu navalaṃbhiṃci tṛṣṇalēnivāḍavai sukhamuga nuṃḍumu).

  1. “vāsanā ēva saṃsāraḥ” (yōgavāśiṣṭhamu)

(pūrva janmalalō cēsina karmalē sūkṣmarūpamulō vāsanalugā māri, jīvuni aṃṭiyuṃḍi, tarvāta janmalanu kaligiṃci sukha duḥkhamulanu, marala marala janmiṃcuṭanu kalugacēyunu - aṃducēta karmavāsanalē saṃsāramu ani ceppabaḍinavi).

  1. calācalē ca saṃsārē dharma ēkōhi niścalaḥ.

(jananamaraṇarūpamaina saṃsāramu - pravāharūpamugā, okaṭi tarvāta nokaṭigā - vaccucu pōvucuṃḍunu - rātri tarvāta pagalu, pagalu tarvāta rātri vaccucu pōvucuṃḍunaṭlu eḍategani pravāharūpamugā jananamaraṇamulu jarugucuṃḍu - ēdiyu niścayamugā nuṃḍadu - dharmamu okkaṭē - bhagavaṃtuḍokkaḍē ellakālamaṃduṃḍuvāḍu).

  1. “sī. - - -

- - -

kala yōnulaṃdella garbhādyavasthalu buruṣuṃḍu dēhiyai puṭṭucuṃḍu

danneṟuṃgaḍu, karma taṃtruḍai kaḍapaṭa muṭṭaḍu bhavaśatamulakaina

ā. - - -

jagati puṭṭi puṭṭi cacci cacci

poralanēla? manaku puṭṭani cāvani

trōva vedakikonuṭa doḍḍabuddhi”. (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 7 - 6 - 214)

  1. saṃsaraṇaṃ saṃsṛtiḥ avidyā tayā tad dṛśāṃ sarvaṃ jāyatē. kālatrayēpi avidyamānā avidyā kāryatvāt tatkāryaṃ śāsvataṃ nāstyēva. ēvaṃ utpatti vināśalakṣaṇaṃ saṃsārō (a)yama vidyādṛṣṭīnāṃ satyaṃ bhavati. “brahama mātra masannahi”, “sanmāta masadanyat iti śrutyanurōdhēna paramātma sadbhāvēna tu sarvamajamēva”.

(saṃsāramanagā saṃvaraṇamu, saṃvṛti, avidya. dāni valana dānivaṃṭivi - avidyā kāryamulu - anniyu puṭṭucunnavi. bhūta bhaviṣvadvartamāna kālamulaṃdu kanabaḍani avidyā kāryamaguṭavalana avidyā kāryamu śāśvatamukādu - jananamaraṇa lakṣaṇamulugala ī saṃsāramu avidyā dṛṣṭikalavāriki satyamainadivalenē kanabaḍunu - “brahma asat kādu, sanmātramē; adi kānidi asat” ani śruti ceppucunnaṃduvalana paramārtha sadbhāvamulō aṃtayu brahmamē).

  1. “kutsitānēka janmābhyastātyaṃtōtkṛṣṭa vividha vicitrānaṃta duṣkarmavāsanā jāla viśēṣaḥ dēhātmā vivēkō na jāyatē tasmādēva dṛḍhatara dēhātmabhramō bhavati ‘ahamajñaḥ’, kiṃcijñō(a)haṃ; ahaṃ jīvaḥ, ahamatyaṃta duḥkhākarō, ahamanādi saṃsārī iti bhramavāsanā balāt saṃsāra ēva pravṛttiḥ - tannivṛtyupāyaḥ kadāpi na vidyatē. mithā bhūtān svapnatulyān viṣayabhōgānanubhūya vividhān asaṃkhyān ati durlabhān manōrathān anavaratamā śāsyamānaḥ atyaptaḥ sadā paridhāvati. vividha vicitra sthūla sūkṣmōtkṛṣṭa nikṛṣṭānaṃta dēhān parigṛhya tattadēha vihita vividha vicitrānēka śubhāśubha prārabda karmāṇi anubhūya, tattatkarmaphala vāsanā jāla vāsitāṃtaḥ karaṇānāṃ punaḥ punaḥ tattatkarmaphala viṣaya pravṛttirēva jāyatē, saṃsāra nivṛttimārgē pravṛttirapi na jāyatē tasmāt tasmāt aniṣṭamēva iṣṭamiva bhāti, iṣṭamēva aniṣṭamiva bhāti - anādi saṃsāra viparīta bhramāt. tasmāt sarvēṣāṃ jīvānāṃ iṣṭaviṣayē buddhiḥ sukha buddhirduḥkha buddhirbhavati. paramārtha tastu abādhita brahma sukhaviṣayē pravṛttirēva na jāyatē, tatsvarūpajñānā bhāvāt - kadhaṃ baṃdiḥ kadhaṃ mōkṣaḥ iti vicārābhāvāt ca; tatkathamiti? - ajñāna prābalyāt;kasmādajñāna prābalyamiti? - bhaktijñānā vairāgya vāsanā (a)bhāvācca tada bhāvaḥ kathamiti? atyaṃtāṃtaḥkaraṇa mālinya viśēṣāt”.

(tripādvibhūti mahānārāyaṇōpaniṣat)

(anēkamaina kutsita janmalalōni anēka vidhamulaina, vicitramulu anaṃtamulu ayina duṣkarma vāsanala valana ēdi dēhamu, ēdi ātma yanu vivēkamu kalugadu - aṃduvalana dēhamē yātmayanu dṛḍhamaina bhrama kalugunu - “nēnu ajñuḍanu, ēdō koṃcemu telisinavāḍanu, nēnu jīvuḍanu, nēnu anādikālamunuṃḍi - modaṭinuṃḍiyu saṃsārinē, saṃsāramulō paḍi koṭṭukonucuṃḍu vāḍanē” anu bhramayanu vāsanā balamu valana saṃsāramē pravṛtti - dāni nivṛttikoṟaku ēdiyu upāyamu kanabaḍadu - midhyalainaṭṭinnī, svapnamutō samānamainaṭuvaṃṭinnī viṣayabhōgamulananubhaviṃci, anēkavidhamulainaviyu, lekkalēnanniyu, mikkili durlabhamainaṭṭiyu manōradhamulanu (kōrikalani) āśiṃcucu, saṃtṛpti ceṃdaka ellapuḍu bādhapaḍucuṃḍunu - citra vicitramulaina anēka sthūla sūkṣma, utkṛṣṭa, nikṛṣṭa dēhamulanēkamulanu poṃdi āyā dēhamulaku vihitamainaviyu, vicitramainaviyu nagu anēka śubhā śubha (puṇyapāpa) prārabdakarmalananubhaviṃci āyā karmaphala vāsanalugala aṃtaḥkaraṇamu galavāriki āyā karmaphala viṣayamulaṃdē pravṛtti kalugunu; saṃsāranivṛtti mārgamaṃdu pravṛtti kalugadu - aṃducēta iṣṭamulēkapōyinavainanu iṣṭamuluvalenē kanupiṃcunu, iṣṭamainavi aniṣṭamainavi vale kanupiṃcunu. anādiyagu saṃsāra viparīta bhramacē niṭlu kanabaḍunu - aṃducēta jīvilaṃdaṟiki iṣṭamaina vāṭiyaṃdu buddhi sukhabuddhi duḥkhabuddhi yagunu - anagā, paramārtha dṛṣṭilō brahmasukhamu (mōkṣānaṃda sukhamu) naṃdu pravṛtti kalugadu - dāni svarūpajñānamu lēkuṃḍuṭacētanunnū, mōkṣamu ēdi, baṃdhamu ēdi anu vicāramu lēnaṃduvalananunnū, balamaina ajñānamu valananunnū - ajñānameṃduvalananagā bhakti vairāgyamulu vāsana lēnivalana. idi atyaṃta aṃtaḥkaraṇa mānyamu viśēṣamuvalana lēkuṃḍunu).

  1. “saṃsāra ssvapna tulyōhi rāgadvēṣādi saṃkulaḥ |

akālē satyavadbhāti, prabuddhau asatyavadbhavēt ||“.

(rāgadvēṣamulatō niṃḍiyuṃḍu saṃsāramu kalavaṃṭidi. akālamaṃdu nijamani tōcunu - telivi rāgānē - jñānamu kalugagānē abaddhamagucunnadi).

  1. “sī. saṃsāramidi buddhi sādhyamu, guṇa karma gaṇabaddha majñāna kāraṇaṃbu

gala vaṃṭidiṃtayakāni nikkamugādu sarvārthamulu manassaṃbhavamulu

- - - “. śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 7 - 7 - 238)

  1. “jalasya caṃcalādēva caṃcalatvaṃ yathā ravēḥ |

tathāhaṃkāra saṃbaṃdhāt ēva saṃsāra ātmanaḥ |

cittamūlaṃ hi saṃsāraḥ tatprayatnēna śōdhayēt ||“. (varāhōpaniṣat)

(nīru kadalucunnaṃdunanē aṃdulōni ravibiṃbamu kadalucuṃḍunu - aṭlē ahaṃkāramunaku saṃbaṃdhamuṃḍuṭavalananē ātmaku (jīviki) saṃsāramu kalugunu. saṃsāramunaku manassē kāraṇamu - aṃducēta prayatniṃci dānini śuddhi cēsukonavalenu)  

  1. va. - - - avidyōpādhi jīvuṃḍu tamōguṇayuktuṃḍai prācīna karmaṃbulacēta nērpaḍina vartamāna dēhaṃbu nēnani talaṃcucuṃḍi naṣṭa janmasmṛti galavāḍai pūrvāparaṃbulaneṟuṃgaṃ jālakuṃḍu, maṟiyu garmēṃdriyaṃbulacēta karmaṃbulaṃ jēyucuṃḍi, jñānēṃdriyamulacēta damō viṣayaṃbulaina śabda sparśa rūparasa gaṃdhaṃbulaneṟuṃgucuṃḍi padiyāṟavadi yaina manaṃbutō gūḍi padiyēḍavavādagucuṃḍi ṣōḍaśōpādhyaṃtargatuṃḍai yokkaruṃḍaina jīvuṃḍu sarvēṃdriya viṣaya pratisaṃthānaṃbu koṟaku jñānēṃdriya karmēṃdriya manō viṣayaṃbula boṃducuṃḍi ṣōḍaśa kaḷalu galigi liṃgaśarīraṃbunaṃ baragi guṇatrayakāryaṃbunu nimittaṃbuna harṣa śōka bhayaṃbula niccucunna saṃsāraṃbu dhariyiṃcucuṃḍu. (śrīmahābhāgavatamu - 6 - 1 - 87)

    1. “sī. jananuta! satvarajastamōguṇamayamaina prākṛta kāryamagu śarīra

gatuṃḍayyu buruṣuṃḍu gaḍagi prākṛtamulunagu sukha duḥkha mōhamulavalana

gara manuraktuṃḍugāḍu; vikāravihīnuḍu, triguṇa rahituḍu nagucu

balasi, nirmala jalapratibiṃbituṃḍaina dinakarubhaṃgi vartiṃcunaṭṭi

tē. yātma prakṛti guṇamulayaṃdu dagulu

vaḍi yahaṃkāra mūḍhuḍai toḍari yēnu

gaṇagi nikhilaṃbunaku nella gartanani pra

saṃgavaśatanu brakṛti dōṣamulanoṃdi.

ka. suratiryaṅmanu jasthā

vara rūpamulagucu garmavāsanacētaṃ

baruvaina miśrayōnula

diramuga janiyiṃci saṃsṛtiṃ gaikoni tān”

“ka. pūni cariṃcucu viṣaya

dhyānaṃbuna jēsi svāpnikārthāgama saṃ

dhānamurītina satpadha

mānasuḍagucun bhramiṃcu mati lōluṃḍai”. (śrīmahābhāgavatamu - 3 - 27 – 895 - 897)

  1. “anēna jīvēna ātmanā nipraviśya nāmarūpē vyākaravāṇi”

(jīva rūpamulō nēnu pravēśiṃci nāma rūpamulu kalugacēyudunu) ani śruti ceppucunnadi. sṛṣṭi prāraṃbhamunuṃḍi prati kalpamunaṃdunu ī saṃsāramunnadani dīni valana teliyucunnadi. “sūryā caṃdramasau dhātā yathā pūrva ma kalpayat” (prati kalpamunaṃdunu pūrva kalpamulō valenē sūryuḍu caṃdruḍu modalagu vāṭinanniṃṭini brahma sṛṣṭi cēsenu). dīnivalana kalpamu tarvāta kalpamu, aṃdulō janma tarvāta janma kalugucunē yuṃḍunu - idi modaṭinuṃḍiyu nunnadi kanukanu, ippaṭi varakunu pravāha rūpamugā jarugucunnadi kanukanu ī saṃsāramu anādi - dīniki modalu lēdu.

  1. apara vidyā viṣayaḥ kartrādi sādhana kriyā phala bhēdarūpaḥ saṃsārō anādi ranaṃtō duḥkha svarūpatvāt dhā tavyaḥ - pratyēkaṃ śarīribiḥ sāmastēna na dīśrōtō vada vicchēda rūpa saṃbaṃdhaḥ.

(ī saṃsāramu apara vidyā viṣayamu, kartrādi sādana kriyā phalabhēda rūpamu, anādi, anaṃtamu, duḥkha svarūpamu - nadī pravāhamuvale eḍategakuṃḍa jarugu cuṃḍunadi).

  1. sa ēvaṃ saṃsarannāpātta dēhēṃdriya saṃghātaṃ tyajati punaḥ punarēvamēva nadī śrōtōna jjanma maraṇa prabaṃdhā vicchēdēna vartamānaḥ kābhiravasthā bhirvartatē. ayamēva avidyā kāmakarmavān - yajñādi karmakṛtvā asmāllōkāt dhūmādi kramēṇa caṃdramasaṃ prāpyakṣīṇa karmā vṛṣṭyādi kramēṇa imaṃ lōkaṃ prāpya anna būtaḥ puruṣāgnauhutaḥ tasmin puruṣēha vai ayaṃ, saṃsārī rasādi kramēṇādi taḥ prathamaṃ rētō rūpēṇa garbhō bhavatīti tadāha “yadē tatpuruṣē rētaḥ tēna rūpēṇa” iti. tacca ētadrētō annama yasya piṃḍasya sarvēbhyaḥ aṃgēbhyō rasādi lakṣaṇēbhyaḥ tējaḥ sārabhūtaṃ śarīrasya saṃbhṛtaṃ pariniṣṭannaṃ tatpuruṣasya ātma bhūtatvāt ātmā. tamātmānaṃ rētō rūpēṇa garbhī bhūtaṃ. atmānaṃ ātmanyēva svaśarīrē ēva bibharti dhārayati. tat rētō yadā yasmin kālē bhāryā ṛtumatī tasyāṃ yōṣāgnau striyāṃ siṃca tyupa gacchan adha tadaitat rēta ātmanō garbha bhūtaṃ janayatipitā tat asya puruṣasya sthānānnirgamanaṃ rētassēka kālē rētō rētōrūpēṇāsya saṃsāriṇaḥ prathamaṃ janma prathamāvasthābhivyaktiḥ (śrīśaṃkaraḥ)

“yō mūrthā naṃ vidārya praviśya sthitaḥ sō ayaṃ ityucyatē puruṣāgnau hutaḥ puruṣēṇa bhakṣitaḥ ityarthaḥ. puruṣēvavā ayaṃ saṃsārī āditaḥ ityarthaḥ. puruṣē vavā ayaṃ saṃsārī āditaḥ prathamataḥ strī garbha pravēśātpūrvaṃ garbhō bhavati iti prathamanvayaḥ bhakṣita svānnasya rasādi kramēṇa rētō rūpēṇa pariṇāmē sati tatsaṃ śliṣṭa syāpi tadhaiva rētassaṃ ślēṣēṇarētō bhāvē sati tēna rūpēṇa puruṣasya śarīrē vidyamānaḥ tasya sagarbhaḥ tadasya saṃsāriṇaḥ puṃsaḥ kumāra rūpēṇa māturgudarāt yannirgamanaṃ tat rētō rūpāpēkṣayā dvitīyaṃ janma - dvitīyāvasthābhi vyaktiḥ ||”. (śrīśaṃkaraḥ)

(ī saṃsāramulō saṃcariṃcuvāḍai jīvuḍu dēhamutōnu iṃdriyamulatōnu kūḍina śarīramunu viḍicipeṭṭunu - aṭlu viḍici peṭṭi yiṃkoka śarīramunu poṃdunu - nadī pravāhamuvale marala marala jananamaraṇamulanu tegateṃpu lēka vartiṃcucu ēdō avasthala poṃducuṃḍunu, avidyā prabhāvamuvalana kāmya karmalu cēyucuṃḍunu - yajñamu modalagu karmalu cēyucu ī lōkamunuṃḍi dhūmādimārgamu dvārā caṃdralōkamunu poṃdi, karmalu kṣīṇiṃcagā varṣamu modalagu vāṭi dvārā (varṣamu, varṣamuvalana paṃḍina sasyamu, sasyamu bhakṣiṃcuṭa modalagu vāṭi dvārā) ī lōkamu pravēśiṃci annamugā māri puruṣunicē bhujiṃpabaḍi ā annarasamu rētassugā mārunu - idi strī garbhamulō pravēśiṃcakamunupu jariginadi. idi modaṭi janma. ī viṣayamu śruti iṭlu ceppucunnadi. ” idi puruṣuniyaṃdu rētassu rūpamulō māri ” - ī rētassu annamayamaina piṃḍamu śarīramulōni anni aṃgamula tējassuyokka sāramu. ī rētassu adiyē puruṣuni ātma yaguṭavalana ātma yani ceppabaḍunu. aṭṭi ātmanu rētassu anu rūpamutō garbhamu dhariṃcina ātmanu puruṣuḍu tana śarīramaṃdu dhariṃcunu. saṃsāri ayina ī puruṣuni rētassu talli śarīramunuṃḍi kumāruni rūpamulō nirgamiṃcunu. idi ā rētassē kanuka dāniki reṃḍava janma, lēka, reṃḍava rūpamu abhivyaktamaguṭa - kanabaḍuṭa, lēka māruṭa. ī prakāramugā jīvuḍu - jīvātma - oka śarīramu viḍici iṃkoka śarīramunu poṃduṭa - lēka, oka janma tarvāta iṃkoka janmanu poṃduṭa jarugucunnadi - idiyē saṃsāramu).

  1. “cittamēvahi saṃsāraḥ tatprayatnēna śōdhayēt |

yaccittastanmayō bhavati guhyamēva tatsanātanaṃ |

cittasya prasādēna haṃti karma śubhā śubhaṃ |

prasannātmā ātmani sthitvā sukhamakṣaya maśnutē |

samānaktaṃ yathā cittaṃ jaṃtōrviṣaya gōcarē |

yadyēvaṃ brahmaṇi syāt |

tat kōna mucyēta baṃdhanāt ||“. (maitāyaṇyupaniṣat)

(rāga dvēṣādi dōṣa kaluṣitaṃ cittamēva saṃsāraḥ saṃsāra hēturyataḥ yataḥ, tasmāt prayatnēna śōdhayēt, jñānābhyāna vairāgyādi bhiḥ rāgādi dōṣa nivṛttiṃ saṃpāda yēt. yaccitta stanmayō bhavati | yasmin vastuni cittaṃ yasya sa taccittaḥ, tathā ca brahmaṇi cēt cittaṃ yasya satanmayō bhavati. brahmaiva bhavatītyarthaḥ - tathāca śrutiḥ : - “brahmavēda brahmaiva bhavati” iti guhyaṃ rahasyaṃ ētat upadēśanaṃ sanātanaṃ ciraṃtanaṃ guru śiṣya paraṃparayā pravṛttaṃ. sarvātmajñānē jātē(a)pi kathaṃ saṃsāra nivṛttiḥ? anādi bhava paraṃparōpārjita karmaṇāṃ bahūnāṃ saṃbhavāt ityata āha - “cittasya prasādēna” iti. aṃtaḥkaraṇa prasāda pūrvakātma sākṣātkārēṇa prasādō nāma rāgadvēṣa nivṛtti pūrvaka mēkāgratā śubhāśubhaṃ puṇya pāpātmakaṃ prārabda vyatiriktaṃ karmahaṃti nāśayati - na kēvalaṃ karmakṣayaḥ, kiṃtu svarūpānaṃdā bhivyaktiravyastītyā ha prasannātmā iti - prasannaḥ ātmā aṃtaḥkaraṇaṃ yasyasaḥ prasannātmā, ātmani paripūrṇē abhēdēna sthitvā saccidānaṃdaṃ brahma hamēvēti sukhamakṣayaṃ nityaṃ aśnutē, prāpnōti).

(cittamē saṃsāramu, cittamunu prayatniṃci śuddhi (cittaśuddhi) cēsukonavalenu - cittamu dēniyaṃdu nimagnamai yuṃḍunō ā viṣayamu guṟiṃciyē nityamu talaṃcu cuṃḍunu - idi sanātanamaina - cirakālamunuṃḍi vaccucunna - rahasyamu - cittamu prasādamuga nunna yaḍala adi puṇyapāpamulanu hariṃcunu - prasannamaina manassu kalavāḍu ātmayaṃdē nimagnuḍaiyunnayaḍala akṣaya sukhamunu - kṣīṇiṃcani sukhamunu, mōkṣa sukhamunu - poṃdunu. viṣayamulaṃdu eṭlu cittamu munigiyuṃḍunō aṭlu paramātmayaṃdunna yaḍala evaḍainanu eṃduku muktuḍu kāḍu - mōkṣamunu poṃdaḍu?; aṭṭi vāraṃdarū muktulagudurani yarthamu).

(rāgadvēṣamulacēta kaluṣitamaina cittamē saṃsāramu - saṃsāramunaku kāraṇamu. aṃducēta prayatniṃci cittamunu rāgadvēṣamulu lēkuṃḍunaṭlu śuddhi cēsukonavalenu. jñānamu abhyāsamu, vairāgyamu modalaguvāṭicēta rāgamu modalagu vāṭi valana kalugu dōṣamula nivṛtti cēsukonavalayunu. ē viṣayamunaṃdu cittamu tadēka dhyānamutō ciṃtiṃcu cuṃḍunō aṭṭi cittamu kalavāḍu aṭṭi vāḍē yagunu. ā prakāramugā cittamu parabrahmamaṃduṃḍina aṭṭivāḍu brahmamayuḍē yagunu. brahmajñāni - parabrahmanu telusukoninavāḍu - brahmamē yagunu ani dīni yarthamu - iṭlē śruti ceppucunnadi, idi guruśiṣya paraṃparagā vaccina sanātanamaina rahasyamu - ātmajñānamu kaligina mātramuna saṃsāra nivṛtti eṭlagunu? anēka janmalalō cēsina karmalavalana ārjiṃcinadi kadā ī saṃsāramu ! eṭlu ātmajñānamuvalana nivṛtti yagunu? cittamu prasādamukāgā idi sādhyamagunu - anagā, aṃtaḥkaraṇamu śuddhi ayinaṃduna ātma sākṣātkāramu kaluguṭacēta - citta prasādamanagā rāgadvēṣamula nivṛtti cēsukonina tarvāta ēkāgrata - (oka dāniyaṃdē niścalamugā nuṃḍuṭa) kaligiyuṃḍuṭa, dīnivalana prārabdakarma minahāgā itara puṇyakarmalu pāpakarmalu nāśanamagunu - okka karmalu naśiṃcuṭayēkādu, svarūpānaṃdamu abhivyaktamagunu - anubhavamagunu, aṃducēta ‘prasannātmā’ yani upaniṣattulō paina ceppabaḍiyunnadi. prasannātmā anagā prasannamaina aṃtaḥkaraṇamu kalavāḍu - paripūrṇuḍu - sṛṣṭi aṃtaṭilōnu, sṛṣṭilōnuṃḍu anniṃṭilōnu - pūrtigā niṃḍiyuṃḍuvāḍu - agu ātmayaṃdu tanaku ātmaku bhēdamulēdu, iddaru okaṭēyani nammiyuṃḍi saccidānaṃdamagu (sat + cit + ānaṃdamu anu mūḍu lakṣaṇamulugala) parabrahmamu nēnē yani nitya sukhamunu poṃdunu).

  1. “ā brahma staṃbaparyatē ghōrē duḥkhōdadau ghaṭīyaṃtra vadārōhāvarōha nyāyēna athama madhyamōttama sukha duḥkha mōha vidyuccapala saṃpāta dāyinīrvicitra yōnīścaṃḍōtpiṃjalakaśvasana vēgābhihatāṃbōnidhi madhyavarti śuṣkālābuva cchubhā śubha vyāmiśra karma dāyu samīritaḥ”.

(caturmukha brahma modalukoni pipīlikamuvaraku gala ī ghōramaina duḥkhasamudramaina saṃsāramaṃdu yātamu kuṃḍa kriṃdaku mīdaku pōvunaṭlu adhama madhyama uttama sukha duḥkhamulanu merupu tīgavale kalugacēyucu vicitramulai anēkamulaina janmala poṃducu mahāsamudramadhyanunna eṃḍu sorakāya nīṭimīda tēli alalacēta niṭu naṭu neṭṭabaḍucunnaṭlugā puṇya pāpa miśramamulanu puṇyapāpamulanu jīvuḍu poṃducuṃḍunu).

  1. “anādau saṃsārē jani mṛtimayē bhrāṃtinibiḍē |

nimagnānāṃ puṃsāṃ kvacidapi sukhaṃ nāsti vimalaṃ |

tapō bhirvā dānaiḥ kratubhirapi sukhaṃ vēdānuvacinaiḥ |

ṝtē(a)tyaṃta prēmṇā harisada sarōjēca sukhadau ||“. (gītābhāvaprakāśamu - 12 - 1)

(bhrāṃticē niṃḍiyunnadiyu, jananamaraṇamulatō niṃḍiyunnadinnī, modalu lēnidinnī ayina saṃsāraṃlō puruṣulaku atyaṃta prēmapūrvakamaina śrīharipādakamalamulaṃdu sukhamunu kalugacēyu bhaktilēni yaḍala tapassu cēsinanu, dānamulu cēsinanu nirmalamaina niṣkalamaina sukhamu kalugadu).

  1. “sakala janmaṃbulaṃdunu dharmārthācaraṇa kāraṇaṃbayina mānuṣa janmaṃbu durlabhaṃbu. aṃdu puruṣatvaṃbu durgumaṃbu. adiya śatavarṣa parimitaṃbaina jīvita kālaṃbuna niyataṃbai yuṃḍu. aṃdu sagamaṃdhakāra maṃdhuraṃbayi rātri rūpaṃbuna nidrādi vyavahāraṃbula nirarthakaṃbayi canu. cikkina paṃcāśatvatsaraṃbulaṃdunu bāla kaiśōra kaumārādi vayō viśēṣaṃbula viṃśati hāyanaṃbulu gaḍacu. kaḍama muppadiyabdaṃbulu niṃdriyaṃbulacēta baṭṭuvaḍi duravagāhaṃbayina kāma krōdha mōha mada matsaraṃbulanu pāśaṃbulaṃ gaṭṭuvaḍi viḍivaḍa savarthaṃbugāka prāṇaṃbulakaṃṭe madhurāyamāna yaina tṛṣṇaku lōnai bhṛtyutaskara vaṇikkarmaṃbula brāṇa hāniyaina naṃgīkariṃci parārthaṃbula narthiṃcucu rahasya saṃbhōga cāturya sauṃdarya viśēṣaṃbula dhairyavalikāla vitraṃbulayina kaḷatraṃbulanu mahanīya maṃjula madhurā lāpaṃbulu galigi vaśulayina śiśuvulanu, śīla vayōrūpa dhanyulagu kanyalanu, vinaya vivēka vidyālaṃkārulayina kumārulanu, kāmita phaladātalagu bhrātalanu, mamatva, prēma, dainya janakulayina jananī janakulanu, sakala saujanya siṃdhuvulayina baṃdhuvulanu, dhana kanaka vastu vāhana saṃdaraṃbulayina maṃdiraṃbulanu, sukaraṃbulaina paśu bhṛtya nikaraṃbulanu, vaṃśa paraṃparāyattaṃbulayina vittaṃbulanu varjiṃpalēka saṃsāraṃbu nirjiṃcu nupāyaṃbu gānaka, taṃtu vargaṃbuna nirgamadvāra śūnyaṃbayina maṃdiraṃbucēri cuṭṭuvaḍi veḍaleḍi pāṭavaṃbu sālaka taguluvaḍu kīṭakaṃbu caṃdaṃbuna gṛhasthuṃḍu svayaṃkṛta karmabaddhuṃḍai, śiśnōdarādi sukhaṃbula pramattuṃḍai, nija kuṭuṃba pōṣaṇa pāravaśyaṃbuna virakti mārgaṃbu teliya nēraka svakīya parakīya bhinna bhāvaṃbuna naṃdhakāraṃbunaṃ bravēśiṃcu - - - hari bhajanaṃbuna mōkṣaṃbu siddhiṃcu -”

(śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 7 -)

  1. “icchādvēṣa samudbhūta sukhādidvaṃdva hētunā |

mōhēkāhaṃ sukhī duḥkhītyādi bhrāṃtimayē na ca |

samastānyapi bhūtāni vivēkā yōgyatāṃ parāṃ |

sthūla dēhādbhavē yāṃti hē bhārata, paraṃtapa ||“. (gītābhāvaprakāśamu - 7 - 189 to 191)

(icchā dvēṣamulavalana kalugu sukha duḥkhamulu modalagu dvaṃdvamula kāraṇamugā, mōhamucēta nēnu sukhamugānunnānani, duḥkhamu poṃducunnānani bhrāṃti kaluguṭacēta samasta bhūtamulu janma kaliginapuḍē - sthūladēhamunu poṃdinapuḍē - vivēkamu lēkuṃḍuvāralagā agucunnāru)

  1. “avyaktādvyaktayaḥ sarvāḥ prabhavaṃtyaharāgamē |

rātryāgamē pralīyaṃtē tatraivāvyaktasaṃjñikē |

bhūtagrāmaḥ sa ēvāyaṃ bhūtvā bhūtvā pralīyatē |

rātryāgamē (a)vaśaḥ pārtha prabhavaṃtyaharāgamē ||“. (śrīmadbhgavadhgīta - 8 - 18, 19)

“ēvamāśu vināśitvē pyasya nāsti parikṣayaḥ |

saṃsāra dīrgharōgasya paṃcaklēśaiḥ punaḥ punaḥ |

jāyamānasya tatraiṣāṃ saṃsārē bhramatāṃ nṛṇāṃ |

asvātaṃ tryājjarāmṛtyu janmādi duḥkha cakrataḥ |

kadāpi nāsti viśrāṃti riti vairāgya siddhayē |

akṛtābhyāgayō dōṣaḥ kṛtanāśastadhā paraḥ |

syādyadādi matī sṛṣṭirjāya mānā vinaśvarā |

baṃdha mōkṣa vyavasthā yāḥ sādhakaṃ śāstra mapyadha |

niṣphalaṃ syādyadā sṛṣṭirādi matyēva sammatā |

ēta ddōṣāpanutyarthaṃ prāhaivaṃ śrīramāpatiḥ ||“. (gītābhāvaprakāśamu - 8 - 109 to 114)

(avyaktamanu saṃjñakala caturmukhabrahmayokka pagaṭivēḷayaṃdu puṭṭucū konnivēla saṃvatsaramulu gadacina tarvāta rātrivēḷayaṃdu ā avyaktamulōnē līnamagucu bhūtamuluṃḍunu. ī prakāramugā ceppuṭacēta paṃcaklēśamulacēta tirigi tirigi - marala marala - kalugucunna saṃsāramanu dīrgharōgamunaku āśu vināśamu ceppinappaṭikī, eppaṭikī tirigi janma lēkuṃḍunaṭlu parikṣayamu - pūrtigā naśiṃcuṭa - ceppabaḍiyuṃḍalēdu - ī saṃsāramaṃdu tirugucununna - anagā, marala marala puṭṭucu, marā marala canipōvucununna - narulaku jananamaraṇamulu cakramuvale kalugucuṃḍuṭavalana svātaṃtryamu lēkapōvuṭavalana okappuḍainanu viśrāṃti lēdu - tirigi jananamu kaluguṭa lēdu, tirigi maraṇamu poṃduṭa lēdu anu paristhiti kalugadu. ayinanu dī saṃsāramu okappuḍu ākhariki naśiṃcunadi kādu - dīniki ādi lēdu - anādi - puṭṭucu, layamagucu marala puṭṭucu, marala layamagucu ī prakāramu anaṃtamugā jarugunukāni dīniki aṃtamu kūḍa lēdu. sṛṣṭi - yī saṃsāramu - ādi kaladu anigāni, puṭṭi pūrtigā naśiṃcipōvunadanigāni ceppinayaḍala baṃdhamōkṣamulu kalugunu ani ceppina śāstramu tappu agunu - ī dōṣamu kaluganēradani ceppuṭakē tirigi tirigi puṭṭunu, tirigi naśiṃcunu ani ceppaḍamainadi).

  1. saṃsāramu parabrahmayokka vivartamu - saṃsāramannanu prapaṃcamanna nokkaṭiyē, vivartamē yaguṭacēta nā prapaṃcamu brahmamunakaṃṭe bhinnaṃbukādu, abhinnaṃbukādu. trāṭiyaṃdu bhrāṃticē cūḍabaḍina pāmu ā trāṭi kaṃṭe bhinnamā? abhinnamā? bhinnamanina trāṭinuṃḍi dānini vēru cēyagalamā? abhinnamanina trāṭi neṟuganapuḍu gala bhinnānubhavamunaku gatiyēmi? iṭlu vimarśiṃcina ā pāmu trāṭikaṃṭe bhinnaṃgā gānavaccucunnadi, kāni bhinnamu kādu - vāstava sthitilō nadi yeppaṭikini trāṭikaṃṭe bhinnaṃga janiyiṃciyuṃḍalēdu - aniyē ceppavalasiyunnadi. saṃsāramukūḍa niṭṭidiyē. kāvuna, dāni yuniki naṃgīkariṃcina ē dōṣamunu rādu - kāvuna nadi anādi.

  2. “aṃganāsaktulagu kāmukula saṃgaṃbu nirayarūpaṃbayina saṃsāraṃbagu” -

  3. “u. okkeḍa prāṇulaṃdaṟu nijōcita karmamu lōli drippagā

nokkokka yōnulaṃ boḍami yokkokka trōvala rāka pōkalaṃ

jikkulu boṃducuṃ dudalu sēraru smasṛti tōḍabāyaru

- - - ||“. (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 10 - [pū.bhā. - 159)

  1. “va. adharmunaku mṛṣa yanu bhāryayaṃdu daṃbhuṃḍunu māyayanu naṃganayuṃ buṭṭiri. adharma saṃtānaṃbagu vāriruvurunu midhunaṃbairi vārini saṃtānahīnuṃḍagu nirṛti gaikoniye - vāralaku lōbhuṃḍunu nikṛtiyanu satiyunuṃ galigi midhunaṃbairi. ā midhunaṃbunaku grōdhuṃḍu hiṃsa yanu naṃganayuṃ buṭṭi midhunaṃbairi. ā midhunamunaku ‘galiyu’ duruktī yanu naṃganayu janmiṃci dāṃpatyaṃbu gaikoniri. ā daṃpatulaku ‘bhaya’ ‘mṛtyuvu’lanu midhunaṃbu galige. dāni valana ’yātana’ yu ‘nirayaṃbu’ vīralu saṃsāra hētuvagu nadharma taru śākhalayi negaḍiri. vīri śrēyaskāmuṃḍagu januṃḍīṣaṇmātraṃbu nanu vartiṃpa janadu -”.

(śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 4 - 8 - 215)

(paina ceppina rītini vivahamulu cēyarādu - anna cellelu daṃpatulu kākūḍadu -).

  1. kacaḥ kila bṛhaspitiṃ pitaraṃ saṃsārō ttaraṇōpāyaṃ sṛṣṭavān. bṛhaspatiśca sarvatyāgaḥ saṃsārōttaraṇōpāyaḥ ityuktavān - ka cēna punarapi pṛṣṭhēna sarvatyāgasvarūpaṃ cittatyāga ēva sarvatyāga iti pratyuktaṃ bṛhaspatinā. punarapi cittaṃ kimiti pṛṣṭhaḥ tatsvarūpamāha - bṛhaspatiḥ –

“citta nijamahaṃkāraṃ buddhiścitta vidō janāḥ |

aṃtaryō(a)yamahaṃbhāvō jaṃtōstaccitta mucyatē ||“.

(kacuḍu bṛhaspatini saṃsāra taruṇōpāyamumēmiṭani yaḍigenu. sarvatyāgamu - anniṃṭini vadalivēyuṭa - saṃsāramunu tariṃpacēyu nupāyamu ani bṛhaspati ceppenu - kacuḍu marala praśniṃpagā sarvatyāgarūpamaina citta tyāgamu sarvatyāgamani bṛhaspati ceppenu - marala cittamanagā nēmiṭi yani kacuḍu praśniṃpagā - cittamanagā ahaṃkāramu, buddhi - jīvuni lōpalanuṃḍu ahaṃbhāvamu cittamani ceppabaḍucunnadi).

  1. “sakala vēdaśāstra siddhāṃta rahasya janma janmābhyastātyatō tyatkṛṣṭa sukṛta paripākavaśāt sadbhiḥ saṃgō jāyatē; tasmāt vidhi niṣēdhi vivēkō bhavati; tataḥ sadācāra pravṛttirjāyatē. sadācārāt akhila duratikṣayō bhavati. tasmādaṃtaḥ karaṇaṃ ati vimalaṃ bhavati, tataḥ sadguru kaṭākṣaṃ aṃtaḥkaraṇa mā kāṃkṣati, tasmāt sadguru kaṭākṣa lēśa viśēṣēṇa sarva siddhayaḥ siddhaṃti, sarvabaṃdhāḥ pravinaśyaṃti, śrēyō vighnāḥ sarvē pralayaṃ yāṃti. sarvāṇi śrēyāṃsi svayamēva āyāṃti. yathā jātyaṃ thisyarūpajñānaṃ na vidyatē. tadā gurūpadēśēna vinā kalpakōṭibhiḥ tatvajñānaṃ na vidyatē tasmāt sadguru kaṭākṣa lēśa viśēṣēṇa acirādēva tatva jñānaṃ bhavati. yadā sadguru kaṭākṣaṃ bhavati tadā bhagavatkathā śravaṇa dhyānādau śraddhā jāyatē. tasmāt hṛdaya sthitānādi durvāsanā graṃdhi vināśō bhavati. tatō hṛdaya sthitāḥ kāmāḥ sarvē vinaśyaṃti. tasmāt hṛdaya puṃḍarīka karṇikāyāṃ paramātmā virbhāvō bhavati. tatō. tatō dṛḍhatarō vaiṣṇavī bhaktirjāyatē. tatō vairāgyamudēti. vairāgyāt buddhi vijṇānāvirbhāvō bhavati. abhyāsāt tat jñānaṃ kramēṇa paripakvaṃ bhavati. pakva jñānāt jīvanmuktōī bhavati. tatō śubhāśubha karmāṇi sarvāṇi savāsanāni naśyaṃti. tatō dṛḍhatara śuddha sātvikāvāsanayā bhaktyatiśayō bhavati. bhaktyatiśayēna nārāyaṇaḥ sarvamayaḥ sarvāvasthānu pravibhāti. sarvāṇi jagaṃti nārāyaṇa mayāni pravibhāṃti. nārāyaṇa vyatiriktaṃ na kiṃcidasti. ityēta dbhudyā viharatyupāsakaḥ sarvatra” (tripādvibhūti mahānārāyaṇōpaniṣat)

(sakala vēdāṃta śāstra siddhāṃta rahasyamulanu anēka janmalalō nabhyasiṃcuṭacētanu, aṃduvalana utkṛṣṭa puṇyamula paripāka vaśamuna satpuruṣula saṃgamu kalugunu - dānivalana vidhi niṣēdhamula vivēkamu kalugunu - dānivalana sadācāra pravṛtti kalugunu - sadācāramu valana akhila duratikṣayamu kalugunu, dānivalana aṃtaḥkaraṇamu ati vimalamagunu, dānivalana aṃtaḥkaraṇamu sadguru kaṭākṣamunu kōrunu - tasmāt sadguru kaṭākṣa lēśa viśēṣamuvalana siddhulanniyu siddhiṃcunu, annividhamulaina baṃdhamulu naśiṃcunu - śrēyassuku kalugu vighnamulanniyu layiṃcunu - samasta śrēyassulu svayamuganē kalugunu. jātyaṃdhunaku - puṭṭuka tōḍanē aṃdhuḍaguvāniki rūpajñānamu lēnaṭlu, gurūpadēśamulēka kōṭi kalpamulakainanu tatvajñānamu kalugadu. aṃducēta sadguru kaṭākṣamu lēśa viśēṣamucēta tvaraganē tatvajñānaṃ kalugunu - sadguru kaṭākṣamu eppuḍu kalugunō appuḍē bhagavaṃtuni guṟiṃci ayina kathalu vinuṭayaṃdu., vāṭiyaṃdu dhyānamu kaluguṭayaṃdu modalaguvāṭiyaṃdu śraddha kalugunu. aṃducēta hṛdayamaṃdunna anādi durvāsanā graṃdhi naśiṃcunu - ā tarvāta hṛdayamaṃdunna kāmamulanniyu naśiṃcunu. ā tarvāta hṛdaya puṃḍarīka karṇikalō paramātma āvirbhaviṃcunu. dānivalla dṛḍhataramaina vaiṣṇava bhakti kalugunu, dānivalana vairāgyamu kalugunu. vairāgyamuvalana buddhi vijñānamu āvirbhaviṃcunu - abhyāsamuvalana ā jñānamu kramamugā paripakvamagunu. jñānamu paripakvamu kāgānē jīvanmuktuḍagunu. aṭu tarvāta śubhāśubhakarmalanniyu, vāsanalatō kūḍa naśiṃcunu. dāni tarvāta - dāni valana dṛḍhataramaina śuddha sātvika vāsana valanabhakti atiśayiṃcunu - bhakti atiśayiṃcina sarvamayuḍaina nārāyaṇuḍu anni avasthalaṃdunu prakāśiṃcunu. samastamaina jagattulōni vastuvulanniyu nārāyaṇamayamu - nārāyaṇunicēta pūrtigā niṃḍiyunnaṭlu kānanagunu - nārāyaṇuḍu kānidi ē koṃcemainanu lēdu - ani yiṭṭi buddhi kaligiyuṃḍinavāḍai upāsakuḍu aṃtaṭa, annicōṭla vihariṃcunu).

  1. “kṛṣṇa kṛṣṇa mahābāhō bhaktānāmabhayaṃkara |

tvamēkō dahyamānā nāma mapavargō(a)si saṃsṛtēḥ ||“. (śrīmadbhagavadgīta - 7 - 22)

(kṛṣṇā, mahānubhāvā, bhaktulaku abhayamiccuvāḍā! saṃsāramulō paḍi dahiṃcukoni pōvucunnavāriki nīvu okkaḍivē mōkṣadāyakuḍavu)

English

English translation not yet available for this entry. Let us know if you'd like to help.